Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq91> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq91 type Speech.
• 2013_01_24-seq91 number "91".
• 2013_01_24-seq91 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq91 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq91 spokenAs 69.
• 2013_01_24-seq91 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikties Ārlietu ministrijai un it īpaši ārlietu ministram par ļoti konstruktīvo dokumentu. Dokuments bija pietiekami īss, pārskatāms un ar skaidri pateiktām prioritātēm un mērķiem. Es noteikti gribu iebilst tiem, kas teica, ka Latvijas ārpolitikai nav konkrētu mērķu. Ir ne tikai konkrēti mērķi, bet ir arī konkrēti izmērāmi mērķi. Un par tiem droši vien šodien mēs šeit arī runājam. Tātad - eiro ieviešana. Pilnīgi skaidrs mērķis, kas ir sasniedzams jau nepilna gada laikā. Iestāšanās OECD. Pilnīgi skaidrs mērķis ar konkrētiem ieguvumiem. Visai diplomātijai jāstrādā, lai mēs šo mērķi sasniegtu un būtu OECD biedri. Bija arī tādi mērķi, kurus daudzi minēja savās runās. Tātad - hektāra tiešmaksājums 80 procenti no Eiropas vidējā rādītāja. Kur var būt vēl konkrētāks mērķis? Vai izdosies sasniegt tieši šo procentu - tas jau ir cits jautājums. Bet mums ir skaidri izvirzīta latiņa, uz kuru ne tikai ārpolitiskajam dienestam, bet arī visai valdībai ir jāiet. Tāpat arī ļoti konkrētais mērķis - kohēzijas fondu saglabāšana līdzšinējā līmenī. Kur var būt vēl skaidrāks izmērāms mērķis? Sasniegsim? Tas, cik daudz sasniegsim, ir atkarīgs no mūsu pašu pūlēm un apkārtējām iespējām. Tā ka, manuprāt, politikas svarīgie mērķi un prioritātes šajā dokumentā tika atspoguļotas ļoti precīzi un arī ministru kunga apgalvojumi no šīs tribīnes bija ļoti argumentēti. Protams, man ir viegli runāt, jo Reformu partija ir uzņēmusies atbildību par ārpolitiku, un līdz ar to mūsu partijas nostāja faktiski ir tieši tāda pati, kāda tā bija ārlietu ministra runā. Tomēr es gribētu akcentēt dažas prioritātes, par kurām šodien deputāti runāja mazāk. Pirmkārt, drošības politika. Mēs varam, protams, pašsaprotami domāt, ka drošības politika kaut kā darbojas pati par sevi, ja mēs esam sasnieguši NATO samitā pilnīgi skaidrus un konkrētus mērķus. Atkal konkrētus mērķus! Tātad tā ir patrulēšana Baltijas gaisa telpā. Tas ir sasniegts! Tāpat arī šīs mācības, kas ir tiešām 5.paragrāfa pārbaude. Konkrētie mērķi ir sasniegti! Mums jādomā par nākošajiem mērķiem. Bet tik viegli tas viss nepiepildīsies, jo ir atbildība, kas gulstas tieši uz parlamentu un valdību. Un tāds ir šis solījums vairāku gadu laikā - es neteicu - viena gada laikā! - panākt 2 procentus. Tas īstenībā nozīmē dubultot aizsardzības budžetu. Ja mēs naivi domājam, ka spēsim šajā zālē nobalsot par viena procenta pielikumu vienā gadā, tad tas nav reāli. Mums ir jāsaprot savas valsts nacionālās intereses, ka tas ir jādara jau nākošgad - soli pa solim, līdz mēs to būsim sasnieguši. Ja mūsu partneri NATO redz šos soļus, tad mums būs daudz vieglāk sasniegt savus ārpolitiskos un drošības mērķus. Tas ir viens no uzdevumiem, kas ir ļoti svarīgs. Ir vēl tādas lietas, kur noteikti jāpadomā par vīziju. Kāds būs NATO pēc 2014.gada? Šobrīd NATO asociējas arī ar operāciju Afganistānā. Ar ko asociēsies NATO pēc 2014.gada? Latvijai ir jāizstrādā šāda vīzija, lai aizsargātu savu drošību, lai aizsargātu savas nacionālās intereses. Otra sadaļa, ko mēs varam mierīgi saukt par eiropolitiku. Tā jau ir tāda ārpolitikas sadaļa, kas ir kļuvusi tāda... ar īpatnēju skanējumu, ar īpatnēju izpildījumu. Tātad - mūsu politika Eiropā. Un man arī liekas, ka par divām lietām, kolēģi, mēs runājam maz. Pirmkārt, mēs maz runājam par Eiropas kopējo ārpolitiku. Tā ir it kā mērķis, ko eiropieši izvirzīja, veidojot savu ārpolitisko dienestu, bet pagaidām šie uzdevumi, kuri būtu pildāmi Eiropas Savienības ārlietu dienestam, nav skaidri. Tātad mums ir jānāk ar saviem priekšlikumiem, jāredz skaidri un gaiši, kā mēs gribam sasniegt savu nacionālo politiku caur Eiropas kopējo ārējo politiku. Un otra lieta, protams, ir Eiropas attīstības vīzija. Šodien kāds no deputātiem pieskārās tam, ka nekas netiek runāts par to, kāda būs Eiropas Savienība turpmāk, cik reāli integrēta, cik federāla, ar kādām kopējām institūcijām... regulējošajām un kontrolējošajām institūcijām, un cik tālu sniedzas katras valsts pašas suverenitāte. Arī par to mums ir jādefinē savs viedoklis, un tas kārtīgi jāaizstāv. Trešais, protams, ir ārējā ekonomiskā politika. Man vislabāk patika Ojāra Kalniņa minētais zonējums, jā... Ko tad tas prasa? Tas prasa, lai katrai zonai mums būtu atbilstoša diplomātiskā kompetence, lai mums būtu pietiekami liels diplomātiskais resurss, lai mēs katrā zonā varētu realizēt savus mērķus. Es domāju, ka šīm zonām pakāpeniski sevī citai cita jāietver, ka tās nav atsevišķi esošas zonas, bet ka pirmā zona pārklājas ar otro, kas tātad ietver sevī pirmo, trešā savukārt ietver sevī pirmo un otro, un tā tālāk. Es domāju, tie ir pilnīgi skaidri mērķi. Daži vārdi par eiro. Mani vienmēr kaitina tas, ka kāds no politiķiem saka: „Ziniet, sakarā ar eiro mums politiski būtu jāpagaida ar savu lēmumu.” Redziet, politiski pieņemt lēmumu - būt vai nebūt eiro - var tikai tad, kad valsts ir gatava uzņemšanai eirozonā, kad valsts ir izdarījusi mājasdarbus. Un šis pārmetums, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas tagad pretendē uz dalību eirozonā, īstenībā ir kompliments, jo no tām valstīm, kuras nav eirozonā, Latvija ir vienīgā valsts, kas šobrīd ir izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus un ir gatava uzņemšanai. Un ir vajadzīgs tikai mūsu politiskais lēmums - izmantot šo iespēju vai ne. Jo katram ir zināms, ka ekonomika ir cikliska, un mēs varam nonākt tādā ekonomisko rādītāju ainā, ka ar mums neviens nerunās, bet pateiks: „Jūs jau neesat gatavi, jūs nevarat gribēt!” Es domāju, ka svarīgi ir cilvēkiem pateikt, ka starp iespējām un gribēšanu ir ļoti liela starpība. Ar gribēšanu panākt nevar neko, ja nav izpildīti mājasdarbi un nav vispār šīs iespējas kā tādas. Es domāju, ka cilvēki to sapratīs, sapratīsim arī mēs, politiķi, un sapratīsim arī, ka eiro ir vienīgais ceļš uz Latvijas ekonomisko attīstību un uz Latvijas tautas labklājības attīstību. Es domāju, ka šīs debates būtu jāturpina Ārlietu komisijā, jo mērķi un prioritātes ir tikai viena lieta, principi ir tikai viena lieta. Lai tos realizētu, ir vajadzīgi diplomātiskie resursi, cilvēkresursi, kompetences, mehānismi, institūcijas. Viena institūcija jau šeit tika pieminēta vairākkārt - tas ir tā dēvētais Eiropas prezidentūras birojs. Varbūt jābūt vēl kādām... Es domāju, Ārlietu komisija ir tā vieta, kur Ārlietu ministrija var diskutēt par to, kādi tieši būs mehānismi, kādi resursi būs nepieciešami. Varbūt ir iespējas... arī pat tādas, ka mums šie resursi būs jāaudzē, būs jāinvestē ārlietu dienestā, jo mūsu galvenais uzdevums tomēr ir palielināt Latvijas ekonomisko un politisko konkurētspēju pasaulē. Es ceru, ka mums visiem kopā izdosies. Vēlreiz paldies ministram par ļoti labo ziņojumu! Es domāju, ka tas ir labs pamats. Un šīs debates, kas tagad notiek jau, ja nemaldos, vairākus gadus pēc kārtas, bija pašas produktīvākās. Bija interesanti uzzināt arī dažu partijas kolēģu diezgan interesantos un pat ekscentriskos viedokļus par dažiem ārpolitikas procesiem, arī tas pieder pie lietas. Es domāju, ka mēs to novērtēsim, un vismaz šajā zālē nekad nevaldīs miegainība. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_01_24-seq91 language "lv".
• 2013_01_24-seq91 speaker Valdis_Zatlers-1955.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q4210266.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q41550.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q15628977.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q7184.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q889.
• 2013_01_24-seq91 mentions Q384826.