Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_01_29_282-seq128 spokenText "Labrīt, kolēģi! Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir atvieglot dzīvi tiem skolēniem, kas kārto starptautiski atzītus svešvalodas eksāmenus, atļaujot tad nekārtot centralizēto svešvalodas eksāmenu. Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē terminu, un tas ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.".
- 2015_01_29_282-seq127 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.februāris. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.".
- 2015_01_29_282-seq126 spokenText "Komisija ierosina noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 27.februārim. (No frakcijas SASKAŅA: “Kura gada?”)".
- 2015_01_29_282-seq125 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.".
- 2015_01_29_282-seq124 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es tikai īsumā atgādināšu - informācijai -, ka šis likumprojekts ir saistīts ar vēl vairākiem likumiem un attiecas uz Iekšējās drošības biroja darbību Iekšlietu ministrijas sistēmā. Attiecīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz šim birojam tiesības veikt izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir izdarīti, īsāk sakot, speciālo dienestu amatpersonu darbībā. Juridiskā komisija šo likumprojektu ir izvērtējusi savā sēdē 21.janvārī un nolēmusi konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu un lūgt Saeimu virzīt to tālāk - Saeimā atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2015_01_29_282-seq123 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par kopīgās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.".
- 2015_01_29_282-seq122 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_01_29_282-seq120 spokenText "6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq119 spokenText "Tātad komisijas vārdā nav piebilžu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 7. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq118 spokenText "Jā. Par 5.priekšlikumu - nē...".
- 2015_01_29_282-seq117 spokenText "Vucāna kungs, mēs vēl pēc tam darba kārtībā tiksim līdz 6.priekšlikumam...".
- 2015_01_29_282-seq116 spokenText "Par šo - nē. Bet vēl ir sestais...".
- 2015_01_29_282-seq115 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kaut ko vēl vēlaties piebilst? Tātad piebilžu nav. Lūdzu zvanu!...".
- 2015_01_29_282-seq114 spokenText "Godātie kolēģi! Jautājumi, par kuriem runāja deputāts Platpers, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē ir diskutēti. Jāteic, ka Platpera kungs ne visās tajās sēdēs, kur mēs par to detalizēti runājām, bija klāt. Bet, neskatoties uz to, tātad galvenais pārmetums, kas tika izteikts, ir par to, ka šī programma varētu neatbilst kvalitātes ziņā tam līmenim, kas ir paredzēts Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā kā 7.līmenis. Lai novērstu šīs šaubas par Latvijas un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru atbilstību, es informēju jūs, ka šobrīd Saeimā atvērtajā Izglītības likumā tiek iestrādāti grozījumi, kuri definēs, kādi ir Latvijas izglītības kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeņi, un līdz ar to mēs varēsim par šīm ietvarstruktūrām runāt ne tikai Eiropas līmenī, bet arī Latvijas līmenī un nevajadzēs mums turpmāk likumprojektos atsaukties uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru. Šeit tas ir darīts tikai tāpēc, ka šo likumprojektu tiešām vajadzēja virzīt paātrinātā kārtībā, un Latvijas likumdošanā tas jautājums nebija sakārtots. Bet tātad, kā jau es teicu, es paredzu, ka Latvijas likumdošanā tuvāko divu mēnešu laikā šī lieta būs pilnībā sakārtota. Kas attiecas uz zināšanu apjomu, lai tas atbilstu maģistra grādam, Platpera kunga jau pieminētie trīs gadi kā prakse atbilstošajā jomā... ir pārvēršami kredītpunktos arī pēc šobrīd spēkā esošās izglītības likumdošanas, un tur, manā skatījumā, nekādu pretrunu nav. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Pareizi!”) Paldies. Aicinu atbalstīt.".
- 2015_01_29_282-seq113 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2015_01_29_282-seq112 spokenText "Jā, es par to arī pasaku, ka es apšaubu, vai Rēzeknes Augstskola varēs ar saviem mācībspēkiem šīs specifiskās zināšanas iemācīt un izsniegt diplomu, kas atbilst šai kvalifikācijai. Paldies par uzmanību.".
- 2015_01_29_282-seq111 spokenText "Platpera kungs, šobrīd notiek debates par 5.priekšlikumu! Es aicinu runāt par 5.priekšlikumu.".
- 2015_01_29_282-seq110 spokenText "...Spānijas Valsts tālmācības universitāte. Es vienkārši uzskaitu, lai deputāti zinātu, ka mēs... ka mums Latvijā...".
- 2015_01_29_282-seq109 spokenText "Platpera kungs, jums ir jārunā par 5.priekšlikumu!".
- 2015_01_29_282-seq108 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi gribu uzsvērt, ka šādas kopīgas maģistra programmas izveide un īstenošana tieši Rēzeknes Augstskolā ir ļoti apsveicams solis, tomēr gluži kā saucēja balss tuksnesī vēlreiz atkārtošu: deputāti kā likumdevēji nedrīkstētu radīt praksi likuma apiešanai ar līkumu. Tas neatbilst labas pārvaldības principiem. Šoreiz negribu pieminēt to, ka likumprojektam uz katru lasījumu ir jauns nosaukums, bet vērst jūsu uzmanību uz likumprojekta 3.pantu, kurā apgalvots, ka par kopīgās studiju programmas apguvi piešķirtais maģistra grāds atbilst Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 7.līmenim. Likumdevējs pašreiz, neiedziļinoties programmas saturā un sasniedzamajos rezultātos, apgalvo, ka ar krietni mazāku kredītpunktu skaitu un īsākā laikā nekā citās maģistra studiju programmās šīs programmas beidzēji būs sasnieguši atbilstošo līmeni. Protams, šo argumentu varētu mēģināt atspēkot ar 2.pantā atrunāto, ka nepieciešama vismaz trīs gadu ilga pieredze robežapsardzībā, bet, salīdzinot ietvarstruktūras aprakstā norādīto un līgumā par šīs programmas īstenošanu norādītajiem programmas rezultātiem, diemžēl nācās secināt, ka maģistra programmas rezultāti pilnībā nesasniedz Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7.līmeni. Piemēram, ietvarstruktūrā norādīts, ka 7.līmeni sasniegušajiem ir jāapgūst ļoti specifiskas zināšanas, kuras ir pamats oriģinālai domāšanai un izpētei. Savukārt maģistra studiju programmā piedāvātajā netiek prasīta šī oriģinālās domāšanas kvalitāte un specifiskās zināšanas robežapsardzes jomā, bet tikai spēja kritiski novērtēt organizācijas attīstības potenciālu vadības principu kontekstā un šo principu pielietojumu robežu pārvaldībā. Tas vairāk atbilst 5., labākajā gadījumā - tikai 6.līmenim. Tāpat ietvarstruktūras 7.līmenim atbilstīgs mācīšanās rezultāts ir jaunu zināšanu un procedūru radīšana, kā arī sarežģītu un neprognozējamu darba apstākļu vadīšana un pārveidošana, kas prasa jaunas stratēģiskas pieejas. Bet programmā nekas tamlīdzīgs netiek paredzēts. Tajā aprobežojas ar prasmi izstrādāt uz pierādījumiem pamatotas rekomendācijas nolūkā uzlabot robežu drošību un nodrošināt uz izlūkošanas datiem balstītu stratēģisku pieeju Eiropas robežu kontroles pārvaldībā. Jaunas stratēģiskas pieejas un stratēģiska pieeja nav gluži viens un tas pats. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka pilnībā atbalstu valsts kvalitatīvu aizsardzību un Latgales attīstību, bet aicinu deputātus neuzņemties Dieva lomu un likumā neapgalvot to, kas, spriežot pēc pārējiem pieejamiem dokumentiem, pilnīgi noteikti netiks sasniegts. Un varu tikai vēl kopumā piebilst, ka ir sešas augstskolas, kas noslēgušas šo līgumu. Latvija ir vienīgā, kura nav pārstāvēta ar universitāti vai vismaz aizsardzības akadēmiju. Turpretim pārējās ir Igaunijas Aizsardzības akadēmija, Nīderlandes Drošības akadēmijas Militāro zinātņu fakultāte...".
- 2015_01_29_282-seq107 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Arvīds Platpers.".
- 2015_01_29_282-seq102 spokenText "3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir komisijas atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_01_29_282-seq100 spokenText "Arī 2. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq98 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Par kopīgās akadēmiskās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu”. Esam saņēmuši sešus priekšlikumus. 1. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par likumprojekta nosaukuma precizēšanu. Komisijas atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq97 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par kopīgās akadēmiskās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2015_01_29_282-seq96 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_01_29_282-seq94 spokenText "Un 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq92 spokenText "8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.".
- 2015_01_29_282-seq84 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.".
- 2015_01_29_282-seq82 spokenText "Ir atbalstīts arī 3. - komisijas priekšlikums.".
- 2015_01_29_282-seq80 spokenText "2. arī ir komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq78 spokenText "Kolēģi, labdien! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” trešajā lasījumā. Kopumā ir iesniegti deviņi priekšlikumi. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_01_29_282-seq77 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts trešajā, galīgajā, lasījumā. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2015_01_29_282-seq74 spokenText "Un pēdējais ir 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq72 spokenText "16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot to 17. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
- 2015_01_29_282-seq66 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq64 spokenText "12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq62 spokenText "11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas jaunu redakciju piedāvā 912.panta otrajai daļai. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq60 spokenText "10. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
- 2015_01_29_282-seq58 spokenText "9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt 911.panta nosaukumu. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq56 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdu “veidlapa” ar vārdiem “īpašas formas dokuments”. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq54 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz veidot 910.pantam jaunu redakciju. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq52 spokenText "6. ir analogs 4.priekšlikumam. Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq50 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq48 spokenText "4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. 908.panta otrajā daļā vārds “izdevusi” aizstāts ar vārdu “pieņēmusi”. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq46 spokenText "3. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. 908.panta 10.punktā skaitlis “3” aizstāts ar skaitli “2”. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq44 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. 907.pantā iepriekš tika paredzēts, ka viens no Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildes pamatiem ir pats rīkojums. Nu, tas nav visai korekti no valodas viedokļa, un tāpēc šeit ir veikts precizējums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq42 spokenText "Cienījamie kolēģi, strādājam ar likumprojektu (reģistrācijas Nr.19/Lp12) - “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Izskatām likumprojektu trešajā lasījumā... Es gribu atgādināt, ka runa ir par Eiropas aizsardzības rīkojumu ieviešanu Latvijas Kriminālprocesa likumā. Mēs saņēmām 17 priekšlikumus, un visi priekšlikumi savā būtībā ir redakcionāli. Tātad 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē 86.nodaļas nosaukumu. Ir atbalstīts.".
- 2015_01_29_282-seq41 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2015_01_29_282-seq40 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_01_29_282-seq38 spokenText "Arī 2.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniedzis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta.".
- 2015_01_29_282-seq36 spokenText "Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (reģistrācijas Nr.108/Lp12). Arī šeit ir saņemti divi priekšlikumi, kas tāpat precizē informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus. 1.priekšlikumu finanšu ministra vietā ir iesniedzis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalsta.".
- 2015_01_29_282-seq35 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.".
- 2015_01_29_282-seq34 spokenText "Lūdzu atbalstīt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_01_29_282-seq32 spokenText "Arī 2.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniedzis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Un deputāti... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta.".
- 2015_01_29_282-seq30 spokenText "Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (reģistrācijas Nr.107/Lp12). Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi, un šie priekšlikumi precizē procedūru, kādā veidā notiek informācijas nodošana, kā arī tehniski precizē likuma numerāciju. Un 1.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniedzis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.".
- 2015_01_29_282-seq29 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Tiltiņa” pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 10, atturas - 66. Tātad lēmuma projekts nav pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.".
- 2015_01_29_282-seq28 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”. Komisijas locekļi nav atbalstījuši minēto lēmuma projektu, 9 deputātiem atturoties un 1 deputātam balsojot “pret”. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu “Par Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”.".
- 2015_01_29_282-seq27 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 10, atturas - 63. Tātad lēmuma projekts nav pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_01_29_282-seq26 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”. Komisijas locekļi nav atbalstījuši minēto lēmuma projektu, 9 deputātiem atturoties un 1 deputātam balsojot “pret”. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu “Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”.".
- 2015_01_29_282-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 11, atturas - 61. Likumprojekts nav pieņemts... es atvainojos, lēmuma projekts nav pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_01_29_282-seq24 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”. Komisijas locekļi nav atbalstījuši minēto lēmuma projektu, 9 deputātiem atturoties un 1 deputātam nebalsojot. Juridiskās komisijas vārdā es vēlos izklāstīt komisijas deputātu motīvus lēmumam neatbalstīt Augstākās tiesas tiesnešu Ludmilas Poļakovas, Ervīna Kušķa un Jāņa Tiltiņa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā. Saeimas Juridiskajai komisijai, arī atkārtoti izskatot jautājumu par Augstākās tiesas tiesnešu Ludmilas Poļakovas, Jāņa Tiltiņa un Ervīna Kušķa pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā, neradās pārliecība par to, ka šo tiesnešu pārcelšanas procedūra ir notikusi atbilstoši Satversmes un likuma “Par tiesu varu” pārejas noteikumu 67. un 75.punkta prasībām. Tiesnešu pārcelšana darbā citā tiesā - šāda Saeimas lēmuma pieņemšanas gaitā Saeimai jāgūst pārliecība par tiesiskuma un atklātības principa ievērošanu, kā arī par to, ka tiesnešu neatkarības princips tiek ievērots arī no pašas tiesu varas pārstāvju puses. Saskaņā ar Satversmes 91. un 101.pantu visiem Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem bija vienlīdzīgas tiesības turpināt darbu Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kas bija kompetenta vērtēt šo tiesnešu piemērotību darbam Krimināllietu departamentā, atzinusi, ka visi šie tiesneši ir bijuši piemēroti turpināt darbu Krimināllietu departamentā. Tādēļ nav saprotams, kādēļ situācijā, kad Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā ir divas vakantas tiesneša amata vietas un tās bija iespējams aizpildīt, ieceļot departamenta tiesneša amatā vismaz divus no minētajiem tiesnešiem, ir paredzēts šos tiesnešus pārcelt darbā Rīgas apgabaltiesā. Juridiskā komisija noskaidroja, ka tiesneši pamatojumu lēmumam par savu neiecelšanu amatā Krimināllietu departamentā saņēma gandrīz divus mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas un tikai tad, kad lēmuma projekts par tiesnešu pārcelšanu tika pirmo reizi izskatīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Turklāt tiesnešiem nav bijušas nodrošinātas iespējas saskaņā ar Satversmes 92.pantu īstenot tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, proti, pārsūdzēt viņiem nelabvēlīgo lēmumu. Ievērojot šos apsvērumus, Juridiskā komisija uzskata, ka nav pietiekoši caurskatāmi un procesuālā taisnīguma principam atbilstoši izvērtētas attiecīgo tiesnešu tiesības turpināt darbu Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša amatā. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu “Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”.".
- 2015_01_29_282-seq23 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Sniķeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ludmilas Poļakovas pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_01_29_282-seq22 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ineses Sniķeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Sniķeri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2015_01_29_282-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Adrijas Buliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Ineses Sniķeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_01_29_282-seq20 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Adrijas Buliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Adriju Buliņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2015_01_29_282-seq19 spokenText "Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 11, atturas - 5. Tātad likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Riharda Kola, Arta Rasmaņa un Solvitas Āboltiņas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 7. Likumprojekts komisijām ir nodots. Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No VL-TB/LNNK frakcijas un NSL frakcijas: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 9, atturas - 7. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Tātad Saeimas Prezidijs jūs informē, ka deputāts Andris Buiķis ir lūdzis piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 22.janvāra līdz 26.janvārim. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu. Tāpat deputāts Ivars Zariņš ir lūdzis piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 22.janvārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu. Deputāts Jānis Ādamsons ir lūdzis piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 22.janvārī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Adrijas Buliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_01_29_282-seq18 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Vakar frakcijas sēdē mums nebija daudz diskusiju par to - atbalstīt vai neatbalstīt šo un citus piedāvātos likumprojektus par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas ebreju kopienai. Arī es pievienojos viedoklim “par”, jo noraidīt šī jautājuma izskatīšanu būtu tas pats, kas paslaucīt netīrumus zem gultas. Es īsumā papētīju man pieejamo informāciju par pieciem piedāvātajiem objektiem un secināju, ka tie galvenokārt ir bez īsta saimnieka un to nonākšana gādīgās rokās būtu labums visai sabiedrībai. Tomēr galīga lēmuma pieņemšanai šāda informācija man šķiet nepietiekama, tāpēc mēs vienojāmies par papildu ziņu iegūšanu tuvākās nedēļas laikā. Es nebūtu kāpis šajā tribīnē, ja vakar nebūtu uzklausījis deputātu viedokļus diskusijā Latvijas televīzijā. Tā man lika nopietni padomāt. Izrādās, mēs šodien balsosim nevis par jautājuma virzīšanu tālākai izskatīšanai, bet gan jau faktiski pieņemsim lēmumu par īpašumu atdošanu. Jo, ja jau tādi likumprojekti tiekot virzīti, tad to virzītājiem jau esot skaidrs, kāds būs galīgais lēmums... Izrādās, šāds lēmums esot jāpieņem tāpēc, ka dažiem ir, bet citiem nav ietekmīgu draugu. Tāpēc, ka visas Latvijā dzīvojošās tautas ir vienlīdzīgas, bet dažas ir vienlīdzīgākas par citām. Tas man nav pieņemami. Brīžiem rodas iespaids, ka ir spēki, kas cenšas sanaidot Latvijā dzīvojošos cilvēkus pēc etniskā principa, pēc seksuālās orientācijas un tamlīdzīgi, nostādot kādas grupas cilvēkus augstāk par citiem. Latvijā ebreji devuši lielu ieguldījumu dažādās dzīves jomās. Lai atceramies Mihailu Tālu, Mavriku Vulfsonu, Rutu Marjašu! Un tā varētu ilgi turpināt. Un Latvijas sabiedrība viņu ieguldījumu ir augstu novērtējusi. Vēl šodien atceros, kā tad, kad biju mazs zēns, mana māte un pārējās ar mums kopā esošās sievietes toreizējā Spilves lidostā dedzīgi metās aizstāvēt jaunu ebreju puisi, ko apvainoja kāds iereibis pilsonis. Es tagad runāju savā vārdā. Vēlos precizēt: attiecībā uz darba kārtības 6.-11.jautājumu es jau balsoju “par” un balsošu “par”, taču - nevis par likumprojektos minēto objektu atdošanu, bet gan par jautājuma virzīšanu tālākai izskatīšanai; neizslēdzu, ka tās rezultātā mans balsojums attiecībā uz to vai citu objektu atdošanu jeb restitūciju varētu būt “pret”. Paldies par uzmanību.".
- 2015_01_29_282-seq17 spokenText "Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) “Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Brīvers. Lūdzu!".
- 2015_01_29_282-seq16 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Partijas “No sirds Latvijai” deputāti balsojumā par šo un analogiem likumprojektiem atturējās vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt. Jā, okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, veica iedzīvotāju masveida deportācijas, citas represijas, prettiesiski un bez atlīdzības atsavināja Latvijas iedzīvotājiem īpašumus, taču tas bija citas valsts īstenotais okupācijas režīms, kas jau ir vērtēts Saeimas dokumentos. Satversmes tiesa 2003.gada 25.marta spriedumā, norādot vairākus argumentus, secināja: Latvijas valsts nav atbildīga par īpašuma nacionalizāciju, ko pusgadsimtu ilgajā laika posmā bija izdarījusi okupācijas vara. Latvijas Republikai nav iespēju un nav arī pienākuma pilnīgi atlīdzināt visus zaudējumus, kas personām nodarīti okupācijas varas darbību rezultātā. Otrkārt. Īpašuma nodošana un atdošana bijušajiem īpašniekiem Latvijā sākās ar 1991.gadu, kad tika pieņemts likums “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un 1992.gadā likums “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. Taču denacionalizācijas likumi netika attiecināti uz sabiedriskajām organizācijām. Kā viens no argumentiem - iespēja nodibināt fiktīvu sabiedrisko organizāciju, uzdodoties par pirmskara organizācijas mantinieci, un iegūt citām personām piederējušu īpašumu. Denacionalizācijas procesā nevienai etniskajai grupai vai tautībai netika radīta kāda priekšrocība vai izņēmums. Šie likumi nebalstījās uz principu “latviešiem dot, bet krieviem vai ebrejiem - nedot”. Tomēr denacionalizācijas process Latvijā jau ir noslēdzies un Latvijai vajadzētu sekot principam - “viens likums - viena taisnība visiem”. Likumprojekts maina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā un paredz piešķirt atšķirīgu pieeju pēc etniskā principa. Tā ir denacionalizācijas procesa atjaunošana vismaz attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām. Savu konsekvento pozīciju un cieņu pret tiesiskās sistēmas stabilitāti Saeima pauda arī 2006.gada 23.novembrī, kad bez debatēm tika noraidīts likumprojekts, kas citastarp paredzēja ebreju kopienai bez atlīdzības nodot vairākus nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā. Treškārt. Latvija 2009.gadā ir atbalstījusi Terezīnas deklarāciju, taču deklarācija nerada juridiskas saistības (tā nav ratificēta Saeimā), tai ir politiska nozīme. Katra valsts ir apsolījusies veikt dažādus pasākumus, tomēr valstij ir tiesības šos pasākumus veikt savu iespēju robežās un izvērtējot konkrētos vēsturiskos apstākļus, tostarp arī okupētās valsts statusu. Latvijas valsts ir veikusi ļoti plašu īpašumu denacionalizācijas procesu - ir atjaunotas tiesības uz īpašumu gan fiziskajām personām, viņu mantiniekiem, gan reliģiskajām organizācijām. Un nebūtu korekti teikt, ka Latvija pārāk maz īstenojusi deklarācijā minētos pasākumus, jo tāpat ir sniegts atbalsts ebreju sabiedriskajām organizācijām gan ar ēku nodošanu, gan ar finansējumu izglītības un medicīnas iestādēm. Tas, protams, neliedz Saeimai arī turpmāk katrā atsevišķā gadījumā un ar atsevišķu likumu piešķirt valsts īpašumu kādai konkrētai sabiedriskajai organizācijai tās funkciju nodrošināšanai. Taču tad tam ir jābūt saprātīgi pamatotam. Ceturtkārt. Un pēdējais - par šo likumprojektu pamatojumu. Mēs atbalstām vēsturisko taisnīgumu, tomēr nav atbalstāms šāds likumprojekta virzības veids. Mēs nevaram izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tieši šie īpašumi mazinās vēsturisko netaisnību, nevis kādi citi. Mēs neredzam nopietnu izvērtējumu un piedāvājumu, kā risināt šo jautājumu. Mūsuprāt, izskatot sabiedrībai tik jutīgu jautājumu kā īpašuma jautājumi, ir svarīgi, ka tie tiek nopietni apspriesti un sabiedrībai izskaidroti. Mūsu pienākums ir pieņemt lēmumu, kurš ir saprotams vai vismaz mēs to spētu izskaidrot. Vissāpīgāk ir sunim asti cirst vairākas reizes. Būsim godīgi un drosmīgi - ja reiz risinām šo jautājumu, tad nevis atmetot dažus īpašumus, bet izvērtējot visus iespējamos rīcības veidus. Vai tiešām kādam no klātesošajiem, atdodot šos īpašumus, sāks likties, ka mēs esam atjaunojuši vēsturisko taisnīgumu un mazinājuši holokausta sekas? Frakcija “No sirds Latvijai” nenoliedz nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu, bet mēs atturamies balsojumā par šiem likumprojektiem tieši tāpēc, ka mēs neatbalstām šādu veidu.".
- 2015_01_29_282-seq15 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 9, atturas - 6. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots. Vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedram Gunāram Kūtrim ziņojuma nolasīšanai par balsošanas motīviem par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”... par nodošanu komisijām.".
- 2015_01_29_282-seq14 spokenText "Paldies. Līdz ar to desmitiem tūkstoši īpašumu nav atdoti. Paldies. Aicinu atdot šo likumprojektu atpakaļ un pārstrādāt to!".
- 2015_01_29_282-seq13 spokenText "Kiršteina kungs, diemžēl jums piešķirtais papildu laiks - 1 minūte - arī ir beidzies. Paldies.".
- 2015_01_29_282-seq12 spokenText "Tātad iesniedzēji paredz nemaksāt no savas kabatas šos 400 tūkstošus, bet piedāvā, ka vajadzētu, piemēram, Latvijas pilsonim, nacionālajam partizānam Supem, kurš, starp citu, nosēdējis ir desmitiem gadu urāna rūdas raktuvēs un palicis dzīvs, no saviem nodokļiem finansēt šī īpašuma atdošanu! (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Katrai Latvijā dzīvojošai tautai jārēķinās ar zināmiem vēsturiskiem zaudējumiem. Vislielākie zaudējumi ir latviešiem (No zāles dep. V.Spolītis: “Ooo!”) - vairāki desmiti tūkstošu īpašumu. Nav atdoti īpašumi Ķuzem, piemēram, “17.jūnijs”... Kolēģi, vai mēs neēdam viņu saldējumus? Kas tagad ir... ? Atcerieties... “Ķegums” - bija tāda akciju sabiedrība... Tātad par iznīcinātajām grupām nav taisnība. Pilnībā ir iznīcinātas tādas etniskās grupas kā karaīmi, kuriem piederēja un kuriem nav atdots Maikapara nams, un ir likvidēta vislielākā grupa - vācbaltieši, kuriem ir acīmredzot Latvijas nācijas izveidē un kultūrā vislielākie nopelni...".
- 2015_01_29_282-seq11 spokenText "Tātad, kolēģi, mums ir jābalso par papildu laika piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu zvanu! Balsosim par papildu laika - 1 minūtes - piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 12, atturas - 2. Tātad papildu laiks - 1 minūte - tiek piešķirts.".
- 2015_01_29_282-seq10 spokenText "Nobalsosim! Vienu minūti!... Pēdējo teikumu, kolēģi!...".
- 2015_01_29_282-seq9 spokenText "Vai deputāti atļauj? (Starpsaucieni no zāles. No frakcijas SASKAŅA: “Lai runā!”)".
- 2015_01_29_282-seq8 spokenText "Jā, pēdējais teikums... (Starpsaucieni no zāles. Dep. I.Viņķele: “Nē! Nē!”)".
- 2015_01_29_282-seq6 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Mani ārkārtīgi vakar aizvainoja televīzijā dzirdētais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja apgalvotais melīgais teiciens (No zāles dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.), ka Latvija ir vienīgā valsts, kas neko nav darījusi pēdējos gados ar ebreju īpašumiem. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pēdējos gados jau arī nebija!”) Atļaujiet man drusciņ uzskaitīt! Tātad man bija jāpiedalās savā laikā grupā, kas nodarbojās ar šo īpašumu atdošanu. Tad bija Latvijas Ebreju kultūras biedrība - bija Latvijas ebreji, nevis atbraukušie no Padomju Savienības! -, kas piedalījās šajās sarunās, - Rapiņas kundze un rabīns Barkāns. Es uzskaitīšu ātri, jo Lejiņa kungam arī galvā ir tikai trīs īpašumi... Pierakstiet! Tā ir tikai daļa, godājamie kolēģi! Skolas ielā 6, Daugavpilī, tika atdotas trīs ēkas, Liepājā - pirmskara ēka Kungu ielā. 1992.gadā tika pieņemts lēmums atdot un veicināt ebreju kultūras un sabiedrisko darbību: medicīniskās aprūpes biedrībai Bikur Holim tiek atdota slimnīca, tās filiālei “Žēlsirdīgās māsas” tiek atdota ebreju bijusī sieviešu slimnīcas ēka ar visiem īpašumiem. Valsts uzņēmās atbalstīt un finansēt ebreju izglītības un kultūras iestādes - Šimona Dubnova vidusskolu valsts finansē. 1995.gadā hasīdu reliģiskā virziena Habad Ļubavič pamatskola tiek nodibināta Latvijā ar pilnu valsts finansējumu. Citām reliģiskajām kopienām nav šādas reliģiskās pamatskolas. 1998.gadā valsts uzņēmās finansēt Latvijas Universitātē Jūdaistikas centru. 2001.gadā tiek akreditēts muzejs “Ebreji Latvijā”, un tas pāriet valsts finansējumā. Tātad šis valsts finansējums tiek maksāts gan šīm skolām, gan šiem muzejiem, piemēram, “Ebreji Latvijā” un pārējiem. Svītra tika pavilkta 1995.gadā, kad Latvijas Ebreju kultūras biedrība pateica, ka tiek pielikts punkts un ka vairāk nekādas prasības šajā jautājumā netiks uzstādītas. Tajā pašā laikā tika piedāvātas arī sinagogas gan Kuldīgā, gan šajā pašā Kandavā, bet kultūras biedrība atteicās. Tā teica: “Mums ir dārgi uzturēt, mēs negribam. Lai valsts šīs ēkas uztur!” Kur ir problēma? Problēma radās - pagāja 10 gadi, un tika izveidota absolūti cita organizācija - Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Deviņdesmito gadu vidū, kā liecina 1996.gadā veiktās tautskaites dati, tikai 45 procenti Latvijas ebreju bija Latvijas pilsoņi, tātad vairākums šīs organizācijas biedru ir iebraukuši no bijušajām padomju republikām un nekādā ziņā nevar pārmantot Latvijas pilsoņu īpašumus. Kur ir atšķirība no Viļņas un no Lietuvas? Daudzi to nesaprot. Es atgādināšu - pirmskara Viļņā bija viena centralizēta organizācija... Un mani ārkārtīgi izbrīna, ka mūsu ārlietu ministrs nespēj izskaidrot, piemēram, ASV diplomātiem... piemēram, īpašajam sūtnim holokausta jautājumos, ka Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, nebija vienas centralizētas organizācijas, bet bija dažādas savstarpēji naidīgas organizācijas, kas pašas savā starpā karoja. (No zāles dep. V.Spolītis: “Viļņa bija Polijas teritorijā!”) Jā, Viļņā... Un tāpēc Viļņā tika atdots vairāk kā... Lielākā daļa zemes īpašumu piederēja šai vienai centralizētajai organizācijai, un Lietuvas valdība pieņēma lēmumu: šādā gadījumā, ja organizācija tiek atjaunota, šo zemes īpašumu atdod. Latvijā bija labēji konservatīvā AGUDAD Israel (liela organizācija), cionistiem bija Mizrahi, jauniešu organizācija bija “Cionas jaunatne”, markstistiem bija “Bunds”, komunistiem bija arodbiedrība Arbeterheim. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsauciens.) Bija divas skolotāju apvienības - Idiš un Ivrit -, kas savstarpēji bija ne visai draudzīgas... Tātad nevar atņemt jeb atdot Ivrit skolas īpašumu (No zāles dep. S.Āboltiņas starpsauciens.), teiksim, tiem, kas mācās krievu valodā, un nevar atdot cionistu īpašumu, teiksim, Idiš īpašumu, Ivrit skolai. Saprotiet! Respektīvi, te ir pēctecība. Jāmaina ir Satversme. Kāda problēma tātad ir tieši ar šo likumprojektu, kurš attiecas uz nekustamo īpašumu Rīgā, Abrenes ielā 2, kā arī ar iepriekšējo? Ir jāmaina apmēram 30 likumi, kurus ir pieņēmusi Augstākā padome un Saeima un kuri ir par zemes privatizāciju... par lauku un pilsētu zemes privatizāciju, par rūpniecības uzņēmumiem, bankām un tā tālāk. Ir jāmaina Satversme un Civillikums. Civillikumā ir jāieraksta, ka īpašumus var atdot pēc etniskās piederības; Satversmē ir jāieraksta, ka visi ir vienlīdzīgi, izņemot dažus, kas ir vienlīdzīgāki par citiem. Šo likumprojektu varētu izskatīt komisijā, bet diemžēl iesniedzējiem tas jāpaņem atpakaļ, jo Latvijā ir tāda kārtība, kādu mēs paši esam pieņēmuši: ja parādās finansiāli izdevumi, tad ir jāuzrāda, no kurienes šī nauda tiek paņemta. Šeit ir rakstīts: 487 tūkstoši 513 eiro (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Uz pirmo lasījumu!”) - kadastrālā vērtība. Te nav uzrādīts, kas to finansēs. Te ir teikts, ka Ministru kabinets atmaksā Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai... Iepriekšējā likumprojektā bija teikts - vairāk nekā 700 tūkstoši... Tātad Ministru kabinets atkal kompensē skolai...".
- 2015_01_29_282-seq5 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nav!”, dep. I.Sudraba: “Balsojam!”) Ir iebildumi? Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 9, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? “Pret” pieteicies... atvainojos, “pret” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.".
- 2015_01_29_282-seq4 spokenText "Man ir sakāmas tikai trīs lietas. Sākšu ar senu latviešu tautas gudrību: “Sveša manta laimi nenes.” Numur viens. Terezīnas deklarācija, kas pieņemta 2009.gadā Čehijā. Tā ir par ebreju īpašumu restitūciju, un tā bija vajadzīga tāpēc, ka ir ļoti neordināra situācija, ka kopienas nevar pieprasīt savus īpašumus atpakaļ tāpēc, ka kopienas vairs nav. Nekad Eiropā nav bijis tā, ka pazūd veselas kopienas... gandrīz vai. Nu, varbūt varētu salīdzināt ar mēri viduslaikos, kad izzuda puse tautas vai divas trešdaļas tautas... Bet tā, kā ebrejiem bija, - ka 70, 80 vai 90 procenti - tā bija neparasta situācija. Nu, un tad tur tika pieņemtas dažādas vadlīnijas, kā to darīt, - dibināt fondus, veikt pētījumus un tā tālāk... Jo tā ir ļoti sarežģīta situācija, to neviens nenoliedz. Eiropā ir dažādi veidi, kā šo jautājumu risināt, un labā ziņa ir tā, ka Latvija jau agrāk sāka to darīt. Mēs atdevām atpakaļ trīs īpašumus - un nevienam gabals nenokrita! -, ieskaitot vienu slimnīcu, kas ir tā dēvētajā Maskavas forštatē un kas ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Sliktā ziņa ir tā, ka 2006.gadā viss beidzās ar fiasko, jo Saeima pat nerunāja, nediskutēja par to un vienkārši noraidīja. Nu, un otrais fiasko bija 2012.gadā, kad Valdis Dombrovskis dibināja darba grupu. Nu, un mēs zinām, kā tas beidz��s: viens ministrs atkāpās, un viss! Ar to viss beidzās! Nezinu, kā to vērtēs nākamās paaudzes. Es tiešām nezinu. Bet ar to mums nav ko lepoties. Ir angļiem tāds ļoti labs vārds - closed, kas nozīmē “slēgts uz visiem laikiem, neatgriezeniski”. Un pagaidām ir tikai divas Centrāleiropas... Austrumeiropas valstis, kas to ir panākušas, un tās ir Igaunija un Lietuva. Otrā lieta, ko gribu pateikt, - par stereotipiem, kādus veidojušas mūsu apziņā abas okupācijas varas. Tās mūs gribēja iznīcināt, bet tām tas neizdevās, kā mēs labi zinām. Nu, runāsim par 1941.gada 14.jūnija deportācijām. Mēs trimdā zinājām, ka vislielākā... proporcionāli vislielākais skaits no tiem, kas 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti, bija ebreji. Mēs to trimdā zinājām, bet Latvijā nezināja. Kāpēc nezināja Latvijā? Un arī par 1905.gada revolūciju... Kas vadīja 1905.gada revolūciju? Kas Rīgā (Starpsauciens no zāles.)... vadīja revolūciju Rīgā, ka pat cara armijai bija bail iziet ārā no kazarmām divus mēnešus?... Notika skolotāju konference... no visas Latvijas... pagastveču konference, kas lika pamatus neatkarīgas Latvijas dibināšanai dažus gadus vēlāk. Es jums ļaušu pašiem to atminēt. Jo tas, ko padomju laikā rakstīja vēstures grāmatās, un tas, ko mēs paši īstenībā zinājām, ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Numur trīs. Trešais. Ir angļiem tāds vārds - statesmanship. Tā ir... latviski sakot, būtu: valstsvīra vai valstsievas cienīga rīcība par spīti sabiedriskajai domai, kas tanī laikā to neatbalsta. Un kā bija pirms gandrīz 100 gadiem? Nacionālais teātris tad nemaz nesaucās par Nacionālo teātri, un pēc Otrā pasaules kara arī tas nesaucās par Nacionālo teātri. Ja mūsu politiskā elite nebūtu proklamējusi Latviju, kas tad būtu noticis? Jo, ja “Sastrēgumstunda” būtu bijusi tanī laikā un ja cilvēki varētu piezvanīt un pateikt savus uzskatus, cik - kā jūs domājat? - lielu atbalstu rīdzinieki būtu devuši Ulmaņa pagaidu valdībai? Cik? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Pieci procenti!”) Nu, varbūt 10! Bet kas notika gadu vēlāk, to jūs redzat filmā “Rīgas sargi”. Nu labi, stilizēta filma, bet pamatā pareiza! Redziet, es domāju, ka jūs, kas tagad spiedīsiet pogas šodien, padomājiet par to - par statesmanship! Atvainojiet, ka es beidzu ar angļu vārdu! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2015_01_29_282-seq3 spokenText "Vai deputāti piekrīt? (No zāles: “Jā!”) Deputāti piekrīt. Lūdzu!".
- 2015_01_29_282-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Priekšsēdētājas kundze, vai es drīkstu runāt par visiem pieciem... visiem sešiem?".
- 2015_01_29_282-seq1 spokenText "Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr.42/Lp12) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jura Vectirāna saukšanai pie administratīvās atbildības”, ko lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts. Deputāti Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Rihards Kols, Jānis Dombrava un Ilmārs Latkovskis lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - 13. Tātad likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts. Līdz ar to nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. “Par” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.".
- 2015_01_22_281-seq314 spokenText " Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klaus��jāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
- 2015_01_22_281-seq313 spokenText "Paldies. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām – par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos un par ārpolitikas debatēm parlamentā. Pēc terora akta Parīzē arī Latvijā aktuāls kļuvis iekšējās drošības jautājums. Terora draudi Latvijā ir ļoti zemi, taču pastāv zināms terora importa risks, jo līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā iekļūšana Latvijā jebkuram Eiropas Savienības teritorijā dzīvojošam teroristam kļuvusi nesalīdzināmi vienkāršāka. Runājot par iekšējo Latvijas drošību un sabiedrības saliedētības stiprināšanu, es saskatu vairākas problēmas, piemēram, sašķelta Latvijas sabiedrība, kuras pārstāvjiem ir dažāda vēsturiskā atmiņa, un atsevišķas pļāpīgas amatpersonas, kuras bārstās ar saukļiem un tracina sabiedrību. Kopumā uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, ka ārpolitika pārtop par iekšpolitikas ķīlnieci un sāk kalpot atsevišķu partiju šaurām interesēm, vienlaikus kaitējot Latvijas valsts interesēm. Tagad par likumdošanas iniciatīvām. Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Grozījumi sīkāk diferencēs naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu – noteikt bargākus sodus. Piemēram, likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredzēts tikai brīdinājums, savukārt kravas auto vadītājiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā vieglo automobiļu vadītājiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās – brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu – apdzīvotās vietās. Par būtiskiem ātruma pārkāpumiem iespējamo naudas sodu plānots pat dubultot. Patlaban vieglo automobiļu vadītājiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 kilometriem stundā sods ir no 120 līdz 140 eiro, turpretim pēc likuma spēkā stāšanās sods paredzēts robežās no 240 līdz 280 eiro. Savukārt par ātruma pārsniegšanu virs 60 kilometriem stundā sods plānots robežās no 350 līdz 650 eiro līdzšinējo 210 un 430 eiro vietā. Par pārkāpumiem apdzīvotās vietās un ar kravas auto paredzēti attiecīgi bargāki sodi. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Saeimai vēl jāskata trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
- 2015_01_22_281-seq312 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam. Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2015_01_22_281-seq311 spokenText "Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie runātāji minēja, šodien Saeimas sēdē centrālais jautājums bija ikgadējais ziņojums par ārpolitiku, tāpēc lielāko uzmanību veltīšu tam. Nacionālā apvienība uzskata, ka Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojums ir kvalitatīvāks par iepriekšējiem, tomēr tajā trūkst konkrētības. Ir bažas, ka Latvija ārpolitiski izvairās paust skaidru pozīciju un atturas proaktīvi iesaistīties sarežģītu jautājumu risināšanā. Likumsakarīgi, ka šīgada ziņojumā dominē drošības jautājums un attiecības ar Krieviju, kas nonākušas strupceļā. Šobrīd Eiropas Savienības pozīcija pret Krieviju līdz galam nav skaidra, un diemžēl arī Latvijas politikas veidotāji kārtējo reizi mēģina celt sadarbības ilūzijas tiltus ar Krieviju. Nacionālā apvienība uzskata, ka kopš Ukrainas un Krievijas konflikta saasināšanās ir akūti trūcis politiskās gribas atzīt, ka Austrumukrainā valda terorisms, pret kuru nekavējoties jāuzsāk cīņa. Latvijai 2015.gadā, vadot Eiropas Savienības darba grupu terorisma apkarošanā, jāpanāk, ka Ukrainā esošie teroristiskie grupējumi tiktu atzīti par teroristiskām organizācijām. Tikai tad mēs varēsim gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī vērsties pret valstīm un indivīdiem, kas atbalsta teroristiskos grupējumus. Nacionālā apvienība arī uzsvēra, ka gan Latvijas, gan arī starptautiskās sabiedrības baidīšanās saukt lietas īstajos vārdos attiecināma arī uz notikumiem Krimā, lai nebūtu jāizvērtē, ka patiesībā ir notikusi Krimas okupācija, nevis anektēšana. Šāds izvērtējums pavērtu iespēju piemērot dažādus citu starptautisko tiesību normu principus, ko varētu vērst pret šīs okupācijas īstenotājiem. Latvijas prezidentūras laikā tiks uzsākta Eiropas Savienības drošības stratēģijas pārskatīšana. Vienlaikus Latvija ir uzsākusi darbu pie valsts Nacionālās drošības koncepcijas izstrādes, kas jāizstrādā steidzamības kārtā, nosakot nacionālās drošības prioritātes. Mums uz tā pamata jāvirza nacionālās pozīcijas, jo notiek šī dokumenta sagatavošana Eiropas Savienībā. Starptautiskie procesi Latvijai liek izvērtēt spēju pārorientēt darbu arī ekonomiskās sadarbības ziņā, apzinot jaunus eksporta tirgus. Ārlietu ministrijas ziņojumā īpaši tiek izcelta Centrālāzija, tomēr nedrīkst ignorēt, ka daudz stabilāks un lielāks eksporta tirgus ir Indija un Ķīna, kur kopējais iedzīvotāju skaits četrdesmitkārtīgi pārsniedz iedzīvotāju skaitu Centrālāzijā. Un, lai arī ministra kungs iebilda, ka... Kādas tad mums ir alternatīvas, ja ar Ķīnu mēs vēlamies nodibināt šo ekonomisko sadarbību? Tad šā vai tā mums sanāks caur Centrālāziju nodrošināt tranzītu. Jā, tā ir taisnība, bet – kas ir aiz Centrālāzijas? Aiz Centrālāzijas ir Krievija, kas, kā mēs zinām, nav prognozējama, līdz ar to vēlreiz kāpt uz grābekļa nebūtu vēlams. Ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā Krievijas rīcību Austrumukrainā, šogad būs aktīvi jāstrādā pie jaunas pieejas attiecībās ar Krieviju – ar galveno mērķi: atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas un savu starptautisko saistību izpildes. Tas nav iespējams, kamēr Krima atradīsies Krievijas sastāvā. Līdzšinējā Krievijas politika neliecina, ka tas ir reāli sasniedzams mērķis. Nobeigumā gribu teikt, ka šonedēļ visā Latvijā esam atcerējušies barikāžu laiku, kas vienoja visu latviešu tautu konkrētam mērķim. Toreiz sākās mūsu ceļš uz Latvijas neatkarību. Mūsu pienākums ir tā laika notikumus godināt un nest tālāk no paaudzes paaudzē, tā nepazaudējot latviskās identitātes garu. Pateicos jums par uzmanību! Paldies.".
- 2015_01_22_281-seq310 spokenText "Paldies deputātei Ingunai Sudrabai. Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!".
- 2015_01_22_281-seq309 spokenText "Godājamie radioklausītāji! Šodien Saeimā norisinājās ārpolitikas debates, kas ir nozīmīgs pasākums ārpolitikas jomā, jo parasti diskutē par Latvijas ārpolitikā paveikto un plānoto. Domāju, ka gan sabiedrība, gan deputāti vēlas sadzirdēt konkrētus paveicamos uzdevumus, lai ikviens no mums justos drošāk un dzīvotu labāk. Mēs apzināmies, ka no Latvijas ārlietu politikas, no mūsu diplomātiskā korpusa ir atkarīgs, kādā vidē mēs dzīvosim, kādos starptautiskajos procesos iesaistīsimies. Diemžēl šis ārlietu ministra ziņojums nesniedza atbildes uz daudziem sabiedrībai būtiskiem jautājumiem ne nacionālā, ne reģionālā, ne globālā līmenī. Nav nedz šībrīža situācijas analīzes, nedz ziņojuma nosaukumā solīto iecerēto darbību. Var jau izveidot ap sevi veiksmes stāstu un izcilības iedomu, diemžēl dzīves īstenība ir cita. Un “No sirds Latvijai” uzskata, ka ārlietu dienesta darbinieku, ekonomisko atašeju devums, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu Latvijas interešu aizsardzību, nav bijis pietiekošs. Mēs lepojamies ar latviešu skolām un kultūras pasākumiem, tautiešiem ārvalstīs, bet nerisinām jautājumu, kā panākt strauju ekonomisko izaugsmi Latvijā, radot arī drošu un sociāli atbildīgu vidi un tādējādi panākot, ka mūsu tautieši, kuri devās piespiedu emigrācijā, priecēs visus, dziedot vietējos koros un dzīvojot Latvijā. Vārdos koalīcijas partijas atbalsta reģionu attīstību, bet darbi liecina par pretējo. Tieši tāpēc “No sirds Latvijai” deputāti ir uzdevuši deputātu jautājumus labklājības ministram Uldim Augulim par pēdējās dienās izskanējušo informāciju, ka tiek plānots slēgt valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāli “Kauguri” un valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”. Kā tas ietekmēs personu ar garīga rakstura traucējumiem saikni ar ģimeni, radiniekiem, draugiem? Kā tas ietekmēs reģionos nodarbinātību? Šie ir tie jautājumi, kuros koalīcijai nebūtu jāpieiet grāmatvediski, bet jāņem vērā cilvēku vajadzības. Mēs uzdodam konkrētus jautājumus un ceram uz skaidrām atbildēm, nevis kārtējām atrunām. Pateicos par uzmanību.".
- 2015_01_22_281-seq308 spokenText "Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai. Nākamā runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!".
- 2015_01_22_281-seq307 spokenText "Labvakar, radioklausītāji! Protams, šodienas galvenā aktualitāte: uzmanība tiek veltīta ārlietu ministra ikgadējam ziņojumam. Tomēr es sākšu ar jautājumu, kurš tika izslēgts no sēdes darba kārtības. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Es gribu sacīt tikai to, ka Latvijas Reģionu apvienība sadarbībā ar citu frakciju deputātiem un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Naudiņa kungu ir panākusi kopēju izpratni un vienošanos par mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšanu 9 procentu apmērā 2015.gadā. Es ceru, ka tuvākajās Saeimas sēdēs mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies. Ar to es gribu arī akcentēt jeb uzsvērt, ka Latvijas Reģionu apvienība pilda savu programmatisko uzstādījumu – nepaaugstināt nekādā gadījumā nodokļus. Ja atgriežamies pie ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma, tad jāteic, ka šodien jau radioklausītāji droši vien sekoja līdzi un daudzi dzirdēja mūsu frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa gan priekšlikumus, gan arī kritiku attiecībā uz to, ko varbūt mēs šajā ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā saskatījām. Es neatkārtošu. Bet ir viens būtisks jautājums, ko mūsu apvienība tomēr nesaklausīja no šī ziņojuma, – kāda ir loma un kāda uzmanība ar šo ziņojumu tiek veltīta tieši reģionālajam aspektam, kas ir ļoti svarīgs Latvijas Reģionu apvienībai. Kopumā Latvijas Reģionu apvienība, uzklausījusi šodienas debates ārpolitikas jautājumos, var tikai atbalstīt un piekrist Ojāra Kalniņa teiktajam, ka Latvijas galvenais ierocis ārpolitikā ir diplomātija un sadarbība. Paldies.".
- 2015_01_22_281-seq306 spokenText "Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam. Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga. Lūdzu!".
- 2015_01_22_281-seq305 spokenText "Labvakar, radioklausītāji! Šodien ārlietu ministra Rinkēviča ziņojumā un arī frakcijas VIENOTĪBA deputātu uzrunās tika uzsvērtas trīs prioritātes ārpolitikā – drošība, prezidentūra Eiropas Savienībā un ekonomiskās intereses. VIENOTĪBA pilnīgi piekrīt ārlietu ministra apgalvojumam, ka Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir bezprecedenta izaicinājums starptautiskajai drošībai, kārtībai un tiesiskumam. Par to nekādu šaubu nav, jo tas ir radījis būtiskus drošības apdraudējumus Eiropai un Latvijai. Līdz ar to 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju drošība ir mūsu galvenā ārpolitikas prioritāte. Šie izaicinājumi mūsu iekšējai un ārējai drošībai, kā arī mūsu ekonomiskajai un sociālajai drošībai ir savstarpēji saistīti. Mūsuprāt, atslēgvārds gan ārlietu ministra ziņojumā, gan arī mūsu ārpolitikas stratēģijā ir “sadarbība”. Lai risinātu šīs problēmas gan ekonomiski, gan no drošības viedokļa, mums ir jāsadarbojas ar mūsu sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā, ar mūsu Ziemeļu kaimiņiem. Vienlaikus mums ir ļoti svarīga sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu ne tikai drošības jautājumos, bet arī sakarā ar tirdzniecības un investīciju līgumiem, kas top. Ar Kanādu ir jau parakstīts. Nākamajos divos gados tagad turpinās lemt par Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības līgumu. Mēs uzskatām, ka tas ir ne tikai ekonomiski svarīgi Latvijai, bet arī ģeopolitiski svarīgi Eiropai un Amerikai. 2015.gadā Latvija ir ļoti labi pozicionēta, lai virzītu mūsu nacionālās intereses caur Eiropas Savienības prezidentūru. Un tas daļēji ir tāpēc, ka mūsu prioritārie darba virzieni Eiropas Savienības prezidentūrā ir saskaņoti ar mūsu nacionālajām interesēm drošībā, ekonomikā un labklājībā. Un šīs prioritātes ir Eiropas Savienības konkurētspēja, digitālā darba kārtība un Eiropas Savienības globālā loma. Un viens piemērs, ka Latvija ir ieņēmusi vadošo lomu, lai cīnītos pret Krievijas un arī teroristu grupu īstenoto informatīvo karu, ir Latvijas dibinātais Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas ir gan NATO aģentūra, bet vienlaikus varētu arī kļūt par Eiropas Savienības sadarbības partneri. Un beidzot. Vairāki frakcijas VIENOTĪBA deputāti uzsvēra parlamentāro lomu ārpolitikas veidošanā un atbalstīšanā. Mums ir deputāti, kas piedalās starptautiskajās organizācijās, parlamentārajās asamblejās, un mums tas ir jāizmanto, lai atbalstītu, lai mums būtu vienota un konsekventa ārpolitika. Iepriekšējā krīžu pilnajā gadā Latvijas ārpolitika, mūsuprāt, ir principā bijusi konsekventa, saprātīga un nosvērta. Un, turpinot šādu pieeju, mēs spēsim reaģēt uz izaicinājumiem un izmantot tās iespējas, lai nosargātu mūsu valsts drošību un veicinātu mūsu nacionālās intereses. Paldies.".
- 2015_01_22_281-seq304 spokenText "Paldies deputātam Armandam Krauzem. Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!".
- 2015_01_22_281-seq303 spokenText "Labvakar! Šodien Saeimā noritēja ārlietu debates. Mēs frakcijas vārdā uzstājāmies, bet kā galveno es gribētu šeit atzīmēt, ka attiecībā uz ārpolitiku mūsu frakcija ļoti izcēla ekonomisko interešu nozīmīgumu. Mēs pozitīvi novērtējām Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu un to, ka ir plānots sniegt uzņēmējiem atbalstu jaunu tirgu apguvē, liekot uzsvaru uz eksporta tirgu diversifikāciju. Bet mūsu ārpolitikā ekonomiskajām interesēm ir jābūt prioritātei, lai nodrošinātu mūsu uzņēmumu attīstību, darba vietas un pienācīgu atalgojumu iedzīvotājiem. Un ļoti būtiski, ka mūsu uzņēmēji ir ieinteresēti īpašos nosacījumos, lai veicinātu gan pakalpojumu, gan preču kustību ārpus Eiropas Savienības. Mums ir seni sadarbības partneri – tuvākās Baltijas valstis, Eiropas valstis, ASV, Kanāda –, bet mums ļoti nozīmīgi ir meklēt jaunus tirgus Austrumos (Austrumu partnerības ietvaros), Centrālāzijas valstīs, Tuvajos Austrumos un Ķīnā. Tie tiešām ir tirgi, kuros mēs varam rast produkcijas noietu ārpus Eiropas Savienības valstīm, kā to jau pierādījusi atsevišķu uzņēmumu sadarbība ar Ķīnu: tur jau ir tik tālu, ka noslēgti līgumi par konkrētu preču piegādi. Attiecībā uz citām aktuālām lietām es gribētu uzsvērt grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kuri palīdzēs mums ierobežot bīstamo slimību – Āfrikas cūku mēri. Pašlaik ražotājiem šī slimība rada gan apgrūtinājumu, gan reālus zaudējumus, jo Āfrikas cūku mēris ir izplatījies gan Latgalē, gan Vidzemē, un šī izplatīšanās pagājušā gada laikā no jūnija līdz pat rudenim progresēja. Tagad izplatīšanās nenotiek un mēs gatavojamies jaunajai sezonai – pavasarim – , kad varētu atkal būt problēmas. Tādēļ ļoti būtiski, lai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori varētu darīt savu darbu – pārbaudīt, vai netiek turēti nereģistrēti dzīvnieki, un ierobežot šīs slimības izplatību, lai neradītu zaudējumus mūsu ražotājiem, mūsu ekonomikai un nodrošinātu arī drošu un nekaitīgu pārtiku mūsu iedzīvotājiem. Paldies.".
- 2015_01_22_281-seq302 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 22.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 22.janvāra sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!".
- 2015_01_22_281-seq301 spokenText "Cienījamie deputāti! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Andris Buiķis, Lolita Čigāne... ir, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Dainis Liepiņš, Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Kārlis Seržants, Veiko Spolītis, Juris Šulcs, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.".
- 2015_01_22_281-seq300 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 15. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi! Visi darba kārtības punkti ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, gribu jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bet attiecībā uz trim jautājumiem ir saņemtas triju... nē, divu ministru atbildes, ka ministri ir komandējumā un pēc atgriešanās no komandējuma tiks iesniegtas rakstiskas atbildes. Līdz ar to viņi šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu. Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks. Savukārt ir saņemti vairāki jauni deputātu jautājumi. Ir saņemts deputātu Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un citu deputātu jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu”. Šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Ir saņemts deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Ir saņemts deputātu jautājums Ministru prezidentei, ko ir iesnieguši deputāti Elksniņš, Stepaņenko, Ivans Klementjevs, Raimonds Rubiks un Mirskis, - “Par līgumiem ar SIA Auto Blitz”. Šis jautājums arī tiks nodots Ministru prezidentei. Un vēl ir saņemts jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem”, ko ir iesnieguši deputāti Sudraba, Šimfa, Meija, Platpers, Balodis un Kūtris. Šis jautājums tiks nodots labklājības ministram Uldim Augulim. Tagad ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
- 2015_01_22_281-seq299 spokenText "Respektējot Zaļo un Zemnieku savienības lūgumu, Nacionālā apvienība piekrīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanai likumprojektam “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vienlaikus norādām, ka arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas šīsnedēļas sēdē Drošības policija norādīja, ka uzturēšanās atļauju tirdzniecība rada būtisku apdraudējumu Latvijas drošībai. Tāpēc aicinām nevilcināties ar Iekšlietu ministrijas iesniegto un komisijā atbalstīto priekšlikumu virzību. Un gadījumā, ja tiktu iesniegts liels skaits priekšlikumu, lūgums komisijai izdalīt šos Iekšlietu ministrijas priekšlikumus un strauji virzīt izskatīšanai Saeimā šos priekšlikumus, kuri paredz iespēju noteikt liegumu konkrētas valsts pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļauju. Paldies.".