Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 1997_06_18-seq373 spokenText "Paldies. Deputāti piekrīt.".
• 1997_02_06-1-seq373 spokenText "Paldies. Deputāti piekrīt.".
• 1997_02_06-1-seq365 spokenText "Paldies. Deputāti piekrīt.".
• 2015_04_23_295-seq61 spokenText "Es atvainojos, tieši tā! IZM parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_04_23_295-seq60 spokenText "Es atvainojos, 2. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā...".
• 2015_04_23_295-seq59 spokenText "Arī 2. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_04_23_295-seq57 spokenText "Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Uz trešo lasījumu ir saņemti 40 priekšlikumi. 1. no tiem ir pašas komisijas veidots priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2015_04_23_295-seq56 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
• 2015_04_23_295-seq54 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 8, atturas - 5. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts.".
• 2015_04_23_295-seq53 spokenText "Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā visu likumprojektu.".
• 2015_04_23_295-seq51 spokenText "3.priekšlikums. To izstrādāja atbildīgā komisija, un tas paredz, ka likuma spēkā stāšanās termiņš ir 2015.gada 1.jūlijs. Lūdzu atbalstīt.".
• 2015_04_23_295-seq50 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 50, atturas - 4. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2015_04_23_295-seq49 spokenText "Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un balsot pret šo deputāta... tā, kā ir darījusi komisija.".
• 2015_04_23_295-seq48 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, Boķa kungs, kaut ko vēlaties piebilst?".
• 2015_04_23_295-seq47 spokenText "Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka nepieciešams atlikt likuma spēkā stāšanās datumu uz vienu gadu vismaz triju iemeslu dēļ. Pirmkārt. Pārejas posms ir nepieciešams, lai simtiem cilvēku, kuri diemžēl, ja mēs pieņemsim šo likumu, zaudēs darbu, būtu laiks un iespēja mēģināt atrast citu nodarbošanās veidu, nevis uzreiz nonākt nodarbinātības dienesta redzeslokā, pagarinot bezdarbnieku rindas, vai meklēt darbu ārpus Latvijas. Otrkārt. Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiks kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi, nav pieņemti. Un es neticu, ka tas tiks izdarīts divu mēnešu laikā - līdz šā gada 1.jūlijam. Es uzskatu, ka absolūti nepareizi un nepieņemami ir balsot par kaķi maisā, par to, kas neeksistē dabā, - par likuma grozījumiem, kuros norādīti spēkā neesoši Ministru kabineta noteikumi, par ko liecina 34.1 pants. Un treškārt. Daudziem darbiniekiem un uzņēmumiem ir kredītsaistības, kuras tie uzņēmās, zinot, ka būs darbs un iespēja šīs saistības pildīt. Tāpēc ir jābūt tiesiskajai paļāvībai. Tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem - viens no universālās tiesību aksiomas par visu vienlīdzību likuma priekšā aspektiem. Atbilstoši šim principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi. Savukārt privātpersona, ja tā saņēmusi skaidru iestādes viedokli kādā jautājumā, uz to var paļauties, attiecīgi plānojot savu rīcību. Tiesiskās paļāvības princips nozīmē to, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, ka likumi un noteikumi netiek grozīti bez vajadzības. Turklāt Administratīvā procesa likuma 10.pants noteic, ka iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Citiem vārdiem runājot, vairākas personas, kuras strādā neregulāro pārvadājumu nozarē, ir rēķinājušās ar noteiktu juridisko bāzi, un tāpēc Saeima šajā gadījumā, manuprāt, nevar divu mēnešu laikā mainīt spēles noteikumus. Par to cilvēki ir jābrīdina iepriekš. Lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, pasažieru neregulāro pārvadājumu nozarē strādājošajiem ir nepieciešams laiks un dažāda veida resursi. Tāpēc aicinu papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos: “Likums stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.” Proti, aicinu likuma spēkā stāšanos atlikt uz vienu gadu. Lūdzu balsot par 2.priekšlikumu. Paldies par uzmanību.".
• 2015_04_23_295-seq45 spokenText "Arī 2. - deputāta Agešina priekšlikums, kurš netika atbalstīts komisijā.".
• 2015_04_23_295-seq44 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 49, atturas - 5. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2015_04_23_295-seq43 spokenText "Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.".
• 1996_12_27_as-seq181 spokenText "Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.".
• 2015_04_23_295-seq42 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?".
• 2015_04_23_295-seq41 spokenText "Godātie kolēģi, es vēlos pievērst jūsu uzmanību principiāliem trūkumiem likumprojekta 1.panta 23.punktā par pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju. Es uzskatu, ka otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir būtiskas problēmas. Pirmā problēma. No likumprojekta pirmā lasījuma nepamatoti pazudis otrais teikums: “Šie pārvadājumi nezaudē neregulāru pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.” Jāsaprot, ka neregulāru pārvadājumu veicēji, tie, kuri pārvadā pasažieru grupas, objektīvu iemeslu dēļ nevar iekļauties kādos laika grafikos atšķirībā no regulāro pārvadājumu veicējiem... autobusu parkiem. Tāpēc šādi pasažieru grupu pārvadājumi nevar notikt ar zināmas pakāpes biežumu, tādējādi nezaudējot neregulāru pārvadājumu statusu. Otrā problēma. Nav saprotams, kas likumprojekta 1.panta 23.punktā ir domāts ar vārdiem “funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus”. Šī juridiski nekorektā definīcija ir tik plaši interpretējama, ka ļauj automātiski uzskatīt par autobusu parku klientu absolūti jebkuru personu. Nav skaidrs, kādā veidā neregulārie pārvadātāji uzzinās, vai viņi funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kurus apkalpo regulāru pārvadājumu ietvaros autobusu parki. Es domāju, ka šo faktu praktiski nebūs iespējams konstatēt, tāpēc piedāvāju šo problēmu risināšanai pilnveidot 1.panta 23.punktu. Aicinu atbalstīt pirmo priekšlikumu. Paldies.".
• 2015_04_23_295-seq39 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Komisijai bija jāizskata trīs priekšlikumi. 1. - deputāta Agešina priekšlikums. Un komisijā tas netika atbalstīts.".
• 2015_04_23_295-seq38 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.".
• 2015_04_23_295-seq37 spokenText "Debates slēdzu. Vai Brigmaņa kungs komisijas vārdā vēl ko vēlas piebilst? Paldies.".
• 2015_04_23_295-seq36 spokenText "Paldies, kolēģi! Pēc šīm kaismīgajām debatēm, kurās deputātam Kaimiņam bija ļoti daudz sakāmā, es apsvēru, vai vispār ir vērts par šo jautājumu runāt pēc šāda dīvaina ievada. Tomēr es aicinu deputātus nomierināties, arī Kaimiņa kungu nomierināties. Ir likums, pēc kura mēs strādājam. Pirmkārt, Saeimas kārtības rullis, kas nosaka, kā deputātam ir jādebatē. Otrkārt, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un tā normas, kas nosaka, kādā veidā padome tiek veidota, kādā veidā padome strādā. Es atgādināšu, ka, vēlot iepriekšējo NEPLP, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura tobrīd organizēja procesu, veica ļoti plašas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām. Nevalstiskās organizācijas tika pieaicinātas Saeimas komisijas sēdē, kā arī tika rīkotas diskusijas ārpus Saeimas, piemēram, augstskolās. Tika rīkotas arī diskusijas Latvijas televīzijā. Tā ka apspriešanas process bija gana plašs un sabiedrība... protams, tie, kuri vēlējās, tika ļoti plaši iesaistīti. Ja Saeima atbalsta šo lēmuma projektu - un es aicinu to atbalstīt! -, tad, protams, aicinu arī nevalstiskās organizācijas virzīt kandidātus, domājot par profesionālo kvalifikāciju un piemērotību. Tas ir patiešām ļoti svarīgs aspekts. Negribu šobrīd runāt tik daudz par informatīvo karu - par to mēs, Saeimas deputāti, esam sprieduši -, bet NEPLP ir ļoti jādomā, kā sakārtot mediju telpu. Ne ar visiem NEPLP lēmumiem mēs, Saeimas deputāti, varam būt apmierināti. Un tāpēc kvalificētu, ļoti atbildīgu un godprātīgu cilvēku ievēlēšana NEPLP ir patiešām akūti nepieciešama. Es aicinu Saeimas deputātus, kuri strādā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kuri strādā ar mediju jautājumiem, protams, debatēt un diskutēt. Tomēr vārdi, kaismīgi vārdi, kas izskan gan no šīs tribīnes, gan no citām tribīnēm, vieni paši par sevi neko nemaina. Atgādināšu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iepriekšējā sasaukumā iesniedza virkni likuma normu, to skaitā arī tādas, kas liedz NEPLP... kas liek NEPLP ievērot interešu konflikta novēršanas likuma normas tieši tāpat kā virknei citu amatpersonu un kas noteikti ir jāņem vērā arī nākamajiem kandidātiem, kuri plāno kandidēt uz NEPLP pārstāvju amatiem. Tātad patiešām aicinu saglabāt mieru, aicinu respektēt likumu, aicinu nevalstiskās organizācijas meklēt jaunus kandidātus un aicinu Saeimas kolēģus atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu. Paldies par uzmanību! (Dep. A.Lejiņa aplausi.)".
• 2015_04_23_295-seq35 spokenText "Turpinām debates. Nākamā debatēs pieteikusies Ināra Mūrniece. Lūdzu!".
• 2015_04_23_295-seq34 spokenText "Paldies, Kaimiņa kungs! Aicinu... (Troksnis zālē. Starpsaucieni. No frakcijas VIENOTĪBA: “Kameru paņem!” Dep. A.Kaimiņš: “Paldies VIENOTĪBAI!”)".
• 2015_04_23_295-seq33 spokenText "Jā. Paldies. Ievēlēsim, lūdzu, profesionālu cilvēku šajā padomē, vismaz vienu cilvēku!".
• 2015_04_23_295-seq32 spokenText "Tātad, Kaimiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!".
• 2015_04_23_295-seq31 spokenText "Lūdzu, izmantosim šo iespēju! Izmantosim šo...".
• 2015_04_23_295-seq30 spokenText "Kaimiņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2015_04_23_295-seq29 spokenText "Tātad Gints Grūbe aiziet. Labi, nav svarīgi, kas viņu motivēja. Ja man prasītu, kas viņu motivēja, es teiktu, ka viņu motivē privileģēts filmu producents, kurš gūs ievērojamu finansiālu labumu no Latvijas simtgades svinību budžeta. Lai viņam veicas! Visu gaišu! Bet Ginta Grūbes atkāpšanās sabiedrībai dod iespēju mainīt esošo mediju politiku Latvijā. Es esmu kritizējis NEPLP par finanšu līdzekļu vieglprātīgu izlietojumu, tālredzības trūkumu un augstprātību. Kā jau teicu, vēl arvien uzskatu, ka ar NEPLP mums nav paveicies, bet tagad mums ir iespēja sliktu NEPLP padarīt par labāku. (Zālē troksnis.)".
• 2015_04_23_295-seq28 spokenText "Nesarunājieties ar zāli, Kaimiņa kungs! Tas deputātam debatēs ir liegts!".
• 2015_04_23_295-seq27 spokenText "Atļaujiet manu priekšlikumu... Jūs man atkal slēgsiet mikrofonu ārā vai policija mani izvedīs... Kas notiks tagad? Atvainojiet mani, lūdzu, vēlreiz! Kolēģi, NEPLP atbildība nav tikai nauda. Gints Grūbe un NEPLP atbild par masu mediju, īpaši sabiedrisko mediju, veidoto saturu Latvijā, kas tieši ietekmē mūsu līdzpilsoņu uzskatus un pārliecību propagandas kara apstākļos. Būsim atklāti - šajā karā mēs neesam uzvarētāji! Līdz ar to nenovērtēsim par zemu problēmas svarīgumu. Gints Grūbe. Koalīcijā esošajām partijām varētu būt vilinājums ievēlēt sev vēlamu kandidātu no padomes atkāpušamies Grūbes vietā. Bet atcerēsimies, lūdzu, likumu! Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.panta 2.punkts saka: “Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātus, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras un zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.” Es vēlos aicināt kolēģus ievērot likuma garu un ar NEPLP jaunā locekļa ievēlēšanu nesteigties, bet konsultēties ar sabiedrību, kā to prasa likums. Ar Gintu Grūbi un NEPLP mums Latvijā nav paveicies, jo tai pašos pamatos nav saprašanas par valstiskās apziņas pamatvērtību, tātad patriotismu. Tā pieļauj, ka sabiedriskie mediji ir aizmirsuši par sabiedrības interesēm, bet fokusējas tikai uz varas partiju darbu analīzi, to slavināšanu vai kritizēšanu. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA. Dep. V.Spolītis: “Atbrīvojam vai neatbrīvojam?”) Gints Grūbe. Bet cilvēkiem politika nav vienīgā interese. Ar pārspīlētām sarunām par politiku mēs zaudējam cilvēku ticību valstij. No Ginta Grūbes pagājušajā nedēļā mēs esam saņēmuši... nu jau pirms divām nedēļām, esam saņēmuši vēl vienu pierādījumu NEPLP nekompetencei un iespējamai kaitniecībai. NEPLP savas likumos noteiktās kompetences ietvaros ir mainījusi vienai radiofrekvencei - konkrēti Radio Skonto 102,3 MHz - latviešu valodas pārraides prasību uz krievu valodu. Cik es esmu dzirdējis, Dimanta kungs pats personīgi priekšsēdētājai... Saeimas priekšsēdētājai ir apsolījis, ka nekas tāds Latvijā divus pēdējos gadus nenotiks. Tas ir noticis! Kāpēc? Lēmums tiek motivēts ar tirgus situāciju. Tas ir smieklīgi. Šiem cilvēkiem maksā par valsts interešu aizstāvēšanu. Kur ir patriotisms? Kur ir vīzija? Kur ir misija? Nekur! Kāpēc šobrīd tiek mainīta pārraides valoda frekvencē? Iemesls ir vienkāršs: nauda! Propagandas kara ietvaros radio frekvences ir kļuvušas... (No zāles dep. A.Loskutovs: “Par tēmu! Par tēmu!”) Tēma ir tāda... Loskutova kungs! Tēma ir tāda, ka visai sabiedrībai kopumā ir jāiejaucas šobrīd šajā te... Es jūsu aizsmakušajā balsī vispār neko nesaprotu, Loskutova kungs! Netraucējiet cilvēkiem runāt!".
• 2015_04_23_295-seq26 spokenText "Aicinu ievērot Saeimas kārtības rulli un Saeimas deputāta ētikas kodeksu.".
• 2015_04_23_295-seq25 spokenText "Es runāju par Gintu Grūbi. Jā, es arī runāju. Es arī ļoti atbildīgi runāju. Man ir pat runa, ļoti atbildīga.".
• 2015_04_23_295-seq24 spokenText "Kaimiņa kungs, jums ir jāievēro Saeimas deputāta ētikas kodekss. Aicinu jūs ļoti atbildīgi izvēlēties vārdus.".
• 2015_04_23_295-seq23 spokenText "Jā, paldies. Dažs labs... Šadurskis, protams, var tagad... miljonu bīdītājs no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, viņš varētu smīkņāt, sakot, kas tad valsts budžetam ir 23 miljoni... (Troksnis nerimst, starpsaucieni.)".
• 2015_04_23_295-seq22 spokenText "Kaimiņa kungs, sarunas ar sēdes vadītāju nav pieļaujamas! Lūdzu, turpiniet debates! Lūdzu, turpiniet debates! Es aicinu jūs turpināt debates.".
• 2015_04_23_295-seq21 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs ar vislielāko atbildību pievērsties jautājumam par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa ievēlēšanu un Ginta Grūbes atbrīvošanu, tātad atcelšanu. NEPLP kolektīvi un katrs padomes loceklis atsevišķi atbild Latvijā par 23 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas gada izlietojuma efektivitāti un tā lietderību. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Vai varat pārtraukt šo deputātu vaukšķēšanu? Es atvainojos, priekšsēdētājas kundze! Es teicu - vaukšķēšanu.".
• 2015_04_23_295-seq20 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!".
• 2015_04_23_295-seq19 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja šo jautājumu. Mēs saņēmām arī Ginta Grūbes iesniegumu, kurā viņš lūdz atbrīvot viņu no amata ar šā gada 6.aprīli, un līdz ar to arī mēs, komisija, aicinām šo viņa lūgumu apmierināt. Tātad komisija ir pieņēmusi lēmumu - atbrīvot Gintu Grūbi no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata pēc paša vēlēšanās.".
• 2015_04_23_295-seq18 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Helēnas Muižnieces atbrīvošanu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.".
• 2015_04_23_295-seq17 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Helēnas Muižnieces atbrīvošanu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2015.gada 1.maiju atbrīvot Helēnu Muižnieci no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.".
• 2015_04_23_295-seq16 spokenText "Kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Kolēģi, mēs uz jums gaidām, lai mēs varētu atsākt Saeimas sēdi. Tā kā tehnisku iemeslu dēļ balsošanas iekārtas nedarbojās un ir radušās šaubas, aicinu... Lai mēs varētu turpināt darbu, ir aicinājums visiem izņemt balsošanas kartes un ievietot tās vēlreiz. Lūdzu, izņemiet balsošanas kartes! Lūdzu, ielieciet vēlreiz balsošanas kartes! Tagad man ir jautājums Tehnikas nodaļai: vai balsošanas iekārtas darbojas, vai šī pārbaude ir tikusi veikta? Tātad pārbaude ir tikusi veikta. Mēs palikām pie lēmuma projekta “Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”. Uzklausījām Juridiskās komisijas ziņotāju Agešina kungu, kurš aicināja atbalstīt lēmuma projektu. Balsojums ir jāveic vēlreiz, tā kā radās tehniskas problēmas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Helēnas Muižnieces atbrīvošanu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_04_23_295-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (No zāles: “Balsošana nestrādā!”; no frakcijas SASKAŅA: “Tas ir Liepiņa pirksts!”) Tā... Mums pienāk informācija, ka nestrādā balsošanas iekārtas, tātad veikt balsojumus šobrīd nav iespējams. Līdz ar to es izsludinu tehnisku pauzi uz 10 minūtēm. Tātad tehnisks pārtraukums - 10 minūtes. Lūdzu šajā laikā sakārtot balsošanas iekārtas!".
• 2015_04_23_295-seq14 spokenText "Pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 39.panta otro daļu, Tieslietu padome šā gada 17.martā nolēma izteikt priekšlikumu Saeimai par tiesnešu kopskaita noteikšanu apgabaltiesās, paredzot, ka apgabaltiesās ir 140 tiesneši, to skaitā administratīvajā apgabaltiesā - 22 tiesneši. Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 25.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 140 tiesneši, to skaitā administratīvajā apgabaltiesā - 22 tiesneši.".
• 2015_04_23_295-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sigitas Dolnieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par tiesnešu kopskaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_04_23_295-seq12 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Sigitas Dolnieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Sigitu Dolnieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
• 2015_04_23_295-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Bāliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sigitas Dolnieces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_04_23_295-seq10 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Ievas Bāliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Rīgas rajona tiesā veiktajā tiesnešu un darbinieku aptaujā tiesnese Ieva Bāliņa atzīta par tiesas 2014.gada labāko tiesnesi, vērtējot viņas attieksmi pret darbu, kolēģiem, darbiniekiem un personiskās īpašības. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ievu Bāliņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
• 2015_04_23_295-seq9 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts runājis “par”, otrs - “pret”, un mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Zentas Tretjakas, Mihaila Zemļinska un Artūra Rubika iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 52, atturas - 7. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ineša Boķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.martā un 1.aprīlī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs arī tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mārtiņa Bondara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. un 15.aprīlī. Saeimas Prezidijs šādu atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs arī tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Ievas Bāliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!... Vienu mirklīti! Pirms Agešina kungs sāk runāt, es aicinu kolēģus apsēsties un ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Cieniet savas frakcijas kolēģus! Lūdzu, Agešina kungs!".
• 2015_04_23_295-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirms runāšu par “Saskaņas Centra” deputātu iesniegto likuma grozījumu būtību (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: ““Saskaņas Centra” nav!”)... izsaku Nacionālās apvienības frakcijas viedokli, ka tādu salīdzinājumu kā “Rasnačs-tēvs”, “Tomels-dēls”, “Iesalnieks-gars” lietošana likumprojekta anotācijā ir ne tikai necieņa pret Saeimu, bet arī pret ticīgo jūtām. (No zāles dep. J.Urbanoviča starpsaucieni.) Komunistisko diktatūru seku pārvarēšanas process notiek visā Austrumeiropā. Bez bijušo drošības dienestu dokumentu atklāšanas sabiedrībai nav iespējams efektīvi pārvarēt totalitārisma sekas. Tā tas ir arī Latvijā. Un ir tikai loģiski, ka Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra dokumenti nonāk Latvijas Nacionālajā arhīvā no 2018.gada pēc to izpētes. Minēto nevar sasniegt ar nekvalitatīvi sagatavota likumprojekta palīdzību. Iesniegto likuma grozījumu autori, nekonsultējoties ar Latvijas Nacionālo arhīvu, tam no 2016.gada 1.janvāra paredz uzlikt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra funkcijas, taču nav veikts nekāds aprēķins, cik tas valstij varētu izmaksāt un kā tiks nodrošināts finansējums. Svētais gars šajā jautājumā nepalīdzēs. Uzliekot Latvijas Nacionālajam arhīvam Totalitārisma seku dokumentēšanas centra funkcijas, tam būtu ar izziņām jāapkalpo visa pieprasījumu sistēma. Tāpat tam jau šogad būtu jāapraksta VDK kartotēkas, jāpārņem datubāze un jāpārprogrammē informācija par vairāk nekā 35 tūkstošiem personu, kā arī jāpārņem citi VDK dokumenti un jānodod tie atklātībā no 1.janvāra. Kur tam būtu nauda un kas to darītu? Ja likumprojekta autori nav paredzējuši tam finansējumu, tad to izdarīt ir pilnīgi nereāli. Nododot arhīvam dokumentus un ar likuma grozījumiem paģērot, lai bez atbilstoši nodrošināta finansējuma no 2016.gada 1.janvāra dokumenti būtu pieejami, bet no 2017.gada 1.janvāra tūkstošiem dokumentu būtu publicēti, daļa dokumentu vairs nebūtu pieejama, bet to publicēšanas ideja pilnībā tiktu degradēta. Un, ja kāds mēģinās teikt, ka tam ir nepieciešams novirzīt tos līdzekļus, kas ir domāti VDK dokumentu izpētes komisijas vajadzībām, tad jāatgādina, ka Saeima vēl tikai izskatīs likumprojektu par VDK dokumentu zinātnisko izpēti. Šie līdzekļi līdz zinātniekiem nav nonākuši, un tie ir domāti pilnīgi citām... paredzēti citām vajadzībām. Kvalitatīvus zinātniskus komentārus, kas reizē ir saprotami sabiedrībai, līdz 2017.gada 1.janvārim nevar paspēt sagatavot, un Saeima pati ir lēmusi VDK dokumentu zinātnisko izpēti veikt līdz 2018.gada 31.maijam un tad publicēt. Atbilstoši šim lēmumam savu darbu ir plānojusi arī VDK dokumentu izpētes komisija. Šie ierosinātie likumprojekti, kas paredz grozījumus VDK likumā, neļaus realizēt likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” mērķi - zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Bez zinātniskiem paskaidrojumiem nododot sabiedrības vērtējumam VDK dokumentus, it īpaši aģentu kartotēku, nekāda saskaņa netiks panākta. Drīzāk otrādi! Atceros, ka 2014.gadā, Juridiskajā komisijā apspriežot šī likuma grozījumus, dažs labs šī flanga... “Saskaņas Centra” deputāts ierosināja VDK (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: ““Saskaņas Centra” nav!”)... VDK dokumentus sakurināt. Uzskatu, ka iesniegtie likuma grozījumi ir arī sabiedrības kurināšana. Iepriekš minēto likumprojekta trūkumu dēļ aicinu balsot “pret” iesniegto likuma grozījumu nodošanu Juridiskajai komisijai.".
• 2015_04_23_295-seq7 spokenText "Paldies. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.".
• 2015_04_23_295-seq6 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Eiropas totalitāro režīmu - nacionālsociālisma un lielinieku komunisma - nodarījumi, lai arī guvuši nosodījumu Baltijas, Polijas un citu Eiropas valstu parlamentos, tomēr ir atšķirīgi novērtēti to sabiedrībās. Lai sasniegtu taisnīgumu, atšķirīgas pieejas ir bijušas arī Centrāleiropas valstu rīcībpolitikās. Padomju režīma noziedzīgās varas instrumenti bija VDK un to pārraugošā PSKP. Šodienas jautājums ir par VDK maisu atvēršanu, kā aicina cienītā opozīcija. Ikviens, kurš ir pārdzīvojis necilvēcību jeb iepazinies ar totalitārisma raksturlielumiem, atbalstītu lēmumu atvērt čekas maisus. Atbalstīt atvēršanu tikko lēma Ukraina un pirms divām desmitgadēm, atverot arhīvus un veicot dekomunizāciju vai lustrāciju, arī Ungārijas, Polijas, Čehoslovākijas, Igaunijas un Lietuvas parlamenti. Mūsu Baltijas kaimiņi atvēra savus arhīvus izpētei, veica dekomunizāciju, nosakot, ka cilvēki, kuri sadarbojās ar čekistiem, var gūt grēku piedošanu, brīvprātīgi piesakoties. Čehoslovākijas lustrācijas likums bija skarbs un uz valsts amatpersonu vietām automātiski liedza kandidēt slepenpolicijas darbiniekiem un komunistiem, kas rangā augstāki par rajonu sekretāriem. Šo likumu turpināja īstenot Čehija pēc valsts sadalīšanās, bet ne Slovākija. Teju pusmiljonu cilvēku pārbaudīja, un 3 procenti no tiem atzinās, ka bijuši čehu čekas maisos. Ungārijas Kadara “gulaša sociālisms” radīja specifisku sadzīvošanas kultūru. Vismaz desmit reizes ar mainīgām sekmēm Ungārijas likumdevējs centās radīt dekomunizācijas likumdošanu. 1991.gadā, pagājušajā gadsimtā, viņi lēma, ka vairāk nekā 10 tūkstošiem amatpersonu jāiziet pārbaude par sadarbību ar totalitārajiem slependienestiem. Lustrācijas jautājums Polijas Seimā sākumā aktualizējās vien pēc reformkomunistu uzvaras vēlēšanās un aizdomām par bijušā premjera Oleksa sadarbību ar padomju slependienestiem. Tāpēc Polija lustrācijas likumu pieņēma vien 1997.gadā, liedzot bijušā režīma kolaborantiem kļūt par amatpersonām, sākot no prezidenta līdz tiesnešiem, advokātiem un mediju īpašniekiem. Šodien, izņemot Baltkrieviju, Turkmenistānu, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Putinis... atvainojiet, Krievzemi, teju visi autoritārie režīmi ar atšķirīgiem paņēmieniem ir atvēruši arhīvus vēstures pētniekiem. Katrā postpadomju valstī spēja panākt vēsturisko taisnību objektīvi atšķīrās, to noteica politiskā kultūra, partiju spējas pozicionēties, arī attiecības starp varas atzariem. Tāpēc minētās valstis nevar kalpot par modeli, jo mums lustrācija attiecībā uz čekistiem un lieliniekiem notika sadarbībā ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, mums politiskā kultūra atšķīrās. Lai rastu atbildes kolaborantu nodarījumiem Latvijā, pērn valdība un Saeima deva zaļo gaismu zinātnes darbam, vienlaicīgi saglabājot lustrācijas politikas stūrakmeņus. Pētniecībā iesaistījās starptautiski atzīti zinātnieki, tādi kā vēsturnieks Kārlis Kangeris, konstitucionālo tiesību juriste Kristīne Jarinovska, diplomāts Bonifācijs Daukšts, filozofe Solveiga Krūmiņa-Koņkova, sociologs Mārtiņš Kaprāns, arhivārs Ainārs Bambals un citi augstas raudzes speciālisti. Maisi ceturtdaļgadsimtu bija Latvijas politikas karstais kartupelis. Līdzīgi Ungārijai atkarībā no valdošās koalīcijas sastāva piedāvājumi ir bijuši dažādi - sākot no ierosinājuma tos atvērt līdz pat ierosinājumam tos sadedzināt, kā to pirms 11 gadiem piedāvāja Mareks Segliņš un pērn - viens no mūsu kolēģiem. Citēju 2013.gada 31.jūlija LETA ziņu: ““Saskaņas Centrs” ir kategoriski pret ieceri publiskot VDK arhīvu saturu, jo nav atbalstāma raganu medību atsākšana un jāņem vērā, ka aģentu saraksti ir nepilnīgi,” sacīja frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.” Citāta beigas. (No zāles dep. V.Agešins: “Mani citē jau!”) Piekrītu, raganu medības nav lietderīgas, tomēr Satversmē nostiprinātais padomju režīma nosodījums ir jāievieš mūsu sociālās atmiņas politikā. Esmu par atvēršanu. Tas nav jautājums “par” vai “pret”, bet gan - kādā veidā vislabāk sasniegt padomju totalitārisma nosodījumu un sabiedrības atveseļošanu Latvijā. Kā vislabāk sasniegt iepriekš minētos mērķus, lai runā kolēģis Ritvars Jansons. Paldies.".
• 2015_04_23_295-seq5 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojektu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Daiņa Liepiņa, Ivara Brīvera, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Jura Viļuma un Nellijas Kleinbergas iesniegtā likumprojekta “Maksātnespējas procesa administratoru likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 3. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Zentas Tretjakas, Mihaila Zemļinska un Artūra Rubika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Veiko Spolītis. Lūdzu!".
• 2015_04_23_295-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Saeima pirms tam, neizskatot citus administratora profesijas statusa modeļus, ir pieņēmusi likumu, kas paredz, ka administrators no 2015.gada 1.marta ir valsts amatpersona. Šobrīd maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums ir nepilnīgs un ļoti vispārējs. Maksātnespējas procesa administratoru pašpārvalde neapvieno visus maksātnespējas procesa administratorus. Līdz ar to maksātnespējas procesa administratoriem nav noteikti vienoti profesionālās darbības standarti. Un jāuzsver, ka maksātnespējas procesa administratoriem šobrīd nav profesijas būtībai atbilstošas disciplināratbildības. Likumprojekta mērķis ir regulēt maksātnespējas procesa administratora profesionālo un korporatīvo darbību, nodrošināt profesijas regulējumu atbilstoši tiesu sistēmai raksturīgajiem principiem: vienota profesionālā pašpārvalde, vienoti darbības un ētikas standarti, kā arī tiesu sistēmai raksturīgā disciplināratbildība. Likumprojekts paredz, ka ir jāizveido Latvijas maksātnespējas procesa administratoru kolēģija, kas darbotos kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts. Maksātnespējas procesa administratoram ir jābūt tiesu sistēmai piederīgai personai, līdzīgi tam, kā ir zvērināti advokāti. Pašpārvaldei jāapvieno visi Latvijā praktizējošie administratori. Likumprojekts paredz, ka ir jānodrošina profesijas standarti, tiesības, pienākumi un atbildība. Jānodrošina maksātnespējas procesa administratoru sertificēšana, jāīsteno administratoru kvalifikācijas pilnveide, jāizstrādā vienots profesionālās ētikas kodekss, jānodrošina tā normu ievērošana, jāievieš maksātnespējas procesa administratoru disciplināratbildība un disciplinārsodi, kā arī jāizveido disciplinārlietu komisija, kas izskata normatīvo aktu, instrukciju, metodoloģijas un profesionālās ētikas kodeksa pārkāpumus. Tātad, pieņemot Maksātnespējas procesa administratoru likumu, mēs panāksim, ka tiks ieviests nopietns profesijas normatīvais regulējums, tiks nostiprināts profesijas statuss, bet profesijas regulējums un principi tiks pietuvināti citām juridiskajām profesijām, kā arī tiks iedarbināts maksātnespējas procesa administratoru disciplinārās atbildības mehānisms. Paldies. Aicinu atbalstīt.".
• 2015_04_23_295-seq3 spokenText "Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par”? Tātad “par” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 27, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Juridiskā komisija ir iesniegusi lēmuma projektu, lūdzot izdarīt izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā - par likumprojekta “Repatriācijas likums” (Nr.208/Lp12, pirmais lasījums) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina... (Pauze. Dep. S.Āboltiņa ir piegājusi pie dep. G.Bērziņa un runā ar viņu, tad vēršas pie sēdes vadītājas: “Bet, priekšsēdētāj, jūs kļūdījāties! Juridiskā komisija nebija lēmusi, Nacionālās apvienības frakcija ierosināja izslēgt likumprojektu “Repatriācijas likums”.) Tā. Es atvainojos, kolēģi, patiešām! Pie iesniegtajām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā elektroniskajā formā parādījās, ka... Saistībā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu ir aicinājums izslēgt no šīs sēdes darba kārtības likumprojektu “Repatriācijas likums”. To bija iesniedzis, kā elektroniskajā formā parādījās, Gaidis Bērziņš. Es precizēšu, ka to viņš tika iesniedzis kā Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs, nevis kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kā es acīmredzot pieņēmu... kā tika uzrādīts elektroniskajā formā. Vai deputāti vēlas lemt vēlreiz par darba kārtības grozījumiem? Nē, deputāti nevēlas vēlreiz lemt par darba kārtības grozījumiem. Šī informācija ir precizēta. Es aicinu tad arī šajā elektroniskajā dokumentu lapā norādīt precīzi, kurš ir iesniedzis. Tātad atgriežamies pie Saeimas Prezidija ziņojumiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Ivara Brīvera, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Jura Viļuma un Nellijas Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Maksātnespējas procesa administratoru likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.".
• 2015_04_23_295-seq2 spokenText "Es taisos runāt... Labdien, cienījamie kolēģi! Es taisos runāt “pret” šā jautājuma izslēgšanu no sēdes darba kārtības. Kādēļ? Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta septīto daļu pieciem deputātiem, kas ir iesnieguši šo likumprojektu, un, proti, tie ir Āboltiņa, Smiltēns, Daudze, Gaidis Bērziņš un Brigmanis, ir iespēja līdz balsojumam pirmajā lasījumā atsaukt šo likumprojektu, kas būtu ļoti godīgi, nevis katru reizi izslēgt to no kārtējās sēdes darba kārtības. Ja mēs tiešām netaisāmies šīs sesijas laikā, tuvākajos gados vai tuvākajos mēnešos, skatīt šo jautājumu, tad tas būtu godīgs solis. Tāpēc es aicinu šodien atstāt šo jautājumu par politisko partiju finansēšanas lietām darba kārtībā un balsot “pret” šo lēmuma projektu. Paldies.".
• 2015_04_23_295-seq1 spokenText "Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām izskatīt 2015.gada 16.aprīļa kārtējās sēdes darba kārtību. Pirms darba kārtības izskatīšanas ir saņemti grozījumi Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā. Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.187/Lp12) otrajam lasījumam” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Deputāti Vucāns, Brigmanis, Līdaka, Siliņš, Mežulis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu. Dolgopolova kungs, vai jūs esat pieteicies runāt “par” vai “pret”? Tātad deputāts Sergejs Dolgopolovs runās “pret”. Lūdzu!".
• 2015_04_23_294-seq89 spokenText " Paldies Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA frakcijas. Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! ".
• 2015_04_23_294-seq88 spokenText "  Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par diviem darba kārtības jautājumiem: par Valsts drošības komitejas maisu saturu un par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Saeimā šodien noraidīja SASKAŅAS deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredzēja atklāt LPSR Valsts drošības komitejas maisu saturu. Grozījumi likumā “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” paredzēja izveidot sistēmu VDK dokumentu atklātumam, nododot visus VDK dokumentus, kas ir Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā un citu valsts glabātuvju rīcībā, Latvijas Nacionālajam arhīvam. Tāpat bija paredzēts noteikt šo dokumentu brīvu pieejamību, kā arī nodrošināt, lai tiktu publicēti dokumenti, kuros ir informācija par VDK darbiniekiem un informatoriem. SASKAŅAS deputāti uzskata, ka šādas izmaiņas nodrošinātu objektīvu pētniecību un sociālās atmiņas politikas veidošanu. Ir svarīgi, lai šie materiāli būtu pieejami ne vien šauram pētnieku lokam, bet ikvienam aktīvam sabiedrības loceklim. Lai arī bijuši viedokļi par labu VDK maisu iznīcināšanai, šodien tajos esošais informācijas saturs tiek izmantots, lai manipulētu gan ar sabiedrības viedokli, gan ar atsevišķu “maisos esošu” cilvēku rīcību. Tāpēc SASKAŅA uzskata, ka situācija jāmaina un maisu saturs jāatklāj, piemēram, tā, kā to izdarīja Lietuva pirms vairākiem gadiem. Neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība pērn piekrita šīs komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai. Savukārt 7.aprīlī valdība nolēma komisiju nodot atpakaļ Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Pašlaik likums nosaka, ka VDK dokumenti būs publiski pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. Tagad par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Frakcija SASKAŅA šodien ir atbalstījusi likumprojektu galīgajā lasījumā šādu apsvērumu dēļ. Frakcija SASKAŅA ir iestājusies par mikrouzņēmumu nodokļa likmi – 9 procenti, tāpēc pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru bija iecerēts 2015., 2016. un 2017.gadā šādu likmes apmēru atjaunot. Neskatoties uz to, ka otrajā un trešajā lasījumā 9 procentu likmes piemērošana 2016.gadā un vēlāk padarīta atkarīga no tā, vai 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz mikrouzņēmumu darbinieku apdrošināšanu jau saskaņā ar šo likumu, mēs secinām, ka jaunais regulējums nodrošina 9 procentu likmes piemērošanu jau šogad un, iespējams, 2016. un 2017.gadā. Līdz ar to mikrouzņēmumiem pirmos trīs gadus tiek saglabāta iespēja veikt uzņēmējdarbību labvēlīgākos apstākļos. Vienlaikus var secināt, ka likumā nostiprinātā Ministru kabineta kompetence noteikt konkrētas nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, uzņēmums nav tiesīgs kļūt par mikrouzņēmumu un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rada nopietnu risku mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības tiesiskas formas pastāvēšanai. Šis ierobežojums ir pretrunā ar likuma mērķi, var ievērojami vājināt starpnozaru konkurenci un motivēt uzņēmējus slēpt savu saimniecisko darbību, lai vispār nemaksātu nodokļus. Paldies par uzmanību.".
• 2015_04_23_294-seq87 spokenText "Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Un frakciju viedokļus šodien noslēdz partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2015_04_23_294-seq86 spokenText "  Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pateicos jums par pacietību, ka sekojat līdzi frakciju viedokļiem un divus pirmos runātājus esat izturējuši. Tad man arī būs tas prieks jums izstāstīt savu un savas frakcijas viedokli par šodien lemto. Vispirms jāsaka, ka šodienas sēdē atkal tika izsludināts pārtraukums un šoreiz to aicināja pasludināt opozīcijas partijas. Izskatās, ka gan VIENOTĪBAS, gan Zaļo un Zemnieku savienības deputāti par to bija lielā priekā, jo abu šo partiju pārstāvjus neredzu šeit pie “Frakciju viedokļu” mikrofoniem. Katrā ziņā varu teikt to, ka, iespējams, šis pārtraukums patiešām bija vērtīgs, jo šodien... VIENOTĪBA centās, nu, faktiski Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija centās kā steidzamu darba kārtībā iekļaut Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu un skatīt to pirmajā lasījumā. Tā, protams, ir nepieļaujama steidzamība, sevišķi ņemot vērā daudzos jautājumus, kas šī likumprojekta sakarā radušies gan pašvaldību vadītājiem, gan... jā, pamatā jau pašvaldību vadītājiem, bet, protams, arī iedzīvotājiem un mums, Saeimas deputātiem. Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principu varu minēt tikai Latgales pašvaldību viedokli. Tās ir ieteikušas šajā modelī iestrādāt arī tādu rādītāju kā attālums no Rīgas, jo nevienam nav noslēpums, ka Latvijā faktiski visa ekonomiskā attīstība varētu tikt dalīta divās daļās – Rīga un Pierīga, tātad šī teritorija, un pārējā Latvijas teritorija. Līdz ar to pašvaldībām, kas atrodas tālāk no Rīgas, tiešām ir grūti nodrošināt savu funkciju izpildi, grūti noturēt iedzīvotājus, un vēl daudzas citas problēmas pamatā gulstas uz pašvaldību pleciem, bet valdības atbalsts bieži vien izpaliek. Tāpat šodien tika lemts par Maksātnespējas procesa administratoru likuma nodošanu komisijām. Šo likumprojektu izstrādāja mūsu frakcija. Diemžēl Saeimas vairākums to neatbalstīja. Mēs katrā ziņā uzskatījām, ka pašreizējais maksātnespējas administratoru juridiskais regulējums, tā teikt, nav pietiekams, pirmkārt, jau tādēļ, ka šobrīd Latvijā nav tādas vienas kopīgas organizācijas, kas spētu apvienot visus maksātnespējas administratorus un nodrošināt vienādus viņu darba vērtēšanas kritērijus, lai mēs varētu būt droši par šī amata un šīs profesijas darboņu godaprātu. Mūsu priekšlikums paredzētu arī nodrošināt disciplinārās atbildības mehānismus un, protams, sodus tiem maksātnespējas administratoriem, kuri, tā teikt, nepildītu likumu labi. Šodien Saeimā bija plašas diskusijas par tikumības jautājumu. Manuprāt, ļoti labi mūsu frakcijas viedokli pauda deputāts Ivars Brīvers, kurš aicināja mūs šajās diskusijās nezaudēt galvu un, tā teikt, viens otram neizknābt acis, it sevišķi runājot par tikumību, bet saglabāt pieklājības normas pašiem deputātiem savā darbā un, protams, arī rūpēties par visas mūsu nācijas, tautas un, protams, arī jauniešu un bērnu izaugsmi Latvijā. Tikumības jēdziens parādās gan Satversmē, gan Eiropas... tātad starptautiskos dokumentos, un no tā nav jābaidās, bet katrā ziņā, kā jau teicu, mums jābūt spējīgiem ieklausīties citam citā un jāmēģina pieņemt kādu lēmumu. Šodien, manuprāt, svarīgs ir arī likumprojekts par akcīzes nodokli. Tas tika nodots komisijām. Attiecībā uz nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem – kolēģis no Nacionālās apvienības jau diezgan plaši par to runāja – es atzīmēšu tikai divas lietas. Pirmkārt, mēs bieži vien runājam, ka akcīzes nodokļa celšana var palielināt kontrabandas apmērus, un šodien te izskanēja arī Latgales vārds. Es teikšu tā – kontrabanda, pēc mūsu novērojumiem, Latgales iedzīvotāju novērojumiem, arī Latgalē lielākoties ienāk nevis pāri robežai, bet... teiksim tā, no Rīgas. Respektīvi, šī kontrabanda, ja tā nonāk Latvijas teritorijā, tad ienāk nevis mazās partijās, bet diemžēl man nezināmu iemeslu dēļ pārāk lielās partijās, lielos daudzumos un tad attiecīgi tiek izplatīta visā Latvijā. Un es no savas puses arī ierosināšu šajā likumprojektā palielināt nodokli stiprajam alum, jo zinu, ka it sevišķi lauku teritorijās šis alkohola veids patiešām nodara vislielāko kaitējumu gan ģimenēm, gan visai sabiedrībai. Manuprāt, ja jau runājam par alkoholiskajiem dzērieniem, tad, iespējams, likumā tomēr būtu vērtīgi izvērtēt mehānismus, ar kādiem mēs varētu atbalstīt tiešām vietējās izejvielas izmantojošos alkohola ražotājus, vai nu tie būtu alus ražotāji, vai citu dzērienu, protams, vīnu utt., ražotāji. Katrā ziņā tas varētu veicināt arī mūsu ekonomisko izaugsmi, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Vietējo pašvaldību referendumu likums. Šodien arī ļoti karstas debates bija par to. No savas puses aicinu jūs šo likumprojektu izpētīt, jo katrs no jums ir kādas pašvaldības iedzīvotājs. Un jums turpmāk tiešām varētu būt lielas iespējas ietekmēt pašvaldības darbu. Visnopietnākais jautājums, protams, ir ierosinājums atlaist pašreizējo domi un attiecīgi arī nākamo, kas tiks ievēlēta, ja jums liksies, ka tā nestrādā pietiekami labi. Bet būs arī iespējas ierosināt referendumu par mazākiem jautājumiem, piemēram, par teritorijas plānojumiem vai par pašvaldības attīstības stratēģiju. Es patiešām domāju, ka sabiedrībai aizvien aktīvāk jāiesaistās politiskajos procesos gan pašvaldībā, gan valstī, jo mums diemžēl dažas lielās partijas mēģina uzņemties iniciatīvu runāt visas sabiedrības vārdā par svarīgiem jautājumiem. Dažreiz tiešām sabiedrība varbūt ir pārāk kūtra. Šodien tika izņemts no darba kārtības jautājums par partiju finansējuma palielināšanu. Šo likumprojektu mūsu frakcija neatbalsta, uzskatām, ka šobrīd nav īstais laiks runāt par politisko partiju finansējuma palielināšanu. Un vēl jo vairāk – šis piedāvājums, kas šobrīd, tā teikt, ir atnests līdz Saeimai, bet vēl nav izskatīts, ir tikai daļa no problēmas risinājuma, jo tas finansējums tomēr nenodrošinās partijām iespēju darboties pilnīgi neatkarīgi un būt... tā teikt, neietekmējamām no lielākiem sponsoriem, ja tādi partijām ir. Un nobeigumā pavisam īsi. Gribu teikt, ka frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš, lai gan šodien nepiedalījās Saeimas sēdē, tomēr uzskata un mēs, visi pārējie frakcijas locekļi, arī uzskatām, ka Dainim Liepiņam īstenībā nav nekādu ierobežojumu atrasties Saeimas Sēžu zālē, kaut arī viņam, protams, nav tiesību balsot, nav tiesību reģistrēties un attiecīgi – aktīvi piedalīties Saeimas sēdē. Tomēr šis jautājums šodien tika atrisināts ļoti savdabīgā veidā. Valsts policija, nevis Saeimas drošības cilvēki vai apsardzes dienests, bet Valsts policija neļāva deputātam Dainim Liepiņam ierasties Saeimas Sēžu zālē. Mēs esam pieprasījuši no Valsts policijas skaidrojumu, kas tas bija par rīkojumu, uz kāda pamata šādas darbības tika veiktas, jo, ja policija rīkojas šādi, tad arī pašvaldībās, piemēram, Ventspilī, attiecīgajiem pašvaldības deputātiem būtu jāliedz iespēja atrasties pašvaldības domes sēdēs. Paldies. Un līdz nākamajai nedēļai.".
• 2015_04_23_294-seq85 spokenText "Paldies partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai. Nākamajam “Frakciju viedokļos” vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!".
• 2015_04_23_294-seq84 spokenText "  Labvakar, radioklausītāji! Šodien Saeimā bija ļoti saspringta darbadiena un skatījām ļoti daudzus likumprojektus. Un es gribētu teikt: jo ilgāk es strādāju Saeimā, jo vairāk es redzu un pārliecinos par to, ka katrs likumprojekts ir svarīgs katram no jums, jo katrs likumprojekts tā vai citādi noteikti ietekmēs jūsu vai jūsu tuvinieku dzīvi. Manuprāt, šodien bija vairāki patiesi ļoti svarīgi likumprojekti, kuri izraisīja asas un karstas, un pamatotas, argumentētas debates. Un par šiem te četriem likumprojektiem tad es gribētu runāt. Un par mūsu nostāju šajos jautājumos. “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Mūsu frakcija iebilda pret šajā likumprojektā iestrādāto normu, ka tagad Ministru kabinets noteiks tās nozares, kurās darbojoties mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Tātad... Vienkārši, savādāk sakot, ja jūs, mikrouzņēmuma īpašnieks, neatbildīsiet tam saimnieciskās darbības veidam, kuru būs noteicis Ministru kabinets, tad jūs nevarēsiet izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Mēs uzskatām to par ļoti negatīvu soli, jo, ņemot vērā bezdarbu, ņemot vērā to, ka mūsu ekonomika balstās uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz mikrouzņēmumiem un mums ir ļoti svarīgi uzturēt tautā darba tikumu un cilvēku vēlmi un spēju nopelnīt iztiku sev un savai ģimenei ar savu darbu, nevis kļūt par valsts vai pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem, jebkādi ierobežojumi šajā jomā, mūsuprāt, vismaz šajā periodā ir uzskatāmi par negatīviem. Un argumenti par to, ka notiek dažāda veida krāpšanās ar šīm lietām... Nu, tas nav arguments, lai ieviestu šādu te ierobežojošu normu, jo mums ir saveidots pietiekami daudz dažādu kontrolējošo, sodošo institūciju, kas, sacīsim, varētu izķert tos, kuri tiešām izmanto nelietīgi šo iespēju. Tad ir jājautā, kāpēc tas netiek darīts un kāds ir labums no visām šīm struktūrām un institūcijām. Un ar šo argumentu nevar attaisnot šo ierobežojumu. Otrs svarīgs likumprojekts, mūsuprāt, ir likumprojekts “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā”. Un šīs normas mēs noraidījām – valdošās koalīcijas ierosinātās normas par to, ka pašvaldības nedrīkst organizēt referendumus par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, par pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā. Tas īstenībā ir aizliegums pašvaldību iedzīvotājiem lemt par to, kā tiek izmantota viņu zeme, viņu teritorija. Protams, šeit izskanēja daudzi argumenti “par” un “pret”, un te atkal bija argumenti par to, ka varbūt kādi negodprātīgi un nelietīgi cilvēki varētu izmantot šo te iespēju tautai pašai izlemt, vai šis projekts der vai neder kopienas attīstībai, izmantot pretēji mērķim un bremzēt, sacīsim, pašvaldības attīstību, bet atkal... Liekot par pamatu šo negodīgumu, šo iespēju, ka kāds var kaut ko izdarīt pretēji tam... es domāju, mēs saliekam nepareizus akcentus. Ja šādas situācijas rodas, tad mums ir pietiekami daudz spēka, mums ir pietiekami daudz struktūru, institūciju, likumu, lai šādas situācijas novērstu. Mums nevajadzētu veidot likumdošanas aktus, izejot no tā, ka mūsu valstī, nu, faktiski valda vai noteicēji pār situāciju valstī ir blēži, krāpnieki, viltnieki, zagļi. Tā mēs nepanāksim pozitīvu mūsu valsts un tautas attīstību. Un es domāju, ka tas tiešām ir būtisks cilvēka tiesību un demokrātijas ierobežojums, būtisks ierobežojums cilvēkiem pašiem savā kopienā, savā pašvaldībā būt noteicējiem par tās attīstību. Mēs balsojām pret šiem te priekšlikumiem, kurus ierosināja valdošā koalīcija, un mēs gribējām, lai šī pašvaldību demokrātija un tiesības rīkot referendumus pastāv, bet diemžēl vairākums nobalsoja “pret”. Nākošais, mūsuprāt, ļoti svarīgais un aktuālais likumprojekts ir “Grozījumi Izglītības likumā”. Tieši viens no šiem grozījumiem, kuru ierosināja deputāte Jūlija Stepaņenko un kurš daļēji pārtapa arī Izglītības komisijas priekšlikumā, ir priekšlikums par to, ka skolām ir tiesības izvērtēt, kāda literatūra, kādi materiāli, kādas brošūras tajās ienāk, vai tie neietekmēs negatīvi bērnu tikumisko audzināšanu. Arī jāsaka uzreiz, ka diemžēl vairākums nobalsoja par to, ka šo normu likumā nevajag iekļaut. Taču viens no visu laiku un tautu ievērojamākajiem politiskajiem un garīgajiem līderiem Mahātma Gandijs savulaik precīzi un nepārprotami nosauca septiņas lietas, kas mūs, jebkuru personu, jebkuru tautu un valsti, jebkuru civilizāciju, var iznīcināt. Un tās ir: politika bez principiem, bagātība bez darba, bizness bez morāles, bauda bez sirdsapziņas, zinātne bez cilvēcības, zināšanas bez garaspēka, dievkalpošana bez ziedošanās. Un vai mēs to visu neredzam? Vai mēs to nejūtam mūsu sabiedrībā? Vai mēs nesaprotam, ka šie vārdi pašlaik vistiešākajā veidā attiecas uz mums kā personām, kā tautu un valsti? Sabiedrība taču to jūt un apzinās. Par to liecina arī aptaujas. Piemēram, žurnāls “Ir” veica aptauju, kas tieši tā arī saucās – “Par tikumību”. Uz jautājumu, vai mūsdienu sabiedrībā ir vājinājusies morāles un tradicionālo vērtību nozīmība, tikai 3 procenti atbildēja – “grūti pateikt”, 5 procenti – “noteikti nē”, 12 procenti – “drīzāk nē”, toties 35 procenti uzskatīja, ka morāles un tradicionālo vērtību nozīmība mūsu sabiedrībā ir drīzāk samazinājusies, un 45 procenti par to bija absolūti pārliecināti. Tas nozīmē, ka šī problēma mūsu sabiedrībā pastāv, ir ļoti aktuāla, nopietna un tā nekavējoties jārisina. Bet šādā veidā, kā šodien tas notika, izturoties pret grozījumiem, kas piedāvāti, lai pastiprinātu sabiedrības uzmanību pievērstu tikumības jautājumiem, lai darītu uzmanīgākus arī skolu pedagogus, atbildīgās personas pret lietām, kas var nodarīt lielu postu vēl nenobriedušai bērna, jaunieša psihei un var ielikt kroplus personības pamatus... Šie grozījumi tika noraidīti. Tātad šiem jautājumiem netiks pievērsta pastiprināta sabiedrības un pedagogu uzmanība. Un pēdējais ļoti svarīgais likumprojekts, Finanšu ministrijas izstrādātais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Mūsu frakcija, solidarizējoties ar Latvijas pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienības domi, kas vakar savā sēdē lēma un sprieda par šo jautājumu, atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības domes viedokli, ka valdība bez ekonomiska un sociāla pamatojuma jau vairākus gadus piedāvā Saeimai samazināt pašvaldību daļu kopbudžetā un rezultātā ilgstoši veidojas pašvaldību funkciju izpildei nepietiekams finanšu apjoms. Tas tiešā veidā skar katru iedzīvotāju, jo mēs katrs dzīvojam kādā no pašvaldībām. Jaunais modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, taču kopumā nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu – valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību. Jaunais modelis perspektīvā daļai pašvaldību pasliktina to finansēšanas iespējas. Protams, ir ļoti svarīgi arī tas, ka mēs kā Eiropas Savienības valsts, skatot šādi sagatavotu likumprojektu, pārkāpjam Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.panta 2. un 3.punktu, saskaņā ar kuru pašvaldību ieņēmumiem pamatā jāveidojas no pašvaldībai piekrītošiem nodokļiem un nodevām. Kopumā mēs saskatām, ka šis modelis tiešām neatrisinās to vissasāpējušāko jautājumu par pašvaldību daļas palielināšanu valsts kopbudžetā, jo pašvaldību funkcijas tiek paplašinātas ik dienu, pieņemot jaunus grozījumus likumos vai Ministru kabineta noteikumos, bet jau gadiem ilgi līdzi tiem neseko adekvāts finansējums. Pateicos par uzmanību.".
• 2015_04_23_294-seq83 spokenText "Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!".
• 2015_04_23_294-seq82 spokenText "  Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas Saeimas sēdē tika skatīti daudzi Nacionālajai apvienībai būtiski un ideoloģiski svarīgi jautājumi. Kā pirmo no tiem minēšu pēdējā laikā aktualitāti sabiedrībā ieguvušo likumprojektu par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu. Nacionālā apvienība balsoja “pret”. Mūsuprāt, SASKAŅAS iesniegtais likumprojekts ir nesagatavots. Tas uzliek Latvijas Nacionālajam arhīvam Totalitārisma seku dokumentēšanas centra funkcijas, neparedzot nekādu finansiālu nodrošinājumu. Ja no 2016.gada 1.janvāra, kā to paredz iesniedzēji, patiešām tas tiktu nodots arhīvam, arhīvs nespētu veikt funkcijas, kas noteiktas likumā par VDK dokumentu izmantošanu. Respektīvi, tas nespētu sniegt sadarbības fakta pierādīšanai nepieciešamās izziņas, nespētu apmierināt drošības iestāžu un prokuratūras prasības pēc informācijas par to, vai kāda persona ir vai nav sadarbojusies ar VDK. Tāpat bez finanšu resursiem nav iespējama nekāda dokumentu izpēte. Šajā gadījumā likumprojekts ir pretrunā ar Saeimas jau vienreiz pieņemto kārtību, ka tā saucamie čekas maisi publicējami 2018.gadā pēc VDK dokumentu izpētes komisijas veiktās zinātniskās izpētes. Kā nākamo vēlos minēt Imanta Parādnieka un Nacionālās apvienības iesniegto likumprojektu par alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanu, kas tika rosināts jau saistībā ar budžetu, taču aizkavējās un stāsies spēkā tikai no šā gada 1.jūlija. Kā rāda statistika, Latvijai ir viens no augstākajiem alkohola patēriņa rādītājiem Eiropā. Alum akcīzes nodoklis nav mainīts sešus gadus. Tā patēriņš ir vislielākais salīdzinājumā ar visiem citiem alkohola veidiem, bet iegūto nodokļu apjoms – viszemākais. Stiprajiem dzērieniem akcīzes nodoklis nav mainījies pēdējos četrus piecus gadus. Lielākās izmaiņas būs alum, kuram akcīzes nodoklis palielināsies par 23 procentiem. Diemžēl stiprajiem alkohola veidiem akcīzes nodoklis pieaugs tikai par 1,5 procentiem, kas, mūsuprāt, ir nepietiekami, bet diemžēl Saeimas vairākums par to pieņēma lēmumu. Tāpat Nacionālā apvienība uzskata, ka nekādi nav pieļaujams samazināt akcīzi dabīgi raudzētajiem sidriem ar alkohola koncentrāciju līdz 6 procentiem. Tādējādi tie kļūs vēl pieejamāki jauniešiem. Sidram akcīzes nodoklis tiks samazināts par 40 procentiem. Tālāk vēlos minēt Latvijas šībrīža ģeopolitiskajā situācijā ļoti būtisku rosinājumu – atļaut pašvaldībām rīkot referendumus. Mūsuprāt, tas apdraudētu jebkurus nākotnē paredzētus lielus, valsts attīstībai būtiskus projektus, piemēram, Rail Baltic projekts, visticamāk, apstātos, un nekādus kolektīvus lēmumus par teritorijas attīstību nevarētu pieņemt nekad. Lai gan ārēji šī var šķist ļoti demokrātiska iniciatīva, Nacionālā apvienība uz šo rosinājumu skatās ļoti piesardzīgi. Tāpēc arī balsoja pret tās virzīšanu tālāk. Kā pēdējo šodien vēlos minēt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, ko Nacionālās apvienības frakcija atbalstīja. Visplašākās diskusijas izraisīja jautājums par to, vai likumā iekļaut priekšlikumu, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu. Tikumības mēraukla ir vispārējs augstākais visas sabiedrības, visas valsts labums, kas izriet no katra personīgās atbildības. Tikumības jēdziens minēts gan Satversmē, gan Civillikumā, gan Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc citas frakcijas tik ļoti iestājas pret šiem grozījumiem, ja jau citos likumos šis jēdziens jau iepriekš bijis iestrādāts. Nobeigumā vēlos bilst, ka Saeimas pavasara sesija ir sākusies aktīvi un arī tās izskaņā gaidāmi ļoti nozīmīgi lēmumi. Svarīgākais no tiem – Latvijas Republikas Valsts prezidenta vēlēšanas. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju būt aktīvam, iesaistīties publiskajās diskusijās un izteikt savu viedokli par to, kādam jābūt Valsts prezidentam. Paldies par jūsu uzmanību.".
• 2015_04_23_294-seq81 spokenText "Paldies, kolēģi! Tiek izsludināts pārtraukums līdz 30.aprīļa pulksten 9.00, kad turpināsim ar šo darba kārtību. Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien notika Saeimas sēde, un, kā ierasts, pēc tās skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Nākamajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien parlamentā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti. Pirmais tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!".
• 2015_04_23_294-seq80 spokenText "Labvakar, vienu sekundi uzmanībai. Solvita Āboltiņa nav reģistrējusies, Jānis Ādamsons, Andris Buiķis... (Starpsauciens no zāles: “Buiķis ir!”) Jā, redzu, paldies. Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Gundars Daudze, Ritvars Jansons, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Gunārs Kūtris, Inese Laizāne, Vladimirs Nikonovs, Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics... Mārtiņ! Jānis Urbanovičs. Paldies par uzmanību.".
• 2015_04_23_294-seq79 spokenText "Paldies. Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šimfas, Orlova, Brigmaņa, Klementjeva un Elksniņa iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 23.aprīļa sēdē pēc darba kārtības punkta - likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” - līdz 30.aprīļa pulksten 9.00. (No zāles: “Malači!”; dep. A.Latkovskis: “Negrib strādāt!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”; “Nav!”) Ir. Tātad deputāti vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Šimfas, Orlova, Brigmaņa, Klementjeva, Elksniņa iesniegto priekšlikumu izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz 30.aprīļa pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 17, atturas - 6. Līdz ar to tiek izsludināts pārtraukums līdz 30.aprīļa pulksten 9.00. Kolēģi, pirms sēde tiek slēgta, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova deputātu jautājums par Eiropas Centrālās bankas paplašinātas aktīvu pirkšanas programmu. Tas ir adresēts Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, un mēs to nododam atbildes sniegšanai. Tātad, pirms mēs slēdzam Saeimas sēdi, mums ir jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2015_04_23_294-seq78 spokenText "Godātā Saeima! Frakcija SASKAŅA ir atbalstījusi likumprojektu galīgajā lasījumā šādu apsvērumu dēļ. Frakcija SASKAŅA ir iestājusies par 9 procentu likmi mikrouzņēmumu nodoklim, tāpēc pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru 2015., 2016. un 2017.gadam šādu likmes apmēru bija iecerēts atjaunot. Neskatoties uz to, ka otrajā un trešajā lasījumā 9 procentu likmes piemērošana 2016.gadā un vēlāk ir atkarīga no tā, vai 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz mikrouzņēmumu darbinieku apdrošināšanu jau saskaņā ar šo likumu, secinām, ka jaunais regulējums nodrošina 9 procentu likmes piemērošanu jau šogad un, iespējams, 2016. un 2017.gadā. Līdz ar to mikrouzņēmumiem pirmos trīs gadus tiek saglabāta iespēja veikt uzņēmējdarbību labvēlīgos apstākļos. Vienlaikus secinām, ka likumā nostiprinātā Ministru kabineta kompetence noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību uzņēmums nav tiesīgs kļūt par mikrouzņēmumu un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rada nopietnus riskus mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības tiesiskas formas pastāvēšanai. Šis ierobežojums ir pretrunā ar likuma mērķi, var ievērojami vājināt atsevišķu nozaru konkurētspēju starpnozaru konkurencē un motivēt attiecīgos uzņēmējus slēpt savu saimniecisko darbību, lai nemaksātu nodokļus vispār. Šis ziņojums ir iesniegts Prezidijam. Paldies.".
• 2015_04_23_294-seq77 spokenText "Paldies. Vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 12.Saeimas deputāta Igora Pimenova iesniegumu - frakcijas SASKAŅA vārdā nolasīt motivāciju par balsošanas motīviem. Lūdzu, vārds deputātam Pimenovam.".
• 2015_04_23_294-seq76 spokenText "Godātie kolēģi, es pateicos par šo balsojumu un atbalstu, kā arī pateicos visiem kolēģiem, kas piedalījās diskusijā, visiem iesaistītajiem partneriem, un mēs esam šo nebūt ne vieglo darbu pabeiguši. Paldies.".
• 2015_04_23_294-seq75 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 11, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq74 spokenText "Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_04_23_294-seq72 spokenText "26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Šeit man ir maziņš komentārs. Iepriekšējā likuma konstrukcija bija tāda, ka likums stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu šī gada janvārī, bet mēs esam mainījuši konstrukciju, pārveidojot pārejas nosacījumus. Un tagad tām normām, kurām ir atpakaļejošs spēks, proti, nodokļu likmei datums ir no šī gada 1.janvāra. Tas ir ielikts pārejas nosacījumā, un ir ierosināts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tā ir konstruktīva izmaiņa, tas nemaina lietas būtību.".
• 2015_04_23_294-seq70 spokenText "Tā, vienu sekundi. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq69 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 22, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq68 spokenText "24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_04_24-seq220 spokenText "24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_03_13-seq160 spokenText "24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq532 spokenText "24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq132 spokenText "24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_02_16-seq171 spokenText "24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_02_16-seq115 spokenText "24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2011_07_01_as-1-seq267 spokenText "24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq66 spokenText "Tieši tāpat arī 23. - Ašeradena kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau minētajā 24.priekšlikumā.".
• 2015_04_23_294-seq64 spokenText "22. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_04_23_294-seq63 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Meijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq62 spokenText "21. - deputāta Meijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq60 spokenText "20. - tā paša iesniedzēja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq58 spokenText "19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq57 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 19, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq54 spokenText "17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_04_23_294-seq53 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 17, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2015_04_23_294-seq52 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_12_17_278-seq1108 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_07_03_as-1-seq234 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_04_24-seq298 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".

• first
• previous
• next