Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq76> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq76 type Speech.
• 2013_01_24-seq76 number "76".
• 2013_01_24-seq76 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq76 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq76 spokenAs 150.
• 2013_01_24-seq76 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Godātais ārlietu ministra kungs! Jūsu šodien sniegtajā ziņojumā ārpolitikas kontekstā vismaz divas reizes tika pieminēts vārds „inovācija”, runājot par mūsu valsts ekonomikas konkurētspēju un arī par visas Baltijas telpas kopīgo ekonomikas konkurētspēju. Šajā gadā Latvija Baltijas Asamblejā ir prezidējošā valsts. Līdz ar to jums personiski ir tas gods un arī atbildība būt par Baltijas Ministru padomes Baltijas sadarbības komitejas vadītāju un tātad koordinēt visu to darbu, kas attiecas arī uz šo mūsu kopīgo Baltijas telpas ekonomisko konkurētspēju. Baltijas Asambleja savā 31.sesijā pagājušā gada novembrī Viļņā par vienu no prioritārajiem pasākumiem Latvijas prezidentūrai Baltijas Asamblejā izvirzīja šodien jau vairākas reizes pieminēto BIRTI projektu - tātad kopīgas infrastruktūras veidošanas projektu pētniecības un inovāciju veicināšanai. Kaut arī šis projekts ir tapis zinātnieku vidē, tā virsuzdevums un galvenais mērķis ir būt par līdzekli, lai veidotu Baltijas valstīs, visās trijās Baltijas valstīs, kopīgu savstarpēji papildinošu pētniecības infrastruktūru, ar to saprotot gan iekārtas, gan cilvēkresursu izmantošanu; gan to, kas jau šobrīd ir, gan to, ko vajadzētu varbūt iegādāties par kopīgiem līdzekļiem nākotnē un arī iespējami efektīvi izmantot. Līdz ar to, plānojot kaut kādas turpmākās iegādes, vajadzētu skaidri apzināties, kas būs iekārtu izmantotāji - vai tie būs tikai zinātnieki vai tie būs arī, teiksim, uzņēmēji, vai tie būs augstskolu mācībspēki un studenti. Vajadzētu skaidri apzināties to, cik lielā mērā šī izmantošana notiks, kāda no tās būs ekonomiskā atdeve un ko mēs no tā visa varam cerēt sagaidīt. Nu, šajā jautājumā tātad nevar teikt, ka nekas nebūtu darīts. Jā, mēs zinām to, ka ir panākta vienošanās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas JASPERS biroju par priekšizpēti šajā projektā. Taču, manā skatījumā, mūsu valstī tieši attiecībā uz šo sadarbību, Baltijas valstu sadarbību pētniecībā un inovācijās, tiek darīts nepietiekami. Kaut vai tādēļ, lai skaidri tiktu izveidots šis mūsu pašu pasūtījums, ko tad mēs no šī projekta gribam redzēt, būtu jābūt daudz ciešākai sadarbībai gan starp pētnieciskajiem institūtiem, to skaitā universitātēm, gan starp dažādām uzņēmēju un uzņēmējdarbības asociācijām, teiksim, tādām kā Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un vairākām citām. Protams, var teikt, ka vēsturiskā situācija ir tāda, ka Latvijā par pētniecību un vēl jo vairāk par inovācijām atbild ne tikai viena ministrija; ir vismaz divas ministrijas, kurām ir uzlikta atbildība par šīm jomām, un tās ir Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija. Un ne vienmēr šī koordinācija ir bijusi tāda, ka mēs varam skaidri zināt, ko tad mēs šeit, Latvijā, vēlamies no šī projekta jeb no šādām iniciatīvām. Par to es runāju tāpēc, ka šodien jau izskanēja vairākas reizes tēze, ka ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Manā skatījumā, lai būtu sekmīga ārpolitika, tātad sekmīga ārpolitika arī attiecībā uz sadarbību zinātnē un inovācijās, mums ir jābūt pietiekami skaidrai un resursos balstītai iekšpolitikai, kādu es diemžēl neredzu. Es to mēģināšu pamatot vēl arī ar to, ka šāda zinātnisko un uz inovāciju izmantošanu vērsta institūciju sadarbība... tā ideja par to jau nav jauna. Šāda veida institūcijas, kas veicina starpvalstu sadarbību ļoti sekmīgi, jau vairāk nekā desmit gadus darbojas Ziemeļvalstīs, Ziemeļu Ministru padomes pārraudzībā, un pēc būtības, izvēloties šo BIRTI projektu kā vienu no starpvalstu sadarbības formām, tā pamatideja ir bijusi kopēt to, ko Ziemeļvalstis jau labi ir pierādījušas kā darbojošos mehānismu. Tikai, lai tas mehānisms darbotos, tiešām tur ir vajadzīga stingra koordinējoša, vadoša darbība, tā, kā to dara Ziemeļvalstīs tā sauktais NordForsk birojs, kurš ir, kā es jau teicu, analoģisks veidojums tam, ko Latvija, Igaunija un Lietuva vēlētos veidot BIRTI projekta ietvaros. Manā skatījumā, līdz ar to daudz aktīvākai darbībai būtu jābūt Baltijas Ministru padomes līmenī, galvenokārt Baltijas Ministru padomes Sadarbības padomes līmenī, jo Sadarbības padome ir tā institūcija, kura var veicināt jaunu aktivitāšu uzsākšanu. Vējoņa kungs jau šodien pieminēja to, ka Baltijas Ministru padomei ir piecas komitejas, bet starp šīm komitejām nav komitejas sadarbībai izglītībā, zinātnē un inovācijās; nevienā no šīm jomām nedarbojas neviena no esošajām komitejām. Līdz ar to šajā manis jau pieminētajā Baltijas Asamblejas 31.sesijā visu triju Baltijas valstu delegācijas vērsās ar kopīgu... rezolūcijā vērsās ar kopīgu aicinājumu Baltijas Ministru padomei un Sadarbības padomei... Baltijas Ministru padomei un Sadarbības padomei veidot darba grupu, kura tad šo BIRTI projektu tālāk virzītu uz priekšu. Un es arī tātad aicinu ārlietu ministru, tā kā šodien ir jārunā arī par iecerēto darbību valsts ārpolitikā, veikt nepieciešamās darbības, lai šī darba grupa tiktu izveidota. Noslēgumā es varbūt arī... Tā kā te jau daudzi ir pievērsušies alegorijai par airēšanu, par kopīgu airēšanu, es vēlētos šo tēmu papildināt - un papildināt tieši saistībā ar to, kā tad mēs iekšpolitiku varam pārvērst ārpolitikā. Ja mēs runājam par... tieši par šo BIRTI projektu kā par sadarbības projektu, arī to var uzskatīt par kopīgu airēšanu kopīgā laivā, kurai... Nu, teiksim, šajā gadā Baltijas Ministru padomes līmenī tā atbildība krīt uz Valdi Dombrovska kungu un Edgaru Rinkēviča kungu kā atbildīgajām personām. Bet tā airēšana šoreiz iznāk tāda diezgan dīvaina, tāpēc ka tie airi... ja ar airiem saprot zinātnes finansējumu, zinātnes budžeta finansējumu katrā valstī, tad šie airi igauņiem ir piecas reizes garāki nekā latviešiem, bet latviešiem tie vispār nesniedzas pat līdz ūdens virsmai. Paldies. (Dep. I.Grigule aplaudē.)".
• 2013_01_24-seq76 language "lv".
• 2013_01_24-seq76 speaker Janis_Vucans-1956.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q957126.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q37.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q191.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q21625222.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q25931626.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q670356.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q488981.
• 2013_01_24-seq76 mentions Q11714349.