Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_02_14-seq364 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2013_01_10-seq117 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_12_20-seq765 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_12_13-seq578 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_11_29-seq831 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_11_22(15)-seq109 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_11_01-seq797 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_10_11-seq338 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_10_11-seq294 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_09_06-seq208 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_07_26_as-seq12 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_05_17-seq79 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_03_29-seq260 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2012_03_15-seq245 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2011_12_22-seq134 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2011_06_09(02)-seq197 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2011_06_02-seq27 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2011_03_10-seq39 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2011_03_03-seq35 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2010_12_16-seq281 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2016_03_31_355-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Krievijas tiesa 22.martā atzina Ukrainas parlamenta deputāti, Gaisa spēku piloti un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas locekli Nadiju Savčenko par vainīgu divu Krievijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos, kas notika 2014.gadā. Krievijas apbruņotie promaskaviskie kaujinieki sagūstīja piloti Savčenko 2014.gada vasarā, no Ukrainas pretlikumīgi viņu pārvietoja uz Krieviju un nodeva varas iestādēm. Krievijas tiesas spriedums - brīvības atņemšana uz 22 gadiem vispārējā režīma kolonijā. Šī ir kārtējā Krievijas īstenotā politparaugprāva, kurā tiesas verdikts ir rakstīts ar Maskavas roku. Ar baltiem diegiem šūtā apsūdzība, Kremļa propagandas mašīnas neatlaidīgie mēģinājumi Savčenko padarīt par sabiedrības ienaidnieku numur viens, jau iepriekš nolemtais bargais tiesas spriedums - tas viss tādēļ, lai demonstrētu savu spēku, lai iebiedētu, lai pierādītu savas propagandas loģiskumu. Īsi sakot, lai kalpotu nedemokrātiskajai sistēmai un tajā valdošajai varai. Krievijā, līdzīgi kā Ziemeļkorejā, nav retums šāda veida tiesas prāvas bez tiesiskuma. Un Nadijas Savčenko prettiesiskā aizturēšana, izvešana un notiesāšana diemžēl nav izņēmums. Savčenko lieta - viņas nolaupīšana un izvešana no suverēnas valsts un tam sekojusī politiskā tiesa - ir tiešs starptautisko likumu, cilvēktiesību un indivīda pamatbrīvību pārkāpums, kas izgaismo Krievijas tiesu sistēmas cinisko un prettiesisko dabu. Sistēma, kurā politisku mērķu dēļ var ignorēt likumus, taisnīgas tiesas principus un cilvēktiesības, ir bīstama gan tās iedzīvotājiem, gan starptautiskajai sabiedrībai. Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir skaidri jāpaziņo - šāds tiesiskuma farss nav un netiks pieņemts starptautiskajā sabiedrībā. Latvijai ir jāpauž stingrs un ass nosodījums par Savčenko pretlikumīgo arestu un notiesāšanu. Ja klusi noraudzīsimies un nepaudīsim savu viedokli, mēs paudīsim atbalstu autoritāra režīma visatļautībai. Ja klusēsim, mēs piekritīsim Kremlim, ka cilvēktiesību un starptautisko likumu pārkāpšana ir norma. Mūsu valstij ne vien kā ANO Cilvēktiesību padomes dalībvalstij, bet arī kā demokrātiskai valstij un starptautiskās sabiedrības daļai ir jāpievienojas tām valstīm un organizācijām, kuras aicina Krieviju nekavējoties atbrīvot Savčenko un atgriezties pie sistēmas, kurā tiek aizsargātas cilvēktiesības, nevis režīma intereses. Vienīgais veids, kā nodrošināt taisnīgumu gan upuriem, gan apsūdzētajiem, ir pilnīga un objektīva izmeklēšana un no politiskās iejaukšanās brīva lietas izskatīšana, ievērojot starptautiskos taisnīgas tiesas standartus. Krievija šos priekšnoteikumus nav izpildījusi. Aicinu jūs, kolēģi, atcerēties, uz kādiem principiem ir būvēta Latvijas valsts un kāda ir mūsu loma un atbildība starptautiskajā sabiedrībā, un atbalstīt iniciatīvu par nosodījuma izteikšanu Krievijai, aicinot nekavējoties atbrīvot Savčenko - Ukrainas likumīgi ievēlētu amatpersonu un Krievijas politieslodzīto. Pieļaujot tiesiskuma degradāciju pasaulē, mēs pieļaujam tiesiskuma degradāciju arī tepat Latvijā. Aicinu atbalstīt lēmuma projektu. Paldies.".
- 2016_03_31_355-seq5 spokenText "Turpinām debates. Vārds deputātam Rihardam Kolam.".
- 2016_03_31_355-seq4 spokenText "Godātie deputāti! Saeimas priekšsēdētāja! Frakcija SASKAŅA uzskata, ka Latvijas likumdevējvarai nevajadzētu kļūt par citu valstu tiesu aizvietotāju un iejaukties tiesu varā, piemēram, paužot vērtējumu par lietas materiāliem un citiem faktoriem. Mēs, visi Saeimas deputāti, esam ieinteresēti ātrākā Ukrainas konflikta atrisināšanā, un vienīgais ceļš, kā to panākt, ir visām pusēm, to skaitā Vācijai, Francijai un Krievijai, panākt stingru Minskas vienošanās īstenošanu. Tāpēc SASKAŅA piedāvā atteikties no esošās paziņojuma redakcijas un kopīgi izstrādāt tādu Latvijas Saeimas paziņojuma tekstu, kuru atbalstītu visi Saeimas deputāti. Paldies.".
- 2016_03_31_355-seq3 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.".
- 2016_03_31_355-seq2 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šajā paziņojumā par Ukrainas parlamenta deputāti un Gaisa spēku piloti Nadiju Savčenko Saeima nosoda Nadijas Savčenko notiesāšanu, kas balstīta uz safabricētām un politiski motivētām apsūdzībām, uzsverot, ka Krievijas Federācija, veicot Savčenko nolaupīšanu un nelikumīgu pārvietošanu pāri starptautiski atzītām Ukrainas robežām, kā arī īstenojot ilgstošu prettiesisku aizturēšanu, ir pārkāpusi starptautiskās saistības. Mēs paužam bažas par Nadijas Savčenko kritisko veselības stāvokli un aicinām Krieviju saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām un Minskas vienošanos, kas paredz visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto personu atbrīvošanu, kā arī balstoties uz humāniem apsvērumiem, nekavējoties atbrīvot Nadiju Savčenko. Mēs aicinām atbrīvot arī citus Krievijas Federācijā prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus. Mēs rosinām Krievijas Federāciju kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli rūpēties par ANO Statūtos nostiprināto principu un cilvēktiesību ievērošanu savā valstī. Un beidzot. Mēs mudinām starptautisko sabiedrību nosodīt Nadijas Savčenko notiesāšanu un aicināt Krievijas Federāciju ievērot tās starptautiskās saistības, nekavējoties atbrīvot Nadiju Savčenko un citus prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus. Komisijas diskusijā par šo paziņojumu tika atzīmēts, ka Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamenti jau ir pieņēmuši līdzīgas rezolūcijas un ka Eiropas Parlaments arī gatavo savu paziņojumu, kurā tiek apspriestas sankcijas pret tām Krievijas Federācijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par Savčenko nolaupīšanu un pārvietošanu. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo paziņojumu.".
- 2016_03_31_355-seq1 spokenText "Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 31.marta sēdi. Vispirms par iesniegtajām izmaiņām. Deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Artis Rasmanis, Jānis Dombrava, Atis Lejiņš, Edvards Smiltēns, Gaidis Bērziņš, Augusts Brigmanis un Aleksejs Loskutovs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un Saeimas lēmuma projektu “Par Ukrainas parlamenta deputāti un Gaisa spēku piloti Nadiju Savčenko” izskatīt pirms darba kārtības 1.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Līdz ar to darba kārtībā - Saeimas lēmuma projekts “Par Ukrainas parlamenta deputāti un Gaisa spēku piloti Nadiju Savčenko”. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2016_03_17_354-seq38 spokenText " Paldies. Vēlreiz paldies veselības ministram Belēviča kungam par atbildēm. Paldies deputātu kungiem par jautājumiem. Tātad visi jautājumi ir uzdoti un atbildes ir saņemtas. Šo jautājumu un atbilžu sēdi slēdzu. Uz redzēšanos! ".
- 2016_03_17_354-seq37 spokenText "Jā, es varu atbildēt, kur kvotas var redzēt. Cienījamie deputāti! Tad, kad jūs nobalsojāt par veselības aprūpes budžetu, no tā... jo budžeta likums ir jāpilda... starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nauda tiek sadalīta pa pakalpojumu veidiem. Tā rodas kvotas. Paldies.".
- 2016_03_17_354-seq36 spokenText "Paldies veselības ministram Belēviča kungam par...".
- 2016_03_17_354-seq35 spokenText "Tātad mēs norādījām to avotu, kāds šobrīd ir publiski pieejams. Citu avotu nav. Gadījumā, ja jūs uzskatītu par nepieciešamu vēl kaut kādā veidā to specifizēt... Es saprotu, kur ir tā... Iespējams, ka jūs... Tātad mums vajadzētu... Ja mēs gribētu tagad izvērtēt, kāda valsts pasūtījuma daļa attiecas uz privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un kāda uz publisko sektoru, tad tieši tādā formā dati varbūt nekad nav bijuši pieprasīti un nekad netiek rādīti. Ir jāsaka arī, ka ir jauktas formas, kad pašvaldības nav tikušas galā ar savām slimnīcām un piesaistījušas investoru, un tātad ir daļēji publiskas un daļēji – valsts. Ja poliklīnika līdz šim ir bijusi pašvaldības, un tas ir publiskais sektors, bet pēc tam tā ir tikusi privatizēta, vai tad kaut kas būtiski mainās? Es īsti nevaru dot atbildi. Man liekas, ka problēma nav tajā. Man liekas, ka problēma ir tajā, ka izdevīgie pakalpojumi lēnām pārplūst no valsts sektora uz privāto sektoru. Un to mēs gribam apturēt. Valdības deklarācijā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka kvotas ir jāpārskata. Un tas ir arī šī jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa viens no būtiskākajiem elementiem – kvotu pārskatīšana. Tās, kuras ir zem pašizmaksas, jāceļ, iespējams, tās, kuras ir virs pašizmaksas, jāpazemina. Un tarifi ir jāmaina. Tātad tarifos ir sadaļa, kas neattiecas uz algu un kas ir segta tikai par 59 procentiem, kaut gan siltumu, elektrību, ūdeni un tamlīdzīgi – arī to valsts neapmaksā pilnā apmērā, nemaz nerunājot par algas daļu, kas arī ir absolūti neapmierinoša. Tātad man ir vēlme to mainīt, un tā ir šī jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa sastāvdaļa. Es nezinu, vai man izdevās atbildēt.".
- 2016_03_17_354-seq34 spokenText "Un pēdējais jautājums ir saistīts arī ar mūsu, deputātu, uzdoto jautājumu, bet īsti mēs nedabūjām atbildi. Jūs, atbildot uz trešo punktu, norādījāt, ka mēs varam skatīties divās Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnēs, kurās it kā esot informācija par visām kvotām. Bet īstenībā tur ir informācija par budžeta līdzekļu izpildi, nevis informācija par kvotu sadali. Nav informācijas ne par 2015., ne par 2016.gadu. Sakiet, lūdzu, kur būtu iespējams iepazīties ar katram konkrētam pakalpojuma sniedzējam piešķirto finansējuma apmēru jeb kvotu?".
- 2016_03_17_354-seq33 spokenText "Paldies. Un pēdējais papildjautājums. Deputāts Gunārs Kūtris.".
- 2016_03_17_354-seq32 spokenText "Tātad attiecībā par dubulto kvotēšanu. Ģimenes ārstiem ir noteiktas kvotas divām lietām: valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanai un nosūtījumiem uz laboratorijas izmeklējumiem. Viena trešdaļa nekad neizpilda kvotas, viena trešdaļa ļoti labi izpilda un viena trešdaļa pārpilda, un tā pirmā trešdaļa kompensē trešo trešdaļu. Attiecībā par laboratorijas izmeklējumiem ir tā, ka no šā gada 1.janvāra kvota ir arī laboratorijām. Jāteic, ka tāda kārtība bija vienmēr – līdz laikam, kamēr “E.Gulbja Laboratorijas” lielākais īpašnieks Didzis Gavars kļuva par veselības ministru. Tad viņš ieviesa kārtību “gāzi grīdā!”. Nu es šo kārtību esmu atcēlis un ieviesis tādu kārtību, kāda bija agrāk.".
- 2016_03_17_354-seq31 spokenText "Jā. Mans nākamais jautājums ir saistīts ar jūsu atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Mēs arī skatījāmies, vērtējot jūsu atbildes, Nacionālā veselības dienesta mājaslapā visus tos datus, kurus viņi sniedz pārskatā par pagājušo gadu. Cik saprotams no jūsu atbildes, tad būtībā mums šobrīd pastāv dubulta kvotu sistēma: gan tiem, kas nosūta uz laboratoriju izmeklējumiem, gan laboratorijām. Kā šīs kvotas tiek savstarpēji saskaņotas un darītas zināmas pacientiem? Un kā ārsts vai pacients var zināt, kurai laboratorijai vēl ir brīvas kvotas un kurai – nav?".
- 2016_03_17_354-seq30 spokenText "Paldies. Vēl viens papildjautājums. Deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!".
- 2016_03_17_354-seq29 spokenText "Tas ir korekti. Tātad šogad būs milzīgs ietaupījums, jo mēs esam noteikuši pilnīgi citu nosūtīšanas kārtību izmeklējumiem. Ir virkne izmeklējumu, uz kuriem var nozīmēt nevis ģimenes ārsts, bet speciālists, jo ģimenes ārsts pats nevar izvērtēt visus rādītājus. Ir noteikta kārtība, ka divas dažādas analīzes, kuru rādītāji liecina par vienu un to pašu, piemēram, par iekaisuma procesu, valsts vienlaikus neapmaksās. Un vēl ir kārtība, ka noteiktas analīzes jāveic noteiktā secībā, piemēram, vairogdziedzera hormonu analīzes. Tikai tad, ja pirmās bija pozitīvas, tikai tad nosaka pārējās divas. Tas ļauj ekonomēt naudu, šobrīd pēc laboratorijas datiem tas ļauj ietaupīt no 35 līdz 40 procentiem valsts finansējuma. Tie 29 procenti attiecas uz tām laboratorijām, kuras pieder valsts un pašvaldības slimnīcām. Pārējās laboratorijas ir privātas. Visas lielākās laboratorijas Latvijā ir privātas. Un par laboratorijām jāsaka, ka tās prot ekonomiskāk un izdevīgāk sniegt savus pakalpojumus. Līdzīgi kā visas aptiekas ir privātas un zobārsti ir privāti, tā arī laboratoriju sektors ārpus valsts un pašvaldību slimnīcām galvenokārt ir privāts, daļa slimnīcu ir atdevušas savus laboratorijas pakalpojumus privātajam sektoram. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai ir pašiem sava laboratorija, Latvijas Infektoloģijas centrā ir vēl cita laboratorija, stacionārā “Biķernieki” (bijušajā dzelzceļnieku slimnīcā) pakalpojumus sniedz Centrālā laboratorija, un vēl vienā slimnīcā – stacionārā “Linezers” – sniedz “E.Gulbja Laboratorija”. Un šobrīd slimnīcas izvērtē, kas ir izdevīgāk.".
- 2016_03_17_354-seq28 spokenText "Vai šogad tas pats?".
- 2016_03_17_354-seq27 spokenText "Jā. Tātad ir jāsaka tā, ka...".
- 2016_03_17_354-seq26 spokenText "Ministra kungs! Mans jautājums ir saistīts ar jūsu atbildes otro punktu, ar atbildi uz mūsu otro jautājumu, kurā bija lūgti dati par 2015. un 2016.gada budžetu – kas ir atvēlēts ārstniecībai un kas privātajām struktūrām. Tātad saistībā ar šo tabuliņu, kas ir iesniegta. Es saprotu, ka tabuliņa laikam ir par 2015.gadu. Mēs īsti nesapratām, vai 2016.gadā ir līdzīga summa vai citāda. Bet, kā varu saprast no šīs tabulas (jūs sakiet “jā” vai “nē”!), laboratoriskajiem izmeklējumiem no atvēlētās summas ārstniecībai valsts un pašvaldību iestādēs bija atvēlēti 29 procenti. Tas nozīmē, ka 81 procents aizgāja privātās struktūrās?".
- 2016_03_17_354-seq25 spokenText "Protams! Nākamais jautājums. Deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!".
- 2016_03_17_354-seq24 spokenText "Jūs mani pārtrauciet, lūdzu, ja es... Bet tas bija tik labs jautājums.".
- 2016_03_17_354-seq23 spokenText "Paldies. Ministra kungs, man diemžēl jānorāda, ka jums laiks atbildei ir divas minūtes, un tas ir Saeimas kārtības rullī noteikts. Es to nevaru mainīt.".
- 2016_03_17_354-seq22 spokenText "Paldies. Es jautājumu sapratu. Problēma nav tajā, ka privātie sniedz veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar tādiem pašiem tarifiem kā valsts. Nav tā, ka privātie ir paņēmuši kādu pakalpojumu no valsts un ka valsts ir apgādāta ar aparatūru, bet pati vairs pakalpojumus nesniedz. Tā nav! Ir tā, ka privātie nodarbojas ar ienesīgākajiem pakalpojumiem, un no cilvēku, no pacientu, viedokļa ir vienalga, kur to pakalpojumu saņemt. Bet mūsu sistēmā nepietiekama finansējuma apstākļos ir vēl otrs aspekts jāņem vērā, proti, ka pacientiem ir tiesības (atbilstoši Pacientu tiesību likumam) izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, kur viņš šo pakalpojumu saņem. Ja mēs runājam par onkoloģijas pacientiem – un šī ažiotāža ir tieši šajā sakarā –, tad šos pašus pakalpojumus citās veselības aprūpes iestādēs, arī privātajās, var saņemt ar ļoti mazu rindu vai bez rindas. Bet cilvēki grib iet tur, kur ir vislielākā kompetence. Un jāsaka, ka ar naudu vien to nevar atrisināt, jo Latvijas Onkoloģijas centrā uz visiem šiem pakalpojumiem – arī par naudu! – ir rinda. Tā ir tā problēma. Un tas, ka ārstniecības iestādes... Es esmu uzdevis tām jautājumu, ar kuru es nodarbojos: “Sakiet, lūdzu, kā tas var būt – jūs sakāt, ka jums ir trīsreiz lielāka kapacitāte, bet jūs arī par naudu nevarat pieņemt, jo jums ir rinda arī par naudu!” Un tad ir godīga atbilde: “Mēs rindu nemenedžējam. Rinda tiek kārtota secībā – kurš pirmais atnāca.” Ja pacients ar akūtu saslimšanu atnāk vēlāk nekā pacients, kurš var gaidīt, tad tam, kurš var gaidīt, ir priekšroka. Tāpēc mēs nodarbosimies ar rindu menedžēšanu. Ļoti daudz ko var sakārtot, mainot nosūtīšanas kārtību uz šiem izmeklējumiem. Es atgādināšu, ka visgarākā rinda bija pirms trim gadiem... pirms nepilniem četriem gadiem uz endoprotezēšanu – 10 līdz 12 gadi. Mēs vairs par to nerunājam tāpēc, ka rindas vairs nav. Tika izdarītas divas lietas. Valsts noteica citu nozīmēšanas kārtību. Nevis viens ārsts var nosūtīt uz operāciju, bet konsīlijs, un visus akūtos gadījumus, kad tiešām sāp tā, ka vairs nevar paiet, mēs visus atrisinām ar jaunu nosūtīšanas kārtību sešu mēnešu laikā. Tas ir labāks rādītājs nekā Francijā, turklāt mēs maksājam par faktu. Cik atnāca, tik izoperējām (akūtos gadījumus). Es esmu uzdevis Nacionālajam veselības dienestam atbildēt uz tiešu jautājumu: “Vai mēs varam ne tikai grūtniecēm maksāt par faktu – par dzemdību pakalpojumu un par grūtnieču aprūpi – un ne tikai par endoprotezēšanu, bet arī onkoloģijas pacientiem?” Un būs atbilde: “Es domāju, ka varam!” Mēs šogad iekārtosim “zaļo koridoru” – es esmu pārliecināts par to! – ne tikai skrīninga atklātajiem vēža gadījumiem, kuriem ir “zaļais koridors”, bet visiem primāri atklātajiem vēža gadījumiem. Nākamgad būs daudz vairāk naudas, šogad jau ir vairāk naudas, bet ir jānodarbojas ar rindu prioretizēšanu. Šobrīd ir tāda kārtība, ka dinamiskā novērošana... Mēs vēzi izārstējam, cilvēks nāk uz Latvijas Onkoloģijas centru, uz to kompetentāko iestādi vēl piecus gadus, desmit gadus pēc operācijas. Un onkologi, piemēram, profesore Baltiņa, teic, ka to nevajag darīt. Visi recidīvi un metastāzes visbiežāk notiek pirmajos divos gados, un, ja pacients dzīvo veiksmīgi trīs gadus pēc visas ārstēšanas un visām terapijām – staru un medikamentozās terapijas, ķīmijterapijas –, tad viņa dinamisko novērošanu var pārcelt tuvāk viņa dzīvesvietai. Tas atbrīvotu gadā 9000 vietu akūtajiem vēža pacientiem. Tātad būs rindas menedžements, jauna nosūtīšanas kārtība, apmaksa par faktu, un mēs to problēmu atrisināsim.".
- 2016_03_17_354-seq21 spokenText "Augsti godātais ministra kungs! Frakcija “No sirds Latvijai” 25.februārī jums uzdeva skaidru un konkrētu jautājumu par to, kāda ir nozares politika privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iesaistē veselības aprūpē, to sniegto pakalpojumu apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem un kuri tiesību akti un citi dokumenti to nosaka. Jūsu atbildes pirmajā punktā ir uzskaitīti tikai Ministru kabineta noteikumi un to saturs. Iespējams, atbildes gatavotāji nav sapratuši jautājumu, tāpēc mēģināsim to pārstrukturēt un uzdot šādā versijā: kādu politiku privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iesaistē veselības aprūpē jūs atbalstāt, un kāds būtu racionāls finansējuma sadalījums starp privātajiem un valsts un pašvaldību veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem?".
- 2016_03_17_354-seq20 spokenText "Paldies. Otrs papildjautājums. Deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!".
- 2016_03_17_354-seq19 spokenText "Tātad īstenībā veselības aprūpes nozarei atvēlētais finansējums nav mazāks kā iepriekšējā gadā, un sistēma pacientam nav kļuvusi nedraudzīgāka. Es esmu pieņēmis politisku lēmumu – palielināt finansējumu hospitālajā sektorā, lai nevienai slimnīcai netiktu mazāk un lai būtu lielāks finansējums ambulatorajā sektorā onkoloģiskajiem pacientiem, kuru dēļ ir šīs rindas, taču to nevar izdarīt tikai ar ministra voluntāru lēmumu, ir jāmaina Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc slimnīcas pirmos četrus mēnešus strādā iepriekšējā gada finansējuma ietvaros, un tagad ir piešķirts papildu finansējums. Un konkrēti, ja mēs... Sabiedrība veido viedokli par rindām Latvijas Onkoloģijas centrā. Šim centram es esmu atradis iespēju piešķirt papildu nedaudz vairāk par 400 tūkstošiem tieši rindu mazināšanai tiem izmeklējumiem, kas ir saistīti ar onkoloģijas pacientiem, proti, vizuālās diagnostikas izmeklējumiem. Tātad situācija būs daudz labāka: rindas tiks atvērtas 21.martā laika posmam līdz gada beigām, un valsts finansējums ir būtiski pieaudzis. Zināmā mērā tā bija slimnīcas... slimnīca varēja atvērt rindu iepriekš, jo bija zināms, ka būs vairāk naudas, un varēja atvērt rindu uz visu gadu. Zināmā mērā viņi to izdarīja, lai parādītu... lai ar sabiedrības neapmierinātību izdarītu spiedienu ne tikai uz Veselības ministriju, bet uz visu valdību un visiem Saeimas deputātiem. Jo situācija ir katastrofāla: mēs finansējam veselības aprūpi vissliktāk Eiropas Savienībā. Tas bija vēstījums mums visiem. Bet situācija ir labāka! Slimnīcas un arī Nacionālais veselības dienests to zina, un tās rindas ir onkoloģijas pacientu dēļ. Situācija būs daudz labāka nekā iepriekšējā gadā.".
- 2016_03_17_354-seq18 spokenText "Labvakar, ministra kungs! Savas atbildes trešajā punktā jūs minat (citēju): “Līgumu finanšu apjoms stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem tiek noteikts atbilstoši ārstēto personu skaitam veselības aprūpes pakalpojumu programmas iepriekšējā periodā.” Ņemot vērā jūsu atbildi un to, ka pagājušajā periodā, tas ir, 2015.gadā, nebija tik dramatiska situācija saistībā ar rindām uz pierakstu, lūdzu, paskaidrojiet: kā šodien mainījusies tā sauktā kvotu sistēma un kāpēc tā kļuvusi pacientiem tik nedraudzīga?".
- 2016_03_17_354-seq17 spokenText "Paldies. Pirmais papildjautājumu uzdos deputāts Aivars Meija. Lūdzu!".
- 2016_03_17_354-seq16 spokenText "Labdien, cienījamā Lībiņas-Egneres kundze! Labdien vēlreiz, cienījamie Saeimas deputāti! Jautājumi skar īstenībā ļoti svarīgu aspektu. Proti, mēs dzīvojam nepietiekama finansējuma apstākļos. Veselības aprūpes nozare un valsts veselības aprūpes iestādes konkurē ne tikai ar pašvaldību veselības aprūpes iestādēm, bet arī ar privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, un šāda konkurence noved pie tā, ka Veselības ministrijai (tātad – valstij) nav ietekmes nedz uz to aparatūru, ko pērk gan pašvaldību veselības aprūpes iestādes, gan privātie... Un mēs esam liecinieki tam, ka tiek “izurbinātas rozīnes no kēksa”: tie pakalpojumi, kuri ir izdevīgi, aizplūst uz pašvaldībām, uz pašvaldību veselības aprūpes iestādēm un uz privātajām, savukārt valstij ir jāsniedz visi pakalpojumi, to skaitā arī tie, kuriem tarifi ir neizdevīgi. Tāda ir tā situācija, un par to ir visi jūsu jautājumi. Un es esmu gatavs atbildēt uz papildjautājumiem. Mēs centāmies atbildēt rakstiski, bet es labprāt atbildēšu uz papildjautājumiem.".
- 2016_03_17_354-seq15 spokenText "Paldies. Tātad visi papildjautājumi ir atbildēti. Paldies ministres kundzei par atbildēm, deputātiem – par jautājumiem. Pirmais darba kārtības jautājums tātad ir izskatīts. Otrs darba kārtības jautājums ir deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par valsts budžeta izdevumiem veselības aprūpes nodrošināšanai”. Ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt vēl kādu papildu informāciju? Lūdzu!".
- 2016_03_17_354-seq14 spokenText "Centīsimies. Paldies par ierosinājumu! Jums taisnība, ka mums pašiem jārāda priekšzīme. Bet tas, ka ir ideja... Es domāju, ka tā ir pareiza, – ka šiem paskaidrojumiem gan par jaunajām politikas iniciatīvām, gan arī par esošajiem budžeta pieprasījumiem ir jābūt daudz saprotamākiem, detalizētākiem, tādiem, kuros norādīts, kāds ir iespējamais finanšu avots; tas, manuprāt, ir tāds pašsaprotams budžeta plānošanas process. Tas gan, tiesa, arī apgrūtinās deputātu darbu, jo, kā līdz šim mēs esam redzējuši, tad, kad budžets ir iesniegts Saeimā, deputāti, loģiski, grib sagatavot un arī sagatavo savus priekšlikumus. Bet arī šeit tad būs vajadzīga profesionālāka un nopietnāka attieksme: vajadzēs nevis vienkārši ierakstīt tikai pasākumu un summu, kādu būtu nepieciešams tam tērēt, bet vajadzēs arī argumentēt, kādēļ tas ir vajadzīgs, kāds no tā būs ieguvums tautsaimniecībai un kāds ir iespējamais finanšu avots.".
- 2016_03_17_354-seq13 spokenText "Paldies. Otrs jautājums ir saistīts ar to, ko jūs pieminējāt par uzsāktajiem darbiem, lai nākamā budžeta projekts būtu izstrādāts kvalitatīvi. Savā atbildē mums, deputātiem, jūs norādījāt uz informatīvo ziņojumu, kas valdībā laikam jau ir izskatīts. Un starp pasākumiem tur minēta arī “budžeta paskaidrojumu pilnveidošana, lai sniegtu informāciju par budžetu kā politikas realizācijas instrumentu”. Sakiet, lūdzu, – un tas izskanēs ne tik daudz kā jautājums, bet vairāk kā vēlējums – vai Finanšu ministrija pati demonstrēs labo praksi un tiešām ir plānojusi, kādā veidā budžeta paskaidrojumi tiks pilnveidoti, lai deputātiem tiktu dotas nevis saīsinātās versijas, bet lai arī deputāti, saņemot budžeta projektu, saprastu, kam nauda ir plānota? Vai Finanšu ministrija rādīs labas pārvaldības praksi savā budžeta projektā?".
- 2016_03_17_354-seq12 spokenText "Paldies. Vēl vienu papildjautājumu uzdos deputāts Gunārs Kūtris.".
- 2016_03_17_354-seq11 spokenText "Nu, es savu prezentāciju sāku ar to, ka es vēlējos nomierināt deputātu kungus un apliecināt, ka situācija šobrīd ir stabila un mēs redzam, ka budžets pildās atbilstoši prognozēm. Mēs, protams, visu laiku monitorējam, kāda ir šī dinamika. Ja mēs redzēsim, ka ir būtiskas atkāpes no prognozēm, tad būs jāizmanto šis instruments, kas ir finanšu ministra rokās, – vajadzēs apturēt izdevumus un valdībā lemt par nepieciešamajiem budžeta grozījumiem. Taču šobrīd nav pamata tik nopietnai trauksmei, lai mēs runātu par izdevumu apturēšanu un budžeta pārskatīšanu. Situāciju kontrolējam. Ja būs nepieciešams – darīsim. Bet, es domāju, nebūs tādas nepieciešamības.".
- 2016_03_17_354-seq10 spokenText "Cienījamā ministres kundze! Jūs daļēji atbildējāt uz to jautājumu, ko es gribēju jums uzdot. Taču lieta ir tā, ka otrais no uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem jūs sniedzāt atbildes, bija par to, kādus pasākumus ministrija veiks vai ieteiks, lai nodrošinātu izdevumu segšanai nepieciešamos ienākumus. Un atbildē uz šo, otro, jautājumu jūs gandrīz lapaspusi ļoti labi citējāt Fiskālās disciplīnas likuma normas. Mēs to vēlreiz izlasījām un sapratām, ka jūs uztraucaties, vai Eiropas Komisija nepārmetīs, ja mums budžeta deficīts palielināsies. Bet sakiet, lūdzu, – ja tomēr tas pesimistiskākais scenārijs attīstīsies... Un arī VID vadītāja teikusi, ka īpaši šī gada pirmajos mēnešos nepildījās... Sakiet, lūdzu, – kāda būs Finanšu ministrijas faktiskā rīcība, lai varētu tomēr... Es saprotu, ka var tikt pieļauts arī lielāks deficīts, nekā tas ir plānots, pie noteiktiem scenārijiem. Bet kas tiks darīts, lai tomēr nebūtu pilnīgas bezizejas?".
- 2016_03_17_354-seq9 spokenText "Paldies. Jautājumu uzdevēji abus papildjautājumus ir uzdevuši. Taču arī deputāts Gunārs Kūtris ir klāt un vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!".
- 2016_03_17_354-seq8 spokenText "Jautājumam ir divas daļas. Atbilde uz pirmo jautājuma daļu. Prognoze, ka izaugsme būs 3 procentu apmērā, kas šobrīd ir ņemta par pamatu, vērtējot Latvijas Stabilitātes programmu, ir saskaņota ar Latvijas Banku un ar Fiskālās disciplīnas padomi. Ir noteikts, ka izaugsme būs 3 procentu apmērā. Šobrīd... uz aprīli netiks mainīta šī izaugsmes prognoze; to darīsim gada vidū. Jūnijā pārskatīsim izaugsmes prognozi, ņemot vērā to, kādi pirmajā pusgadā būs bijuši tautsaimniecības attīstības tempi. Nav lietderīgi šo prognozi bieži mainīt. Īpaši jāņem vērā, ka šobrīd vēl ir tikai marts un nav pietiekami daudz informācijas par to, kāda ir tautsaimniecības attīst��bas dinamika. Ņemam vērā arī Latvijas Bankas prognozi un Finanšu ministrijas apstiprinātās prognozes. Darbs nekad nav darīts vienpersoniski; tas notiek arī dialogā ar Fiskālās disciplīnas padomi, kā arī sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Tā kā tā prognoze, ko mēs no savas puses noteiksim, budžetu veidojot, jebkurā gadījumā būs saskaņota ar šiem pārējiem ekspertiem. Kas ir jādara, lai tautsaimniecību stiprinātu? No Finanšu ministrijas puses tā viennozīmīgi ir arī nodokļu politika, un es domāju, ka tas signāls, ko es jau uzņēmējiem no savas puses esmu devusi, ka nebūs nekādu pārsteigumu nodokļu politikā, ka nebūs nekādu pēdējās nakts ierosinājumu jaunu nodokļu veidā, lai aizpildītu budžeta caurumus, – ka tas vien jau ir liels solis pretim veselīgākai tautsaimniecībai. Tas dod tik ļoti vajadzīgo stabilitātes sajūtu uzņēmumiem, kuri, plānojot savu darbību, grib zināt, kas ar vi��iem notiks ne tikai šodien, bet arī rīt. Un paralēli šīs stabilitātes sajūtas radīšanai, protams, mēs pārskatām šobrīd kopumā Latvijas nodokļu politiku. Ir piesaistīti arī Pasaules Bankas speciālisti. Vakardien viņi bija Latvijā, prezentēja jau līdz šim padarīto darbu; kalibrējām darba uzdevumu, lai mums būtu vienāda izpratne par to, ko mēs no viņiem gaidām. Un gada vidū būs pirmie rezultāti, gada beigās būs arī kopējais ziņojums, kuru mēs ņemsim vērā, izstrādājot vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju, kas tiks saskaņota arī ar sociālajiem partneriem.".
- 2016_03_17_354-seq7 spokenText "Labvakar! Man ir šāds jautājums. Latvijas Bankas prezidents šajās dienās ir paziņojis, ka Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no 2,7 procentiem uz 2,3 procentiem. Sakiet, lūdzu, – vai arī šis apstāklis nevarētu būt iemesls, lai šobrīd daudz rūpīgāk pārvērtētu valsts budžetā iestrādāto samērā optimistisko izaugsmes tempu? Un kādas darbības jūs veiksiet, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi šajā situācijā, kad tiek prognozēts šāds samazinājums?".
- 2016_03_17_354-seq6 spokenText "Paldies. Nākamo papildjautājumu uzdos deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!".
- 2016_03_17_354-seq5 spokenText "Jā... Paldies par jautājumu. Es ceru sagaidīt, ka šīs darba grupas darba rezultāts būs tas, ka mēs ieraudzīsim, kurās budžeta programmās līdzekļi netiek pietiekami efektīvi tērēti. Jau no sākotnējiem datiem mēs redzam, ka ir pasākumi, kuriem ministrijas prasa finansējumu katru gadu... prasa vai nu tikpat lielu kā iepriekšējā gadā, vai pat lielāku finansējumu, neskatoties uz to, ka nereti šie līdzekļi netiek izmantoti pilnībā vai gada laikā tiek pārdalīti uz citām budžeta programmām. Respektīvi, te mēs redzam, ka... nu jau ar neapbruņotu aci var redzēt, ka ir iespējami resursu ietaupījumi, turklāt ne tikai, tā teikt, virsējā slānī, bet arī dziļāk. Mums finansisti šobrīd analizē, cik efektīvi tiek izmantoti līdzekļi. Kā jau es teicu, mērķis ir atrast rezerves nozaru budžetā nevis tādēļ, lai paņemtu to naudu nost un pārdalītu no viena resora citam, bet gan tādēļ, lai šīs rezerves pietaupītu diskusijām attiecībā uz jauno politikas iniciatīvu finansēšanu, jo, kā jau es teicu, ministriju vajadzības vienmēr ir lielākas nekā iespējas. Kāds ir laika rāmis? Nu, mēs pēc nedēļas apmēram redzēsim, kāda būs nākamajā gadā mūsu fiskālā telpa, respektīvi, vai mums būs papildu finansējums, ko izmantot jaunajām politikas iniciatīvām, jauniem pasākumiem, attīstības pasākumiem, vai, tieši otrādi, mums visiem kopīgi būs jāietaupa. 1.jūnijs ir tas datums, kad ministrijām ir jāiesniedz savas iniciatīvas – jaunās politikas iniciatīvas –, un tad vasaras laikā, kopīgi strādājot, mēs sapratīsim, kāds ir mūsu prioritāšu... nu, kādas ir mūsu prioritātes finansējumam. Es domāju, ka tas darbs tomēr ilgs visa gada garumā. Veselības ministrija, veselības aprūpe tiek vētīta pavisam detalizēti un rūpīgi, turpretim pārējās ministrijas – varbūt nedaudz virspusējāk. Ņemot vērā to, cik daudz mums ir ministriju, to skaitā arī pati Finanšu ministrija, tas uzdevums ir visa gada garumā.".
- 2016_03_17_354-seq4 spokenText "Labvakar, ministres kundze! Savā atbildes vēstulē jūs minat, ka 2016.gada 5.februārī ir izveidota pastāvīga starpinstitūciju darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Ko jūs kā finanšu ministre sagaidāt no šīs darba grupas, un kādi ir noteiktie termiņi šai darba grupai?".
- 2016_03_17_354-seq3 spokenText "Paldies. Tagad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iespēja jautājuma uzdevējiem uzdot ministrei vēl divus papildjautājumus. Pirmais ir pieteicies deputāts Aivars Meija. Lūdzu!".
- 2016_03_17_354-seq2 spokenText "Runāšu īsi, jo es saprotu, ka galvenais... ka jautājuma būtība bija – pārliecināties, vai šobrīd ir kādas novirzes no plānotā, kuras novestu pie iespējamiem grozījumiem šī gada budžetā, un kas tiek darīts, lai gudrāk un veiksmīgāk saplānotu nākamā gada budžeta izdevumus. Tagad es vēlos vēlreiz, līdzīgi kā jau rakstiskajā atbildē tas tika darīts, nomierināt deputātus: šobrīd, vērtējot budžeta ieņēmumu progresu, neizskatās, ka varētu būt kādas būtiskas nobīdes no plānotā. Mēs redzējām, ka janvārī budžets nepildījās tik labi, kā gribētos (īpaši jāuzsver, ka pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi nesasniedza prognozēto), bet februāris ir šos datus izlīdzinājis, un nupat ir par vienu procentu lielāki ieņēmumi, nekā bija plānots. Plānojam, ka arī kopumā gada griezumā nebūs būtisku atkāpju no prognozēm. Savukārt par nākamā gada budžeta plānošanu jāteic, ka mēs jau laikus esam sākuši darbu pie tā veidošanas. Un ir tāds jauns uzdevums (mēs nupat arī ar veselības ministru apspriedām, kā to efektīvāk darīt) – ir izveidotas darba grupas, kuras kopā ar nozaru ministrijām pārskata ministriju bāzes izdevumus, lai redzētu, vai nozarēs ir kāda finansējuma rezerve. Jo, kā mēs skaidri zinām, katru gadu mēs atgriežamies pie tā paša, ka vajadzību vai vēlmju saraksts ir stipri lielāks nekā budžeta iespējas. Un, pirms piešķirt kādai jomai papildu finansējumu, ir jāpārliecinās, vai esošie līdzekļi tiek izmantoti pietiekami efektīvi.".
- 2016_03_17_354-seq1 spokenText "Labvakar, godātā finanšu ministres kundze! Labvakar, godātais veselības ministra kungs! Labvakar, kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir iekļauti divi jautājumi. Pirmais ir deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts budžeta izpildi”. Uz šo jautājumu ir saņemta ministres rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildjautājumus. Ministres kundze, vai jūs vēlaties sniegt vēl kādu papildinformāciju?".
- 2016_03_17_353-seq395 spokenText " Paldies deputātam Dainim Liepiņam. Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos jau pavasara sesijā! ".
- 2016_03_17_353-seq394 spokenText " Labdien visiem! Neatkārtošos, jo kolēģi daudz stāstīja par likumprojektu attiecībā uz piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību sakārtošanu. Viennozīmīgi šis jautājums ir jāsakārto, un Latvijas Reģionu apvienība sekos līdzi, kā ar to veiksies Tieslietu ministrijai un koalīcijas partiju pārstāvjiem, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka tur ir tradīcija visu darīt ļoti šaurā lokā un tikai starp savējiem, neizvērtējot un nepieaicinot visus sabiedrības vēlētos pārstāvjus, un līdz ar to nav plašākas iespējas novērst kaut kādas nebūšanas un kļūdas. Mēs vērtēsim, bet mūs uzreiz dara uzmanīgus kas cits. Tieslietu ministrija šobrīd klusām un atkal šaurā lokā virza izmaiņas par kadastrālās vērtības pieaugumu, un sajūta ir tāda, ka galvenais ir nevis sakārtot attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem, kuriem pieder zeme zem šīm daudzdzīvokļu mājām, bet gandrīz vai palielināt šo kadastrālo vērtību, lai dzīvokļu īpašniekiem būtu jāmaksā vairāk tiem dažiem zemes īpašniekiem, kuriem tā zeme pieder. Šis katastrofālais, nepieņemamais un patiesībā latviešu tautai traģiskais kadastrālās vērtības pieauguma plāns ir kā dziļumbumba nācijas turpmākai attīstībai. Šinī situācijā dara uzmanīgu kas cits. Iespējams, Latvijas Pašvaldību savienība kopā ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem un pie varas esošajām partijām ir vienojusies, ka visi klusēs attiecībā uz šādu kadastrālās vērtības pieaugumu. Bet cietīs no tā tauta, un šobrīd izskatās, ka nekustamā īpašuma nodoklis nevis kļūs par bagātnieku nodokli, kā šeit kolēģi uzsvēra, bet tas kļūs par tautas iznīcības nodokli. Un šajā sakarā bagātība tiešām ir dzimtas paaudžu paaudzēs iegūtie īpašumi un būvētās mājas. Taču šobrīd izskatās, ka daudziem mājas nāksies pamest tikai tāpēc, ka kāds ir izdomājis to vērtību noteikt vēl lielāku un tos procentus vēl lielākus. Šajā jautājumā Latvijas Reģionu apvienībai ir ļoti principiāla nostāja. Mēs, iespējams, ja ne citādi, tad vērsīsimies kādā no tiesām, lai apstādinātu šo negodīgo nodokli. Pārējie jautājumi vairāk vai mazāk bija rutīnas jautājumi. Redzēs, kā ar tiem veiksies tālāk. Latvijas Reģionu apvienībai šonedēļ bija tikšanās ar tieslietu ministru... es atvainojos, ar finanšu ministri. Un finanšu ministre atzīmēja, ka viņas plānos nav palielināt nodokļu slogu, par ko arī mēs iestājamies un ko Latvijas Reģionu apvienība noteikti atbalsta. Mēs sekosim līdzi, kā ar to veiksies. Taču viena lieta gan darīja ļoti uzmanīgus. Izrādās, ka budžeta pieņemšana un šīs deputātu kvotas... jau divas reizes arī Latvijas Reģionu apvienība ir bijusi spiesta iebilst pret budžeta pieņemšanu daļēji arī šo kvotu dēļ. Izrādās, ka šīs deputātu kvotas vispār pastāv tikai tāpēc, ka tā esot samaksa par budžeta pieņemšanu. Tā ka, cienījamie radioklausītāji, ja jūs dzirdat, ka kādam šausmīgi lielas rūpes par bērnu laukumiņiem, kādu pašvaldības skolu vai vēl kaut kādiem labumiem, kādu kori vai deju kolektīvu, tad ziniet – patiesībā tā ir samaksa varas deputātiem par to, ka viņi pieņem budžetu. Un visbeidzot par vakardien notikušo un daudzos masu medijos jau izskanējušo leģionāru piemiņas dienu. Latvijas Reģionu apvienības nostāja ir tāda... tā vietā, lai mēs godinātu un pieminētu šos cilvēkus, kuriem bija šī briesmīgā izvēle, kad bieži vien brālis pret brāli satikās karalaukā, tā vietā, lai mēs klusām pieminētu un atzīmētu šo dienu, dažādi radikālie veidojumi ar to vairo savu populismu un kaut kādu atpazīstamību. Mēs jebkurā gadījumā esam tikai priecīgi, ka ir vietas, kur šādi piemiņas pasākumi notiek klusi, bez pompozitātes un attiecīgā godinošā noskaņā. Paldies jums. Visiem priecīgas Lieldienas! Paldies.".
- 2016_03_17_353-seq393 spokenText "Paldies deputātam Aldim Adamovičam. Raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Dainis Liepiņš. Lūdzu!".
- 2016_03_17_353-seq392 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, līdztekus šiem diviem svarīgajiem likumprojektiem, kurus jau minēja kolēģi, tātad gan Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma projektam, gan Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma projektam, manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ka trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas ir ļoti svarīgi daudzām Latvijas pašvaldībām. Kāpēc tad bija nepieciešamas šīs izmaiņas? Droši vien nav noslēpums, ka daudzās Latvijas pašvaldībās šobrīd trūkst kvalificētu speciālistu gan valsts, gan pašvaldību iestādēs, kā arī privātajā sektorā, – vai tie būtu inženieri, vai kādi citi speciālisti. Šos grozījumus mums palīdzēja izstrādāt darba grupa, kurā strādāja speciālisti no vairākām pašvaldībām. Es šodien gribu pieminēt un pateikt paldies Ventspils, Smiltenes, Cēsu, Rīgas un citu pašvaldību speciālistiem, kā arī Saeimas Juridiskajam birojam. Tātad par pašiem grozījumiem. Šobrīd tiek dota iespēja pašvaldību domēm ar atsevišķu lēmumu pieņemt saistošos noteikumus, lai varētu izīrēt dzīvojamās telpas kvalificētiem speciālistiem, kuri ir nepieciešami pašvaldībai... Jo līdz šim bija noteikts ar likumu, ka pirmām kārtām dzīvojamās telpas var izīrēt deviņām kategorijām: maznodrošinātajām personām, politiski represētajiem, invalīdiem un arī vēl citām kategorijām. Taču tagad mēs esam papildinājuši likumu ar vēl vienu šo iedzīvotāju kategoriju, kas ir kvalificēti speciālisti. Tātad šo kārtību katrā pašvaldībā varēs noteikt ar saistošajiem noteikumiem, un pašvaldībām attiecīgi būs jāiekļauj savā attīstības programmā attīstāmā nozare, rīcības virzieni un jomas, kurās trūkst kvalificēto speciālistu. Un tad, kad šie saistošie noteikumi tiks pieņemti, pašvaldība var lemt, cik dzīvokļu no neizīrētajiem vai brīvajiem dzīvokļiem, kas ir pašvaldības rīcībā, var novirzīt šīm vajadzībām. Droši vien tas katrā pašvaldībā būs atšķirīgi. Tad šie līgumi tiks slēgti uz termiņu līdz trim gadiem. Un, ja nepieciešams, tiks pagarināti. Vienkāršāk ir, ja līgumi tiek slēgti ar darbiniekiem, kuri strādā valsts vai pašvaldību iestādēs. Taču, kā jau teicu, iespēja uz šiem dzīvokļiem pretendēt ir arī privātā sektora speciālistiem. Un gadījumā, ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā sadarbības līgumu slēdz ar speciālista darba devēju, kurā attiecīgi norāda nepieciešamās jomas. Tas, protams, ir ļoti labs un atbalstāms mehānisms, kas būs pašvaldību rīcībā, lai lauku pašvaldībās varētu piesaistīt nepieciešamos speciālistus. Vēlreiz gribu teikt visiem paldies un, tā kā šī sesija ir beigusies, novēlēt visiem priecīgas Lieldienas. Paldies par uzmanību.".
- 2016_03_17_353-seq391 spokenText "Paldies deputātam Kārlim Seržantam. Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!".
- 2016_03_17_353-seq390 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu tikai piebilst kolēģa Kūtra un kolēģa Bērziņa teiktajam par zemes īpašuma problēmām pilsētās, ko ar diviem likuma grozījumiem tiks mēģināts nov��rst. Mana pārliecība ir tā, ka, piemēram, Rīgas pilsētā piespiedu kārtā ļoti daudzām dzīvojamām mājām ir piešķirti daudz lielāki zemes īpašumi, nekā mājai ir nepieciešams, lai gan tas tiek pamatots ar mistisku funkcionālo nepieciešamību. Pirms cilvēki sāks izpirkt šos zemes gabalus, vispirms ir jādod iespēja mājas iedzīvotājiem izlemt un atteikties no tā, kas, viņuprāt, ir pilnīgi lieks, jo šobrīd to izdarīt ir praktiski neiespējami. Iespējams, ka to varēs mainīt arī grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas paredzēs varbūt atvieglotāku procedūru, jo šobrīd praktiski ir vajadzīgi simtprocentīgi visu mājas iedzīvotāju iesniegumi, un tas mūsdienu situācijā nav reāli iespējams. Rezultātā māja maksā par zemi, kura pieder kādam mistiskam īpašniekam, bet iedzīvotājiem absolūti nav vajadzīga. Otrajā lasījumā Saeima šodien atbalstīja arī likumprojektu “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”, par kuru visai vētraini un gari tika debatēts jau Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Galvenā problēma bija līdzsvarot valsts un pašvaldību intereses, jo šis likums paredz konkrētu valsts institūciju un pašvaldības institūciju rīcību, sākot no lielām, teiksim, ķīmiskām, katastrofām un beidzot ar ikdienišķiem plūdiem. Šajā likumā tagad ir ļoti skaidri un sīki sadalītas funkcijas, darāmie darbi un līdz ar to, jācer, vairs nebūs iespējama šāda situācija, ka notiek kāda nelaime un valsts un pašvaldību iestādes skatās cita uz citu, un neviens neko nedara. Nu, šobrīd tāda situācija, jādomā, tiks novērsta un trešajā lasījumā arī šis likumprojekts tiks pieņemts. Vēl daži vārdi man būtu sakāmi par vakar notikušo leģionāru piemiņas dienu. Mēs redzam, ka ar katru gadu šī atzīmēšana kļūst arvien mierīgāka un nepolitizēta, un izskatās, ka arī Rietumvalstis tomēr ir pieņēmušas šo faktu, ka ikvienai suverēnai valstij ir tiesības kaut kādā veidā atzīmēt savu kritušo karavīru piemiņu, vienalga kādos apstākļos viņi ir krituši. Bet, nu, protams, katru gadu šeit mēģina parādīties arī kāds provokators, un šis gads nebija izņēmums, kad tāds pseidožurnālists Greiems Filipss, kurš ir ļoti labi zināms ar savu prokremlisko nostāju Austrumukrainas jautājumos, kurš vairākus mēnešus tur ir darbojies un sniedzis ļoti tendenciozus sižetus. Viņš ieradās Rīgā un mēģināja arī šeit provocēt cilvēkus, un šajā gadījumā es gribu tomēr mest nelielu akmeni iekšlietu ministra dārziņā, jo, manuprāt, izvērtējot šī kunga iepriekšējo darbošanos, bija iespēja viņu iekļaut “melnajā sarakstā” un neielaist Latvijā. Tagad pēc šī pasākuma viņš jau ir pierādījis savu provokatora lomu – tika aizturēts pasākuma laikā un izraidīts, kā arī iekļauts “melnajā sarakstā”, tikai tas viņam ir devis papildu reklāmu un pievērsis pasaules mediju lieku uzmanību. Paldies.".
- 2016_03_17_353-seq389 spokenText "Paldies deputātam Gaidim Bērziņam. Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!".
- 2016_03_17_353-seq388 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, viens no būtiskākajiem likumprojektiem, kuri šodien Saeimā tika izskatīti, bija likumprojekts par tā saukto piespiedu nomas attiecību izbeigšanu. Likumprojekta izskatīšanas gaitā izskanēja daudz dažādu apsvērumu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības. Tātad tiek dota iespēja, kas balstīta uz dzīvokļu māju īpašnieku vairākuma viedokli. Kā mēs zinām, tad lielākā problēma šobrīd ar šīm piespiedu nomas attiecībām ir tieši Rīgā. Un jāteic, ka tieši Rīgā aktuāla ir problēma, kas izriet no piespiedu nomas attiecībās noteiktās nomas maksas, proti, tie ir seši procenti gadā. Mēs zinām arī to, ka šī nomas maksa, iedzīvotājuprāt un arī politiķuprāt, daudzviet tomēr nav samērīga, jo mēs saprotam, ka šobrīd nopelnīt sešus procentus gadā ir pietiekami laba un stabila peļņa. Līdz ar to, neapšaubāmi, pretestība šī likuma pieņemšanai noteikti varētu būt. Par šeit izskanējušām idejām – par to, ka, iespējams, valsts vai pašvaldība varētu izpirkt šos īpašumus. Es gribu teikt, ka tādā gadījumā jau šis dalītais īpašums neizbeigsies, mainīsies tikai īpašnieks. Un mēs zinām, ka gan valstij, gan pašvaldībai savi īpašumi ir jāapsaimnieko racionāli, arī tā, lai tie nestu peļņu un ieguvumu. Līdz ar to šādā situācijā valsts droši vien prasīs zināmu maksu par šī īpašuma izmantošanu, kas nebūt neatbilst šī likumprojekta mērķim. Vēl tika vērtēts jautājums par finansējuma pieejamību zemes izpirkšanai. Nu, mūsuprāt, iespējams, varētu apsvērt to, ka tas varētu būt kāds finansējuma veids ar atvieglotiem noteikumiem. Iedzīvotājiem tā būtu pretimnākšana šīs problēmas risināšanai. Tāpat jānorāda, ka diskusijas bija par kadastrālo vērtību, kas ir bāze, lai aprēķinātu šo izpirkuma cenu. Kadastrālā vērtība katru gadu mainās, un šobrīd publiskajā telpā ir jau zināms satraukums par kadastrālo vērtību un attiecīgi arī par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru nākotnē. Es gribu norādīt, ka mēs šobrīd Nacionālajā apvienībā apsveram iespēju aicināt Finanšu ministriju izvērtēt iespēju nākt pretim tieši vienīgā mājokļa īpašniekiem vai arī īpašniekiem, kuri savā īpašumā ir dzīvojuši visu savu mūžu, un noteikt viņiem vai nu ļoti zemu nodokļa likmi vai arī vispār atbrīvot no šī nekustamā īpašuma nodokļa. Ir dažādi veidi, kā šo nodokli rēķināt arī pārdošanas gadījumā. Taču būtu svarīgi, lai cilvēki, kuriem tas ir vienīgais mājoklis, lai cilvēki, kas visu mūžu ir dzīvojuši savā mājoklī, spētu šo nekustamā īpašuma nodokli samaksāt. Tas, mūsuprāt, ir ļoti būtiski. Un šeit var piekrist arī finanšu ministres publiski paustajam par to, ka šim nekustamā īpašuma nodoklim vajadzētu būt bagātnieku nodoklim. Paldies.".
- 2016_03_17_353-seq387 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!".
- 2016_03_17_353-seq386 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Pašlaik likums noteic, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Lai nodrošinātu šo procedūru vienveidīgu piemērošanu un uzlabotu valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību privātpersonām, valsts pārvaldes jomā ir nepieciešams veicināt vienotu klientu apkalpošanas centru izveidi un attīstību, kā arī palielināt to pakalpojumu klāstu, kurus ir iespējams pieprasīt un saņemt elektroniski. Lai nodrošinātu, ka informācija par valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem ir pārskatāma, nepieciešams pilnveidot valsts pārvaldes pakalpojumu port��lu un pakalpojumu katalogu. Grozījumi piešķirs Ministru kabinetam tiesības, izdodot likumā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, noteikt arī tos valsts pārvaldes pakalpojumus, kuriem piemērojamas likuma 97.panta normas. Likumā paredzētais valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācijas regulējums neskar privātpersonu tiesības sazināties ar valsts pārvaldi, izmantojot ne tikai elektroniskos, bet arī citus pakalpojumu sniegšanas kanālus, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pieejamības uzlabošana atvieglos privātpersonu saziņu ar valsts pārvaldes iestādēm. Šodien tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām arī grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Grozījumi paredz papildināt likuma 3.pantu ar jaunu daļu – trešo daļu – šādā redakcijā: “Persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu “latvietis” vai “lībietis (līvs)”(..).” Kur ir problēma? Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 3.panta pirmā daļa nosaka to personu loku, kurām ir tiesības mainīt tautības ierakstu. Tie ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un personas, kurām Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss. Likumprojekta anotācijā teikts: “Šīs personas ir tiesīgas vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tās sasniegušas 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.” Es atgādināšu, ka, veicot parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi, Saeima ir konstatējusi gadījumus, kad ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi rodas problēmas reģistrēt Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu. Proti, tā tas ir tad, ja šīm personām dokumentos ir fiksēta cita tautība, nevis “latvietis”. Praksē esam saskārušies ar gadījumu, kad personai, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, spēkā esošie likumi neļauj nedz iegūt Latvijas pilsonību, nedz mainīt tautības ierakstu uz “latvietis”. Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemniekiem Latvijā neparedz likums, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts vispār, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem, neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi. Tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās varēs iegūt tikai tad, ja būs šeit nodzīvojušas atbilstošu gadu skaitu un nokārtojušas naturalizācijas procedūru. Saeima uzskata, ka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā uzskaitīto personu loks būtu jāpaplašina, ļaujot veikt tautības ieraksta maiņu tām latviskas izcelsmes personām, kurām jau izveidojusies saikne ar Latviju, piešķirtas uzturēšanās atļaujas vai izsniegtas pastāvīgā iedzīvotāja reģistrācijas apliecības un kuras dokumentāli apliecinājušas savu latvisko izcelsmi un valsts valodas zināšanas. Paldies par uzmanību.".
- 2016_03_17_353-seq385 spokenText "Paldies deputātam Gunāram Kūtrim. Tagad runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2016_03_17_353-seq384 spokenText " Labdien, cienījamie klausītāji! No diezgan plašā to likumprojektu saraksta, kurus šodien Saeima izvērtēja, es vēlos pievērst uzmanību vienam likumprojektam, kas ir ļoti būtisks vairāk nekā 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Proti, tas ir likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu (jeb, vienkāršāk sakot, par piespiedu nomas izbeigšanu) tajās situācijās, kad zemes īpašnieks ir viens cilvēks, bet uz šā īpašnieka zemes atrodas daudzdzīvokļu māja vai māja, kas pieder citam cilvēkam. Saistībā ar šo likumprojektu jāteic, ka problēmu ir diezgan daudz. Es šobrīd negribu kritizēt likumprojekta kvalitāti, bet gribu vērst uzmanību uz to, kas Saeimai šajā sakarā ir jāizdara, un es ceru, ka arī sabiedrība iesaistīsies, lai novērstu likuma nepilnības. Pirmām kārtām jāpiemin jautājums, ko Saeima jau daļēji ir risinājusi... šajā likumprojektā mēģināja sākt kā pirmo posmu, taču īstenībā tas ir pilnīgi atsevišķi risināms jautājums... Proti, tas ir jautājums par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu noteikšanu daudzdzīvokļu mājām. Tas ir jārisina, neskatoties uz piespiedu nomas likuma esamību vai neesamību, jo pastāv strīdi par platības lielumu, par to, cik liels nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā, kā to izmantot, un tā tālāk. Tas jautājums ir aktuāls pats par sevi. Šo problēmu – piespiedu nomu – pēc būtības radīja Latvijas likumdevējs un Ministru kabinets. Proti, tie radīja iespēju, ka veidosies šādas attiecības. Iespējams, toreiz, deviņdesmitajos gados, neiedomājās par to, ka tā var radīt cilvēkiem daudz strīdu, nervu bojāšanas un savstarpēju tiesāšanos tiesā. Turklāt jaunā likuma projekts pēc būtības paredz šīs nekārtības jeb šīs problēmas risināšanas pārlikšanu uz iedzīvotāju pleciem: cilvēkiem jāorganizē sapulces, viņiem jāvienojas, viņiem jāpiekrīt, ka būs jāmaksā nauda. Mēs saprotam, ka būtībā tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Tāpēc mūsu frakcija “No sirds Latvijai” piedāvās ietvert šajā likumprojektā striktu nosacījumu, ka šajos gadījumos vispirms valstij pašai, tas ir, likumdevējam un Ministru kabinetam, ir jāizdara tas darbs, lai iedzīvotājiem nebūtu papildu rūpju. Proti, valstij vai pašvaldībai ir jāizpērk šie zemes gabali no zemes īpašniekiem un pēc tam vai nu jānodod dzīvokļu īpašniekiem, vai arī par pietiekami saprātīgu cenu jāpārdod dzīvokļu īpašniekiem, nosakot viņiem pietiekami ilgu periodu to izpirkšanai. Taču papildus ir jāvērš uzmanība uz to, ka nākamajā gadā tiek plānota nekustamo īpašumu (arī zemes) kadastrālās vērtības pārvērtēšana. Vai šī vērtēšana un pēc būtības cenas paaugstināšana nav saistīta arī ar šo zemes īpašnieku tiesību aizsardzību? Atkal viņi saņems lielāku summu. Turklāt šādā veidā tiek nodrošināts arī tas, ka dzīvokļu īpašnieki iegādājas tikai to funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kas tiešām pie ēkas ir vajadzīgs. Savukārt pašvaldībai ir iespējams saglabāt savā īpašumā tos zemes gabalus, kuri ir paredzēti pašvaldības funkciju veikšanai, proti, tos, kuri šobrīd atrodas starp ēkām, iekšpagalmus, kur jābūt parkiem, bērnu atpūtas vietām. Tam visam noteikti nevajadzētu atrasties dzīvokļu īpašnieku pārziņā, un nodokļu maksāšana par šiem zemes gabaliem nebūtu jāveic dzīvokļu īpašniekiem. Tātad likumprojekts ir, un Saeimā tiks rūpīgi strādāts pie tā, un es ļoti ceru, ka arī sabiedriskās organizācijas iesaistīsies, lai šo likumprojektu izstrādātu tā, lai cilvēki turpmāk netiktu iesaistīti jaunos tiesāšanās procesos, bet valsts savukārt mēģinātu šo problēmu atrisināt ar kārtīgu normatīvo regulējumu. Paldies par uzmanību.".
- 2016_03_17_353-seq383 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas ziemas sesijas pēdējā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!".
- 2016_03_17_353-seq382 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Solvita Āboltiņa, Jānis Ādamsons, Aija Barča, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Jānis Klaužs, Rihards Kols, Anrijs Matīss, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Jūlija Stepaņenko, Mārtiņš Šics un Silvija Šimfa.".
- 2016_03_17_353-seq380 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vēlos atgādināt, ka rīt ir seminārs “Latvijas Centrālās padomes memorands un tā vēsturiskā nozīme”, kas notiks Saeimas Sarkanajā zālē pulksten 11.00 (reģistrācija no pulksten 10.30). Visi deputāti ir laipni aicināti piedalīties šajā seminārā. Paldies.".
- 2016_03_17_353-seq379 spokenText "Pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka tūlīt pēc Saeimas sēdes notiks kopīgs pasākums ar bērniem no Ukrainas un Rīgas Ukraiņu vidusskolas. Tas ir projekta “Bērni par mieru visā pasaulē” pasākums, un tas notiks Saeimas Lielajā vestibilā. Vārds paziņojumam deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2016_03_17_353-seq378 spokenText "Kolēģi! Kā jūs atceraties, pagājušā gada 17.decembrī Saeima pieņēma lēmumu - uzdot Ministru kabinetam nodrošināt kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un izglītojamo telpiskās mobilitātes kompleksu risinājumu. Tas, ko mēs pašlaik dzirdam no atbildīgā ministra, no izglītības ministra, publiskās retorikas, absolūti nesaskan ar to, ko Saeima savulaik ir uzdevusi. Tad nu mēs tagad jautājam premjerministram: kā tad īsti ir ar šo uzdevumu? Vai atbildīgais ministrs vispār ir informēts par šādu uzdevumu, un kā viņš to domā īstenot? Un vai Ministru prezidents Kučinskis gatavojas pildīt to, ko Kučinska kungs kā Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs...? Pats sagatavoto uzdevumu deleģēja pēc tam Ministru kabinetam. Mēs tagad vēlamies noskaidrot, kā tad īsti ar to būs. Paldies.".
- 2016_03_17_353-seq377 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.337/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts. Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Saistībā ar deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts budžeta izpildi” (iesniegts šā gada 25.februārī) saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par valsts budžeta izdevumiem veselības aprūpes nodrošināšanai” (iesniegts šā gada 25.februārī) saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Liepiņa, Bondara, Ruka, Šica un Bites jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?” secinājumiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par nesakārtotību enerģētikas normatīvajā regulējumā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien, 17.martā, pulksten 17.00 notiks Saeimas Sēžu zālē. Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins, Ribakovs un Agešins ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Saeimas dotā uzdevuma izpildi saistībā ar “kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīkla nodrošināšanu””. To nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2016_03_17_353-seq376 spokenText "Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta septītās daļas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar vieglo automobili. Edgars Putra ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus - pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu. Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
- 2016_03_17_353-seq375 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.336/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.337/Lm12). (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2016_03_17_353-seq374 spokenText "Kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta ceturtās daļas (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums) un 149.8 panta divdesmit septītās daļas (par drošas distances neievērošanu). Edgars Putra ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, vadot automašīnu Honda Accord transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma laikā (sakarā ar noteiktā termiņā neveikto veselības pārbaudi), un izraisījis sadursmi ar tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekli, neizvēloties meteoroloģiskajiem apstākļiem atbilstošu ātrumu un drošu distanci. Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. (Dep. A.Bērziņš: “Kam negadās! Kam negadās!”)".
- 2016_03_17_353-seq373 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.martam. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.336/Lm12). Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2016_03_17_353-seq372 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.marts.".
- 2016_03_17_353-seq146 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.marts.".
- 2016_03_17_353-seq371 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_03_17_353-seq370 spokenText "Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Likumprojekts ir balstīts uz Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Publisko pakalpojumu likums”, ar kuru tika piedāvāts attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem ieviest vienotu tiesisko regulējumu, lai uzlabotu publisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Diskusiju rezultāts ir komisijas secinājums, ka minēto mērķi tomēr visefektīvāk iespējams sasniegt, iekļaujot atsevišķas tiesību normas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas regulē valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatnoteikumus. Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” paredz, ka Ministru kabinetam tiek piešķirtas tiesības izdot noteikumus, ar kuriem tiks pilnveidots valsts pārvaldes pakalpojumu portāls un pakalpojumu katalogs, tādējādi uzlabojot valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību privātpersonām. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_03_17_353-seq369 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.martam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 7.aprīlī. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.".
- 2016_03_17_353-seq368 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim līdz 22.martam, un likumprojektu izskatīsim otrajā lasījumā 7.aprīlī.".
- 2016_03_17_353-seq367 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_03_17_353-seq366 spokenText "Lūdzu arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_05_17-seq120 spokenText "Lūdzu arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_03_17_353-seq365 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
- 2016_03_17_353-seq364 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.512/Lp12 - “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Vakar Juridiskajā komisijā mēs izskatījām šo likumprojektu. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz papildināt minētajā likumā otro sarakstu ar jaunām psihoaktīvām vielām un... psihotropām, atvainojos, vielām un prekursoriem, komisija aicina atbalstīt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.".
- 2016_03_17_353-seq363 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.aprīlim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2016_03_17_353-seq362 spokenText "Konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 17.aprīlim.".
- 2016_03_17_353-seq361 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".