Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2016_01_28_341-seq52> ?p ?o. }

• 2016_01_28_341-seq52 type Speech.
• 2016_01_28_341-seq52 number "52".
• 2016_01_28_341-seq52 date "2016-01-28".
• 2016_01_28_341-seq52 isPartOf 2016_01_28_341.
• 2016_01_28_341-seq52 spokenAs 92.
• 2016_01_28_341-seq52 spokenText "Godātie kolēģi! Ir tapis dokuments, kas beidzot palīdzēs Ārlietu ministrijai nostiprināt savu politisko gribu mūsu pilsoņu interešu aizsardzībā. Ņemot vērā to, ka Vīnes konvencija joprojām tiek pārkāpta un šogad ir atklājies kārtējais gadījums, kad mūsu atbildīgie dienesti netika informēti par bērna izņemšanu no ģimenes, šis ir ļoti būtisks pagrieziens mūsu tiesību aizsardzībā. Visiem saprātīgiem cilvēkiem ir skaidrs, ka ģimene bērnam ir vislabākā vieta, kā arī tas, cik ārprātīgi bērns pārdzīvo piespiedu šķiršanos ar vecākiem. Diemžēl praksē ir pierādījies fakts, ka jēdziens “bērna labākās intereses” var tikt pavērsts pret paša bērna ģimeni un labākās intereses pret bērna vecākiem var aizstāvēt kāds svešs cilvēks - sociālais darbinieks. Jūs maldāties, godātie kolēģi, ja domājat, ka bērnus atņem tikai pavisam bezcerīgiem vecākiem, kuri pakļauj bērnus briesmām vai nerūpējas par tiem. Tāpat jūs maldāties, ja šādās situācijās sākat vērtēt vecāku personību un rīcību procesa laikā. Nekad to nedariet, jo bērns nav koferis, kuru var pazaudēt izklaidības dēļ, un bērns nav sankcija vai balva, kuru var piešķirt vai atņemt. Bērnam ir tiesības, un bērns grib atgriezties ģimenē. Šajā situācijā es aicinu pirmām kārtām domāt par bērnu, nevis fokusēties uz to, ko katrs vecāks ir izdarījis vai nav izdarījis. Kāpēc mēs uzticam lemt mūsu likteņus kādam citam? Mums pašiem ir jāizvērtē katrs šāds gadījums, ņemot vērā potenciāli augsto kļūdu procentu, kuru pieļauj paši attiecīgo dienestu darbinieki, piemēram, Lielbritānijā. Šokē kādas sociālās darbinieces teiktais: “Mēs labāk salaužam desmit normālas ģimenes un izglābjam vienu bērnu no briesmām, nekā nedarām neko.” Padomājiet, kāda cena ir tam. (Starpsauciens: “Kurš būs tas, kurš vērtēs ģimenes?”) Es personīgi kontaktējos ar septiņām māmiņām un vienu vecmāmiņu, un katrai ir savs stāsts... Visi ir Latvijas pilsoņi. Tie ir adekvāti cilvēki. Dažiem no tiem ir izdevies paglābt savus bērnus, bet dažiem vēl ne. Ilustrācijai, piemēram, lieta no Lielbritānijas tiesu prakses. Vecāki Karisa Koksa un Ričards Kārters tika apcietināti tāpēc, ka viņu sešas nedēļas vecajam bērnam bija sākušās veselības problēmas. Tajās problēmās tika vainoti vecāki. Pēc trīs gadus ilga tiesas procesa vecāki tika attaisnoti, bet bērns jau bija adoptēts. Bērns ir zudis vecākiem. Tā ir kļūda! Vēl viens kliedzošs, jau vēsturisks netaisnības piemērs. Austrālijā valsts īstenoja politiku, ka vientuļām, neprecētām, nabadzīgām māmiņām atņēma bērnus, ievietojot tos audžuģimenēs. Šo praksi piekopa no Otrā pasaules kara beigām līdz septiņdesmitajiem gadiem, un tādējādi cieta tūkstošiem bērnu, un tikai pavisam nesen Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarde valsts vārdā atzina šo briesmīgo kļūdu un parlamentā atvainojās visiem valsts iedzīvotājiem, kuri bija cietuši no šīs netaisnības. Atgriežos atkal pie Lielbritānijas: 95 procenti no aptuveni pieciem tūkstošiem adopciju, kuras tur notiek katru gadu, ir tā sauktās piespiedu adopcijas. Tas nav precīzs termins, bet tas ir termins, kurš nozīmē, ka vecāki nav devuši piekrišanu. Un tas ir ne jau tāpēc, ka vecāki ir miruši vai nav spējuši izteikt savu gribu; tas ir tāpēc, ka vecāki cīnās par saviem bērniem un nekādā gadījumā negrib piekrist tam, ka bērni tiek šķirti no viņiem. Nezinādami savas tiesības, stresa situācijā vecāki bieži vien tiek spiesti parakstīt dažādus dokumentus, tostarp arī tādus, kas juridiski tiek tulkoti arī kā atteikšanās no bērna. Parasti tie ir rīcībspējīgi, adekvāti cilvēki. Ja vecākiem ir atļauts tikties ar bērnu, tas notiek uzraudzībā, un viņiem netiek atļauts sazināties ar bērnu savā dzimtajā valodā, jo katrs kontakts tiek vērtēts un bērni dzīvo atsevišķi. Uz šo brīdi man personīgi ir zināmi astoņi bērni, kuri ir piespiedu kārtā šķirti no ģimenes. Bet Tieslietu ministrijai noteikti ir daudz vairāk šādu datu. Daži no šiem bērniem tiek gatavoti adopcijai, tieši tāpat, kā mēs esam jau pazaudējuši mazo meitenīti Katrīnu. Tad nu rodas jautājums: cik daudziem bērniem ir jātiek adoptētiem, lai Latvijas valsts sāktu reaģēt un pildīt savas Satversmes 98.pantā noteiktās funkcijas?! Mums ir jāseko arī citu valstu piemēram. Čehijas prezidents ir ļoti stingri iestājies par bērnu tiesībām; Slovākija ir atbrīvojusi divus savus bērnus no Lielbritānijas sociālo dienestu sloga. Mūsu tautiešus ārvalstīs, īpaši Lielbritānijā, daži mēdz salīdzināt ar bēgļiem, sakot, ka, redz, Lielbritānija piecieš mūsu tautiešus un ka būs vien jāsolidarizējas... Bet vai ir dzirdēts kaut viens gadījums, ka bēgļu ģimenei tiek atņemts bērns? Jūs taču redzat, kā šīs ģimenes ceļo uz Eiropu - nedrošās laivās, dažreiz arī bez glābšanas vestēm. Un brīnumainā kārtā viņi paliek dzīvi! Lielbritānija pagājušajā gadā ir pieņēmusi apmēram septiņus simtus bērnu, kuri ir atceļojuši vieni paši - bez vecākiem. Valsts prezidents kopā ar tieslietu ministru pagājušā gada 11.augustā ir vienojušies par palīdzības sniegšanu bērniem ārvalstīs. Ministru prezidente Laimdota Straujuma sadarbībā ar Tieslietu ministriju šā gada 1.septembrī ir izveidojusi darba grupu Latvijas pilsoņu bērnu aizsardzībai ārvalstīs. Ņemot vērā visu to, tas būs ļoti liels apkaunojums valstij, ja pat tad, kad šo jautājumu risināšanā iesaistījušās valsts augstākās amatpersonas, mēs turpināsim zaudēt mūsu bērnus. Par mums vienkārši pasmiesies! Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā trūkst vienotas politikas bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs. Ar klusēšanu tiesās un maigām, lūdzošām vēstulēm mūsu pilsoņu aizstāvībai nepietiks. Ir nepieciešama nepārprotama diplomātiska, bet stingra nostāja šajā jautājumā. Aicinu deputātus sekot līdzi šīs deklarācijas izpildei un veicināt skaidra un stabila mehānisma izveidi bērnu aizsardzībai. Ja es pareizi saprotu, šī deklarācija varētu būt pirmais starptautiskais dokuments, kurā Latvija īpaši uzsver savas tiesības un pienākumus rūpēties par saviem bērniem un aicina to darīt arī citas valstis. Ar šo deklarāciju Latvija ierindosies to valstu vidū, kuras ir skaidri noteikušas savas prioritātes bērnu aizsardzības jomā, un, iespējams, gūs domubiedrus un līdzgaitniekus šajā cīņā par saviem pilsoņiem. Godātie kolēģi! Jāsecina, ka manā skatījumā abi deklarācijas varianti ir gana labi. Kā viena no līdzautorēm es cīnījos par to, lai dažas lietas tomēr paliktu. Tāpēc konsekventi atbalstīšu abus variantus, vienlaikus saprotot, ka otrais variants juridiski ir korektāks un diplomātiskāks. Es vēlos pateikties kolēģiem par ieguldīto darbu deklarācijas tapšanā. Tāpat vēlos pateikties tiem ministriju un konsulārā departamenta darbiniekiem un vēstniekiem, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus mūsu pilsoņu interešu aizsardzībā. Es ticu, ka mēs varam diplomātiskā veidā, tomēr uzstājīgi atgādināt par savām interesēm, un no tā nav jābaidās. Valdības veidotāji, lai kas jūs arī būtu un lai kas jums būtu padomā, es aicinu jūs ņemt vērā šo deklarāciju un iestāties par tās izpildi pēc iespējas ātrāk. Paldies jums.".
• 2016_01_28_341-seq52 language "lv".
• 2016_01_28_341-seq52 speaker Julija_Stepanenko.
• 2016_01_28_341-seq52 translatedText "Dear colleague, there is a document that will finally help the Ministry of Foreign Affairs to strengthen its political will to protect the interests of our citizens in the light of the fact that the Vienna Convention is still being breached and this year, another case where our relevant services were not informed oftaking a child out of the family, this is a crucial twist in protecting our rights to all reasonable people, it is clear that the family of a child is the best place, and how crazy the child is going through in a forced divorce in practice is proving to bethe term' best interest of the child' can be taken against the family of the same child and the best interests of the child's parents can be defended by an alien person - a social worker, dear colleague, if you think that children are being taken away only by the most hopeless parents who are subdivided by hopelessness. Children are in danger or are not concerned about them, so you are not wrong if you start to assess the identity and conduct of parents in such situations, because the child is not a suitcase, which can be lost as a pleasure, and a child is not a sanction or a prize that cangranting or taking away a child is a right and the child wants to return to the family in this situation, I call first and foremost to think of a child and not foil on what each parent has done or has not done to Why do we entrust our destinies to anyone else? We ourselves need to look at each such case, given the potentially high percentage of error rates allowed by the same staff, such as the one in Britain in Shokö, of:' we better undermine 10 normal families and save one child from the dangers of doing nothing wrong '" just think what price it is (interjection: " who will judge the family? ") I personally have been in contact with seven mothers and one grandmother and each has its own story, Those are the people of These are adequate people of Thesethey have been able to save their children, but some are still not as illustrations, such as the case of British court practice parents Karisa Koksa and Richard Carter were jailed because their six weeks old child had been blamed for health problems in those problemsthe parents of After three years of trial parents were excused but the child had already been adopted by a lost parent It is a mistake! Yet another historic example of wrongs in Australia's public policy that single, unmarried, poor mothers were deprived of children ,placing them at the end of the Second World War by the end of the Second World War and thus suffered thousands of children, and only very recently, Australian Prime Minister Julie Gillard accepted this horrific error and apologised to all residents of the countryhad the victims of this injustice come back again in front of the UK: 95 per cent of the estimated five thousand adoptions that are held there every year are so-called forced adoption It is not the exact term, but it is a term which means that the parents have not been givenconsent And it's not because parents have died or have been unable to express their will; that's because parents are fighting for their children and by no means do not agree with having children being separated from themthe right, stressful situation often forced parents to sign a variety of documents, including those that have also been legally translated as the abdication of a child in the case of Talent, it is appropriate for people where parents are allowed to meet the child they are under surveillance, andthey are not allowed to contact a child in their mother tongue, because every contact is measured and the children live separately in The moment I have personally been aware of eight children who are forcibly separated from the Family But the Department of Justice certainly has a lot to domore such data Some of these children are prepared for adoption, just as we've already lost the little girl Catherine Then now begs the question: how many children have to be adopted so that the Latvian state starts to react and to live up to its Constitution 98the functions set out in this?! We must follow the example of the Czech President, for example, of the example of the Czech President; Slovakia has released two of their children from the British social service in Our compatriots, especially in the UK, some tend to compare refugees with refugees ,by saying that, see, Britain tolerates our compatriots and that there will only be solidarity, or is it unheard of in one case, that the family of refugees is taken away from a child? You can see how these families are traveling to Europe - in unsafe boats, sometimesalso without the rescue jackets And miraculously they stay alive! The UK last year has accepted about seven hundred children who have travelled alone - without the parents of the President, along with the Justice Minister, on 11 August last yearproviding assistance abroad by Prime Minister Laimgiven Straucream, in association with the Department of Justice on 1 September this year, has set up a working group to protect the children of Latvian citizens abroad in the light of all this, which will be a major disgrace to the country if even when thiswe will continue to lose our children For us, we will continue to lose our children. It is quite clear today that there is no single policy for the protection of children's rights abroad - the silence in the courts and soft, worshipable letters will not be enough for our citizens. There is a need for a clear diplomatic but strong position on this issue for Aician Members to follow up on the implementation of this declaration and to promote a clear and stable mechanism for the protection of children, if I understand correctly that this declaration could be the first in which Latvia specifically emphasises itsrights and obligations to take care of their children, and calls on others to do so ,to my fellow citizens, I must conclude by saying that, in my eyes, both of the statements of the declaration are quite good enough, as I fought in favour of some things, but that there should therefore be a consistent support for both, while realising that the second option is legally correct. I would also like to thank my colleagues in my ministry and consular department and their ambassadors who, in good faith, would like to express my gratitude to my colleagues in the ministry and consular department for their work in order to protect the interests of our citizens in good faith, but I believe that we can do so in a diplomatic manner. Remind you of their interests and that it should not be fear for the Government-makers, whatever you had - and whatever you have in mind, I urge you to take this declaration and stand up for your discharge as soon as possible.".
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q211.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q3089345.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q193089.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q1771611.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q8436.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q15628977.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q23666.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q214.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q213.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q1741.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q408.
• 2016_01_28_341-seq52 mentions Q41563.