Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_05_28_302-seq99 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Edgaram Putram, otro reizi.".
- 2015_02_05_283-seq83 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Edgaram Putram, otro reizi.".
- 2015_05_28_302-seq98 spokenText "Ja man no vietas ir Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram jāaizrāda, ka ir atšķirība starp līgumsodu un nokavējuma procentiem, tas jau rada zināmas bažas. Kas attiecas uz utopiskumu, - Putras kungs, jūs varētu paņemt un paskatīties, kādi šobrīd ir nosacījumi dažādiem aizņēmumiem! Un, kā jau es teicu, ir arī aizņēmumi, kur netiek piemērota nekāda procentu likme sākotnējam aizņēmumam, piemēram, uz 14 dienām. Tātad atbilstoši šai redakcijai nokavējuma procentus varēs piemērot no nulles, jo aizņēmuma procenti nav pieskaitīti pie 0,1 procenta. Tas, manuprāt, ir neatbilstoši. Un komisijas sēdē es uzdevu jautājumu Juridiskajam birojam un Ekonomikas ministrijai: “Sakiet, lūdzu, vai es pareizi interpretēju šo normu, kas ir apstiprināta, - ka tad, ja kredīts ir izsniegts uz septiņām dienām ar maksimālo likmi 0,55 procenti, varēs piemērot 0,65 procentus - nokavējuma procentus?” Man atbildēja: “Jā!” Es saku: “Tas ir nesamērīgi!” Un tāpēc es aicinu piemērot šo nokavējuma procentu likmi... vienādu... tādu, kas nepārsniedz 0,5. Šobrīd tā sauktajā tirgū, kur šie aizdevumi tiek izsniegti, likmes ir... nokavējuma procentu likme ir mazāka par 0,75 un lielāka par 1,5. Paldies.".
- 2015_05_28_302-seq97 spokenText "Turpinām debates. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.".
- 2015_05_28_302-seq96 spokenText "Labrīt, kolēģi! Līgumsodi ir tikai viens no šī kompleksā pasākuma... nokavējuma procenti ir viens no instrumentiem no kopējā pasākuma. Šinī gadījumā Parādnieka kungs runā par minimālām procentlikmēm - 0,1 un tā tālāk. Taču, paskatoties uz šībrīža reālo tirgus situāciju, būsim reālisti, jo arī pēc šī regulējuma stāšanās spēkā šie aizdevēji piemēros šīs likmes, kas ir 0,25, 0,2, respektīvi, maksimālo slieksni (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni: “Nokavēji...!”), tāpēc stāstīt par to, ka aizdevējs varētu piemērot likmi 0,1, manuprāt, ir nedaudz utopiski. Un pamatmērķis tomēr šiem grozījumiem joprojām ir tāds, lai šie kredīti tiktu izsniegti tiem cilvēkiem, kuri to var atļauties, bet netiek izsniegti tiem, kuri ar šo kredītu sevi dzītu vēl lielākā parādu jūgā. Tātad šis nokavējuma procents ir tikai viens komplekss pasākums. Paldies.".
- 2015_05_28_302-seq94 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Es aicinu pievērst uzmanību šai normai, kas attiecas uz sankcijām, ja aizņēmējs gadījumā nav savas saistības izpildījis, ko mēs esam uzlikuši par ierobežojumu, kas atbilst godīgai darījuma praksei. Tātad otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir iestrādāta, manuprāt, ļoti savdabīga sistēma, kura rada nosacījumus, kas nav labvēlīgi patērētājam. Un es paskaidrošu, kas ir rakstīts pašreizējā redakcijā. Tātad: “Patērētāju kreditēšanas līguma noteikums, kas paredz iespēju pieprasīt no patērētāja nokavējuma procentus, nav spēkā, ja šo procentu apmērs ir lielāks par 36 procentpunktiem virs aizņēmuma likmes gadā.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka dienas likme - 36 procentpunkti gadā - ir 0,1 procents. Šajā redakcijā ir pateikts, ka nokavējuma procentus varēs prasīt tādus, kāda ir likme, aizņēmuma likme, plus 0,1 procents. Tagad iedomāsimies situāciju, ka gadījumā, ja kredītdevējs ir bijis labvēlīgs pret aizņēmēju un noteicis nevis maksimālās likmes, kuras mēs tikko esam iestrādājuši likumā, kur pirmajā dienā ir 0,55... kur pirmās septiņas dienas likme ir 0,55, tad ir 0,25 līdz 14.dienai, tālāk ir 0,2, no 31.dienas - 0,25... Ja viņš tātad ir piemērojis 0,1 procentu kā aizņēmuma procentu, tad tādā gadījumā sankciju jeb nokavējuma procentus viņš varēs piemērot vien 0,2 procentu apmērā. Savukārt, ja viņš ir izsniedzis kredītu uz septiņām dienām un piemērojis maksimālo likmi - 0,55 procentu apmērā, tādā gadījumā viņš varēs piemērot nokavējuma procentus 0,65 procentu apmērā. Savukārt, ja viņš ir izsniedzis kredītu uz 14 dienām, piemērojot maksimālās likmes, kuras mēs tikko esam atbalstījuši, kas ir gana korektas, varbūt tikai aprēķinu sistēma ir sarežģīta... 0,55 procenti par pirmajām septiņām, 0,25 - par nākošajām septiņām, kas veido vidēji 0,4 procentus dienā par 14 dienām. Tad gadījumā, ja aizņēmējs nav izpildījis šīs uzņemtās saistības un naudu nav atdevis, tad tas, kurš ir aizdevis par maksimālo likmi... šis kredīta devējs varēs piemērot nokavējuma procentus 0,5 procentu apmērā. Es aicinu... Mans priekšlikums pēc savas būtības ir tāds, ka mēs nosakām neatkarīgi no tā, kāda ir bijusi šī procentlikme, maksimālā vai minimālā, to iespējami labvēlīgāku aizņēmējam. Mēs nosakām, ka maksimālā likme ir ne vairāk kā 0,5 procenti dienā neatkarīgi no tā, kāda ir bijusi šī aizņēmuma likme. Jo ir arī kredīti, kas sākotnējā versijā tiek izsniegti bez procentiem vai ar pavisam minimālu šo procentlikmi, tāpēc šāda veida nosacījumi, ka mēs spiežam kredīta devējiem aizdot par maksimālo likmi, lai varētu piemērot lielākas sankcijas, ir nepareizi pēc savas būtības. Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2015_05_28_302-seq90 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.".
- 2004_02_12-seq112 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq88 spokenText "3. - deputāta Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_05_28_302-seq86 spokenText "2. - deputāta Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_05_28_302-seq84 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Pavisam ir 14 priekšlikumi. Vairāki no tiem ir pašas atbildīgās komisijas sagatavoti priekšlikumi, kuri ir radušies, iepazīstoties ar iesniegtajiem priekšlikumiem un komisijā strādājot ar tiem, kā arī ņemot vērā to risinājumu, ko ir izdevies panākt Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Ekonomikas ministrijai, diskutējot par tā saukto ātro kredītu nozari. Jau pats šis fakts, ka šajā likumdošanas procesā šīm pusēm ir izdevies no savstarpējiem ultimātiem un publiskiem apvainojumiem nonākt līdz konstruktīvam dialogam, ir liels šī likumdošanas procesa panākums, kas ļauj cerēt, ka šie sagatavotie priekšlikumi, kuri paredz daudz stingrāku un skaidrāku regulējumu šai nozarei, šodien ne tikai tiks pieņemti, bet vēlāk arī dzīvē tiks reāli īstenoti un ievēroti. Tagad sāksim skatīt šos priekšlikumus. 1.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq83 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.".
- 2015_05_28_302-seq82 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_05_28_302-seq66 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_05_28_302-seq80 spokenText "7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq78 spokenText "6. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq76 spokenText "5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq74 spokenText "4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_05_28_302-seq72 spokenText "3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq70 spokenText "2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq68 spokenText "Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” tiek skatīts trešajā lasījumā. Grozījumi sākotnēji bija izstrādāti, lai Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam nodrošinātu piekļuvi Šengenas informācijas sistēmai, bet vēlāk, pirms trešā lasījuma, likumprojekts tika papildināts, dodot tādas pašas tiesības arī Valsts robežsardzei. Kopumā trešajam lasījumam ir saņemti septiņi priekšlikumi. 1. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_05_28_302-seq67 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2015_05_28_302-seq64 spokenText "2. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq63 spokenText "Paldies. Uzsākam debates... Tātad Stepaņenko kundze nevēlējās runāt? Tātad deputāti piekrīt.".
- 2015_05_28_302-seq62 spokenText "Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” tiek skatīts trešajā lasījumā. Un pārsvarā grozījumi ir izstrādāti, lai dotu tiesisku pamatu Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja darbībai. Ir saņemti divi priekšlikumi. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2015_05_28_302-seq61 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2015_05_28_302-seq60 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2015_01_29_282-seq76 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_10_23-seq102 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq314 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq300 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq280 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_02_06-seq73 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2009_09_10-seq131 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2009_02_26-seq318 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2009_02_26-seq284 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2008_12_11-seq1027 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2008_06_29-seq133 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2008_06_05-seq113 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2008_06_05-seq89 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2008_05_22-seq51 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2008_04_24-seq241 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2002_09_26-seq383 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2015_05_28_302-seq58 spokenText "Un 3. - arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq56 spokenText "2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq54 spokenText "Cienījamie kolēģi! Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā tiek skatīti trešajā lasījumā, un grozījumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu probācijas klientiem paredzēto sociālo rehabilitācijas pakalpojumu līdzfinansēšanas kārtību no valsts puses. Ir saņemti trīs priekšlikumi. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq53 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2015_05_28_302-seq52 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Kolēģi, atgādinu, ka liela daļa šo grozījumu ir saistīta ar elektronisko izsoļu ieviešanu, kas, pēc Juridiskās komisijas domām, mazinās tā saucamo izsoļu reiderismu. Un attiecībā uz tiesu izpildītāju rīkotajām izsolēm šis regulējums varētu stāties spēkā 1.jūlijā. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_05_28_302-seq50 spokenText "Un arī 11. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2015_05_28_302-seq48 spokenText "10. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.".
- 2013_12_05-seq340 spokenText "10. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq46 spokenText "9. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq720 spokenText "9. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq44 spokenText "8. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq42 spokenText "7. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq40 spokenText "6. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq38 spokenText "5. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, to redakcionāli precizējot.".
- 2015_05_28_302-seq36 spokenText "Gluži tāpat kā 4. - tieslietu ministra identisks priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq34 spokenText "3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq32 spokenText "Arī 2. - tieslietu ministra redakcionāla rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq30 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus. Un 1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_05_28_302-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2015_05_28_302-seq28 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā vērsts uz to, lai dotu iespēju Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja amatpersonām bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas. Šo likumprojektu mēs skatām trešajā lasījumā, un uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2015_05_28_302-seq27 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - 4. (Aplausi.) Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Saeimas vārdā sveicu ar ievēlēšanu augstajā amatā! Vēlu strādāt pēc labākās sirdsapziņas, nodrošinot tiesu varas tālāko attīstību un nepieciešamo reformu veikšanu! Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Kolēģi! Ir saņemta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstule, kurā, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts ir iekļauts sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Paldies. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2015_05_28_302-seq26 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, katram deputātam ir jāizdara sava izvēle, taču, manuprāt, attiecībā uz jautājumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanu ir jārunā par konkrētiem argumentiem - “par” vai “pret”. Jā, mēs varam runāt par to, ka atsevišķos gadījumos ir problēmas - es gribētu uzsvērt - atsevišķos gadījumos! - par lietu izskatīšanas termiņiem. Sabiedrībā savā ziņā ir mīts, ka lietu izskatīšanas termiņi ir ļoti gari. Ja mēs paskatāmies vidējos termiņus Eiropā, tad mēs nebūt neesam pēdējā vietā. Ja mēs pabraukājam pa Latviju, tad redzam, ka jebkurā rajona (pilsētas) tiesā lietu, kas tiek saņemta, izskata mēneša, divu vai, maksimums, trīs mēnešu laikā atbilstoši procesuālajām normām. Tie ir ļoti samērīgi termiņi! Jā, protams, pastāv problēma Civillietu departamentā. Vai tā ir tikai Augstākās tiesas priekšsēdētāja problēma? Protams, tā ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja problēma, bet tā ir arī visu mūsu problēma. Savlaik Augstākā tiesa nāca arī ar aicinājumu palielināt tiesnešu skaitu; tas, protams, bija finansējuma jautājums. Saeima to neatbalstīja. Un atcerēsimies to, ka tas ir saistīts ar ekonomiskās krīzes sekām! Sākoties ekonomiskajai krīzei, lietu skaits katastrofāli pieauga, un to pierāda statistika. Par investīciju aizsardzību šeit izskanēja viedoklis. Es īsti neredzu, kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs var izvirzīt sev kā pamatmērķi vai vienu no pamatmērķiem investīciju aizsardzību. Viņa mērķi ir citi, kas ir noteikti likumā “Par tiesu varu”. Starp citu, ja mēs vērtējam to, kas ir padarīts un kas nav padarīts, es ieteiktu visiem izlasīt Eiropas Komisijas 2015.gada ziņojumu par rezultātu apkopojumu dalībvalstīs, runājot par tiesiskuma jomu. Ir, manuprāt, pozīcijas, kurās mēs izskatāmies ļoti labi, piemēram, tādās kā komunikācija ar sabiedrību un tiesas pieejamība sabiedrībai. Tas nav mūsu veikts vērtējums, to ir vērtējusi Eiropas Komisija. Jā, mēs varam runāt, piemēram, par komunikāciju ar sabiedrību. Mums šķiet, ka tā ir nepietiekama, bet tad jānoskaidro, kas tiek darīts. Tie, kas seko līdzi šiem jautājumiem, zina, ka Tieslietu padome ir atbalstījusi tiesu komunikācijas vadlīnijas. Protams, viena dokumenta pieņemšana un vēlme īstenot to visu praksē... pat no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai visas Tieslietu padomes puses... Ar to vien nepietiks! Ir jāstrādā ar rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem, ar tiesu priekšsēdētājiem, un tas šobrīd arī notiek. Manuprāt, ir arī pozitīvi piemēri, kur mēs redzam, ka tiesneši skaidro savus spriedumus. Tas ir, protams, liels darbs, laikietilpīgs darbs. Tāpēc es aicinu runāt par konkrētiem argumentiem - “par” vai “pret” -, norādot, kur tad ir problēmas, kā tās būtu jārisina, nevis runāt ļoti vispārīgi. Paldies.".
- 2015_05_28_302-seq24 spokenText "Kolēģi! Daudz kas te no tribīnes ir izskanējis, tāpēc varbūt arī jāievieš skaidrība. Pirmkārt, Čepānes kundze 2008.gadā ne vien slēgtajā balsojumā - atļaušos atklāt! - balsoja “pret”, bet arī šeit no tribīnes aicināja pārējos balsot “pret”. Tā ka, Elksniņa kungs, par to tiešām vēsture stenogrammās arī skaidri liecina! Otra lieta - par tiesu varas neatkarību un to, ka Saeimai nav tiesību balsot “pret”. Neviens no Augstākās tiesas priekšsēdētājiem līdz šim nav ievēlēts vienbalsīgā balsojumā, pastāvot šai vēlēšanu kārtībai... līdz šim. Es, kolēģi, klausoties jūs, gribēju dzirdēt arī tos argumentus, kāpēc tad būtu jābalso “par”. Nedzirdēju! Dzirdēju tikai: “Ko tad mēs, nabadziņi, te varam darīt? Mēs jau te tikai tāda likumdevēja vara. Tiesu vara mums ir pateikusi, par kuru jābalso, un tad nu mēs, nabadziņi, to podziņu arī nospiedīsim!” Kolēģi, saņemieties! Tiešām jūs varat balsot “pret”, jo šis ir atklātais balsojums. Mēs varam skaidri runāt par argumentiem, kāpēc - “par” vai kāpēc - “pret”. Par argumentiem “pret” runāju es, runāja arī citi kolēģi, bet par argumentiem “par” neko nedzirdēju. Tādējādi VIENOTĪBA nav ne par vienu citu kandidātu, VIENOTĪBA ir “pret” šo kandidātu. Aicinu balsot “pret”!".
- 2015_05_28_302-seq23 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei, otro reizi.".
- 2013_05_09-seq359 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei, otro reizi.".
- 2013_04_04-seq146 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei, otro reizi.".
- 2015_05_28_302-seq22 spokenText "Jā, labrīt, kolēģi! Klausoties Čigānes kundzes emocionālo runu par maksātnespējas administratoriem, man radās tikai viens jautājums: kāpēc jūs, to sakot, skatījāties uz to pusi? Jums bija jāskatās uz to pusi! (Rāda uz VL-TB/LNNK frakciju.) Jo ne jau Augstākās tiesas priekšsēdētājs būs tas, kas var pārvērst visu šo sistēmu draudzīgā sistēmā. Tas ir jāsāk Tieslietu ministrijā, nevis tur! Arī es neesmu sajūsmā par Bičkoviča kungu, bet es neesmu arī sajūsmā par Guļāna kungu. Guļāna kungam, es atgādināšu, savulaik bija doti divi termiņi. Viņam bija iespēja pierādīt sevi, bet, nu, atcerēsimies tagad grāmatiņu “Tiesāšanās kā ķēķis”, atcerēsimies Guļāna kunga laikā interesantos spriedumus, kad tiesneši, pieņemsim, organizētās noziedzības pārstāvjiem piesprieda desmit gadus nosacīti. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Atcerēsimies, teiksim, cilvēku, kuru noķēra ar kilogramu amfetamīna... viņa atlaišanu, lūk, tāpēc, ka viņam ir apgādībā bērns. Es te varētu stāvēt un skaitīt šādus piemērus ļoti ilgi. (Zālē skaļas sarunas.) Nē, es runāju par to, ka jūs gribētu šo kandidātu šeit redzēt, jo... (Zālē troksnis.) Ļausiet man pabeigt, mīļie? Es nevienu no vietas nepārtraucu... Tiesneši vērtēja šos divus kandidātus, un viens no viņiem tomēr bija jūsu sirdij tuvāks un mīļāks. Un es esmu vienmēr teicis atklāti, ka es vēlētos... būtu vēlējies redzēt kādu trešo, bet, ja nu tiesneši paši nolēma ar balsu vairākumu, ka viņi virza Bičkoviču, tad arī es neredzu iespēju nostāties pretī tiesnešu koleģiālam lēmumam. Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)".
- 2015_05_28_302-seq20 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Uzklausījis iepriekšējos runātājus, es domāju, ka es atbalstītu Elksniņa kunga teikto, jo faktiski viņš sistēmiski šim jautājumam ir piegājis un būtībā viņa teikto var citēt Latvijas Universitātes juristu lekcijās. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Demagoģijas mācību grāmatās!”) Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka pašreizējā brīdī šī situācija, kas izriet no tradicionālā, fundamentālā trīs varu sadalījuma principa, ka ir izpildvara, likumdevēja vara un tiesu vara, atgādina anekdoti, kur kāda sieva savai draudzenei stāsta: “Mans vīrs ir ļoti konsekvents: viņš iet uz kafejnīcu, krogu tikai tad, ja, metot kapeiku, viņam izkrīt ģerbonis. Viņš iet uz kafejnīcu tikai tad, kad izkrīt ģerbonis! Bet viņš iet vienmēr.” - “Kā tā? Viņam vienmēr izkrīt ģerbonis?” - “Nē, viņš met tikmēr, kamēr izkrīt ģerbonis.” Un šinī gadījumā - ko mēs vēlamies šobrīd panākt? Lai kādai partijai nāk tas kandidāts, ko viņi vēlas. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Es domāju, ka tas nav pareizi. Un šinī gadījumā, ja mēs runājam par to, vai ir vai nav labi, ka ir Bičkovičs, es domāju, ir jārunā par to, ka Augstākās tiesas plēnums, kā Elksniņa kungs arī teica, ir izvēlējis savu kandidātu. Un mēs varam mest to kapeiku, kamēr mums izkrīt tas, ko mēs vēlamies. Bet ja mēs tā darām... Protams, balsot mēs varam arī “pret”. Bet, ja mēs to darām un nobalsojam “pret”, mums ir jāveic nopietnas procedurālas izmaiņas, jo principā parlaments... Un to ir pierādījusi pasaules vēsture: parlaments vienmēr cenšas uzurpēt to varu, kas ir pārējām varām. Šinī gadījumā parlaments cenšas uzurpēt tiesu varas tiesības. Un šinī gadījumā, ja mēs tā darām, tad tas ir procedurāli jāatrunā. Viens no variantiem ir, ka mēs paredzam, ka Augstākas tiesas plēnums izvirza divus kandidātus. Otrs variants ir, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirza Valsts prezidents. Es domāju, tas būtu pareizi. Un, ja mēs varētu balsot par Valsts prezidenta izvirzītu kandidātu, tad, protams, šāds balsojums būtu normāls un dabisks, jo mēs tad nevis tiesu varai izsakām neuzticību, bet Valsts prezidentam, kas nepieder ne pie vienas no valsts varām. (Dep. K.Šadurskis ar rokām saķer galvu: “Ārprāts! Ārprāts!”) Un šinī gadījumā, es domāju, šī nekaunīgā kapeikas mešana vienkārši nav ne vietā, ne laikā. Ja jūs nebalsojat un esat “pret” Bičkoviču, tad tādā gadījumā ir jāliek priekšā procedurālas izmaiņas. Paldies.".
- 2015_05_28_302-seq18 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es gribu izteikt savu viedokli, ka pilnībā nepiekrītu Elksniņa kunga izteiktajiem argumentiem (No zāles dep. A.Elksniņš: “Ko tu saproti?!”), jo domāju, ka patiešām mēs Saeimā nedrīkstam kļūt par balsošanas mašīnu. Un, ja jau šis balsojums, kā Elksniņa kungs saka, ir formāls, tad kāpēc vispār šis balsojums... šis lēmuma projekts ir atnācis uz Saeimu? Kādreiz par amatpersonām - visām amatpersonām! - tika Saeimā veikts aizklātais balsojums. Šobrīd, kā zinām, tas ir tikai par Valsts prezidentu. Kādreiz deputāti tiešām varēja savu viedokli izteikt, kā jūs šobrīd teiktu, daudz drošāk, daudz atklātāk. Un tad arī šis balsojums parādītu, vai Saeimā ir vai nav atbalsts konkrētajam kandidātam. Atgādināšu seno patiesību, kura mums visiem būtu jāzina, - ka vara pieder tautai un mēs esam tautas pārst��vji, simts, kas lemj un pauž tautas gribu. Un mums, protams, ir jānes atbildība savu vēlētāju priekšā. Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti, pirms pieņemt lēmumu par atbalstu izvirzītajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, tikās ar abiem publiski nosauktajiem kandidātiem - gan ar Ivaru Bičkoviču, gan arī ar Andri Guļānu -, un abi viņi iepazīstināja mūs ar savu redzējumu par darbu šajā augstajā un atbildīgajā amatā. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka Latvijas tiesu sistēmā ir nepieciešamas nopietnas reformas, ko var īstenot cilvēks ar stingru mugurkaulu un līdera dotībām. Diemžēl pēc klātienes tikšanās ar Bičkoviča kungu mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, neguvām pārliecību, ka Bičkovičs būs spējīgs īstenot kvalitatīvas reformas tiesu sistēmā. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības frakcija nolēmusi balsot pret Bičkoviča kandidatūru. Paldies.".
- 2015_05_28_302-seq16 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Elksniņa kungs, tā laikam ir, ka tā mīlestība pastiprinās tad, kad cilvēki tiekas retāk. Jūs jau varējāt uzaicināt Čepānes kundzi uz savu frakciju un parunāties ar viņu par šo lēmumu, un Čepānes kundze jums būtu skaidri un gaiši izskaidrojusi, ka Saeimas deputāti nav nekādi podziņu spiedēji (No zāles dep. A.Judins: “Daži ir!”), kā jūs te runājāt, kuriem jāapstiprina citur pieņemti lēmumi. Nu, daži laikam ir. Elksniņa kungs laikam tāds grib būt... Šinī gadījumā Saeima ir vieta, kur amatpersonas darbs tiek izvērtēts, tas tiek izvērtēts pēc kritērijiem, ko konkrētā frakcija uzskata par svarīgiem, un šie kritēriji tika izskaidroti jums visiem, tajā skaitā, Elksniņa kungs, arī jums. Un tas ir vērtējums, ko frakcija ir pieņēmusi, un arī Čepānes kundze bija klāt šajā diskusijā. Bet, cienījamie kolēģi, runājot par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, es gribētu atsaukties uz kādu citātu, ko šogad 4.maijā, atzīmējot atjaunotās valsts 25.gadadienu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Un viņa teica: “Izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienības finanšu līdzekļus un agrāko kontaktu tīklu, padomju laiku komformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos. Tieši viņi demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brīvā tirgus ekonomiku. Lielā tautas daļā tas radīja rūgtumu, kas pārauga neticībā savai valstij.” Cienījamie kolēģi, reakcija, kas sekoja pēc šiem vārdiem, liek man domāt, ka vismaz daļā gadījumu Saeimas priekšsēdētājai bija taisnība. Jūs droši vien jautāsiet, kāpēc es šobrīd šeit pieminu šos vārdus un kāds tiem sakars ar konkrēto balsojumu. Ziniet, tiem ir ļoti konkrēts sakars, jo diemžēl situācija ir tāda, ka laika ratu jau mēs nevaram pagriezt atpakaļ, bet šodien ir jautājums, ko mēs visi darām šobrīd, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem dotu vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no tā, kas padomju laikos ir bijuši viņu vecāki vai viņi paši vai kā viņi ir iekārtojušies šodien. (No zāles dep. A.Barčas starpsaucieni.) Un, cienījamie kolēģi, atbilde uz to, ko mēs, Barčas kundze, darām šodien, ir tāda - vai mēs nodrošinām brīvu tirgus ekonomiku, kur katram cilvēkam, kam ir ideja un uzņēmība, ir iespēja realizēt savas idejas, un vai mēs nodrošinām tiesiskumu. Vai mēs nodrošinām tiesiskumu tajā ziņā, ka cilvēkam ir tiesības aizsargāt un iespējas aizsargāt tiesas ceļā savas investīcijas, savu uzņēmējdarbību, un vai mēs kā valsts aizsargājam to, ka mums nerodas jauni džungļu kapitālisma apstākļi. Un tad ir jautājums, vai tas mums ir izdevies? (Frakcijas SASKAŅA deputātu smiekli.) Šobrīd jau ceturto gadu tā sauktā Eiropas semestra ietvaros Latvijai ir izteikta rekomendācija uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti, atbildību un pārskatāmību. Tā ir tā strukturālā reforma, kas ir vajadzīga Latvijai (un ar ko, piemēram, arī Grieķija šobrīd cīnās), lai mēs varētu nodrošināt vidi, kas veicina investīciju pieplūdumu Latvijā, kas veicina nodarbinātību, kas rada darba vietas. Un tad ir jautājums: kas mūsu tiesu sistēmā ir noticis pēdējos septiņos gados kamēr Ivars Bičkovičs ir bijis Augstākās tiesas priekšsēdētājs? Mēs redzam, ka ir izveidojusies jauna džungļu kapitālisma forma, tā sauktā maksātnespējas administratoru mafija. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni: “...nu bet nacionāļiem!”) Mēs zinām, ka ir bijušas situācijas, kad uzņēmumi pārreģistrē savu juridisko adresi, lai nokļūtu pie konkrētiem tiesnešiem, lai tiesneši pieņemtu lēmumus viņu labā, lai viņi veikli varētu atbrīvoties no parādiem. Šeit savā ziņā ir izveidojies tāds jauns kolhoza modelis, kur advokāti, uzņēmumi un tiesneši kopēji sadarbojas, lai uzlabotu savu labklājību. Cienījamie kolēģi, jaunajiem tiesnešiem ir jābūt ar nevainojamu reputāciju un godprātīgu attieksmi! Bičkoviča kungs nav bijis pietiekami aktīvs šīs prasības uzturēšanā tiesnešiem, jo diemžēl jautājumi, kas ir parādījušies publiskajā telpā par paša Bičkoviča kunga reputāciju, tā arī ir palikuši neatbildēti. Cienījamie kolēģi, Augstākās tiesas priekšsēdētājs tieši neuzrauga tiesu pirmo instanci, tomēr viņš var izmantot savu autoritāti, ietekmēt vai piedalīties tiesnešu amata kandidātu atlases procesā. Viņš var piedalīties tiesnešu kvalifikācijas vērtēšanas procesā, viņam ir disciplinārā vara. Un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kā mēs zinām, ir Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Cienījamie kolēģi, Augstākās tiesas priekšsēdētāju saista ar visu tiesu sistēmu kopumā. Ja mums, sabiedrībai, nav uzticības, ka tieslietu sistēma ir tāda, kas aizstāv mūsu intereses, tad, cienījamie kolēģi, mums ir jautājums: cik lielā mērā mēs varam rēķināties ar to, ka sabiedrības uzticība mūsu valstī atjaunosies? Es balsošu “pret” un aicinu jūs darīt tāpat. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2015_05_28_302-seq14 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tieši šādos brīžos juridisko jautājumu apspriešanā man ir jāpauž ļoti liela nožēla par to, ka VIENOTĪBAS rindas ir pametusi Latvijas Universitātes profesore Čepānes kundze, kura lielā mērā varbūt ļautu izskaidrot to juridisko bāzi jeb to pamatu... to (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu smiekli.), kāda tad ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas kārtība parlamentā. Ļoti daudzi no jums zina, ka Latvijā eksistē vairāki varas atzari - likumdevēja vara, tiesu vara un izpildvara; nenoniecināsim arī masu mediju lomu. Taču Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu Saeimai izvirza Augstākās tiesas plēnums. Augstākās tiesas plēnums sastāv no Augstākās tiesas tiesnešiem, un katram no viņiem savu atbalstu paudis, par katru no viņiem savu “jā” vārdu ir teicis parlaments. Respektīvi, parlamenta atbalstītie, uzturētie Augstākās tiesas pārstāvji ir lēmuši savas neatkarīgās tiesu varas ietvaros deleģēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja funkciju izpildi Bičkoviča kungam. Likumdošanā - ja jūs apskatīsieties procedūru, jūs redzēsiet, - nav atrunāti pat gadījumi, kas notiek, ja Saeima neapstiprina Augstākās tiesas plēnuma virzīto kandidātu. Respektīvi, ja kandidāts netiek apstiprināts, Augstākās tiesas plēnumam tātad teorētiski būtu jāsanāk vēlreiz, un viņi atkal var virzīt to pašu Bičkoviča kungu - to pašu kandidatūru - apstiprināšanai. Ko tas nozīmē un ko es gribu ar to pateikt? Lielā mērā likumdevēja rīcība attiecībā uz revidēšanu... attiecībā uz Augstākās tiesas palātas virzītu kandidātu ir ierobežota. Argumentiem “par” vai “pret” - it īpaši argumentam “pret”! - jābūt īpaši nopietniem, lai iedragātu un no likumdevēja varas puses iejauktos neatkarīgas tiesu varas kompetencē. Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav kādas partijas kandidāts. Tas nav VIENOTĪBAS kandidāts. Tas neietilpst kvotu sadalē starp koalīciju veidojošajām partijām. Šodien mēs dzirdējām argumentu, ko ir paudusi VIENOTĪBAS pārstāve attiecībā uz to, ka Bičkoviča kungam nav viennozīmīga atbalsta. Respektīvi, no 41 Augstākās tiesas palātas tiesneša par viņa kandidatūru ir nobalsojuši 23. Tad... Godājamie kolēģi, it īpaši no VIENOTĪBAS, es lūgtu jūs varbūt tad sākt ar sevi, un, ja jūs šāda veida argumentu piemērojat attiecībā uz Augstākās tiesas palātas virzītu kandidātu, tad, lūdzu, atbildiet: cik Saeimas vēlēšanās vēlētāji ir procentuāli atbalstījuši jūs? Es apskatījos - 22 procenti. Un 78 procenti - tas nozīmē, pēc jūsu loģikas, neatbalstīt Bičkoviča kungu - ir pret jums. Plus vēl tam... vēl var sarēķināt, cik nav atnākuši uz vēlēšanām. Un, pēc tādas loģikas, tad vispār jums atbalsts sabiedrībā lielā mērā nokritīsies... līdz kādiem 14-15 procentiem. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.) Bet jūs esat demokrātiskas procedūras ietvaros ievēlēti Saeimas deputāti, kuri - vēl jo vairāk! - vada Latvijas valsti. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, jautājums ir absolūti juridisks. Un jautājums ir par to, cik lielā mērā... nevis par to, cik lielā mērā VIENOTĪBAI patīk vai nepatīk Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts, bet par to, cik lielā mērā Saeima atļausies iejaukties neatkarīgas tiesu varas virzītā kandidāta... atļausies veikt revidēšanu... (No zāles dep. V.Spolītis: “Mēs neiejaucamies!”) Es aicinu kolēģus nerevidēt Augstākās tiesas palātas priekšsēdētāja amatu un to nepakļaut politiskajam lobismam, jo Bičkovičs nav VIENOTĪBAS kandidāts. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Tavs kandidāts?!”)".
- 2015_05_28_302-seq13 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_03_05_289-seq15 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2011_12_01-seq34 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2011_11_03-seq50 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_05_28_302-seq12 spokenText "Godātie kolēģi, es beidzu uzstāšanos. Frakcija VIENOTĪBA balsos “pret”. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2015_05_28_302-seq11 spokenText "Egneres kundze, jūsu...".
- 2015_05_28_302-seq10 spokenText "Godātie kolēģi! Šodien mums ir tā privilēģija - apstiprināt un vērtēt tādu Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš ir nostrādājis amatā savu pilnvaru termiņu - septiņus pilnus gadus. Līdz ar to šodien mēs raugāmies arī uz izdarīto, padarīto, nevis tikai uz solījumiem un nevis tikai uz labām iecerēm. 2008.gadā, kad Saeima balsoja par Ivaru Bičkoviču Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam, tas bija slēgtais balsojums. “Par” viņu nobalsoja 63 deputāti, “pret” nobalsoja - 35. Līdz ar to Bičkoviča kungs uzsāka pildīt savus pienākumus Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā ar tādu kā dalītu Saeimas uzticības mandātu. Tāpat arī Augstākās tiesas plēnumā viņam toreiz nebija pilnīga atbalsta, jo arī tur tikai 26 balsis bija “par”, bet padsmit balsis - “pret”. Līdz ar to jau 2008.gadā Bičkoviča kungs uzņēmās šo smago nastu, apzinādamies, ka viņam ar saviem darbiem būs jāpierāda, ka septiņu gadu laikā viņš spēj panākt Augstākās tiesas autoritāti gan sabiedrības acīs, gan arī uz citu Eiropas Savienības tiesu fona, un mēs tik tiešām to esam gribējuši sagaidīt. Šodien, 2015.gadā, ievērojot likumā “Par tiesu varu” noteikto kārtību, ka Augstākās tiesas plēnums virza Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu, Saeima to apstiprina un vēl arī Tieslietu padome, kura pa šo laiku ir izveidota, dod savu viedokli, mēs esam nonākuši šī jautājuma izskatīšanas priekšā, kad mums ir vēlreiz no jauna jālemj par Bičkoviča kunga atbilstību šim ļoti augstajam, ļoti godpilnajam Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam, kas arī nozīmē, ka viņš ir visas ļoti nozīmīgās tiesu varas sistēmas galvenais simbols - galva un arī atbildīgā amatpersona. Un tad, kad Tieslietu padome vērtēja divus izvirzītos kandidātus, tā atbalstīja abus kandidātus. Tie bija Augstākās tiesas pašreizējais priekšsēdētājs Bičkoviča kungs un iepriekšējais priekšsēdētājs - Guļāna kungs. Šajā Tieslietu padomes lēmumā, kurā abiem kandidātiem tika dota zaļā gaisma, mēs arī skaidri redzējām, ka tiesu varā varbūt pastāv arī ļoti nozīmīga uzskatu nesaderība par to, kāds ceļš būtu ejams tālāk. To pašu skaidri parāda arī Augstākās tiesas plēnuma lēmums, kas ir bijis slēgtais lēmums, taču par Bičkoviča kunga darba turpināšanu no 40 plēnuma locekļiem “par” ir nobalsojuši tikai 23. Protams, tas ir demokrātisks vairākums, jo 23 ir vairāk par 50 procentiem plus viena balss, bet šodien Saeimā mēs nevaram pildīt tikai pastnieka funkciju un apstiprināt, jo, kā mums arī likums “Par tiesu varu” nosaka, mēs apstiprinām ar balsojumu - ar atklātu balsojumu. Līdz ar to katram deputātam ir arī, protams, jāapzinās, kas ar šo balsojumu uz nākamajiem pieciem gadiem Augstākās tiesas vadībā tiek apstiprināts. VIENOTĪBAS frakcija ir ļoti skrupulozi vērtējusi šos septiņus gadus tiesu sistēmā kopumā un ieklausījusies visos tiesnešos - gan tajos, kas ir nākuši uz Juridisko komisiju, gan tajos, kas ir nākuši uz citām Saeimas komisijām, un mēs esam skaidri dzirdējuši, ka tiesneši nav apmierināti ar to, ka ir zināms favorītisms arī Augstākās tiesas tiesnešu starpā. No trim departamentiem - no Krimināllietu departamenta, Civillietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta - mēs redzam, ka vienā lietas virzās divu mēnešu laikā, otrā lietas virzās pusgada laikā, citā - trīs gadu laikā. Un to visu saka ne vien prese, bet to saka arī paši tiesneši. Godātie kolēģi! Mēs šeit pārstāvam tautu, kas mūs ir ievēlējusi parlamentā. Protams, mēs nekad neiejauksimies tiesu varas darbībā. Arī ar šo balsojumu mēs neiejauksimies tiesu varas darbībā, lietu spriešanā un tiesu neatkarībā, taču pie šāda neviennozīmīga atbalsta es uzskatu, ka mēs savā atkl��tajā balsojumā varam norādīt arī uz šīm kļūdām... arī katrs deputāts skaidri norādīt, vai mēs atbalstām šos septiņus gadus, jo uzskatām, ka tiesu sistēma ir sakārtota, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir izpildījis to, ko likums viņam ir uzlicis par pienākumu, un vēl arī cēlis Augstākās tiesas prestižu, kā arī katram tiesnesim ir devis to iespēju pildīt savus pienākumus un nesatraukties par to, ka sabiedrība viņu nesaprot... ka šīs melnās avis īpaši šiem labajiem tiesnešiem liek taisnoties, liek justies slikti. Tiesneši, kuri labi un godprātīgi dara savu darbu, šobrīd netiek novērtēti, tāpēc ka tiesneši, kuri to nedara, gluži vienkārši paliek tiesnešu rindās. Godātie kolēģi, es...".
- 2015_05_28_302-seq9 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.".
- 2015_05_28_302-seq8 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 19.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”. Komisijas locekļi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu, septiņiem deputātiem balsojot “par” un trim deputātiem balsojot “pret”. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ivaru Bičkoviču par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Lēmums stājas spēkā 2015.gada 16.jūnijā.".
- 2015_05_28_302-seq7 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Līdz ar to par šo jautājumu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 11, atturas - 43. Līdz ar to likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25. un 26.maijā. Saeimas Prezidijs šādu atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_05_28_302-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Visnotaļ cēls mērķis ir šim likumprojektam, tomēr, izvērtējot iesniegto likumprojektu, jāsecina, ka ar piedāvātajiem grozījumiem pašreizējā redakcijā netiek atrisināta formulētā problēma. Jo, pirmkārt, - kas ir svarīgi? Likumprojektā nav paredzēts vecuma ierobežojums uzturlīdzekļu saņemšanai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tas nozīmē, ka nav noteikts maksimālais vecums, līdz kuram būtu uzskatāms, ka bērns objektīvu iemeslu dēļ nav ieguvis vidējo izglītību un nav spējīgs sevi apgādāt, kā rezultātā būtu tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Nenosakot vecuma ierobežojumu, kā tas, piemēram, ir noteikts Valsts sociālo pabalstu likumā, bērns nav motivēts iegūt vidējo izglītību, lai netiktu pārtraukta uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tādējādi šis likumprojekts neveicina izglītības iegūšanu. Otrkārt, likumprojekta sākotnējās ietekmes izvērtējumā ir norādīts, ka no valsts budžeta izmaksai paredzamo naudas līdzekļu apjoms iesniedzējiem varētu būt aptuveni 972 tūkstoši eiro gadā. Aprēķini veikti, pieņemot, ka puse no 1500 iesniedzēju bērniem, kuri sasniedz pilngadību, gada ietvaros turpina vidējās izglītības iegūšanu. Tomēr šāds pieņēmums nav argumentēts, un ir pamats uzskatīt, ka faktiski izmaksājamo līdzekļu apjoms varētu būt būtiski lielāks. Un tāpat jānorāda, ka, veicot aprēķinus, nav ņemts vērā, ka vidējā izglītība var netikt iegūta viena gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas jo īpaši tad, ja tā tiek iegūta profesionālās izglītības iestādē vai ja bērns kādā izglītības iegūšanas posmā nav ticis pārcelts uz nākamo klasi. Šādā gadījumā izmaksai paredzamo naudas līdzekļu apjoms varētu ievērojami palielināties ar katru nākamo gadu, jo tiktu izmaksāti uzturlīdzekļi gan to bērnu uzturam, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu kārtējā gada ietvaros, gan arī tiktu turpināts izmaksāt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda to bērnu uzturam, kuri pilngadību sasnieguši iepriekšējo gadu ietvaros, bet joprojām turpina iegūt vidējo izglītību. Kolēģi, es vēlos arī norādīt, ka Tieslietu ministrijas darba kārtībā jau ilgāku laiku ir jautājums par uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērnam pēc pilngadības sasniegšanas un ne tikai... Ir veikta arī virkne pasākumu, tajā skaitā attiecībā uz parādnieku datu publiskošanu. Mēs zinām, ka šie grozījumi stāsies spēkā tuvākajā laikā. Tāpat Tieslietu ministrija plāno ieviest jaunu kārtību uzturlīdzekļu izmaksai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda; tas ļautu saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā apmērā bez tiesas nolēmuma, un tas, mūsuprāt, ir svarīgi. Un visubeidzot. Ir, protams, plānots arī nākt ar piedāvājumu sniegt atbalstu bērna uzturēšanai gadījumos, ja bērns, kuru vecāki neuztur, pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt izglītību. Taču noteikti attiecīgi jāievēro tie jautājumi, kurus es šeit formulēju kā problēmjautājumus. Līdz ar to šobrīd aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Paldies.".
- 2015_05_28_302-seq5 spokenText "Paldies. “Pret” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2015_05_28_302-seq4 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienai konkrētai un reālai sociāli ekonomiska un juridiska rakstura problēmai, kura ir saistīta ar uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bērniem pēc pilngadības sasniegšanas. Mēs zinām, ka līdz bērna pilngadības sasniegšanai bērnam pienākošos uzturlīdzekļus saņem viens no bērna vecākiem. Un otrs vecāks uzturlīdzekļus maksā ar tiesas spriedumu vai brīvprātīgi, vai arī tie tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un vēlāk piedzīti no nemaksājušā vecāka. Ar bērna pilngadības sasniegšanu uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek pārtraukta. To nosaka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts. Pašlaik likums neparedz iespēju izvērtēt apstākļus gadījumos, kad bērns turpina mācības un pats sevi apgādāt nespēj. Tātad Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, bērniem sasniedzot pilngadību, izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, jo ir zudis tiesiskais pamats. Bet realitāte ir tāda, ka vispārējo vidējo izglītību jaunietis parasti iegūst līdz 19 gadu vecumam. Savukārt atbilstoši Profesionālās izglītības likumam profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums pēc pamatizglītības ieguves ir trīs līdz četri gadi, pēc arodizglītības ieguves - viens līdz divi gadi. Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka jaunietis profesionālo vidējo izglītību parasti iegūst, sasniedzot 20 gadu vecumu. Tādējādi secināms, ka, neraugoties uz pilngadības sasniegšanu, bērni, kuru uzturam tiek maksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, turpina mācības vispārizglītojošās un profesionālās izglītības iestādēs, un viņiem ir nepieciešams vecāku sniegtais finansiālais atbalsts, tātad arī fonda administrācijas veiktais uzturlīdzekļu maksājums. Minētais uzturlīdzekļu maksājums ir finansiālais atbalsts bērnam, un fonds to maksā viena vecāka vai abu vecāku vietā. Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir atbilstoši viņu mantas stāvoklim uzturēt bērnu, un šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Tātad Civillikumā likumdevējs tomēr nav noteicis precīzu laiku, ar kuru vecākiem beidzas uzturlīdzekļu došanas pienākums, un tas ir absolūts vecāku beznosacījuma pienākums. Šādu ar likumu uzliktu pienākumu vecāki nevar interpretēt pēc sava ieskata, piemēram, pārtraukt bērna uzturēšanu līdz pilngadības iestāšanās brīdim. Uzturlīdzekļu prasības un to saņemšanas apmērs ir saistīts vienīgi ar vecāku mantisko stāvokli un ar laiku, kad bērns pats sevi spēj apgādāt. Faktu, ka pilngadības sasniegšana nav apstāklis, lai tiktu pārtraukta uzturlīdzekļu piedziņa, apliecina arī tiesu nolēmumi, ar kuriem noteikts, ka uzturlīdzekļu piedziņa veicama līdz brīdim, kad bērns pats spēj sevi apgādāt, vai līdz brīdim, kad bērns pabeidz studijas vai mācības. Ar šo likumprojektu mēs vēlamies sasniegt sociālu mērķi, jo bērniem no ģimenēm, kurās viens no vecākiem nenodrošina līdzekļus uzturam, būs iespēja turpināt mācības. Turklāt samazināsies finansiālais slogs arī personām, kuru aprūpē atrodas bērns, ja otrs vecāks vai abi vecāki nemaksā uzturlīdzekļus bērnam. Tāpēc mēs aicinām izdarīt grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā un nodrošināt uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda jauniešiem arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi turpina izglītoties, turpina iegūt vidējo izglītību vispārizglītojošajās vai profesionālajās mācību iestādēs līdz vidējās izglītības iegūšanai. Aicinu balsot “par”.".
- 2015_05_28_302-seq3 spokenText "Paldies. Gribu teikt Saeimas vārdā paldies Gunāram Rusiņam par darbu un aicinu Raivi Dzintaru ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.) Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Mirska un Andreja Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso. Ir pieteicies runāt... Tātad runāt “par” pieteicies deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_05_28_302-seq2 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro prim un trešo daļu un Raivja Dzintara 2015.gada 21.maija iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, tiek atjaunotas viņam deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz pildīt Gunārs Rusiņš, kurš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu bija iestājies Saeimas sastāvā no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta.".
- 2015_05_28_302-seq1 spokenText "Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 28.maija sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 20. Tātad lēmums pieņemts un darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi” daļu Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015.gada 8.jūnijam”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Gaida Bērziņa iesniegums, kurā viņš ir atsaucis savu parakstu likumprojektam “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” un likumprojektam “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim likumprojektu var virzīt ne mazāk kā pieci deputāti. Ņemot vērā to, ka Gaidis Bērziņš savu parakstu ir atsaucis, šie likumprojekti tālāk nav virzāmi, un abi ir izslēdzami no sēdes darba kārtības. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut jautājumu “Par Raivja Dzintara 12.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt grozīto darba kārtību. Darbā kārtībā ir jautājums “Par Raivja Dzintara 12.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2015_05_21_305-seq25 spokenText " Paldies. Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies ministram par atbildēm. Līdz ar to šis jautājums uzskatāms par atbildētu. Un, kā es jau teicu, otra jautājuma iesniedzēju pārstāvji nav ieradušies šodien uz sēdi. Tātad mutvārdu atbilde uz šo jautājumu sniegta netiek. Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, un sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies. ".
- 2015_05_21_301-seq967 spokenText " Paldies. Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies ministram par atbildēm. Līdz ar to šis jautājums uzskatāms par atbildētu. Un, kā es jau teicu, otra jautājuma iesniedzēju pārstāvji nav ieradušies šodien uz sēdi. Tātad mutvārdu atbilde uz šo jautājumu sniegta netiek. Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, un sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies. ".
- 2015_05_21_305-seq24 spokenText "Šī iespēja ir paredzēta budžetā. Apropriācijas iespējas ir gan... Atbilstoši procedūrai gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apstiprināta apropriācija, gan Saeimas apstiprināta apropriācija... Tātad šāda iespēja pastāv, un domāju, ka ministri un iestāžu vadītāji, kas plāno savus budžetus... vienmēr var būt situācija, ka nonāk neparedzētā situācijā, it sevišķi saistībā ar jaunām iniciatīvām... Kā vienu no veidiem varu pieminēt auklīšu algas, kas tika ieviestas kā ļoti laba iniciatīva, bet apjoms bija liels, un līdz ar to tad ministrija izskatīja iespējas izmantot šos līdzekļus, kuri netiek izmantoti līdz beigām... gada beigām, izmantot ļoti svarīgu citu jautājumu dzēšanai. Gribu atgādināt, ka mēs esam pārvarējuši ļoti lielu krīzi un praktiski finansējuma nepietiek. Es domāju, ka tas, ka ministri rīkojas atbildīgi un atrod iespējas, kur finansēt līdzekļus, kurus nav iespējams izmantot, – ka tas ir ļoti pieņemami. Par līdzekļu izlietošanas atbilstību. Finanšu ministrija ļoti nopietnu vērību pievērš katra nodokļu maksātāja katra santīma izlietošanai, un tā ir viena no Finanšu ministrijas prioritātēm. Un arī jūs esat veidojuši likumu par Valsts kontroli, kuras galvenais uzdevums ir vērtēt publisko izdevumu efektivitāti, publisko izdevumu pareizu izlietošanu. Tā ka, es domāju, šādā sinerģijā, Finanšu ministrijai, Valsts kontrolei un parlamentam katru trešdienu uzklausot Valsts kontroles ziņojumus, mēs varam nonākt pie tā, ka līdzekļi tiek izlietoti arvien efektīvāk.".
- 2015_05_21_301-seq966 spokenText "Šī iespēja ir paredzēta budžetā. Apropriācijas iespējas ir gan... Atbilstoši procedūrai gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apstiprināta apropriācija, gan Saeimas apstiprināta apropriācija... Tātad šāda iespēja pastāv, un domāju, ka ministri un iestāžu vadītāji, kas plāno savus budžetus... vienmēr var būt situācija, ka nonāk neparedzētā situācijā, it sevišķi saistībā ar jaunām iniciatīvām... Kā vienu no veidiem varu pieminēt auklīšu algas, kas tika ieviestas kā ļoti laba iniciatīva, bet apjoms bija liels, un līdz ar to tad ministrija izskatīja iespējas izmantot šos līdzekļus, kuri netiek izmantoti līdz beigām... gada beigām, izmantot ļoti svarīgu citu jautājumu dzēšanai. Gribu atgādināt, ka mēs esam pārvarējuši ļoti lielu krīzi un praktiski finansējuma nepietiek. Es domāju, ka tas, ka ministri rīkojas atbildīgi un atrod iespējas, kur finansēt līdzekļus, kurus nav iespējams izmantot, – ka tas ir ļoti pieņemami. Par līdzekļu izlietošanas atbilstību. Finanšu ministrija ļoti nopietnu vērību pievērš katra nodokļu maksātāja katra santīma izlietošanai, un tā ir viena no Finanšu ministrijas prioritātēm. Un arī jūs esat veidojuši likumu par Valsts kontroli, kuras galvenais uzdevums ir vērtēt publisko izdevumu efektivitāti, publisko izdevumu pareizu izlietošanu. Tā ka, es domāju, šādā sinerģijā, Finanšu ministrijai, Valsts kontrolei un parlamentam katru trešdienu uzklausot Valsts kontroles ziņojumus, mēs varam nonākt pie tā, ka līdzekļi tiek izlietoti arvien efektīvāk.".
- 2015_05_21_305-seq22 spokenText "Jautājums. Kā jūs kā finanšu ministrs, kurš atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību atbild par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, vērtējat situāciju, ka līdzekļi, kas ir piešķirti jaunajām politikas iniciatīvām, pāris mēnešus pēc apstiprināšanas tiek pārdalīti citiem, ar jauno politikas iniciatīvu tieši nesaistītiem pasākumiem? Piemēram, jaunajai politikas iniciatīvai “Latvijas konkurētspējas novērtējums un tā uzraudzības monitoringa sistēma” piešķirtie līdzekļi 81 200 eiro apmērā tiek novirzīti komunikācijas nodrošināšanai, lai stiprinātu iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai. Kā jūs gūsiet pārliecību, ka jaunās politikas iniciatīvas mērķi tiks sasniegti ar mazāku finansējumu? Un vai tas liecina par labu valsts budžeta plānošanas procesu?".
- 2015_05_21_301-seq964 spokenText "Jautājums. Kā jūs kā finanšu ministrs, kurš atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību atbild par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, vērtējat situāciju, ka līdzekļi, kas ir piešķirti jaunajām politikas iniciatīvām, pāris mēnešus pēc apstiprināšanas tiek pārdalīti citiem, ar jauno politikas iniciatīvu tieši nesaistītiem pasākumiem? Piemēram, jaunajai politikas iniciatīvai “Latvijas konkurētspējas novērtējums un tā uzraudzības monitoringa sistēma” piešķirtie līdzekļi 81 200 eiro apmērā tiek novirzīti komunikācijas nodrošināšanai, lai stiprinātu iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai. Kā jūs gūsiet pārliecību, ka jaunās politikas iniciatīvas mērķi tiks sasniegti ar mazāku finansējumu? Un vai tas liecina par labu valsts budžeta plānošanas procesu?".
- 2015_05_21_305-seq21 spokenText "Paldies. Šimfas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvijai Šimfai.".
- 2015_05_21_301-seq963 spokenText "Paldies. Šimfas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvijai Šimfai.".
- 2015_05_21_305-seq20 spokenText "Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, un visi lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, un ministriem ir tiesības iesniegt jebkuru jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to šeit ir vairāk jautājums par politisku lēmumu un politiska lēmuma lietderības izvērtēšanu. Tādā veidā, kā jūs piedāvājat, praktiski nav iespējams, jo ir dažādi gadījumi, un tāpēc jau mēs novirzām apmēram vienu... komats... 0,1... 0,12 procentus... finansējumu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem...".
- 2015_05_21_301-seq962 spokenText "Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, un visi lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, un ministriem ir tiesības iesniegt jebkuru jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to šeit ir vairāk jautājums par politisku lēmumu un politiska lēmuma lietderības izvērtēšanu. Tādā veidā, kā jūs piedāvājat, praktiski nav iespējams, jo ir dažādi gadījumi, un tāpēc jau mēs novirzām apmēram vienu... komats... 0,1... 0,12 procentus... finansējumu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem...".