Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 1998_09_28_a-seq145 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1996_08_22-seq10 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1996_06_12_a-seq304 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1996_05_23-seq151 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1995_10_26-seq10 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1995_09_21-seq84 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1995_06_22-seq41 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1995_06_15(07)_a-seq75 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1994_06_16-seq67 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1994_06_08_a-seq148 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 1994_06_08_a-seq103 spokenText "Paldies, kolēģi!".
- 2016_03_10_352-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.".
- 2016_03_10_352-seq42 spokenText "Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.".
- 2016_03_10_352-seq40 spokenText "10. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Manuprāt, arī tas nav balsojams, jo 10.priekšlikums ir saistīts ar 2.priekšlikumu, kuru Saeima šodien balsojumā neatbalstīja.".
- 2016_03_10_352-seq38 spokenText "9.priekšlikumu iesniedza deputāts Andrejs Klementjevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts, un, manuprāt, pašreiz tas nav balsojams, jo tas ir saistīts ar 1.priekšlikumu, ko Saeima neatbalstīja.".
- 2016_03_10_352-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Gunāra Kūtra un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq36 spokenText "Atvainojiet, cienījamie Saeimas Prezidija locekļi un Saeimas priekšsēdētāja! Šajā konkrētajā gadījumā man gan jāatgādina, ka savulaik kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas toreizējo priekšsēdētāju Jāni Reiru mēs bijām Satversmes tiesā arīdzan jautājumā par pensiju likumu un tur mūs ļoti, ļoti nopietni izklaušināja un pie kārtības sauca Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Un, lūk, tagad, kad es izlasu šo priekšlikumu - 8.priekšlikumu - , man neviļus gribas domāt, ka interesanti būtu zināt, vai tad Kūtra kungs pašreiz tā kā mainījis attieksmi pret Satversmi, jo šeit rakstīts: “pensijas tiek pārskatītas, ievērojot šā likuma pārejas noteikumu 65.punktu, līdz 2016.gada decembrim”. Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija atturējās no šī priekšlikuma atbalstīšanas.".
- 2016_03_10_352-seq35 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?".
- 2015_12_03_335-seq391 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?".
- 2014_12_17_278-seq934 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?".
- 2014_04_03-seq100 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?".
- 2014_02_06-seq118 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?".
- 2012_05_31-seq301 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?".
- 2016_03_10_352-seq34 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es šobrīd neaizkavēšu jūsu uzmanību pārāk ilgi, jo tas ir saistīts ar to, ko es teicu iepriekš. Es tikai vērsīšu uzmanību uz to, ka jūsu pašu vēsturē pirms apmēram pieciem gadiem ir labi zināms fakts - vajadzēja atmaksāt ieturētās pensijas. Toreiz Satversmes tiesa teica, ka var atmaksāt triju gadu laikā. Bija priekšvēlēšanu gads, un Saeimas vairākums uzdāvināja tautai naudiņu, lai nopelnītu savu vēlētāju balsis. Nākamais gads atkal ir priekšvēlēšanu gads. Lūdzu, neaizmirstiet, vairākuma frakcijas. Nākamgad pirmajos mēnešos jūs, visticamāk, balsosiet par steidzamiem likuma grozījumiem, lai atmaksātu šīs ieturētās pensijas. Es aicinu to darīt šogad un ierakstīt likumā, lai tas tiktu laikus izdarīts, nevis būtu kā priekšvēlēšanu kampaņas pasākums. (Zāl�� smiekli.) Paldies.".
- 2016_03_10_352-seq32 spokenText "8.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Gunārs Kūtris un Andrejs Klementjevs. Komisijas sēdē netika atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq31 spokenText "Paldies. Deputāti ir lūguši balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 3, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq30 spokenText "Paldies, kolēģi. 7. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijas sēdē netika atbalstīts (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”), jo tas paredzēja pensiju indeksāciju ar algas koeficientu 50 procenti uzsākt jau 2016.gada 1.jūlijā. Diemžēl, kolēģi, mums nav tādas iespējas. Mēs visi, kad sākām kalpot kā 12.Saeimas deputāti, no šīs pašas tribīnes cits zvērējām, cits solījām izpildīt un augstā godā turēt Satversmi. 2016.gada budžetā indeksācijai 2016.gada oktobrī tāds finansējums, kolēģi, nav paredzēts. Tādēļ komisija vakardien atturējās šo priekšlikumu atbalstīt.".
- 2016_03_10_352-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Gunāra Kūtra un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 5, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq28 spokenText "Cienījamam un augsti godātam kolēģim Gunāram Kūtrim vēlos komisijas vārdā teikt, ka 6.priekšlikums nekādā gadījumā nav saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu, jo iepriekšējā priekšlikumā - 5.priekšlikumā -, par kuru runāja Andrejs Klementjevs, ir risināts jautājums par piemaksu par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tās ir absolūti atšķirīgas lietas. Bet 6.priekšlikums, godātie kolēģi, ir jautājums par pensiju pārskatīšanu par to laiku, kad algas indekss bija zem vieninieka, tātad negatīvs. Un pirmais negatīvais algas indekss, kolēģi, ir bijis 2009.gadā. Līdz ar to 2010.gadā aprēķinātās pensijas ir zemākas nekā iepriekšējā gadā. Un šeit nu nepavisam nav pie vainas likums “Par valsts pensijām”. Kolēģi, atcerēsimies, ka ar 2009.gadu valstī sākās krīze un, paldies Dievam, ka mūsu likumā “Par valsts pensijām” bija vēl tāds vieninieks, kas aizliedza pensijas indeksēt, ja mums algas ir pazeminātas. Ja mēs toreiz pensijas nebūtu nosargājuši, tad krīzes gados, indeksējot pensijas ar negatīvu indeksu, pensijas katru gadu būtu pazeminātas par diviem, par četriem un, iespējams, pat vairāk procentiem. Tā ka, kolēģi, ļoti nopietni par šo priekšlikumu mēs vakar komisijas sēdē diskutējām, un savu viedokli izteica gan Finanšu ministrijas, gan Labklājības ministrijas pārstāvji. Komisija atturējās šo deputātu Gunāra Kūtra un Andreja Klementjeva priekšlikumu atbalstīt.".
- 2016_03_10_352-seq26 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Būtībā mans viedoklis tiks pausts gan par 6., gan par 8.priekšlikumu, jo tie ir savstarpēji saistīti. Katrs no mums ir priecīgs... ļoti vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji ticētu savai valstij, proti, arī likumdevējiem, likumā ierakstītajām normām. Publiski mēs visi, arī Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, esam teikuši: “Maksājiet nodokļus, neņemiet algas aploksnēs, un tad jums būs labāk, jo pensija būs lielāka.” Izrādās tomēr, ka savulaik likumā bija iestrādāta šāda norma: tajās situācijās, ja cilvēkam pārāk strauji veidojas viņa pensijas kapitāla uzkrājums, valsts nevis atņem šo pensijas kapitāla uzkrājumu, bet vienkārši ieliek koeficientu zem “1”, un tādējādi cilvēka uzkrājums samazinās. Tātad cilvēkam pensijas uzkrājums visu atlikušo mūžu ir samazināts un krietni mazāks, ne tāds, kādu viņš pats jau ir samaksājis nodokļos. Paldies Dievam un, protams, arī veselajam saprātam, ka pagājušajā gadā Saeimas deputāti šo normu atcēla, jo saprata, ka tā nav taisnīga un ir pretrunā ar cilvēktiesībām, tātad pretrunā ar Satversmi. Bet, atceļot šo normu, ielika “āķīti”, ka pensiju pārrēķināšana notiks, sākot ar 2016.gadu, un to naudiņu atdos tad, kad budžeta likumā būs paredzēts, ka būs naudiņa. Tieši tā tas ir ierakstīts pārejas noteikumu 65.punkta otrajā apakšpunktā: kad būs, tad arī iedosim to naudiņu. Un neviena vārda nav par to daļu, kas cilvēkiem nav izmaksāta. Valsts vienkārši ir piesavinājusies to daļu, cilvēkiem teikdama: “Jums nepienākas!” Tātad - tikai uz priekšu! Sakiet, lūdzu, vai šis priekšlikums tiešām prasa lielus aprēķinus, kā teica cienījamā Barčas kundze, un mums vajadzēs ilgi un daudz...? Ja mēs skaidri un gaiši likumā pasakām, ka pārrēķins ir jāpabeidz līdz šī gada beigām - 2016.gada beigām -, vēl ir atlikuši nepilni desmit mēneši. Ieturētās pensijas, nepareizi aprēķinātās pensijas ir jāatmaksā cilvēkiem nākamā gada - 2017.gada - pirmajā pusē. Tas ir ļoti saprātīgs rēķins. Mēs zinām, ka Satversmes tiesā ir skatīta lieta tieši par šīm pašām normām, par šo situāciju, un es te atgādināšu tikai vienu Satversmes tiesas atziņu: nav nekādu citu iespēju novērst personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu kā vien atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža; šādā gadījumā valstij rodas pienākums atmaksāt ieturēto pensijas daļu. “(..) Satversmes tiesai ir pienākums savas kompetences ietvaros gādāt par aizskarto personu pamattiesību iespējami efektīvāku aizsardzību un atjaunošanu. Nedz aizskarto tiesību aizsardzība, nedz arī to atjaunošana nebūtu efektīva, ja Saeima neizpildītu savu pienākumu un nenoteiktu pensiju ieturējumu atmaksāšanas kārtību.” Cienījamie kolēģi! Varbūt šo priekšlikumu, kas ir saprātīgs un vērsts uz nākamā gada budžetu, ir iespējams savlaicīgi atbalstīt, un to varētu arī pieņemt, savlaicīgi rēķinot budžetu nākamajam gadam. Es saprotu, ka varbūt šis priekšlikums ar balsu vairākumu netiks atbalstīts šodien, jo tāda varētu būt valdošās koalīcijas griba. Taču vēsture pašiem var atspēlēties. Paskatieties uz to projektu, ko mēs šodien steidzamības kārtībā atbalstām! Īstenībā tas ir šā gada 11.februārī opozīcijas virzītais priekšlikums, ko tieši Saeimas vairākums neatbalstīja, bet šobrīd to pasniedz kā lielu sasniegumu: redziet, mēs dāvināsim iedzīvotājiem...! Jautājums: kāpēc ir jānoraida labs priekšlikums? Mūsu partijā, partijā “No sirds Latvijai”, skatās uz priekšlikumu saturu. Ja tas ir saprātīgs, mēs atbalstām. Mēs nešķirojam cilvēkus. Mēs domājam par to, lai Latvijas iedzīvotājiem pieņemtie likumi būtu pareizāki. Un tāpēc arī aicinām savlaicīgi atbalstīt šo priekšlikumu un arī 8.priekšlikumu. Un Latvijas Ministru kabinetu aicinām nākamā gada budžetā ieplānot pensiju atmaksāšanai paredzēto summu. Paldies.".
- 2016_03_10_352-seq24 spokenText "6.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gunārs Kūtris un Andrejs Klementjevs. Komisijas sēdē diskutējot, netika atbalstīts. Jo, lūk, ko deputāti mums iesaka: izslēgt pārejas noteikumu 65.punkta otro apakšpunktu. Un tur rakstīts: “konkrētos gados pārskatāmās pensijas un to pārskatīšanas nosacījumi tiek noteikti ikgadējā valsts budžeta likumā un vidējā termiņa budžeta ietvara likumā, ievērojot valsts budžeta iespējas”. Un šeit, godātie kolēģi, ir runa par iepriekšējiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kas tika pieņemti pagājušajā gadā pirms Lieldienām. Mēs vienojāmies, ka ar 2016.gada 1.janvāri uzsākam pārskatīt pensijas, kuras tika piešķirtas krīzes laikā, tātad 2010.gadā. Un, kolēģi, jau pagājušajā gadā, balsojot Saeimā par 2016., 2017. un 2018.gada valsts budžeta ietvaru, skaidri un gaiši budžetā tika ierakstītas summas, lai 2017.gadā varētu pārrēķināt 2011.gadā piešķirtās pensijas un 2018.gadā - visas pensijas, kuras piešķirtas no 2012.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim. Tādēļ komisija atturējās šo priekšlikumu pieņemt.".
- 2016_03_10_352-seq23 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 4, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq22 spokenText "5. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā arī deputāti balsojumā atturējās. (Starpsauciens: “Balsot!”)".
- 2016_03_10_352-seq21 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 4, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq20 spokenText "4.priekšlikums, kolēģi, ir 9.lappusē. To arī ir iesniedzis deputāts Andrejs Klementjevs. Priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)".
- 2016_03_10_352-seq18 spokenText "Paldies. 3. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums attiecas uz 23.panta ceturto daļu, tas ir, apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanu. Deputāts lūdz šī panta ceturto daļu izslēgt. Komisijas sēdē diskutējām: ja izslēdzam ceturto daļu, kur rakstīts: “Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātās pensijas kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru”, tad, kolēģi, tas, manuprāt, nav sevišķi saprātīgi. Jo pašreiz spēkā esošajā likumā, ja persona ir strādājusi neilgu laiku, maksājusi ļoti nelielas sociālās iemaksas, tad, šo pantu izslēdzot, cilvēkam pensija var būt mazāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu. Vienlaikus, kolēģi, šī piemaksa līdz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram tiek piemaksāta no valsts pamatbudžeta. Komisijas sēdē 3.priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq17 spokenText "Paldies. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 4, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq16 spokenText "2. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegtais priekšlikums. Nav atbalstīts. Un vakardien komisijas sēdē mēs saskatījām vēl vienu pretrunu šajā priekšlikumā. Proti, pants runā par apgādnieka zaudējuma pensiju. Šādā gadījumā Ministru kabinetam uzdot noteikt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kurš katram vecākam ir neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnus un neatkarīgi no mantiskā stāvokļa... vai nu šajā konkrētajā gadījumā iesniedzējs ir nedaudz kļūdījies... Bet, ja tādā gadījumā Ministru kabinets nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tad, rēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, kolēģi, var iznākt tā, ka apgādnieka zaudējuma pensija pēc taisnības ir piešķirama lielāka, bet atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam pensijas apmērs tad var tikt samazināts. Tādēļ arī šo priekšlikumu komisija ir apņēmusies darba grupā izpētīt vēl pamatīgāk un tad pieņemt galīgo lēmumu. Vakardien komisijas sēdē deputāti atturējās šo priekšlikumu atbalstīt.".
- 2016_03_10_352-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 2, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq14 spokenText "Sociālo un darba lietu komisijas vārdā vēlreiz varu apliecināt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir apņēmusies darba grupā šo jautājumu sīki un smalki izpētīt arī tāpēc, ka priekšlikumā ir runa par vecāku, kuri ir izaudzinājuši trīs vai četrus bērnus, tiesībām priekšlaicīgi pensionēties - trīs gadus pirms noteiktā vecuma sasniegšanas. Pilnīgi iespējams, ka komisija diskutējot vienosies, lai personas, kuras ir izaudzinājušas trīs bērnus līdz 18 gadu vecumam, varētu trīs gadus ātrāk pensionēties, bet personas, kuras ir izaudzinājušas četrus bērnus, varētu pat četrus gadus ātrāk, jo jau šodien spēkā esošā norma paredz, ka personām, kuras izaudzinājušas piecus vai vairāk bērnus, ir iespēja piecus gadus ātrāk pensionēties. Vienlaikus, kolēģi, ir jāņem vērā: ja pensionējas agrāk nekā pilnajā pensijas vecumā, tad, aprēķinot pensiju pēc spēkā esošās formulas, šī pensija ir zemāka nekā valsts vecuma pensija, kura cilvēkam tiek piešķirta pilnajā pensijas vecumā. Vakardien Sociālo un darba lietu komisija, balsojot par 1.priekšlikumu, balsojumā atturējās.".
- 2016_03_10_352-seq12 spokenText "Labrīt! Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Klementjeva kunga priekšlikums pēc savas būtības ir absolūti pareizs, un Nacionālā apvienība, veidojot jauno valdību, arī deklarācijā lūdza iekļaut, lai kādā pārskatāmā periodā... lai vistuvākajā laikā mēs izvērtētu šādu iespēju vecākiem ar trim un vairāk bērniem, piemēram, ar četriem bērniem, ātrāk pensionēties, jo tā fiskālā ietekme ilgtermiņā no tā nav nekāda... vismaz nav negatīva fiskālā ietekme. Tā ka tas ir iekļauts valdības deklarācijā, bet to nevar pieņemt vienā mirklī, pieņemt sevišķi steidzamā likumprojektā. Šis jautājums ir un būs valdības dienaskārtībā. Es ceru, ka mēs vēl šogad par to varēsim vienoties. Tā kā šis likums tika atvērts konkrēti vienam mērķim un vispār jau bija vienošanās, ka tikai šim mērķim atveram šo likumu un citus priekšlikumus neiesniedzam, šobrīd es aicinu kolēģus atturēties atbalstīt Klementjeva kunga priekšlikumu, kas - es vēlreiz uzsveru! - pēc savas būtības, manuprāt, ir absolūti pareizs. Paldies.".
- 2016_03_10_352-seq11 spokenText "Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2016_03_03_350-seq400 spokenText "Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2016_02_18_348-seq198 spokenText "Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2015_12_03_335-seq427 spokenText "Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2014_12_17_278-seq725 spokenText "Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2011_05_12-seq267 spokenText "Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2016_03_10_352-seq10 spokenText "Labrīt, augsti godātie deputāti! Mans priekšlikums ir par tiesībām pieprasīt pensiju un aiziet pensijā ātrāk, priekšlaikus, tām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu. Saskaņā ar mūsu sociālo likumdošanu daudzbērnu ģimene ir ģimene, kurā ir trīs un vairāk bērnu. Bet likumā “Par valsts pensijām” ir minētas tikai tās ģimenes, kurās ir pieci bērni un vairāk. Viņiem ir tiesības piecus gadus ātrāk pieprasīt pensiju. Es uzskatu, ka tad, ja mēs reāli rūpējamies par demogrāfiju un runājam par to, ka mums jādod iespēja jaunajām ģimenēm, kurām ir divi bērni, piedalīties Latvijas glābšanā, apzinoties, ka mēs varam izmirt kā nācija, tas ir ļoti labs priekšlikums. Tāpēc ka izaudzināt trīs bērnus ir ļoti nopietns pasākums. Tie, kuriem ir divi bērni, saprot, ka trešais - tas ir varoņdarbs. Pirms trešā bērna mēs domājam, ka nav tik grūti pieņemt lēmumu, bet tā robeža starp diviem un trim bērniem, es domāju, ir ļoti nopietns izaicinājums. Tāpēc es piedāvāju sākt diskusiju par to, ka jādod iespēja, ka jāgarantē iespēja saņemt pensiju agrāk tām ģimenēm, kurās ir vairāk par trim bērniem. Un, cik es saprotu, sabiedriskās organizācijas, kuras rūpējas par tādām ģimenēm, to pilnīgi atbalsta. Arī valsts budžetā tas nevar provocēt lielāku finansējuma slodzi. Paldies.".
- 2016_03_10_352-seq9 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
- 2015_11_30_333-seq382 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
- 2015_06_18_311-seq59 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
- 2015_04_30_296-seq23 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
- 2015_01_29_282-seq147 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
- 2016_03_10_352-seq8 spokenText "Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes deputātes un godātie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisijā, skatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” otrajā lasījumā, pavisam saņemti 10 priekšlikumi. Komisija vakardienas sēdē ļoti nopietni diskutēja par priekšlikumiem. Komisijas sēdē piedalījās Labklājības ministrijas atbildīgās amatpersonas, Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Izskatot visus 10 priekšlikumus, komisija konstatēja, ka tie ir ļoti nopietni un vērsti uz pensionāru dzīves uzlabošanu. Diemžēl šie daudzie priekšlikumi ir tādi, par kuriem mums ir nepieciešami vēl papildu aprēķini. Jo deputāti, kuri iesniedza priekšlikumus, aprēķinus komisijai nebija iesnieguši, tādēļ komisijas deputāti nolēma, ka darba grupā, kura strādā ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” (un šis ir viens no tādiem likumprojektiem)... mēs vienojāmies, ka deputātu iesniegtos priekšlikumus mēs skatīsim darba grupā. Centīsimies kopā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju rast risinājumu arī tiem jautājumiem, kuri ir iesniegti šajos 10 priekšlikumos. Diemžēl komisijas sēdē vakardien neviens no iesniegtajiem 10 priekšlikumiem netika atbalstīts. 1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Andrejs Klementjevs. Komisijas sēdē netika atbalstīts.".
- 2016_03_10_352-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 721 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Samazināt PVN elektrībai un gāzei” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad patstāvīgais priekšlikums ir iekļauts sēdes darba kārtībā. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegums ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Riharda Kola iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16. un 17.martā, un par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Kolam šā gada 16. un 17.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2016_03_10_352-seq6 spokenText "Deputātiem tiešām ir jābūt profesionāļiem un jādara savs darbs, un deputāta darbs ir arī pildīt Saeimas jau pieņemtos likumus. Viens no šiem likumiem ir Latvijas Okupācijas muzeja likums, kur skaidri un gaiši valsts ir uzdevusi Latvijas Okupācijas muzejam konkrētus uzdevumus. Tas nav kārtējais muzejs. Tas ir konkrēts muzejs, kuram Saeima ir izveidojusi atsevišķu likumu un devusi uzdevumu informēt sabiedrību, kļūt par izglītojošu centru. Valsts ir akreditējusi to kā izglītības iestādi. Valsts ir finansējusi šo privāto muzeju ar dotāciju un gaida no tā atdevi. Šīs atdeves nevar būt bez konkrētās ēkas pārbūves. Tiek izteikti arī argumenti par to, ka visas šīs funkcijas, kuras valsts ir uzlikusi Latvijas Okupācijas muzejam, - gan izglītības funkciju, gan integrācijas funkciju, gan arī vēl oficiālā protokola... diplomātiskās apkalpošanas funkcijas, - ka visu to varētu veikt kapitāli remontējamā namā Stabu ielā, tā sauktajā Stūra mājā, kas prasītu milzu līdzekļus. Tas nav šobrīd reāli, jo Stabu ielas nams absolūti nav piemērots jaunajai muzeja ekspozīcijai, kurā ir ieguldīta privātā nauda - jau pusmiljons eiro! -, bet valsts savukārt ieguldījusi 400 tūkstošus tehniskā projekta realizēšanai. Kas tad atmaksās šo naudu? Domāsim valstiski! Šis nacionālo interešu objekts ir vajadzīgs valstij, saglabājot to arhitektu devumu, to arhitektonisko līmeni bijušā Latviešu strēlnieku muzeja ēkai, kas nebūt netiek arhitektoniski pazemota, jo tiek saglabāta gan ēka, gan tā arhitektoniskā savdabība, kas šai ēkai piemīt. Un tādēļ lūdzu nodot komisijai šo likumprojektu, izskatīt šo jautājumu Saeimā un piešķirt šim objektam nacionālo interešu objekta statusu. (Frakciju VIENOTĪBA un VL-TB/LNNK aplausi.)".
- 2016_03_10_352-seq5 spokenText "“Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.".
- 2016_03_10_352-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Saeimas frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka Latvijas Okupācijas muzeja (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ēkas būvapjoms, novietojums un fasādes risinājums saglabājams atbilstoši 1970.gadā izstrādātajam projektam un 1995.gadā veiktajām pārbūvēm. (Dep. V.Spolītis: “Melngalvju nams jau ir!”) Okupācijas muzeja ēka ir viens no retajiem saglabātajiem, šobrīd pasaulē augstu vērtētajiem modernisma arhitektūras piemēriem Latvijā, un tāpēc to nevajadzētu tagad papildināt ar piebūvēm. Profesionāļi neatbalsta piebūves ideju (Starpsauciens: “Kuri?”): 130 arhitekti ir parakstījuši vēstuli pret šo piebūvi, un 20 arhitekti jau pirms gada ir pauduši apņemšanos bez maksas iesaistīties nepieciešamo darbību veikšanā, lai pārplānotu esošo ēku. Jaunās piebūves tehniskajā risinājumā, iepazīstoties ar to tuvāk, nav ievērotas cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības uz vides pieejamību. Tehniskais risinājums ir ārkārtīgi neveikls. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Jau ilgākā laika posmā ir aktualizējusies arī Stūra mājas izmantošana, tāpēc ir jautājums: kāpēc, ieklausoties profesionāļu atziņās, racionāli nevar izmantot šo... to, kas ir tagad paredzēts šajā piebūvē? Lēmums būtu jāpieņem profesionāļiem - arhitektiem, pilsētbūvniekiem un citiem. Es gribu tikai mazu piemēru pateikt, lai jūs neklaigātu no vietas. Pēkšņi Saeimas deputāti nolems Jāņa Ivanova simfoniju papildināt ar kaut ko, jo izrādās, ka tur kaut kas neskan tā, kā vajag. Nevis komponisti, nevis izpildītāji to varētu ieteikt, bet Saeimas deputāti pieņems likumu, ka vajag papildināt. Vismaz man tas liekas ļoti smieklīgi. (Dep. A.Kaimiņš: “Ja Saeimas deputāts ir komponists?”) Nepārdomātu un neizdiskutētu lēmumu rezultātā par to, kur un kā būvēt, senajā Vecrīgas apbūvē ir radušies vairāki objekti, kuri ir kā dadzis acīs rīdziniekiem. Piemēram, Kalpu nams Rātslaukumā un Triangula bastions krastmalā. Es ļoti labi atceros, kādas bija diskusijas šeit: ka noteikti vajag. Visi cēla rokas un nobalsoja, un šīs ēkas tika iebūvētas Vecrīgā. Jautājums: vai to profesionāļi risināja? Nē, politiķi! Mēs dzīvojam demokrātiskā Latvijā, un jēdzienam “kultūrvēsturiskais mantojums” vajadzētu būt piepildītam ar dziļu izpratni par kultūras vērtību saglabāšanu nākošajām paaudzēm. Tāpēc Saeimas frakcija “No sirds Latvijai” balsos “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijām. Un noslēgumā es gribu vēlreiz atgādināt: frakcija “No sirds Latvijai” nav pret šo projektu, taču tas jautājums ir jārisina citādāk, nepiebūvējot pie jau gatavas ēkas piebūvi. (Starpsauciens: “Melngalvju nams jau ir!”) Paldies par uzmanību.".
- 2016_03_10_352-seq3 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 15, atturas - 17. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par”?... Platpera kungs, vai jūs runāsiet “par”? (Dep. A.Platpers: “Pret”) “Pret” pieteicies runāt deputāts Arvīds Platpers.".
- 2016_03_10_352-seq2 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šie likuma grozījumi skar ļoti nelielu sabiedrības daļu, jo Latvijas laukos dzīvo mazāk nekā pieci procenti iedzīvotāju un ar lauksaimniecisko ražošanu nodarbojas mazāk nekā trīs procenti iedzīvotāju, savukārt ar graudaudzēšanu vai to, uz ko attieksies likuma grozījumi, nodarbojas pavisam neliels skaits - droši vien nulle, komats... daži procenti Latvijas iedzīvotāju. Esošais regulējums, kas darbojas jau 19 gadus, apmierināja gan ražotājus, gan vides aizsardzības pārstāvjus, gan kontrolējošās iestādes. Jau iepriekšējā reizē, kad mēs grozījām Aizsargjoslu likumu, parādījās šie grozījumi, bet pēc tam tie kaut kā pazuda. Nu tie ir atkal - kārtējo reizi! - nonākuši līdz Saeimai. Kolēģi! Es saprotu, ka daudzi no jums nav iedziļinājušies likumprojekta anotācijā un nezina, par ko šajos grozījumos ir runa. Dažos vārdos atgādināšu. Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka 10 metru platā joslā gar ūdenskrātuvēm un novadgrāvjiem nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus un mēslojumu, bet drīkst audzēt kultūraugus. Šie 10 metri bija reāla zona, kurā zemnieks vai lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, apstrādājot laukus, varēja apgriezties. Ja nu kaut kāda kļūme gadījās ar tehniku, tad vismaz nepiesārņoja šo ūdensteci. Anotācijā ir rakstīts, ka šie likuma grozījumi ir iesniegti tāpēc, ka lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji šajos 10 metros neiegūst pilnu ražu; ražas samazinājums ir vairāk nekā 30 procentu. Piedāvātais jaunais regulējums paredz aizsargjoslu noteikt divu metru platā joslā gar vispārējas nozīmes ūdenstecēm un vienu metru - gar privātās un pašvaldību nozīmes ūdenstecēm. Cienītie kolēģi! Ko nozīmē viens metrs? Šīs tribīnes platums ir apmēram viens metrs (to mēs varam nomērīt ar lineālu). Bet ko nozīmē viens metrs dabā - gar grāvja malu, no grāvja kantes? Mēs radām likumu, kuru neviens nevarēs ievērot un kura izpildi neviens nevarēs pārbaudīt! Latvijas lauksaimnieki apstrādā pāri par pusotru miljonu hektāru zemes. Grāvji, protams, ir ne jau visos laukos. Tagad mēs pieņemsim likumu - noteikt vienu metru no grāvja kantes kā aizsargjoslu. To neviens nekad neizmērīs. Un, ja sāks mērīt, tad noteikti būs tiesvedības un mūsu cienītajai Tieslietu ministrijai atkal būs neiztiesātas lietas, un atkal mēs nonāksim “melnajā sarakstā”. Nākamais. Par šiem draudiem saistībā ar vides aizsardzību. Tie 10 metri - tā bija tāda buferjosla jeb aizsargjosla, kurā tiešām reāli, ja nelietoja godprātīgi šos augu aizsardzības līdzekļus un mēslojumu... Bija iespējams pasargāt no tā lielā pārpalikuma... no tā, kas varbūt uz lauka ir lietots kultūraugiem, bet nav izmantots. Tajā buferjoslā tie augu aizsardzības līdzekļu pārpalikumi, mēslošanas līdzekļu pārpalikumi uzkrājās. Tagad, kad noteiktais platums ir divi metri un viens metrs, tas, kas paliek pāri, noteikti... ir lielāka varbūtība, ka tas ieskalosies novadgrāvī. Vēl viens arguments, kāpēc šie divi metri un viens metrs ir pārāk... Nu, tagad likumā paredzēts, ka tur nedrīkst šos divus vai šo vienu metru apstrādāt un audzēt kultūraugus. Tas nozīmē, ka tur augs nezāles. Lauksaimnieks, lai iegūtu pilnu ražu, tajos atlikušajos astoņos metros noteikti mēslos pilnu normu un lietos vēl augu aizsardzības līdzekļus, jo nezāles no tās nosacītās aizsargjoslas gribēs iekļūt laukā un vienkārši samazinās ražu. Tā ka tas augu aizsardzības līdzekļu apjoms vēl palielināsies. Īsumā vēl. Zviedrijā, piemēram, cik es zviedriski paspēju saprast, ir divi metri tikai vides... jutīgās teritorijās, bet, protams, likumā ierakstīts, ka visiem ražotājiem augu aizsardzības līdzekļi un mēslojums jālieto saprātīgi un ar vislielāko godaprātu. Aicinu vēlreiz pārdomāt par šo likuma grozījumu lietderību un neatbalstīt šodien likumprojekta nodošanu komisijai. Paldies.".
- 2016_03_10_352-seq1 spokenText "Godātie deputāti, labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Labrīt vēlreiz visiem Saeimas deputātiem! Vēlreiz aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Tātad priekšlikumi par grozījumiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.269/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 11.martam” līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Lēmuma projekts no darba kārtības ir izslēgts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteicies runāt deputāts Valters Dambe.".
- 2016_03_03_351-seq12 spokenText " Paldies. ".
- 2016_03_03_351-seq11 spokenText "Paldies par atbildi. Paldies par jautājumiem. Sēdi pasludinu par slēgtu.".
- 2016_03_03_351-seq10 spokenText "Jā. Paldies par jautājumu. Mana atbilde saturēs divas daļas. Pirmā daļa. Es nepiekrītu tam, ka Ekonomikas ministrija nebija novērtējusi iespējamos efektus. Viennozīmīgi tie tika novērtēti, un maksimālais budžeta papildu finansējums būtu 6,82 miljoni eiro, lai atbalstītu šos 23 elektroenerģijas ražotājus. Savukārt, ja mēs runājam par kopumu, par elektroenerģijas tirgu kā tādu, tad es jau teicu, ka šobrīd tirgū valda būtiskas strukturālas problēmas. Tas nozīmē Latvijā pārskatāmā nākotnē milzīgus izaicinājumus tieši industriālajai attīstībai tādā nozīmē, ka tie industriālie ražotāji, kuriem energoizmaksas ir lielākas par 20 procentiem un kuri ir tā saucamie energoietilpīgie ražotāji... viņiem pēc būtības Latvijas energoresursu piegāde nav izdevīga savu ražotņu attīstībai, un tā ir būtiska problēma, kas saistīta ar turpmāko industriālās politikas attīstību Latvijā.".
- 2016_03_03_351-seq9 spokenText "Paldies par jautājumu. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2015_05_21_305-seq23 spokenText "Paldies par jautājumu. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2015_05_21_301-seq965 spokenText "Paldies par jautājumu. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2014_12_04_277-seq9 spokenText "Paldies par jautājumu. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2014_12_04_275-seq192 spokenText "Paldies par jautājumu. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2016_03_03_351-seq8 spokenText "Jā. Paldies par atbildi. Vēl papildus par jau minētajām bažām, ka šādi Ekonomikas ministrijas virzītie atbalsta grozījumi nebija pārdomāti un, iespējams, pat tendenciozi, kas nav jūsu vaina. To pastiprina tas, ka Ekonomikas ministrija tā arī nav spējusi sniegt savu izvērtējumu par to, kādu tad kopumā ietekmi radītu Ekonomikas ministrijas toreiz iniciētās izmaiņas, kuras radītu lavīnveida precedentu, lai arī visi pārējie atbalstāmās elektroenerģijas ražotāji pieprasītu atbilstošas atbalsta apjoma izmaiņas. Vai jums, ministra kungs, tomēr nav jāatzīst, ka līdz šim Ekonomikas ministrija vismaz enerģētikas jomā ir pieļāvusi principiāli nepareizu pieeju, cenšoties risināt atsevišķas problēmas un izaicinājumus atrauti, tā arī nespējot nodefinēt skaidru kopējo stratēģisko ietvaru, kā rezultātā tiek pieņemti nepārdomāti, bieži vien savstarpēji pretrunīgi lēmumi? Vai uzskatāt, ka šādi var turpināt risināt izaicinājumus enerģētikas jomā, vai tomēr beidzot Latvijai būtu jānodefinē sava enerģētikas stratēģija un tad jāveido tai atbilstošs likumdošanas ietvars, tajā skaitā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanā, un tad, atbilstoši šim ietvaram, būtu jāveido tālāk visi šie noteikumi un atbalsta shēmas un instrumenti, jo pretējā gadījumā būs visu laiku šīs pretrunas – mēs nonāksim pretrunā ar dažādiem lēmumiem, kurus jūs pieņemsiet tam vai citam par labu?".
- 2016_03_03_351-seq7 spokenText "Paldies. Zariņa kungs, jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!".
- 2016_03_03_351-seq6 spokenText "Jā. Paldies par jautājumu. Uz šo jautājumu nepieciešama atbilde pēc būtības, un Ekonomikas ministrijas rīcība šobrīd ir sekojoša. Ņemot vērā to, ka Latvijā elektroenerģijas cenu situācija ir izveidojusies tāda, ka energocenas galalietotājiem, īpaši industriālajiem ražotājiem, kuriem nepieciešama milzīga energointensitāte, nav efektīvas un nedod viņiem ne tikai konkurences priekšrocības, bet liek domāt par izdzīvošanu. Šobrīd Latvija ir pieņēmusi lēmumu par finansiālo atbalstu energoietilpīgiem ražotājiem. Tas ir saistīts ar Eiropas Komisijas direktīvu par valsts atļautu vai neatļautu atbalstu. Šāda atbalsta piešķiršana Eiropas Komisiju saista ar atbalsta pārvērtējumu tieši atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem. Ekonomikas ministrija analizēja iespēju šo modeli turpmāk organizēt uz tā saucamās kapitālatdeves bāzes jeb IRR bāzes. Šobrīd mēs konceptuāli skatām IRR normu – 12 procenti –, bet ko nozīmē šī IRR norma? Tas nozīmē, ka tieši tā, kā jūs, deputāta kungs, formulējāt jautājumu, tiks izvērtētas pilnīgi visas ieguldītās investīcijas, saņemtie atbalsti, un visa dzīves cikla garumā, visticamāk, ne jau vairs ar iepirkuma formulu, bet ar... Tādā gadījumā kā viens no scenārijiem tiek izskatīts, ka katram šim ražotājam atsevišķi regulators noteiks atbilstošu iepirkumu, lai šī peļņas atdeves norma būtu adekvāta un nepārsniegtu Eiropas noteikto peļņas atdeves normu. Nobeigumā es tikai gribu piebilst, ka tas šobrīd ir tikai un vienīgi koncepts, bet mēs pilnīgi noteikti izskatīsim visus šos vairāk nekā 300 enerģijas ražotājus un skatīsim, kādā veidā šo modeli piemērot.".
- 2016_03_03_351-seq5 spokenText "Paldies. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2015_10_15_323-seq15 spokenText "Paldies. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2015_10_15_323-seq7 spokenText "Paldies. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2015_10_15_322-seq120 spokenText "Paldies. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2015_10_15_322-seq112 spokenText "Paldies. Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.".
- 2016_03_03_351-seq4 spokenText "Paldies. Paldies, ministra kungs, ka ieradāties! Paldies, ka laikus esat sniedzis savu atbildi, un paldies par tiešām pareizo lēmumu – apstādināt šādus noteikumus. Tomēr diemžēl, iepazīstoties ar jūsu atbildi, nākas secināt, ka uz vairākiem jautājumiem nav atbildēts. Tas pastiprina mūsu paustās bažas, ka Ekonomikas ministrija šo lēmumu par atbalsta izmaiņām atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem ir pieņēmusi bez atbilstošas analīzes un aprēķiniem. Piemēram, cik lielu atbalstu kopumā jau ir saņēmuši šie komersanti caur dažādiem atbalsta instrumentiem, ne tikai OIK? Cik lielas ir reāli viņu veiktās investīcijas, kuras būtu jākompensē, lai tādējādi, balstoties uz šīs informācijas, varētu noteikt atbalstam nepieciešamo ietvaru? Lūdzu, kliedējiet šīs bažas, vai nu sniedzot šos aprēķinus, vai arī dodot apsolījumu, kad īsti jūs domājat paveikt šādus aprēķinus, lai par šo atbalsta shēmu varētu runāt, ka tā tiešām ir ekonomiski pamatota.".
- 2016_03_03_351-seq3 spokenText "Paldies ekonomikas ministram. Jautājuma uzdevējiem ir tiesības uzdot papildjautājumus. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!".
- 2016_03_03_351-seq2 spokenText "Paldies par man doto vārdu un arī par uzdoto jautājumu, jo tas skar Latvijai ļoti būtisku problēmu, un tā problēma kopumā ir Latvijas energotirgus efektivitāte. Attiecībā uz konkrēto jautājumu es varu teikt sekojošo. Atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem Ministru kabineta noteikumos Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”... Šie noteikumi šobrīd ir atsaukti, un Ekonomikas ministrija strādā pie jauna, atšķirīga subsīdiju modeļa... atšķirīga no tā modeļa, kāds bija paredzēts šajos noteikumos. Bet, ja mēs runājam par to vēsturisko fonu, kura dēļ šie noteikumi tika iesniegti, tad jāteic, ka tas jautājums tika risināts saskaņā ar valdības uzdevumu – pārskatīt šos iepirkumu tarifus, ņemot vērā to, ka, krītoties gāzes cenai, pie kā ir “piesieta” šī iepirkuma formula... padarīja neizdevīgu šo iepirkumu virknei koģenerācijas stacijās ražo... elektroenerģijas ražotājiem. Savukārt, ņemot vērā to, ka mainījās ministri, un pamatojoties uz to, ka šobrīd ir ļoti nopietni jāpārskata energotirgus efektivitātes jautājumi, ņemot vērā to, ka, pastāvot 850 miljonu lielam energotirgum, mēs saskaramies ar 300 miljonu – vairāk nekā 300 miljonu – lielām subsīdijām, es uzskatīju par nepieciešamu šos noteikumus atsaukt un pārskatīt šos mehānismus kā tādus.".
- 2016_03_03_351-seq1 spokenText "Labdien! Pulkstenis ir jau 17 un viena minūte. Sākam atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu. Šodien darba kārtībā viens jautājums, kuru ir uzdevuši deputāti Zariņš, Urbanovičs, Orlovs, Raimonds Rubiks un Mirskis. Tas ir jautājums “Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem”, un tas ir adresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Ir saņemta ministra rakstiska atbilde, kas jautājuma iesniedzējus neapmierina. Ašeradena kungs, jums ir divas minūtes. Jūs varat, ja vēlaties, kaut ko vēl papildus pateikt – papildus rakstiskajai atbildei. Un pēc tam deputātiem ir tiesības uzdot vēl jautājumus.".
- 2016_03_03_350-seq425 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Inese Laizāne... ir, Inese Lībiņa-Egnere, Artūrs Rubiks, Edvīns Šnore, Ivars Zariņš, Mihails Zemļinskis... ir. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq423 spokenText "Cienījamie deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu locekļi! Tūlīt notiks sanāksme Dzeltenajā zālē!".
- 2016_03_03_350-seq422 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2008_11_20-seq362 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2016_03_03_350-seq421 spokenText "Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā paziņoju, ka Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 14.40 komisijas telpās.".
- 2016_03_03_350-seq419 spokenText "Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Šodien Eiropas lietu komisijas sēde nenotiks, un darba kārtības jautājumu, ko bija paredzēts skatīt šodien, mēs skatīsim rīt pulksten 9.00. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq418 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Godātie deputāti! Sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet šodien ir paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, un vēlos jūs informēt, ka saistībā ar deputātu Zariņa, Urbanoviča, Orlova, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Tātad atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu notiks šodien pulksten 17.00. Deputāti Šimfa, Mežeckis, Platpers, Balodis un Meija ir iesnieguši jautājumu “Par valsts budžeta izpildi”, ko nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Deputāti Šimfa, Mežeckis, Platpers, Balodis un Meija ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par valsts budžeta izdevumiem veselības aprūpes nodrošināšanai”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministram Guntim Belēvičam. Deputāti Dainis Liepiņš, Bondars, Ruks, Šics un Bite ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?” secinājumiem”, ko nododam atbildes sniegšanai tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādinu, ka 15 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām paredzēta Latvijas simtgades darba grupas sanāksme. Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2016_03_03_350-seq417 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Patiešām ir liels prieks, ka komisija veica tik plašu izvērtējumu, un faktiski jau to analīzi mēs varējām dzirdēt, - Orlova kungs jau visu izstāstīja. Līdz ar to ir jautājums: ko mēs gaidīsim tos sešus mēnešus no valdības, kādu analīzi mēs vēl gribam sagaidīt? Faktiski viss jau ir skaidrs. Pirmkārt, paldies šīs iniciatīvas autoriem un, protams, arī paldies portālam ManaBalss.lv, kas nodrošināja iespēju savākt vajadzīgos parakstus. Es tikai gribu atgādināt, ka arī manis pārstāvētā frakcija, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, jau vairākkārt ir piedāvājusi atteikties no transportlīdzekļu obligātās nodevas un šos līdzekļus iegūt no akcīzes nodokļa, attiecīgi degvielai nedaudz paceļot cenu. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts gan atsevišķā likumprojektā, gan budžetā. Bet tomēr, koalīcijas deputāti, man jums patiešām ir lūgums: pajautāt saviem radiem, kaimiņos dzīvojošiem cilvēkiem, kā viņi domā, kā viņi labāk būtu ar mieru maksāt nodokļus - maksāt par degvielu dažus centus vairāk vai tomēr katru gadu maksāt šīs summas par auto neatkarīgi no tā, cik bieži to izmanto. Un Orlova kungs jau pieminēja... Un, ņemot vērā to, ka Zariņa kunga te nav un jūsu uzmanība šobrīd arī ir pavisam jau tāda pašķidra, es jums izstāstīšu anekdoti. Latvietis prasa lietuvietim: “Kāpēc pie jums ceļi vienmēr tomēr labāki nekā pie mums Latvijā?” Uz ko lietuvietis atbild: “Zini, to naudu, ko mēs iekasējam nodokļos, mēs vispirms ieguldām ceļos un pārējo sadalām. Latvijā ir otrādi: jūs sadalāt un pēc tam to, kas paliek pāri, ieguldāt ceļos.” Ceru, ka šis process, kurš tagad tiek paildzināts vēl par sešiem mēnešiem, pats nekļūs par anekdoti. Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu vismaz šādā redakcijā un uz nākamā gada budžetu - ja ne vēlāk, tad uz nākamā gada budžetu! - aicinu patiešām šo sistēmu sakārtot. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq416 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Viļumam.".
- 2016_03_03_350-seq158 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Viļumam.".
- 2015_03_05_289-seq107 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Viļumam.".
- 2015_02_26_287-seq23 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Viļumam.".
- 2013_02_21-seq58 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Viļumam.".
- 2016_03_03_350-seq415 spokenText "2015.gada 5.novembrī Saeima saņēma 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par ceļiem bez bedrēm”, kurā Saeimai izteikts šāds ierosinājums: 1) ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai un akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzturēšanai; 2) izveidot atsevišķu fondu, kurā ienāk visa transporta nodevu nauda un degvielas akcīzes nodokļa nauda; 3) šo fondu uzdot pārvaldīt Satiksmes ministrijai. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.4 panta pirmo daļu 2015.gada 19.novembrī iesniegums tika nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai. 2.decembrī komisija sarīkoja pirmo sākotnējās izvērtēšanas sēdi, uz kuru tika uzaicināts iesnieguma autors. Autors pamatoja iesniegumā pausto prasību ceļu nodokli pievienot degvielas cenai. Tas radītu nelielas izmaiņas degvielas cenas kāpumā, taču tādējādi tiktu uzlabota nodokļu sistēma. Piemēram, kaimiņvalstīs ir likums, kas noteic, ka ceļu nodokli maksā atkarībā no braukšanai patērētā degvielas daudzuma. Akcīzes nodokli ieteicams novirzīt atsevišķā, ceļiem paredzētā fondā. Ja būtu šāds atsevišķs fonds, tad līdzekļus varētu izmantot ceļu remontam. Kā vienu no negatīvajiem faktiem autors minēja to, ka, piemēram, Latvijā visas autostāvvietas ceļa malās jeb tā saucamās kabatas ir aizvērtas ciet. Nav kārtīgu atpūtas vietu, kas būtu aprīkotas ar atkritumu tvertnēm. Bet, ja ir, tad tās parasti ir pilnas. Piebāztās tvertnes pieder pašvaldībām, kurām nepietiek finansējuma atkritumu aizvākšanai. Komisija iesnieguma izvērtēšanu turpināja 20.janvārī. Sēdē piedalījās un viedokļus izteica Satiksmes ministrijas, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”, biedrības “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto””, Latvijas Motokluba asociācijas, valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs”, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi”, valsts akciju sabiedrības “CSDD” pārstāvji. Satiksmes ministrijas pārstāvji salīdzināja finansējumu autoceļiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā un šā finansējuma piesaisti ceļu lietotāju maksājumiem. Viņi informēja, ka Lietuvā finansējums ceļiem tiek piešķirts no akcīzes nodokļa degvielai. Lietuvā ir reģistrēto kravas auto nodeva, ieņēmumi no eirovinjetes, ar radariem fiksēto pārkāpumu sodi, negabarīta transportlīdzekļu nodeva. Savukārt Igaunijā līdz 2015.gadam to veidoja 75 procenti no akcīzes nodokļa degvielai un Eiropas Savienības finansējums, 10 procenti, tika pašvaldībām. Latvijā no 2004.gada autoceļu fonds pastāv tikai kā nosaukums. Vienīgais likumā iezīmētais finansējuma avots ir eirovinjete. Ieņēmumi no tās pagājušajā gadā bija 18 miljoni eiro, taču tie tiek novirzīti tikai valsts galvenajiem autoceļiem. Saskaņā ar likumu aptuveni 25 procenti kā mērķdotācija tiek iedalīti pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanai un būvei. 2016.gadā tie ir tikai 48 miljoni eiro. No 1994.gada līdz 2004.gadam pastāvēja valsts autoceļu fonds, no kura budžeta līdzekļi tika novirzīti tikai autoceļiem. Pēdējos 20 gadus valstī nepietiek budžeta līdzekļu autoceļu uzturēšanai un remontam. Šobrīd autoceļu segums ir sliktā stāvoklī, un tas turpina strauji pasliktināties. Nepieciešamais finansējums valsts autoceļiem ir vairāk par 400 miljoniem eiro, pat 500 miljoni gadā. 2015.gadā tika veikti darbi par 268 miljoniem eiro. Šogad plāno par 320 miljoniem eiro, no kuriem 49 miljoni ir dotācija pašvaldību ceļiem. Lielākā problēma ir tā, ka valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020.gadam netiek pildīta, jo valsts finansējums ir nepietiekams. 2014. un 2015.gadā deficīts bija 330 miljoni eiro, un tāpēc palika nesalaboti programmā iekļautie 1100 kilometri ceļu. Valsts budžetā ir nepieciešams 151 miljons 100 eiro, lai realizētu programmu attiecībā uz valsts vietējiem ceļiem. Lai saglabātu valsts autoceļu tīklu labā braukšanas kvalitātē un drošības līmenī, katru gadu tā uzturēšanā un periodiskā atjaunošanā nepieciešams ieguldīt 673 miljonus eiro. Kopš 1991.gada valsts autoceļiem ir uzkrājies remontdarbu deficīts aptuveni 4 miljardu eiro apmērā. “Latvijas ceļu būvētājs” pauda viedokli, ka fondu ir nepieciešams atjaunot. Pārstāvji atgādināja, ka pirms vēlēšanām deputāti ar sabiedriskajām organizācijām parakstīja vienošanos par valsts autoceļu fonda atjaunošanu, bet šī vienošanās nav pildīta. Atjaunotais fonds ļautu ceļu lietotāju samaksātos septiņus nodokļus un nodevas novirzīt ceļu remontiem, lai turpmāk katru gadu nebūtu jāzaudē aptuveni 860 miljoni eiro, braucot pa sliktiem ceļiem. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis norādīja, ka arī tas vieglo auto nodoklis, kuru iekasē CSDD, uzreiz tiek pārskaitīts valsts budžetā. Latvija ir vienīgā valsts, kurā darbojas sistēma, saskaņā ar kuru, veicot tehnisko apskati, raugās, vai nodoklis par iepriekšējiem gadiem ir samaksāts. Latvijas Autopārvadātāju asociācijas pārstāvji norādīja, ka Latvijas tranzītceļi kopumā ir sliktā stāvoklī, kas pēdējo gadu laikā nav uzlabojies salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Lauku ceļi arī ir ļoti sliktā stāvoklī. Turklāt katrs kravas auto dažādos nodokļos samaksā aptuveni 10-15 eiro dienā. Asociācijas pārstāvji uzskata, ka ceļu sakārtošanā ir jābūt ilgtspējīgam modelim un tagad būtu pēdējais laiks investēt ceļu sakārtošan��, lai Latvijā turpinātos uzņēmējdarbība, lai notiktu kravu pārvadājumi, un tā tālāk. Motoklubu pārstāvji kā vienu no galvenajiem faktoriem, kam būtu jāpievērš uzmanība, minēja cilvēku drošību uz ceļiem. Motobraucēji kā neviens cits izjūt ceļa kvalitāti. Viņi braukšanu ar motociklu pa grants ceļiem Latvijā salīdzināja ar piedalīšanos Dakaras rallijā, jo motocikls tiek ļoti mētāts. Motoklubu pārstāvji norādīja arī uz šādu faktu: ja vienam cilvēkam pieder divi transportlīdzekļi, piemēram, motocikls un automašīna, nodoklis jāmaksā par abiem, lai gan vienlaikus ar abiem braukt nevar. Viņi norādīja, piemēram, arī uz to, ka veci cilvēki neizmanto automašīnu tik bieži kā citi, taču nodoklis viņiem tāpat ir jāsamaksā par visu gadu. Pareizāk būtu, ja maksātu vairāk tas, kurš vairāk brauc, nevis otrādi. Nobeigumā viņi norādīja, ka pareizāk būtu autoceļiem paredzēto finansējumu iekasēt vienuviet un tad lemt, cik tērēt. Izvērtējusi Latvijas pilsoņu prasības un visu saņemto informāciju, komisija secināja, ka šajā jautājumā ir nepieciešams padziļināts pētījums. Līdz ar to komisija 2016.gada 24.februārī vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu par 10 435 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu un nolēma uzdot Ministru kabinetam veikt Baltijas valstīs par ceļu lietošanu maksājamo nodokļu un nodevu apjoma un tiesiskā regulējuma salīdzinošo izvērtējumu, kā arī sagatavot un līdz 2016.gada 1.septembrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, ka ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietoti ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļu lietošanas intensitātei. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2016_03_03_350-seq414 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Ziņotājs neko piebilst nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.331/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2016_03_03_350-seq413 spokenText "Cienījamie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” atbalstīs šo apropriāciju, jo, protams, nevar ciest ģimenes un bērni, kuriem ir jāsaņem valsts atbalsts, tikai tāpēc, ka varbūt ir nekvalitatīva politikas veidošana un līdzekļu plānošana. Taču es arī gribu nedaudz parunāt par to pirmo avotu... par to, kas ir šie emisijas kvotu izsoles instrumenti, un par to, ka tas ir piemērs tam, ko Parādnieka kungs teica, - ka ir taču visas politikas apstiprinātas un atliek tikai tās veiksmīgi realizēt. Taču šajā instrumentā līdzekļi jau gadiem ilgi netiek nekādā veidā izmantoti. (Dep. V.Spolītis: “Nē, tā gan nav taisnība!”) Tikpat kā neviens projekts nav realizēts. Un, kā jūs atceraties, katru gadu, arī pagājušogad, regulāri izpildvara prasīja no šīs programmas pārdalīt līdzekļus uz citu programmu. Kā jūs droši vien zināt, ir vairāki instrumenti, ir arī šis emisijas kvotu instruments, bet tieši šis instruments ir tas, kurš galīgi nesekmīgi tiek realizēts. Un, protams, atbalsts ģimenēm nav nekādā veidā saistīts ar energoefektivitātes projekta realizāciju. Tas vēl vienu reizi parāda, ka faktiski tā ir budžeta deficīta radīšana, jo šie līdzekļi ir izmantojami tikai konsekventi ar energoefektivitāti saistītiem projektiem. Un te būtu atkal vietā jautājumi izpildvarai: kas ir darīts vairāku gadu garumā un kāpēc? Neviens projekts nav... tikpat kā neviens projekts nav realizēts, lai arī gan mājsaimniecības, gan bizness, tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, izmantojot šos līdzekļus, padarītu ēku apsildi ekonomiskāku, jo šeit ir programmas, kas ir paredzētas, ka tieši biomasu izmanto kā enerģijas avotu un līdz ar to tātad gan stimulētu ekonomiku, gan arī taupītu tur, kur tas būtu iespējams. Un vēlreiz saku - mēs šo priekšlikumu atbalstām, bet man ir ļoti žēl, ka atkal, kārtējo reizi uzdodot jautājumus, nav diskusijas par to, kāpēc politika netiek realizēta, kāpēc netiek sasniegti mērķi, kas bija uzstādīti. Un vēl vienu reizi pierādījās, ka iesniegtais budžets parlamentā ar atrunām, ka politiku un rezultātus mēs iesniegsim pēc diviem mēnešiem, pat tad, kad ir uzrakstīti šie budžeta paskaidrojumi, arī šodien, kādi tie ir izlasāmi Vides un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā, absolūti neatbilst tam, kas faktiski par šiem līdzekļiem šajā programmā tiek darīts. Man ir ļoti žēl, ka izpildvarai ļauj šādi tik ciniski un vienaldzīgi izturēties pret nodokļu maksātāju līdzekļiem. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq411 spokenText "Kolēģi! Aicinu atbalstīt arī šo apropriāciju, kas ir 780 tūkstošu apmērā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogrammas “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti”. Pārdale tiek veikta, lai nodrošinātu valsts atbalstu par bērnu no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem pakalpojumus pie privātā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja. Paskaidrošu, ka pagājušogad, pieņemot 2016.gada budžetu, mēs atvēlējām 2,3 miljonus šai programmai tad, kad gada beigās bija skaidrs, cik pašvaldības finansēs un kādā apjomā finansēs šo nodrošinājumu no savas puses, lai tādā pašā apjomā, kādā tas bija plānots, varētu šo valsts kopējo atbalstu sniegt līdz mācību gada beigām. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķina, pietrūka vēl 880 tūkstošu. Sakarā ar to tika pieņemts lēmums, ka gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija meklēs papildu resursus šīs naudas piešķiršanai. 100 tūkstošus piešķīra Izglītības un zinātnes ministrija, kura atrada šādas iespējas pārdalīt līdzekļus savā resorā, un šie 780 tūkstoši nāk no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo apropriāciju.".
- 2016_03_03_350-seq410 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.330/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 12, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.331/Lm12). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2016_03_03_350-seq409 spokenText "Vairs nav ko piebilst. Tikai aicinu atbalstīt.".