Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2016_01_26_340-seq59> ?p ?o. }

• 2016_01_26_340-seq59 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq59 number "59".
• 2016_01_26_340-seq59 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq59 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq59 spokenAs 150.
• 2016_01_26_340-seq59 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ārlietu ministra kungs! Kolēģi! Šodien apspriežamajā ārpolitikas ziņojumā puslappusīte ir veltīta Latvijas ārpolitikas darbībām Baltijas jūras reģionā. Atzīmējot, ka 2016.gadā Latvija ir vadošā vai prezidējošā valsts vairākās šī reģiona organizācijās – Baltijas Ministru padomē, NB8, Baltijas Asamblejā –, no savas puses vēlos vēl papildināt, ka kopš 2015.gada septembra Latvija uz gadu ir prezidējošā valsts arī Baltijas jūras parlamentārajā konferencē. Tā kā man ir uzticēta atbildība šobrīd vadīt divas no šīm starpparlamentārajām organizācijām – Baltijas Asambleju un Baltijas jūras parlamentāro konferenci –, vēlos šodien nedaudz pieskarties abu šo organizāciju darba aktualitātēm un Latvijas izvirzītajām prioritātēm šajās organizācijās. Jāatzīmē, ka abām organizācijām šis ir 25.jubilejas gads. Vispirms par Baltijas Asambleju. Uzņemoties vadību šajā organizācijā, Latvijas delegācija Baltijas Asamblejā ir izvirzījusi trīs sava darba prioritātes: pirmkārt, Baltijas reģiona drošības stiprināšana, stratēģiskā komunikācija un kiberdrošība; otrkārt, sadarbība augstākās izglītības, zinātnes un kultūras jomās; treškārt, kopīgas uzņēmējdarbības vides Baltijas valstīs veicināšana un stiprināšana. Kā jūs zināt, Baltijas Asamblejas galvenā darbības forma ir darbs izveidotajās Baltijas Asamblejas komisijās, to darba rezultātus rezumējot Baltijas Asamblejas darba noslēguma sesijā, kas šogad notiks 27. un 28.oktobrī Rīgā. Līdz ar to tas, cik sekmīgs būs mūsu veikums Latvijas interesēs, būs atkarīgs ne tikai no tā, cik aktīvs un prasmīgs būs mūsu deputātu darbs šajās komisijās, bet arī no tā, kāda būs mūsu prasme sadarboties ar pārējo Baltijas valstu valdībām un ministriju pārstāvjiem, īstenojot sadarbību starp Baltijas Asambleju un Baltijas Ministru padomi. Līdzšinējā sadarbībā ir gājis visādi, ir bijis gan gandarījums, gan vilšanās. Šeit mēs varam atcerēties gan kopīgos iepirkumus medicīnas vajadzībām, gan darbu pie Rail Baltica projekta; ir bijuši gan tādi brīži, kad darbs ir virzījies uz priekšu, gan ir bijusi tiešām stagnējoša darbība, stagnējoša situācija. Nedrīkst nepieminēt Baltijas Asamblejas sadarbību ar citām starpparlamentu institūcijām – Ziemeļu Padomi, Beniluksa parlamentu, GUAM valstu parlamentāro asambleju, Višegradas valstu starpparlamentāro organizāciju, kā arī sadarbību ar Barenca jūras valstu parlamentāro asambleju un Melnās jūras valstu ekonomiskās sadarbības parlamentāro asambleju. Katrs no šiem divpusējās sadarbības formātiem starpparlamentu asamblejām ir devis iespēju labāk izprast tās dažādā veida problēmas, kuras skar dažādus Eiropas reģionus, un līdz arī to arī veidot izsvērtākas savstarpējās attiecības ar attiecīgajām valstīm un to parlamentiem. Mums, parlamentāriešiem, tā ir bijusi laba skola, iespēja paskatīties uz jaunām, aktuālām savstarpējās sadarbības sfērām. Piemēram, aizvadītajā gadā Beniluksa parlamentā bija diskusijas par kopējas triju valstu mobilo sakaru telpas veidošanu. Bija diskusijas par izglītības dokumentu bezierunu atzīšanu trijās valstīs kopumā bez papildu pielīdzināšanas darbībām. Tās ir jomas, kurās Beniluksa valstis darbojas, apsteidzot Eiropas Savienības kopīgās iniciatīvas, un par šādām lietām droši vien der padomāt arī mums, Baltijas jūras reģiona valstīm, it sevišķi trim Baltijas valstīm. Protams, pēdējā gada laikā sevišķu akcentu Baltijas Asamblejas darbībā ir ieņēmis sadarbības jautājums ar Ukrainas parlamentu. Gan tāpēc, ka Ukraina 2015.gadā bija prezidējošā valsts GUAM parlamentārajā asamblejā, gan vēl jo vairāk situācijas attīstības dēļ pašā Ukrainā. Šādas aktivitātes galvenais uzdevums ir bijis, izmantojot savus sadarbības formātus ar Ziemeļu Padomi, ar Beniluksa parlamentu un arī ar Eiropas Parlamentu, nodrošināt tiešas, nepastarpinātas tikšanās un dialoga iespējas starp GUAM valstu, jo sevišķi Ukrainas un Gruzijas, parlamentu pārstāvjiem un Rietumvalstu un Ziemeļvalstu parlamentāriešiem, tā dodot viņiem pieeju nepastarpinātai informācijai par situācijas attīstību šajās Austrumu partnerības valstīs. Otrs karstais jautājums šo citu starpparlamentu organizāciju diskusijās aizvadītā gada laikā, protams, ir bijis bēgļu jautājums. Regulāri piedaloties citu reģionu parlamentāro asambleju darbā, mums, Baltijas Asamblejas pārstāvjiem, ir bijusi iespēja vērot arī valdību un parlamentāriešu viedokļu transformāciju atbilstošajās valstīs. No izteikti bēgļu uzņemšanu atbalstošas attieksmes līdz izteikti piesardzīgai vai pat klaji noliedzošai attieksmei. Vēl vēlos teikt dažus vārdus par Latvijas prezidentūru Baltijas jūras parlamentārajā konferencē, kas ilgst 12 mēnešus, no kuriem gandrīz puse jau aizvadīta. Šajā formātā sadarbojas 11 nacionālo un 11 reģionālo parlamentu delegācijas, ietverot gan Baltijas valstu, gan Ziemeļvalstu, gan Polijas, Vācijas un arī Krievijas pārstāvjus. Protams, šādā plašā formātā, ņemot vērā dalībvalstu deleģēto pārstāvju politisko uzskatu dažādību, ir visai ierobežots to jomu spektrs, kurās ir iespējama produktīva sadarbība. Neskatoties uz to, tomēr Latvijas prezidentūrai Baltijas jūras parlamentārajā konferencē kā prioritāte ir izvirzīts jautājums, kas sekmīgi Pastāvīgajā komisijā tiek risināts, proti, lai apzinātu to, kā Baltijas jūras reģionā varētu risināt problēmas, kas saistītas ar piedāvātās izglītības un darba tirgus pieprasījuma atbilstību. Nevis kādā atsevišķā valstī, bet visā reģiona kopumā. Tas ir ļoti būtisks jautājums Latvijai, it sevišķi izglītota darbaspēka mobilitātes vai – Latvijas situācijā – aizbraukšanas no valsts kontekstā. Otra Baltijas jūras parlamentārajā konferencē Latvijas prezidentūras ietvaros uzsāktā prioritāte ir saistīta ar darba grupas izveidi un tās darba uzsākšanu visam Baltijas jūras reģionam vienotas ilgtspējīga tūrisma attīstības koncepcijas izstrādē, balstoties uz multinozaru pieeju. Vēl viena Baltijas jūras parlamentārās konferences aktivitāte, par kuras tālāku risinājumu minētās konferences Pastāvīgā padome lems jau šo ceturtdien sanāksmē, kas notiks Briselē, ir jautājums par novērotāja statusa piešķiršanu Baltijas jūras parlamentārajā konferencē Baltkrievijai, šo jautājumu saskaņojot ar Eiropas Savienības kopīgo pēdējā laikā attiecībā pret Baltkrieviju īstenoto politiku. Ar lūgumu piešķirt Baltkrievijai novērotāja statusu Baltijas jūras parlamentārajā konferencē ir vērsusies Baltkrievijas parlamenta Ārlietu komisija, tās priekšsēdētāja Busko kunga parakstītajā vēstulē uzsverot vēlmi sadarboties ar Baltijas jūras reģiona valstīm ekoloģijas, izglītības, veselības aizsardzības un enerģētikas jautājumos. Kolēģi! Mēģināju šajā man atvēlētajā laikā mazliet detalizētāk iezīmēt to, kas skar Latvijas sadarbību dažādos starpparlamentāros formātos Baltijas jūras reģionā un kas šodien apspriežamajā ārlietu politikas ziņojumā ir izklāstīts ļoti konspektīvi, bez detalizācijas. Savukārt, ārlietu ministra kungs, novēlu jums veiksmīgu darbu šajā gadā, koordinējot Baltijas Ministru padomes darbu, kā arī tajā veiksmīgi sadarbojoties ar Baltijas Asambleju. Paldies.".
• 2016_01_26_340-seq59 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq59 speaker Janis_Vucans-1956.
• 2016_01_26_340-seq59 translatedText "The highly respected President of the Saeima, the highly-elected President of the Parliament, Mr Piedij, colleague of the Foreign Minister, who was part of the foreign policy report today, is dedicated to Latvia's foreign policy actions in the Baltic Sea region by marking that Latvia is the leading or presiding country in a number of organisations in the region, âin the Baltic Council of Ministers, the NB8, in the Baltic Assembly, I would like to add to the Baltic Sea Parliamentary Conference in the Baltic Sea, since September 2015, the Parliamentary Conference for the Baltic Sea as I are entrusted with responsibility at the moment by two of theseI would like, today, to touch briefly on the current challenges and priorities of the two organisations in these organisations, and that the two organisations have a 25-year anniversary in the first instance of the Baltic Assembly. By taking the lead in this organisation, the Latvian delegation has set three priorities for its work in the Baltic Assembly: firstly, strengthening the security of the Baltic region, strategic communication and cyber security; secondly, cooperation in the fields of higher education, science and culture; and, thirdly, the promotion of joint business environment in the Baltic States, andstrengthening the Baltic Assembly's main form of work, as you know, is to sum up the work created in the Baltic Assembly committees, to sum up the work of the Baltic Assembly in the closing session of the Baltic Assembly, which will take place this year on 27 and 28 October in Vancouverour track record in Latvia will depend not only on how active and skilled our Members will work in these commissions, but also on how our ability to cooperate with the other Baltic States' governments and ministerial representatives through cooperationthe Baltic Assembly and the Baltic Council of Ministers have gone through Past, there has been both the satisfaction and disappointment that we can remember both for the joint procurement of the medical needs and for work on the Rail Baltica project; there have been some moments wherethe work has moved forward and there has been a really stagnant activity, a stagnating situation, not to mention the cooperation of the Baltic Assembly with other inter-parliamentary institutions, â Northern Council, the Benelux Parliamentary Assembly, the Visegrad National Assembly, inter-Parliamentary interparliamentary organisations, and cooperation withthe parliamentary assemblies of the Barents Sea Parliamentary Assemblies and the Parliamentary Assemblies of the Black Sea countries from these bilateral interparliamentary assemblies have made it possible to better understand the different types of problem affecting the various regions of Europe and to theiralso, building a more balanced relationship with the countries concerned and their parliaments, We parliamentarians, it has been a good school, an opportunity to look at new, topical cross-border cooperation between the three countries, last year, the Benelux Parliament had discussions on a common mobile network of three countriesthe creation of an area for the discussion on the unconditional recognition of educational documents in three countries as a whole without additional equalisation activities in the Republic are areas where the Benelux countries operate, ahead of joint initiatives by the European Union, and on such things too, to think of us in the Baltic Sea. The Baltic States, and in particular the three Baltic States in particular, have taken up a cooperation issue with the Ukrainian Parliament Gan because, in 2015, Ukraine held the presidency of GUAM in the parliamentary assembly, as well asas a result of more developments itself, the main task of the activity in Ukraine itself has been through its cooperation formats with the Nordic Council, with the Benelux Parliament and also with the European Parliament, to provide direct, direct, direct meetings and dialogue between the countries of GUAM, in particularUkraine and Georgia, the parliaments of parliaments and Western and Nordic countries, making them approach directly to information on the developments in these Eastern Partnership countries in the Second List issue during the year, of course, has, of course, been the issue of refugees. With the regular participation of the parliamentary assemblies of other regions, we, as representatives of the Baltic Assembly, have also had the opportunity to see the transformation of government and parliamentary opinions in the appropriate countries, from a very pro-refugee perspective to a very cautious, or even discerning, attitude. To say a few words about the Latvian Presidency of the Baltic Sea Parliamentary Conference, which lasts for 12 months, nearly half of which already works in this format between 11 national and 11 regional parliamentary delegations, including both the Baltic States and the Polish, German and Germanand the Russian representatives, of course, in such a broad format, taking into account the diversity of the political views of the representatives of the Member States, are limited to the spectrum of areas where productive cooperation is possible, and however, the Latvian Presidency, in the context of the Baltic Sea Parliamentary Conference, as a prioritya question has been raised that the Permanent Committee is successfully addressing the way in which the Baltic Sea region is able to address the adequacy of the demand for education and labour market demand in the case of Nevis in a particular country, but across the region as a wholethere is a crucial question for Latvia, especially in an enlightened labour mobility, or in the case of the Latvian situation, in the context of the second Baltic Sea Parliamentary Conference on the other part of the parliamentary conference on the Baltic Sea, the priority of the Task Force and the opening of its work is crucial. The development of a coherent concept of sustainable tourism for the Baltic Sea Region, based on a multinozar approach, on the basis of which the Permanent Council of that Conference will decide, as early as this Thursday, at this Thursday's meeting in Brusselsas regards the granting of observer status to Belarus by the Parliamentary Conference on the Baltic Sea, in agreement with the European Union's joint last response to Belarus, the request to grant Belarus observer status in the Baltic Sea Parliamentary Conference has been contacted by the Parliamentary Foreign Affairs Commission of Belarus ,speaking in the letter signed by its President, Mr Busko, underlining the willingness to cooperate with the Baltic Sea countries in matters of ecology, education, health and energy, I tried in that time to outline in a little more detail what is going on in Latvia's cooperation in the different parliamentary formats. The Marine Region, which is being discussed today in the report on foreign policy that we are debating today, I wish you a good job this year, coordinating the work of the Baltic Council of Ministers and working successfully with the Baltic Assembly Thank you".
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q822919.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q211.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q2660080.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q193089.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q458.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q8889.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q39731.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q159.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q212.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q183.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q36.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q184.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q230.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q9005.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q12360039.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q670356.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q13116.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q326816.
• 2016_01_26_340-seq59 mentions Q208019.