Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2011_12_08-seq48 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_10_25_a-seq49 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_05_19-seq439 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_05_19-seq171 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_04_28-seq428 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_04_14-seq404 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_04_14-seq366 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_04_14-seq122 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_04_07-seq167 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_03_17-seq5 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_01_27-1-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_12_16_a-2-seq876 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_12_16_a-2-seq542 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_12_16_a-2-seq427 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_12_09_a-seq29 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_11_03_a-seq19 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_09_02-seq231 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_04_29-seq61 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_03_31-seq491 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_03_31-seq136 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_03_04-seq389 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2010_02_11-seq365 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2009_11_05_a-seq218 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2016_01_28_341-seq52 spokenText "Godātie kolēģi! Ir tapis dokuments, kas beidzot palīdzēs Ārlietu ministrijai nostiprināt savu politisko gribu mūsu pilsoņu interešu aizsardzībā. Ņemot vērā to, ka Vīnes konvencija joprojām tiek pārkāpta un šogad ir atklājies kārtējais gadījums, kad mūsu atbildīgie dienesti netika informēti par bērna izņemšanu no ģimenes, šis ir ļoti būtisks pagrieziens mūsu tiesību aizsardzībā. Visiem saprātīgiem cilvēkiem ir skaidrs, ka ģimene bērnam ir vislabākā vieta, kā arī tas, cik ārprātīgi bērns pārdzīvo piespiedu šķiršanos ar vecākiem. Diemžēl praksē ir pierādījies fakts, ka jēdziens “bērna labākās intereses” var tikt pavērsts pret paša bērna ģimeni un labākās intereses pret bērna vecākiem var aizstāvēt kāds svešs cilvēks - sociālais darbinieks. Jūs maldāties, godātie kolēģi, ja domājat, ka bērnus atņem tikai pavisam bezcerīgiem vecākiem, kuri pakļauj bērnus briesmām vai nerūpējas par tiem. Tāpat jūs maldāties, ja šādās situācijās sākat vērtēt vecāku personību un rīcību procesa laikā. Nekad to nedariet, jo bērns nav koferis, kuru var pazaudēt izklaidības dēļ, un bērns nav sankcija vai balva, kuru var piešķirt vai atņemt. Bērnam ir tiesības, un bērns grib atgriezties ģimenē. Šajā situācijā es aicinu pirmām kārtām domāt par bērnu, nevis fokusēties uz to, ko katrs vecāks ir izdarījis vai nav izdarījis. Kāpēc mēs uzticam lemt mūsu likteņus kādam citam? Mums pašiem ir jāizvērtē katrs šāds gadījums, ņemot vērā potenciāli augsto kļūdu procentu, kuru pieļauj paši attiecīgo dienestu darbinieki, piemēram, Lielbritānijā. Šokē kādas sociālās darbinieces teiktais: “Mēs labāk salaužam desmit normālas ģimenes un izglābjam vienu bērnu no briesmām, nekā nedarām neko.” Padomājiet, kāda cena ir tam. (Starpsauciens: “Kurš būs tas, kurš vērtēs ģimenes?”) Es personīgi kontaktējos ar septiņām māmiņām un vienu vecmāmiņu, un katrai ir savs stāsts... Visi ir Latvijas pilsoņi. Tie ir adekvāti cilvēki. Dažiem no tiem ir izdevies paglābt savus bērnus, bet dažiem vēl ne. Ilustrācijai, piemēram, lieta no Lielbritānijas tiesu prakses. Vecāki Karisa Koksa un Ričards Kārters tika apcietināti tāpēc, ka viņu sešas nedēļas vecajam bērnam bija sākuš��s veselības problēmas. Tajās problēmās tika vainoti vecāki. Pēc trīs gadus ilga tiesas procesa vecāki tika attaisnoti, bet bērns jau bija adoptēts. Bērns ir zudis vecākiem. Tā ir kļūda! Vēl viens kliedzošs, jau vēsturisks netaisnības piemērs. Austrālijā valsts īstenoja politiku, ka vientuļām, neprecētām, nabadzīgām māmiņām atņēma bērnus, ievietojot tos audžuģimenēs. Šo praksi piekopa no Otrā pasaules kara beigām līdz septiņdesmitajiem gadiem, un tādējādi cieta tūkstošiem bērnu, un tikai pavisam nesen Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarde valsts vārdā atzina šo briesmīgo kļūdu un parlamentā atvainojās visiem valsts iedzīvotājiem, kuri bija cietuši no šīs netaisnības. Atgriežos atkal pie Lielbritānijas: 95 procenti no aptuveni pieciem tūkstošiem adopciju, kuras tur notiek katru gadu, ir tā sauktās piespiedu adopcijas. Tas nav precīzs termins, bet tas ir termins, kurš nozīmē, ka vecāki nav devuši piekrišanu. Un tas ir ne jau tāpēc, ka vecāki ir miruši vai nav spējuši izteikt savu gribu; tas ir tāpēc, ka vecāki cīnās par saviem bērniem un nekādā gadījumā negrib piekrist tam, ka bērni tiek šķirti no viņiem. Nezinādami savas tiesības, stresa situācijā vecāki bieži vien tiek spiesti parakstīt dažādus dokumentus, tostarp arī tādus, kas juridiski tiek tulkoti arī kā atteikšanās no bērna. Parasti tie ir rīcībspējīgi, adekvāti cilvēki. Ja vecākiem ir atļauts tikties ar bērnu, tas notiek uzraudzībā, un viņiem netiek atļauts sazināties ar bērnu savā dzimtajā valodā, jo katrs kontakts tiek vērtēts un bērni dzīvo atsevišķi. Uz šo brīdi man personīgi ir zināmi astoņi bērni, kuri ir piespiedu kārtā šķirti no ģimenes. Bet Tieslietu ministrijai noteikti ir daudz vairāk šādu datu. Daži no šiem bērniem tiek gatavoti adopcijai, tieši tāpat, kā mēs esam jau pazaudējuši mazo meitenīti Katrīnu. Tad nu rodas jautājums: cik daudziem bērniem ir jātiek adoptētiem, lai Latvijas valsts sāktu reaģēt un pildīt savas Satversmes 98.pantā noteiktās funkcijas?! Mums ir jāseko arī citu valstu piemēram. Čehijas prezidents ir ļoti stingri iestājies par bērnu tiesībām; Slovākija ir atbrīvojusi divus savus bērnus no Lielbritānijas sociālo dienestu sloga. Mūsu tautiešus ārvalstīs, īpaši Lielbritānijā, daži mēdz salīdzināt ar bēgļiem, sakot, ka, redz, Lielbritānija piecieš mūsu tautiešus un ka būs vien jāsolidarizējas... Bet vai ir dzirdēts kaut viens gadījums, ka bēgļu ģimenei tiek atņemts bērns? Jūs taču redzat, kā šīs ģimenes ceļo uz Eiropu - nedrošās laivās, dažreiz arī bez glābšanas vestēm. Un brīnumainā kārtā viņi paliek dzīvi! Lielbritānija pagājušajā gadā ir pieņēmusi apmēram septiņus simtus bērnu, kuri ir atceļojuši vieni paši - bez vecākiem. Valsts prezidents kopā ar tieslietu ministru pagājušā gada 11.augustā ir vienojušies par palīdzības sniegšanu bērniem ārvalstīs. Ministru prezidente Laimdota Straujuma sadarbībā ar Tieslietu ministriju šā gada 1.septembrī ir izveidojusi darba grupu Latvijas pilsoņu bērnu aizsardzībai ārvalstīs. Ņemot vērā visu to, tas būs ļoti liels apkaunojums valstij, ja pat tad, kad šo jautājumu risināšanā iesaistījušās valsts augstākās amatpersonas, mēs turpināsim zaudēt mūsu bērnus. Par mums vienkārši pasmiesies! Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā trūkst vienotas politikas bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs. Ar klusēšanu tiesās un maigām, lūdzošām vēstulēm mūsu pilsoņu aizstāvībai nepietiks. Ir nepieciešama nepārprotama diplomātiska, bet stingra nostāja šajā jautājumā. Aicinu deputātus sekot līdzi šīs deklarācijas izpildei un veicināt skaidra un stabila mehānisma izveidi bērnu aizsardzībai. Ja es pareizi saprotu, šī deklarācija varētu būt pirmais starptautiskais dokuments, kurā Latvija īpaši uzsver savas tiesības un pienākumus rūpēties par saviem bērniem un aicina to darīt arī citas valstis. Ar šo deklarāciju Latvija ierindosies to valstu vidū, kuras ir skaidri noteikušas savas prioritātes bērnu aizsardzības jomā, un, iespējams, gūs domubiedrus un līdzgaitniekus šajā cīņā par saviem pilsoņiem. Godātie kolēģi! Jāsecina, ka manā skatījumā abi deklarācijas varianti ir gana labi. Kā viena no līdzautorēm es cīnījos par to, lai dažas lietas tomēr paliktu. Tāpēc konsekventi atbalstīšu abus variantus, vienlaikus saprotot, ka otrais variants juridiski ir korektāks un diplomātiskāks. Es vēlos pateikties kolēģiem par ieguldīto darbu deklarācijas tapšanā. Tāpat vēlos pateikties tiem ministriju un konsulārā departamenta darbiniekiem un vēstniekiem, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus mūsu pilsoņu interešu aizsardzībā. Es ticu, ka mēs varam diplomātiskā veidā, tomēr uzstājīgi atgādināt par savām interesēm, un no tā nav jābaidās. Valdības veidotāji, lai kas jūs arī būtu un lai kas jums būtu padomā, es aicinu jūs ņemt vērā šo deklarāciju un iestāties par tās izpildi pēc iespējas ātrāk. Paldies jums.".
• 2016_01_28_341-seq50 spokenText "Nu, labrīt, tautas kalpi! Tātad Latvijas valsts viena gada laikā visvairāk savus gados jaunos Latvijas pilsoņus zaudē satiksmes negadījumos. Otrā pozīcija ir ārvalstīs no Latvijas pilsoņu ģimenēm izņemtie bērni. Lai jums būtu plašāks skats, es... Tie skaitļi ir ļoti traģiski: 53 bērni tika... 2010.gadā ir bijuši 53 bērnu tiesību pārkāpumu gadījumi, 2011.gadā ir 88, 2012.gadā - 102, 2013.gadā - 132, 2014.gadā - 122 gadījumi un 2015.gadā - 99 gadījumi, no kuriem 25 gadījumos šie bērni ir izņemti no ģimenēm. Tas nozīmē to (un šie skaitļi to parāda), ka cilvēki nav informēti. Tiem cilvēkiem, kas dzīvo ārvalstīs, nav sajēgas un sapratnes par to, kādi ir tās valsts likumi, tradīcijas un paražas. Šī deklarācija satur ļoti svarīgu uzdevumu Ministru kabinetam. Ministru kabineta pienākums būs informēt Latvijas valstspiederīgo ģimenes, kuras dzīvo ārvalstī, par šīs valsts tiesību normām, prasībām un tradīcijām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Latvijas pilsoņiem, kuri izvēlas dzīvot ārzemēs, ir nepieciešama praktiska palīdzība par mītnes zemes tradīcijām un prasībām bērnu tiesību jautājumos. Ārlietu ministrijai šāda informācija jāapkopo un jāizmanto visas tās rīcībā esošās iespējas, lai informētu ārzemēs mītošos Latvijas pilsoņus. Milzīgais problēmu skaits norāda, ka šādas informācijas katastrofāli trūkst. Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārzemēs, nav jākļūst par starptautisko tiesību ekspertiem bērnu adopcijas un bērnu tiesību jomā, viņiem vajag skaidri pateikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt attiecīgajā valstī. Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu, kas ir kā pirmais, un atbalstīt Cilvēktiesību komisijas alternatīvo priekšlikumu, jo pirmais priekšlikums juridiski un tehniski nebija korekti un precīzi izstrādāts. Tā kā otrajā visi ir pastrādājuši labāk, lūdzu, noraidiet pirmo un atbalstiet alternatīvo. Paldies.".
• 2016_01_28_341-seq49 spokenText "Paldies ziņotājam. Uzsākam debates. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.".
• 2016_01_28_341-seq48 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Kā Saeimas priekšsēdētāja jau mūs informēja, deputāti, kuri tika minēti, izstrādāja Saeimas deklarācijas projektu, ko Saeima nolēma nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Šajā deklarācijas projektā deputāti ir vērsuši uzmanību uz situācijām, kurās Latvijas valstspiederīgo bērniem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un citās valstīs tiek iecelti aizbildņi, un konstatējuši, ka ir bijušas konkrētas situācijas, kurās šo valstu atbildīgās iestādes nav informējušas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības par konkrētām darbībām, kas tiek veiktas. Šajā, sākotnēji iesniegtajā, deklarācijas projektā deputāti mudināja ārvalstu atbildīgās iestādes ievērot Vīnes konvenciju atbilstoši bērnu labākajām interesēm, kā arī paredzēja virkni uzdevumu Latvijas valsts dažādām institūcijām. Pēc tam, kad šis deklarācijas projekts tika nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, komisija uzsāka ilgu un rūpīgu darbu, pamatīgi iepazīstoties ar konkrēto situāciju. Es uzskatu, ka tas bija ļoti vērtīgs process, jo mēs patiešām apzinājām visas tās dažādās problēmsituācijas, situācijas, kuras rodas Latvijas valstspiederīgajiem (un kuras var rasties ikvienam!), ja viņi varbūt nav pilnībā spējuši parūpēties par saviem bērniem un ja šādos gadījumos kādas citas valsts - vai nu Eiropas Savienības dalībvalsts, vai kādas citas valsts - atbildīgās institūcijas ir lēmušas, piemēram, par aizbildņu iecelšanu šiem bērniem. Komisija rūpīgi diskutēja par šiem jautājumiem un uzklausīja Saeimas Juridiskā biroja viedokli. Un es gribu pateikt lielu paldies Saeimas Juridiskajam birojam, kas ļoti aktīvi iesaistījās alternatīvā projekta izstrādē. Es gribu pateikt lielu paldies arī Tieslietu ministrijai un Ārlietu ministrijai, kuras ļoti aktīvi un analītiski ziņoja par konkrētām situācijām, kādas ir radušās. Un šī garā procesa rezultāts: pateicoties tam, ka arī deputāti, kuri nav no komisijas, iesaistījās šajā darbā un iesniedza priekšlikumus, komisija sagatavoja alternatīvu projektu, kurā ir lielā mērā precizētas gan atsauces uz Vīnes konvenciju un konkrētie termini, kas tiek lietoti, gan arī veids, kādā tiek skaidri norādīta saikne starp Vīnes konvenciju un ANO Bērnu tiesību konvenciju, gan arī apjoms, kādā ārvalstu kompetentās iestādes tiek aicinātas ievērot un respektēt Latvijas valsts pienākumu aizstāvēt savu valstspiederīgo intereses un tiesības ārpus Latvijas. Alternatīvais deklarācijas projekts paredz arī uzdot Ministru kabinetam pienākumu informēt par šīs deklarācijas pieņemšanu Saeimā attiecīgās valstis, kurās šādi gadījumi ir bijuši, pārstāvēt Latvijas pilsoņus dažādās attiecīgās institūcijās citās valstīs, kurās šādas situācijas rodas, kā arī - tas ir ļoti svarīgi! - izglītot Latvijas valstspiederīgos par to, kādas bērnu aprūpes normas un tradīcijas būtu jāievēro brīžos, kad Latvijas valstspiederīgie dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Cienījamie kolēģi! Kā Saeimas priekšsēdētājas kundze jau sacīja, komisija ir rūpīgi strādājusi pie šī projekta un tātad aicina neatbalstīt sākotnēji izstrādāto deklarācijas projektu, bet vienoties par atbalstu komisijas izstrādātajam deklarācijas projektam, jo tas ir daudz precīzāks gan apjoma, gan adresātu ziņā.".
• 2016_01_28_341-seq47 spokenText "Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.martam. Darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Deklarācija “Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā””, kuru iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inguna Sudraba, Jānis Dombrava, Inga Bite, Andrejs Elksniņš, Jūlija Stepaņenko, Gunārs Kūtris, Igors Pimenovs, Rihards Kols, Gaidis Bērziņš un Boriss Cilevičs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais alternatīvais lēmuma projekts - “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs”. Vispirms komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne ziņos par abiem lēmumu projektiem, un tad par abiem būs debates. Pēc tam būs balsojums - vispirms par lēmuma projektu, kuru komisija lūgusi noraidīt, un tad par alternatīvo lēmuma projektu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
• 2016_01_28_341-seq46 spokenText "29.".
• 2016_01_21_339-seq104 spokenText "29.".
• 2002_03_07-seq303 spokenText "29.".
• 2016_01_28_341-seq45 spokenText "27.?".
• 2016_01_28_341-seq44 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.marts.".
• 2016_01_28_341-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_01_28_341-seq42 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis likums, ko izstrādājis Ministru kabinets, ir saistīts ar iepriekšējo. Tas paredz piešķirt pašvaldībām tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz ledus. Komisija izskatīja to, atbalstīja pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2016_01_28_341-seq41 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.martam. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2016_01_28_341-seq40 spokenText "Ņemot vērā to, ka ir saņemts lūgums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Juridiskā komisija tam ir piekritusi, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 29.martu.".
• 2016_01_28_341-seq39 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_01_28_341-seq38 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir strādājusi ar dokumentu Nr.459/Lp12 - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajam lasījumam. Šie grozījumi paredz atbildību par atrašanos uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, ja ir spēkā aizliegums uz tā atrasties, un paredz sodu līdz 70 eiro. Ņemot vērā to, ka ir jānosaka arī pašvaldībām uzdevums pienācīgā kārtā informēt cilvēkus par aizliegumu un darba grupai ir jāizstrādā šādi noteikumi un jāpapildina likums “Par pašvaldībām”, tāpēc ir saņemta attiecīga vēstule no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2016_01_28_341-seq37 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.".
• 2016_01_28_341-seq36 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.februāris.".
• 2016_01_28_341-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_01_28_341-seq34 spokenText "Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šā gada 20.janvāra sēdē skatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.447/Lp12) pirms pirmā lasījuma. Šis likumprojekts ir sagatavots kompleksi ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, par kuru tikko kolēģis Valdis Skujiņš jau ziņoja. Kas ir ietverts šajā likumprojektā? Ņemot vērā Finanšu ministrijas 2012.gada 20.marta informatīvo ziņojumu par maksas pakalpojumu un valsts nodevu nošķiršanu, Kultūras ministrija kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir izpildījusi šo uzdevumu un turpmāk par atļaujas izsniegšanu mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai, kā arī kultūras pieminekļu un valstij piederošo senlietu pagaidu izvešanai no Latvijas līdz ar šiem grozījumiem vairs netiks iekasēts kā par maksas pakalpojumu, bet gan būs jāmaksā nodeva. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2016_01_28_341-seq33 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
• 2016_01_28_341-seq32 spokenText "2.februāris.".
• 2012_01_19-seq28 spokenText "2.februāris.".
• 2016_01_28_341-seq31 spokenText "Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_01_28_341-seq30 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”. Likumprojektu iesniedza Ministru kabinets. Tas izstrādāts, lai ieviestu Latvijas Republikas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīvas 2014/28/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību normas. Atbilstoši direktīvai paredzēts precizēt Civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu aprites likumā lietotos terminus, likuma normas par šo sprāgstvielu atbilstības novērtēšanas veikšanu, kā arī nosacījumus sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu piedāvāšanai tirgū atbilstoši direktīvas prasībām. Turklāt paredzēts, ka turpmāk sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu marķēšanas prasības tiks ietvertas Ministru kabineta noteikumos. Paredzēts deleģējums Ministru kabinetam - noteikt prasības sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim, importētājam un izplatītājam. Pārejas noteikumos paredzēts neierobežot tādu sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu piedāvāšanu tirgū, kuras laistas tirdzniecībā līdz 2016.gada 19.aprīlim un atbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2016_01_28_341-seq29 spokenText "20.? 12. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.  ".
• 2016_01_28_341-seq28 spokenText "Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam - līdz šā gada 12.februārim.".
• 2016_01_28_341-seq27 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_01_28_341-seq26 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi izskatīšanai un arī izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, kurš ir atbalstīts Ministru kabineta sēdē un kuru ir izstrādājusi Kultūras ministrija. Likums ir spēkā jau kopš 1992.gada, tātad sens. Šie grozījumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta normatīvajiem aktiem par valsts nodevu, kas ir saistīta ar valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu pagaidu izvešanu no valsts. Uzklausījusi Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieku, profesionāļu un ekspertu atzinumus, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzina šos grozījumus par labiem. Lūdzam jūs apstiprināt tos pirmajā lasījumā.".
• 2016_01_28_341-seq25 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.".
• 2016_01_28_341-seq24 spokenText "4.februāris.".
• 2014_01_30(23)-seq100 spokenText "4.februāris.".
• 2016_01_28_341-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_01_28_341-seq22 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai - grozījumi Aizsargjoslu likumā pirmajam lasījumam. Šie grozījumi paredzēti, lai viestu skaidrību par aizsargjoslām ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām, jo tur šobrīd rodas vairāki pārpratumi tieši būvniecības uzsākšanas procesā. Atbildīgā komisija izskatīja šos grozījumus un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2016_01_28_341-seq21 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sporta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2016_01_28_341-seq20 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.".
• 2013_04_11-seq23 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.".
• 2016_01_28_341-seq18 spokenText "Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.349/Lp12 - “Grozījums Sporta likumā”. Ir saņemts viens priekšlikums no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kuru komisija atbalstīja.".
• 2016_01_28_341-seq17 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Sporta likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.".
• 2016_01_28_341-seq16 spokenText "Līdz ar to aicinu komisijas vārdā deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.".
• 2016_01_28_341-seq14 spokenText "Cienījamie kolēģi, labrīt! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš jau atbalstīto likumprojektu un precizē summas apmēru. Šajā likumprojektā ir iesniegts viens priekšlikums - tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu. Komisija lūdz atbalstīt.".
• 2016_01_28_341-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.".
• 2016_01_28_341-seq10 spokenText "Un 2.priekšlikums, ko ir atbalstījusi arī Juridiskā komisija, paredz, ka likums būs spēkā no 1.marta. Lūdzu atbalstīt.".
• 2016_01_28_341-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.350/Lp12 - “Grozījumi Krimināllikumā”. Sākotnēji bija paredzēts, ka likumprojekts varēs stāties spēkā 1.janvārī, taču mēs drusciņ lēnāk esam strādājuši. Līdz ar to ir divi priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt norādījumu, ka likums stāsies spēkā 1.janvārī. Lūdzu atbalstīt.".
• 2016_01_28_341-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas v��rdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2016_01_28_341-seq6 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Judīti Mauliņu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneses amata.".
• 2016_01_28_341-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristapa Zakuļa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2016_01_28_341-seq4 spokenText "Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Esam saņēmuši Kristapa Zakuļa iesniegumu, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi atbilstošu lēmuma projektu par Zakuļa kunga atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata. Lūdzu, balsojiet!".
• 2016_01_28_341-seq3 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Kristapa Zakuļa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2016_01_28_341-seq2 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu”. Ņemot vērā, ka ierosinājumā par kriminālprocesuālās imunitātes atcelšanu un piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesnesi Ivetu Bērziņu un tam pievienotajā uzziņā norādītās ziņas ir izmeklēšanas noslēpums un satur ierobežotas pieejamības informāciju, ar šiem dokumentiem ikviens Saeimas deputāts šonedēļ varēja iepazīties Sevišķās lietvedības nodaļā. Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Ņemot vērā, ka tiesnese ir Saeimas iecelta amatpersona, Juridiskās komisijas vārdā aicinu atļaut uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu.".
• 2016_01_28_341-seq1 spokenText "Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 28.janvāra sēdi. Pirms uzsākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Kristapa Zakuļa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Ir!”; “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi, un deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, no tās izslēdzot likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” līdz turpmākajam komisijas lēmumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 19, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts, un likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr.430/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta. Deputāti Dainis Liepiņš, Inga Bite, Juris Viļums, Mārtiņš Bondars, Jānis Ruks un Mārtiņš Šics lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi, un mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 23. Sēdes darba kārtība nav grozīta, un likumprojekts darba kārtībā netiek iekļauts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Oficiālās elektroniskās adreses likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Guntim Kalniņam no šā gada 26.janvāra līdz 29.janvārim”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Gunta Kalniņa iesniegums ar lūgumu viņam piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 26.janvāra līdz 29.janvārim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2016_01_26_340-seq79 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Guntis Kalniņš, Jānis Klaužs, Nellija Kleinberga, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Vilnis Ķirsis, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Ainārs Mežulis, Sergejs Mirskis, Ināra Mūrniece... ir, Ņikita Ņikiforovs, Imants Parādnieks, Artis Rasmanis, Silvija Šimfa, Juris Vectirāns, Ivars Zariņš un Mihails Zemļinskis.".
• 2016_01_26_340-seq78 spokenText "Paldies ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam par ziņojumu un par plašajiem komentāriem. Līdz ar to Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ir uzskatāms par izskatītu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultāta nolasīšanai.".
• 2016_01_26_340-seq77 spokenText "Jā, paldies, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dažas atbildes un atbilstoši Kārtības rullim – arī noslēguma vārdi. Manuprāt, īpaši šajā otrajā daļā skaidri izkristalizējās tas, kas ir... Tā kā tās man ir jau piektās ārlietu debates, tad jau no pašām pirmajām, kurās es esmu piedalījies, ir skaidrs, ka bieži vien, runājot par ārlietām, par Ārlietu ministriju, mēs savā ziņā uzskatām, ka runājam par visām lietām, un tātad savā ziņā Ārlietu ministriju varētu šo debašu kontekstā pārdēvēt par visu lietu ministriju. Es pilnīgi piekrītu tiem, kuri saka, ka mums vajag veidot, kā Zariņa kungs teica, integrētu piedāvājumu un integrētu politiku saistībā ar, piemēram, Jauno Zīda ceļu, tranzītu un visu pārējo. Taču Ārlietu ministrija ir jau simts reizes norādījusi gan nozarei, gan kolēģiem, ka, lai šādu integrētu piedāvājumu un konkurētspēju veicinātu, mums ir nepieciešams plašāks to institūciju loks, kuras strādā pie tā. Mums ir jārunā par tarifiem, mums ir jārunā par dažāda veida pasākumiem, kas, patiesību sakot, ir gan privātā biznesa, gan visas valsts pārvaldes jomā. Un pie tā mēs arī strādājam. Šeit tika minēts par EXPO 2017, un savā ziņā Kola kungs joprojām uztraucas par šo padomi... Acīmredzot būs jāuzaicina uz kādu sēdi. Bet es varu teikt – jā, bija viedoklis, ka Latvijas nodokļu maksātājiem attiecībā uz EXPO... ka nedz Milānas, nedz Astanas kontekstā nebūtu jātērē savi līdzekļi. Mums izdevās sadarbībā gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan it īpaši ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru panākt to, ka Latvija piedalīsies, un pirmo reizi mēs ejam tādu zināmu eksperimenta ceļu, ka faktiski uzņēmēji paši arī to apmaksās. Vai tas ir labi vai slikti? Varam diskutēt. Bet arī tas lielā mērā ir zināms inovatīvs pienesums. Nu, ņemot vērā to, ko es jau teicu, – ka Ārlietu ministrija ir atbildīga par visu –, es pat sāku just, ka man laikam ir jāsāk pievērst uzmanību arī tām norisēm, kas notiek Latvijā. Kaut gan īsti laikam mūsu dienests to nevar izdarīt. Es saprotu, Viļuma kungs, tās bažas, un es pilnībā atbalstu viedokli par to, ka diemžēl Latvijas reģionos vairākās vietās ir informatīvie “caurumi”, es pat teiktu tā. Bet šeit mēs, protams, gribētu redzēt arī to institūciju iesaisti, kuras jau sen ir atbildīgas par atbilstoša budžeta sagatavošanu un attiecīgo problēmu risināšanu. Nu, un, protams, es nekādi nevarētu teikt, ka Latvijas Ārlietu ministrija būtu atbildīga par vardarbību pret sievietēm Latvijā. Tas laikam būtu mazliet pārspīlēts, bet man gandrīz vai tā jāsaprot no tās jūsu uzstāšanās. Es pilnībā piekrītu, ka tā dezinformācija, tās darbības, kas bieži vien tiek veiktas saistībā ar ļoti nopietnām problēmām, pēc būtības vairāk vai mazāk veicina ļoti, ļoti, sliktas tendences. Un, protams, lielā mērā politiķiem, kas bieži arī piedalās diskusijās gan sabiedriskajos medijos, gan privātajos medijos, sociālajos tīklos, ir arī jāsaprot sava atbildība, bieži vien pārpublicējot nepārbaudītu dažāda veida informāciju. Kaimiņa kungs, paldies par komplimentu, ka runa bija labāka par ziņojumu. Ziņojums un runa, patiesību sakot, ir tradicionāli vienots dokuments... vienota pakete. Ziņojumā mēs iezīmējam mazliet plašākas lietas, bet runa ir akcents. Taču šis ziņojums nekādi nevar būt budžeta paskaidrojums. Par budžetu mēs debatējām pagājušajā gadā. Es būtu laimīgs skaidrot to vai citu pozīciju, bet gribu tikai teikt, ka Latvijas Ārlietu ministrijas budžets nav pats lielākais, taču mēs darām visu, lai nodrošinātu palīdzību mūsu valstspiederīgajiem neatkarīgi no tā, vai tie būtu diasporas cilvēki vai cilvēki, kas nonākuši dažādās problēmās, un lai atbalstītu mūsu uzņēmēju biznesu, kā arī cīnītos par mūsu valsts drošību. Un es varu tikai apbrīnot un teikt paldies maniem kolēģiem diplomātiem, kuri tiešām ļoti, ļoti smagos apstākļos dara fantastisku darbu. Es domāju, ka mēs ar Bondara kungu varam palikt katrs pie savām domām par to, kāds ir bijis Latvijas prezidentūras panākums. Par prezidentūras norisēm es esmu gana daudz runājis. Es esmu arī daudz runājis par tiem jautājumiem, kas, manuprāt, ir bijuši ne tikai stratēģiski, bet arī tādi, par kuriem, piemēram, pat pēdējā Latvijas prezidentūras dienā mums izdevās panākt gan Latvijas pilsoņiem, gan visas Eiropas pilsoņiem labvēlīgu risinājumu (piemēram, kaut vai mobilo sakaru un internetsakaru viesabonēšanas jautājumos). Tā ka mums ir ar ko palepoties, bet nu, protams, opozīcijas liktenis ir pakritizēt, ko mēs arī saprotam. Tajā pašā laikā es tomēr gribu atgādināt divas lietas. Mēs katru gadu janvārī nākam uz šīm debatēm, līdz ar to teikt, ka mēs neiniciējam kaut kāda veida sarunu (lai gan tas pat ir Saeimas kārtības rullī noteikts), būtu diezgan aplami. Domāju arī, ka savā ziņā jūs pat pareizi pateicāt atsevišķas prioritātes, par kurām mēs šeit runājām. Es arī pilnībā piekrītu tam, ka mums ir nopietni jāstrādā ar Lielbritānijas izvirzītajiem jautājumiem, bet mums ir jāatceras arī vairākas lietas. Piemēram, ja mēs tiešām piekrītam uzstādījumam, ka neeirozonas valstīm ir jābūt pietiekamai iespējai būt klāt jautājumos, kurus pārspriež eirozonas valstis, vai ja mēs runājam par brīvu darbaspēka kustību, tajā pašā laikā mēs nekādi nevaram piekrist tam, ka mūsu cilvēki Lielbritānijā kaut kādā veidā pēkšņi tiek diskriminēti... Tā ka šeit mēs turpināsim strādāt. Par kvotām runājot. Es tomēr gribētu atgādināt vēlreiz to, kas šeit kā neskanēja, tā neskan. Attiecībā uz kvotu politiku Latvijas valdības pati pirmā pozīcija ir bijusi ļoti skaidra, un nevajadzētu tiešām maldināt sabiedrību, par kuras maldināšanu jūs tā uztraucaties. No pirmās dienas mēs teicām, ka esam kategoriski pret obligāto bēgļu sadales jeb imigrācijas sadales mehānismu, jau kopš pirmās dienas – vēl mūsu prezidentūras laikā, kad komisija nāca ar šiem priekšlikumiem. Tajā pašā laikā mēs arī pateicām, un te bija ļoti smaga diskusija, ka solidaritātes vārdā mēs esam gatavi piedalīties noteikta cilvēku skaita pārdalē. Bet, ja netiks izpildīti citi nosacījumi, par kuriem šeit ir daudz debatēts, tad mēs būsim pret. Līdz ar to šī rīcība ir bijusi pietiekami konsekventa. Un visbeidzot par investīciju pieaugumu. Es gribētu teikt, ka OECD pati par sevi veicinās investīciju pieaugumu, jo dalība šajā organizācijā risinās veselu rindu jautājumu, kas ir saistīti ar uzņēmēju vides sakārtošanu. Es jau minēju šeit. Pirmkārt, jau cīņa pret korupciju. Otrkārt, tie ir jautājumi, kas skar labāku valsts kapitāla sabiedrību pārvaldi. Tā ir problemātika, kas ir saistīta ar mūsu finanšu sektoru. Un mēs zinām, ka šeit mums arī ir daudz darāmā. Tā ka pats par sevi sagatavošanās process ir tas, kas veicinās mūsu uzņēmēju vides pieaugumu. Kola kungs, es domāju, ka mēs šo diskusiju laikam varētu turpināt. Nebūtu prātīgi vēlreiz atgriezties pie jautājumiem. Bet es gribu tomēr pilnībā piekrist vienam apgalvojumam, ko jūs pateicāt. Tā ir pilnīga taisnība, ka investīciju piesaistei ir nepieciešama sakārtota uzņēmējdarbības vide. Cita starpā arī tajos jautājumos, par kuriem tieši ir atbildīga Tieslietu ministrija un kur ir problēmas. Gan mūsu starptautiskajos reitingos, gan arī, teiksim, jautājumu loks, pie kura mēs turpinām visi kopīgi strādāt. Un vēl... Jā, mums laikam ir vairākas jomas, kurās ir dalītā atbildība, un ar to ir jārēķinās. Piemēram, kopā ar Ekonomikas ministriju mēs diezgan cieši strādājam pie investīciju piesaistes ārējo ekonomisko sakaru veicināšanā. Ārlietu ministrija vairāk darbojas pie ārējās tirdzniecības politikas. Kopā ar Kultūras un izglītības ministriju – pie diasporas politikas. Es domāju, ka tā sadarbība ir bijusi gana laba. Tajā pašā laikā mēs esam vienmēr bijuši atklāti jebkurai sarunai par to, ko vēl varētu darīt lietas labā. Paldies Dolgopolova kungam par novēlējumiem, ko vajadzētu vēl darīt, kā vajadzētu darīt. Arī te tika runāts par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu. Ja nemaldos, Zariņa kungs runāja par to, ka varētu būt kādi standarti, kurus pārskatīs vai kur varētu būt kāda piekāpšanās. Es tikai varu teikt, ka šīs sarunas ir smagas, šīs sarunas turpinās. Un šobrīd Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības ministra formātā ir vairāki jautājumi – ģenētiski modificētā pārtika, kā arī vēl citi jautājumi, par kuriem, protams, sarunas notiek smagi un kuros ne tikai Latvija, bet daudzas valstis nav gatavas uz kompromisiem. Noslēgumā gribētu vēlreiz teikt lielu paldies kolēģiem, gan tiem kolēģiem Ārlietu ministrijā, kas daudz ir strādājuši pagājušogad, kā arī strādājuši pie šī konkrētā ziņojuma. Tāpat es gribētu teikt paldies kolēģiem šeit, Saeimā, par šīm diskusijām, par kritiku, par padomiem, par ieteikumiem. Un, kā jau es teicu, lielā mērā valsts ārpolitika veidojas no daudziem un dažādiem mozaīkas elementiem, no daudzu un dažādu institūciju veiksmīgas sadarbības. Tāpēc es gribu teikt, ka nākamajā periodā, līdz nākamā gada janvārim, līdz nākamajām debatēm, mums ir jārēķinās ar to, ka mūsu valstij būs ļoti daudz izaicinājumu, uz tiem būs jāreaģē ļoti, ļoti ātri un dažreiz arī elastīgi. Tāpēc es ļoti gribu cerēt, ka mūsu sekmīgā sadarbība – Ārlietu ministrijas, valdības sadarbība ar parlamentu un ar parlamenta komisijām (man, protams, īpaši jāuzrunā Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija) – turpināsies tikpat labā un konstruktīvā gaisotnē un ka kopā mēs spēsim nodrošināt gan valsts drošību, gan ekonomisko izaugsmi, gan arī, protams, stiprināt to pamatu pamatu, kas mēs esam, – daļa no eiroatlantiskās sabiedrības. Liels paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2016_01_26_340-seq76 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ārlietu ministra kungs vēlas ko piebilst?".
• 2016_01_26_340-seq75 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamie viesi, kuriem īpašs paldies par izturību un pacietību! Es negribētu runāt par padarīto, jo tā vērtējums ir atkarīgs no tā, uz kura sola – pozīcijas vai opozīcijas – sēž vērtētājs. No tā ir atkarīgs arī vērtējuma saturs. Es gribētu parunāt par to darāmo, kas izskanēja ziņojumā, izskanēja ministra runā. Dabiski, tāpat kā pērn, arī šogad ir trīs lielākie apdraudējumi, proti, Krievija, starptautiskais terorisms un bēgļi. Es pieliktu klāt arī ceturto – Eiropas – un ne tikai Eiropas! – politiskās elites zināmu diezgan nopietnu izsīkšanu, kas traucē pieņemt ne tikai vienotus, bet arī saprotamus un saprātīgus lēmumus. Runājot par darāmajiem darbiem, man šķiet, ka šeit vajadzētu drusku konkrētāk runāt par tām problēmām, kas tiešām ir risināmas. Ministra kungs bija pat teicis, ka Lielbritānija gatavojas referendumam. Jā, tiešām, tā tas ir. Tiešām ir svarīgi pieturēties pie lozunga “Vienoti dažādībā”. Bet laikam vajadzētu pateikt, kuras no tām prasībām, ko izvirza Lielbritānija, tām pretenzijām, kas izvirzītas Eiropas Komisijai, tām prasībām, ko Lielbritānija formulē, tātad kuras no tām ir atbalstāmas no Latvijas puses ar abām rokām, kuras ir atbalstāmas ar vienu roku un kuras ir noraidāmas? Kur mēs stāvēsim kā klints, lai saglabātu Eiropas Savienības vienotību? Otrs jautājums. Ir runa par to, lai paplašinātu bezvīzu režīma ieviešanu ar citām valstīm. Vai tas ir vienīgais līdzeklis, kā iziet no tās krīzes, ko pārdzīvo Šengenas zona visā, kas saistīts ar bēgļu problēmām un citām lietām? Varbūt ir arī citas receptes? Teiksim, vīzu piešķiršanas atvieglotais režīms vai citi mēģinājumi risināt šo lietu. Trešais jautājums, kas, dabiski, nav šā gada jautājums, bet ir šā gada procesa jautājums, – tas ir Eiropas Savienības paplašināšanas jautājums. Jau tagad, kā zināms, Eiropā eksistē divas valstu grupas ar diviem attīstības ātrumiem. Paplašināšanas gadījumā pievienosies trešā grupa ar trešo ātrumu. Kā to ir gatavs un spējīgs izturēt Eiropas Savienības budžets? Kā mēs paši esam gatavi vai neesam gatavi samierināties ar to, ka, teiksim, tie paši fondi, kas nāk no Eiropas Savienības, drusku saruks? Bet varbūt saruks vairāk nekā drusku... Kādā mērā un kādos apjomos? Visi tie ir jautājumi, par kuriem ir ne tikai jādomā, bet jārunā un arī jārēķina. Nākamais jautājums – Transatlantiskais tirdzniecības un investīciju partnerības līgums. Mēs runājam par ģenētiski modificētām pārtikas precēm, mēs run��jam par standartiem. Vai mēs runājam par eiro un dolāra kursa attiecībām un kā tās ietekmē importa un eksporta attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm? Kā ir salīdzināmas un kā ir savienojamas Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nodokļu politikas lietas, kas ir ļoti atšķirīgas un kas ļoti ietekmēs arī šīs lietas, par kurām es tikko teicu? Par visām tām lietām ir jārunā pietiekami konkrēti, plānojot ārpolitiskās darbības 2016.gada kontekstā. Un pēdējais, ko es gribēju teikt noslēgumā. Viena tehniska piezīme – es jau vienreiz par to esmu runājis. Mums ir ārkārtīgi liels diplomātisks (un ne tikai) aparāts Briselē. Bet ļoti gribētos, lai tiktu pastiprināta Ārlietu ministrijas koordinējošā loma, lai mēs nesastaptos katru reizi ar to, ka parādās jauna Eiropas Savienības direktīva vai grozījumi tajā un mēs uzreiz esam spiesti steidzamības kārtā pieņemt attiecīgus grozījumus vairākos Latvijas Republikas likumos. Man šķiet, ka smagnējās procedūras, kādas pastāv Eiropas Savienībā, pieņemot pašas direktīvas un grozījumus tajās, palīdz arī laikus koordinēt un laikus pieņemt attiecīgus lēmumus. Es vēlu veiksmi Ārlietu ministrijai, arī esošajam un topošajam ārlietu ministram, lai šīs problēmas tiktu risinātas. Paldies.".
• 2016_01_26_340-seq73 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministrs atbildēja attiecībā uz ārējo ekonomisko politiku, tomēr nesniedza atbildi, kur tad ir pieejama šī politika, kur ar to var iepazīties. Un tādas politikas neesamība tomēr rada jautājumus, dod pamatu apšaubīt to, ka uzņēmēji, kā ministra kungs apgalvo, ir apmierināti ar visu šo procesu. Nu, tas neatbilst patiesībai! Īstenībā pati lielākā neapmierinātība ar esošās valdības darbību nāk no uzņēmējdarbības vides. Par dažādām jomām, tajā skaitā par iespējām eksportēt, par jaunu tirgu apgūšanu... Tas, ko jūs minējāt par 19 jaunu tirgu apgūšanu... atvēršanu... Atvēršana ir viena lieta. Tā ir status quo situācija. Bet ir jautājums: kā mēs kāpinām apgrozījumu saistībā ar šo bilanci? Un jūsu atsauce uz šiem veiksmīgajiem tirgiem ir nevis plānveidīgi īstenotas politikas rezultāts, bet gan reakcija uz krīzi. Protams, tas ir labi, ka spējam tik ātri reaģēt uz izaicinājumiem, tomēr valstij, kura vēlas veiksmīgi ekonomiski attīstīties ilgtermiņā, nepieciešama skaidra ilgtermiņa politika. Pašreiz tādas nav. Valsts līmenī trūkst skaidru vadlīniju attiecībā uz visām ar investīciju piesaisti un uzturēšanu saistītajām institūcijām – Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tā tālāk. Īpaši akūta ir pašvaldību, kā arī šaurākas nozīmes institūciju neiesaistīšana investīciju piesaistē. Šajā sakarā jāpiemin Konkurences padome, Publisko iepirkumu birojs, Valsts ieņēmumu dienests, kam būtu jāturpina darbs pie Latvijas kā pie investīcijām pievilcīgas un drošas vides veidošanas. Un visbeidzot. Es domāju, ka jums vairāk vajadzētu uztvert šos aicinājumus. Nevis apšaubu jūsu status quo pozīciju, esot Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes koordinatoram, bet manis teiktais ir vairāk kā pragmatiski priekšlikumi par to, kas būtu jāveic šai padomei turpmāk. Būtu nepieciešams izveidot gan vienotas starpinstitucionālās vadlīnijas par prioritārajiem investīciju objektiem valstī un nozarēm Latvijā, kā arī būtu jāidentificē valstij prioritārie eksporta novirzieni, veidojot pārredzamu un koordinētu politiku, kurā sadarbojas visas ar investīcijām un ekonomiku saistītās institūcijas. Tas ir vairāk aicinājums, nevis bakstīšana ar pirkstu. Paldies.".
• 2016_01_26_340-seq72 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Rihardam Kolam, otro reizi.".
• 2016_01_26_340-seq71 spokenText "Un visbeidzot pašā nobeigumā es vēlos pieskarties jautājumam par ekonomiskās telpas paplašināšanu, par mūsu, par Latvijas izaugsmi. Ministra kungs! Jūs minējāt, ka iestāšanās OECD sekmēšot investīciju pieaugumu. Es jums pilnīgi piekrītu, ka iestāšanās OECD ir svarīga, bet, ziniet, investīciju pieaugumu nesekmēs iestāšanās OECD. Investīciju pieaugumu sekmēs Latvijas tiesiskā vide, investīciju pieaugumu sekmēs laba pārvaldība Latvijā un arī tas, kā mēs spēsim nodrošināt adekvātas izmaksas mūsu uzņēmējiem un mazāku birokrātiju. Tie ir pamati investīciju pieaugumam, nevis iestāšanās OECD. Nevajag maldināt Latvijas sabiedrību, jo tas ilgtermiņā nes sliktus rezultātus! Paldies jums.".
• 2016_01_26_340-seq70 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Lai runā!”; dep. A.Loskutovs: “Lai dzied!”) Paldies. Turpiniet!".
• 2016_01_26_340-seq69 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Un gribētos teikt arī: “Godātais Kučinska kungs!”, bet nevar to šajā brīdī teikt, jo viņa šeit nav. (Starpsauciens: “Mēs nodosim!”) Lasot ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu, ir tāda sajūta, ka lasu vēstuli Ziemassvētku vecītim. Edgars Rinkēvičs izpušķo pagātni un padara nākotni ne īpaši skaidru. Par izpušķoto 2015.gadu. Lielākoties Edgara Rinkēviča ziņojumā mēs dzirdam par ļoti veiksmīgo Latvijas prezidentūru 2015.gada pirmajā pusē. Un taisnība! Protokolāri un tehniski Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā bija veiksmīga. Bet, ministra kungs, nevajag maldināt Latvijas sabiedrību, sakot, ka Latvija ir vadījusi... noteikusi Eiropas Savienības dienaskārtību. Latvija nav noteikusi Eiropas Savienības dienaskārtību! Vēl vairāk, varu pateikt – neviens tam pat nespēs noticēt, jo Latvijas valdība, nu jau aizejošā valdība, nav spējīga noteikt dienaskārtību Latvijā, kur nu vēl Eiropā. Un, protams, saprotot jūsu partijas un valdības krītošo reitingu, jums ir nepieciešamība runāt par prezidentūru, jo tas ir vienīgais salmiņš, pie kā jums pieķerties, runājot par 2015.gadu. Vēl par kaut ko, kas šajā ziņojumā – 2015.gada ziņojumā – nav pieminēts. Ministra kungs, tas ir par jūsu vadītās institūcijas dubultmorāli... un arī par jūsējo. Pirms vēlēšanām jūs ar putām uz lūpām... Latvijā neielaidāt trīs dziedātājus no Krievijas, taču jau 2015.gada martā viens no Krievijas prezidenta tuvākajiem līdzgaitniekiem – Jakuņina kungs – brīvi ieradās Latvijā un brīvi pārvietojās pa mūsu zemi. Neskatoties uz to, ka 2014.gadā mūsu sabiedrotie – Amerikas Savienotās Valstis – jau bija iekļāvuši Jakuņina kungu melnajā sarakstā! Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība to vēlējās izdarīt 2015.gadā! Savukārt no aizkulisēm ir skaidri zināms, ka Latvijas diplomāti un politiķi darīja visu, lai šis cilvēks netiktu iekļauts. Tā ir dubultmorāle, ka pirms vēlēšanām jūs pasakāt dziedātājiem – nē, savukārt tuviem Krievijas prezidenta līdzgaitniekiem – jā! Visbeidzot. Vislielākais pārmetums jums tomēr ir par kaut ko citu – par to, ka 2015.gadā jūs neesat rosinājis un virzījis iekšējās debates par ārpolitiskajiem procesiem Latvijā. Tas nav noticis. Un tad, kad jūs 2015.gada septembrī runājāt par to, ka Latvija ir nonākusi izolācijā, un vainojāt Zaļo un Zemnieku savienību... un vainojāt Nacionālo apvienību, ka tā esot novedusi Latviju šajā izolācijā, tad principā jums vajadzētu ieskatīties spogulī, jo šajā izolācijā esat novedis jūs, jo iekšpolitiskās debates par patvēruma meklētāju jautājumiem nav nekad no jūsu puses virzītas. Par nožēlu. Nav no jūsu puses virzītas! Un tas arī ir izraisījis krīzi. Nacionālā apvienība ļoti skaidri saprot savu elektorātu, Zaļo un Zemnieku savienība ļoti precīzi vērtē socioloģijas datus... Ja viņi socioloģijā redz, ka patvēruma meklētāju uzņemšana nav populāra, tad, protams, viņi ieņem attiecīgu politisko nostāju. Un, ja jūs necenšaties neko šajā jautājumā izdarīt, tad patiešām tā ir problēma. Laikam par pagātni pietiks šajā brīdī. Es gribētu pateikt arī kādu vārdu par neskaidro nākotni. Viens kompliments jums, Rinkēviča kungs, gan ir – par to, ka attiecībā uz drošības politiku viss ir pietiekoši skaidrs šajā ziņojumā un tur nav ko piebilst. Tātad – sabiedroto klātbūtne mūsu zemē un, protams, arī ciešāka sadarbība Baltijas valstu starpā, ciešāka sadarbība ar Somiju, Zviedriju. Tur nav ko piebilst. Taču 2016.gadā Latvijas dienaskārtību noteiks Eiropas dienaskārtība 2016.gadam. Un 2016.gadā Eiropā ir risināmi pieci ļoti skaidri jautājumi. Jautājums numur viens – tie ir patvēruma meklētāji. Numur divi – tā ir Šengenas zonas nākotne. Numur trīs – tā ir terorisma apkarošana. Numur četri – tas ir Lielbritānijas referendums par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības. Un numur pieci – Eiropas Savienības ekonomiskā izaugsme. Šajā piecu jautājumu blokā ārpolitikas ziņojumā, jūsu ziņojumā, ministra kungs, nav skaidrības. Ja mēs runājam par patvēruma meklētājiem, Latvija saka: nē, negribam. Ja mēs runājam par Šengenas zonas nākotni: jā, gribam. Ja runājam par terorisma apkarošanu: atbalstīsim. Par Lielbritāniju Eiropas Savienībā: lai paliek. Nē, vajag, lai paliek. Un par ekonomisko izaugsmi: lai aug! Tas ir tas, kas atrodams ziņojumā. Es atvainojos. Par patvēruma meklētājiem, ja mēs runājam, tad ko mēs šobrīd Eiropā redzam? Pirmkārt, to, ka ļoti daudz cilvēku ir ceļā uz Eiropu šajā brīdī. Gada pirmajās divās nedēļās Eiropā ir ieplūduši ne mazāk, ne vairāk kā 35 tūkstoši patvēruma meklētāju. Tas ir vairāk kā nevienu citu gadu iepriekš. Otrkārt. Vēl vairāk cilvēku, iespējams, būs spiesti pamest savas mājas – no Himalajiem līdz pat Āfrikai, kur notiek dažādi ģeopolitiskie procesi, nelabvēlīgi ģeopolitiskie procesi, un šie cilvēki būs ceļā uz Eiropu. Treškārt. Spēja uzņemt patvēruma meklētājus Eiropā ir sasniegusi limitu. Un visbeidzot, atsevišķās Eiropas valstīs vai, precīzāk sakot, visās Eiropas valstīs pastiprinās vēlme meklēt lokālus, nevis kolektīvus risinājumus. Šobrīd ir ļoti grūti runāt par vienotību un solidaritāti, tajā pašā laikā sakot vispār patvēruma meklētājiem – nē! Tas vienkārši nedzīvo vienā burkā vai nedzīvo uz vienas lapaspuses, ministra kungs! Es saprotu, ka jūs varat šādā veidā to mēģināt pasniegt Latvijas sabiedrībai, bet agrāk vai vēlāk šāda politika piedzīvo krahu. Par Šengenas zonu. Es domāju, ka mums nevienam nav domstarpību par to, ka mēs vēlētos, lai Šengenas zona paliktu tādā vai šādā formā. Bet man liekas, ka 2016.gadā mēs varam piedzīvot vēl vairāk ierobežojumu, nekā tas ir bijis līdz šim. Savukārt par Lielbritāniju. Tā ir mūsu iespēja. Lielbritānijas premjerministra izvirzītie četri jautājumi, ko viņš vēlētos redzēt... zināmā mērā – Briseles piekāpšanos, – tā ir mūsu iespēja vismaz vienā sadaļā. Un tā sadaļa ir saistīta ar to, ka Lielbritānijas premjerministrs vēlas, lai cilvēki, kuri ierodas no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, sociālos pabalstus nesaņemtu pirmos piecus vai pirmos četrus gadus. Tas ir saprotami, jo stress, ko tas rada Lielbritānijas sociālajai sistēmai, ir... Viņi nespēj šo stresu nekādā veidā akumulēt un nekādā veidā tikt ar to galā. Tāpēc Lielbritānijas premjerministrs saka: “Jā, mēs esam par brīvu darbaspēka kustību, taču sociālie pabalsti šiem cilvēkiem nepienākas.” Tātad šis jautājums par migrācijas procesu Eiropā ir padarīts leģitīms, debašu vērts. Un šeit mēs esam ieinteresēti. Mēs esam ieinteresēti neturpināt faktiski dotēt Eiropas Savienības turīgās valstis, investējot cilvēku izglītībā, veselībā, viņu izmantotajā infrastruktūrā, neko nesaņemot atpakaļ. Šī ir mūsu iespēja par to debatēt. Bet šī iespēja būs tikai līdz maija mēnesim, kad Lielbritānijas premjerministrs cer aizvērt vēl pārējos trīs punktus attiecībās ar Eiropas Savienību, kas pirmām kārtām, protams, ir tātad konkurētspējas pieaugums Eiropā, un tas ir saistīts ar jautājumu par Eiropas Savienību kā daudzvalūtu savienību, nevis eirozonas savienību, un visbeidzot tas ir jautājums par to, lai suverenitātes samazināšana dalībvalstīm, ar katru brīdi nododot arvien vairāk un vairāk tiesību Briselei, netiktu turpināta. Tie ir jautājumi, kuros jābūt skaidram pozicionējumam. Šajā dokumentā, ko es lasu, es neko tādu neredzu. Un tas nav pareizi. Vai es varētu vēl divas minūtes, priekšsēdētājas kundze?".
• 2016_01_26_340-seq67 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamie viesi! Paldies Rinkēviča kungam par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā ir uzskaitītas daudzas lietas, taču tas ignorē vienkāršu nodokļu maksātāju pamatjautājumu. Ārlietu ministrija savas darbības nodrošināšanai 2016.gadā tērēs 52 miljonus 558 tūkstošus 53 eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Kā tiks tērēta šī summa? Ko Ārlietu ministrija grib panākt? Kāds labums no Ārlietu ministrijas izvirzītajiem mērķiem ir nodokļu maksātājam? Kāpēc Ārlietu ministrija ir izvirzījusi tieši šīs prioritātes? Kā Ārlietu ministrijas minētie globālie riski ietekmē Latvijas nodokļu maksātāju? Šis skaidrojums... šis skaidrošanas darbs, ministra kungs, ir jādara jums. Šis dokuments nav rakstīts Latvijas nodokļu maksātājiem, kuriem ir vairāk nekā 52 miljoni iemeslu pieprasīt skaidrojumu par viņu izlietotajiem līdzekļiem. Sakiet man, ministr, kāpēc diaspora nav prioritāte? Kāpēc pakalpojumu uzlabošana nav prioritāte? Kāpēc bēgļu jautājuma risināšana nav prioritāte? Rinkēviča kungs, jūs neesat Beļģijas ārlietu ministrs, jūs neesat arī Krievijas ārlietu ministrs, jūs neesat arī Vācijas ārlietu ministrs. Rinkēviča kungs, jūs esat Latvijas ārlietu ministrs! Dokumentā definētas visas citas, izņemot Latvijas intereses. Jums un jūsu padotajiem darba devējs ir Latvijas valsts nodokļu maksātājs. Valsts intereses ir nodokļu maksātāju intereses. Šis dokuments nodokļu maksātājam par valsts ārpolitiku nepaskaidro pilnīgi neko. Un tas ļoti atšķiras no tā, ko jūs šeit runājāt no šīs tribīnes pašā sākumā, jo to, ko jūs šeit teicāt, es ļoti labprāt redzētu šajā ziņojumā, jo šī informācija bija ļoti noderīga. Paldies jums.".
• 2016_01_26_340-seq65 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ekselences! Paldies ārlietu ministram un Ārlietu ministrijas darbiniekiem par šo apjomīgo dokumentu, kuru es nosauktu arī par visnotaļ stratēģisku dokumentu, jo šie trīs galvenie stratēģiskie punkti, manuprāt, ir ļoti precīzi izcelti un arī atspoguļoti ārlietu ministra runā. Tātad, pirmkārt, ja mēs runājam par NATO klātbūtni un par to, kas mums jādara telpā no Velsas līdz Varšavai. Te ir runa gan par kiberdrošību, kur arī mēs esam strādājuši, gan arī par to, kādā veidā ir jāstrādā kopā ar Zviedriju un Somiju, lai nostiprinātu mūsu drošības intereses. Interesanti, ka mēs burtiski pēdējo dienu laikā esam saņēmuši indikācijas no Pentagona par to, ka uz 2017.gadu ASV jau ir iezīmēts finansējums, lai spētu šeit nodrošināt militāros... sauksim to par tehniku un par citiem kara materiāliem, kas ir nepieciešami, lai mēs spētu veikt aktīvu nodrošināšanas politiku. Otrkārt, runājot par vienotu Eiropas Savienību, par stiprāku Eiropas Savienību. Vairāki kolēģi jau ir par to izteikušies, un arī kolēģe Lolita Čigāne ļoti skaidri to pateica, proti, ka mums vajag “vairāk Eiropas”. Un visbeidzot trešais stratēģiskais punkts – par konkurētspējīgu Eiropas Savienību. Pie tā arī mēs savas prezidentūras laikā esam strādājuši, un paldies visiem, kas pielika savu roku šajā ļoti labajā darbā! Bet papildus tam ir vēl arī darbs ar OECD jeb ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, un šobrīd vismaz Saeimas komisijās ir ļoti skaidri redzams, ka šis eiropeizācijas process, kurš ir aizsācies pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, ļoti veiksmīgi norit un attīra mūsu, Latvijas, likumdošanu no “brālēna politikas” sārņiem. Ko mēs dzirdam šajā zālē, it sevišķi no ļoti cienītās opozīcijas? Mēs dzirdējām analoģijas ar Kisindžera veco analoģiju par to, ka... Kas tad īsti ir Eiropa, kurai mēs zvanām? Tātad – uz kuru numuru mēs zvanām, ja mēs gribam sazvanīt Eiropu? Mēs dzirdējām teicienu par to, ka pasaule it kā sastingusi... Tajā pašā laikā tika minēts tas, ka, redziet, Francija un Krievija ir spējušas vienoties. Bet piedodiet! Kas tad ir tas, par ko mēs lēmām pirms burtiski divām nedēļām? Lēmām par to, ka mūsu karavīri piedalīsies Irākas un Mali misijās. Proti, tās ir politikas, kuras ir saskaņotas ar to pašu Franciju un citiem NATO sabiedrotajiem. Mēs strādājam šajā jomā, nav nekā sastinguša! Mēs dzirdējām par ANO kā par bezzobainu diskusiju klubu. Dokuments par klimata pārmaiņām esot nekam nederīgs papīrs... Apskatieties šeit uz ielas, atcerieties zaļos Ziemassvētkus, ja jums nav skaidrs, kā klimata pārmaiņas maina mūsu klimatu! Bet, ja mēs runājam par dokumentiem (es uzsveru – par dokumentiem), tad jāuzsver, ka tiem visiem ir juridisks spēks. (Dep. G.Kūtris: “Nav! Tam nav juridiska spēka!”) Mums, šeit sēdošajiem, tas ir jo sevišķi jāpatur prātā, jo pēc 1940.gada 17.jūnija, pateicoties ASV Valsts departamentam un Samneram Velsam, mūsu okupācijas neatzīšanas politika bija tas pamats, uz kura mēs spējām pieprasīt savas neatkarības atjaunošanu. Tieši tāpat tiks strādāts arī ar klimata pārmaiņu dokumentu, un tieši tāpat tiks strādāts arī ar Krimas aneksijas neatzīšanas politiku. Dzirdējām pretenzijas pret kopējo migrācijas politiku, lai arī tur bija pretrunas... Pēc tam runāja par to, ka Latvija īsti nav nekāda spēlētāja, bet ir kā piespēlētāja... Šeit es neiešu atkārtot to, ko mans kolēģis Atis Lejiņš ļoti skaidri pateica par to, kādā veidā mēs savas prezidentūras laikā esam strādājuši, lai nostiprinātu ārējo Eiropas Savienības un mūsu kopējo robežu. Mēs dzirdējām pārmetumus par Ukrainu, par Nīderlandes tuvojošamies referendumu. Piedodiet, mēs ļoti skaidri redzam, kā šobrīd Maskava bāž savu degunu mūsu, Eiropas, lietās, mainot šī referenduma normālu norisi. Taču es gribu atgādināt... un paldies Mežuļa kungam un paldies Baltijas Asamblejas pārstāvjiem, kuri nodrošināja... Un paldies arī visiem tiem, kas ziedoja Čerņigovas bērnunamam, lai sarūpētu dāvanas uz Ziemassvētkiem. Tas ir veids, kā mēs palīdzam Ukrainai – papildus tam, ko dod valdība. Visbeidzot, protams, ja mēs runājam par Ukrainas jautājumu vai par citiem gadījumiem, kuros palīdzība tiek dota, mums ir jāatceras senā paruna, ka Rīga netika uzcelta vienā dienā. Mēs vienā dienā nevaram gribēt pārmaiņas Ukrainā, kur 25 gadus diemžēl oligarhiski klani ir trallinājuši politiku. Visbeidzot. Es domāju, ka, runājot par ārpolitikas dokumentiem, mums ir jāskatās arī nākotnē, un šis dokuments ir tāds, kurš skatās nākotnē, ja mēs vadāmies no stratēģiskajiem uzstādījumiem. Attiecībā uz stratēģiskajiem uzstādījumiem runa ir par to, kādā Eiropā mēs dzīvosim. Un šobrīd mēs, šeit sēdošie, protams, varam domāt par to, kas ir saistīts ar Jauno Zīda ceļu, Kazahstānu, Ukrainu un citām valstīm, bet tajā pašā laikā mums šeit, Latvijā, un Eiropas Savienības citās 27 dalībvalstīs aug tā sauktā Erasmus paaudze: viņi dodas cits pie cita ciemos, studē citu valstu universitātēs un skatās uz Eiropas Savienību pavisam citādi. Tāpēc, nobeidzot šo uzstāšanos, teikšu, ka, manuprāt, gan bēgļu krīze, gan mūsu institucionālā satvara krīze ir pārejošas. Eiropas Savienība ne to vien ir redzējusi. Atcerēsimies naftas krīzes 1970.gadu sākumā un beigās un PSRS ieiešanu Afganistānā! Visi runāja par šausmām Eiropas Savienībā (kura tai laikā saucās Eiropas Kopiena), bet 1986.gadā spēja pieņemt Vienoto Eiropas aktu, kurš lika pamatus vienotajam tirgum. Pēc tam sekoja, protams, annus mirabilis jeb 1989.gads, Berlīnes mūra krišana. Neskatoties uz šīm lielajām pārmaiņām, kuras notika Eiropas kontinentā, 1993.gadā, pateicoties Vācijas, Francijas un Žaka Delora kopējām pūlēm, tika noslēgts Māstrihtas līgums. No krīzes – uz līgumu! Tieši tāpat pēc Bosnijas kara 1997.gadā tika noslēgts Amsterdamas līgums. Pirmoreiz tika pieņemtas pamatnostādnes kopējai migrācijas politikai. Diemžēl Vācijas zemju nostājas dēļ Helmūts Kols nespēja izveidot vienotu migrācijas politiku, un tā tagad atsaucas arī uz tiem notikumiem, kas risinās šodien šeit, Eiropā. Visbeidzot, pēc Kosovas kara tika pieņemts Nicas līgums. Pēc 2008.gada finanšu krīzes pieņemts Lisabonas līgums. Caur katru krīzi Eiropas Savienība paliek stiprāka un spēj risināt savas problēmas. Nemuļķosim sevi! Arī pēc šīs krīzes (es esmu pārliecināts) mēs turpināsim virzību uz vienotu Eiropas konfederāciju. Paldies. (Aplausi.)".
• 2016_01_26_340-seq64 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Veiko Spolītim.".
• 2016_01_26_340-seq63 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Vispirms jāatzīmē, ka pagājušajā ceturtdienā, kad skatījām pārskatu par nacionālo drošību, runātāju bija stipri mazāk. Tā jau ir, ka pēdējo divu gadu laikā uzskatāmi redzam, ka notikumi ārpus mūsu valsts robežām spēj tiešā veidā ietekmēt valsts iekšējās dzīves dienaskārtību. Krievijas vardarbīgā suverēnās Ukrainas robežu maiņa lika nopietni pievērsties savu drošības struktūru stiprināšanai un samērā sašķeltās sabiedrības saliedēšanai, kamēr lielā tautu staigāšana Vidusjūras reģionā liek ar bažām raudzīties uz mums pašiem tik ļoti izdevīgajiem atvērto Eiropas iekšējo robežu principiem. Šādos apstākļos gribētos no ārlietu dienestiem sagaidīt divas lietas: pirmkārt, daudz proaktīvāku nostāju attiecībā uz šiem jautājumiem un, otrkārt, daudz aktīvāku esošās situācijas un Latvijas nostājas skaidrošanu mūsu pašu sabiedrībai. Vēlētos redzēt iknedēļas (vai vismaz ikmēneša) skaidrojumus no mūsu vēstniecības Kijevā par tajā valstī notiekošo, par situāciju Ukrainas austrumos un Krimā. Tie būtu papildināmi ar Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu komentāriem par savu nostāju un tās izmaiņām attiecīgajā laika posmā. Ārlietu ministrijas mājaslapā jau ir redzams labs sākums, tikai jāsaprot, ka nedēļu atpakaļ atjaunināta informācija mūsu laikos vairs nav nopietni uztverama, kur nu vēl, ja runa ir par vairākiem mēnešiem. Milzīgs darbs vēl darāms attiecībā uz Krievijai piemēroto ES sankciju satura un būtības skaidrošanu visai sabiedrībai. Mani neizbrīna Krievijas iedzīvotāju neziņa par sankciju patiesajiem iemesliem, neziņa par sankciju mērķi un to metodoloģiju, taču, ja man jāuzklausa pierobežas iedzīvotāju jautājumi par iemesliem, kuru dēļ Latvijas valdība piekrīt Eiropas Savienības ierosinātam aizliegumam pārdot Krievijas iedzīvotājiem pārtikas produktus un medikamentus, tad ar mūsu skaidrojošo darbu tiešām kaut kas nav kārtībā. Jautājumā par bēgļiem Dienvideiropā un Centrālajā Eiropā, šķiet, valda vēl lielāks juceklis – vēl jo vairāk tāpēc, ka oficiālas informācijas trūkst, informācija ir haotiska un nespēj sniegt atbildes reālajā laikā. Tas viss veido ideālu augsni baumām, puspatiesībām un uz bezkaunības robežas balansējošiem šausmu stāstiem, kas no visām pusēm laužas sociālajos tīklos, nereti par informācijas avotu izmantojot stipri apšaubāma satura interneta lapas. Starp citu, viena no tām brīvi reklamējas uz Rīgas taksometru aizmugurēm. Mēs bieži runājam par bēgļu... bieži redzam sociālajos tīklos stāstus par bēgļu varmācību, bet tajā pašā laikā mums taču arī pašiem... Mums jāatbild uz pavisam nesen sabiedriskajos medijos redzēto statistiku, ka katra trešā Latvijas sieviete ir cietusi no vardarbības ģimenē. Kas pie tās ir vainīgs? Imigranti, bēgļi vai islāmticīgie? Varbūt vēl kāds? Kopumā rodas tāds iespaids, ka Latvijas (līdzīgi kā daudzu citu Eiropas Savienības valstu) diplomātijas galvenais uzdevums ir cīnīties par zemākiem “bēgļu kvotas” skaitļiem, nevis uzdot pilnīgi leģitīmus jautājumus par to, kādēļ tiem nabaga ļaudīm tiek ļauts sēsties dzīvībai nedrošos peldlīdzekļos vienā kara neskartā valstī, piemēram, Turcijā, lai tad dotos uz citu kara neskartu valsti, piemēram, Grieķiju, lai tad šķērsotu vēl vienas vai divu Eiropas valstu oficiālās robežas. Līdzīgi trūkst publiskas diskusijas par mūsu pašu tiešo kaimiņvalstu spēju aizsargāt savas robežas. Te jāpiemin Igaunijas robežsarga nolaupīšanas gadījums un nupat no Somijas nākošā informācija, ka bēgļu transportēšanā tiek iesaistīti Krievijas Federācijas specdienesti. Kamēr mūsu diplomāti un mediji aizņemti ar vairāku simtu tā saukto Rietumu uzspiesto bēgļu dalīšanu, tikmēr pāri mūsu austrumu robežai gada laikā kontrabandas ceļā tiek pārvests vismaz pustūkstotis nelegālo imigrantu. Taču nedz no Ārlietu ministrijas, nedz arī no valdības kopumā neseko nekādas vērā ņemamas darbības, vismaz plašāka sabiedrība to nedabū sajust. Nupat presē parādījusies karikatūra. Šļūkas kungs ir uzzīmējis Latvijas karti un iezīmējis vairākas dabas takas – Teiču, Slīteres dabas taku un, protams, austrumu pusē – Vjetnamiešu dabas taka. Un vēl viena tēma, par kuru Latvijā ārlietu sakarā, šķiet, runā biežāk nekā iekšlietu vai nacionālās drošības sakarā, ir – es varu ļaut jums minēt –, bet... (Starpsauciens no zāles.) Nepareizi, Kaimiņa kungs, tā ir joma, kurai es gribēju pievērst uzmanību, – tā ir Latgale. Lai gan Satversmē noteikts, ka starptautiskos līgumos Latvijas teritoriju veido Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale, patiesi vēl pirms 1918.gada oficiālās sanākšanas teātrī un kopīgā foto tika sarīkoti daudzi svarīgi pasākumi reģionos, kuru simtgadi pavisam drīz atzīmēsim gluži tāpat kā valsts proklamēšanas jubileju. Kultūras ministrija sadarbībā ar Latgales pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem izveidoja darba grupu, nāca kopā, sprieda, meklēja idejas, izveidoja kopsavilkumu ne tikai 2018., bet arī 2017.gada pasākumiem. Tika sastādītas arī kopīgās finansējuma tāmes – līdztekus pašvaldību un Valsts kultūrkapitāla fonda programmu naudiņām no valsts budžeta lūgti nepilni 168 tūkstoši eiro. Kad šo tāmi apskatījām no Latgales ievēlēto deputātu vidū, kāds atļāvās teikt, ka tas izskatās pārāk pieticīgi tik nozīmīgas gadadienas saistībā. Tagad saņemam ziņas, ka Finanšu ministrija arī šo uzskata par pārāk lielu summu un neplāno atbalstīt Latgales kongresa simtgades pasākumus. Vai latgaliešiem būs atbalsts jāprasa pie kāda gāzes importētāja vai varbūt kāda turīga VID darbinieka? Lai nebūtu šādi joki jāstāsta, valstij beidzot nopietni jāķeras pie Latvijas reģionālās politikas, nevis tikai laiku pa laikam jāimitē darbība šai virzienā – tas patiesi ir svarīgs gan nacionālās drošības, gan arī, teikšu, starptautisko attiecību jautājums. Jo pārrobežu sadarbībā ir bijuši atsevišķi veiksmīgi sadarbības projekti tūrisma, kultūras un sporta jomā. Taču patiesi stipri administratīvie Latvijas reģioni varētu palīdzēt valdībai gan veidot ciešākas sadarbības saites starp Baltijas valstīm, gan arī veidot ekonomiski labvēlīgu vidi pierobežā, kur iedzīvotāju skaits gan padomju, gan arī šajos 25 neatkarības gados ir katastrofāli samazinājies tieši valstiski atbildīgas rīcības trūkuma dēļ. Iedzīvotāji, kas dzīvotu pierobežā, būtu vislabākie robežsargi. Viņi varētu vislabāk, visātrāk, visefektīvāk ziņot par kādu nepazīstamu cilvēku, kas tur mēģina lavīties garām. Līdz ar to visas Eiropas Savienības un katras dalībvalsts attīstības un drošības pamatā ir cilvēks. Cilvēks un ar to saistītā reģionālā politika. Ja jau mums Saeimā ir tik plašas debates par nacionālo drošību, par ārlietām, uzskatu, būtu patiesi vērtīgi sarīkot arī atsevišķu kvalitatīvu sarunu par reģionālo politiku Latvijas, Baltijas un visas Eiropas kontekstā. Paldies.".
• 2016_01_26_340-seq61 spokenText "Labdien, kolēģi! Man jums ir jautājums. Vai jums, tiem, kuri klausās šīs debates, brīžiem nerodas sajūta, it kā jūs būtu bērnudārza laikos atgriezušies? Bērnudārzā bija tāpat – tur bērni savā starpā lielījās katrs ar to, kuram kāds tētis, ko viņš spēj izdarīt. Un gandrīz nemaz netiek runāts par to, kas ir mūsu pašu spēkos, par to, ko paši esam paveikuši. Vēl vairāk! Nav nekādas analīzes par šo veikumu. Es saprotu, ka tas ir kaut kādā ziņā saprotams, jo ir pamatoti jautāt, vai mums vispār ir sava ārpolitika un vai vispār ir mums kādas iespējas īstenot šo ārpolitiku, jo lielā mērā mūsu ārpolitiku nosaka Eiropas Savienības ietvars un mūsu stratēģiskie partneri. Latvijas gadījumā tas varētu būt arī kā liels, pozitīvs pluss, jo Latvijas politikā vismaz ir viena joma, kurā ir kaut kāda skaidrība un paredzamība. Protams, mēs varam sevi par to lielīt visu laiku un sist sev uz pleca, taču šeit slēpjas nozīmīgi riski un arī apdraudējumi mums pašiem, jo esam kā tāda dēle, kura ir piesūkusies pie okeāna lainera sāniem un visu laiku priecājas un slavina sevi par to: “Cik mēs esam vareni, šķeļam okeāna viļņus, sasniedzam pašus tālākos, pašus globālākos mērķus!” Mēs sākam aizmirst par to, kāda ir mūsu pašu reālā varēšana, un šeit ir tie riski. Es absolūti nesaku to, ka šī izvēle izmantot kādu kuģi, kādu laineri, ir nepareiza. Nebūt ne! Tas ir arī politiski stratēģiski un pareizi mūsu gadījumā, jo tādā veidā mēs tik tiešām varam sasniegt kaut ko, bet ir svarīgi arī paralēli apzināties savu varēšanu un strādāt pie tās, jo pretējā gadījumā var izrādīties, ka tanī brīdī, kad laineris pēkšņi ir apstājies vai sāk iet ne tanī virzienā, mēs varam tikai bezspējīgi kūļāties un slīkt savā bezspēcībā, kā to uzskatāmi parādīja bēgļu krīze. Kolēģi! Tas bija pats uzskatāmākais piemērs tam, cik mēs esam varoši savā ārpolitikā. Tanī brīdī, kad laineris pēkšņi apstājās, mēs vispār nesapratām, ko mums darīt, pusgadu nespējām atbildēt uz elementāru jautājumu, cik mums būs bēgļu un ko mēs ar viņiem darīsim. Joprojām nav šīs atbildes! Un tagad, kā mēs redzam, šī bēgļu krīze dod mums divējādu mācību. Otra mācība, ko mēs neesam sapratuši. Tanī brīdī, kad tas laineris uzņēma virzienu, mēs pēkšņi ieraudzījām, ka tas virzās ne tanī virzienā. Mēs sapratām, kāpēc tāda politika, kāpēc tas ir nepieciešams Vācijai. Vācija tādā veidā risina savas darbaspēka problēmas. Ko izdarīja mūsu bāleliņi? Viņi vienkārši automātiski nokopē šo risinājumu, saka: “Okey, mēs arī! Mūsu integrācija būs balstīta uz to, ka mēs šeit piedāvāsim viņiem darbu.” Kolēģi! Man jums jājautā: kādā pasakā jūs dzīvojat?! Tie ir cilvēki, kuri maksājuši tūkstošus, lai ierastos šeit, Eiropā, un kuriem, iespējams, visi radinieki ir vākuši šo naudu, lai viņi šeit varētu ierasties un lai viņi varētu šeit tiešām atrast labu vietu, veidot labklājību savai ģimenei vai, iespējams, visai savai dzimtai. Un šādiem cilvēkiem mēs piedāvājam: “Brauciet uz Latviju! Tur, Latvijas laukos, jūs varēsiet strādāt kādā fermā par pārsimts eiro.” Kā jūs domājat – tāda integrācija strādās? Tā ir fundamentāli kļūdaina. Vienkārši fundamentāli kļūdaina! Un tā būs ar nopietnām sekām. Tā ka tāpēc, kolēģi, ir tik ļoti svarīgi, lai mēs mācētu pievienoties pie šī lainera. Bet ir svarīgi, ka mēs domājam arī par savu varēšanu. Un, ja jau mēs runājam par to, ka mums tomēr ir sava ārpolitika, ir sava ārpolitiskā varēšana, tad šeit vajadzētu konkrēti runāt par konkrētām lietām, kuras neviens cits, izņemot mūs pašus, nespēj risināt... vai nu nespēj, vai nav gatavs risināt mūsu vietā. Piemēram, jautājums par dzelzceļa sliedēm uz Reņģi, kuras lietuvieši ir nojaukuši, lai tranzīts neietu cauri. Lūk, reāls ārpolitisks jautājums, kurš mums ar savu ārpolitiku būtu jārisina! Tā pati jūras... (Dep. V.Spolītis: “Tas tiek risināts, pateicoties Eiropas Savienībai!”) Tas tiek gadiem un gadiem risināts. Tāpat arī jautājums par jūras robežu ar lietuviešiem; tur mums ir strīdi par iespējamiem naftas laukiem. Kur ir risinājums? Labi, atskatīsimies uz pavisam neseno Eiropas prezidentūru. Mēs ļoti lielāmies ar to, stāstām, kādi mēs bijām malači. Kolēģi! Bet kur ir kaut viens konkrēts projekts, ko mēs paši priekš sevis, izmantojot šo prezidentūru, esam virzījuši un īstenojuši? Viss, ar ko mēs varam lielīties, – ar to, cik ērti mēs esam pakalpojuši, cik centīgi mēs visiem esam pakalpojuši, kādi mēs esam malači. Tāda sulaiņu domāšana vienkārši. Vai tiešām tas ir viss, ko mēs spējam ārpolitikā, – vienkārši kādam pakalpot? Tas arī nav slikti, bet, manuprāt, vajadzētu domāt arī par savu interešu īstenošanu. Vēl viens konkrēts aktuāls, es domāju, piemērs par to, kur ārpolitikā mums būtu jāspēlē liela loma, ja mēs saprotam to, ka mūsu valsts pastāvēšana, mūsu tautas labklājība ir lielā mērā ļoti atkarīga no tā, kā mēs integrēsimies globālajos procesos. Mums ļoti patīk runāt par to, kā mēs būsim Jaunā Zīda ceļa sastāvdaļa, kā nāks tranzīts no Ķīnas un ies uz Rietumiem. Bet ko mēs esam reāli izdarījuši, lai tā būtu? Ja mēs to salīdzinām kaut vai ar tiem pašiem lietuviešiem, kuri reāli tiešām strādā, kuriem jau ir reāls loģistikas centrs, kurā ķīnieši piedalās? Viņiem ir sadarbība ar kazahiem, un viņi ar Baltkrieviju par visu ir vienojušies. Un kāda ir mūsu ārpolitika? Tātad mēs sapņojam, ka šis tranzīts notiks. Bet ko mēs sakām kaut vai tiem pašiem kazahiem, kuri aicina mūs piedalīties pie viņiem notiekošajā EXPO. Mēs viņiem sakām: “Ziniet, bet mēs pie jums nebrauksim!” Kā jūs domājat, kā pēc tam mēs kaut ko ar kazahiem varēsim sarunāt? Kā viņi uz mums skatīsies? Vai tiešām mēs būsim viņu vēlmju sarakstā kaut kur topā? Es spēcīgi to apšaubu. Runājot par mācībām, ko mums vajadzētu gūt no bēgļiem. Tātad mums ir jārēķinās ar to, ka var būt situācijas, kad šis laineris tomēr aiziet ne tajā virzienā vai kaut kas ar to notiek, un mums jābūt tam gataviem. Tātad no bēgļu mācības mums vajadzētu izdarīt secinājumu arī par pārējiem riskiem. Kas ar to saistīts? Tas, ko mēs redzam, ir ļoti nopietni draudi un riski, uz kuriem pamatoti tika norādīts un kuri ir saistīti ar Eiropas Savienības integritāti. Es domāju, mēs visi ļoti ceram, ka šie riski neiestāsies. Taču gadījumā, ja tie iestājas, lai mums nesanāk atkal, kā bija bēgļu krīzē... Vai mums jau nevajadzētu sākt preventīvi par to domāt? Kāda ir mūsu stratēģija, kādi ir mūsu risinājumi šiem jautājumiem? Un, iespējams, varbūt jau jāsāk meklēt kaut kādi mūsu domubiedri, lai neiznāktu tā, ka atkal būs kādi citi, kas veido politiku, kurai mēs pēc tam skriesim nopakaļus un mēģināsim stāstīt, ka tā nevajag darīt, ka, redziet, mums tā būs slikti. Jo, kā māca kādas tautas gudrība, kuru dzīvē mums var nākties drīz ielāgot: uz Allāhu paļaujies, bet savu kamieli piesien. Tā arī mums vajadzētu rīkoties. Tālāk. Es pieņemu... Labi, es saprotu tīri cilvēcīgi, ka darīt konkrētas lietas ir daudz grūtāk nekā runāt par kaut kādām globālām lietām. Es varu piedāvāt vienu praktisku priekšlikumu, kas ir aktuāls arī globālā līmenī visam lainerim... nē, visam lainerim. Pamatoti tiek runāts par to, ka viens no lielākajiem draudiem ir globālais terorisms. Šodien pat jūs varat lasīt ziņu portālos – Daesh ir paziņojis, ka tas ir gatavs globāla mēroga teroraktiem Eiropā. Es ļoti ceru, ka tas nebūs saistīts ar kaut kādu jaunu masu ieroču tehnoloģiju iegūšanu un tie pareģojumi, ko mēs dzirdam, kas ar Eiropu var notikt, nepiepildīsies. Taču, ja mēs paralēli ņemam vērā to, ka savulaik Amerikas Savienotās Valstis bija uzsākušas palīdzības programmu Austrumeiropai pēc “dzelzs priekškara” sabrukšanas, proti, palīdzēja finansēt zinātniekus, kuri nodarbojas ar militārajām tehnoloģijām, lai viņi nenonāktu globālā terorisma apritē, tad jāņem vērā, ka pašlaik ASV šo programmu ir pārtraukušas. Līdz ar to, ministra kungs, iespējams, ka tā varētu būt Latvijas iniciatīva, kuru mēs varētu iniciēt un aicināt partnerus Eiropā apspriest to, ka varbūt ir vērts Eiropai pārņemt šo programmu. Un, ja mēs redzam šos riskus, kuri reāli var pastāvēt, ja mēs paskatāmies, kas notiek mūsu austrumos, – šīs globālās situācijas dēļ, sankciju dēļ, konfliktu dēļ reāli pastāv tāds risks. Un mēs zinām, ka ekonomiskā un politiskā situācija tur būs sarežģīta, mēs zinām, ko dara politiķi ekonomiski sarežģītās situācijās: pirmais, kam viņi nogriež naudu, tie ir zinātnieki. Līdz ar to šeit var rasties nopietni apdraudējumi, nopietni riski, ka šādi zinātnieki var nonākt kara apritē pie globālā terorisma, kas spēs viņiem izteikt piedāvājumu, no kura viņi nespēs atteikties. Man būtu aicinājums par to padomāt: tie ir nopietni riski. Nobeigumā varbūt vēl viens tāds svarīgs aspekts. Mēs zinām, ka tuvojas noslēgumam (nu, vai vismaz zinām, ka kaut kad tās noslēgsies) Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Es domāju, visām mūsu nākošajām paaudzēm būtu ļoti svarīgi runāt par to, kā tad būs ar šo ģenētiski modificēto organismu apriti. Indikācijas liecina, ka tā sākotnējā brašā apņēmība, kas ir bijusi Eiropai, pamazām tiek salauzta. Iespējams, šeit arī mums vajadzētu nest savu artavu, iniciēt to un preventīvi gatavoties tam. Un, iespējams, šo situāciju mēs vēl varam glābt. Nobeigumā es vēlētos novēlēt mums visiem, lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. (Starpsauciens: “Priecīgus Ziemassvētkus!”) Paldies. (Aplausi.)".
• 2016_01_26_340-seq59 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ārlietu ministra kungs! Kolēģi! Šodien apspriežamajā ārpolitikas ziņojumā puslappusīte ir veltīta Latvijas ārpolitikas darbībām Baltijas jūras reģionā. Atzīmējot, ka 2016.gadā Latvija ir vadošā vai prezidējošā valsts vairākās šī reģiona organizācijās – Baltijas Ministru padomē, NB8, Baltijas Asamblejā –, no savas puses vēlos vēl papildināt, ka kopš 2015.gada septembra Latvija uz gadu ir prezidējošā valsts arī Baltijas jūras parlamentārajā konferencē. Tā kā man ir uzticēta atbildība šobrīd vadīt divas no šīm starpparlamentārajām organizācijām – Baltijas Asambleju un Baltijas jūras parlamentāro konferenci –, vēlos šodien nedaudz pieskarties abu šo organizāciju darba aktualitātēm un Latvijas izvirzītajām prioritātēm šajās organizācijās. Jāatzīmē, ka abām organizācijām šis ir 25.jubilejas gads. Vispirms par Baltijas Asambleju. Uzņemoties vadību šajā organizācijā, Latvijas delegācija Baltijas Asamblejā ir izvirzījusi trīs sava darba prioritātes: pirmkārt, Baltijas reģiona drošības stiprināšana, stratēģiskā komunikācija un kiberdrošība; otrkārt, sadarbība augstākās izglītības, zinātnes un kultūras jomās; treškārt, kopīgas uzņēmējdarbības vides Baltijas valstīs veicināšana un stiprināšana. Kā jūs zināt, Baltijas Asamblejas galvenā darbības forma ir darbs izveidotajās Baltijas Asamblejas komisijās, to darba rezultātus rezumējot Baltijas Asamblejas darba noslēguma sesijā, kas šogad notiks 27. un 28.oktobrī Rīgā. Līdz ar to tas, cik sekmīgs būs mūsu veikums Latvijas interesēs, būs atkarīgs ne tikai no tā, cik aktīvs un prasmīgs būs mūsu deputātu darbs šajās komisijās, bet arī no tā, kāda būs mūsu prasme sadarboties ar pārējo Baltijas valstu valdībām un ministriju pārstāvjiem, īstenojot sadarbību starp Baltijas Asambleju un Baltijas Ministru padomi. Līdzšinējā sadarbībā ir gājis visādi, ir bijis gan gandarījums, gan vilšanās. Šeit mēs varam atcerēties gan kopīgos iepirkumus medicīnas vajadzībām, gan darbu pie Rail Baltica projekta; ir bijuši gan tādi brīži, kad darbs ir virzījies uz priekšu, gan ir bijusi tiešām stagnējoša darbība, stagnējoša situācija. Nedrīkst nepieminēt Baltijas Asamblejas sadarbību ar citām starpparlamentu institūcijām – Ziemeļu Padomi, Beniluksa parlamentu, GUAM valstu parlamentāro asambleju, Višegradas valstu starpparlamentāro organizāciju, kā arī sadarbību ar Barenca jūras valstu parlamentāro asambleju un Melnās jūras valstu ekonomiskās sadarbības parlamentāro asambleju. Katrs no šiem divpusējās sadarbības formātiem starpparlamentu asamblejām ir devis iespēju labāk izprast tās dažādā veida problēmas, kuras skar dažādus Eiropas reģionus, un līdz arī to arī veidot izsvērtākas savstarpējās attiecības ar attiecīgajām valstīm un to parlamentiem. Mums, parlamentāriešiem, tā ir bijusi laba skola, iespēja paskatīties uz jaunām, aktuālām savstarpējās sadarbības sfērām. Piemēram, aizvadītajā gadā Beniluksa parlamentā bija diskusijas par kopējas triju valstu mobilo sakaru telpas veidošanu. Bija diskusijas par izglītības dokumentu bezierunu atzīšanu trijās valstīs kopumā bez papildu pielīdzināšanas darbībām. Tās ir jomas, kurās Beniluksa valstis darbojas, apsteidzot Eiropas Savienības kopīgās iniciatīvas, un par šādām lietām droši vien der padomāt arī mums, Baltijas jūras reģiona valstīm, it sevišķi trim Baltijas valstīm. Protams, pēdējā gada laikā sevišķu akcentu Baltijas Asamblejas darbībā ir ieņēmis sadarbības jautājums ar Ukrainas parlamentu. Gan tāpēc, ka Ukraina 2015.gadā bija prezidējošā valsts GUAM parlamentārajā asamblejā, gan vēl jo vairāk situācijas attīstības dēļ pašā Ukrainā. Šādas aktivitātes galvenais uzdevums ir bijis, izmantojot savus sadarbības formātus ar Ziemeļu Padomi, ar Beniluksa parlamentu un arī ar Eiropas Parlamentu, nodrošināt tiešas, nepastarpinātas tikšanās un dialoga iespējas starp GUAM valstu, jo sevišķi Ukrainas un Gruzijas, parlamentu pārstāvjiem un Rietumvalstu un Ziemeļvalstu parlamentāriešiem, tā dodot viņiem pieeju nepastarpinātai informācijai par situācijas attīstību šajās Austrumu partnerības valstīs. Otrs karstais jautājums šo citu starpparlamentu organizāciju diskusijās aizvadītā gada laikā, protams, ir bijis bēgļu jautājums. Regulāri piedaloties citu reģionu parlamentāro asambleju darbā, mums, Baltijas Asamblejas pārstāvjiem, ir bijusi iespēja vērot arī valdību un parlamentāriešu viedokļu transformāciju atbilstošajās valstīs. No izteikti bēgļu uzņemšanu atbalstošas attieksmes līdz izteikti piesardzīgai vai pat klaji noliedzošai attieksmei. Vēl vēlos teikt dažus vārdus par Latvijas prezidentūru Baltijas jūras parlamentārajā konferencē, kas ilgst 12 mēnešus, no kuriem gandrīz puse jau aizvadīta. Šajā formātā sadarbojas 11 nacionālo un 11 reģionālo parlamentu delegācijas, ietverot gan Baltijas valstu, gan Ziemeļvalstu, gan Polijas, Vācijas un arī Krievijas pārstāvjus. Protams, šādā plašā formātā, ņemot vērā dalībvalstu deleģēto pārstāvju politisko uzskatu dažādību, ir visai ierobežots to jomu spektrs, kurās ir iespējama produktīva sadarbība. Neskatoties uz to, tomēr Latvijas prezidentūrai Baltijas jūras parlamentārajā konferencē kā prioritāte ir izvirzīts jautājums, kas sekmīgi Pastāvīgajā komisijā tiek risināts, proti, lai apzinātu to, kā Baltijas jūras reģionā varētu risināt problēmas, kas saistītas ar piedāvātās izglītības un darba tirgus pieprasījuma atbilstību. Nevis kādā atsevišķā valstī, bet visā reģiona kopumā. Tas ir ļoti būtisks jautājums Latvijai, it sevišķi izglītota darbaspēka mobilitātes vai – Latvijas situācijā – aizbraukšanas no valsts kontekstā. Otra Baltijas jūras parlamentārajā konferencē Latvijas prezidentūras ietvaros uzsāktā prioritāte ir saistīta ar darba grupas izveidi un tās darba uzsākšanu visam Baltijas jūras reģionam vienotas ilgtspējīga tūrisma attīstības koncepcijas izstrādē, balstoties uz multinozaru pieeju. Vēl viena Baltijas jūras parlamentārās konferences aktivitāte, par kuras tālāku risinājumu minētās konferences Pastāvīgā padome lems jau šo ceturtdien sanāksmē, kas notiks Briselē, ir jautājums par novērotāja statusa piešķiršanu Baltijas jūras parlamentārajā konferencē Baltkrievijai, šo jautājumu saskaņojot ar Eiropas Savienības kopīgo pēdējā laikā attiecībā pret Baltkrieviju īstenoto politiku. Ar lūgumu piešķirt Baltkrievijai novērotāja statusu Baltijas jūras parlamentārajā konferencē ir vērsusies Baltkrievijas parlamenta Ārlietu komisija, tās priekšsēdētāja Busko kunga parakstītajā vēstulē uzsverot vēlmi sadarboties ar Baltijas jūras reģiona valstīm ekoloģijas, izglītības, veselības aizsardzības un enerģētikas jautājumos. Kolēģi! Mēģināju šajā man atvēlētajā laikā mazliet detalizētāk iezīmēt to, kas skar Latvijas sadarbību dažādos starpparlamentāros formātos Baltijas jūras reģionā un kas šodien apspriežamajā ārlietu politikas ziņojumā ir izklāstīts ļoti konspektīvi, bez detalizācijas. Savukārt, ārlietu ministra kungs, novēlu jums veiksmīgu darbu šajā gadā, koordinējot Baltijas Ministru padomes darbu, kā arī tajā veiksmīgi sadarbojoties ar Baltijas Asambleju. Paldies.".
• 2016_01_26_340-seq58 spokenText "Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi. Darba kārtībā – “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
• 2016_01_26_340-seq57 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.".
• 2015_12_17_337-seq831 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.".
• 2015_04_30_297-seq47 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.".
• 2015_04_23_295-seq275 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.".
• 2015_03_26_292-seq286 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.".
• 2015_01_22_281-seq50 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.".
• 2012_10_22_a-seq23 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.".
• 2016_01_26_340-seq56 spokenText "Paldies. Piecas sekundes uzmanības, lūdzu! Ļoti daudzi deputāti nav reģistrējušies – 25. Aldis Adamovičs... neredzu, Solvita Āboltiņa... neredzu, Ringolds Balodis... nav, Guntis Belēvičs... nav, Andris Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Raivis Dzintars... nav zālē, Rihards Eigims... neredzu, Andrejs Elksniņš... redzu, Gunārs Kūtris... neredzu, Jānis Klaužs... neredzu, Nellija Kleinberga... neredzu, Armands Krauze... neredzu, Māris Kučinskis... nu, skaidrs, ka aizņemts, nav zālē... Gunārs Kūtris, Vilnis Ķirsis... nav, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis... o, paldies, redzu, Ainārs Mežulis... neredzu, Sergejs Mirskis... neredzu, Ņikita Ņikiforovs... neredzu, Artis Rasmanis... neredzu, Kārlis Šadurskis... kopā ar Māri Kučinski... neredzu, Juris Vectirāns... neredzu. Paldies par uzmanību.".
• 2016_01_26_340-seq55 spokenText "Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz reģistrācijas rezultāti būs sagatavoti... Tātad vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.".

• first
• previous
• next