Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq89> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq89 type Speech.
• 2013_01_24-seq89 number "89".
• 2013_01_24-seq89 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq89 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq89 spokenAs 69.
• 2013_01_24-seq89 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ziņojums, protams, ir pamats tālākai darbībai ne tikai Ārlietu ministrijai, tās dienestiem un ārvalstīs izvietotajiem diplomātiem, bet arī mums visiem, jo mēs visi kopā īstenojam šo vienoto politiku. Es vērtēju šo ziņojumu kā godīgu, piezemētu, bez liekas agresivitātes un bez neīstenojamām nākotnes iecerēm. Es domāju, tas ir ļoti pozitīvi, ka tagad, gada sākumā, to saņēmām arī visi mēs, Saeimas deputāti, jo atbilstošās komisijas un arī visi tie deputāti, kuri saskaras ar mūsu ārzemju kolēģiem un kuri strādā parlamentārās sadarbības grupās, ir mūsu ārlietu politikas īstenotāji. Dažāda bija deputātu interese par šo dokumentu, un, kā mēs dzirdējām, dažs labs to izlasīja līdz 17.lappusei. Es gribu parunāt par 5.lappusi - par mūsu sadarbību ar vistuvāko kaimiņu tautu, ar lietuviešiem, kā mums šeit ir gājis. Dokumentā ļoti atklāti tiek rakstīts, ka neizdevās panākt vienošanos par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, ir neskaidrības par Visaginu, bet varbūt pamēģināsim izanalizēt šo situāciju pēc kārtas. Es uzskatu šo analīzi par tiltu no Edgara Rinkēviča ziņojuma uz mūsu praktisko darbību, jo man kā sadarbības grupas ar Lietuvu, ar Lietuvas parlamenta grupu, vadītājam, tas ir ārkārtīgi svarīgi, gan strādājot šajā grupā, gan Baltijas Asamblejā, kurā Latvija pašreiz ir prezidējošā. Ziņojumā ir uzsvērts, ka mums šie kontakti, diskusijas, koordinācija ir labi attīstīta. Jā! Tiešām tā ir! Var bez problēmām sagaidīt atbalstu, pieņemsim, Moldovas Republikā no Lietuvas vēstniecības, kur mums savas vēstniecības nav, vai nopublicēties starptautiski citējamā žurnālā Kauņā tikai tāpēc, ka tu griezies pēc atbalsta no Latvijas, un šis atbalsts un attiecības starp mūsu tautām ir saprotamas un labas kā vēl nekad. Tanī pašā laikā ir paškritiski jāatzīst, ka mēs vēl arvien neesam atrisinājuši veselu virkni ļoti svarīgu problēmu, lai gan par tām runājam jau vairākus gadus, pat padsmitus gadu, kā tas ir ar jūras robežu. Tas, manuprāt, ir salīdzināms... atgādina viena padomju laika skatuves klasiķa inscenētu anekdoti par kādu padomju uzņēmumu, kurā cilvēki ļoti draudzīgi nāk uz darbu, draudzīgi visi kopā iet pusdienās, kopā atpūšas, bet, kad ieslēdz viņu saražoto aparātu, tas nedarbojas. Šī anekdote man ir iestrēgusi galvā un tiešām liek atcerēties, ka šīs attiecības ir labas un ka mēs it kā izrunājam visas lietas, bet tomēr... mēs tomēr jau padsmit gadu nevaram noslēgt līgumu par jūras robežu. Šeit ik pa brīdim lietuviešu puse piedāvā kaut kāda pavadoša memoranda vai kāda cita likumdošanas akta iespējas „stutēt” šo līgumu, bet Latvija to neratificē tā iemesla dēļ, ka gan politiķu, gan sabiedrības vidū ir uzskati par to, ka šis līgums nav izdevīgs Latvijai. Arī Lietuvas puse piedāvātu it kā kompensāciju attiecībā uz šo līgumu, de facto arī parāda to pašu, ka it kā vēlas kompensēt. Protams, Ārlietu ministrija dara to, kas ir iespējams, savu pilnvaru robežās. Bet varbūt mums, deputātiem, šeit, Saeimā, vajadzētu sākt debates? Varbūt ir vērts visu sākt no gala un izstrādāt citu, mūsdienīgu, starptautisko tiesību normām atbilstošu līgumu? Ja tas nav iespējams, varbūt var vērsties pie kaut kādiem starptautiskiem vidutājiem? Tādi precedenti mūsu starpvalstu attiecībās 20.gados bija, tas tika atrisināts, un mēs dzīvojām tālāk. Un šeit jau vairāk nekā 10 gadi ir pagājuši, bet šī rezultāta nav. To varētu varbūt darīt Saeimas parlamentārās sadarbības grupa, kas jau drīz tiksies ar saviem kolēģiem no Lietuvas Seima. Neizdevās vienoties par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. Protams, cerības viesa jaunas valdības izveidošana Lietuvā un tas, ka varbūt viņiem būs cits, svaigāks, skats. Taču šis process bija pagājis tik tālu uz priekšu, ka šis peldošais LNG jau bija pasūtīts, un, kā mani pārliecināja Lietuvas plašsaziņas līdzekļos ziņotais, jau tagad katrs gāzes lietotājs Lietuvā par šo nacionālo LNG projektu pie saviem gāzes rēķiniem katru mēnesi maksā trīs četrus Lietuvas centus papildus. Tāds pats liktenis sagaidīs arī mūsu gāzes patērētājus, jo tirgus ir samazināts par Lietuvas daļu un būs ievērojami mazāks. Un šeit, domājot par šo problēmu, vajadzētu atrast kaut kādu savstarpēji izdevīgu atrisinājumu, ja vien tāds ir iespējams. Tas ir neatliekams darbs mūsu Ekonomikas ministrijai un ārlietu dienestam. Par Ignalinas atomelektrostaciju. Lietuvieši tagad smejas, viņi saka: „Tagad, kad Lietuvā ir noticis šis referendums un jautājums ir it kā atlikts, kā premjerministrs Butkevičs teica, līdz maijam, jūs, latvieši, to atbalstāt skaļāk, nekā atbalstījāt tad, kad tas bija aktuāls.” Nu tiešām! Ja mēs runājam par to, ka mēs atsakāmies, iespējams, no šī projekta, tad mums skaidri un gaiši jāpasaka alternatīva: kur tad mēs ņemsim šo trūkstošo elektroenerģiju? Ne vēja ģeneratori, ne mazās HES, kas kropļo Latvijas dabu, to saražot nespēj. Protams, šis jautājums vēl stāv priekšā, taču vajadzētu paredzēt arī kādus alternatīvus risinājumus, ja galu galā tas neizdosies un Lietuvas valdība nespēs no jauna pārstartēt šo projektu, kaut gan pašreiz tā tas nešķiet. Kādi ir līdzekļi, kādi mehānismi? Pirms vairākiem gadiem, labu gribot, tika izveidots Lietuvas-Latvijas forums jeb vieta, kur varētu runāt par Lietuvas un Latvijas aktualitātēm ekonomikā, kultūrā, izglītībā, savstarpējos sakaros un citur. Diemžēl pēdējā laikā šis Latvijas-Lietuvas forums zaudējis savu sākotnējo spožumu un nozīmi. Manuprāt, pēdējais forums, kas notika gada beigās Viļņā... Tikai pateicoties Latvijas Saeimas deputātu „desantam”, varēja kaut cik runāt par tām problēmām, kas ir starp mūsu valstīm. Manuprāt, šis Latvijas-Lietuvas forums, ko atbalsta abas valdības arī finansiāli, būtu jānostiprina, tur aktīvi jāpiedalās abu pušu parlamentu deputātu sadarbības grupām, un ideāli būtu pirmo foruma dienu noslēgt reizi gadā ar abu valdību kopīgu sēdi. Nav obligāti ministriem sabraukt kopā, tas mūsdienās iespējams arī virtuāli, kur katrs dienests, katrs ministrs par savu jomu pasaka, kas ir izdarīts, tuvinot Latvijas un Lietuvas sadarbību visu mūsu labā, jo Latvijas un Lietuvas ārlietu ministrijas ir veikušas ļoti labu - es pat teiktu - izcilu! - darbu. Vēstnieki Alberts Sarkanis un Nerijus Germans ir izveidojuši un sarakstījuši diezgan apjomīgu mūsu abu valstu ministriju - ne tikai ārlietu ministriju, bet visu dienestu - sadarbības iespēju uzskaitījumu - tādu kā rīcības plānu daudziem gadiem uz priekšu, kas būtu darāms mūsu valstu sadarbībā un tautu tuvināšanā. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ziņojums tiešām var kalpot par labu pamatu un ieskatu. Turklāt atbildība gulstas ne tikai uz Ārlietu ministriju un ministru, bet arī uz mums - visiem tautas priekšstāvjiem. Un vēl. Kā ārsts pēc izglītības un kā bijušais anatomijas pasniedzējs es jums gribu autoritatīvi paziņot. Ārpolitikā tāpat kā jebkurā procesā, kur ir nepieciešama domāšana, tas netiek veikts ar muskuļiem. Tur ir nepieciešamas cilvēka smadzenes. Un tas ir ārkārtīgi grūts darbs. Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_01_24-seq89 language "lv".
• 2013_01_24-seq89 speaker Romualds_Razuks-1955.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q37.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q21625222.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q3047551.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q15628977.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q670356.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q217.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q374152.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q4115712.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q658218.
• 2013_01_24-seq89 mentions Q847687.