Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2015_01_29_282-seq16> ?p ?o. }

• 2015_01_29_282-seq16 type Speech.
• 2015_01_29_282-seq16 number "16".
• 2015_01_29_282-seq16 date "2015-01-29".
• 2015_01_29_282-seq16 isPartOf 2015_01_29_282.
• 2015_01_29_282-seq16 spokenAs 62.
• 2015_01_29_282-seq16 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Partijas “No sirds Latvijai” deputāti balsojumā par šo un analogiem likumprojektiem atturējās vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt. Jā, okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, veica iedzīvotāju masveida deportācijas, citas represijas, prettiesiski un bez atlīdzības atsavināja Latvijas iedzīvotājiem īpašumus, taču tas bija citas valsts īstenotais okupācijas režīms, kas jau ir vērtēts Saeimas dokumentos. Satversmes tiesa 2003.gada 25.marta spriedumā, norādot vairākus argumentus, secināja: Latvijas valsts nav atbildīga par īpašuma nacionalizāciju, ko pusgadsimtu ilgajā laika posmā bija izdarījusi okupācijas vara. Latvijas Republikai nav iespēju un nav arī pienākuma pilnīgi atlīdzināt visus zaudējumus, kas personām nodarīti okupācijas varas darbību rezultātā. Otrkārt. Īpašuma nodošana un atdošana bijušajiem īpašniekiem Latvijā sākās ar 1991.gadu, kad tika pieņemts likums “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un 1992.gadā likums “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. Taču denacionalizācijas likumi netika attiecināti uz sabiedriskajām organizācijām. Kā viens no argumentiem - iespēja nodibināt fiktīvu sabiedrisko organizāciju, uzdodoties par pirmskara organizācijas mantinieci, un iegūt citām personām piederējušu īpašumu. Denacionalizācijas procesā nevienai etniskajai grupai vai tautībai netika radīta kāda priekšrocība vai izņēmums. Šie likumi nebalstījās uz principu “latviešiem dot, bet krieviem vai ebrejiem - nedot”. Tomēr denacionalizācijas process Latvijā jau ir noslēdzies un Latvijai vajadzētu sekot principam - “viens likums - viena taisnība visiem”. Likumprojekts maina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā un paredz piešķirt atšķirīgu pieeju pēc etniskā principa. Tā ir denacionalizācijas procesa atjaunošana vismaz attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām. Savu konsekvento pozīciju un cieņu pret tiesiskās sistēmas stabilitāti Saeima pauda arī 2006.gada 23.novembrī, kad bez debatēm tika noraidīts likumprojekts, kas citastarp paredzēja ebreju kopienai bez atlīdzības nodot vairākus nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā. Treškārt. Latvija 2009.gadā ir atbalstījusi Terezīnas deklarāciju, taču deklarācija nerada juridiskas saistības (tā nav ratificēta Saeimā), tai ir politiska nozīme. Katra valsts ir apsolījusies veikt dažādus pasākumus, tomēr valstij ir tiesības šos pasākumus veikt savu iespēju robežās un izvērtējot konkrētos vēsturiskos apstākļus, tostarp arī okupētās valsts statusu. Latvijas valsts ir veikusi ļoti plašu īpašumu denacionalizācijas procesu - ir atjaunotas tiesības uz īpašumu gan fiziskajām personām, viņu mantiniekiem, gan reliģiskajām organizācijām. Un nebūtu korekti teikt, ka Latvija pārāk maz īstenojusi deklarācijā minētos pasākumus, jo tāpat ir sniegts atbalsts ebreju sabiedriskajām organizācijām gan ar ēku nodošanu, gan ar finansējumu izglītības un medicīnas iestādēm. Tas, protams, neliedz Saeimai arī turpmāk katrā atsevišķā gadījumā un ar atsevišķu likumu piešķirt valsts īpašumu kādai konkrētai sabiedriskajai organizācijai tās funkciju nodrošināšanai. Taču tad tam ir jābūt saprātīgi pamatotam. Ceturtkārt. Un pēdējais - par šo likumprojektu pamatojumu. Mēs atbalstām vēsturisko taisnīgumu, tomēr nav atbalstāms šāds likumprojekta virzības veids. Mēs nevaram izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tieši šie īpašumi mazinās vēsturisko netaisnību, nevis kādi citi. Mēs neredzam nopietnu izvērtējumu un piedāvājumu, kā risināt šo jautājumu. Mūsuprāt, izskatot sabiedrībai tik jutīgu jautājumu kā īpašuma jautājumi, ir svarīgi, ka tie tiek nopietni apspriesti un sabiedrībai izskaidroti. Mūsu pienākums ir pieņemt lēmumu, kurš ir saprotams vai vismaz mēs to spētu izskaidrot. Vissāpīgāk ir sunim asti cirst vairākas reizes. Būsim godīgi un drosmīgi - ja reiz risinām šo jautājumu, tad nevis atmetot dažus īpašumus, bet izvērtējot visus iespējamos rīcības veidus. Vai tiešām kādam no klātesošajiem, atdodot šos īpašumus, sāks likties, ka mēs esam atjaunojuši vēsturisko taisnīgumu un mazinājuši holokausta sekas? Frakcija “No sirds Latvijai” nenoliedz nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu, bet mēs atturamies balsojumā par šiem likumprojektiem tieši tāpēc, ka mēs neatbalstām šādu veidu.".
• 2015_01_29_282-seq16 language "lv".
• 2015_01_29_282-seq16 speaker Gunars_Kutris.
• 2015_01_29_282-seq16 translatedText "Honourable Members, dear fellow Members, the Members of the UKIP MEPs abstained on this and similar laws, because, for several reasons, First Yes, the occupying regime destroyed innocent people, mass deportations, other repression, unlawful and unpaid wages for the Latvian peoplepossessions, however, it was the country's most implemented occupation regime, which has already been assessed by lawmakers in the Constitutional Court papers of 25 March 2003, stating a number of arguments concluded: the state's state is not responsible for the nationalisation of the property by the half-century that was madethe occupying power of the Latvian Republic is not an option and it is also not obliged to fully reimburse all the damage caused to persons by the occupation of the occupation power of Second Special Waters and the transfer to former owners in Latvia in 1991, when the Acceptance of Trends was adoptedthe rightful owners " and " 1992 Law on Property to Religious Organisations " was not passed on to public bodies As part of the arguments: the possibility of establishing a fictitious public organisation by claiming to be a pre-war body manship, and to obtain other persons belonging to the organisationin the process of denationalisation, no ethnic group or nationality has any advantage or exception to These laws not based on the principle of " Latvians to give, but to the Russians or Jews, " the process of making Latvia and Latvia should be followed by the principle -" one law - one true for all, " the legislative proposal changes the current policy on property denationalisation and provides for a different approach to the ethnic principle, as at least the restoration process at least with regard to the consistency of Savu's consistent position and respect for legal personalityon 23 November 2006, the stability of the system was rejected on 23 November 2006 when a bill was rejected for the Jewish community to hand over a number of properties in Riga, the City of Jentpad, Whentpad, Kandwavu and Kuldiska Latvia in 2009the Terezine Declaration, but the declaration does not create legal obligations (it has not been ratified by the Commons), it has political relevance to each country's promise to take various steps, but the country has the right to take these measures as far as possible and assessing the specific historical circumstances, includingthe occupation of the State of Latvia has carried out a very wide process of denationalisation - the right to property has been restored to both the natural person, their heirs and religious organisations, and it would not be correct to say that Latvia has too little exercise in its declaration ,support has also been given to Jewish public organisations, both with the transfer of buildings and with the funding of the Education and Medical Authorities, That does not, of course, prevent Saeima from allocating public property to a particular public organisation on a case-by-case basis and under a separate act. To ensure the function of Tasei then it must be reasonably justified for Fourth And the latest on this bill, a justification of our support for historical justice, but is not welcome in the way such a bill of Guidance We can't explain to the public exactly why these properties will undermine historical injustice ,rather than what we see, we are not seeing a serious assessment and an offer to address this issue in a sensitive issue such as property issues, it is important that they be seriously debated and the public has a responsibility to take a decision which isunderstandably or at least we would be able to explain the most painful is the dog's tail cutting multiple times will take place in a fair and bold way - when we are dealing with this issue, then not by cutting off some of the possible ways of doingwhen you are here, handing over these possessions, it would seem that we have restored historical justice and tempered the consequences of the Holocaust? The faction of' From Heart Latvia' does not deny the need to restore historical justice, precisely because we do not support these kinds of laws".
• 2015_01_29_282-seq16 mentions Q822919.
• 2015_01_29_282-seq16 mentions Q211.
• 2015_01_29_282-seq16 mentions Q2660080.
• 2015_01_29_282-seq16 mentions Q16348038.
• 2015_01_29_282-seq16 mentions Q2498135.
• 2015_01_29_282-seq16 mentions Q5244326.
• 2015_01_29_282-seq16 mentions Q6361344.