Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2016_02_25_349-seq44 spokenText "7.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums attiecībā uz definīcijām. Arī tas komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq42 spokenText "6.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq40 spokenText "5.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas attiecas uz definīcijām. Ir runa par maksas aprēķināšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq38 spokenText "4.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas paredz precizēt definīcijas un komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq36 spokenText "3.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas uz definīcijām un komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq34 spokenText "2.priekšlikums arī ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums par definīcijām. Arī tas komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq32 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.457/Lp12). Kopumā komisija ir saņēmusi 44 priekšlikumus. 1.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums par definīcijām. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq31 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 6, atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.".
• 2016_02_25_349-seq30 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu apstiprināt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq28 spokenText "2.priekšlikums ir saistīts ar šī likuma spēkā stāšanos: likums stājas spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas. Arī šis priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq26 spokenText "Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze un cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.456/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi divus priekšlikumus šim likumprojektam. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt no likuma konkrētu struktūrvienību un reģionālo struktūrvienību izveides nepieciešamību. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.".
• 2016_02_25_349-seq24 spokenText "Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu balsot par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.".
• 2016_02_25_349-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2016_02_25_349-seq22 spokenText "Kolēģi! Šajā kandidātu iztaujāšanā klāt bija arī pretendents Imants Mantiņš, tādēļ komisijas vārdā aicinu iecelt Imantu Mantiņu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.".
• 2016_02_25_349-seq21 spokenText "Lūdzu zvanu! (Dep. M.Bondars: “Kādas politiskās saistības? Kas par saistībām?! Reiznieces-Ozolas biroja vadītājs!”) Balsosim par lēmuma projektu “Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2016_02_25_349-seq20 spokenText "Komisijas sēdē daudz jautājumu saņēma arī pretendents uz šo amatu Gatis Ābele un arī spēja uz tiem veiksmīgi atbildēt. Tādēļ komisijas vārdā aicinu iecelt Gati Ābeli par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.".
• 2016_02_25_349-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2016_02_25_349-seq18 spokenText "Jā, kolēģi. Tāpat mēs iztaujājām un daudz jautājumu uzdevām arī Rotai Šņukai, tāpēc komisijas vārdā aicinu iecelt šo personu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.".
• 2016_02_25_349-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Rolandu Irkli. Vēlam strādāt atbildīgi un sabiedrības labā! (Aplausi.) Paldies. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2016_02_25_349-seq16 spokenText "Labrīt, kolēģi! Uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi bija uzaicināti visi šie pieci kandidāti - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu un padomes priekšsēdētāja amata kandidāti, un mums noritēja ļoti gara, detalizēta diskusija par to, kāds ir viņu redzējums attiecībā uz regulatora turpmāko darbību. Katrs kandidāts tika ļoti nopietni iztaujāts. Šī iztaujāšana arī Saeimas mājaslapā bija redzama - laikus bija zināms, ka šāda iztaujāšana notiks. Ikviens, kurš vēlējās piedalīties, varēja nākt uz šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi. Es zinu, ka arī uz atsevišķām frakcijām kandidāti tika aicināti runāt par atsevišķiem jautājumiem. Līdz ar to komisijas sēdē mēs uzklausījām šos piecus kandidātus un tika nolemts šos kandidātus virzīt tālāk - uz Saeimas sēdi apstiprināšanai, tāpēc komisijas vārdā aicinu iecelt Rolandu Irkli Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amatā. (Dep. M.Bondars: “Kāpēc tā steidzamies? Kāpēc tā steigties?!”)   Es nedrīkstu ar jums sarunāties, paskaidrot.".
• 2016_02_25_349-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2016_02_25_349-seq14 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 23.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ligitu Vīksnu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
• 2016_02_25_349-seq13 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” līdz komisijas turpmākajam lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts. Deputāti Urbanovičs, Agešins, Dolgopolovs, Zemļinskis un Ivans Klementjevs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Krauze, Rasmanis, Trupovnieks, Līdaka un Andris Bērziņš lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2016.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada pavasara sesijas sākšanu”. Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas ziemas sesiju šā gada 21.martā un sākt Saeimas pavasara sesiju šā gada 29.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2016.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2016_02_25_349-seq12 spokenText "Paldies, Urbanoviča kungs, ka šī iespēja bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un tas, protams, ir svarīgi, ka šīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes kandidāti tiek izskatīti komisijā, bet, manā izpratnē, jābūt iespējai arī frakcijā skatīt šos kandidātus viena iemesla dēļ - tāpēc, ka tajā laikā, kad notiek Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, mums, pārējiem deputātiem, ir citu komisiju sēdes. Un tā bēda ir tāda, ka no šiem cilvēkiem, kaut arī mazliet, bet tomēr būs atkarīgs, kādi būs elektroenerģijas tarifi, kādi būs siltuma tarifi un kādi būs gāzes tarifi Latvijas iedzīvotājiem. Nu ir no viņiem, lai arī mazliet, bet ir atkarīgs! Tāpēc mums ir svarīgi dzirdēt viņu redzējumu, viedokli un patiešām pārliecināties, ieskatoties viņiem acīs, vai viņi ir neatkarīgi kandidāti. Tāpēc ka man ir zināmas bažas par visu šo kandidātu politisko integritāti. Nu ir man! Un tādēļ es aicinu balsot šodien “pret” visu šo kandidātu iekļaušanu dienaskārtībā, lai varētu pārliecināties, ka šie kandidāti patiešām ir cienīgi ieņemt savu amatu. Paldies.".
• 2016_02_25_349-seq11 spokenText "“Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.".
• 2016_02_25_349-seq10 spokenText "Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man kā opozicionāram jāinformē pārējie opozīcijas deputāti, ka mēs bijām tie - tieši opozīcija! -, kas iniciēja visu šo kandidātu iztaujāšanu. Tā bija atklāta iztaujāšana, un tā notika. Katrs no viņiem izklāstīja savu programmu, mēs uzdevām papildu jautājumus. Es nevaru vērtēt... negribu būt absolūts regulēšanas speciālists, bet tāda saruna notika, un visi, kas gribēja, varēja nākt - arī tie, kas nav komisijas locekļi. Un tādi deputāti bija. Tāpēc teikt, ka minēto kandidātu iepazīšana nenotika, nav pareizi. Protams, katrs drīkst balsot, kā grib. Bet es tikai aicinu pārējos opozīcijas kolēģus neizplatīt nepatiesu informāciju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs viņus neuzklausījām. Tieši mēs, SASKAŅA, bijām tie, kas iniciēja šo iztaujāšanu, un tā arī notika. Paldies.".
• 2016_02_25_349-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 11, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti... Urbanoviča kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? “Par”? (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš vienkārši runās!”) Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Jānis Urbanovičs.".
• 2016_02_25_349-seq8 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti pārsteigts: no kurienes pēkšņi Latvijas Reģionu apvienībai ir radusies interese par Latvijas tautsaimniecību? Kā tas tā nākas? Līdz šim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs no Latvijas Reģionu apvienības nebija neviena cilvēka, jo tā ir tik “mazbūtiska” komisija, ka uz to deleģēt kādu no Latvijas Reģionu apvienības ir vienkārši ticis uzskatīts par lieku. Mani patiešām patīkami pārsteidz tas, ka Latvijas Reģionu apvienībai pēkšņi ir radusies interese par tautsaimniecību. Bravo! (Dep. M.Bondars: “Vajadzēja runāt par tēmu!” Aplausi.)".
• 2016_02_25_349-seq7 spokenText "“Par” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2016_02_25_349-seq6 spokenText "Kolēģi! Es jums pateicos par izpratni. Es ņemu savus vārdus atpakaļ. Nevar pateikties par to, kā nav. Jums nav izpratnes par to, ka tomēr deputātiem ir tiesības satikties ar kandidātiem, kuri kandidē uz šo svarīgo padomi. Jums nav izpratnes par to, ka ir nepieciešamība iepazīt šos kandidātus, un nav izpratnes par to, ka jābalso nevis uz dullo, bet tomēr balstoties uz zināšanām un iegūto informāciju. Lielākā tiesa no jums šos kandidātus nav satikuši. Lielākā tiesa no jums par šiem kandidātiem nezina neko. Lielākā tiesa no jums nezina, kā intereses viņi pārstāv. Kolēģi! Tas ir bezatbildīgi! Bezatbildīgi - vienkārši ņemt un nobalsot uz dullo! Tāpēc es vēlvienreiz aicinu nebalsot šodien, bet atlikt līdz ceturtdienai, lai mēs varētu iepazīt šos kandidātus! Paldies.".
• 2016_02_25_349-seq5 spokenText "Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, otrs - “par”, un mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 11, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu (Starpsaucieni: “Ir ko teikt! Ir ko teikt!”) grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Tā, kolēģi... Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. M.Bondars: “Jauki! Jauki! Kartelis!”) Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 11, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Kolēģi, aicinu debatēs pieteikties laikus! (Dep. M.Bondars: “Kurā sekundē jāpiesakās?!”) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību (Starpsauciens: “Tagad!”) un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? “Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu! (Starpsaucieni.)".
• 2016_02_25_349-seq4 spokenText "Es pilnībā nepiekrītu Bondara kungam, jo kāpēc gan mums būtu pirms apstiprināšanas ar kādu jārunā? Šobrīd veiksmīgi veidojas partiju kartelis (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.), to var redzēt pēc SASKAŅAS paceltās rokas, kad izskanēja, ka ir jābalso par šodienas darba kārtību, kurā jāiekļauj Irkļa kunga kandidatūra. Es domāju, jāturpina tādā pašā garā. Bondara kungs, kādas pārrunas? Ar ko? Ar jums? Jūs uz sevi esat skatījies? Jūs esat opozīcija! Tas ir nožēlojami! Ja jūs neesat pozīcijā, jūs neesat nekas! Un tie cilvēki, kas šobrīd sēž pozīcijā, ir izgājuši šo dedovščinu, paši tikuši apspiesti - gan (Starpsauciens.)... gan ZZS, gan “Jaunais laiks”... Es domāju, - uz priekšu! Viennozīmīgi - nekādas apspriešanas! (Dep. A.Kaimiņš: “Aiziet!”) Šodien, un uz priekšu! (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Bravo!” Opozīcijas deputātu aplausi.)".
• 2016_02_25_349-seq3 spokenText "“Par” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.".
• 2016_02_25_349-seq2 spokenText "Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Man ir lūgums šo jautājumu par Roberta Irkļa kandidatūru Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amatam, kā arī pārējo kandidatūru izskatīšanu atlikt uz nākamo ceturtdienu, jo tikai šajā otrdienā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to skatīja savā sēdē, un tik nozīmīgas padomes locekļiem un vadītājam vajadzētu tomēr apmeklēt arī frakcijas, un deputātiem vajadzētu būt iespējai dzirdēt šo kungu un šīs dāmas redzējumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, pārliecināties par viņu profesionālajām iemaņām, kā arī, protams, ieskatīties acīs, vai viņi patiešām ir neatkarīgi. Jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir jābūt neatkarīgai komisijai. Un, vienā vārdā sakot vai vienā teikumā sakot, - vai Rolands Irklis, Gatis Ābele, Imants Mantiņš, Rota Šņuka, Intars Birziņš ir cienīgi kandidāti? Paldies par jūsu izpratni jau iepriekš, un es ceru, ka mēs varēsim šo jautājumu skatīt nākamceturtdien un deputāti varēs iepazīties ar šiem godājamiem kandidātiem un cienīto kandidāti. Paldies.".
• 2016_02_25_349-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 25.februāra sēdi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā! Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Bondara kungs, vai jūs esat pieteicies runāt “pret”? “Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.".
• 2016_02_18_348-seq210 spokenText " Paldies deputātam Arvīdam Platperam. Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
• 2016_02_18_348-seq209 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki nozīmīgi jautājumi, par kuriem jūs jau dzirdējāt manu kolēģu stāstījumos, taču vēlos īpaši pievērst uzmanību frakcijas “No sirds Latvijai” viedoklim par Latvijas Republikas tiesībsarga 2015.gada ziņojumu. Detalizēti iepazīstoties ar ziņojumu, jāsecina, ka valstī ir vairākas problēmas, par kuru risināšanu jau gadiem ilgi runā vienas atbildīgās valsts institūcijas, taču tikpat ietiepīgi gadiem ilgi citas valsts institūcijas tās nerisina. Šī gada ziņojumā tiesībsargs ir atkārtoti aktualizējis tādu problēmu kā vardarbība skolā un ģimenē. Tā ir bijusi ceturtā aktuālākā tēma iedzīvotāju iesniegumos. Tiesībsargs 2015.gada 14.septembrī uzsāka visaptverošu pētījumu par to, kāda ir sabiedrības izpratne par vardarbību pret bērniem, un par to, kāda ir attiecīgā situācija Latvijā, un rezultātus prezentēja tiesībsarga ikgadējā konferencē 2015.gada 11.decembrī. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka visām skolēnu audzināšanā iesaistītajām pusēm ir nepieciešama visaptveroša izglītošana par to, kas ir vardarbība, par tās veidiem un formām. Respondenti, piemēram, neizprot, ka smēķēšana bērna klātbūtnē vai bērna pamešana novārtā, vai vecāku nolaidība ir vardarbība pret bērnu. Savukārt bērniem nav izpratnes, ka, piemēram, mērķtiecīga ignorēšana vai draudēšana arī ir vardarbība. Tāpat pētījumā secināts, ka nav skaidrs, kā būtu jārīkojas vardarbības gadījumā, kam ziņot par vardarbību. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentā “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam” vardarbība ir definēta kā viens no aktuālajiem izglītības politikas jautājumiem, tomēr dokumentā nav ieplānota konkrēta rīcība šīs problēmas risināšanai. Satraucošs ir arī tiesībsarga aktualizētais jautājums par bērna tiesībām būt pasargātam no vardarbības. Agresivitāti bērni var iemācīties ģimenē. Tā var tikt iemācīta pastarpināti no masu medijiem, ikdienā vērojot agresivitāti zilajos ekrānos. Zinātnieki jau ilgstoši ir satraukušies par ilgtermiņa efektu, kas rodas, bērniem saskaroties ar vardarbību medijos. Ja mēs vēlamies samazināt vardarbību, tad ir jāpanāk, lai beidzot sāktu darboties Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētais, ka bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kuri rada draudus tā garīgajai attīstībai. Tas nozīmē, ka ir jāpanāk, lai mūsu bērni ikdienā būtu pasargāti no mediju uzmācīgās, vardarbību sludinošās ietekmes. Ir pienācis laiks konkrēti un plānveidīgi risināt visai Latvijas sabiedrībai aktuālus jautājumus. Nepietiek ar to, ka politiski deklarē problēmas. Tās ir jāpārvērš konkrētos, mērķtiecīgos rīcībpolitikas soļos, kuriem būtu jāatspoguļojas Izglītības un zinātnes ministrijas ilgtermiņa un īstermiņa plānošanas dokumentos. Un tāpēc mēs gaidām no ministrijas konkrētus risinājumus. Frakcija “No sirds Latvijai” nepiekrīt tiesībsarga ziņojumā minētajiem tendenciozajiem skaitļiem attiecībā uz XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku skaitu estrādē. Un nobeidzot būtu jāatzīmē tiesībsarga teiktais avīzē “Diena” 15.februārī. Tur ir šādi skarbi vārdi: “(..) bērni nav jāuztver kā vergi – viņiem nav jāguļ skolu sporta zālēs. (..) Mēs atbalstām vergu darbu?” Es nekad neesmu zinājis... Kā man izprast šo formulējumu? Un kāpēc tiek salīdzināti bērnu uzturēšanās apstākļi dziesmu svētku laikā ar vergu situāciju? Paldies par uzmanību.".
• 2016_02_18_348-seq208 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!".
• 2016_02_18_348-seq207 spokenText "  Labdien, godātie radioklausītāji! Nabadzības riski Latvijā pieaug, un šī problēma ir jārisina. Tāpēc informēšu par konkrētām frakcijas SASKAŅA iniciatīvām sociālajā jomā. Viena no šīm iniciatīvām jau tika izskatīta kārtējā Saeimas sēdē. Vispirmām kārtām – par SASKAŅAS iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Likumprojekts paredz palielināt pensiju indeksāciju un pensionāru ienākumu pieaugumu. Pensiju indeksācija ir paredzēta, lai aizsargātu pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma un saglabātu cilvēku pirktspēju līdzšinējā līmenī. Esošais pensiju indeksācijas modelis neatspoguļo reālo dzīves dārdzības pieaugumu pensionāriem un ir novecojis. Tādēļ mūsu likumprojekts paredz palielināt pensiju indeksāciju un paredz pensiju indeksācijā ņemt vērā 50 procentus (līdzšinējo 25 procentu vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Šāds palielinājums ir nepieciešams, lai palielinātu valsts atbalstu pensionāriem un nodrošinātu dzīves dārdzībai atbilstošāku pensijas apmēru. Likumprojekta mērķgrupa ir visi Latvijas pensionāri. Palielinot pensiju indeksācijas apmēru, pensionāriem tiks uzlabota dzīves kvalitāte, jo viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē pensionāru dzīves kvalitāti, ir tieši materiālais nodrošinājums. Pensionāru ienākuma pieaugumam var būt pozitīva ietekme arī uz makroekonomisko vidi, jo, palielinot pensijas, tiek uzlabota pensiju saņēmēju pirktspēja. Ņemot vērā to, ka pensionāru tēriņos lielāko īpatsvaru veido pārtikas preces, mājokļa uzturēšana un medicīnas izdevumi, šis pensionāru ienākuma pieaugums tiks novirzīts Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Kāda varētu būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? 2016.gada budžetam nepieciešama apropriācijas pārdale no sociālā budžeta rezervēm apmēram 5 miljonu 800 tūkstošu apmērā (saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķinu). Un šī nauda ir, bet koalīcija šo likumprojektu 11.februāra sēdē noraidīja, lai gan tas bija korekts un ar finansiālu segumu. Un otra mūsu ideja ir šāda. Pēc frakcijas SASKAŅA un mūsu deputāta Andreja Klementjeva iniciatīvas Saeimā ir sākušās konsultācijas par vēl vienu ļoti būtisku jautājumu – atraitņu pensijām. Paskaidrošu būtību. Ir laulāts pāris – divi pensionāri. Viens nomirst. Mēs labi saprotam, ka palicējs nonāk ļoti sarežģītā situācijā, jo viņam tāpat ir jāmaksā par dzīvokli, par komunālajiem pakalpojumiem, lai gan pensija nu ir viena. Ja runājam par iedzīvotājiem, kuri ir vecumā virs 65 gadiem, tad jāteic, ka būtiski ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri ir pakļauti nabadzības riskam – no 27 procentiem 2013.gadā uz 34 procentiem 2014.gadā. Savukārt tad, ja pensionārs dzīvo viens, nabadzības riska īpatsvars un pieaugums ir vēl dramatiskāks – no 51 procenta 2013.gadā uz 67 procentiem 2014.gadā. Un tagad padomāsim! Valsts plāno cilvēkam pensiju maksāt. Tad kur ir problēma – kaut daļu no mirušā pensijas turpināt maksāt viņa vai viņas laulātajam? Piemēram, Vācijā un Beļģijā tie ir 80 procenti no mirušā pensijas. Varbūt mēs Latvijā varam runāt, vismaz sākotnēji, par 50 procentiem gada garumā, jo situācija ir dramatiska. Un, ja mēs atrisināsim kaut divas lietas – palielināsim neapliekamo minimumu un atrisināsim jautājumu par atraitņu pensijām –, tas jau būs zināms progress. Mēs pie tā strādājam. Paldies par uzmanību.".
• 2016_02_18_348-seq206 spokenText "Paldies deputātam Dainim Liepiņam. Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2016_02_18_348-seq205 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sveiciens visiem reģionos no Reģionu apvienības! Mums šodien bija tāda īpatnēja diena, jo mums bija nevis viena sēde, bet veselas divas, un tātad arī dienaskārtības bija patiesībā divas. Iepriekšējā nedēļa bija slavena ar to, ka mēs apstiprinājām valdību, vai, pareizāk sakot, bija jāizsaka uzticība jaunai valdībai... un tā arī tika izteikta, bet tur bija arī vēl vairāki jautājumi, ko es gribētu pieminēt. Viens no būtiskiem jautājumiem, protams, bija likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kurā tika atbalstīta gāzes tirgus liberalizācija. Latvijas Reģionu apvienības nostāja šajā jautājumā ir ļoti vienkārša: jebkas, kas salētina gāzi, jebkas, kas paātrina lētas gāzes piegādi, vai jebkas, kas nodrošina tirgus ekonomisko situāciju jebkura energoresursa piegādei, ir sabiedrības interesēs, un mēs ticam, ka jaunā uzlecošā politikas zvaigzne Dana Reizniece-Ozola kopā ar visu savu juridisko svītu ir godprātīgi veikusi darbu un nav maldinājusi deputātus, apliecinot to, ka nav nekāda riska attiecībā uz šiem darījumiem, paātrinot šī tirgus liberalizācijas procesu. Līdz ar to Latvijas Reģionu apvienība uz šī pamata – lai sabiedrībai būtu ātrāk pieejams lētāks resurss – atbalstīja šos grozījumus. Mēs noteikti atbalstām Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma projektu, jo tas ir tikai normāli, ka Latgalē – tur, kur ir palikušas pussabrukušas ēkas un ražotnes, – būs iespējams ne tikai vienā noteiktā teritorijā, kur varbūt valda kāds vietējais cars un izdomā savus likumus, pie sabrukušajām ražotnēm šobrīd piesaistīt investorus un tādā veidā attīstīt Latgali. Protams, valdības apstiprināšana bija būtiskākais jautājums. Televīzijas skatītājiem jau bija iespēja dzirdēt Latvijas Reģionu apvienības pārstāvja viedokli par to, tāpēc paudīšu arī jums, radioklausītāji, kāds ir mūsu viedoklis. Mēs neatbalstījām šo valdību, un viens no mūsu galvenajiem pamatojumiem ir tas, ka nekas jau nemainās kopumā. Jau no pašas pirmās dienas Kučinska kungs teica, ka šī būs tāda valdība, kas pārņems iepriekšējās darbus, pieredzi, iemaņas, un slavināja Straujumas kundzes padarīto. Bet tas nebūt nav vienīgais, kas par to liecina. Par šīs valdības iecerēto darbu liecina arī tās deklarācija – tas ir tā kā plāns, ko valdība vēlas un ko plāno realizēt. Jau pašā deklarācijas sākumā lasām šādus vārdus: “Īstenosim (..) viedās specializācijas stratēģiju (..), izvērtējot sektorālas investīciju platformas”, “izstrādājot (..) inovācijas pētniecības teritoriālo kartējumu”... Tur ir arī vēl tāds brīnums – “vienota sociālā atmiņa”... Un, protams, kronis visam ir tāds vārds – “sadarbspēja”. Ja šādā valodā ir rakstīta šī deklarācija, tad skaidrs, ka tā nav domāta reģionu cilvēkiem, kuri runā normālā latviešu valodā. Tā ir domāta ierēdņiem, kuri turklāt vēl šo valodu kropļo. Un, protams, mūsu viedoklis ir tāds: jo sarežģītākā valodā tas tiek uzrakstīts, jo... Nav no kā prasīt atbildību, jo tie, kam tas domāts, nemaz nesaprot, par ko ir runa. Bet tagad par konkrētākām lietām. Mēs patiesībā neticam šajā deklarācijā paustajam. Neticam tam, ka, pieņemsim, ekonomikas ministrs, kurš līdz šim pārstāvēja Finanšu ministriju un nodarbojās ar tādu lietu kā mikrouzņēmumu slēgšana ar nodokļa palielināšanu, kļuvis tagad par ekonomikas ministru, kuram jāatbalsta uzņēmējdarbība, pēkšņi sāks to darīt. Mēs neticam tam, ka tie, kas it kā iestājas par demogrāfiju... Tajā pašā laikā... kā Parādnieka kunga iniciatīvas... Rezultātā tagad, lai reģistrētu nomas tiesības, cilvēkiem, ģimenēm jāiet pie notāriem, un tas sadārdzina viņu izdzīvošanu. Mēs neticam, ja mums saka, ka veicinās dialogu. Tajā pašā laikā, jau valdības sastādīšanas laikā, nenotiek vispār nekāds dialogs. Un īstenībā šī ir valdība tikai priekš 61 deputāta (patiesībā – 60, jo viena nebija uz vietas). Populisms skan cauri deklarācijas tekstiem: “izcilu (..) kultūras pakalpojumu izveidi”... Tātad tie ir vārdi, kas patiesībā ir atkal domāti rakstīšanai, nevis pildīšanai. Un tāpēc, izvērtējuši visu, kas mums ir piedāvāts, mēs nolēmām neticēt šim valdības formātam. Mēs neticam šiem cilvēkiem, un tāpēc mēs neatbalstījām. Šodienas sēdē viens no galvenajiem jautājumiem bija par pāreju uz vasaras laiku. Latvijas Reģionu apvienība atbalstīja iniciatīvu neveikt pāreju uz ziemas laiku, jo uzskata: kaut arī 51 procentu iedzīvotāju netraucē šāda stundu pārbīde, ir vairāki desmiti tūkstošu cilvēku – gan bērnu un māmiņu, gan vecāku cilvēku –, kuriem patiesībā tās dēļ ir veselības traucējumi un kuri izjūt ļoti lielas grūtības saistībā ar šo laika maiņu. Vairākums, kuram šī laika maiņa netraucē, nevar būt pārāks par desmitiem tūkstošu cilvēku, kuriem tā izraisa veselības problēmas! Mēs uzskatām, ka Saeimas šodienas lēmums ir nepatiess... nevis nepatiess, bet negodīgs, un mēs mēģināsim kaut kādā veidā šo jautājumu atkal iniciēt, lai Saeima atkal lemtu par to. Un visbeidzot – tiesībsarga ziņojums. Kopumā tika mēģināts kaut kādus šķēpus lauzt, bet patiesībā pats trakākais, kas izriet no tiesībsarga ziņojuma, ir sekojošais: likumi mums ir labi, bet patiesībā pati valsts vara šos likumus neievēro. Un šis tiesiskais nihilisms ir iemesls pārdomām par to, kādus cilvēkus, kādas partijas mēs ievēlam, kādas partijas mēs laižam pie varas. Paldies par uzmanību.".
• 2016_02_18_348-seq204 spokenText "Paldies deputātam Romānam Naudiņam. Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!".
• 2016_02_18_348-seq203 spokenText "  Labdien, godātie radioklausītāji! Gribētu pieskarties svarīgākajiem jautājumiem, kurus esam skatījuši Saeimas sēdē pagājušajā nedēļā un arī šīs dienas sēdē. Manuprāt, tie ir divi būtiskākie jautājumi, proti, likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” un likumprojekts “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums”. Tātad “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Saeima ir noslēgusi četrus mēnešus ilgo darbu pie “Latvijas Gāzes” tirgus liberalizācijas regulējuma izstrādes. Likumā ir paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru īpašumtiesību nodalīšanai. Un, proti, viens termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kā arī licence dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanai. Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki nedz tieši, nedz netieši nav saistīti ar akciju sabiedrību “Latvijas Gāze” vai tās akcionāriem. Likumprojekta praktiskais un galvenais mērķis ir nodrošināt priekšnosacījumus dabasgāzes cenu samazināšanai un to veidošanai uz tirgus nosacījumu pamata. Komisijā ļoti daudz diskutējām par gāzes cenām, kādas tās ir pie mūsu kaimiņiem un kādas tās ir kopumā Eiropas Savienībā. Mani personīgi pārsteidza, ka Vācijā viens no maniem, var teikt, bērnības draugiem 2015.gadā par patērēto siltumu savā mājsaimniecībā, kuru viņš apkurina ar gāzi, samaksāja mazāk nekā bija jāmaksā atbilstošai mājsaimniecībai Latvijā. Es domāju, ar šo regulējumu un grozījumiem Enerģētikas likumā mēs tomēr panāksim stabilu un prognozējamu enerģētikas politiku nākotnē un arī dabasgāzes cenas tiks noteiktas atbilstoši tirgus cenām, jo šajā uzņēmējdarbības sfērā varēs piedalīties arī citi uzņēmēji. Otrs, manuprāt, ļoti būtisks jautājums ir veltīts Latgales reģiona attīstībai. Mēs esam izstrādājuši likumprojektu “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums”, un Saeimā tas šodien tika pirmajā lasījumā atbalstīts. Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam Latgales plānam, kas bija izstrādāts laika posmam no 2013. līdz 2014.gadam, un lai risinātu ilgstoši pastāvošās sociāli ekonomiskās problēmas – iedzīvotāju aizplūšana, augstais bezdarba līmenis, zemais ienākumu līmenis, zemā uzņēmējdarbības aktivitāte –, 2015.gada sākumā valdībā tika apstiprināts rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai 2015.–2017.gadam. Plānā ietverti konkrēti pasākumi, kas veicinās nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti Latgales reģionā, tajā skaitā Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novada pašvaldībai ir paredzēts Eiropas Savienības fonda finansējums 52 miljonu eiro apmērā. Atbalsts tiks sniegts pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem infrastruktūras projektiem, kas vērsti uz pilsētvides, kā arī rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībā izmantot plānoto degradēto teritoriju atjaunošanu. Ir paredzēts, ka jau šogad tiks uzsākta projekta īstenošana. Atbilstoši Latgales attīstības plānā ietvertajiem pasākumiem ar likumprojektu “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums” Latgales reģionā paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Saskaņā ar sociāli ekonomiskajiem statistikas datiem reģionu attīstība Latvijā ir nevienmērīga un Latgales reģions atpaliek no pārējiem valsts reģioniem, piemēram, iekšzemes kopprodukta dati rāda, ka kopumā Latgales reģionā ir saglabājies izteikti zemāks sociāli ekonomiskās attīstības līmenis, salīdzinot ar Latvijas vidējiem rādītājiem. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir gandrīz trīs reizes lielāks, bet Latvijā vidēji tas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Latgales reģionā. Līdzīga situācija ir novērojama arī attiecībā uz bezdarba līmeņa rādītājiem. Ja ekonomiskās krīzes periodā Latgales reģionā bija zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji Latvijā un situācija nodarbinātības ziņā bija labāka nekā atsevišķos reģionos, tad, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, turpmākajos gados Latgales reģionā ekonomiskā attīstība ir bijusi lēnāka nekā pārējos reģionos un bezdarba līmenis nav būtiski samazinājies. 2014.gadā tas bija 12,1 procents, bet Latvijā vidēji bezdarbs ir 8,3 procenti. Tajā pašā laikā uzņēmējdarbības rādītāji liecina, ka Latgales reģionā ir pietiekams potenciāls ekonomiskajai attīstībai. Uzņēmējdarbības rādītāji norāda uz ekonomiska izrāviena iespējām, jo pēckrīzes laiks iezīmē pakāpenisku uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanos Latgales reģionā, kuru papildus varētu veicināt ar speciālās ekonomiskās zonas noteikšanu Latgalē. Likumprojekts nosaka, ka maksimālais speciālās ekonomiskās zonas izmērs var būt līdz 5 procentiem no Latgales reģiona platības. Tā ietvaros ir noteikti pamatkritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt speciālās ekonomiskās zonas statusu. Galvenie izvirzītie kritēriji, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu, ir teritorijas piederība, teritorijas infrastruktūras stāvoklis, plānotās investīcijas teritorijas infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai un plānotie rezultāti. Pasaulē speciālo ekonomisko zonu attīstība pēdējos gados ir notikusi ļoti strauji. Šobrīd vairāk nekā 130 valstīs ir dažāda veida ekonomiskās zonas. No Latvijas kaimiņvalstīm Latvijas speciālajām ekonomiskajām zonām identiskas zonas ir veiksmīgi attīstījušās Polijā, kur pašlaik ir 14 speciālās ekonomiskās zonas, tās ir piesaistījušas vairāk nekā 20 miljardu eiro lielas investīcijas un radījušas 186 tūkstošus jaunu darba vietu. Ekonomisko zonu ieviešana un pareiza to izmantošana ir labs ekonomikas atbalsta instruments, kas valstī radītu labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi un veicinātu tautsaimniecības attīstību. Līdz ar šo likumprojektu tiks veikti papildu grozījumi arī likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, nodrošinot iespēju uzņēmējiem, kuri veiks ieguldījumus Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm līdz pat 80 procentiem. Likumprojekts nosaka, ka Latgales speciālā ekonomiskā zona pastāvēs līdz 2035.gada 31.decembrim. Tie bija galvenie jautājumi, par kuriem es gribēju pavēstīt no Nacionālās apvienības puses. Paldies par uzmanību.".
• 2016_02_18_348-seq202 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Romānam Naudiņam. Lūdzu!".
• 2016_02_18_348-seq201 spokenText "Paldies. Vienu minūti uzmanības, lūdzu! Nav reģistrējušies šodien: Hosams Abu Meri... paldies, redzu. Jānis Ādamsons... neredzu. Andrejs Elksniņš... neredzu. Kiršteins Aleksandrs... paldies, redzu. Gunārs Kūtris... nav. Aleksejs Loskutovs... nav, neredzu. Romāns Mežeckis... nav. Arvīds Platpers... Es domāju, ar tiesībsargu runā. Paldies, redzu. Sergejs Potapkins... neredzu. Jānis Ruks... neredzu. Kārlis Seržants... nebija. Paldies visiem par uzmanību.".
• 2016_02_18_348-seq200 spokenText "Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram.".
• 2016_02_18_348-seq199 spokenText "Cienījamie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu pulksten 13.10 uz īsu komisijas sēdi. Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq197 spokenText "Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Aicinu visus uz Sarkano zāli - uz Eiropas lietu komisijas sēdi.".
• 2016_02_18_348-seq195 spokenText "Jā, labdien, augsti godātie deputāti! Es gribu atgādināt frakciju vadītājiem, ka mums tūlīt ir tikšanās Viesu zālē. Mums ir divi jautājumi, kurus vajag atrisināt. Mēs gribam ļoti ātri to izdarīt tāpēc, ka divām komisijām būs sēdes. Tāpēc, lūdzu, neaizkavējieties nekur. Un es gribu nolasīt...".
• 2016_02_18_348-seq194 spokenText "Paldies. Ir pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Vēl daži paziņojumi. Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.".
• 2016_02_18_348-seq193 spokenText "Labdien, kolēģi! Enerģētikā ir pieņemti daudzi lēmumi, kuri izraisa jautājumus - vai tie ir pieņemti kompetenti un kā interesēs tie ir pieņemti? Kā mēs zinām, viens no tādiem lēmumiem ir par atbalstu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem, kā rezultātā obligātā iepirkuma komponente ir ļoti nozīmīgi pieaugusi. Ekonomikas ministrija ne reizi vien ir uzsvērusi, ka jāmeklē risinājumi, kā samazināt šo atbalsta apjomu. Taču mēs tagad dzirdam publiskajos medijos, ka Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi pretēju priekšlikumu, kurš vērsts uz to, lai atbalsts atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem b��tu vēl augstāks. Tad nu mēs jautājam Ekonomikas ministrijai, lai iesniedz savu pamatojumu, balstoties uz kuru šāds priekšlikums tika sagatavots tieši attiecībā uz šiem elektroenerģijas ražotājiem. Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq192 spokenText "Debates tiek slēgtas. Es saku paldies tiesībsargam par izsvērto un detalizēto ziņojumu, ar ko mēs esam iepazinušies. Par šo ziņojumu mums nav jābalso, un ziņojums uzskatāms par izskatītu. Līdz ar to sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem es jūs informēju, ka uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par “Air Baltic Corporation” investoru” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks. Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Orlovs, Raimonds Rubiks un Mirskis ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem”, ko nododam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam atbildes sniegšanai. Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.".
• 2016_02_18_348-seq191 spokenText "Turklāt publiski bija izskanējusi informācija, ka būvinženieri, novērtējot estrādes būvtehniskās iespējas, rekomendēja tribīnēs izvietot ne vairāk kā 6 000 bērnu. Savukārt organizatori šo rekomendāciju ignorēja un tribīnēs izvietoja 12 500 bērnu. Tas izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojuma, kur konstatēja, ka pārkāpums ir noticis. Mēs varam tālāk runāt par ēdienkarti - un tā tālāk, un tā tālāk. Bet es uzskatu, ka jūs esat maldinājis sabiedrību principā, faktiski pat apzināti sagrozot... minot to, kas nav rakstīts manā ziņojumā. Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq190 spokenText "Jansona kungs, lūdzu, turpiniet.".
• 2016_02_18_348-seq189 spokenText "Jā, paldies. Ļoti īsi. Paldies, protams, par izteiktajām replikām un pateicības vārdiem par labi padarīto darbu. Taču, runājot par dziesmu svētkiem, grūti saprast, kur deputāts Viļums... nē, deputāts Platpera kungs 33.lapā manā ziņojumā... Atsaucās tieši uz mani - ka tas esot mans ziņojums. Es aicinu nemaldināt sabiedrību, un... nu, tā izcili tas būtu, ja varbūt jūs arī atvainotos man. Kāpēc tad es tolaik... (Starpsaucieni.) Mirklīti, mirklīti! 32.lapa manā ziņojumā - apmēram pa vidu. Tiesībsargs vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu izvērtēt XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoru rīcību un atbilstību ieņemamajiem amatiem. Vienlaikus tika lūgts iesniegt tiesībsargam konkrētus priekšlikumus, kā turpmāk tiks nodrošināta bērnu tiesību ievērošana masu pasākumu organizēšanas laikā, lai nepieļautu līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos. Tas, ko jūs minat par manu ziņojumu... Tagad ieklausieties, lūdzu, uzmanīgi! Lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus, ar izglītības un zinātnes ministres rīkojumu tika izveidota XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisija. Tās 2015.gada 2.septembra ziņojumā tika secināts, ka svētku organizēšanas laikā notikusi virkne pārkāpumu un ka tas viss vērtējams kā atbildīgo personu bezdarbība. Tas ir teikts Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā. Tālāk. Proti... (Dep. A.Platpers: “Tālāk lasiet! Izlasiet līdz galam savu ziņojumu!”) Varbūt es drīkstu tagad...? Proti, minētajā ziņojumā secināts, ka svētku laikā būtiski tika pārsniegts pieļaujamais dalībnieku skaits. Tas izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojuma. Mežaparka lielās estrādes infrastruktūra spēj nodrošināt veselībai drošus un organisma fizioloģiskās uzbūves normālai funkcionēšanai atbilstošus apstākļus ne vairāk kā 10 tūkstošiem dalībnieku. Jūs teicāt, ka es esmu to teicis savā ziņojumā? (Starpsaucieni.) Tas ir ziņojums... (Starpsaucieni.)".
• 2016_02_18_348-seq188 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai tiesībsargs vēlas ko piebilst?".
• 2016_02_18_348-seq187 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Vakar mums frakcijā bija tikšanās ar Jansona kungu, un mēs daudzus jautājumus izrunājām. Un viņš arī beigās... faktiski ne tikai beigās, bet visas šīs sarunas laikā trīsreiz pieminēja to, kas lielā mērā caurstrāvo arī visu ziņojumu, proti, ja valdība pildītu visus likumus un visu to, kas likumos ir paredzēts, tad faktiski tiesībsargam nebūtu darba. Tiesībsargam tiešām nebūtu darba, jā. Tāpēc es pavisam īsi gribu pievērst uzmanību tikai vienai lietai, kas likumā ir noteikta. Valsts valodas likumā par latgaliešu valodu ir minēts: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Arī starptautiskās konvencijas un dokumenti paredz, ka mazākumtautībām ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā vai vismaz apgūt dzimto valodu. Un Latvijā patiešām tas ir nodrošināts gan krieviski runājošajiem, gan ukrainiski, poliski, lietuviski runājošajiem, tomēr Latvijā joprojām (nu jau 25 gadus mēs esam neatkarīga valsts) bērniem netiek dota iespēja pilnvērtīgi iepazīt latviešu valodu, tajā skaitā latgaliešu valodu, kas ir neatņemama latviešu valodas, valsts valodas, daļa. Līdz ar to es aicinu pievērst šim jautājumam gan jaunā izglītības un zinātnes ministra uzmanību... Starp citu, rītdien Rēzeknē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, notiks seminārs par novadu mācību, kurā piedalīsies arī ministrijas pārstāvji, un tas varētu būt viens no risinājumiem, kā šo netaisnību novērst. Es aicinu arī topošo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadību pievērst šim jautājumam uzmanību. Un, ja tas netiks darīts, tad, protams, tiesībsargam tomēr nāksies nākamgad jums to atgādināt. Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq185 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es runāšu par tiesībsarga ziņojuma 33.lappusē esošajiem skaitļiem un ļoti lūdzu, pirms mēs pieņemam savu lēmumu - balsot par šo ziņojumu vai atturēties -, kaut kā mēģināt tomēr sakārtot... Jo šie skaitļi ir maldinoši... un tiesībsarga necieņa faktiski... Nu, viņa darbībā... Maldināt sabiedrību ziņojumā ar faktiski nekvalitatīviem skaitļiem... Tātad es runāju: Mežaparka lielās estrādes infrastruktūra spēj garantēt 10 tūkstošu dalībnieku drošību. Sākās šis ziņojums... Vienu mēnesi pirms XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem tika saņemta vēstule rīkotājiem, ka estrādē vienlaikus var uzturēties 6 000 dalībnieku, tas ir, pieaugušu cilvēku - dziesmu svētku dalībnieku. Mēnesi pirms! Šajā ziņojumā... Turpinājumā ir rakstīts, ka var uzņemt tikai 6 000 bērnu. Pieaugušo svars un bērnu svars - tie tomēr nav līdzvērtīgi jeb ekvivalenti. Un tālāk, turpinājumā, ir rakstīts, ka organizatori ignorēja šo ziņojumu un tribīnēs izvietoja 12 500 bērnu (tas ir divreiz vairāk, nekā likumā un rīkojumā bija norādīts). Es gribu teikt, ka vienlaikus estrādē uzturējās 11 200 bērnu, kaut gan bija paredzēts izvietot 12 500, bet dejotāji nepiedalījās, un pašā estrādē stāvēja mazāk nekā 9000 bērnu, jo sānos stāvēja vairāk nekā 1000 vienā pusē un 1000 otrā pusē. Un tam nekāda sakara ar 12 500 nav! Pēdējie skaitļi ir nosaukti tagad, proti, estrādē var uzturēties 7000 dalībnieku, taču vajag, lai būtu 13 000 vietas, un būs šīs izmaiņas, lai panāktu estrādes pārbūvi. Tātad nepilni 9000 bērnu faktiski atbilst šim skaitlim, un nekāda, var teikt, nepareiza rīcība pret bērniem nebija. Turklāt pirmo reizi kopš 1989.gada VI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem šie svētki izcēlās ar to, ka bērniem režisors lika piedalīties dziesmu... dziedot bija jākustas par 360 grādiem. Tiesībsarga ziņojumā ir rakstīts, ka bērni bija saspiesti kā siļķītes un tāpēc bija tā ģībšana un viss pārējais, kā arī lūgums prokuratūrai skatīt, vai nav ierosināma krimināllieta pret rīcības komitejas cilvēkiem, kuri pieļāva šo slikto izturēšanos pret bērniem. Kā var pagriezties par 360 grādiem bērni, ja viņi stāv plecu pie pleca? Tās ir pilnīgas muļķības! Tāpēc es ļoti lūdzu tiesībsargu tūlīt pat atsaukt un ielikt pareizos skaitļus, un izbeigt ar tiem manipulēt, jo man nav ticības, ka arī citos rādītājos viņš nerunā muļķības. Es šoreiz runāju tikai par 33.lappusi. Paldies par uzmanību.".
• 2016_02_18_348-seq184 spokenText "Paldies. Kolēģi! Deputāti Brigmanis, Dzintars, Āboltiņa, Agešins un Barča lūdz turpināt Saeimas šā gada 18.februāra sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. (Dep. A.Bērziņš: “Ļoti labs priekšlikums! Ļoti labs!”) Turpinām debates. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.".
• 2016_02_18_348-seq183 spokenText "Paldies. Vēl viena ļoti aktuāla problēma - deinstitucionalizācija jeb bērnunamu iespējama likvidēšana vai - būsim reālisti! - bērnu skaita samazināšana bērnunamos. Tas nav naudas jautājums. Tas ir politiskās gribas jautājums! Un es ceru, ka jaunais labklājības ministrs to tik tiešām īstenos, jo bērna uzturēšanās bērnunamā izmaksā vairāk nekā audžuģimenē un nekā pie aizbildņa. Tā ka, patiesību sakot, mēs pat varētu finanšu līdzekļus ietaupīt, izņemot bērnus no bērnunamiem un ievietojot viņus audžuģimenēs. Tas ir tikai un vienīgi politiskās gribas jautājums. Un visbeidzot - viena lieta, kas droši vien būs aktuāla tuvākajā nākotnē un kam es gribētu aicināt īpaši pievērst tiesībsarga uzmanību. Jūs jau vakar norādījāt, ka iespējamā bēgļu uzņemšana Latvijā nedrīkst samazināt Latvijas iedzīvotāju tiesību standartu un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni... to līmeni, kurā Latvijas iedzīvotāji dzīvo. Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi grozījumus, paredzot, ka bēgļi, kuri ir pārkāpuši likumu un krimināli sodīti, būtu izraidāmi no valsts. Un es gribētu lūgt tiesībsargu pievērst vairāk uzmanības šim balansam un samērojamībai starp bēgļu tiesībām, no vienas puses, un Latvijas iedzīvotāju tiesībām, no otras puses, jo, pirmoreiz izskatot šo jautājumu Cilvēktiesību komisijā, man personīgi radās sajūta, ka Tiesībsarga biroja pārstāvis līdz galam šajā problēmā nebija iedziļinājies. Tomēr, nobeidzot savu uzstāšanos, gribu vēlreiz pateikties tiesībsargam - un pateikties arī par to, ka jūs nerunājat par populārām pseidoproblēmām, bet runājat par cilvēka ikdienas dzīves situācijām un vajadzībām. Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq182 spokenText "Vienu mirklīti, Bites kundze! Kolēģi, es aicinu pārtraukt sarunas un koncentrēties Saeimas sēdei!".
• 2016_02_18_348-seq181 spokenText "Godātie kolēģi! Droši vien jāsaka paldies tiesībsargam par to darbu, ko tiesībsargs ir darījis, un tiešām izvērsto un pietiekami detalizēto ziņojumu, kurā, lai arī ir ļoti tieši norādīts uz konkrētām konstatētām problēmām, mēs bieži varam secināt un saprast, ka šīs konkrētās problēmas patiesībā norāda uz plašāku un sistēmisku risinājumu nepieciešamību. Un tas ir darbs, kas mums ir jādara šeit. Jo ne jau tiesībsargs būs tas, kurš pateiks, kā rīkoties, lai šīs problēmas novērstu sistēmiskā līmenī. Tas ir Saeimas uzdevums, un, manuprāt, tas ir tas, par ko mums ir jārunā, jādebatē un jādomā šeit, runājot par tiesībsarga ziņojumu. Viena no tiesībām, ko tiesībsargs savā ziņojumā ir konkrēti formulējis un atzinis par svarīgu esam, ir bērna tiesības uzaugt ģimenē. Paldies jums par to. Bieži sabiedrībā liekas, ka bērns un viņa tiesības ir vienā pusē un vecāki ir pretējā pusē, un viņi savā starpā cīnās par to, kuram lielākas tiesības. Taču tas tā nav. Bērns, viņa vecāki un ģimene ir vienā pusē, un viņiem vienā pusē ir arī jācīnās un jārūpējas par kopējām tiesībām būt un dzīvot kopā. Tiesībsargs runā, jāteic gan kontekstā ar sociāli nepieņemamu bērnu uzvedību skolās, par to, ka skolām, vecākiem, kā arī pašvaldību sociālajiem dienestiem ir jāsadarbojas, lai šīs problēmas novērstu vēl pašā to pirmsākumā, pašā saknē, tad, kad bērns sāk uzvesties nepieņemami, sāk uzvesties vardarbīgi, bet vēl nav pārkāpis likumu. Paldies arī par to tiesībsargam. Gribu šo tēmu paplašināt, sakot, ka, vēl pirms šī uzvedība ir parādījusies, ir jābūt mehānismiem. Un šeit mums atkal ir darbs pie tā, lai būtu šis mehānisms, kā mēs varam palīdzēt un atbalstīt ģimeni tad, kad varbūt vēl tikai vecāks jūt, ka viņš īsti netiek galā ar situāciju, kas ir izveidojusies. Un varbūt vēl tikai vecāks redz, ka viņam ir nepieciešams atbalsts. Turpinot par skolu un skolotājiem, vēl kāda nianse. Domāju, ka tuvākajā nākotnē tā kļūs arvien populārāka un svarīgāka. Tiesībsargs ir norādījis, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties skolu, kurā mācīsies viņu bērns. Sākotnēji liekas: “Nu, privātskolu izvēle - tā tāda ekskluzīva lieta. Ko tie vecāki ir iedomājušies?!” Taču ikdienā mēs redzam, ka arvien lielākas kļūst domstarpības par to, kas būtu jāietver skolu programmās, arvien lielākas kļūst domstarpības par to, kas būtu jāmāca bērniem un kādā veidā tas būtu jāpasniedz. Tāpēc arvien lielākas kļūst vecāku vēlmes un, jāsaka, arī tiesības (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tomēr izvēlēties un noteikt to, ko mācās un kā mācās, un kur mācās viņu bērni.".
• 2016_02_18_348-seq179 spokenText "Veselība - šis vārds tiesībsarga ziņojumā tiek minēts un izskan daudzkārt un caurvij to visos svarīgākajos aspektos. Un tas raksturo šo iespēju - nodrošināt veselību dažādām iedzīvotāju grupām. Satversmē ir teikts: Latvija kā demokrātiska, tiesiska, soci��li atbildīga valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Viena no mūsu pamattiesībām, ko atkārtoti uzsver tiesībsargs, ir tiesības uz veselību. Un tās ir jānodrošina, un tās ir paredzētas Satversmes 111.pantā: “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.” Bet vai tā tas ir? Tiesībsargs skaidri un gaiši parāda: nē! Nav šāda regulējuma. Pašreizējos apstākļos veselības aprūpes jomā trūkst naudas elementāru pasākumu nodrošināšanai, cilvēcīgu darba apstākļu un samaksas nodrošināšanai ārstiem - trūkst pusmiljarda naudas. Šīs lietas, kuras atklāj tiesībsargs, būtu bijis jāsaskata pašiem veselības politikas veidotājiem. Nē! Vajadzēja atnākt tiesībsargam, lai veselības ministram tiktu pasniegts to darbu uzskaitījums, kuri ir jādara. Un paldies, ka ir sadzirdēts! Tiesībsargs ir iedevis ceļamaizi veselības nozarei un tai pavēris acis. Es domāju, ka šajā kontekstā veselības ministram būtu jāpaskatās, ko ir darījuši šos 13 gadus tie lielie organizatori, kuru darba samaksa pat vairākkārt pārsniedz Tiesībsarga biroja darbinieku algas. Par veselības aprūpes pieejamību. Tiesībsargs ir skarbi pateicis: gadu desmitiem ilgi veselības aprūpes nodrošinājums Latvijā ir antikonstitucionāls, tam ir antikonstitucionāls risinājums. Nevienā dokumentā, izņemot Ministru kabineta noteikumus Nr.1046 (un tas ir kaut kāds vēlmju savārstījums, kas brīvi staipāms), nav deklarēts, kas cilvēkam pienākas, kas pienākas katram no mums, kad vēršamies pēc palīdzības veselības aprūpes jomā. Pirms gada, kad stājāmies amatā, Latvijas Ārstu biedrība mums solīja, ka ar psihiatriskās palīdzības jautājumiem piesātinātais Ārstniecības likums tiks pārveidots, ka būs trīs likumi - būs Ārstniecības likums, būs Psihiskās veselības likums un būs Sabiedrības veselības likums. Ir pagājis gads - to nav! Un kādēļ es to pieminu? Tādēļ, ka šis tiesībsarga sagatavotais materiāls būtu ļoti laba ceļamaize priekš jaunās valdības deklarācijas. Deklarācijā, kurā veselības aprūpes reforma ir viena no prioritātēm, praktisko darbu sarakstā šī lieta diemžēl ir nolikta pašā pēdējā vietā. Un pēdējais. Tiesībsargs ir sācis runāt, un paldies viņam par to, kā vēl par 60 stundām pagarinātais normālais 160 stundu darba laiks ietekmē ārstniecības personu veselību un drošību. Bet pats galvenais, kā šī pārstrādāšanās iespaido sniegtās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Kad cilvēks strādā pusotru slodzi, tajā skaitā Latvijā, notiek ārstniecības personu tieša diskriminācija ārstniecības personu atalgojuma līmeņa ziņā. Ārstniecības personas netiek papildus atalgotas par nostrādātajām virsstundām, par papildus ieguldītajām pūlēm mūs glābjot, lai gan citu profesiju pārstāvjiem šīs iespējas tiek dotas atbilstoši Darba likumam un citiem noteikumiem. Bet attiecībā uz veselības aprūpes nozari ne Darba likumā, ne Ārstniecības likumā nav ieviests regulējums par iespējām nodarbināt ārstniecības personu virs noteiktā pagarinātā laika. Un, dodot ceļamaizi tiesībsarga birojam, ne tiesībsargam, nākošajam periodam, ir ļoti aktualizējies jautājums par medicīnas darbinieku verdzināšanu Latvijā, kuri strādā pagarinātās normālās 160 stundas divās, trijās un pat vairāk darbavietās. Tātad cilvēki strādā pusotru slodzi (kā pieņemts saukt Latvijā) vienā vietā, otrā vietā un trešā vietā. Viņš strādā, atpūšoties dažas minūtes... Es beidzu. Tas tiesībsargam jāizstrādā, jo nedrīkst skatīt tikai vienu iestādi, bet jāskata tiešā nozīmē medicīnas darbinieku verdzināšana visā Latvijā kopumā. Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq178 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.".
• 2016_02_11_345-seq17 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.".
• 2015_11_26_332-seq323 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.".
• 2016_02_18_348-seq177 spokenText "Sapratu. Es atbalstu viņa ziņojumu. Tiesībsargs ir ļoti daudz izdarījis, bet ir aspekti, kas ziņojumā nav atzīmēti, un es tagad tos gribēju atzīmēt, to skaitā arī jautājumu par pielaidēm. Ja ne - ne! (Dep. M.Bondars: “Lai runā! Normāls cilvēktiesību jautājums! Kāpēc jūs pārtraucāt?!”) Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq176 spokenText "Krēsliņa kungs, es vēlreiz jūs aicinu runāt par tēmu. Jautājums, ko mēs šobrīd izskatām, ir “Latvijas Republikas tiesībsarga 2015.gada ziņojums”. Un šī tēma ir ļoti konkrēta. Lūdzu, runājiet par šo ziņojumu.".
• 2016_02_18_348-seq175 spokenText "Es par šo ziņojumu arī izsaku, kur nav atspoguļoti... (Dep. L.Čigāne: “Nē!”) Vai nevajadzētu nedaudz mainīt galveno prioritāti? Galvenais ir cilvēks, bet ar noteiktiem ierobežojumiem: galvenais ir cilvēks, kurš cenšas saglabāt savu valsti, savu tēvu zemi, kurā viņš dzīvo. Es gribu vēl vienu aspektu aplūkot - kā mēs aizstāvam cilvēktiesības. Un šeit jautājums ir tāds. Mēs visi atceramies presē piemēru par ūdenslīdēju skolas komandieri komandleitnantu Juri Timofejevu, kas piedzīvoja insultu, - 40 gadu vecajam virsniekam bija nepieciešama steidzama un ilgstoša ārstēšana. Tās laikā Timofejevs saņēma vēl vienu triecienu: viņam atņēma drošības sertifikātu jeb, vienkārši sakot, pielaidi darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Turklāt Latvijas armijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija konstatēja, ka insults nekādi neesot saistīts ar dienestu. Cilvēkam, kas uzsācis dienestu Jūras spēkos 1993.gadā un vairāk nekā tūkstoš stundu bijis zem ūdens, bijis labākais ūdenslīdējs, nebūs kompensācijas par invaliditāti! Tādas “rūpes” par karavīriem! Iespējams, ka tas ir izņēmums? Par nožēlu, nē! Latvija ir jūras valsts, tāpēc tagad es detalizētāk runāšu par vienu no spēku veidiem - Jūras spēkiem. Latvijas Jūras spēki...".
• 2016_02_18_348-seq174 spokenText "Krēsliņa kungs, man diemžēl jums ir jāatgādina, ka darba kārtībā ir Latvijas Republikas tiesībsarga 2015.gada ziņojums. Es aicinu runāt un debatēt par šo ziņojumu.".
• 2016_02_18_348-seq173 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mūsu tiesībsargs Juris Jansons ir daudz izdarījis, tomēr daži izsaka kritisku viedokli par nepietiekamu uzmanību pret dažām specifiskām jomām. Šajā sakarā gribu rosināt jautājumus pārdomām. Pēc mana subjektīvā viedokļa, krievu pasaules un musulmaņu pasaules aktivitāšu konceptuālā bāze ir tā, ka Rietumvalstīs pretstatā par galveno vērtību tiek uzskatīts cilvēks. Tā ir ideja, kurai grūti nepiekrist. Bet vai cilvēku darbībai nav jāliek ierobežojumi? Bieži, aizstāvot vienas cilvēku grupas tiesības, tiek samazinātas citu cilvēku tiesības. Tādu piemēru ir daudz. Piemēram, Dānijā uz Ziemassvētkiem kādā nelielā pašvaldībā nobalsoja, ka Ziemassvētku eglīte nav vajadzīga, bet tiks atzīmēti musulmaņu svētki. (Dep. A.Bērziņš: “Kurā vietā tas ir?”) Tas ir Dānijā! Es pilsētu tagad neatceros, bet, ja vajag, es atradīšu. Kāds teorētiskais un morālais pamats ir krievu pasaulei un islāma pasaulei? Pirmām kārtām - Rietumvalstu cilvēku visatļautība, morāles principu degradācija. Runājot par dažādu nacionalitāšu iedzīvotāju iespēju iegūt neatkarību un dibināt savu valsti, - jebkurā valstī var atrast cilvēku grupas, kuras būtu gatavas cīnīties par savu neatkarību. To mēs redzam arī civilizētās valstīs, piemēram, Čehoslovākijā, kura mierīgi sadalījās divās valstīs - Čehijā un Slovākijā. Te jāmin arī neviennozīmīgi vērtētā Kosova vai Piedņestra (Pridņestrovje) Moldovā, vai Ziemeļosetija Abhāzijā (Gruzija), vai kurdi Turcijā. Ar šo punktu var attaisnot notikumu organizēšanu Krimā, Austrumukrainā...".
• 2016_02_18_348-seq172 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2015_01_22_281-seq57 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2014_11_05_266-seq19 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2014_03_06-seq50 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2014_01_23-seq104 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2013_05_16-seq430 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2013_03_21-seq16 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2013_02_07-seq74 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2013_02_07-seq60 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2013_01_31-seq351 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2013_01_24-seq69 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2012_12_20-seq141 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2012_11_22-seq227 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2012_11_15-seq531 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2012_11_08-seq291 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2012_10_22_a-seq42 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2012_09_06-seq95 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2012_08_22_as-2-seq16 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2012_04_19-seq201 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2011_11_03-seq177 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2016_02_18_348-seq171 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Jansona kungs! Kolēģi! Tiesībsargs savā ziņojumā izklāstīja ļoti plašu tēmu loku, un katra nodaļa ir svarīga katram sabiedrības loceklim. Un es aicinu ikvienu iepazīties ar ziņojumu un tajā atrast tieši tos ieteikumus, kuri efektīvi uzlabotu gan Saeimas darbu, gan attiecīgi reflektētos sabiedrībā. Šodien es īpaši gribu pievērsties tiesībsarga minētajai mediju lomai vārda brīvības nodrošināšanā. Vēlos atzinīgi vērtēt to, ka tiesībsargs gada garumā tikās ar mediju ekspertiem, lai izprastu problemātiskos aspektus mediju nozarē. Kā zināms, mediju brīvība ir būtiska visu cilvēktiesību aizsardzībai, ne tikai vārda brīvībai. Un, lai nozarei aktuālos jautājumus pārrunātu ar nozares pārstāvjiem, tiesībsargs ikgadējās konferences ietvaros vienu dienu veltīja mediju tematikai. Tiesībsarga ikgadējā konferencē tika diskutēts par tādām tēmām kā valsts loma mediju politikas veidošanā, sabiedriskais pasūtījums, mediju redakcionālā neatkarība un - it īpaši svarīgi! - nacionālās informatīvās telpas nodrošināšana un informatīvais plurālisms. Tiesībsargs minēja, bet es vēlos atgādināt - ļoti vērtīgi, ka konferencē piedalījās Igaunijas sabiedrisko mediju ombuds, kurš stāstīja par ombuda lomu un funkcijām. Igaunijā sabiedrisko mediju ombuds darbojas kā mediators starp privātpersonām, interešu grupām un sabiedriskajiem medijiem. Galvenais darbības instruments ir rekomendāciju sniegšana, un strīdīgo jautājumu atspoguļošanai reizi mēnesī tiek izmantots arī ombuda raidījums Igaunijas sabiedriskajā radio. Risināto jautājumu skaitā ir jautājumi, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību, atspoguļojot notikumus plašsaziņas līdzekļos; jautājumi par datu aizsardzību un mediju neatkarību. Ombuds veido žurnālistiem apmācības ētikas jautājumos, kā arī veicina personu izpratni par medijiem, tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem. Kāpēc es pieminēju Igaunijas mediju ombudu? Tāpēc, ka tas ir ļoti nepieciešams arī mūsu sabiedrībā - Latvijā. Jo arī tiesībsarga ieteikumos dzirdējām: lai izvairītos no Latvijas valstiskumam naidīgas propagandas, ir jāveicina iedzīvotāju kritiskā domāšana un mediju lietotprasme. Un par šīs prasmes veicināšanu būtu jābūt atbildīgam ikvienam Latvijas iedzīvotājam, bet, protams, valstij ir jānodrošina - arī ar ombuda starpniecību - šādas mediju izpratnes lietošana. Tiesībsargs jau minēja politiķu atbildību sabiedrisko mediju stiprināšanā, kā arī pieminēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pienākumus uzraudzīt un laikus izvērtēt un sodīt plašsaziņas līdzekļus par naida runu un vienpusējas informācijas atspoguļošanu sabiedrībai būtiskos jautājumos. Mediju vidē, īpaši internetā, bieži ir sastopami ētikas normu, kā arī personas datu pārkāpumi. Un problēmu pastiprina tas, ka daudzi interneta portāli neuzskata sevi par medijiem, argumentējot, ka tādējādi uz viņiem neattiecas mediju vidi regulējošie normatīvie akti. Ar tiesībsarga minētajiem ieteikumiem un atziņām mēs saskaramies ik dienu. Un tādēļ gribu pateikt paldies tiesībsargam un viņa komandai par veiksmīgu sadarbību ar komisiju gan šī gada garumā, gan arī iepriekšējā laikā. Un šie tiesībsarga ieteikumi mediju jomā noteikti būs komisijas dienaskārtībā. Kolēģi! Tiesībsargs Juris Jansons ir strādājis visu savu termiņu - piecus gadus -, un mūsu izvēle tuvākajā laikā būs lemt, vai uzticēt turpināt ziņojumā minētās ieceres vai apstiprināt jaunu tiesībsargu. Es pateicos tiesībsarga kungam un viņa komandai par sadarbību un novēlu kolēģiem rūpīgi iepazīties ar ziņojumu un pieņemt atbildīgu lēmumu. Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq170 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Inesei Laizānei.".
• 2016_02_18_348-seq169 spokenText "Labdien, Jūsu Ekselence - cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! 2015.gada ziņojums ir mans pēdējais ziņojums šī mandāta ietvaros, un, kā esmu rakstījis ziņojuma ievadvārdos, man ir labi padarīta darba sajūta. Man ir priekšlikumi un veicamo darbu saraksts - kur un ko vēl vajadzētu darīt, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju, labas pārvaldības principa ievērošanu, mazinātu diskrimināciju un veicinātu tiesisko vienlīdzību, ja mani ievēlēs par tiesībsargu nākamajam termiņam. Nereti izskan pārmetumi, ka tiesībsargs nodarbojas tikai ar bērnu tiesībām un ar populārām tēmām un nerisina citas sasāpējušas problēmas. Cilvēcīgi es saprotu, ka visvairāk katram sāp tieši viņa problēma. Un katrs vēlas, lai tieši viņa jautājums tiek risināts vispirms un visaugstākajā līmenī. Latvijā ir tikai viens tiesībsargs. Tiesībsarga birojs vienlaikus ir nacionālā cilvēktiesību institūcija, līdztiesības iestāde, bērnu ombuds un labas pārvaldības ombuds, līdz ar to tas darbojas ļoti daudzās jomās. Kā ierasts, ziņojumu par paveikto cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā iedalu tematiskajos blokos: bērnu tiesības; pilsoniskās un politiskās tiesības; sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Ņemot vērā to, ka ziņojums ir uz 263 lappusēm, katrā tiesību jomā izcelšu dažus, manuprāt, visaktuālākos problēmjautājums. Bērnu tiesības. Bērnu tiesību uzaugt ģimenē veicināšana. Atlīdzība aizbildņiem par pienākumu pildīšanu. Ministru kabinets, skatot koncepciju “Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu”, attiecībā uz atlīdzību aizbildņiem nolēma no 2018.gada pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Diemžēl manus iebildumus, ka šāds valdības lēmums ir pretrunā ar vairākiem politikas plānošanas dokumentiem un Civillikuma 307.pantu, valdība neņēma vērā. Tādēļ vēršu jūsu kā likumdevēja uzmanību uz šo - bērnu interesēm neatbilstošo - politikas iniciatīvu un aicinu nepieļaut atlīdzības par aizbildņa pienākumu veikšanu atcelšanu. Bērnu tiesību pārkāpumi pašvaldību bērnunamos. 2015.gada maijā informēju Latvijas Republikas ģenerālprokuroru, Latvijas pašvaldības un citas iesaistītās puses par bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību pārkāpumiem pašvaldību bērnunamos. Esmu lūdzis novērst šos pārkāpumus un aicinājis pašvaldības stiprināt audžuģimeņu un aizbildņu kustību. Pašvaldībām tika dots laiks - pusgads - situācijas uzlabošanai. Galvenais secinājums - aizbildņu un audžuģimeņu skaits valstī ir kritiski zems, nepietiekams. Vairums pašvaldību nav norādījušas, kas praktiski ir darīts, lai veicinātu aizbildņu un audžuģimeņu kustību. No tā var secināt, ka darīts nav nekas. Ir arī, protams, pozitīvi piemēri, diemžēl to nav daudz. Bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesības uz mājokli. Sākot ar 2015.gada janvāri, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības ir iespēja izvēlēties starp diviem palīdzības veidiem: pretendēt uz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu vai saņemt dzīvokļa pabalstu pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā. 2015.gadā Latvijas pašvaldībās dzīvokļa pabalsta apmērs bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem svārstījās no 50 līdz 200 eiro mēnesī. Prakse rāda, ka pabalsta apmērs liedz iespēju atrast piemērotu dzīvojamo telpu un daļa izdevumu par dzīvokļa lietošanu jauniešiem jāsedz patstāvīgi. Bērna tiesības būt pasargātam no vardarbības. 2015.gadā iesaistījos Krimināllikuma grozījumu izstrādē, kas paredz bargākus sodus par dzimumnoziegumiem pret bērniem. Vairāki tiesībsarga priekšlikumi tika ņemti vērā, piemēram, tika noteikts ilgāks laika posms, kurā personai ir tiesības ziņot par notikušo dzimumnoziegumu; atsevišķi dzimumnoziegumi, kas iepriekš tika kvalificēti kā mazāk smagi noziegumi, līdz ar grozījumu izdarīšanu tiek uzskatīti par smagiem, tādējādi neziņošana par tiem ir krimināli sodāma. Tomēr joprojām aktuāls paliek jautājums par atbildības piemērošanu visos neziņošanas gadījumos. Es piedāvāju noteikt kriminālatbildību arī tajos gadījumos, ja persona, kas ir noziedzīga nodarījuma izdarītāja ģimenes loceklis vai dzīvo kopā ar to vai kopējā saimniecībā, zina, bet neinformē tiesībsargājošās institūcijas par nodarījumu pret nepilngadīgās personas tikumību un dzimumneaizskaramību. Par šo priekšlikumu vēl ir diskusijas. Bērnu tiesības uz privāto dzīvi un masu mediji. Ir konstatēti trūkumi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz masu informācijas līdzekļu un žurnālistu atbildību par aizliegtas informācijas par bērnu publiskošanu. Vairāki normatīvie akti aizliedz publiskot konkrēta satura informāciju par bērnu. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu vienīgais vainīgo personu atbildības veids ir civiltiesiskā atbildība. Šis tiesību aizsardzības mehānisms nav pietiekami efektīvs, tādēļ esmu rosinājis noteikt administratīvo atbildību ikvienam subjektam par normatīvajos aktos aizliegtās informācijas par bērnu izplatīšanu. Esmu gatavs apspriest arī citus risinājumus, taču vēlos uzsvērt, ka risinājumam ir jābūt pietiekami efektīvam, lai preventīvi novērstu bērnu privātuma pārkāpumus. Individuālais preventīvais darbs pašvaldībās. Latvijā ir detalizēti izstrādāts regulējums bērnu drošības nodrošināšanai skolā, un vecākiem ir tiesības paļauties, ka izglītības iestāde konsekventi ievēros tiesisko regulējumu. Esmu noskaidrojis, ka 50 pašvaldībās no 119 pašvaldībām skolas neziņo, ka bērna uzvedībā nav uzlabojumu pēc skolas veiktajiem atbalsta pasākumiem. Savukārt sociālie dienesti kā problēmu norāda, ka no skolām informācija pienāk novēloti - tad, kad problēmas jau ir ļoti aktuālas. Uzvedības korekcijas programmas 98 pašvaldībās ir izstrādātas ne vairāk kā 10 bērniem visā pašvaldībā. Ņemot vērā, ka bērni ar uzvedības traucējumiem ir gandrīz katrā klasē, tas liecina, ka katrs riska grupas bērns viņa vajadzībām atbilstošu palīdzību nesaņem. Ieslodzīto personu bērnu tiesības uz saskarsmi ar vecākiem. Novitāte Tiesībsarga birojā ir bērnu un viņu vecāku, kuri atrodas ieslodzījumā, saskarsmes tiesības. Šis jautājums ir svarīgs gan no bērnu tiesību, gan vecāku tiesību viedokļa. 2014. un 2015.gadā esam veikuši ieslodzīto personu, bērnu un audžuģimeņu saskarsmes izpēti - pētījumu par bērnu un ieslodzījumā esošo viņu vecāku saskarsmi. Par konstatētajām problēmām esmu informējis Tieslietu ministriju un Ieslodzījuma vietu pārvaldi, un šobrīd notiek darbs pie tiesiskā regulējuma pilnveides. Runājot par Kučinska valdības deklarācijas sadaļu par demogrāfisko situāciju, ģimenes dzīvi un sociālo nodrošinājumu, jāteic, ka valdība ir apņēmusies novērst virkni manis pieminēto problēmu. Man personīgi tas rada pārliecību, ka beidzot šajā jomā notiks arī reālas pārmaiņas. Pilsoniskās un politiskās tiesības. Personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesības. Monitoringa vizītēs nereti esam no valsts sociālās aprūpes centru iemītniekiem saņēmuši informāciju, ka viena no klientu un aprūpes institūciju konflikta risināšanas metodēm ir klienta nosūtīšana uz psihiatrisko slimnīcu. Šāda prakse rada bažas par klientu bezpalīdzību un ierobežotām iespējām sevi aizstāvēt šādās situācijās. Brīvības ierobežošana garīgas slimības dēļ ir nepamatota, ja tās pamatā ir diskriminācija vai aizspriedumi pret personām ar invaliditāti. 2015.gadā esmu veicinājis arī tiesnešu un prokuroru izpratni par to, kā tiesības uz taisnīgu tiesu nodrošināmas tiesas procesā, kurā tiek lemts par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez personas piekrišanas. Viena no problēmām, kas saistītas ar šo tematiku, ir psihoneiroloģisko slimnīcu personālpolitika. Esmu informēts par to, ka psihoneiroloģiskajās slimnīcās akūti trūkst personāla un ka īpaši uzraugāmajiem pacientiem tāpēc nereti tiek piemērota fiksācija jeb, tautas valodā sakot, piesiešana pie gultas. Ieslodzīto tiesības. Tiesībsarga birojā ik gadu tiek saņemts liels skaits iesniegumu no ieslodzījuma vietām par iespējamiem ieslodzīto personu tiesību pārkāpumiem. Arī 2015.gadā ir saņemts aptuveni 530 šādu iesniegumu. Šoreiz sevišķu uzmanību vēlos pievērst īpašai ieslodzīto grupai - personām ar invaliditāti. Vairākkārt apmeklējot ieslodzījuma vietas, ir konstatēts, ka tajās personām ar invaliditāti netiek nodrošināti atbilstoši ieslodzījuma apstākļi, to skaitā uzraudzība un aprūpe. Ikdienā parasti atbildība par personām ar invaliditāti tiek uzlikta citām ieslodzītajām personām, arī tādām, kuras pašas ir slimas, un, manuprāt, tas ir nepieņemami. Tāpat ir konstatēts, ka pārsvarā ieslodzījuma telpās personām ar invaliditāti nav nodrošināti saprātīgi pielāgojumi. Par konstatēto problemātiku ir informēta Ieslodzījuma vietu pārvalde un tieslietu ministrs. Tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu nav iespējams nodrošināt bez kvalitatīvas un personām pieejamas juridiskās palīdzības. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjoms personām, kuras nevar atļauties algot advokātu savu ierobežoto resursu dēļ, nav pietiekams. 2015.gadā ir konstatēta vēl kāda būtiska problēma. Proti, lai arī Administratīvā procesa likumā ir nostiprināts objektīvās izmeklēšanas princips, praksē ir pierādījies, ka mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, kas bieži vaicā pēc palīdzības administratīvajā procesā, tomēr saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību visās administratīvajās lietās nevar. Savukārt valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības, kurās ir pat juridiskie dienesti vai vismaz tiek nodarbināti juristi, par budžeta līdzekļiem vēl mēdz algot advokātus un juristus administratīvajai tiesvedībai. Šādā veidā tiek nelietderīgi tērēti valsts līdzekļi un pārkāpts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertais aizliegums slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos. 2015.gadā turpināju jautājuma izpēti par videokonferenču izmantošanu tiesās un ieslodzījuma vietās. Lai arī ir veikti konkrēti pasākumi situācijas uzlabošanai, tomēr bez risinājuma vēl palicis jautājums par procesa dalībnieku tiesībām uz aizstāvību un pārstāvību, kā arī konfidenciālu saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju tiesas procesā, kurā tiek izmantota videokonference. Ārvalstnieku tiesības. Esmu paudis savu nostāju par valdības lēmumu samazināt pabalstus starptautisko aizsardzību saņēmušajām personām, jo šāds samazinājums var nonākt pretrunā ar valsts starptautiskajām saistībām. Samazinot pabalsta apmēru, valsts nedrīkst to samazināt tiktāl, ka tas atņem minimālos iztikas līdzekļus cilvēka cienīgas eksistences nodrošināšanai. Gan publiskajā telpā, gan apspriežot likumprojektu “Patvēruma likums” Saeimā, vairākkārt esmu atgādinājis, ka, risinot bēgļu krīzes sekas un jautājumu par 2016.gadā gaidāmo liela skaita patvēruma meklētāju ierašanos Latvijā, ir svarīgi, lai valstī pastāvētu un darbotos efektīvs mehānisms, kā starptautisko aizsardzību saņēmušos ārzemniekus integrēt sabiedrībā, neveidojot atstumtu sabiedrības daļu, kura var radīt riskus valstij, tās attīstībai un drošībai. Valsts nedrīkst pieļaut nepilsoņu un bezvalstnieku pulkam vēl piepulcināt starptautisko aizsardzību saņēmušās personas, kuras nespēj pieņemt valsts kārtību un integrēšanās nepieciešamību. Vārda brīvība. Mediju loma vārda brīvības nostiprināšanā atbilstoši cilvēktiesību ietvaram ir aktuāls temats gan starptautiskajā, gan Latvijas sabiedrībā. Tādējādi 2015.gadā aktualizējām mediju tēmu tiesību uz vārda brīvību ietvaros. Minēšu tikai dažus secinājumus. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jāraugās, lai laikus tiktu izvērtēti un sodīti plašsaziņas līdzekļi par naida runu un vienpusējas informācijas atspoguļošanu sabiedrībai būtiskos jautājumos. Politiķiem jābūt atbildīgiem attiecībā uz sabiedrisko mediju stiprināšanu. Pēc ekspertu teiktā, 2016.gada budžetā ir finansējuma samazinājums, salīdzinot ar 2015.gadu, lai arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteic, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Apsverama būtu doma par mediju ombuda izveidi, kas veicinātu mediju vides uzlabošanos atbilstoši cilvēktiesībām. Visbeidzot minams, ka eksperti ir norādījuši uz pārlieku trešo valstu ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu, kas var atstāt negatīvas sekas. Darbu pie šī temata plānots turpināt arī 2016.gadā. Tiesības uz privāto dzīvi. Privātās dzīves aspektā saskatu risku, kas saistīts ar fizisko personu datu pārmērīgu vākšanu un publicēšanu. Lai arī mērķis daudzos fizisko personu datu apstrādes gadījumos ir bijis leģitīms, uzskatu, ka to ir bijis iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. 2015.gadā iesniedzu pieteikumu par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta, kas paredz uzturlīdzekļu parādnieku personas datu publicēšanu, atbilstību Satversmes 96.pantā iekļautajām tiesībām uz privāto dzīvi. 2015.gadā tika izstrādāts likumprojekts “Pasažieru datu apstrādes likums”, kas pilnvaro Drošības policiju veikt fizisko personu datu apjomīgu vākšanu no gaisa pārvadātājiem, kā arī šo datu glabāšanu, apstrādāšanu un sniegšanu likumā noteiktajām institūcijām, kā arī citām valstīm. Šāda apjomīga fizisko personu datu vākšana būtiski ietekmēs personu cilvēktiesības, to skaitā tiesības uz privāto dzīvi. Uz to vērsu Iekšlietu ministrijas uzmanību. Darba gaitā likumprojekts un anotācija tika ievērojami uzlaboti. Tomēr likumprojekta izstrāde turpinās, un mēs turpināsim tai sekot līdzi. Pēc Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par personas datu publiskošanu ārkārtas situācijās. Proti, vai un kas drīkstēja publiskot bojāgājušo personu vārdus. Atzīmēju, ka jautājums joprojām nav līdz galam atrisināts. Tādēļ uzskatu, ka nepieciešams izdarīt grozījumus tiesību aktos. Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Tiesības uz sociālo drošību. Esmu vērsis uzmanību uz nesamērīgi garajām rindām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Labklājības ministrija panāca papildu finansējuma piesaisti, un līdz ar to, pēc ministrijas ieskata, turpmāk pakalpojumi tiks nodrošināti saprātīgā termiņā. Iepriekš pašvaldībās tika praktizēta cilvēktiesībām neatbilstoša prakse, proti, ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas klients bija spiests mainīt institūciju tikai tāpēc, ka bija beidzies iepirkuma līguma termiņš, jo iepirkumā bija uzvarējis cits pretendents. Minētais pārkāpums ir novērsts, paredzot, ka turpmāk pašvaldības līgumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu var slēgt uz neierobežotu laiku. Ir panākti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot, ka turpmāk arī personas ar alternatīvo statusu būs tiesīgas pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa pabalstu. Panākts arī, ka tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju ir ikvienam no vardarbības cietušam bērnam neatkarīgi no tiesiskā statusa un uzturēšanās ilguma valstī. Personu ar invaliditāti tiesības. 2015.gadā noslēdzās monitorings par to, kā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto saistību izpilde veikta periodā kopš Latvijas pievienošanās konvencijai. Monitoringa rezultāts: kā jomas, kurās steidzami nepieciešami uzlabojumi, ir jāmin veselības aprūpes sistēmas pieejamība, vides pieejamības uzlabošana, iekļaujošas izglītības un nodarbinātības veicināšana. Tāpat joprojām jāturpina darbs pie pabalstu sistēmas sakārtošanas un informatīvā atbalsta nodrošināšanas. Tiesības uz mājokli. Saistībā ar pašvaldību piedāvāto mājokļu kvalitāti un pieejamību konstatēts, ka daudzām pašvaldībām ir grūtības ar pietiekama dzīvojamā fonda nodrošināšanu vai ir ierobežoti finanšu līdzekļi, lai uzturētu un sakārtotu esošās dzīvojamās telpas. Piemēram, 2014.gadā rindā uz pašvaldības mājokļiem ilgstoši gaidīja vairāk nekā 10 tūkstoši personu, kurām pienāktos saņemt palīdzību mājokļa jautājumā, savukārt brīvo mājokļu skaits bija tikai 2,5 tūkstoši. Attiecībā uz brīvajiem mājokļiem daudzas pašvaldības atzina, ka tie nav dzīvošanai atbilstošā stāvoklī, jo vispirms ir nepieciešams kosmētiskais vai pat kapitālais remonts, taču pašvaldībām bieži vien trūkst līdzekļu tam. Joprojām aktuāls ir jautājums par īrnieku un izīrētāju tiesību samērošanu. Vēl arvien trūkst efektīva tiesību aizsardzības mehānisma, ar kura palīdzību persona varētu aizsargāt savas tiesības, ja izīrētājs to patvarīgi izliek no mājokļa, izmantodams jebkādas metodes. Tāpat nav efektīva mehānisma, kā mājoklī atjaunot pamatpakalpojumus, ja mājas īpašnieks tos nenodrošina. Saistībā ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu joprojām nav efektīva risinājuma jautājumam par iedzīvotāju tiesību aizsardzību mājas pārvaldnieka negodīgas rīcības vai ļaunprātības gadījumā. Tiesības uz veselību. Tiesību uz veselību kontekstā nupat esmu nācis klajā ar pētījumu par Latvijas valsts garantētā “medicīniskās palīdzības minimuma” atbilstību cilvēktiesību standartam, un par to šajās dienās ir ļoti daudz runāts. Tādēļ atsevišķi šim tematam laiku neveltīšu. Taču pieminēšanas vērta ir Kučinska valdības deklarācijā ietvertā nopietnā apņemšanās reformēt veselības aprūpi. Veselības ministrs Belēvičs jau ir atzinis, ka mūsu rekomendācijas ir pamatotas, un tādējādi mēs maksimāli atbalstīsim apņemšanos, kuru paudis ministrs un valdību kopumā, - reformēt veselības aprūpi. Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrībā izskanēja viedokļi, ka traģēdijas sekas, iespējams, būtu vieglākas, ja efektīvi būtu nostrādājuši apsardzes darbinieki. Mēs veicām izpēti. Tās rezultātā tika noskaidrots, ka normatīvo aktu līmenī nav paredzēts apsardzes darbinieka tiešs pienākums signalizācijas iekārtas darbības gadījumā nekavējoties veikt evakuāciju no sabiedriskajām telpām, kurās atrodas cilvēki, kā arī tas, ka normatīvie akti paredz apsardzes darbiniekiem lielu rīcības brīvību, vērtējot situāciju, piemēram, izlemt, vai trauksmes signalizācijas gadījumā ir apdraudēta pasākuma apmeklētāju un dalībnieku drošība un vai nekavējoties ir veicama evakuācija. Pēc tiesībsarga rekomendācijas Iekšlietu ministrija sagatavoja likumprojektu “Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums”, kas paredz novērst daļu trūkumu. Tomēr jāatzīst, ka problēma sistēmiski joprojām nav sakārtota, jo mācību iestādēm nav vienotu standartu, kas noteiktu, kāds saturs ir jāmāca topošajiem apsardzes darbiniekiem. Par labas pārvaldības sekmēšanu. Labas pārvaldības sekmēšanai valsts pārvaldē sniegti viedokļi par dažādiem likumprojektiem. Vienlaikus pārskata periodā sistēmiski tika skatīta labas pārvaldības principa ievērošana nodokļu administrēšanas jomā, norādot uz neskaidru praksi atsevišķu tiesību normu interpretācijā, nekonsekvencēm saziņā ar privātpersonām, termiņu neievērošanu un trūkumiem administratīvo lietu izskatīšanā un noformēšanā. Labas pārvaldības sekmēšanai pārskata periodā esmu vērsis atsevišķu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu uzmanību uz tādiem labas pārvaldības elementiem kā iestādes lēmuma, rīcības un atbildes pamatotība un pienācīga noformēšana; iestādes rūpība un pienākums nepārtraukti uzlabot savu darbību; saprātīgu termiņu ievērošana; personas tiesības tikt uzklausītai un valsts pārvaldes pieejamība. Komunikācija ar sabiedrību. Īstenojot Tiesībsarga likumā noteikto pienākumu sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un tiesībsarga lomu, funkcijām un paveikto, 2015.gadā aktīvi esam veidojuši komunikāciju ar sabiedrību. Esmu iesaistījies ne tikai atzinumu skaidrošanā, bet arī daudzkārt paudis viedokli sabiedrībai nozīmīgos procesos. Pagājušajā gadā īpaši tika izstrādāti vairāki informatīvi materiāli, kas specifiski vērsti uz mazaizsargātām personu grupām; uz bērnu saskarsmi ar saviem vecākiem, kas atrodas ieslodzījumā; uz personu tiesībām un pienākumiem, nonākot psihiatriskajāklīnikā; uz piespiedu kārtā izraidāmām personām. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” ir iedibināta jauna tradīcija - pateikties nevalstiskajām organizācijām un apbalvot tās par ieguldījumu personu ar invaliditāti atbalstā. Šo tradīciju ceru turpināt arī 2016.gadā. Starptautiskā sadarbība. Uzskatu, ka starptautiskās sadarbības jomā īpaši atzīmējams, ka 2015.gada martā Tiesībsarga birojs veica akreditācijas procesu Apvienoto Nāciju Organizācijas Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības institūciju Starptautiskās koordinēšanas komitejā un tika novērtēts ar “A” akreditācijas statusu, kas ir augstākais novērtējums cilvēktiesību institūcijai. Atbilstība “A” statusam piešķir balsošanas tiesības, tiesības piedalīties Starptautiskās koordinēšanas komitejas darbā un lēmumu pieņemšanā, kā arī - to es īpaši gribētu uzsvērt! - darbā ANO Cilvēktiesību padomē un citos ANO mehānismos. Visbeidzot - finanšu resursu un iestādes darbības rezultatīvie rādītāji. 2015.gadā saņemti 1800 iesniegumi, no tiem lielākā daļa jeb 56 procenti ir par pilsonisko un politisko tiesību jautājumiem, 31 procents - par sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jautājumiem, bet 12 procenti - par bērnu tiesību jautājumiem. Sniegtas 6400 mutvārdu konsultācijas, tās cilvēki lūguši galvenokārt par sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Īpaši vēlos pateikties Saeimas pārstāvjiem, kas uzskatīja par nepieciešamu atbalstīt Tiesībsarga biroja kapacitātes stiprināšanu, palielinot 2016.gada budžetu. 2015.gada maijā vērsos Saeimā ar aicinājumu izskatīt priekšlikumu papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar jaunu nodaļu “Tiesībsargs”, piedāvājot priekšlikumu jau izstrādāta likumprojekta formā. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis apsveikumā tiesībsarga 2015.gada konferences dalībniekiem norādīja, ka “bez efektīvas tiesībsarga institūcijas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskas republikas prasība netiktu izpildīta. Lai arī Satversmes tekstā tiesībsargs nav minēts, nevienam nav šaubu, ka Satversmes gars prasa tiesībsarga autoritatīvu esamību Latvijas konstitucionālajā iekārtā”. Savā un savu kolēģu vārdā vēlos pateikties Saeimas pārstāvjiem par konstruktīvu un uz mērķi orientētu darbu Latvijas iedzīvotāju labā. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2016_02_18_348-seq168 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? (Dep. V.Orlovs: “Negribu vairs! Nē!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 41, atturas - 3. Patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ziņojuma izskatīšana”. Darba kārtībā - “Latvijas Republikas tiesībsarga 2015.gada ziņojums”. Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam.".
• 2016_02_18_348-seq167 spokenText "Es pavisam īsi par to tautas gribu pateikšu. 2014.gadā Ekonomikas ministrija, lai gan vēl nebija š��s iniciatīvas, veica aptauju, kurā piedalījušos cilvēku skaits bija tuvs šo iniciatīvu iesniegušo skaitam. Vairāk nekā 6 000 iedzīvotāju piedalījās tajā aptaujā, un lielākā daļa no tiem, kuri piedalījās, bija par to, ka šī pāreja ir jāveic. Un tieši tāpēc tika veikti arī šie Ekonomikas ministrijas pētījumi. Vēlreiz atkārtoju: šie pētījumi jau ir, ar tiem var iepazīties, var apskatīt to, ko ir atbildējusi katra nozare. Un tas darbs, ko jūs gribat, lai Ministru kabinets dara, jau ir izdarīts. Neliksim darīt lieku darbu! Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq166 spokenText "Vārds deputātam Viktoram Valainim, otro reizi.".
• 2016_02_18_348-seq165 spokenText "Labdien, kolēģi! Refleksija par nupat debatēs teikto. Vispirms vēršos pie jums, Valaiņa kungs! Ja jums nav skaidrs, kāpēc mēs šodien diskutējam par šo jautājumu, tad es jums pateikšu, ka ir arī tāda lieta kā tautas griba. (Dep. V.Valaiņa starpsaucieni.) Un tauta šajā gadījumā ir paudusi šo savu gribu. Viņa vēlas, lai šis jautājums tiktu izskatīts. Un tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mēs šeit diskutējam par to. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Spolīša kungs! Tas, ko jūs minējāt, šie argumenti, kurus mēs dzirdam... Katru reizi, kad tauta ir paudusi savu gribu, kāds nāk un šeit no tribīnes mēģina kaut ko sākt stāstīt un piesaukt atkal Maskavu, Putinu. Vai jūs atceraties, kāds bija galvenais arguments arī tad, kad bija priekšlikums par kažokzvēriem? Atkal tika piesaukts Putins! Bija priekšlikums par PVN siltumam - atkal tika piesaukts Putins! Tagad jūs piesaucat Maskavas laiku. Nu tas viss jau ir smieklīgi un nožēlojami! Tas, ko jūs darāt (Dep. V.Spolīša starpsaucieni.), - jūs meklējat katru, pat vismazāko, iemeslu, lai liegtu tautai iespēju darīt to, ko jūs paši esat tai paredzējuši, - iespēju paust savu gribu. Un, kad tauta ir paudusi savu gribu, tiek meklēti visiespējamākie... es atvainojos, visabsurdākie argumenti, lai šo tautas pausto gribu mēs šeit neizskatītu. Par ko ir diskusija? Diskusija tagad, pašlaik, ir nevis pēc būtības, bet par to, vai mēs vērtējam šo tautas pausto gribu vai nevērtējam. Tas ir ļoti labi, ka dažiem deputātiem jau ir savs viedoklis par to visu. Tagad jums būs iespēja to paust un argumentēti pierādīt, kāpēc šī paustā griba mums ir jāņem vērā vai nav jāņem vērā. Bet tagad tas, ko mēs darām, - mēs apriori pasakām, ka mēs to nevērtēsim, mēs to neskatīsim un noraidīsim. Manuprāt, tas ir absurdi un nepareizi. Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu. Paldies.".
• 2016_02_18_348-seq163 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es arī vēlos runāt par to, ka šī iniciatīva nav atbalstāma. Ļoti īsi. Skatoties uz ManaBalss.lv iniciatīvu, es gribu citēt divus izteikumus no tās. Pirmkārt (citēju): “Direktīva neliedz valstij tiesības pieņemt lēmumu nepiemērot pāreju uz vasaras laiku un/vai mainīt laika zonu.” (Starpsauciens: “Jā!”) Man uzreiz rodas jautājums: tiesa, bet vai tad stratēģiski kaut kas ir mainījies kopš 1995.gada, kad mēs noslēdzām Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, vai kopš 2004.gada, kad mēs 1.maijā kļuvām par Eiropas Savienības dalībvalsti? Valaiņa kungs tikko jau teica, kādas sankcijas var sekot saskaņā ar direktīvu 2000/84/EK. Otrs izteikums, kas, manuprāt, pilnīgi nav pieņemams (es citēju): “Neliela neērtība, atstājot pašreizējo vasaras laiku, būs attiecībā uz starptautiskajām komunikācijām, taču tas būs salīdzinoši nebūtiski, jo jau šobrīd Latvijai ir laika zonas atšķirības ar lielāko daļu no Eiropas Savienības valstīm. Savukārt kaimiņvalstīm ir visas iespējas sekot Latvijas piemēram.” Man uzreiz ir jautājums: vai mūsu Baltijas kaimiņvalstis sekos mums un pāries uz Maskavas laiku? Es domāju, tas nav tik vienkārši. Otrkārt, vai šī pāreja ietekmē arī cilvēku veselību, kā iniciatīvas autori saka? Direktīvas 6.punktā ļoti skaidri ir teikts: šobrīd Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs nav pierādījumu par to, ka tas ilglaicīgi ietekmētu cilvēku veselību. Direktīvas 7.punktā ļoti skaidri ir teikts, ka šī pāreja uz vasaras laiku neietekmē arī drošību uz ceļiem, proti, laika pāreja rudenī un pavasarī neietekmē drošību uz ceļiem. Nav korelācijas arī ar šo jautājumu. Tātad jautājumā par publisko veselību un publisko drošību šīs iniciatīvas autori nav ņēmuši vērā direktīvā ļoti skaidri teikto, ka tas neietekmē šīs ļoti svarīgās jomas. (Zālē troksnis.) Un visbeidzot. Somijā, kura atrodas ar Baltijas valstīm vienā laika zonā, šobrīd notiek diskusijas par to, vai pastāvīgi pāriet uz Centrāleiropas laiku, proti, GMT + 1 laiku, - tieši tādu, kāds ir pāri jūrai - Zviedrijā - vai tālākos kaimiņos - Polijā. Tā ka, es domāju, šī iniciatīva nav bijusi apdomāta, un katrā ziņā, lai par kaut ko tādu vispār diskutētu, tomēr ir jāveic vairāk pētījumu, lai būtu skaidrs, kā tas ietekmē gan mūsu tautsaimniecību, gan publisko veselību, gan arī drošību uz ceļiem. Paldies. Aicinu neatbalstīt.".

• first
• previous
• next