Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_10_15_322-seq45 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.".
- 2015_10_15_322-seq44 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.313/Lp12 “Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem”. Likumprojekta mērķis ir apstiprināt augstskolas Satversmes sapulces pieņemtos Satversmes grozījumus, kas tādējādi nodrošinātu augstskolas darbības kontinuitāti, augstskolas Satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam, kā arī precizētu ar augstskolu un tās lēmējinstitūtu veiksmīgu darbību un augstskolas struktūras izmaiņām saistītos jautājumus. Šobrīd Vidzemes Augstskolas darbību regulē augstskolas Satversme, kura Saeimā ar likumu tika apstiprināta 2007.gada 13.decembrī. 2011.gada 1.augustā stājās spēkā likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, kurš ieviesa vairākas izmaiņas Augstskolu likuma tiesiskajā regulējumā. Ņemot vērā minēto, bija nepieciešams precizēt augstskolas Satversmi, lai tajā noteiktais tiesiskais regulējums atbilstu Augstskolu likuma tiesiskajam regulējumam. Bija nepieciešams precizēt atsevišķu Augstskolu likumā noteikto terminu lietojumu, precizēt jautājumus par augstskolas Goda biedriem, risināt jautājumu par to, kas Goda biedra statusu var atcelt un kādos gadījumos. Tāpat līdz šim augstskolas Satversmē nebija noteikts, kas nominē un atsauc nominantus Goda doktora nosaukuma piešķiršanai. Satversmē līdz šim nebija noteikts arī tas, kura augstskolas institūcija nosaka augstskolas finanšu resursu struktūru. Tāpat augstskolā vairs netiek veidota tāda struktūrvienība kā “nodaļa”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2015_10_15_322-seq43 spokenText "Paldies. Deputāti vairāk runāt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 33, atturas - 15. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums tiek uzskatīts par noraidītu. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.".
- 2015_10_15_322-seq42 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pēc dažām stundām Lielbritānijā Londonas tiesā tiks izskatīta adopcijas lieta, ar kuru mūsu pilsone Katrīna Brice tiks nodota pastāvīgā adopcijā svešai ģimenei. Es vēlos pateikties Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijai, kura pirms divām dienām ir paveikusi lielu un nozīmīgu darbu. Jautājums par mūsu līdzpilsoņu bērnu izņemšanu no ģimenēm ir pacelts pilnīgi jaunā līmenī. Tik tiešām mēs šobrīd nerunājam par iemesliem, kāpēc tas tā notiek; tie var būt pilnīgi dažādi, un ne vienmēr tajos ir pilnībā vainojami vecāki. Runājot par Lielbritāniju, jāteic, ka paši parlamenta locekļi - gan liberālais demokrāts Džons Hemings (John Hemming), gan konservatīvo pārstāve Lūsija Allana (Lucy Allan) - ir atzinuši, ka sociālo dienestu sistēmā ir milzīgas problēmas. Bet žurnāliste Sjū Reida (Sue Reid), kas jau gadiem pēta ģimenes lietas, nebaidās saukt lietas īstajos vārdos: tā ir noziedzīga sistēma, un bērni tiek ciniski ietirgoti audžuģimenēs kā prece, jo par katru jaunu bērnu ģimene saņem apmēram 600 mārciņas nedēļā, bet adopcijas gadījumā - 27 000 mārciņas. Cēlais adopcijas plāns, kurš jāizpilda katrai pašvaldībai ik gadu, varbūt kādam izskatās kā vientuļo, pamesto bērniņu ņemšana savā paspārnē, bet visbiežāk tie ir no mīlošiem vecākiem atrauti raudoši, depresijas mākti bērni, kurus ievieto nereti pat citu ticību un citas kultūras tradīcijas piekopjošās ģimenēs. Lai kādi būtu apstākļi un lai ko vecāki būtu noziegušies, visvairāk no šādas “ķirurģiskas” iejaukšanās cieš tieši bērni. Un nereti bērnu vislabākās intereses ir svētīgs aizsegs radikālu un biedējošu lēmumu pieņemšanai. Protams, izmisuma māktie vecāki meklē visas iespējas atrast palīdzību - atrod viens otru, veido grupas, sazinās savā starpā un vēršas pie amatpersonām. Es minēšu tikai divus šaušalīgus apstākļus. Mūsu vēstniekam tika liegta iespēja sazināties ar Latvijas bērnu, kurš pirms kāda laika bija cietis avārijā un kurš tiek aprūpēts audžuģimenē. Bērnam ir galvas trauma, bet mūsu vēstnieks nevar uzzināt par Latvijas pilsoņa veselības stāvokli, turklāt viņš nevar arī atjaunot Latvijas pilsonim pasi. Vēstniekam vienkārši tika atteikts! Vietējā pašvaldība ir atteikusi vēstniekam tikšanos. Vēl viens diezgan - diezgan, diezgan! - biedējošs gadījums: no daudzbērnu ģimenes tika izņemti visi trīs bērni, un jaunākais bērniņš tiek gatavots adopcijai. Argumenti: viņš ir diezgan jauns, un tātad viņš ir pietiekoši labi adoptējams, viņš varēs aizmirst par saviem vecākajiem brāļiem, viņš varēs iedzīvoties jaunā ģimenē. Kliedzoši pārkāpumi! Izņemdamas no ģimenēm bērnus, Lielbritānijas varas iestādes nereti aizmirst par Vīnes konvencijas pildīšanas pienākumu un nepaziņo Latvijas atbildīgajām institūcijām par Latvijas pilsoņa piespiedu ievietošanu audžuģimenē. Šis pārkāpums ir atzīts, to ir atzinusi arī tiesa, bet tik un tā šie pārkāpumi turpinās. Protams, ir taisnība tiem, kuri saka, ka jādzīvo pēc tās valsts likumiem, kurā tu atrodies, un vecāki tik tiešām ir vainojami savā ziņā tajā, kas notiek ar viņu bērniem, bet, lūdzu, neaizmirsīsim, ka cieš bērni! Un šie bērni ir mūsu, Latvijas, pilsoņi! Un, ja mēs tagad viņus nenosargāsim (No zāles dep. I.Viņķele: “No kā?”) un nepieprasīsim nekavējoties izbeigt mūsu bērnus iztirgot kā tādus kucēnus, mēs nenosargāsim mūsu nākotni. Lai visi bērni atgriežas Latvijā un lai mūsu dienesti vērtē to, kā dzīvot tālāk mūsu pilsoņiem! Paldies jums. (No zāles dep. I.Viņķele: “Ārprāts! Vienkārši šausmīgi!”)".
- 2015_10_15_322-seq41 spokenText "Tātad ir priekšlikums nodot šo patstāvīgo priekšlikumu Juridiskajai komisijai. Par nodošanu komisijai viens deputāts var runāt “par”, viens deputāts var runāt “pret”. Tātad neviens no deputātiem... Jūlija Stepaņenko ir pieteikusies runāt par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai.".
- 2015_10_15_322-seq40 spokenText "Juridiskajai.".
- 2015_10_15_322-seq39 spokenText "Kurai?".
- 2015_10_15_322-seq38 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi! Aicinu nodot minēto priekšlikumu Juridiskajai komisijai.".
- 2015_10_15_322-seq37 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.oktobrim. Kolēģi! Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņemts deputātu Agešina, Šimfas, Sudrabas, Elksniņa, Stepaņenko, Bites un citu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Viens deputāts var pieteikties runāt “par”, viens - “pret”. Deputāti runāt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 37, atturas - 17. Tātad nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā lēmuma projekts, šis patstāvīgais priekšlikums, nav iekļauts. Tad mums ir jālemj, vai ir priekšlikums nodot attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu kādai no komisijām. (No zāles dep. I.Viņķele: “Nav!”) Šāda priekšlikuma nav. Tātad patstāvīgais (No zāles: “Ir!”)... Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam!".
- 2015_10_15_322-seq36 spokenText "29.oktobris.".
- 2015_10_15_322-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2015_10_15_322-seq34 spokenText "Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.350/Lp12 - “Grozījumi Krimināllikumā”. Priekšlikums grozīt Krimināllikumu un papildināt nodaļu “Noziedzīgi nodarījumi pret tautsaimniecību” ar jaunu, 212.1 pantu, ir izstrādāts, ņemot vērā iecerētos grozījumus Sporta likumā. Ir paredzēts, ka Krimināllikumā tiks noteikta atbildība par manipulācijām ar sportu, proti, par darbībām nolūkā ietekmēt sporta rezultātu un sacensību gaitu. Juridiskā komisija izvērtēja attiecīgo priekšlikumu un to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2015_10_15_322-seq33 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - 1. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2015_10_15_322-seq32 spokenText "Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_10_15_322-seq30 spokenText "21. un 22.priekšlikums ir atsaukts. Un pēdējais ir 23.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs un kurš juridiski precizē pirmā lasījuma redakciju, un kuru komisija ir atbalstījusi.".
- 2015_10_15_322-seq28 spokenText "Paldies. Nākamie trīs priekšlikumi ir atsaukti. Turpinām ar 20.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Vitālijs Orlovs. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja. (No frakcijas SASKAŅA: “Brīnums!”)".
- 2015_10_15_322-seq27 spokenText "Kolēģi! Kolēģi, pagaidiet! Mums ir jāveic balsojums par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 35, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_10_15_322-seq26 spokenText "Jā. Godātie kolēģi! Es gribētu jūs mazliet informēt par komisijas motivāciju. Pirmkārt. Liekas, ka, ieliekot Saeimas kārtības rullī normu par paketē iesniegtiem likumprojektiem, mēs faktiski samazinātu Saeimas deputātu tiesības noteikt, kurš likumprojekts kurai komisijai nododams. Otrkārt. Bija tādas būtiskas... nu, es gribētu teikt, ka nevis šaubas, bet izbrīns par to, kurā vietā šis grozījums tiek iesniegts, jo, ja... Tas skan šādi: “Papildināt likumu ar 81.1 pantu šādā redakcijā: “Ja ir iesniegta likumprojektu pakete, tad Saeima nosaka vienu atbildīgo komisiju visiem šajā paketē ietvertajiem likumprojektiem.”” Tātad 81.1 pants, no juridiskās tehnikas viedokļa, loģiski ir 81.panta papildinājums vai atvasinājums, vai paplašinājums. Un savukārt 81.pants tātad attiecas tikai uz likumprojektiem, kas iesniegti Saeimā likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu noteiktajā kārtībā. Un līdz ar to, atzīstot visus tos apsvērumus, ko nupat Dolgopolova kungs teica par šī priekšlikuma atbalstīšanu, rodas jautājums - vai tiešām šī priekšlikuma iesniedzējs gribējis, lai tas attiektos tikai uz likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu noteiktajā kārtībā iesniegtiem likumprojektiem? Kā jau es teicu, komisija šo priekšlikumu noraidīja. Nākamais ir 17. un 18.priekšlikums. Tie ir atsaukti...".
- 2015_10_15_322-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Punkts viens. Atšķirībā no vairākiem citiem priekšlikumiem šis priekšlikums jau sen bija diskutēts, turklāt diskutēts arī šinī augstajā zālē. Punkts divi. Tas nav jauns precedents, jo tāds precedents jau eksistē un pastāv Saeimas kārtības rullī, kur paredzēts, ka budžeta likumprojektu pakete ir apvienojama vienā paketē neatkarīgi no tā, vai tas ir pats budžets vai likumi, kas saistīti ar budžeta papildinājumiem. Tas var ietvert visu ko, ieskaitot dzimumu līdztiesību, ja no tā var izspiest kaut vienu centu. Šis priekšlikums nav nekāda novitāte! Pēdējo gadu prakse liecina: ja likumprojektu pakete ir sadrumstalota jeb sadalīta vairākām atbildīgajām komisijām, tas apstāklis ļoti palēnina visu to izskatīšanas procesu un rada zināmas pretrunas, jo neviena komisija, izņemot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, Saeimas kārtības rullī nav definēta kā speciālo funkciju veicēja. Nav nekur neviena nolikuma par komisijām, kurā būtu norādīti visi likumprojekti vai visi jautājumi, kas ir konkrētās komisijas ekskluzīvajā kompetencē. Atcerieties kaut vai iepriekšējo sēdi, kurā bija diskusija par vienu no likumprojektiem... par to, kura no komisijām ir atbildīgāka, skatot šo jautājumu! Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka mēs šodien risinām vitāli svarīgu jautājumu - būt vai nebūt Saeimas ģenerālsekretāram. Paldies.".
- 2015_10_15_322-seq22 spokenText "Jā. Un arī 15.priekšlikums ir atsaukts, Zariņa kungs? Jā? Turpinām ar 16.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Sergejs Dolgopolovs un ko deputāti neatbalstīja komisijā.".
- 2015_10_15_322-seq21 spokenText "Paldies. Tātad 14.priekšlikums ir atsaukts.".
- 2015_10_15_322-seq20 spokenText "Paldies ziņotājam par informāciju. Es atsaucu pārējos savus priekšlikumus, un es tos sagatavošu uz nākošajiem Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem - saskaņā ar to, kā to vēlējās redzēt komisija. Paldies.".
- 2015_10_15_322-seq18 spokenText "Arī 14. - deputāta Zariņa priekšlikumu - komisija neatbalstīja iepriekš minēto apsvērumu dēļ.".
- 2015_10_15_322-seq17 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 7, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_10_15_322-seq16 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Vakar komisijā, kā jau deputāts Zariņš teica, tiešām par šo priekšlikumu izraisījās diskusija, un, kā jau Zariņa kungs atzīmēja, tas nebija viennozīmīgs noraidījums. Drīzāk tā bija atturēšanās pieņemt viedokli. Zinot to, ka vakar bija komisijas sēde, šodien ir Saeimas sēde un šis ir galīgais lasījums, es saprotu, ka par šo jautājumu varētu atsākties diskusija. Vakar tika arī atzīmēts, ka šeit nav iekļautas visas amatpersonas, kuru atrašanos amatā nosaka Saeima, un tāpat tika uzdots jautājums par to, vai tas varētu attiekties... varbūt pareizi - ka tas attiecas uz tiesu varas pārstāvjiem. Bet katrā ziņā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2015_10_15_322-seq15 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko vēlas piebilst?".
- 2015_10_15_322-seq14 spokenText "Labdien, kolēģi! Man diemžēl nebija iespējas piedalīties komisijas sēdē, kad tika izskatīts šis priekšlikums, un pašam to paskaidrot. Kā es sapratu no kolēģu stāstītā, tad cilvēki vienkārši atturējās par to balsot, izteikt savu attieksmi. Tad nu es paskaidrošu šī priekšlikuma būtību tagad. Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Tā kā Latvijā ir parlamentārā demokrātija, tad, es domāju, šis priekšlikums mums būs lieliska iespēja nostiprināt šos parlamentārās demokrātijas principus, paredzot, ka gadījumos, kad šeit, parlamentā, mēs ievēlam cilvēkus, kuri ieņems mūsu valstij ļoti nozīmīgus amatus, šiem cilvēkiem jādod iespēja uzstāties šeit, visu mūsu priekšā, un pastāstīt, kā viņi domā pildīt pienākumu, kuru mēs gatavojamies viņiem uzticēt. Kādēļ es uzskatu, ka tas būtu svarīgi, un kāpēc vajadzētu dot iespēju šiem cilvēkiem? Es pieņemu, ka viens no argumentiem pret to varētu būt šāds: tas nav nepieciešams, jo, ja kāds grib no tautas priekšstāvjiem uzklausīt šo cilvēku un uzzināt, ko viņš īsti taisās darīt, kā viņš domā pildīt savu pienākumu, tad var satikties frakcijās, komisijās. Redziet, ir viena būtiska starpība, kāpēc es uzskatu, ka to vajadzētu darīt - šādai uzklausīšanai vajadzētu notikt arī Saeimas sēdē. Jo viena lieta ir tā, ko šis izraudzītais cilvēks stāstīs katrai atsevišķai partijai kaut kur kuluāros vai tikšanās laikā. Otra lieta - ko viņš stāstīs visiem Saeimas deputātiem šeit, tribīnē, kad būs jāstāsta visiem viens un tas pats, nevis katrai partijai tas, ko tā vēlas dzirdēt, un vienlaikus to varēs dzirdēt visa sabiedrība. Un, no otras puses, te būs vēl viens tāds interesants instruments, ko caur šādu uzklausīšanu varēs iestrādāt... būs reāla atskaites sistēma. Radīsies reāla atskaites sistēma, pēc kuras mēs varēsim mērīt, vai tas cilvēks, kuru esam ievēlējuši šajā amatā, tiešām reāli pilda to, ko viņš ir solījis, vai arī patiesībā viņš nemaz neatbilst tām mūsu gaidām, balstoties uz kurām mēs viņu esam ievēlējuši. Un tāpēc aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu un radīt šādu iespēju. Paldies.".
- 2015_10_15_322-seq12 spokenText "Kā jau es teicu, nākamais ir 13.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Ivars Zariņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.".
- 2015_10_15_322-seq10 spokenText "Jā, par to es biju plānojis informēt likumprojekta gaitā. Tātad sākam izskatīt tabulu ar 12.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs un kurš būtībā juridiski precizē pirmā lasījuma redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2015_10_15_322-seq9 spokenText "Tāpat atsaukts ir 17.-19., kā arī 21. un 22.priekšlikums.".
- 2015_10_15_322-seq8 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, tātad galīgajā, lasījumā, jo pagājušajā Saeimas sēdē mēs šo likumprojektu atzinām par steidzamu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vēstuli, kurā ir informēts, ka Latvijas Reģionu apvienība atsauc savus likumprojektam iesniegtos priekšlikumus. Līdz ar to 1.-11.priekšlikums ir atsaukti, un tabulu sākam izskatīt ar 12.priekšlikumu.".
- 2015_10_15_322-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. (Aplausi.) Saeimas vārdā sveicam Daigu Rezevsku! Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Imanta Parādnieka, Ingunas Sudrabas, Raivja Dzintara, Jūlijas Stepaņenko, Jāņa Tutina, Ingas Bites un citu deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un tajā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par 1963.gada Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” noteiktā pienākuma pildīšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Neviens no deputātiem nav pieteicies runāt ne “par”, ne “pret”. Tātad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par 1963.gada Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” noteiktā pienākuma pildīšanu” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 28, atturas - 8. Tātad lēmums ir pieņemts: lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.".
- 2015_10_15_322-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Daiga Rezevska tika izvirzīta par kandidāti Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneses amatam pēc desmit Saeimas deputātu priekšlikuma. Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Novērtējot Rezevskas kundzes zināšanas un kompetences, komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Daigu Rezevsku par Satversmes tiesas tiesnesi. Tiesnese Daiga Rezevska stājas amatā Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā.".
- 2015_10_15_322-seq5 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (No zāles: “Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots. (Aplausi.) Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ineses Laizānes, Armanda Krauzes, Kārļa Šadurska, Ritvara Jansona un Raivja Dzintara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Augusta Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. un 15.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edvarda Smiltēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. un 15.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_10_15_322-seq4 spokenText "“Viens likums - viena taisnība visiem.” Šie vārdi ir rakstīti ne tikai uz Ministru kabineta sēžu zāles sienas, šiem vārdiem ir jābūt ierakstītiem katras valsts amatpersonas sirdī. Deputāta imunitāte - un it īpaši administratīvā imunitāte - nostāda deputātu īpašā, augstākā, stāvoklī nekā citus sabiedrības locekļus, jo paredz, ka deputātu nevar vienkārši sodīt par jebkādu izdarītu pārkāpumu, ka šī sodīšana izvēršas par veselu diezgan garu procedūru, kuras ievērošana uzliek papildu administratīvo slogu, it īpaši valsts pārvaldes institūcijām. Ņemot vērā šo slogu, realitātē un praksē nereti mēdz būt gadījumi, kad amatpersona, uzzinot, ka pārkāpējs ir deputāts, saka: “Nu labi! Mēs tevi nesodīsim tādēļ, lai nebūtu jākārto visi šie papīri, lai nebūtu jāraksta visi šie iesniegumi un nebūtu jāprasa šī izdošana sodīšanai.” Par Saeimas deputātu administratīvo imunitāti ir izteikušās arī vairākas starptautiskas organizācijas. Starpvalstu pretkorupcijas organizācija GRECO ir norādījusi un izteikusi nožēlu, ka Latvijā vēl joprojām pastāv šī administratīvā imunitāte. Arī Venēcijas komisija ir atzinusi, ka imunitāte ir jānosaka maksimāli šauri un to nevajadzētu attiecināt uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, par kuriem piemērotais sods nevar būtiski ietekmēt parlamenta locekļu darbību. Arī tiesībzinātnē ne vienreiz vien ir atzīts, ka Satversmes 30.pantā paredzētais noteikums par to, ka Saeimas loceklim administratīvo sodu nevar uzlikt bez Saeimas piekrišanas, kā arī tā piemērošanas prakse ir pretrunā ar neaizskaramības mērķi un būtību, un tāpēc būtu atceļama. Deputāta imunitātes mērķis un būtība ir pasargāt deputātu viņa amata pienākumu pildīšanā no nepamatotas un politiskas iejaukšanās. Imunitātes jēga un būtība nav pasargāt deputātu no administratīvas vai kriminālas sodīšanas tad, ja pārkāpums ir noticis un deputāts šo pārkāpumu ir izdarījis - gluži tāpat, kā to varētu izdarīt jebkurš cits cilvēks. Vienīgais arguments, kas ir dzirdēts par labu imunitātes saglabāšanai, ir tas, ka tautai ir tiesības zināt savus “varoņus”. Proti, izskatot jautājumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, izskatot jautājumu Saeimas sēdē, tas kļūst publisks (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Paldies. Un visai sabiedrībai kļūst zināms, ka šis pārkāpums ir noticis. Jā, šis mērķis ir labs un pareizs, un to var sasniegt arī citā veidā, proti, uzliekot par pienākumu amatpersonai, kura noformē administratīvā pārkāpuma protokolu, informēt par to Saeimu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Un tad šī komisija pati varētu lemt, vai tas ir vai nav ētikas pārkāpums un vai tas ir vai nav pamats deputāta papildu sodīšanai saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Bet tas nav pamats, lai saglabātu šīs īpašās privilēģijas, ko šobrīd paredz Satversme. Tāpēc lūdzu atbalstīt iesniegto likumprojektu - atbalstīt to, ka uz deputātiem attiecas tas pats likums, kas uz jebkuru citu personu. Paldies.".
- 2015_10_15_322-seq3 spokenText "ums nenosaka pašvaldībai obligāti izveidot revīzijas komisiju. Tādējādi pašvaldības var tikt kavētas pilnvērtīgi nodrošināt likumīgu un lietderīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu, īpaši, ja iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, skaits pilsētā ir liels un līdz ar to budžets - ievērojams. Izplatīta ir prakse, ka republikas pilsētās revīzijas komisijas funkcijas veic audita departaments, kas ir izpildvaras sastāvdaļa un pakļauts domes izpilddirektoram vai domes priekšsēdētājam. Tā rodas situācija, ka informācija nav pieejama visiem politiskajiem spēkiem. Kā piemēru var minēt Rīgas domi, kur Audita un revīzijas pārvalde saskaņā ar tās reglamentu ir tieši pakļauta domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs ieceļ un atlaiž pārvaldes vadītāju. Vienīgi Rīgas domes priekšsēdētājs ir tiesīgs lemt, kuras domes institūcijas vai amatpersonas ir iepazīstināmas ar revīziju un tematisko pārbaužu rezultātā sagatavotiem iekšējā audita ziņojumiem, revīzijas aktiem, revīzijas atzinumiem. Priekšsēdētājs apstiprina arī iekšējā audita veikšanas un darba dokumentu izstrādes metodiku, veicamā darba plānus. Nav brīnums, ka tā sauktajā nanotehnoloģiju lietā faktu, ka Rīgas pašvaldības sabiedrībai “Rīgas satiksme” it kā piegādātajai precei nav izcelsmes dokumentu, auditā atklāja Valsts ieņēmumu dienests, nevis Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde. Savukārt to, ka uz sabiedriskā transporta izdevumiem attiecināti arī tēriņi, kuriem nav saistības ar šo jomu un kuri ir nelietderīgi un pat izšķērdīgi, konstatēja Valsts kontrole. Citā Rīgas pašvaldības uzņēmumā - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” - Valsts kontrole secinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki Rīgā ir spiesti apmaksāt pašvaldības uzņēmuma nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, kā arī fiktīvi nodarbinātus cilvēkus. Saistībā ar to Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu. Lai gan Rīgas dome ir uzdevusi Audita un revīzijas pārvaldei veikt finansiāli saimnieciskās darbības revīziju Rīgas pašvaldības sabiedrībā “Rīgas namu pārvaldnieks”, pārvaldes pakļautības un informācijas izmantošanas veida dēļ ir šaubas par revīzijas rezultātu objektivitāti un informācijas pieejamību. Ņemot vērā, ka republikas pilsētu pašvaldību darbība ir komplicēta un prasa lielu atbildību, rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, minētie likuma grozījumi nodrošinātu lielāku pašvaldības paškontroli pār pašvaldības rīcību, veicinātu tiesiskumu tās darbībā. Ja likumā tiks veikti šādi grozījumi, tad pašvaldību revīzijas komisijās pēc iespējas būs pārstāvēti visi pašvaldības politiskie spēki, tādā veidā nodrošinot visu pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvību. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ritvara Jansona, Edvīna Šnores, Eināra Cilinska, Imanta Parādnieka un Jāņa Dombravas iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 19, atturas - 18. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Nellijas Kleinbergas, Daiņa Liepiņa, Artusa Kaimiņa, Jāņa Ruka un Mārtiņa Šica iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. “Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.".
- 2015_10_15_322-seq2 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””, kas paredz republikas pilsētās, ja to teritorijās vēlēšanu izsludināšanas dienā bija vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju, izveidot revīzijas komisijas. Komisijas darbotos saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu, un tajās ietilptu katras domē pārstāvētās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvji, kuru skaits tiktu noteikts iespēju robežās proporcionāli ievēlēto deputātu skaitam no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības.".
- 2015_10_15_322-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 15.oktobra sēdi. Pirms izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtie grozījumi tajā. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas deputāti Nellija Kleinberga, Dainis Liepiņš, Artuss Kaimiņš, Jānis Ruks un Mārtiņš Šics lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas deputāti Inese Laizāne, Armands Krauze, Kārlis Šadurskis, Ritvars Jansons un Raivis Dzintars lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 19, atturas - 1. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta un likumprojekts tajā ir iekļauts. Nākamā darba kartības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003.gada 21.maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ritvara Jansona, Edvīna Šnores, Eināra Cilinska, Imanta Parādnieka un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.".
- 2015_10_08_321-seq402 spokenText " Paldies deputātei Ingunai Sudrabai. Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
- 2015_10_08_321-seq401 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtības centrālais jautājums bija valsts budžeta projekta un ar to saistīto likumu grozījumu nodošana parlamenta komisijām. Frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “pret”. Pirmkārt un galvenokārt tas bija balsojums pret to politiku vai, pareizāk sakot, politikas trūkumu, kādu budžeta projektā ir iekļāvusi valdība, un to brāķi, kas laužas ārā no daudzām budžeta pozīcijām un Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem. Bet pats svarīgākais ir tas, ka budžets absolūti neveicinās mūsu valsts attīstību un cilvēku labklājību, kā arī ir tikai vāja atblāzma valsts stratēģiskās attīstības plāniem, Nacionālajam attīstības plānam un citiem plānošanas dokumentiem. Diemžēl jāsecina, ka ar pašreizējo izpildvaras attieksmi nekas Latvijas izaugsmē nemainīsies ne nākamgad, ne pēc diviem vai desmit gadiem. Arī turpmāk budžeta izstrādē prevalēs Finanšu ministrijas ikdienas intereses – pareizi salikt kopā skaitļus, lai bilance būtu ar nelielu deficītu. Un, ja tas neizdodas, tad taču ir brīnumnūjiņa – nodokļi –, ar kuru pieburt klāt nepieciešamo, turklāt solidāri pasliktinot gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju situāciju. Izpildvara skaisti runā par nevienlīdzības mazināšanu, labklājības pieaugumu, bet realitātē būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni ar savu nepārdomāto nodokļu politiku. Piemēram, grib no nākamā gada ar pievienotās vērtības nodokli aplikt dzīvojamo namu apsaimniekošanu, nevis pacīnīties ar Eiropas Komisiju, lai aizstāvētu mūsu iedzīvotāju intereses un panāktu samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi. Likme būs pilnā apmērā! Tāpat iedzīvotāji savos makos izjutīs akcīzes nodokļa degvielai paaugstināšanos. Turklāt tas neizbēgami izraisīs arī cenu kāpumu. Tā vietā, lai spertu nopietnu soli un ieviestu progresīvo ienākuma nodokli un cīnītos ar ēnu ekonomiku, izpildvara zina, kā ātri un viegli iegūt papildu ieņēmumus. Ministru kabinets piedāvā ieviest solidaritātes nodokli, paredzot šos līdzekļus novirzīt caurumu lāpīšanai valsts pamatbudžetā. Par vēl vienu brāķi valdības darbā un nevēlēšanos domāt par iedzīvotājiem. Vēlos vērst uzmanību uz vēl vienu likumprojektu, kuru arī šodien nodeva komisijām turpmākam darbam. Parlamenta apritē nonācis absolūti jauna likuma projekts – likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”. Tas, kā iecerējusi valdība, varētu ļaut daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt no zem mājas esošās zemes īpašnieka tam piederošo zemi. Likumprojekts pēc būtības būtu atbalstāms, taču, izvērtējot tā piemērošanu praksē, frakcija “No sirds Latvijai” konstatēja, ka te ir vairākas būtiskas nepilnības un neatrisināti jautājumi. Viens no būtiskākajiem – dzīvokļu īpašnieku finansiālās iespējas izpirkt zemi. Tieslietu ministrija sarēķinājusi, ka vidējā izpirkuma cena, kas ir j��samaksā viena dzīvokļa īpašniekam, varēt būt aptuveni 1500 eiro, un šī summa jāsamaksā 10 gadu laikā. Jājautā – kur un no kādiem avotiem šos līdzekļus varēs iegūt ģimenes un personas, kurām, piemēram, ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss? Vai tiešām likuma mērķis ir, atrisinot vienu problēmu, radīt desmitiem citu? Nākas konstatēt, ka Saeima aizvien biežāk spiesta pildīt tos pienākumus, tos darbus, kuri godprātīgi un atbildīgi būtu jāveic valdībai. Protams, ir jau vieglāk kaut ko sarakstīt un nosūtīt Saeimai, lai tad deputāti tiek galā ar to. Taču tad ir jautājums – kam nepieciešama tāda izpildvara? Paldies, cienījamie radioklausītāji, par jūsu uzmanību.".
- 2015_10_08_321-seq400 spokenText "Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram. Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!".
- 2015_10_08_321-seq399 spokenText "Labdien visā Latvijā! Kā jau mani kolēģi šeit iepriekš ir minējuši, šodien ir bud��eta diena – šodien Latvijas Republikas valdība uz Saeimu ir atnesusi budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus. Skolā parasti par šādiem darbiem saka tā: “Aizej atpakaļ un pārstrādā!” –, jo budžets nav izstrādāts profesionāli valdības mazspējas un haotiskās rīcības dēļ. Kā piemēru varu minēt likumprojektu “Solidaritātes nodokļa likums”, jo nekāds sakars ar solidaritāti šim likumam nebūs. Tas būs vienkārši likums, kas daļai Latvijas iedzīvotāju palielinās nodokļus – nevis tai daļai, kas pelna visvairāk, bet tai daļai, kas strādājot pelna vairāk. Lai jūs saprastu, paskaidrošu, ka neviens no cilvēkiem, kuri Latvijā ieņem miljonus, nemaksā ne iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne sociālās apdrošināšanas nodokli. Tātad viņi maksā 10 vai 15 procentus par saviem ienākumiem. Savukārt tie cilvēki, kuri strādā un saņem lielāku atalgojumu, maksā gan sociālās apdrošināšanas nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, un viņiem būs arī nākošajā gadā jāmaksā vairāk. Valdība rīkojas pēc principa, ka viens ir, ko viņi domā, otrs – ko saka, trešais – ko dara. Šādā veidā Latvijas sabiedrības uzticību iegūt nav iespējams. Bet solidaritāte bez uzticības arī nav iespējama. Tādēļ, mūsu izpratnē, gan likumprojekts “Solidaritātes nodokļa likums”, gan budžeta projekts kopumā būtu jāsūta atpakaļ uz valdību, lai viņi rūpīgi piestrādātu gan pie ieņēmumu daļas, gan pie izdevumu daļas. Ieņēmumu daļā – skatoties pēc citiem veidiem... Jāskatās, kā panākt to, lai varētu apmaksāt tādas Latvijai tik būtiskas lietas kā aizsardzība, veselība un izglītība, kā arī, protams, iekšējā drošība. Un, vismaz no Latvijas Reģionu apvienības puses skatoties, mēs redzam, ka ienākumu daļā noteikti ir vietas, kur valdība var optimizēt jeb, precīzāk sakot, uzlabot nodokļu iekasēšanu, kā arī veikt nodokļu izmaiņas, kas ir Latvijas valsts un sabiedrības interesēs. Paldies par uzmanību. Vēlu visu labu!".
- 2015_10_08_321-seq398 spokenText "Paldies deputātam Edgaram Putram. Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!".
- 2015_10_08_321-seq397 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie runātāji pieminēja, šodien galvenā tēma mums bija budžeta projekta nodošana atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai –, kas to tad attiecīgi vētīs un skatīs, un izanalizēs priekšlikumus. Budžets, kā jau to pieminēja kolēģis no frakcijas VIENOTĪBA, tiek pozicionēts kā iekšējās un ārējās, drošības, veselības, izglītības budžets. Tās ir jomas, kuras noteiktas kā prioritāras un kurām atvēlēts visvairāk līdzekļu. Budžetā iestrādāts arī kompensācijas mehānisms, lai elektroenerģijas cena saglabātos esošajā līmenī un netiktu celta dēļ OIK pieauguma. 2016.gadā šīs cenas pieaugums tiek segts no “Latvenergo” peļņas. Lai gan budžetā ir iestrādātas daudzas labas un vajadzīgas lietas, tomēr ir virkne jautājumu, kuri otrajā lasījumā vēl jāvērtē. Tāds, piemēram, ir jautājums PVN kultūras pasākumiem, 21 procenta PVN likmes noteikšana namu apsaimniekošanai, nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošana lauksaimniecībā izmantojamai zemei (tas šobrīd noteikts 20 procentu apmērā). Protams, lai budžetu kaut kā mainītu vai mazinātu nodokļa likmi, ir jānorāda kompensējošais avots, kas šajā gadījumā varētu būt, piemēram, reversais PVN datortehnikai, par ko daudz mēs runājam, vai arī tā sauktais ofšoru nodoklis, par kuru vēl būs garas un plašas diskusijas. Nododot budžeta paketi atbildīgajai komisijai, tiek uzsākts darbs, kura augļi, visticamāk, kļūs redzami 30.novembrī, kad budžeta projekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā. Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tika nodoti grozījumi Enerģētikas likumā, kuri paredz līdz 2017.gada 3.aprīlim atvērt gāzes tirgu un nodrošināt, lai infrastruktūra būtu pieejama arī trešajām pusēm. Tādējādi mēs stiprināsim savu energodrošību, neatkarību un nodrošināsim gāzes tirgu ar alternatīviem piegādātājiem. Tas pozitīvi ietekmēs arī gāzes cenu. Tas īsumā viss. Paldies, klausītāji!".
- 2015_10_08_321-seq396 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!".
- 2015_10_08_321-seq395 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcija SASKAŅA trešdien ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu pārrunāja nākamā gada valsts budžeta projektu, kuru Saeima šodien ar balsu vairākumu akceptēja nulles lasījumā. Un pašlaik es gribu pateikt par dažiem jaunievedumiem, kuri mūs neapmierina. Minēšu tikai divus konkrētus piemērus. Budžeta projekts paredz, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas, apsaimniekošanas pakalpojumi apliekami ar PVN un ka šai PVN likmei jābūt 21 procenta apmērā. Ja Eiropas Savienība pieprasa obligāti šādu normu ieviest, mums nav skaidrs, kāpēc mēs tad nevaram piemērot kaut vai samazinātu likmi – 12 procentu. Turklāt budžeta projektā plānots akcīzes nodokļa pieaugums degvielai. Skaidrs, ka līdz ar to visi maksājumi arī sadārdzināsies. Ja frakcija SASKAŅA veidotu budžetu, mums prioritāte būtu sociālie jautājumi. Tagad par citām aktualitātēm. Neskatoties uz to, ka tuvākajās dienās gaidāms auksts laiks, šogad gandrīz visā Latvijā siltuma tarifi ir nokritušies. Daļā vietu to kritums ir lielāks, daļā mazāks, bet apkures tarifu samazinājums ir jūtams – līdz pat 20 procentiem. Tas skaidrojams ar diviem iemesliem. Pirmais – ir nokritusies gāzes cena. Un otrais iemesls ir saistīts ar siltumuzņēmumu paveiktajiem mājas darbiem. Kompānijas strādājušas – izmantojot Eiropas fondu, pārgājušas uz vietējo kurināmo, padarījušas efektīvākas savas saimniecības. Cerams, ka ieguvēji būs visi. Starp citu, viszemākie siltuma tarifi patlaban ir Rīgā un Valmierā, turklāt galvaspilsētā ir vislielākais to kritums – par 18 procentiem. Paldies par uzmanību.".
- 2015_10_08_321-seq394 spokenText "Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam. Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2015_10_08_321-seq393 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Bez šaubām, šīsdienas svarīgākā likumprojektu pakete, kas tika nodota izskatīšanai Saeimā, ir Latvijas valsts budžets nākamajam gadam. Kas sagaida sabiedrību? Pirmkārt, palielināsies minimālā alga no 360 uz 370 eiro mēnesī. Otrkārt, palielināsies neapliekamais minimums no 75 uz 85 eiro mēnesī, tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums un palielināsies ienākumi zemo algu saņēmējiem. Šīs trīs pozīcijas būtiski palielinās naudas apjomu katra iedzīvotāja maciņā. Turklāt palielināsies arī pensijas. Tie ir plus 10,16 eiro mēnesī 31 tūkstotim pensiju saņēmēju pēc vecuma pensiju pārrēķināšanas. Lēnāk pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir īpaši svarīgs lauksaimniekiem. Proti, paredzēts nekustamā īpašuma nodokļa bāzes pieauguma ierobežojums lauksaimniekiem līdz 20 procentiem. Palielināsies finansējums drošībai, ņemot vērā mūsu ģeopolitisko kontekstu. Tas, kas notiek ārpus Latvijas valsts robežām, – tas ir īpaši svarīgi, tāpēc finansējums valsts aizsardzībai būs 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta; tas pats arī iekšējai drošībai. Palielināsies algas iekšlietu sistēmā. Papildus paredzēti 29,9 miljoni eiro algām iekšlietu sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tas nozīmē to, ka mēs šādā veidā stiprinām arī savu iekšējo drošību un labāk motivējam šos cilvēkus, kas ikdienā gādā par mūsu drošību gan uz ielām, gan arī uz Latvijas valsts robežas. Palielināsies finansējums arī pašvaldībām. Tie ir 92 miljoni eiro, kas papildus nonāks pašvaldību budžetos. Ja mēs skatāmies relatīvi un iedomājamies, ka viss Latvijas valsts budžets ir viens eiro, tad 36 eirocenti aiziet sociālajai aizsardzībai – pensijām un pabalstiem; 17 eirocenti aiziet dotācijām pašvaldībām; 9,7 eirocenti ir paredzēti izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai, tātad desmitā daļa; 9,2 eirocenti – desmitā daļa – ir izdevumi veselībai; 7,7 eirocenti – valsts parāda apkalpošanai; 5,7 eirocenti – ekonomiskajai darbībai (satiksme, lauksaimniecība un citas nozares); 5,4 eirocenti ir sabiedriskajai drošībai un kārtībai, un arī aizsardzībai ir finansējuma pieaugums, un šobrīd tie ir 3 eirocenti no katra eiro, kas ir budžetā; 1,4 eirocenti no eiro ir izdevumi, lai uzturētu Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta, ministriju darbību – tātad valsts aparātu; vides aizsardzībai mēs tērēsim 0,7 eirocentus, un pārējie izdevumi sastāda 3,7 eirocentus. Tāpat arī iepriekšējais runātājs no Nacionālās apvienības uzsvēra grozījumus Krimināllikumā. Manuprāt, mēs ļoti daudz enerģijas tērējam, runājot par bēgļiem, kuri varētu nākt no Vidusjūras un kuri šobrīd ir Vidusjūras valstīs nokļuvuši, un tas ir ļoti liels skaitlis, bet mēs nepievēršam pienācīgu uzmanību mūsu valsts austrumu robežai. Es varu teikt, ka drīz mēs piedzīvosim – pavisam drīz! – situāciju, ka vjetnamiešu vai afgāņu bēgļu, kas šeit nonāk pāri mūsu valsts robežai, drīz būs vairāk par tiem, par kuriem ir tik asas debates bijušas un kuri nāk no Vidusjūras. Manuprāt, tā ir neiedomājama situācija, ka organizētās noziedzības pārstāvji par šādu noziedzīgu nodarījumu, proti, palīdzēšanu šo Latvijas robežu šķērsot šiem bēgļiem vai, drīzāk gan jāteic, ekonomiskajiem bēgļiem... izrādās, ka viņi nesaņem pienācīgus sodus. Viņi saņem nevis cietumsodu, bet gan dažādus nosacītus sodus vai pat daudz maigākus. Un tāpēc sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Latvijas Valsts robežsardzi es esmu izstrādājis grozījumus Krimināllikumā. Mēs mainām kvalifikācijas pazīmes vairākos pantos, nosakām bargākus sodus. Mums ir jādot pilnīgi skaidra ziņa ikvienam, kas grib iesaistīties šajās noziedzīgajās darbībās un pārvadāt šos bēgļus pāri Latvijas valsts robežai: tiem, kas to darīs, ir jāsēž cietumā, tāpēc ka tas ir arī mūsu nacionālās drošības jautājums! Un tāpēc es aicinu komisiju nekavēties ar šiem grozījumiem un ātrāk tos izskatīt, lai robežsardzei būtiski atvieglotu darbu. Paldies, cienījamie radioklausītāji! Un lai veiksmīga jums diena!".
- 2015_10_08_321-seq392 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam. Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!".
- 2015_10_08_321-seq391 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien skatījām vairākus ļoti būtiskus jautājumus. No Nacionālās apvienības puses vēlos īpaši izcelt šodienas balsojumu par budžeta projekta nodošanu vērtēšanai Saeimas komisijām, par grozījumiem Krimināllikumā, kā arī par risinājuma piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai skatīšanu. Viens no šodien svarīgākajiem jautājumiem bija balsojums par budžeta projektu. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēs no savas puses darīsim visu, lai laikā starp lasījumiem panāktu, ka neapliekamā minimuma palielināšanas par 10 eiro vietā palielinājums fiskāli būtu līdzvērtīgs vismaz 25 eiro par katru apgādībā esošo bērnu, lai tādejādi sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Esam rosinājuši grozīt arī likumu par azartspēļu nodokli. Uzskatām, ka visbūtiskāk ir celt nodokli tieši spēļu automātu un spēļu galdu ekspluatācijai; tas ienestu budžetā ievērojamus papildu līdzekļus. Tāpat uzskatām, ka arī akcīzes nodokli būtu iespējams palielināt vēl vairāk. Visi šie pasākumi dotu iespēju iegūt pietiekošus līdzekļus budžetā, lai nodrošinātu līdz šim valdības neatbalstītu Nacionālās apvienības iniciatīvu – brīvpusdienu nodrošināšanu 5.klašu skolēniem visā valstī; tam nepieciešami 2,2 miljoni eiro. Rosinot bērnudārzu pieejamības turpmāku nodrošinājumu, šodien komisijai tika nodots Nacionālās apvienības iniciētais Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātu un citu kolēģu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, kas tapis sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Izmaiņu mērķis – atbalsta programmas turpināšana ar 2016.gada 1.janvāri, kas kopš 2013.gada septembra tika realizēta valstī kopā ar pašvaldībām, lai nodrošinātu līdzfinansējumu bērniem par privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu: 228 eiro – Rīgā un Pierīgā, 185 eiro – ārpus Rīgas reģiona. Likumprojektā ietvertie nosacījumi. Lai nodrošinātu objektīvu un pilnīgu izmaksu aprēķinu, Ministru kabinets noteiks pašvaldībām saistošo metodiku ar prasībām, kādi izdevumi tajā iekļaujami. Gadījumā, ja pašvaldība nevar piedāvāt vietu savā bērnudārzā, vecākiem būtu iespējas izvēlēties starp pirmsskolas izglītības iestādi vai sertificētu aukli, vai individuālo pedagogu, un Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, izvēloties aukli, izmaksas tiek kompensētas mazākā apmērā. Ja pašvaldība nenodrošina vietu savā bērnudārzā un bērns uzsācis apmācības privātā pirmsskolas izglītības iestādē, pašvaldības atbalsts tiek saglabāts arī tad, ja vēlāk tiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē. Mērķis ir likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā līdz 2015.gada 18.novembrim – valsts svētkiem. Šodien tika skatīti arī grozījumi Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par cilvēku kontrabandu. Uzskatām, ka šī iniciatīva apsveicama, īpaši ņemot vērā sarežģīto situāciju, kas Eiropā izveidojusies migrantu krīzes dēļ, un notiekošo uz Latvijas robežas, uz kuras katru nedēļu tiek pārtvertas nelegālo imigrantu grupas. Šo noziegumu organizatoriem jāsaņem atbilstošs un nopietns sods. Palielināta soda esamība var mazināt konkrētu indivīdu vēlmi iesaistīties šāda veida nelegālās aktivitātēs. Būtiski virzījies uz priekšu ir arī likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu. Likumprojekts piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu. Proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi. Šis risinājums būtiski atvieglos piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanu tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos. Tas līdz šim ir bijis ļoti sarežģīti vai pat neiespējami. Un šī problēma skārusi aptuveni 10 procentus Latvijas iedzīvotāju. Noslēgumā vēlos izcelt Nacionālās apvienības izstrādātās pamatnostādnes imigrācijas krīzes risināšanai. Mēs uzskatām, ka Latvijai ir jāpiedalās patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, taču vienlaikus jānoraida pasākumi, kas nav ilgtspējīgi, nav demokrātiski un neatbilst Latvijas valsts interesēm. Ņemot vērā Eiropas Komisijas haotisko darbību patvēruma meklētāju jautājumā, Latvijai ir jāmeklē kopējs risinājums Eiropas Savienības mērogā, vienlaikus aizstāvot savas intereses, tieši tāpat, kā to dara citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Aicinām arī nepieļaut sociālo spriedzi, maksājot patvēruma meklētājiem lielākus pabalstus nekā vietējiem pabalstu saņēmējiem. Šādā veidā tiktu novērsta vismaz daļa sabiedrības pretestības un netiktu veidotas atsevišķas sabiedrības klases, teju orveliski ļaujot vieniem iedzīvotājiem būt vienlīdzīgākiem nekā citiem. Uz šī svarīgā jautājuma nots es no jums atvados. Paldies.".
- 2015_10_08_321-seq390 spokenText "Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!".
- 2015_10_08_321-seq389 spokenText "Jā, paldies! Pēc Aijas Barčas prezentācijas ļoti grūti runāt, kad viņa kļūdās... Labi, paldies! Nav reģistrējušies šodien: Solvita Āboltiņa... nav zālē, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Judins... ļoti neuzmanīgs šodien... jā, ir... ne tikai palaida garām savu prezentāciju, bet arī nepaspēja reģistrēties... Jānis Klaužs... jā, nav zālē, Gunārs Kūtris... nav, Aleksejs Loskutovs... nav, Romualds Ražuks... nav, Silvija Šimfa... nav. Paldies par uzmanību. Uz redzēšanos!".
- 2015_10_08_321-seq388 spokenText "Paldies. Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2015_04_23_295-seq214 spokenText "Paldies. Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2015_10_08_321-seq387 spokenText "Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti un Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti! Pulksten 13.15 komisijas zālē sēde. Uzklausīsim finanšu ministru... (No zāles dep. A.Bērziņš: “Finanšu ministrs būs?”) Oi, nē! Es atvainojos! Veselības. Veselības ministru. Veselības! (No zāles: “Viņš ir tik bagāts...”)".
- 2015_10_08_321-seq386 spokenText "Paldies. Līdz ar to ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātei Aijai Barčai paziņojuma sniegšanai.".
- 2015_10_08_321-seq385 spokenText "Labdien, kolēģi! Pagājušajā sēdē jūs atbalstījāt valdības piedāvāto solidaritātes nodokli. Tad nu mēs lūdzam valdību tagad paskaidrot, vai un kādā veidā tiks veikti kādi pasākumi, lai arī valsts uzņēmumos vai tajos uzņēmumos, kur valstij pieder nozīmīgas daļas... tiks īstenoti kādi pasākumi, lai arī tur tiktu maksāts šis solidaritātes nodoklis un tiktu novērstas nodokļu optimizācijas shēmas. Tas uzskatāmi parādīs, cik pārdomāts, cik adekvāts un cik solidārs ir šis kārtējais valdības priekšlikums attiecībā uz nodokļu politiku. Paldies. (No zāles: “Bravo!” Frakcijas SASKAŅA aplausi. Dep. J.Ādamsons: “Īsi un kodolīgi!”)".
- 2015_10_08_321-seq384 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.oktobrim. Kolēģi! Saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi. Es vēlos jūs informēt, ka saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Straujumas kundze šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministrs ir informējis, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (Troksnis zālē, smiekli. Dep. I.Parādnieks: “Parunājiet tagad!”) Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) - saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā” - saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Kur valdība?”) Saistībā ar deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Zariņa, Agešina un Artūra Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā”. Jautājums pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam kopīgas atbildes sagatavošanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu”. Tas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Latvijas pozīciju bēgļu kvotu jautājumā”. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram un ārlietu ministram. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Pimenova, Ribakova, Urbanoviča, Elksniņa un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības likumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un finansēšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Pimenova, Orlova, Klementjeva, Artūra Rubika un Ādamsona jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par nepilngadīgo Latvijas pilsoni Katrīnu Brici, kuru notur Lielbritānijas sociālais dienests”. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Viedās specializācijas stratēģiju”. Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei, bet ministre informē, ka nevar ierasties šodien uz atbildes sniegšanu. (No frakcijas SASKAŅA: “Kur viņi ir?”) Ir saņemti jauni deputātu jautājumi. (No zāles dep. I.Parādnieks: “Fantastiski!”) Deputāti Sudraba, Meija, Balodis, Platpers un Mežeckis ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. To nododam finanšu ministram Reira kungam atbildes sniegšanai. Ir saņemts arī deputātu jautājums, ko iesnieguši deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un Ivans Ribakovs (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), - “Par solidaritātes nodokļa ieviešanu”, ko mēs nododam Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai. Bet deputāts Zariņš ir pieteicies motivācijas sniegšanai. Kolēģi, lūdzu, apsēdieties! Jūsu kolēģis sniegs motivāciju.".
- 2015_10_08_321-seq382 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.187/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_10_08_321-seq381 spokenText "Tātad likumprojekts izskatīts, un lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.".
- 2015_10_08_321-seq379 spokenText "Un pēdējais - 29.priekšlikums - paredz grozīt pārejas noteikumus, skaidrojot, kā un kādos gadījumos ir piemērojams sods - policijas kontrole - un kādos gadījumos un sākot no kuras dienas, ir jāpiemēro sods - probācijas uzraudzība. Arī šis priek��likums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq377 spokenText "Mums atlika vēl divi priekšlikumi. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz grozīt 322.pantā noteikto sankciju. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq376 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 11, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts. Kolēģi! Ir saņemts deputātu Aināra Latkovska, Lolitas Čigānes, Ojāra Ērika Kalniņa, Inta Dāldera un Ilzes Viņķeles iesniegums ar lūgumu turpināt 8.oktobra sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti absolūti visi Saeimas sēdes darba kārtības jautājumi, tajā skaitā arī grozījumi Krimināllikumā, par kuriem ziņo deputāts Andrejs Judins. Vai deputātiem nav iebildumu? Tātad turpinām likumprojekta izskatīšanu.".
- 2015_10_08_321-seq375 spokenText "Jā, kolēģi, tikai par būtību. Es domāju, ka ar deputātiem nekas šausmīgs nenotiks, ja viņi savā darba dienā, ceturtdienā, pastrādās drusciņ ilgāk. Es saprotu, ka gribētos varbūt pabeigt ātrāk, bet jautājums, manuprāt, ir pietiekami svarīgs un nopietns. Kolēģi, droši vien jūs visi esat dzirdējuši, ka mūsu Krimināllikumā ir pants “Piesavināšanās”. Saskaņā ar Krimināllikuma 179.pantu pie kriminālatbildības saucama persona, kas piesavinājusies vai izšķērdējusi viņam uzticēto mantu. Pants ir labs, un mums ir prakse, ka, piemēram, cilvēku notiesā par neliela apmēra kaut kādu piesavināšanos. Piemēram, cilvēks paņēma svešu televizoru, aiznesa uz lombardu, un, kaut gan bija jābrauc uz remontdarbnīcu, cena tam televizoram bija 40 eiro. Viņu sauc pie atbildības un notiesā. Bet mums ir amatpersonas. Un amatpersona, ja viņa izdara pārkāpumu, saucama pie atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Un tur ir paredzēts, ka atbildība iestājas, ja ir būtisks kaitējums. Kā to interpretē diemžēl praksē? Praksē to interpretē tā: ja parastais mirstīgais izdarīja piesavināšanos par 5 eiro, 10 eiro, tad saucam pie atbildības, bet, ja amatpersona dara to pašu, tātad viņu mēs sauksim pie atbildības, ja ir nodarīti zaudējumi vismaz piecu minimālo mēnešalgu apmērā - 1800 eiro - un plus apdraudētas citas intereses. Mūsu prokuratūras pārstāvji, Tieslietu ministrijas pārstāvji komisijas laikā... komisijas sēdes laikā norādīja, ka tā ir nepareiza prakse, ka mēs nesaucam pie atbildības. Amatpersonu arī var saukt pie atbildības kā parastu mirstīgo pēc tā paša panta. Bet dzīvē tā nenotiek. Piemēram, informācija no viena procesa. Ir uzņēmīgs pašvaldības darbinieks, ir metāllūžņi. Viņš nolēma: kādēļ pašvaldībai ir jānodarbojas ar tādiem sīkumiem? Viņš paņēma, aizveda un savā vārdā nodeva, bet naudu ielika kabatā. Nu kāda problēma? Piecu minimālo algu apmēra nav, atbildības nav, neko ļaunu viņš neizdarīja! Ir, piemēram, dators. Kāpēc darbā jāizmanto dators, ja to var nodot bērnam? Aiznesa, iedeva bērnam. Ņemot vērā, ka datora cena nav piecas minimālās algas, nu tad var arī nesodīt. Tātad sanāk tā, ka mums ir dubultstandarti. Protams, var piekrist Tieslietu ministrijai, ka ir jāpiemēro 179.pants. Mums ir nepareiza prakse. Bet ko var darīt deputāti, ja prakse ir nepareiza un pat ģenerālprokurora vietnieks norāda, ka agrāk mums bija norādīts, ka atbildība ir? Tagad mēs grozījām pantu un tagad īsti nav skaidrs (No zāles dep. I.Zariņš: “Laiks! Laiks pārtraukumam!”), tāpēc es piedāvāju veidot speciālu pantu, paredzot atbildību amatpersonām par piesavināšanos, par izšķērdēšanu, lai visiem būtu skaidrs. Lai nebūtu tā, ka viens lasa tā, bet otrs lasa citādāk, un rezultāta nav. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_10_08_321-seq374 spokenText "Vārds deputātam Andrejam Judinam. Uzsākam debates. (Zālē troksnis, starpsaucieni: “Par būtību!”)".
- 2015_10_08_321-seq373 spokenText "Nākamais ir 27.priekšlikums - Andreja Judina priekšlikums grozīt Krimināllikumu, papildinot ar jaunu 319.1 pantu. Priekšlikums netika atbalstīts, līdz ar to debatēsim.".
- 2015_10_08_321-seq371 spokenText "Nākamais ir 26. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz jaunu redakciju Krimināllikuma 296.pantam. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq370 spokenText "Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Ja kāds nav pamanījis, atgādinu: sēde joprojām turpinās, mums ir ziņotājs tribīnē. Lūdzu, koncentrēsimies darbam! Deputāti atbalsta minēto priekšlikumu.".
- 2015_10_08_321-seq369 spokenText "Nākamais ir 25. - tieslietu ministra priekšlikums, kas attiecas uz 262.1 panta otro daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq367 spokenText "Nākamais ir 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz saglabāt sankciju, kas patlaban ir paredzēta 262.pantā, proti, mantas konfiskāciju. Pirmajā lasījumā piedāvāja to izslēgt, bet mēs uzskatām, ka tā būtu saglabājama. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq366 spokenText "Tātad debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 28, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq365 spokenText "Jā, es saprotu, kolēģi, ka tas ir pēdējais... Kolēģi, tas ir pēdējais likumprojekts, un visi jau sapņo, ka tūlīt pabeigsim, bet jautājums ir svarīgs, un tāpēc jums būs jāklausās, un, iespējams, jūs varēsiet arī debatēt. Runa ir par 260.panta pirmo daļu. Tajā ir paredzēta atbildība par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kurš izdarīts skaidrā, nelietojot alkoholu, narkotikas un kura rezultātā cilvēkam nodarīts viegls miesas bojājums. Mūsu Krimināllikumā atbildība par viegliem miesas bojājumiem ir paredzēta, ja tie nodarīti tīši. Ja tie ir izdarīti aiz neuzmanības, atbildības nav. Bet šajā gadījumā, neraugoties uz to, ka ir neuzmanība, atbildība ir paredzēta. Vai kāds var pateikt, kur ir problēma? Problēma ir saistīta ar faktu, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.pantu pie atbildības cilvēku var saukt, ja to grib cietušais. Tātad šeit nav stāsts par to, ka jautājums par ceļu satiksmes droš��bu... Un sauksim pie atbildības... Šeit ir situācija, ka cietušais var izlemt, vai būt kriminālprocesam vai ne. Un kāds ir rezultāts? Rezultāts ir tāds: mūsu cietušie, kas būtībā grib saņemt kompensāciju, to nevar saņemt, jo apdrošināšanas sabiedrība atsakās maksāt naudu - tāpēc, ka jums ir kriminālprocess, gaidīsim kriminālprocesu. Ir arī citi cietušie, kas faktiski nodarbojas ar izspiešanu, jo viņi prasa naudu par to, ka kriminālprocesa nebūs. Un tagad pēdējais stāsts. Piemēram, man cilvēks tieši tagad aprakstīja situāciju. Cietusī teica: “Vai nu 3000 eiro, un tad viss ir kārtībā, vai būs kriminālprocess.” Ņemot vērā, ka cietušie saņem kompensāciju, tātad arī kompensāciju par morālo kaitējumu, no apdrošināšanas sabiedrības, tāda situācija nav pieļaujama. Kā problēmu var risināt? Ir divas iespējas. Pirmā iespēja - saukt pārkāpējus pie administratīvās atbildības, neparedzot kriminālatbildību, kā es arī piedāvāju. Ja jūs to priekšlikumu atbalstīsiet, tad mēs atrisināsim problēmu šādā veidā. Ja tas netiks atbalstīts, tad es iesniegšu citu priekšlikumu, kas paredzēs, ka obligāti jābūt kriminālprocesam. Tas nozīmēs, ka mēs tiešām gribam sodīt tāpēc, ka ceļu satiksmes drošība ir apdraudēta. Un sodīsim visus. Ko tas nozīmēs? Tas nozīmēs, ka, piemēram, tad, kad cilvēks vada transportlīdzekli un kaut kas notiek... Kaitējums - viegls miesas bojājums - būs nodarīts, piemēram, viņa dēlam, kas sēž viņam blakus, bet būs kriminālprocess. Teiksim, tā mēs varam risināt. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka priekšlikumu atbalstīja gan Ģenerālprokuratūra, gan Tieslietu ministrija. Arī Iekšlietu ministrija atbalsta ar nosacījumu, ka mēs labosim citu pantu. Tātad, ekspertuprāt, priekšlikums ir atbalstāms. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_10_08_321-seq364 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam. (No zāles starpsaucieni.)".
- 2015_10_08_321-seq363 spokenText "23. - deputāta Andreja Judina priekšlikums, kas paredz izslēgt 260.panta pirmo daļu. Šo priekšlikumu atbalstīja prokuratūra, atbalstīja Tieslietu ministrija, atbalstīja eksperti, bet deputātiem bija atšķirīgs viedoklis. Līdz ar to mums būtu jādebatē.".
- 2015_10_08_321-seq361 spokenText "22.priekšlikums paredz papildināt Krimināllikuma 237.pantu ar otro daļu, paredzot, ka par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja izraisītas smagas sekas, arī iestājas atbildība. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq359 spokenText "21. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 237.panta sankciju. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq357 spokenText "20.priekšlikums paredz grozījumus 237.pantā. Arī ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq355 spokenText "19.priekšlikums paredz papildināt 236.pantu, kurā ir runa par šaujamieroču un šaujamieroču munīcijas nevērīgu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un citām darbībām. Ir paredzēts papildināt... Šis priekšlikums paredz atbildību, ja ir veiktas darbības ne tikai ar ieročiem, bet arī ar būtiskām daļām... Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq353 spokenText "18.priekšlikums līdzīgs 17.priekšlikumam. Arī ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq351 spokenText "17. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 235.pantu, kas arī saistīts ar ieročiem, munīciju. Arī ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq349 spokenText "16. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 233.panta otro daļu. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq347 spokenText "15. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozījumus 233.pantā, kurš paredz atbildību par neatļautām darbībām ar ieročiem, munīciju, sprāgstvielām. Priekšlikuma mērķis ir saskaņot panta pirmo un otro daļu, nepieļaut neatbilstību... novērst to neatbilstību, kas ir konstatēta. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq345 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq343 spokenText "12.priekšlikums ir analogs iepriekš minētajam. Tātad tas arī paredz... Es atvainojos! 13.priekšlikums, jā... 12.priekšlikumu mēs atbalstījām. 13.priekšlikums, kas ir analogs 11.priekšlikumam, paredz izslēgt 170.pantā vārdu “ļaunprātīgu”. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq341 spokenText "12. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums izslēgt 168.1 panta nosaukumā un dispozīcijā vārdu “pagaidu”. Šis pants paredz atbildību par nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Šo normu mēs pieņēmām, lai nodrošinātu Civilprocesa likumā paredzētās kārtības izpildi, bet Tieslietu ministrija pamatoti norādīja, ka ir arī lēmumi, kas ir pieņemti ārpus Latvijas un kam ir citi nosaukumi. Un, lai mēs varētu Latvijā izpildīt šos lēmumus un sodīt par šo lēmumu pārkāpšanu, mums nav jālieto attiecīgais vārds. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq339 spokenText "11. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 168.pantu un izslēgt vārdu “ļaunprātīgu”. Pantā ir paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nolēmuma par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšanu. Tieslietu ministrija absolūti pamatoti norādīja, ka izvairīšanās jau pēc savas būtības ir ļaunprātīga un ka šis vārds būtībā tikai traucē, jo faktiski ir jāpierāda tas, kas jau pats par sevi ir konstatējams. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq337 spokenText "10. - deputāta Andreja Judina priekšlikums atteikties no pirmajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem 148.pantā. 148.pantā ir paredzēta atbildība par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu. Un patlaban var saukt pie atbildības, ja radīts būtisks kaitējums. Ministrija piedāvāja - un mēs pirmajā lasījumā to atbalstījām - paredzēt arī atbildību, ja tas ir izdarīts ievērojamā apmērā. Ievērojams apmērs - 10 minimālās mēnešalgas, kā tas ir paredzēts. Patlaban ir mazāka summa, bet paredzēts, ka būs 10. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, saskaitot, cik maksā, piemēram, programmatūra vai... nu, pirmām kārtām programmatūra veikalos, mēs varam noskaidrot to summu. Un, ja summa ir lielāka, tad lietotājs saucams pie kriminālatbildības. Kur ir problēma? Patlaban ir jākonstatē kaitējums. Tātad jākonstatē nevis tas, kāda cena ir veikalā, bet gan kaitējums, kāds ir radīts. Līdz ar to, manuprāt, ir svarīgi šādu kārtību saglabāt un negrozīt pantu. Juridiskā komisija priekšlikumu atbalstīja.".
- 2015_10_08_321-seq335 spokenText "9. - Juridiskās komisijas priekšlikums atgriezties pie tikko minētā panta redakcijas, kas ir spēkā patlaban, jo uz pirmo las��jumu mēs akceptējām grozījumus, bet tomēr nolēmām, ka šeit ir vajadzīgas vēl debates, diskusijas. Līdz ar to gribam atstāt pantu bez grozījumiem. Tātad 9.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq333 spokenText "8. - tieslietu ministra priekšlikums grozīt 138.pantu. Par to mēs daudz diskutējām. 138.pants paredz atbildību par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu. Un, ja tāda darbība ir veikta aiz neuzmanības... vainīgā neuzmanības dēļ, tad iestājas sekas - ir paredzēta atbildība. Tieslietu ministrs ierosināja izslēgt vārdus “vainīgā neuzmanības dēļ”, un to var saprast tā, ka būtībā tā darbība ir tīša, jo principā bija arī priekšlikumi atzīt šo pārkāpumu par tīšu. Neraugoties uz to, ka nodoma nav, vienalga - tas ir tīši. Mēs daudz diskutējām, un komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2015_10_08_321-seq331 spokenText "7.priekšlikums paredz papildinājumu 70.8 pantā. Tā ir atbilde uz problēmu, ko konstatēja praksē. Mums ir gadījumi, kad juridiskajām personām piemēro piespiedu līdzekļus (turklāt, ja ir izdarīti vairāki pārkāpumi, par katru pārkāpumu piemēro atsevišķu līdzekli), bet nav tiesību normas, kas definētu, kā attiecīgos instrumentus, līdzekļus saskaitīt vai aizvietot. Līdz ar to ir izstrādāti priekšlikumi, kas saturiskā ziņā ir analogi Krimināllikuma 50. un 51.pantā paredzētajam, bet ir attiecināmi uz juridiskajām personām. 7.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq329 spokenText "6. - tieslietu ministra priekšlikums veikt grozījumus 70.6 pantā. Iepriekšējie priekšlikumi bija saistīti ar naudas sodu, bet te ir runa par naudas piedziņu. Tas nav sods, bet tas ir instruments, ko piemēro nevis fiziskajām personām, bet juridiskajām personām. Bet saturiski ideja līdzīga - palielināt iespējamo naudas soda... es atvainojos, naudas piedziņas apmēru. Proti, atbilstoši priekšlikumiem... nu, tur paredzēts pirmām kārtām diferencēt to apmēru, ņemot vērā pārkāpuma veidu, bet par sevišķi smagiem noziegumiem paredzēts sods 100 tūkstošu minimālo mēnešalgu apmērā. Tātad sanāk tāda diezgan iespaidīga summa. Jūs varat rēķināt... tātad 36 miljoni dro��i vien... Ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq327 spokenText "5. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 70.6 pantu. Priekšlikumam ir redakcionāls saturs, un tas ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq325 spokenText "4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 62.panta otro daļu. Jautājums saistīts ar notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgumu, un ir paredzēts papildināt otro daļu ar jaunu teikumu, nosakot, ka jautājumu par to, vai notiesātais ir izvairījies no soda izciešanas vai ne, izlemj tiesa. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq323 spokenText "3. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas paredz iespēju piemērot lielāku naudas sodu par smagiem noziegumiem, par kuriem var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem. Patlaban maksimālais sods ir 400 minimālās mēnešalgas, un ir piedāvāts to noteikt 3 tūkstošu minimālo mēnešalgu apmērā. Juridiskajā komisijā mēs diskutējām par attiecīgajām summām, kas ir lielas, bet man gribētos arī vērst uzmanību... Es varu atstāstīt, protams, komisijā diskutēto, ka patlaban ir, piemēram, viena regula - ne direktīva, bet regula! -, kas paredz, ka par administratīviem pārkāpumiem sods būs 5 miljoni eiro. Līdz ar to ir iesniegti priekšlikumi, par kuriem mēs tagad diskutējam. Nu, kaut gan varbūt tiešām šķiet, ka ir ļoti liels palielinājums, tie ir atbalstīti. Tieslietu ministrija, argumentējot šos priekšlikumus, norādīja arī uz nepieciešamību izpildīt rekomendācijas, kas saistītas ar iestāšanos OECD. Un problēma ir saistīta ar to, ka Latvijas sodi, naudas sodi, par atsevišķiem noziegumiem ir ļoti mazi. Protams, ir problēma, ka mēs varam grozīt Krimināllikumu, bet tas nemaz negarantē, ka praksē tiks piemēroti lieli sodi. Tātad 3.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq321 spokenText "2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz palielināt naudas sodu... iespējamo naudas sodu par smagu noziegumu līdz 500 minimālajām mēnešalgām. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq319 spokenText "Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.187. Ir saņemti 29 priekšlikumi. Pirmie trīs priekšlikumi, ko iesniedza tieslietu ministrs Rasnačs, saistīti ar naudas soda piemērošanu, proti, paredz naudas soda palielināšanu. 1. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka turpmāk par kriminālpārkāpumu maksimālais sods būs līdz trim minimālajām mēnešalgām. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_08_321-seq318 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.oktobrim. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2015_10_08_321-seq317 spokenText "Priekšlikumus gaidām līdz 22.oktobrim.".
- 2015_10_08_321-seq316 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Jābalso!”) Tātad komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2015_10_08_321-seq315 spokenText "Jā, kolēģi, mēs ļoti daudz šajos rudens mēnešos un arī jau vasarā esam runājuši par bēgļiem. Mēs šobrīd gaidām (varbūt daži negaida) šos 500 bēgļus no Vidusjūras. Bet patiesībā, ja mēs paskatāmies reāli, tad ir redzama daudz nopietnāka lieta: iespējams, pat vairāk bēgļu drīz vien būs pārgājuši pāri mūsu austrumu robežai no Krievijas puses. Un tāpēc, manuprāt, ir neiedomājama situācija, ka šie organizētās noziedzības pārstāvji, kuri palīdz šiem procesiem noritēt, saņem sodus, kuri nav, manuprāt, adekvāti. Un tāpēc mums ir jāstiprina šī robeža, un tādēļ sadarbībā ar Iekšlietu ministriju vajag attiecīgajos pantos šos sodus padarīt daudz bargākus un tādā veidā raidīt skaidru ziņu tiem, kas palīdz šiem Vjetnamas vai Afganistānas pilsoņiem pārkāpt mūsu robežu, ka viņi sēdēs cietumā. Un kāpēc? Tāpēc, ka tas arī ir mūsu nacionālās drošības jautājums! Es zinu, ka likumprojektam nav steidzamības, bet arī Robežsardze uzsvēra to, ka nepieciešams ir ātrāk izskatīt šo likumprojektu komisijā. Es zinu, ka ir pāris nianšu, kuras būtu jāpielabo, bet lūgums ir komisijā tiešām raiti strādāt un arī šeit, kolēģi, atbalstīt šo iniciatīvu un stiprināt Latvijas valsts robežas. Paldies. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”; dep. M.Bondars: “Ko NA domā?”)".