Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2015_09_10_316-seq44 spokenText "6.priekšlikumu arī.".
• 2015_09_10_316-seq42 spokenText "5. un 6.priekšlikums ir izstrādāti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tie regulē pārejas noteikumu normas. Es aicinu atbalstīt 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.".
• 2015_09_10_316-seq41 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 59, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2015_09_10_316-seq40 spokenText "Ļoti īsi. Visus tos šķēpus vajadzētu lauzt ne ap šo likumu, bet ap Maksātnespējas likumu, jo tieši tanī likumā ir nostiprināta šī prasība. Tāpēc sākumā jārunā par to likumu, nevis jāmēģina mainīt tapešu krāsu, kā tas notiek ar šo likumprojektu. Es vēlreiz gribu aicināt neatbalstīt Seržanta kunga priekšlikumu, jo tas nav konstruktīvs. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq38 spokenText "(No zāles: “Izstāsti patiesību!”) Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Noklausījies debatētājus, varu izteikt vienu ļoti interesantu secinājumu par to, ka apbrīnojams līmenis parlamenta debatei par šo jautājumu, kurā nolaižas līdz vieniem otriem epitetiem... Bet kas šeit ir jāsaka? Nu, daļēji taisnība jau tam, ko Seržanta kungs saka... nu, ir. Nu, apskatīsimies! Vienkārša matemātika... Kopumā Latvijā ir 300 maksātnespējas administratoru. 300! Nu, pieņemsim 100, lai jums tā vienkāršāk būtu... Pieņemsim, ka 100. Trešā daļa no tiem 100... nē, pat puse, jā, šeit ir zvērinātie advokāti. Vot, pieņemsim, administratori... administratori... advokāti... Spriežot pēc minētajiem priekšlikumiem, šī puse - zvērināti advokāti, administratori - maksātnespējas procesā nepiedalīsies. Kāpēc viņi nepiedalīsies? Tāpēc, ka zvērināta advokāta statuss nav savienojams ar maksātnespējas administratora un valsts amatpersonas statusu. Zvērināts advokāts nevar būt valsts amatpersona. (No zāles: “Bet deputāta palīgs?”) Jā, viņš ir, piemēram, tiesu varai piederīga persona. Persona, kura piedalās tiesas procesā. Bet zvērināts advokāts un valsts amatpersona - tās ir divas nesavienojamas lietas. Kas notiek? Ir Valsts kontroles atzinums, saskaņā ar kuru maksātnespējas administratori visus tos maksātnespējīgos uzņēmumus likvidē, slauc, bentliji viņiem tur, šmentliji... Un kā tik tur viņiem nav! Mājas un trādirīdi... Procesu, maksātnespējas procesu, skaits valstī samazinās. Nu nosacīti, kā VIENOTĪBA saka, krīze ir beigusies, tas materiālais pieplūdums maksātnespējas administratoriem samazinās. Ko dara maksātnespējas administratori ar Tieslietu ministrijas rokām? Viņi nāk uz Saeimu ar iniciatīvu, ka maksātnespējas administratoriem ir jākļūst par valsts amatpersonām. Kāpēc? Tāpēc, ka uz pusi ir jāsamazina tie ienākumu avoti un šīs lietas, kuras ir šai daļai, ir jāpārdala par labu atlikušajiem. Normāls priekšlikums, kura ietvarā maksātnespējas administratori, izmantojot Tieslietu ministrijas pārstāvību - tieši tā! -, rūpējas par saviem sponsoriem. Vienkāršs jautājums - lobisms, kurš šajā gadījumā izpaužas konkrētajā likumprojektā... Nu, īstenībā tas nav tas likumprojekts... Jumta likums ir Maksātnespējas likums. Vienkāršs jautājums. Bet tā sadale, godājamie politiķi, ir notikusi pagājušajā gadā ar visu jūsu un arī ZZS balsojumu. Piedodiet, Seržanta kungs, bet šis nav tas likums, kurā šī problēma ir jārisina. Iesniedzam rītdien, mēs esam gatavi ar jums kopā parakstīt likumprojektu par to, lai no Maksātnespējas likuma šo kritēriju izslēgtu. Un tad mēs atrisināsim problēmu fundamentāli - neļausim maksātnespējas administratoriem pārdalīt šo jomu, neļausim viņiem tur pelnīt tos miljonus un daudz ko tur darīt, ko viņi tur dara, un absolūti respektēsim Valsts kontroles ziņojumu. Bet šajā likumā šo jautājumu atrisināt vienkārši nevar. Tās ir vienkārši, nu, sava veida dakšas, ko jūs tagad mēģināt iespraust, lai tas darbotos, piemēram, vai nedarbotos. Līdz ar to tiešām man ir aicinājums... Nu, par šo lai visi balso tā, kā viņi uzskata par nepieciešamu, bet tomēr, ja mēs vēlamies neļaut maksātnespējas administratoriem iejaukties zvērinātu advokātu darbībā, ja mēs vēlamies respektēt zvērinātu advokātu kolēģijas ne tikai Latvijā, bet visas Eiropas Savienības ietvarā... Par to viņi arī ir atsūtījuši visiem Saeimas deputātiem savu vēstuli ar pozīciju par to... Nu, tas ir nonsenss! Nu, nevar būt maksātnespējas administrators, zvērināts advokāts valsts amatpersona! Nu, apskatieties, kas Vācijā ir administrators! Nu, tur arī īstenībā ļoti īpatnēja situācija. Bet šajā likumprojektā to gan risināt nevar.".
• 2015_09_10_316-seq36 spokenText "Labdien vēlreiz! Paldies Ķirša kungam, kurš uzzīmēja īstenu apokalipsi, tikai nepaskaidroja, kā šī amatpersonas statusa ieviešana to visu mainīs. Vai kaut ko ir mainījis tas, ka mēs tagad zinām, ka mums ir daži tiesu izpildītāji, kas ir miljonāri? Vai mainīs kaut ko tas, ka mēs uzzināsim, ka vienam no maksātnespējas administratoru neformālo grupu vadītājiem ir nevis viens, bet divi bentliji jau? Vai kaut ko mainīs tas, ka mēs uzzināsim, cik viņi viens otram ir aizdevuši, vai tas, ka viņi nevarēs savās, pieņemsim, operācijās ar zemi izmantot sievas, bet varēs izmantot, teiksim, māsīcas? Tas neko nemainīs, kamēr mēs nemainīsim pašu likumu! Mēs visi tagad varam, protams, paklapēt sev pa muguru: kādi mēs esam progresīvi! -, varam tā uztaisīt pat zilumus sev uz muguras, bet nekas nemainīsies. To visu mēs pēc Jaunā gada redzēsim tad, kad šie 150 advokāti, kuri uzskata, ka viņu amats nav savienojams, būs spiesti atdot visas šīs lietas tiem, kas jau šodien visas šīs mahinācijas, par kurām mēs lasām vai katru dienu... arī šonedēļ kārtējais “Dienas” speciālizlaidums bija... Tas viss turpināsies! Tā ka balsojiet!".
• 2015_09_10_316-seq34 spokenText "Cienījamie kolēģi! Var piekrist Seržanta kunga teiktajam, ka tā tiešām ir “kosmētika”, bet šinī gadījumā arī piedāvātais lēmums, kā iziet no šīs situācijas, ne gluži attiecināms uz minēto likumu. Tādā gadījumā jārunā par to konstrukciju, ko veido Maksātnespējas likums. Bet, runājot konkrēti par tiem priekšlikumiem, kas ir iestrādāti šajā likumā, es vēlos pateikt, ka likuma norma... ka saskaņā ar interešu konflikta novēršanas likuma normām uz maksātnespējas administratoriem ir attiecināmi vienīgi likuma 6.pantā noteiktie vispārējie amatu savienošanas ierobežojumi, jo tādējādi maksātnespējas administratori valsts amatpersonas amatu var savienot ar jebkuru citu amatu, ja to neliedz speciālais likums. Līdz ar to tās bažas, ko izteica Seržanta kungs, par to, ka tagad zvērinātie advokāti tiks izstumti no šī procesa, ir drusku pārspīlētas. Ņemot vērā to, ka šī norma tiešām, kā es jau minēju, pastiprina ārējo kontroli un paaugstina publicitāti, šis priekšlikums nav tik kaitīgs, kā to zīmē viens otrs no runātājiem. Es aicinu tomēr neatbalstīt Seržanta kunga priekšlikumu un balsot par komisijas viedokli. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq32 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Klausoties šajā diskusijā, kas saistīta ar maksātnespējas procesu kā tādu, kārtējo reizi pārņem tāda kā déj? vu sajūta. Proti, tas viss jau ir noticis, turklāt ne vienreiz vien. Proti, visiem ir skaidrs, ka šis process ir jāsakārto, ir jāievieš stingrāka valsts kontrole. Bet tas, kas nemitīgi mainās, - mainās kaut kādas metodes jeb veidi, kādos apturēt šīs darbības. Kā mēs atceramies, ir pat krituši ministri uz šī jautājuma (precīzāk - viens), nākamais ir atsaucis iepriekšējā priekšlikumus, ir pat ieviests pagarinājums... Sūdzēšanās Satversmes tiesā nu jau ir tāda kā modes lieta. Tāpat noteikti tos, kas ir ilgāk politikā, déj? vu sajūta varētu pārņemt, atskatoties uz tālo 2005.gadu, kad bija savērpusies tāda interesanta sadarbība šiem tiesu izpildītājiem, kuri arī nāca ar plakātiem un teica, ka viņu profesija ir īpaša, ka šeit neko nevajag mainīt. Viņi pat bija pamanījušies ielobēt likumā, ka viņi ir neaizskarami, proti, pie viņiem nevar veikt kratīšanu. Tā ka tomēr maksātnespējas administratoriem vēl ir kur augt. Bet paskatīsimies no otras puses! Šim jautājumam ir milzīga ietekme uz mūsu valsts ekonomiku. Tas, ka uzņēmumi dzimst, attīstās un arī bankrotē, tirgus ekonomikā ir tikai normāla parādība. Tas, kas ir izaicinājums maksātnespējas procesam, - pēc iespējas ātrāk šos resursus atgriezt ekonomikā. Proti, uzņēmumam atrodoties maksātnespējas procesā, šie resursi atrodas tādā kā dīkstāvē, proti, tie neražo, nerada vērtību un līdz ar to arī nevairo mūsu labklājību. Viens piemērs, lai jūs saprastu šīs ietekmes apmēru: katru gadu apmēram viens procents no iekšzemes kopprodukta caur maksātnespējas procesu tiek norakstīts nodokļu parādos. Viens procents! Tāpat vismaz divtik šīs naudas tiek pārdalīts šī procesa ietekmē, nemaz nerunājot par netiešo ietekmi, kuru neviens nevar izmērīt, pateikt, cik investoru ir apgājuši Latviju ar līkumu tikai tāpēc, ka šeit nav sakārtots maksātnespējas process. Varam tikai minēt. Arī daudzos forumos... un kaut vai Ārvalstu investoru padome ir uzsvērusi, ka šī ir galvenā problēma, kas tātad šeit pasliktina šo investīciju vidi. Un kā jums šķiet - vai tas palīdzēs? Kādu signālu mēs šobrīd dosim investoriem, pasakot: nē, mēs uz nenoteiktu laiku atceļam šos soļus, ar kuriem iegrožot šos maksātnespējas administratorus? Kolēģi, mums visiem ļoti... tuvākajās nedēļās būs Saeimā budžets, mums visiem droši vien būs ļoti daudz ideju, kā budžeta naudu dalīt dažādām prioritātēm, bet diemžēl brīžos, kad ir jāpadomā, kā naudu pelnīt, mums aptrūkstas ideju. Es tomēr aicināšu šoreiz padomāt par Latvijas investīciju vidi un tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu un ieviest šo deklarēšanos administratoriem. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq31 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.".
• 2015_06_18_311-seq174 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.".
• 2015_09_10_316-seq30 spokenText "...valsts turpinās braukt ar zaporožecu, Šadurska kungs, bet maksātnespējas administratori un negodīgie uzņēmēji brauks kā līdz šim ar bentlijiem. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Lai tikai nepārkāpj satiksmes noteikumus!”) Un neko mēs tur nemainīsim, uzzinot, cik kurš ir nopelnījis. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq29 spokenText "Vai deputāti piekrīt? (No zāles: “Lai runā!”; “Vispār jau pietiek!”)".
• 2015_09_10_316-seq28 spokenText "Vēl 30 sekundes...!".
• 2015_09_10_316-seq27 spokenText "Seržanta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2015_09_10_316-seq26 spokenText "Labrīt, kolēģi! Kopumā situācija ar maksātnespējas administrēšanu valstī man atgādina tādu situāciju... izraisa tādu sajūtu, ka mēs visi sēžam vecā zaporožecā un spriežam, kā tad šo automašīnu padarīt par mersedesu. Vajadzētu tā kā virsbūvi nomainīt, varbūt arī motoru, sēdekļus, bet ko mēs izdarām? Mēs nolemjam: uzliksim uz kapota to vienu emblēmiņu, un visi domās, ka mēs esam mersedesā. (No zāles: “Neviens tā nedomā!”) Jo šis likumprojekts, ar ko mēs pagarinājām pieņemšanu līdz 1.janvārim, paredz, ka advokāti vairs nevarēs strādāt par maksātnespējas administratoriem. Tas ir tas reālais rezultāts! No 331 administratora 158 šobrīd ir advokāti. Kāpēc es vēlreiz nāku šajā tribīnē un aicinu padomāt par to, ka tomēr vispirms vajadzētu sakārtot likumdošanu šajā jomā, uzrakstot jaunu likumu, un tikai pēc tam domāt par statusu vai iekļaušanu tiesu sistēmai piederīgajā jomā? Vienkārši es palasīju, ko ir teicis arī... kādi signāli nāk no ministrijas. 18.janvārī ministrs Rasnačs intervijā teica (citēju): “Maksātnespējas procesa administratori obligāti jāiekļauj tiesu sistēmai piederīgajās profesijās. Gadījumā, ja to neizdarīsim, politiskā ietekme uz viņiem saglabāsies.” Pēc dažām nedēļām - 12.februārī - pašam maksātnespējas administratoru vadītājam Ceram ir jākonstatē (citēju): “Ministrs 100 dienas uzturēja intrigu, ka viņš iecerējis kardinālas pārmaiņas un uzlabojumus nozarē, taču pēkšņi ir mainījis savas domas un faktiski pateicis, ka maksātnespējas nozares sakārtošanai nepievērsīsies.” Un šī gada 2.septembrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina atklāti pateica, mums visiem dzirdot, ka, ja mēs šo statusu ieviesīsim, tad piecus gadus Tieslietu ministrija administratoru nozari neaiztiks. Tātad piecus gadus mēs vēl dzīvosim tā, kā dzīvojām. Šai profesijai, cik man zināms, valsts amatpersonas statuss nav piemērots nevienā Eiropas valstī. Un nupat, pagājušonedēļ, Rīgā notika starptautisks advokātu kongress, kurā piedalījās astoņu ziemeļvalstu pārstāvji, un es varētu arī citēt fragmentu no rezolūcijas, ko šis kongress, konference vai kongress pieņēma: “Personas, kura veic advokāta profesionālo darbību, pielīdzināšana valsts amatpersonai ir rupjš starptautisko cilvēktiesību, konstitucionālo tiesību un Advokāta profesijas pamatprincipu hartas pārkāpums, jo valsts amatpersonas statuss saskaņā ar likumu uzliek par pienākumu advokātam pildīt un ievērot valstiskus pienākumus, kuri nav savienojami ar advokāta profesijas neatkarību un konfidencialitāti.” Es vēl piebildīšu, ka Satversmes tiesā šobrīd ir astoņas lietas, kuras ir pieņemtas izskatīšanai un kurās šo normu advokāti apstrīd. Un, izrādās, Tieslietu ministrija ir pat izveidojusi darba grupu, kura tomēr, kaut negribīgi, ir sākusi domāt, ka tomēr izmaiņas šajā likumdošanā vajadzētu tā kā ieviest. Es vēl atļaušos nolasīt dažus Valsts kontroles revīzijas secinājumus, lai nebūtu tā, ka es te no sevis kaut ko runāju. Lūk, notika... 19.martā šie rezultāti tika prezentēti, un Valsts kontroles revīzijas ziņojums saucas “Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?” Pirmais secinājums ir: valstī vispār nav izstrādāta maksātnespējas politika, un Tieslietu ministrija nav radījusi priekšnoteikumus maksātnespējas sistēmas efektīvai darbībai. Vēl tur ir skaitļi par to, cik katastrofāli zemi ir līdzekļi, kurus mēs atgūstam, cik milzīgi ir - 400 miljoni! - norakstītie parādi, kas būtu valstij jāiegūst, un tamlīdzīgi. Bez tam arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pievērsusies šai problēmai, un viņi ir sākuši rakstīt savu rezolūciju, kuras viena tēze skan: “Valsts nepietiekami aizsargā uzņēmēju intereses maksātnespējas procesā, un tajā ir nepieciešamas būtiskas un kardinālas reformas, lai nodrošinātu kreditoru līdzekļu atgūšanu un nepieļautu fiktīvo kreditoru ļaunprātīgu izmantošanu.” Un vēl es pieminēšu, ka no 2013.gada Latvija Pasaules Bankas Doing Business pētījumā ir nokritusi par 12 pozīcijām. Šī mana priekšlikuma atbalstīšana faktiski nozīmētu, ka Saeima beidzot pateiktu, ka maksātnespējas nozarē ir lielas problēmas un tās nevar atrisināt ar vienu kosmētiskas dabas uzlabojumu, un ir nepieciešama kardināla, jauna maksātnespējas politika un likums, citādi valsts joprojām turpinās braukt ar...".
• 2015_09_10_316-seq24 spokenText "4.priekšlikums ir deputāta Seržanta priekšlikums, kurš paredz īpašu kārtību, lai ieviestu jeb iedarbinātu attiecīgo normu. Šis priekšlikums komisijā atbalstu nav guvis.".
• 2015_09_10_316-seq22 spokenText "...ir saistīts ar to pašu jautājumu un komisijā ir atbalstīts.".
• 2015_09_10_316-seq20 spokenText "Tikai dažus vārdus vēl teikšu par 2.priekšlikumu, es atvainojos, priekšsēdētājas kundze! Tas paredz, ka konkrētais pants būs papildināts ar vēl vienu amatpersonu kategoriju, proti, šīs amatpersonas ir Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētājs un locekļi. Tā ir jauna institūcija. Līdz ar to šī norma parādījās, balstoties uz pamata likumu. 3.priekšlikums, ko iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija...".
• 2015_09_10_316-seq17 spokenText "Paldies. Tātad deputāti atbalsta. Kolēģi, vai jums ir kādi citi viedokļi? Nav. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq16 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Neliela priekšvēsture. 2014.gada 30.oktobrī Saeima grozīja minēto likumu, ieviešot tur, starp citu, arī 4.panta pirmās daļas 26.punktu, ar kuru valsts amatpersonas statuss tiek piešķirts maksātnespējas administratoriem. Šā gada 21.maijā Saeima pieņēma šinī likumā grozījumus, ar kuriem spēkā stāšanās laiks tika pārcelts no šā gada 1.jūlija uz nākamā gada 1.janvāri. Vienlaikus tika izstrādāti minētajā likumā arī grozījumi, kuri arī tika pieņemti pirmajā lasījumā, lai precizētu šo procedūru... to, kā veidojas un izpaužas amatpersonu darbība tieši maksātnespējas administrēšanas procesos. Jāteic, ka šis likums nevar tikt skatīts atrauti no Maksātnespējas likuma, kurš arī noteica to principu, ka maksātnespējas administratori pēc savas darbības ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Jāteic, ka grozījumi minētajā likumā paredz divas lietas - pastiprināt ārējo kontroli pār sniegto informāciju un palielināt arī publicitāti maksātnespējas administratoru darbā. Komisija izskatīja priekšlikumus, kas bija iesniegti uz otro lasījumu, to priekšlikumu skaits ir seši... es atvainojos, priekšlikumu skaits ir seši, jā. 1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
• 2015_09_10_316-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Annas Biksinieces atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir atbalstīts. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2015_09_10_316-seq14 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 2.septembra sēdē tika skatīts lēmums projekts “Par Annas Biksinieces atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Vēlos piebilst, ka 2005.gadā Biksinieces kundze saņēma Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības rakstu un Sudraba spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, 2012.gadā - tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, kā arī par tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zināšanu un profesionalitātes veicināšanu, bet 2015.gadā - Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības rakstu un Zelta spalvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā un ilggadēju un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā pateicos Biksinieces kundzei par ieguldīto darbu un aicinu ar 2015.gada 1.oktobri atbrīvot Annu Biksinieci no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar aiziešanu pensijā.".
• 2015_09_10_316-seq13 spokenText "Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Deputāti piekrīt. Bet jebkurā gadījumā... Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Annas Biksinieces atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_09_10_316-seq12 spokenText "Jā. Godātie kolēģi, es lūdzu nodot šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.".
• 2015_09_10_316-seq11 spokenText "Paldies. Par procedūru vēlas izteikties Šadurska kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
• 2015_09_10_316-seq10 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Kontekstā ar iesniegto likumprojektu es vēlos informēt parlamentu par frakcijas SASKAŅA nostāju jautājumā par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Vispirms mēs vēlamies dzirdēt Laimdotas Straujumas un valdības skaidrojumu par daudziem ar šo procesu saistītiem jautājumiem - kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija, valodas apmācība un kur viņi tiks izmitināti, un cik tas izmaksās Latvijas nodokļu maksātājiem. Jo, pateicoties valdībai, pašlaik vairs nav diskusijas par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus, jo uzņemt bēgļus jau sasolīts Briseles gaiteņos un valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi bez mums un arī bez plašākas sabiedrības. Līdz ar to, pirms SASKAŅA paudīs savu nostāju jautājumā par iespēju uzņemt lielāku skaitu bēgļu, mēs vēlamies saņemt no ministriem skaidrojumu par visiem minētajiem jautājumiem. Svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets, kā izskatās, vienkārši izvairās informēt par to sabiedrību, un tas fakts var liecināt par to, ka valdībai nav nojausmas par šiem jautājumiem vai arī - gluži pretēji! - plānotā rīcība ir zināma, bet par to ir kauns. Paldies par uzmanību.".
• 2015_09_10_316-seq9 spokenText "Paldies. Runāt “pret” pieteicies deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_09_10_316-seq8 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie deputāti! Vakar Eiropas Komisijas prezidents Junkers paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt vēl papildus 120 tūkstošus migrantu. Par jautājumu tiks lemts Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē nākamajā pirmdienā. Junkera priekšlikums ir likumsakarīgs turpinājums ieviestajai “ugunsgrēka dzēšanas” sistēmai, kuru teju par savu politikas veidošanas vadmotīvu pēdējā pusgada laikā izvirzījusi Eiropas Savienība. Un šāds paziņojums bija iespējams, jo ir ticis radīts precedents. Ministru kabinets 6.jūlija sēdē pieņēma lēmumu solidaritātes vārdā piekrist brīvprātīgi Latvijā uzņemt 250 bēgļus divu gadu laikā, tā ignorējot gan Saeimas iepriekš definēto nacionālo pozīciju, gan arī Nacionālās apvienības priekšlikumus un iebildumus, kā arī faktiski apstiprinot savu gatavību izpildīt kvotu brīvprātīgi piespiedu kārtā. Kopš šī lēmuma pieņemšanas asās un bieži vien pat apzināti polarizētās diskusijas par bēgļu un migrantu uzņemšanu Latvijā nav rimušās ne ekspertu, ne politiķu, ne arī sabiedrības vidū. Šis ir pirmais gadījums Latvijas pastāvēšanas vēsturē, kad tā piekritusi masveidīgi uzņemt bēgļus, kas nav tiešā veidā vērsušies pēc patvēruma pie Latvijas valsts. Iedzīvotāju atmiņā spilgti iespiedusies Latvijas vēsturiskā pieredze, kad padomju gados Latvijas teritorijā piespiedu kārtā tika uzņemti 700 tūkstoši migrantu. Ar šīs migrantu piespiedu uzņemšanas politikas sekām neesam tikuši galā vēl šodien. Tāpēc likumsakarīgi, ka pēdējo aptauju dati liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu; tikai 16 procenti atbalsta 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. To, kā šie dati, iedzīvotāju viedoklis mainīsies pēc Junkera paziņojuma vakar Strasbūrā, paredzēt nav grūti. Sabiedrība jūt, ka tās viedoklis netiek sadzirdēts un ņemts vērā. Lēmumi netiek skaidroti, un iepriekš solītais tiek ignorēts. Bet Latvijas valsts suverēnā vara taču pieder Latvijas tautai! Fakts, ka valstij tik būtisku un starptautiski saistošu lēmumu pieņem Ministru kabinets - izpildvara -, pēc savas būtības ir absurds un neatbilstošs Latvijā definētajam valsts varas dalīšanas principam. Latvijas Republikas Satversmē ierakstītais tautas suverenitātes princips paredz, ka tautas nobalsošanas ceļā valsts pilsoņi savu varu un gribu deleģē pildīt vēlētai Saeimai. Ne velti Satversmes tiesa 2009.gadā konstatējusi, ka Latvijas valstij būtiski jautājumi ir jāizlemj Saeimai. Šī ir tā sauktā būtiskuma teorija, kas ir Satversmes 1.pantā ietvertā principa - parlamenta virsvadības principa - izpausme un kas paredz, ka svarīgākie valsts un sabiedrības jautājumi jāizlemj likumdevējam - tieši vēlētajam tautas varas un gribas pārstāvim. Jautājums par bēgļu un patvēruma meklētāju plānveida uzņemšanu Latvijā ir būtisks jautājums. Ministru kabineta jau pieņemtais lēmums ne vien ir jau radījis nopietnu precedentu, kas paredz būtiski ierobežot Latvijas valsts iespējas stingri pārstāvēt savu nacionālo pozīciju Eiropas Savienībā, bet arī paredz starptautisku ilgtermiņa saistību uzņemšanos un robežojas ar atsevišķu Satversmes pantu pārkāpumu. Šis lēmums sevī ietver ne tikai līguma subjektu - 250 bēgļu uzņem��anu -, bet arī sekas, pastiprināti ietekmē arī Latvijas tālāko attīstību, iekšpolitikas un ārpolitikas veidošanu, valsts un tās iedzīvotāju nākotni. T��dēļ jautājums par bēgļu masveida uzņemšanu valstī ir Saeimā izlemjams valsts politikas jautājums. Lai novērstu sistemātisko kļūdu un nodrošinātu Latvijas tautas interešu un gribas īstenošanu, esam izvirzījuši likumprojektu “Grozījums Patvēruma likumā”, kas paredz, ka visus lēmumus, kas saistīti ar bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, pieņem Saeima. Aicinu arī pārējos deputātus atcerēties par tiem principiem, uz kuriem būvēta Latvijas valsts, atminēties, kādi pienākumi pēc valsts varas dalīšanas principa jāuzņemas Saeimai un kādi - Ministru kabinetam, un atbalstīt likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” nodošanu izskatīšanai Saeimā, tā atgriežot iedzīvotāju rokās augstāko varu par lēmumu pieņemšanu Latvijā. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq7 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”, un mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 1, atturas - 61. (Deputāts M.Bondars aplaudē.) Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav... Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Balsojam!”) Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 7, atturas - 2. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Riharda Kola, Raivja Dzintara, Ilmāra Latkovska, Imanta Parādnieka un Kārļa Krēsliņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt “par” pieteicies deputāts Rihards Kols.".
• 2015_09_10_316-seq6 spokenText "Labrīt, ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Labrīt, godātie kolēģi! Man ļoti patika Bondara kunga uzruna, tā ir tāda tiešām karaļa cienīga runa, un tā man atgādināja epizodi no Sent-Ekziperī grāmatas “Mazais princis”: kad mazais princis devās apceļot pasauli un nonāca uz karaļa planētas un karalis saprata, ka mazais princis dosies tālāk, tad viņš viņu iecēla par sūtni. Arī šoreiz... Šis iesniegtais likumprojekts ir ļoti jauks tādā ziņā, ka Latvijas Reģionu apvienība grib tajā fiksēt to, kas jau ir nolemts un kas notiks, pateicoties vai par spīti Latvijas Reģionu apvienības centieniem. Juristi ļoti labi zina no tiesību teorijas, ka normatīvo aktu kolīzijas gadījumā prioritārs ir budžeta likums. Un budžeta likuma projektā, kas šobrīd ir valdības nodots Finanšu ministrijai galīgai izstrādei, ir tieši šie skaitļi, kurus tagad piedāvā Latvijas Reģionu apvienība ielikt Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, proti, 1,4 procenti no IKP - 2016.gadā, 1,7 procenti - 2017.gadā un 2 procenti - 2018.gadā; tas ir ietvarlikumā. Līdz ar to šis likumprojekts ir pilnīgi bezjēdzīgs. Es saprotu, ka tad, kad ir pagājis zināms laiks, tad... Krievijā slavenajā sestdienas talkā lokomotīvju depo visi ir nesuši to baļķi... Un paldies Latvijas Reģionu apvienībai par šo “baļķa nešanu”. Bet man ir labāks priekšlikums Latvijas Reģionu apvienībai, kā iemūžināt sevi ne tikai cilvēces, bet arī visas pasaules vēsturē. Godātie kolēģi, iesniedziet, lūdzu, Saeimā vispasaules gravitācijas likuma priekšlikumu! Šis likums būs spēkā un darbosies arī tad, kad Saule būs atdzisusi; Saules sistēma būs beigusi pastāvēt, bet pasaulē tas būs mūžīgs... līdz ar jūsu partijas vārdu un lielo pienesumu pasaules attīstībā. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)".
• 2015_09_10_316-seq5 spokenText "Paldies. Runāt “pret” pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2015_09_10_316-seq4 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es vēlos uzteikt premjerministri Straujumas kundzi par jau februārī izteikto iniciatīvu, ka valsts aizsardzībai vajadzētu atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā. Es saprotu, ka likums, protams, paredz, ka varētu atvēlēt šos līdzekļus arī 2018.gadā pie esošās redakcijas, bet tajā pašā laikā... tajā pašā laikā, protams, mūsu sabiedrotajiem tas sūta ļoti skaidru signālu, ka galējā norma tomēr ir tāda, ka tas jāizdara līdz 2020.gadam. Un man prieks, ka mūsu kolēģi koalīcijā ir sadzirdējuši Latvijas Reģionu apvienības pirmsvēlēšanu aicinājumus, kā arī aicinājumus uz 2015.gadu... (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)... šo jautājumu risināt līdz 2018.gadam, lai aizsardzības budžetam būtu divi procenti no nacionālā kopprodukta. Tajā pašā laikā es vēlos vērst jūsu uzmanību uz Aizsardzības ministrijas neizdarībām. Ja valsts premjerministre jau februārī nāk klajā ar ierosinājumu - valsts aizsardzības finansējumu palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz 2018.gadam -, savukārt Aizsardzības ministrija tik vienkāršu politisku jautājumu nespēj iekļaut likumdošanas procesā un nodot mums izskatīšanai un pieņemšanai, tad acīmredzot šajā ministrijā kaut kas nav kārtībā. Un, protams, ir jautājums: vai šis ir vienīgais jautājums, kurā Aizsardzības ministrija ir gulējusi? Tādēļ, kolēģi, aicinu jūs ļoti rūpīgi sekot līdzi ne tikai tām iniciatīvām, ar kurām nāk Aizsardzības ministrija, bet sekot līdzi arī tam, vai tomēr tur nav jautājumi, ar kuriem Aizsardzības ministrija nespēj tikt galā un kurus ir nogulējusi. Tādēļ aicinu jūs balsot “par” šī likumprojekta nodošanu komisijām un pozitīvu izskatīšanu Saeimā. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq3 spokenText "Tātad “pret” likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā ir runājis deputāts Andrejs Elksniņš. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par”? (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Latkovskis: “Neviens jau nemāk tā bļaut!”) Tātad, kolēģi, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” iekļaušanu Saeimas 10.septembra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Mārtiņa Bondara, Artusa Kaimiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt “par” pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!".
• 2015_09_10_316-seq2 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt minēto Nacionālās apvienības pozīciju un tās iesniegtos priekšlikumus šodienas darba kārtībā, jo Nacionālā apvienība ir nevis vienkārši nacionālo interešu pārstāvji, bet vienkārši politiskie dīkdieņi, kuri minēto jautājumu mētā no viena politiskā grāvja otrā. Pagājušajā nedēļā Nacionālās apvienības frakcijas deputāti bija starp tiem deputātiem, kuri gan atsauca, gan arī neatbalstīja uzdevumu Ministru kabinetam - sniegt pilnīgu un izvērstu skaidrojumu par to, kas un kad, un kādos apstākļos, un uz kādu līdzekļu pamata mūsu valstī attiecīgi tiks nogādāts, lai mēs izpildītu jebkādas savas saistības. Un kas notiek šodien? Nacionālā apvienība pēkšņi mēģina izmantot Saeimas opozīciju, lai koalīcijas ietvarā kārtotu savas attiecības ar VIENOTĪBU un Zaļo un Zemnieku savienību. Pagājušajā nedēļā jūs konkrēti neatbalstījāt iesniegto uzdevumu sniegt šāda veida skaidrojumu, un nekādu papildu argumentu attiecībā uz to jums nav. Vēl vairāk! Jūs tagad mēģināt uz Saeimas opozīcijas pleciem pārvelt atbildību par to, ka mums būtu jāuzņemas Saeimā minēto jautājumu risināšana, un jūs tagad manipulējat ar Saeimas opozīciju šā jautājuma izvērtēšanā. Es aicinu jūs... no jūsu vidus nākušo tieslietu ministru, no jūsu vidus nākušo Saeimas priekšsēdētāju beidzot apstāties... nākt uz šīs tribīnes un kā pirmajām un otrajām valsts amatpersonām nopamatot konkrēto jautājumu un konkrēto pozīciju, dodot pilnu skaidrojumu par to, kad un kas, un pie kādiem apstākļiem Latvijā tiks integrēts. Kā tas tiks skaidrots sabiedrībai, kādi būs apstākļi? Nevar vis tā - vienā dienā atbalstīt, kā jūs to jau izdarījāt, piemēram, atbalstījāt to pašu 250 bēgļu uzņemšanu, bet otrā dienā nākt un minēto jautājumu likt Saeimas darba kārtībā. Vēl vairāk, cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījums Patvēruma likumā” uz trešo lasījumu priekšlikumus bija iespējams iesniegt līdz 20.augustam, jo likumprojekts uz trešo lasījumu bija atvērts. Ko jūs darījāt tajā brīdī? Jūs aicin��t pie sevis Ministru prezidenti, viņa jums austiņā kaut ko pačukst, jūs tam visam piekrītat, un tad automātiski jūs politiski atslābstat un uzņemat bēgļus. Jūs taču tagad vienkārši nodarbojaties ar manipulāciju! (No zāles: “Balsot!”)".
• 2015_09_10_316-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 10.septembra sēdi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem tajā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas deputāti Artūrs Rubiks, Sergejs Dolgopolovs, Igors Zujevs, Ivans Klementjevs un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas deputāti Artūrs Rubiks, Sergejs Dolgopolovs, Igors Zujevs, Ivans Klementjevs, Vitālijs Orlovs un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Saeimas deputāti Artis Rasmanis, Andris Bērziņš, Valters Dambe, Armands Krauze, Kārlis Seržants un citi lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Patvēruma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Jā!”) Vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? (No zāles dep. A.Elksniņš: “Pret!”) Tātad runāt “pret” pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.".
• 2015_09_03_315-seq95 spokenText " Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no frakcijas VIENOTĪBA. Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! ".
• 2015_09_03_315-seq94 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima ir sākusi savu rudens sesiju, un šodienas sēdē virkne jautājumu... lielākā daļa jautājumu bija saistīta ar to, ka Ministru kabinets nodeva Saeimai virkni likumprojektu, kurus būs tagad jāskata Saeimā. Nedaudz mainījies ir Saeimas sastāvs. Paldies par darbu es gribētu teikt savam kolēģim Ivaram Brīveram, kurš šodien atstāja Saeimas rindas. Viņa vietā nāca deputāte Inga Bite, kura ir atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma. Tāpat arī Zaļo un Zemnieku savienībai Bergmaņa vietā nācis ir Guntis Kalniņš. Un novēlu šiem deputātiem ļoti produktīvu un konstruktīvu darbu šajā – rudens sesijā. Šodien tika ievēlēta viena amatpersona – tas ir Andžs Ūbelis, kuru šodien ievēlējām (gan ar diskusijām) Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā. Es vēlos izcelt divus jautājumus, par kuriem bija vislielākās diskusijas. Nu, pirmais varbūt nebija tik diskutabls, diskusija bija komisijā, bet tas ir sabiedrībā diezgan sensitīvs... Manabalss iniciatīvas ietvaros ir savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par marihuānas dekriminalizāciju. Tas nozīmē to, ka, ja tas jautājums tiktu atbalstīts un virzīts tālāk, tad marihuāna kļūtu legāla Latvijā. Vairākums deputātu nobalsoja pret šādu iniciatīvu; izņēmums bija viens Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts, kas šādu noraidīšanu neatbalstīja. Diskutabls jautājums, par ko izcēlās lielas diskusijas, bija par apropriācijas pārdali. Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrijā atbrīvojās līdzekļi, kas bija paredzēti izstādes Expo Milano 2015 nodrošināšanai, mēs labu laiku iepriekš arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses cīnījāmies par to, lai nodrošinātu finansējumu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Tie argumenti, kas šodien skanēja, nedaudz izbrīnīja, jo acīmredzot kolēģi nav iedziļinājušies jautājuma tādā dziļākā būtībā un aicināja naudu novirzīt nevis kosmosa pētniecībai vai šādiem kosmosa projektiem, bet konkrētām lietām kā cūku mēris. Tomēr es vēlos mazliet detalizētāk paskaidrot to, ka šis kosmoss ir daudz tuvāk, nekā mēs iedomājamies. Proti, atbalstot dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā, ir paredzama pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Un sadarbība ir veidota ar mērķi uzlabot un attīstīt valsts kosmosa industrijas kapacitāti, un praktiski nozīmē Latvijas uzņēmējiem, mūsu vietējiem uzņēmējiem, un zinātniskajām institūcijām iespēju piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras programmās dažādu zinātnisku un rūpniecisku projektu īstenošanai kosmosa nozarē. Mēs ļoti daudz runājam par augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu Latvijā, par ražošanas attīstību Latvijā; tas Latvijā nodrošinātu labi apmaksātas darba vietas. Lūk, šī ir laba iespēja, labs veids, kā mēs varam to izdarīt! Dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā ir sagaidāma ar pozitīvu investīciju atdevi. Kā mēs rēķinām, katrs tur ieguldītais eiro sniegtu atdevi vairāk nekā viena eiro apmērā. Tas ir, starp 1,6 un 2,8 eiro uz katru ieguldīto... Tas nozīmē daudziem uzņēmējiem, arī reģionālajiem uzņēmējiem, iespēju piedalīties dažādos projektos, kas ir saistīti ar kosmosu. Un tās jomas ir ārkārtīgi dažādas: tā ir objektu ģeogrāfisko koordinātu noteikšana, izmantojot GPS aplikāciju mobilajās ierīcēs; tie ir jauni produkti (piemēram, keramiskie pārklājumi, iekārtas sastāvdaļām, kuras pakļautas pastiprinātai termiskai berzes iedarbībai, un līdzīgi produkti), kas nepieciešami kosmosa nozarē, bet tālāk tos transformējot produktos, kurus var pielietot konkrētās sadzīves situācijās; mēs varam radīt veselu industriju un attīstīt šo industriju, kas būtu ar ļoti augstu pievienoto vērtību un kas dotu labi apmaksātas darba vietas un kas varētu arī dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Līdz ar to es tiešām esmu gandarīts, ka mums ir izdevies beidzot panākt finansējumu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Šis ir septembra sākums, un daudzi ir uzsākuši skolas gaitas, un tāpēc novēlu tiešām gan apņēmību un uzcītību skolēniem, mācoties un iegūstot zināšanas, gan arī izturību viņu vecākiem. Un konstruktīvu Saeimas darbu! Paldies par uzmanību.".
• 2015_09_03_315-seq93 spokenText "Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!".
• 2015_09_03_315-seq92 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pēc rudens sesijas pirmās sēdes vēlos apsveikt visus, kas nupat, 1.septembrī, uzsākuši vai atsākuši mācības. Arī Saeimai septembris ir jauna gada sākums. Pēc vasaras, kas bija piepildīta ar visnotaļ aktīvām darbībām, atgriežamies pie konkrētu darbu pildīšanas. Izcelšu dažus no Nacionālajai apvienībai būtiskajiem jautājumiem, ko Saeima skatīja šodien. Šodien balsojumā par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem Nacionālā apvienība balsojumā atturējās. Kopš 8.jūlija, kad vairāki Nacionālās apvienības frakcijas deputāti pievienoja savus parakstus šim lēmuma projektam, Ministru kabineta un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas komunikācija šajā jautājumā ir būtiski mainījusies. Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas tika organizēta tikšanās ar Ministru prezidenti, un tajā gan piedalīties, gan vērot to internetā bija iespēja jebkuram sabiedrības loceklim, kuram šī tēma šķiet uzmanības vērta. Apkopojot ne tikai Nacionālās apvienības, bet arī vairākus simtus sabiedrības iesūtīto jautājumu, tikšanās laikā Ministru prezidente sniedza atbildes uz teju 50 dažādiem jautājumiem. Būtiski gan atzīmēt, ka ne visas atbildes bija pilnvērtīgas un pamatotas. Diemžēl atbildēs nesadzirdējām to, vai ir izvērtēti visi riski, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu Latvijā, nedz arī to, vai tikusi kvalitatīvi izvērtēta Latvijas institūciju kapacitāte izskatīt un izvērtēt lielu skaitu patvēruma meklētāju pieteikumu. Taču jāuzsver, ka šī Ministru prezidentes iniciatīva un iesaiste ir apsveicama. Un mēs aicinām turpināt īstenot šo labo praksi un iesaistīties diskusijā ar sabiedrību arī turpmāk visa šī procesa ietvaros. Nacionālā apvienība šodien balsojumā atturējās, novērtējot Ministru prezidentes iesaistīšanos diskusijās, kā arī izvērtējot esošo situāciju un izvēloties pārorientēties no ziņojumu uzklausīšanas un teorētiskas pārspriešanas uz reālu darbību veikšanu un risinājumu meklēšanu problēmas cēloņiem. Migrācijas krīzes kontekstā Nacionālā apvienība ir izstrādājusi priekšlikumus, kurus tuvākajā laikā iesniegs Saeimā un kuri nākotnē noteiktu to, ka par patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju turpmāk būtu jālemj Saeimai, kas ir augstākā valsts lēmējinstitūcija. Šī iniciatīva darbotos kā sava veida aizsargmehānisms radītajam precedentam un par potenciāli atkārtotu patvēruma meklētāju uzņemšanu ļautu lemt Saeimai, kura tiešā veidā pārstāv sabiedrības intereses. Nākamais, kuru no Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem vēlos izcelt, ir likumprojekts “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”. Kultūrvērtības, materiālās un nemateriālās, ir fundamentāls nāciju veidojošs faktors. Kultūru veido sabiedrība, kurā mēs dzīvojam. Tāpēc, mūsuprāt, Nemateriālā kultūras mantojuma likums ir tik būtisks. Lai nodrošinātu mūsu sabiedrības kultūras un tradīciju unikalitāti un ilgtspēju, nepieciešams nostiprināt sabiedrības, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu atbildību par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspēju. Daudzas no vērtībām un tradīcijām, kas vēsturiski veidojušās Latvijā, ir unikālas un nav sastopamas nekur citur pasaulē, un ir pelnījušas savu vietu starptautiskajā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Un nenoliedzami aktuāls jautājums gan šodien, gan arī tuvākajā laikā būs nākamā gada nacionālais budžets. Nacionālā apvienība turpinās aizstāvēt savas izvirzītās prioritātes – atbalsts ģimenēm, kultūras nozares aizsardzība (apzinoties, ka tās kvalitatīvai pastāvēšanai katastrofāli trūkst finansējuma), vides aizsardzība un reģionālā attīstība, kā arī tieslietu sistēmas drošības uzlabošana. Kopumā uzskatu, ka šī Saeimas rudens sesija būs intensīva darba un daudzu gana smagu jautājumu un lēmumu pilna. Pēc darbīgās vasaras, kurā bija vairākas ārkārtas sēdes, apsveicu visus kolēģus Saeimā ar rudens sesijas sākšanos un novēlu apzinīgu, atbildības pilnu darba cēlienu. Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq91 spokenText "Paldies Ingunai Sudrabas kundzei, frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai. “Frakciju viedokļus” turpina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNKK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!".
• 2015_09_03_315-seq90 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija Saeimas pirmā sēde pēc vasaras pārtraukuma. Un, atsākot darbu, vēlos novēlēt kolēģiem pieņemt lēmumus profesionāli, godprātīgi un atbildīgi. Frakcijas “No sirds Latvijai” mērķi Saeimas rudens sesijas cēlienam paliek nemainīgi – panākt, ka valsts strādā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs, nevis otrādi, kā tas nereti notiek pašlaik. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm rudens sesijā būs 2016.gada valsts budžets un budžetu pavadošie grozījumi likumos, kuri saistīti ar nodokļiem, nodevām un citiem iedzīvotāju maksājumiem valstī. Tieši šie likumi lielā mērā noteiks Latvijas turpmāko izaugsmi un ikviena cilvēka ticību savai valstij. It īpaši tas attiecas uz pensijām – gan uz visu to pensiju pārrēķinu jau 2016.gadā, kurām kopš 2009.gada tika piemērots negatīvais indekss, gan uz pensiju apmēra palielināšanu kopumā. Vēlos informēt, ka saistībā ar negatīvo kapitāla indeksu frakcija kopā ar kolēģiem jau ir sagatavojusi pieteikumu Satversmes tiesai. Pieteikumā tiek lūgts Satversmes tiesu atzīt par neatbilstošiem likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumus un uzdot Saeimai noteikt pensiju pārrēķināšanas kārtību. Vēlos uzsvērt, ka frakcija “No sirds Latvijai” rūpīgi izvērtēs budžeta pozīciju lietderību un uzdos izpildvarai jautājumus par neskaidriem izdevumiem. Uzskatu, ka budžeta pieņemšanas un budžeta izmaiņu veikšanas process ir necaurskatāms un to pilnā apmērā izmanto izpildvara, kura, neprofesionāli strādājot, rada nodokļu maksātājiem zaudējumus. Un kārtējais apliecinājums tam bija Saeimas šodien pieņemtais lēmums par budžeta līdzekļu pārdali no KNAB budžeta, jo bija izgāzies kārtējais mēģinājums korupcijas apkarotājus nodrošināt ar jaunām telpām un tātad 2015.gadam ieplānoto var izmantot citiem mērķiem. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tādā veidā, regulāri mainot lēmumus par KNAB telpām, jau pašlaik nelietderīgi izlietots vairāk nekā pusmiljons eiro no nodokļu maksātāju naudas. Saistībā ar budžetu ne mazāk būtisks jautājums ir nodokļu sloga mazināšana ikvienam valsts iedzīvotājam un komersantam. Sekojot līdzi diskusijām valdībā, nākas secināt, ka diez vai nodokļu pakete, kuru mums piedāvās apstiprināšanai, ir draudzīga nodokļu maksātājiem un vērsta uz valsts attīstību. Tā tas nedrīkst būt, un to nedrīkst pieļaut! Kontekstā ar budžetu, nodokļiem un valsts attīstību vēlos vērst uzmanību vēl uz vienu “No sirds Latvijai” prioritāti – nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību. Diemžēl šobrīd, neskatoties uz daudzajām stratēģijām un nozaru plāniem, trūkst kopēja redzējuma par valsts attīstību, kā arī profesionāla, neatkarīga vērtējuma, kā konkrētie lēmumi vai likumi ietekmē valsts ilgtermiņa attīstību. “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir svarīgi Saeimā izveidot Stratēģiskās plānošanas un analīzes biroju, kurā piesaistīt mūsu akadēmiskos spēkus un saņemt šādus no izpildvaras neatkarīgus vērtējumus, lai spētu pieņemt valsts ilgtermiņa attīstībai svarīgus lēmumus. Ne mazāk būtiska ir arī divu “No sirds Latvijai” deputātu vadīto parlamentāro izmeklēšanas komisiju darba pabeigšana, komisiju galaziņojumu apstiprināšana un atbildīgo (drīzāk es gribētu teikt – neatbildīgo) personu nosaukšana. Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija jau sagatavojusi galaziņojumu un tagad tas tiek apspriests, turpretim bankas “Citadele” pārdošanas procesa parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs turpinās, un komisija gaida atbildes no Ģenerālprokuratūras par četriem parlamentārās izmeklēšanas gaitā konstatētiem faktiem, kas norāda uz iespējamiem amatpersonu veiktiem likuma pārkāpumiem bankas “Citadele” pārdošanas procesā. Saeimas rudens sesija būs saspringta un atbildīgu lēmumu pilna. Tāpēc no sirds novēlu deputātiem nepagurt. Pateicos.".
• 2015_09_03_315-seq89 spokenText "Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Nākamā runās frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!".
• 2015_09_03_315-seq88 spokenText "Labdien! Šodien tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Es vēlētos sākt ar bēgļu jautājumu, kurš tiešām ir aktuāls un kura sakarā mūsu vēlētāji mūs uzrunā ikdienā. Mēs runājam par solidaritāti. Bēgļi ir problēma visā Eiropā. Bet Latvijas gadījumā mēs jau esam faktiski savu lēmumu pateikuši, piekrituši kopīgai nostājai Eiropas Savienībā, šim sadalījumam. Un tie ir tie 250. Mums ir skaidri jāpasaka, ka tas arī ir viss un ka mēs šinī vietā liekam punktu, jo mēs esam iesaistījušies solidāri. Attiecībā uz bēgļiem ir jāsaprot, kādas mums ir finansiālās iespējas, kādi mums ir resursi. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies, lai bēgļi, kuri meklē patvērumu, finansiāli izmaksātu Latvijas valstij vairāk un saņemtu lielākus līdzekļus nekā mūsu pašu mazturīgās ģimenes un mūsu pensionāri. Tāda situācija nedrīkst būt. Un pašlaik ļoti neskaidrs jautājums, pie kā mums ir jāstrādā, ir integrācijas jautājums. Un tādēļ šinī brīdī mēs vairs neredzam iespēju, ka mēs varētu arī runāt par kaut kādiem papildu pasākumiem. Mēs šinī gadījumā uzticamies tam, kādu virzību ir uzņēmis šis jautājums. Par bēgļiem ir jārunā Saeimā, par bēgļiem šeit tātad ir jāpieņem lēmumi. Un tāda arī turpmāk būs mūsu pozīcija: runājam Saeimā, lēmumus pieņemam Saeimā. Par budžetu. Jā, šeit bija runa par apropriāciju. Taču runa ir ne tikai par lauksaimniecību un par vienu – cūkkopības – nozari; ir runa arī par to, ka lauksaimniecībā ir problēmas vairākās nozarēs. Tāda ir piena nozare, kurā ir ļoti kritiska situācija. Jā, tāda ir arī cūkkopības nozare, kas Āfrikas cūku mēra dēļ pašlaik saskaras ar grūtībām. Bet Latvija meklē jau risinājumus, runājot ar Eiropas Savienību; jau ir vienreiz atbalsts no Eiropas Savienības saņemts. Arī Latvija ir vairākos piegājienos ieguldījusi līdzekļus. Piemēram, kopumā piena nozarē kopš krīzes sākuma, kad sākās problēmas ar Krievijas tirgu, Latvijas valsts ir ieguldījusi apmēram 30 miljonus eiro. Pašlaik darba kārtībā ir arī jautājums par atbalstu cūkkopības nozarei, ir sagatavots pieprasījums Eiropas Komisijai un ziņojums par esošo situāciju, jo Āfrikas cūku mēra izplatība nav tikai Latvijas problēma, tā ir arī citu... arī mūsu kaimiņvalstu problēma, un ļoti nopietni šajā jautājumā tiek strādāts. Ar šādu vienu nelielu Latvijas maksājumu mēs nevaram palīdzēt nozarei, te ir tiešām vajadzīga šī kopējā Eiropas palīdzība. Un pie šā jautājuma mēs arī pašlaik strādājam. Attiecībā uz budžetu es gribu teikt, ka pašlaik tas vēl nav līdz Saeimai nokļuvis un par to mēs arī runājam un diskutējam, ir pieņemti ļoti daudzi svarīgi lēmumi. Pašlaik budžets ir uzsācis savu virzību, un mēs joprojām paliekam pie tā, ka mums prioritāte ir drošība – gan iekšējā, gan ārējā. Tā ir veselība, izglītība. Mēs esam pieņēmuši arī lēmumu par minimālās algas pacelšanu. Un šeit es gribu teikt, ka ZZS ir vienmēr bijusi par minimālās algas pacelšanu. Tas, ko mēs esam šajās sarunās uzsvēruši, – ka, paceļot minimālo algu, ir arī jārada un jāiezīmē līdzekļi tās pacelšanai, jo mēs nevaram tikai pateikt “Paceļam algu!” un tad uzticēt, lai pašvaldības un valsts iestādes pašas meklē un iekšēji atrod līdzekļus, kā pacelt minimālo algu. Atsevišķos gadījumos tas beidzas ar to, ka iestādes samazina štatus, un rezultātā pakalpojumi, ko tās sniedz, ir mazāk pieejami cilvēkiem (kaut vai, piemēram, ja mēs runājam par medicīnu). Nu, un tādēļ, jā, mēs esam šos risinājumus atraduši, lai varētu algas pacelt, ir šie līdzekļi. Un mēs, ZZS, arī esam par minimālās algas pacelšanu.".
• 2015_09_03_315-seq87 spokenText "Paldies Dainim Liepiņa kungam, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam. Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!".
• 2015_09_03_315-seq86 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēdes darba kārtībā bija daudzi aktuāli jautājumi, sākot rudens sesiju, un viens no būtiskākajiem, kas jau bija ilgi dominējis mūsu prātos un medijos, ir bēgļu jautājums. Latvijas Reģionu apvienība bija ierosinājusi uzaicināt valdības vadītāju, lai konkrēti dzirdētu, kādi ir reālie plāni, kā mēs bēgļus uzņemsim, kur viņus izvietosim, kā viņiem apmaksāsim medicīnu un citi, un kādā veidā tiem, kas netiks šeit atzīti par bēgļiem, tiks nodrošināta aizbraukšana no Latvijas... vai kādas citas darbības. Diemžēl šodien šis jautājums netika atbalstīts, neaicinās neviens premjeri. Bija pēc tam arī aicinājums izskatīt šo jautājumu Nacionālās drošības komisijā. Diemžēl arī tas netika atbalstīts. Tā ka pagaidām vēl arvien Latvijas Reģionu apvienības vēlētāji uzdod jautājumus, kā būs un kā notiks. Pagaidām mums atbildes uz šiem jautājumiem nav. Gaidīsim, kas būs tālāk. Vēl viens ļoti būtisks jautājums šodien bija apropriācijas lieta. Notika 2015.gada budžeta pārdale, respektīvi, nauda, kas bija palikusi pāri kādā no programmām, tika dalīta citām vajadzībām. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības ieteikums bija līdzekļus no Expo Milano 2015 neizmantotajiem 1,3 miljoniem novirzīt nevis maksājumam Eiropas Kosmosa aģentūrai, bet gan novirzīt palīdzības programmai no Āfrikas cūku mēra cietušajiem lauksaimniekiem. Diemžēl arī šis ierosinājums netika atbalstīts. Mēs neesam pret to, ka šie līdzekļi būtu jānovirza Eiropas Kosmosa aģentūrai, jo apzināmies to, ka tās daudzās iespējas un finanšu piesaiste zinātniekiem un tālākā sadarbība būtu ļoti vērtīga Latvijai, bet uzskatām, ka to visu varēja tomēr paredzēt, budžetu plānojot, nevis ar šāda veida... ar apropriācijas iespējām. Un vēl vairāk! Jaunākā informācija vēsta par to, ka ir uzkrāta peļņa “Latvijas Televīzijā” 1,3 miljonu apmērā. Tā kā šobrīd netika atbalstīts šis ieteikums, mēs aicinām tomēr, ja iespējams, šos līdzekļus tādā gadījumā novirzīt šiem cietušajiem lauksaimniekiem, jo tur izmaksas tikai palielināsies, jo mēris vēl turpinās un paplašinās. Papildus vēl gribu teikt jums, ka diemžēl Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātiem neizdevās savākt nepieciešamos desmit deputātu parakstus, lai mēs izskatītu satiksmes ministra Anrija Matīsa atbilstību viņa amatam. Godīgi sakot, tas nedaudz pārsteidza, jo... vēl jo vairāk... ne tik daudz no opozīcijas deputātu puses, jo tur ir sava disciplīna, sava kārtība, savi uzstādījumi, bet tieši no pozīcijas deputātu puses, kuri uz vēlēšanām nāca ar vārdiem “taisnīgums un godīgums”, un uz tā pamata viņi tika ievēlēti. Un šis mums likās vismaz diskusijas vērts temats. Un visbeidzot. Šobrīd gribam paziņot, ka Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi likumprojektu par izmaiņām aizsardzības budžetā un Latvijas valsts budžetā. Līdz šim likums paredzēja, ka 2020.gadā mums ir jāsasniedz 2 procenti no IKP aizsardzībai. Mēs gaidījām... vēlējāmies redzēt, ka valdība to iesniegs. Diemžēl ilgs laiks pagāja, bet tas tā nebija... Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi priekšlikumu, lai ar likuma spēku tiktu nodrošināts, ka līdz 2018.gadam tiktu 2 procenti no IKP veltīti aizsardzībai. Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq85 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 2015.gada 3.septembra sēdi pasludinu par slēgtu. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sanāca uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā, un raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!".
• 2015_09_03_315-seq84 spokenText "Cienījamie kolēģi! Uz šo brīdi nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Ināra Mūrniece un Romāns Naudiņš.".
• 2015_09_03_315-seq83 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi, kā jau es teicu, visa darba kārtība ir izskatīta. Laiks reģistrēties. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, godātie kolēģi, es vēlos jūs informēt... un mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Sergeju Dolgopolovu, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi. Dep. S.Dolgopolovam tiek pasniegti ziedi.) Savukārt samērā nesen, augustā, pusapaļu jubileju svinēja arī mūsu kolēģis Artūrs Rubiks. Apsveicam! (Aplausi. Dep. A.Rubikam tiek pasniegti ziedi.) Nesen pusapaļa jubileja bija arī deputātam Vilnim Ķirsim. Apsveicam! (Aplausi. Dep. V.Ķirsim tiek pasniegti ziedi.) Un pagājušajā nedēļā pusapaļu jubileju svinēja arī deputāts Mārtiņš Šics. Apsveicam! (Aplausi. Dep. M.Šicam tiek pasniegti ziedi.) Un tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2015_09_03_315-seq82 spokenText "Kolēģi, savulaik mēs veicām izmaiņas Būvniecības likumā. Tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, lai nodrošinātu kvalitatīvu sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību un to ekspluatācijas pārraudzību. Diemžēl pakārtotā normatīvā vide, kura tam ir nepieciešama un par kuras izstrādi ir atbildīga Ekonomikas ministrija, to ne tikai nenodrošina, bet ir radījusi situāciju, ka virkne sabiedriski nozīmīgu ēku vispār var palikt bez uzraudzības, jo nav skaidras atbildības robežas starp Būvniecības valsts kontroles biroju un būvvaldēm. Tas rada augsni jaunām “Zolitūdes traģēdijām”. Jau vasarā uz to tika vērsta Ekonomikas ministrijas uzmanība. Diemžēl šī neizdarība vai nekompetence nav novērsta. Tāpēc mēs tagad vēršamies pie valdības vadītājas ar lūgumu veikt izlēmīgas darbības, lai šo situāciju novērstu. Savulaik no šīs pašas tribīnes apmēram pusgadu pirms Zolitūdes traģēdijas es brīdināju par šādas traģēdijas iespējamību. Ļoti gribas cerēt, ka šoreiz šis brīdinājums tiks ņemts vērā un valdības vadītāja apliecinās to ar savu apņēmīgo rīcību un novērsīs šo Ekonomikas ministrijas neizdarību. Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq81 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 117 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Marihuānas dekriminalizācija” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: “Jā!!”) Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi, līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība izskatīta. Taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Bet deputāts Ivars Zariņš vēlas vārdu, lai motivētu šo jautājumu. Lūdzu, jums viena minūte!".
• 2015_09_03_315-seq80 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šā gada 1.jūnijā Saeima saņēma 10 117 Latvijas pilsoņu parakstītu kolektīvo iniciatīvu “Marihuānas dekriminalizācija”, ar ko Saeimu aicināja veikt tādus likuma grozījumus, kas paredzētu soda atcelšanu Latvijā par marihuānas audzēšanu, glabā��anu un nēsāšanu nelielā apmērā personiskām vajadzībām, kā arī par tās smēķēšanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli iniciatīvu sākotnējai izvērtēšanai nodeva Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Divās sēdēs komisija izvērtēja iniciatīvā ietverto prasību. Pirmajā sēdē komisija uzklausīja iniciatīvas pilnvarotos pārstāvjus, kas iepazīstināja komisiju ar 100 argumentiem par labu iniciatīvas prasībai un pauda nostāju, ka esošie normatīvi, esošie marihuānas aizliegumi nav balstīti uz aktuāliem zinātniskiem pētījumiem, ka arī marihuānai esot plašs medicīniskais pielietojums. Tā kā iniciatīva vieš lielu sabiedrības interesi, komisija otro sēdi rīkoja Saeimas Sarkanajā zālē, kur bija nodrošināta sēdes interneta tiešraide. Komisija uzklausīja veselības nozaru pārstāvjus. Sēdē piedalījās un viedokli izteica Veselības ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra, Slimību profilakses un kontroles centra un Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvji. Visi iepriekš minētie pauda negatīvu nostāju pret marihuānas dekriminalizāciju. Izvērtējot iesniedzēju prasības un ņemot vērā visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzina par neiespējamu ieviest marihuānas dekriminalizāciju Latvijā un vienbalsīgi nolēma noraidīt minēto priekšlikumu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē. Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt komisijas lēmuma projektu, kurš aizliedz soda atcelšanu Latvijā par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un nēsāšanu nelielā apmērā personiskām vajadzībām.".
• 2015_09_03_315-seq79 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (reģistrācijas numurs 188/Lm 12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 8, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi, sākam izskatīt nākamo sadaļu - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Lēmuma projekts “Par 10 117 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Marihuānas dekriminalizācija” noraidīšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2015_09_03_315-seq78 spokenText "Godātie kolēģi! Pēc ilgāka laika pievēršoties Saeimas sēdes darba kārtībai un izlasot šo lēmuma projektu, es tiešām ļoti nopriecājos, jo es saprotu, ka KNAB darbība mums ir šobrīd valstī sakārtota, tā ir efektīva, ar biroja kapacitāti viss ir kārtībā, tam ir visi pieejamie un nepieciešamie resursi, tajā skaitā - operatīvās darbības veikšanai. Korupcija Latvijā ir samazinājusies tiktāl, ka vairs nav... neatstāj lielu iespaidu uz nopietnu lēmumu pieņemšanu un Latvijas attīstību vairs neietekmē, tāpēc pusmiljonu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mēs varam pārdalīt citām vajadzībām, saprotot, ka šī nauda nav nepieciešama, lai pārvāktos, kā tas bija ieplānots sākumā. Tomēr... varbūt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tomēr ir vēl palikušas kādas vajadzības, kurām šī nauda varētu lieti noderēt. Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq77 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātei Ingai Bitei.".
• 2015_09_03_315-seq76 spokenText "(No zāles dep. A.Klementjevs: “Nu, kur jaunā māja?”) Sudrabas kundzei patīk citēt krievu politiķus. Šoreiz bija citēts Černomirdins. Man liekas, Lužkovs bija teicis: “Nekad tā nav bijis, un, re, nu atkal!” Kārtējo reizi mēs piedzīvojam zināmu demagoģijas lēkmi, jo, protams, jābūt gādīgiem saimniekiem. Un KNAB gadījumā vismaz viens lēmums attiecībā uz jaunu ēku bija nesaimniecisks: tas bija lēmums, kas bija pieņemts 2008. vai kurā tur... 2007.gadā saistībā ar pārbraukšanu uz Brīvības ielu. Tur, es pieļauju, drīzāk bija intereses toreizējam KNAB priekšniekam Vilnītim, jo birojs varēja palikt klusajā centrā, un tad nebūtu bijuši lieki izdevumi. Kas attiecas uz tagadējo situāciju - uz izvēli starp Briāna ielu vai Citadeles ielu, Sudrabas kundze pilnīgi pareizi teica, ka Briāna iela ir visai bēdīgā stāvoklī. Piedāvāja... un ka bija plānots tērēt 3,5 miljonus eiro... Un jūs teicāt, ka Valsts kontrole iebilda pret tik lieliem tēriņiem, kuri ir nepārdomāti. Lēmums tomēr bija pieņemts, bija iztērēts nedaudz vairāk par simts tūkstošiem eiro, bet, paldies Dievam, pabeidzot jauno Valsts ieņēmumu dienesta ēku, atbrīvojās ēka, kas ir Citadeles ielā un kas ir ļoti labā tehniskā stāvoklī un ļoti labi atbilst KNAB vajadzībām, un tādējādi bija iespējams ietaupīt tos līdzekļus, Sudrabas kundze... Sudrabas kundze! Bija iespēja respektēt Valsts kontroles ierosinājumu un netērēt 3,5 miljonus eiro, bet aprobežoties tikai ar simts tūkstošu eiro tēriņiem. Jā, tas nav labi, bet, ja mums visi valsts lēmumi būtu kalti akmenī un būtu pildīti tā, kā akmenī kalts, baidos, ka dzīve apstātos kā tas akmens. (No zāles dep. I.Sudrabas starpsaucieni.) Dzīve ir dzīve. Pieņemot pirms vairākiem gadiem lēmumu par pārbraukšanu uz Briāna ielu, vēl nebija zināms, vai atbrīvosies un kad atbrīvosies ēka Citadeles ielā un kam būs iespējas to ieņemt. Tāpēc es domāju, ka mums jādzīvo nevis kā Lieldienu salu statujām, bet kā reāliem cilvēkiem. Un, ja mēs sekosim Sudrabas kundzes ierosinājumam atteikt apropriācijas pārdali, tas nozīmēs, ka pusmiljons eiro būs iesaldēti bez jēgas. Tā nauda nav vajadzīga KNAB vajadzībām! Tā nauda bija atvēlēta pārbraukšanai uz Briāna ielu. Kāpēc mums būtu jāpatur tā nauda krājkasītē, kad naudu var izmantot aktuālām mūsu valsts vajadzībām? Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. (Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.)".
• 2015_09_03_315-seq74 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šajā lēmumā tiek piedāvāts lemt par 463 tūkstošu eiro pārdali no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja budžeta uz citu iestāžu budžetiem. Taču šoreiz jautājums nav par naudas pārdali, bet gan par to, kā valdība rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Tā ir tā Magoņa nauda!”) Un dzīves gudrība māca: “Septiņas reizes nomēri un tad nogriez!” Diemžēl šo gudrību mūsu valdība konstanti ignorē, jo tā ir ērtāk dzīvot un var radīt darbošanās ilūziju. Izskatās, ka izpildvara šo gudrību piemēro apgrieztā veidā: septiņas reizes nogriež un tad mēra, kas ir sanācis. Ja kaut kas ir ne tā, tad var attaisnojumu atrast, jo “gribējām, kā labāk, bet sanāca, nu, kā vienmēr”... Un gudrs cilvēks, vienreiz uzkāpjot uz grābekļa, parasti savu kļūdu otrreiz neatkārto, taču KNAB telpu meklējumi un finansējuma piešķiršana telpu remontam valdībai ir grābeklis, uz kura tā kāps ne pirmo reizi. Tāpēc vēlējos jums atgādināt tikai dažus faktus. 2002.gadā tika izveidots KNAB, tam tika iekārtotas telpas Rīgas klusajā centrā Alberta ielā, tās nomājot no Rīgas Juridiskās augstskolas. Kad telpas kļūst par šaurām, tiek meklētas jaunas telpas, un 2007.gadā valdība pieņem lēmumu par KNAB ēkas būvniecību Ķīpsalā. Tiek noslēgts līgums par ēkas skiču un tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzības veikšanu. 2011.gadā, kad šī projekta realizēšanai ir iztērēti jau vairāk nekā 372 tūkstoši eiro, valdība nolemj projektu oficiāli pārtraukt un uzdot “Valsts nekustamajiem īpašumiem” meklēt birojam jaunas telpas. Gadu pirms valdības lēmuma, 2010.gadā, KNAB jau pārceļas uz Brīvības ielu, kas rada kārtējos izdevumus, jo telpas atkal tiek iekārtotas KNAB vajadzībām. 2011.gadā KNAB telpu meklējumi turpinās, un 2012.gadā tiek pieņemts valdības lēmums par ēkas Aristīda Briāna ielā 13 rekonstrukciju un piemērošanu KNAB vajadzībām, paredzot nepieciešamo finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā. Lēmums tiek pieņemts, neraugoties uz Valsts kontroles iebildumiem un aicinājumiem meklēt izmaksu ziņā mazāk prasošu risinājumu. Uz to valdība norāda, ka tas jau esot optimālais risinājums. Un sistēma atkal sāk darboties, process notiek. Atkal 2013.gadā tiek noslēgts līgums par tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzības veikšanu, un arī šī projekta īstenošanā dāsni tiek tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi - šoreiz gandrīz 104 tūkstošu eiro apmērā. Ar to diemžēl šis stāsts vēl nav beidzies. Lai gan lēmums par ēkas Briāna ielā rekonstrukciju vēl nebija atcelts, “Valsts nekustamie īpašumi” 2015.gadā paralēli uzsāk tehniskās specifikācijas izstrādi ēkai Citadeles ielā 1. Līdz ar to KNAB telpu meklējumi nodokļu maksātājiem jau šobrīd ir izmaksājuši vairāk nekā pusmiljonu eiro. Un tas vēl, neskatoties uz šo cilvēku patērēto laiku, algu, materiālajiem izdevumiem, ko šis process ir radījis! Bet rezultāta jau nav! Un atkal viss atgriežas sākumpunktā. Atkal ir sarēķināti tikai provizoriskie izdevumi - 2,4 miljoni eiro. Atkal, iespējams, šī summa dubultosies, jo konkrētās izmaksas varēs noteikt tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā. Jājautā: vai tiešām šādi rīkojas gādīgs saimnieks? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Jā!”) Vai tiešām šāda ir laba prakse, apejoties ar nodokļu maksātāju naudu? Un kurš būs tas, kurš par šādu nodokļu maksātāju naudas izniekošanu atbildēs? Godātie deputāti, mēs jau varam ignorēt šos faktus un uzskatīt, ka tie ir tehniskie grozījumi un ka viss ir kārtībā, ka “Valsts nekustamo īpašumu aģentūra” un Finanšu ministrija darbojas valsts interesēs. Tikai paliek jautājums: kurš ir valsts? Aicinu balsot “pret” šo apropriācijas pārdali, tādējādi balsojot pret šādu lēmumu pieņemšanas un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas modeli un palīdzot izpildvarai tomēr apgūt grūto mācību - labāk ir septiņas reizes nomērīt! Pateicos.".
• 2015_09_03_315-seq73 spokenText "Paldies. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
• 2014_12_18_279-seq271 spokenText "Paldies. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
• 2015_09_03_315-seq72 spokenText "Godātie kolēģi, šis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais lēmuma projekts satur divus punktus, un faktiski šeit ir runa par diviem nekustamajiem īpašumiem, kur ir nepieciešami ieguldījumi. Viens ir Rīgā, Lāčplēša ielā 25, un otrs ir... Ir nepieciešami kapitālieguldījumi Rīgas pils priekšpils būvniecībā. Un šeit ir ierosinājums pārdalīt budžeta līdzekļus nepilna pusmiljona apmērā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbilstošas programmas, kā rakstīts lēmuma projektā, un no Kultūras ministrijas atbilstošām programmām. Aicinu atbalstīt.".
• 2015_09_03_315-seq71 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (reģistrācijas numurs 187/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 7, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (reģistrācijas numurs 188/Lm12). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2015_09_03_315-seq70 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Protams, komisijas vārdā nekādi nevaru komentēt šīs muļķības, kas tikko skanēja no tribīnes, jo komisijai tās vēl nebija zināmas. Bet, runājot par to, kāds Latvijas zinātniekiem būs labums no šī maksājuma, jāteic, ka faktiski šie 1,3 miljoni, atskaitot administratīvus izdevumus... Ja mēs esam šī kluba dalībnieki, tad mēs varam piedalīties kopējos projektos, un būtībā visa šī nauda atnāks atpakaļ kā Eiropas Kosmosa aģentūras finansēti mūsu zinātnieku projekti. Tā ka tas ir ārkārtīgi labs ieguldījums. Un patiesi apstiprināšu to, ko teica Vucāna kungs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un atbalstījusi. Un tie kolēģi, kas tik ļoti aicina dot Saeimai iespējas lemt... Ja jūs spējat pārliecināt Saeimas vairākumu, ka jums ir taisnība par jūsu cūkām, - tad uz priekšu! (No zāles dep. A.Bērziņš: “Balsojam!”; dep. A.Elksniņš: “Mazāk runu!”) Lēmums ir deputātiem pieņemams. Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq68 spokenText "Neapšaubāmi, mums vajag atbalstīt zinātni, jāatbalsta augstākās tehnoloģijas, bet es diemžēl nesaņēmu atbildi, cik daudz zinātnieku no Latvijas piedalās šajā kosmosa programmā. (No zāles dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Bet, par tām pašām cūkām runājot, - lauksaimniecībā ir pietiekoši daudz zemnieku saimniecību, piedodiet, kur daudz cilvēku strādā. Nu, piemēram, vienā, es zinu, strādā 35 cilvēki. Un faktiski dēļ šīs katastrofas, kas notika saistībā ar neparedzētiem apstākļiem, visi šie cilvēki, iespējams, zaudēs darbu. Un... bet galu galā, ja mēs esam politiķi, meklējam kompromisu! Līdzīgi kā savulaik tika palaista Belka un Strelka kosmosā, varbūt tiešām nākamgad vai pēc pieciem gadiem mēs varētu laist kosmosā tās cūkas, kas ir slimas ar mēri. (No zāles dep. E.Smiltēns: “Kas tā ir par...?!”) Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq67 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.".
• 2015_06_04_304-seq75 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.".
• 2014_12_17_278-seq832 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.".
• 2014_12_17_278-seq794 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.".
• 2013_02_21-seq66 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.".
• 2015_09_03_315-seq66 spokenText "Labdien, kolēģi! Papildinot to, par ko runāja Ivars Zariņš, es gribētu minēt tikai divas lietas. Pirmkārt, ar šo apropriācijas pārdali Latvija beidzot spēs likvidēt to negodu, kāds mūsu valstij bija radies attiecībā uz Eiropas Kosmosa aģentūru, kad līgums bija parakstīts, Latvija bija apņēmusies veikt maksājumus par šo gadu jau līdz šī gada martam, bet mēs to naudu budžetā tā arī neiestrādājām, un vēl līdz šim brīdim šis maksājums nav veikts. Tātad runa ir par to, ka šie te maksājumi ir jāveic ilgtermiņā (No zāles dep. I.Sudraba: “Katru gadu jāmaksā!”), un tiešām, kā jau Sudrabas kundze teica, tie ir jāveic katru gadu. Otra lieta par to, ko iespaido tātad šāds lēmums un kādā veidā tas iespaido Latviju. Šeit nav runa tikai par zinātniekiem un par kaut kādu iespējamu miljonu sadali starp zinātniekiem. Tajā pētījumā, ko vēl... Tātad tajā laikā, iepriekšējo ekonomikas ministru laikā, Ekonomikas ministrijā tika veikts pētījums, kurā tika apzināts, ka Latvijā ir vismaz 120 ne mazāku kā vidēju uzņēmumu pēc sava apjoma, kuri ir ieinteresēti ar savu produkciju, ar savu šībrīža produkciju un ar savu nākotnes produkciju, piedalīties šajās Eiropas Kosmosa aģentūras programmās. Un par ko konkrēti ir runa? Runa ir gan par tātad sakaru tehniku, it sevišķi tajā aspektā, kas skar satelīta tehnikas izmantošanu, gan par dažādiem jauniem materiāliem - gan par tekstilmateriāliem, gan par dažādiem kompozītmateriāliem, ko izmanto tātad kosmosa industrijā, bet kas tikpat lielā mērā ir izmantojami arī tautsaimniecībā tajās jomās, kur mēs saskaramies ar augstām temperatūrām, kur mēs saskaramies ar augstām dažādām strāvas frekvencēm un tā tālāk. Tā ka šeit pēc būtības tā ir programma, kur ar kosmosam atbilstošiem līdzekļiem tiek veicināta jaunu produktu radīšana - tādu produktu, kuru radīšanai varbūt lielās pasaules valstis ar savām industrijām nemaz neķeras klāt, jo tām šie apjomi ir par maziem, bet Latvija kā nišas produktu radīšanas valsts šinī gadījumā var būt nozīmīgs spēlētājs tieši šajā te Eiropas Kosmosa aģentūras tirgū. Un par šīm te lietām tad arī ir runa. Tātad principā par Latvijas tautsaimniecības... par investīcijām Latvijas tautsaimniecībā caur iespēju piedalīties šajās te Eiropas Kosmosa aģentūras daudzajās programmās, un vienlaikus arī šādā te veidā tā ir iespēja mūsu zinātniekiem... tiešām mūsu zinātniekiem smelties jaunu pieredzi, uzņemt jaunus kontaktus, būt atzītiem partneriem, nevis tikai, teiksim, izpalīgiem vai asistentiem un beidzot ieiet nopietnā Eiropas zinātnes apritē. Un tāpēc es aicinu balsot “par” šo apropriācijas pārdali, un nav taisnība, ka Saeimai pār to nav nekādas teikšanas, jo Kārlis Šadurskis, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, neļaus man sameloties, ka noteikti taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis jautājums ir skatīts (Dep. K.Šadurskis apstiprinoši māj ar galvu.) un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Saeima ir deleģējusi tiesības lemt par šādām lietām. Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq65 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Jānim Vucānam.".
• 2015_09_03_315-seq64 spokenText "Kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka šī diskusija par naudas novirzīšanu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā - tas nav nekas jauns, jo par to ir diskutēts jau ilgi. Par to diskutēja iepriekšējā budžeta sastādīšanas laikā, un, paldies Dievam, šis lēmums ir pieņemts, un šis finansējums ir rasts. Tas kosmoss, par ko daži runāja, ir 100 kilometru augstumā, taču patiesībā tas ir daudz tuvāk, jo šeit runa nav par kaut kādām abstraktām lietām, bet šeit runa ir par konkrētiem projektiem, kuros varēs startēt arī Latvijas uzņēmēji, tie paši no Daugavpils vai no Dagdas, vai jebkuras citas pilsētas (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.), kur viņi darbojas, un ar augstu pievienoto vērtību radīt šos te produktus, šādā veidā attīstīt arī ražošanu un, iespējams, radīt arī jaunas darba vietas. Līdz ar to ir apsveicams, ka šāda ideja ir atbalstīta, un Izglītības un zinātnes ministrija arī turpinās šo lietu tālāk virzīt. (Dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”) Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq63 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Edvardam Smiltēnam.".
• 2015_09_03_315-seq62 spokenText "Pretēji manu kolēģu teiktajam par to, ka šis ir kārtējais piemērs, ka izpildinstitūcija ignorē lēmējinstitūciju, par to, ka nav pareizi sadalītas prioritātes, man šķiet, ka šoreiz ir tieši otrādi. Es vēlos atgādināt kolēģiem, ka savulaik, kad kļuva zināms par to, ka atbrīvosies šī Expo Milano nauda, es, Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijas priekšsēdētājs, biju tas, kurš publiski vērsās pie premjeres sakarā ar to, ka šo naudu varētu pārdalīt tieši šim finansējumam kosmosa programmām. Un man ir gandarījums, ka šis mans aicinājums ir ticis uzklausīts un šodien tik tiešām reāli tas tiks darīts. Tā ka tas ir liels panākums. Un kādēļ es aicināju to darīt? Jo, redziet, kolēģi, ja mēs visu laiku runājam par to, ka mums nav naudas Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei, Latgalei un tagad pēkšņi parādās nauda kosmosam, tad principā mums jāsaprot tas galvenais iemesls, kāpēc šīs naudas nav. Tāpēc, ka nav bijusi šī ilgtspējīgā domāšana, nav bijis... joprojām valstī nav šī redzējuma, kā mums tikt pie turības. Un ko es jums gribēju šeit atgādināt? To, ka pašlaik kosmoss ir tas pats, kas 19.gadsimtā bija jūra. Tātad šī nozīmība... tātad visas šīs augstās tehnoloģijas, iespējas tālāk veikt kaut kādas operācijas, tās tiks izmantotas, kā savulaik, 19.gadsimtā, tika izmantota jūra, - tirdzniecībai, sakariem un tamlīdzīgi. Tagad tas ir kosmoss! Un, ja jūs atceraties, tad 19.gadsimtā bija tāds populārs teiciens: “Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet naudu pūriņā!” (Dep. A.Kaimiņš aizrautīgi iesmejas.) Lūk, šī ir tā pati iespēja pašlaik saistībā ar kosmosu. Šī ir tā pati iespēja, un esmu gandarīts, ka mēs to tomēr izmantosim, nevis laidīsim garām. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!".
• 2015_09_03_315-seq61 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
• 2015_09_03_315-seq60 spokenText "Kā jau Sudrabas kundze minēja, protams, šāds atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā Eiropas Savienības valsts statusā būtu atbalstāms un droši vien būtu iekļaujams nākamā gada budžetā, ja jau tas attiecas uz 2016.gadu. Un droši vien no šīs dalības Eiropas Kosmosa aģentūrā iegūst kādi zinātnieki, kas darbojas šajā programmā. Bet man šķiet, ka mēs bieži vien Latviju iedalām tādās divās daļās: viena ir Rīga un apmēram 100 kilometri ap Rīgu, un otra ir pārējā Latvija. Un līdzīgi arī kosmoss... Kā izrādās, kosmoss sākas 100 kilometrus virs mūsu galvām. Un dažreiz tiešām ir tāda sajūta, ka tas kosmoss ir tuvāk nekā - nu, sauciet, vienalga ko - Latgale, Kurzeme... Un līdz ar to, protams, šie neparedzētie līdzekļi, kas ienāca budžetā... Manuprāt, līdzīgi kā Sudrabas kundze, starp citu, teica, varbūt būtu jāizvērtē, kā savādāk ieguldīt... kādiem tiešām steidzamiem... steidzamām vajadzībām... Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienība ir atbildīga par lauksaimniecības nozari, un mēs zinām, ka šobrīd, piemēram, dēļ cūku mēra neparedzētās atnākšanas mūsu lauksaimnieki cieš zaudējumus, un varbūt mēs varētu viņiem šādā veidā palīdzēt. Protams, varētu būt arī citi priekšlikumi, bet izskatās, ka tie netika izvērtēti. Līdz ar to es beigās gribu uzdot tādu retorisku jautājumu: kurš kosmoss mūsu valdībai ir prioritāri svarīgāks - tas, kurš sākas 100 kilometrus ārpus Rīgas teritorijas, tas, kurš 100 kilometrus ir virs mūsu galvām, vai varbūt kāds maziņš kosmosiņš, kas veidojas ap vienu Latvijas rietumpilsētu? (No zāles: “Jautājums vietā!”) Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq59 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Jurim Viļumam.".
• 2015_09_03_315-seq58 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es apzinos, ka ir ļoti izdevīgi nevēlēties ieklausīties un iedziļināties apropriāciju pārdalēs, kārtējo reizi kādam no pozīcijas paziņojot, ka finanšu resursu pārdale no vienas programmas uz otru ir normāla prakse, un pieņemt, ka tā tas ir bijis un būs un lai jau tā paliek. Tomēr šoreiz es jūs aicinu iedziļināties šajos dokumentos, kurus izpildvara mums piedāvā apstiprināt. Un vai tiešām jūs, deputāti, esat ar mieru, ka izpildvara mūs uzskata par balsošanas mašīnām, jo viss jau pirms tam ir izlemts un sadalīts? Kāda tad nozīme Saeimā ir lemt par budžetu un apropriāciju pārdalēm, ja izpildvara jau sen visu ir ne tikai izlēmusi, bet arī jau izdarījusi? Cienījamie deputāti! Šobrīd jums tiek piedāvāts formāli nobalsot un apstiprināt to, ko valdība jau izlēma februārī. Mēs atļaujam pārdalīt naudu no plānotajiem līdzekļiem Latvijas dalībai Expo 2015, lai apmaksātu dalības maksu Eiropas Kosmosa aģentūrā, turklāt jau par nākošo, 2016., gadu. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Viss ir pareizi!”) Vēršu uzmanību, ka lēmums par 1,3 miljonu pārdali 2016.gada dalības maksai Eiropas Kosmosa aģentūrā valdībā tika pieņemts jau šī gada 17.februārī, un turklāt Izglītības un zinātnes ministrija par šo lēmumu jau pasteidzās informēt Eiropas Kosmosa aģentūru, kura arī naski izrakstīja rēķinu un to atsūtīja jau februārī. Lieki piebilst, ka līguma indikatīvais maksājumu grafiks paredz veikt maksājumus katru gadu, turklāt maksājumu sadalot trīs daļās. Bet mēs taču varam vienā gadā veikt divus maksājumus! Kāpēc ne? Nevienā no iesniegtajiem dokumentiem nav ne rindiņas, kāpēc mums būtu jāveic šādi avansa maksājumi, kāds izdevīgums ir valstij, nodokļu maksātājiem. Bet kuru tad tas interesē? Iepazīstoties ar pieejamo informāciju, neatbildēts ir arī jautājums, vai ir bijuši alternatīvi piedāvājumi Expo 2015 naudas pārdalei. Ja jā, tad kur tie ir? Kur ir redzami šo priekšlikumu saraksti? Deputātiem nav pat vēlmes uzdot šos jautājumus. Un šādā režīmā, domāju, būtu tikai godprātīgi nodokļu maksātājiem atzīties, ka valsts budžeta jautājumi sen vairs nav Saeimā diskutējamie jautājumi, bet tos izlemj un īsteno izpildvara. Es domāju, ka tas, ko teica Nacionālās apvienības pārstāvis, - ka Saeima taču ir augstākā lēmējvara un šeit lēmumi jāpieņem... Es domāju, turpiniet dzīvot ilūzijās, ka jūs turpināt šeit lēmumus pieņemt! Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq57 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ingunai Sudrabai.".
• 2015_09_03_315-seq56 spokenText "Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, kurā aicinām jūs piekrist apropriācijas pārdalei apmēram 1,3 miljonu apmērā no Expo 2015 piešķirtā finansējuma, kurš netika izlietots ikgadējā maksājuma veikšanai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo ierosinājumu. Aicinu arī jūs to atbalstīt.".
• 2015_09_03_315-seq55 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav komisijas vārdā nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (reģistrācijas Nr.187/Lm12). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2015_09_03_315-seq54 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es, protama lieta, aicinu sevi izdot sodīšanai. Bet vienlaicīgi es gribētu izmantot šo tribīni un vērsties pie dažiem Latvijas lielveikaliem, kuru autostāvvietās ir tāds bardaks! Es viņiem ieteiktu aizbraukt un apskatīties uz “Alfu” vai uz “Spici”, kur ir tiešām stāvvietas sakārtotas ar ceļazīmēm. Jo tanī brīdī, kad tu stāvvietā brauc pa uzzīmētajām un norādītajām bultām, bet kāds cits izdomā, ka viņš brauks (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Maxima, Kārli, bija!”), kā grib, tad, protams, iestājas labās rokas likums, un tam visam nav nekādas nozīmes. Tā ka tas ir mans tāds aicinājums. Bet, protams, es aicinu sevi noteikti izdot sodīšanai.".
• 2015_09_03_315-seq53 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Saki - tu neesi vainīgs, Gerhards bija vainīgs!”)".
• 2015_09_03_315-seq52 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Šobrīd šis jautājums skar vairākus mūsu kolēģus iepriekš, un es negribēju runāt tieši par Kārli, bet gribēju run��t par principu. Un, lai arī par šo jautājumu Saeima ir šķēpus lauzusi gadu garumā, ir viena lieta, kas ir ienesusi mazliet savādāku jautājuma skatījumu par šo te mūsu tautas priekšstāvju administratīvo atbildību. Proti, tās ir Eiropas Savienības pretkorupcijas organizācijas GRECO rekomendācijas, kuras iesaka mums atteikties no šīm privilēģijām - tieši tautas priekšstāvjiem un tiesnešiem. Šis jautājums skatīts arī Korupcijas novēršanas apakškomisijā. Pēc būtības visu frakciju pārstāvji ir piekrituši, ka šis jautājums tiek skatīts, un mēs pārskatām Satversmes 28. un 29.pantu. Tā ka tas ir atgādinājums, ka mums septembrī pie šī jautājuma būs jāatgriežas. Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq51 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Veiko Spolītim.".
• 2015_09_03_315-seq50 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības. Kārlis Seržants pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 91.punktu, nedodot ceļu transportlīdzeklim, kas tuvojas no labās puses. Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.".
• 2015_09_03_315-seq49 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Nokaunināsim un atdosim!”)".
• 2015_09_03_315-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.".
• 2015_09_03_315-seq46 spokenText "Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu prasības. Līdz ar to ir nepieciešami arī attiecīgi grozījumi Informācijas atklātības likumā. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
• 2015_09_03_315-seq45 spokenText "Paldies. Apsveicu Andžu Ūbeli ar jauno amatu un vēlu sekmes! Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt darba kārtības turpinājumu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Āboltiņas, Bērziņa, Barčas, Zariņa un... (No zāles: “Un citu!”) vēl viena... Nemāku izlasīt, goda vārds! Bet, lūk, tur ir priekšlikums - turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. (No zāles: “Jā!”, “Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība.   Un, godātie kolēģi, mēs varētu arī pie reizes lemt par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Krauzes, Seržanta, Dambes, Skujiņa, Bērziņa, Vucāna, Līdakas, Siliņa, Kalniņa un Vectirāna iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs saņēmis arī deputātu Seržanta, Krauzes, Dambes, Skujiņa, Bērziņa un citu, kopā desmit deputātu, iesniegumu par to, ka vajadzētu grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs saņēmis arī desmit deputātu, tai skaitā deputātu Seržanta, Krauzes, Dambes, Skujiņa, Bērziņa un citu, priekšlikumu - iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs saņēmis desmit deputātu, tai skaitā deputātu Krauzes, Seržanta, Dambes, Skujiņa, Bērziņa, Vucāna un citu, priekšlikumu - grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu, tai skaitā deputātu Seržanta, Krauzes, Dambes, Skujiņa, Bērziņa, Vucāna un citu, priekšlikumu - grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Seržanta, Krauzes, Dambes, Skujiņa, Andra Bērziņa, Vucāna, Līdakas un citu - parakstītu iesniegumu ar lūgumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kleinbergas, Bites, Ruka, Šica, Viļuma, Kaimiņa un citu - parakstītu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kleinbergas, Bites, Ruka, Šica, Viļuma, Kaimiņa un citu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā izmaiņas un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā tiek lūgts mainīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Šo iesniegumu parakstījuši deputāti Bite, Ruks, Šics, Kleinberga, Viļums, Kaimiņš, Bondars un citi. Vai mēs varam atbalstīt šādu...? Deputāti neiebilst pret šādiem darba kārtības grozījumiem. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Bites, Bondara, Ruka, Šica, Kleinbergas un citu - iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ritvara Jansona iesniegumu ar informāciju par to, ka viņš atsauc savu parakstu zem lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Patvēruma likums” (Nr.242/Lp12) 3.lasījumam līdz 2015.gada 17.septembrim”. Līdz ar to iesniedzēju skaits ir mazāks par desmit, un līdz ar to šis darba kārtības punkts automātiski tiek svītrots no šodienas sēdes darba kārtības. Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt nu jau papildināto sēdes darba kārtību. Un nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.".
• 2015_09_03_315-seq44 spokenText "Tātad, cienījamie kolēģi, labdien! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.13 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Fiskālās disciplīnas padomes locekli 2015.gada 3.septembrī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.11. Kopumā izgatavotas 114 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 90 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 24 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 84 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 6 vēlēšanu zīmes. Pret visiem kandidātiem balsots nav. Tātad par kandidātiem nodotās balsis sadalījās šādi: Andžs Ūbelis: 51 - par, 33 - pret; Tālis Laizāns: 33 - par, 51 - pret. Balsošanas rezultāts: par Fiskālās disciplīnas padomes locekli ievēlēts Andžs Ūbelis. Paldies. (Aplausi.)".
• 2015_09_03_315-seq43 spokenText "Godātie kolēģi! No balsu skaitītājiem ir informācija, ka viņi savu darbu jau ir paveikuši. Es lūdzu zvanu, lai deputāti, kas atrodas ārpus zāles, arī zina, ka mēs turpinām sēdi. Un tātad es atgādinu, ka mēs šobrīd skatām lēmuma projektu “Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu”. Fiskālās disciplīnas padomes loceklis tiek ievēlēts atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm. Un nu balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2015_09_03_315-seq42 spokenText "Balsot varēs... Cienījamie kolēģi, balsot varēs vēl minūtes trīs... četras. Diezgan daudzi vēl nav nobalsojuši. Lūdzu!".
• 2015_09_03_315-seq41 spokenText "Paldies. Godātie deputāti! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, kad balsošana būs beigusies, jūs ar zvanu tiksiet aicināti Sēžu zālē. Paldies. (Notiek balsošana ar vēlēšanu zīmēm.)  ".
• 2015_09_03_315-seq40 spokenText "Cienījamie kolēģi, neesiet nu tik steidzīgi! Apmēram 20-25 minūtes droši vien būs vajadzīgas, kamēr mēs sagatavosim balsojumu, jo šis ir sarežģītāks balsojums - šis ir atklātais balsojums, tātad ar visu rezultātu reģistrāciju tūdaļ protokolā un tamlīdzīgi. Tas ir viens. Otrs. Atgādinu: lūdzu, esiet uzmanīgi un atzīmes tomēr lieciet pretī katram no kandidātiem, lai nebūtu atkal nederīgu biļetenu. Paldies. Balsu skaitītājus lūdzu ieņemt vietu zālē.".
• 2015_09_03_315-seq39 spokenText "Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Kā jau es teicu, šis jautājums ir jāizlemj, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, tāpēc dodu vārdu deputātam Ingmāram Līdakam, kurš runās balsu skaitītāju vārdā.".
• 2015_09_03_315-seq38 spokenText "Tā kā man visus šos gadus ir nācies strādāt opozīcijā, gan Kārtības rullis, gan Satversme - tie ir bijuši mani pastāvīgie sabiedrotie, kas visu laiku ir pie manis šeit, stāv atvilktnē. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Bet tu izlasi!”) Tā ka es ļoti labi zinu Kārtības rulli. Tas, ko es piedāvāju: ja jau mēs bijām spējīgi mainīt Satversmi, tad droši vien arī Kārtības rulli mēs varam pamainīt tā, lai šāda iespēja būtu. Un tas arī bija mans priekšlikums. Vēl jo vairāk es pamatoju... (Starpsaucieni. Dep. K.Šadurskis: “Priekšlikumu iesniedz ar piecu deputātu parakstiem!”) Priekšlikums kolēģiem padomāt par to, jo es viens pats to nespēšu, protams, izdarīt. Un ja jau jūs tā uztrauc... Cik es saprotu, tas lielais jūsu uztraukums ir tālāk par citiem amatiem, kuri atkal būs jādala. Droši vien jums ir tik svarīgi, lai tur atrastos kāds jums svarīgs, vajadzīgs cilvēks, nevis lai tiešām šeit atklāti viņš atnāktu un parādītu savu kompetenci visu mūsu priekšā - savu kompetenci vai kaut ko citu. Es nesaprotu, kāpēc jums tas ir jāslēpj. Paldies.".
• 2015_09_03_315-seq36 spokenText "Cienījamie kolēģi! Protams, nebiju taisījusies runāt, bet mani pārsteidza Zariņa kungs - jūs tomēr esat deputāts ne pirmo sasaukumu. Jautājums par šīs amatpersonas izvirzīšanu un pieteikšanu bija skatīts Frakciju padomē, kurā piedalās gan pozīcijas, gan opoz��cijas pārstāvji un kurā tātad ir līdzvērtīgas tiesības izvirzīt kandidātus gan pozīcijai, gan opozīcijai. Jums kā frakcijai ir tiesības jebkuru no šiem kandidātiem uzklausīt savā frakcijā, cik bieži vien jūs vēlaties, un uzdot jautājumus, kādus jūs uzskatāt par nepieciešamiem. Jūsu pārstāvji strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurā šis lēmums tiek pieņemts, kurā viņi piedalās balsojumā un tātad var izvērtēt arī šos kandidātus. Un nemaldiniet šeit publiku par kāda nākšanu uz šīs tribīnes un stādīšanos priekšā... savu vīziju... Atkal izlasiet Kārtības rulli - kam ir tiesības uzstāties no šīs tribīnes un kam ir tiesības šo viedokli pārstāvēt. Bet Sudrabas kundze neatbildēja, protams, uz to jautājumu. Ir jau viegli atkal kritizēt Ūbeļa kungu, bet, manuprāt, tiešām mēs aizejam tādās milzu “raganu medībās”: cilvēks, kurš ir profesionāli strādājis ministrijā - pie tam daudzu un dažādu politisko spēku vadītā Finanšu ministrijā! - un kura kompetences ir novērtētas tiešām Pasaules Bankas līmenī (un tur izvēlas cilvēkus nevis pēc viņu politiskās piederības, bet pēc viņu profesionālās varēšanas!), pēkšņi tiek sākts vajāt tāpēc, ka viņu ir izvirzījusi koalīcija. Nu, es atvainojos, varbūt tomēr vērtēsim profesionāli!".
• 2015_09_03_315-seq35 spokenText "Es atvainojos, jūs beidzāt! Jūs jau beidzāt, jums vārds netiek dots. Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. (Starpsaucieni no zāles.)".
• 2015_09_03_315-seq34 spokenText "Es atbildēšu uz jūsu jautājumu...".
• 2015_09_03_315-seq32 spokenText "Pavisam īsi. Es apbrīnoju, ka var dzirdēt to, ko es nepasaku. Es nevienu brīdi neesmu noliegusi Andža Ūbeļa kaut kādas profesionālās kvalifikācijas. Tas, ko es uzsveru: mēs uzskatām, ka tieši šīs akadēmiskās kvalifikācijas ir būtiskākas. Un es aicinu Viņķeles kundzi pajautāt komisijas vadītājam Kārlim Šadurskim, kādas atbildes Ūbeļa kungs sniedza komisijas sēdē, un viss būs absolūti skaidrs. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Nesarunāties ar zāli!”) Pateicos. (Starpsaucieni.)".
• 2015_09_03_315-seq31 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai, otro reizi.".

• first
• previous
• next