Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2016_04_28_360-seq51 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā ko vēlas piebilst?".
- 2016_04_28_360-seq50 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu skaidrs, ja ir problēma un, piemēram, nevar atrast cilvēku, cilvēks jāmeklē. Bet ne visos gadījumos ir jābūt kriminālprocesam. Tas ir viens piemērs, taču droši vien tas nav vienīgais. Ir arī citas situācijas. Es varētu saprast Ādamsona kungu, ja viņš, piemēram, pievērstu uzmanību vārdiem “bez maksas”. Ja viņu mulsinātu fakts, ka cilvēkam ir jāsadarbojas ar policiju, neprasot par to naudu no policijas. Bet tas nemulsina. Attiecīgajā pantā ir paredzēts, ka informāciju sniedz gan privātās, gan publiskās personas. Priekšlikums noteikt, ka pienākums sniegt informāciju ir tikai publiskām personām un privātpersona vienkārši var uzgriezt muguru un teikt: “Paldies, tas mani neskar!” absolūti nav pieņemams. Paldies.".
- 2016_04_28_360-seq48 spokenText "Cienījamie kolēģi! Varētu pilnīgi piekrist kolēģim Ainaram Latkovskim, tikai ar vienu piebildi. Ja ir pazudis cilvēks, tiek ierosināts kriminālprocess. Kriminālprocesa ietvaros nav nekādu problēmu saņemt... neviens neliedz saņemt jebkāda veida informāciju, izņemt jebkāda veida materiālus. Tās ir ļoti elementāras izmeklēšanas darbības. Es nesaprotu, kāda joda pēc mums jādod tiesības policistam pieprasīt un saņemt bez maksas no privātpersonām jebkāda veida informāciju, dokumentus un citus materiālus vispārējā kārtībā bez jebkādas kriminālprocesa ierosināšanas. Varbūt kāds man varētu izskaidrot, kur tas suns aprakts? Es jau varu atgādināt, ka viens... Visvairāk mani izbrīnīja tas, ka šo normu aizstāvēja kārtības policijas pārstāvji. Jau pirmajā sēdē viens, kurš pašreiz atrodas apcietinājumā... tiek turēts aizdomās par korupciju... Kur ir tās intereses? Kāpēc kārtības policija aizstāv, bet mazāk aizstāv visas pārējās institūcijas? Paldies.".
- 2016_04_28_360-seq46 spokenText "Paldies kolēģim Ādamsona kungam. Viņa priekšlikumu mēs komisijā neatbalstījām, lūk, kāpēc. Ja mēs paskatāmies uz 12.pantu kopumā, nevis konkrēti uz kādu no panta punktiem, tad redzam, ka pants iesākas ļoti specifiski - ar frāzi “Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei...” un tad jau tālāk seko šīs iespējas pieprasīt un saņemt informāciju no privātpersonām. Policijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem mēs lūdzām konkrētu piemēru, kāpēc tas nepieciešams. Un tie piemēri, kādi ir bijuši jau vairākkārt, ir pazudušu personu glābšana, kad jāvēršas pie ģimenes vai citur, lai saņemtu fotogrāfiju, un informācijas pieprasīšana. Bet vēlreiz atkārtošu - pants sākas šādi: “Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei...” Nevar kāds Liepājas policists ierasties Valmierā un kādai privātpersonai kaut ko pieprasīt. Ne viņa kompetence, ne viņa pienākumi.".
- 2016_04_28_360-seq44 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekšējā Saeimas sēdē, diskutējot par šo jautājumu, mēģināju izstāstīt to problemātiku, kā arī norādīt uz iespējamām problēmām, kādas radīsies, ja likumprojekts tiks pieņemts tādā redakcijā, kādā tas tiek piedāvāts. Gribu jums atgādināt, kāda ir spēkā esošā redakcija. Policijas darbinieka vispārējās tiesības ir “savas kompetences ietvaros bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju un dokumentus”. Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija - “pieprasīt un saņemt bez maksas no publiskām personām un privātpersonām informāciju, dokumentus un citus materiālus”. Mana priekšlikuma būtība ir izņemt no šī panta privātpersonas, tāpēc ka neviens nevar līdz pat šim brīdim izskaidrot, ko nozīmē “citi materiāli” un kāpēc šī informācija ir jāpieprasa no privātpersonām. Tātad, ja tiek pieņemta tā redakcija, kura ir pieņemta otrajā lasījumā, policistam ir tiesības pieprasīt jebkura veida materiālus, vienalga - celtniecības, šūšanas vai citus, no privātpersonām un saņemt tos bez maksas. Es domāju, ka neviena privātpersona neiebildīs, ja tai pieprasa kādu informāciju kriminālprocesa ietvaros... Man nebūtu nekādu iebildumu, ja mēs runājam par to, ka tas notiek kriminālprocesa ietvaros, bet, ja tas notiek ārpus kriminālprocesa, tas ir absurds. Agrāk bija teiciens: “Ja tikai būtu cilvēks, pants vienmēr atradīsies.” Pārfrāzējot to atbilstoši šodienas situācijai, acīmredzot jāsaka tā - ir pants, un cilvēku mēs atradīsim. Kāda šeit ir atšķirība? Atšķirība ir ļoti vienkārša: agrāk vajadzēja smadzenes, lai pierādītu un lai piemeklētu pantu, turpretim šobrīd visiem gadījumiem mēs mēģinām piemeklēt pantu, un pēc tam jau arī cilvēkus atradīsim. Tas ir absurds! Par ko liecina gan šie grozījumi, gan iepriekšējā nedēļā pieņemtie grozījumi? Manuprāt, tie liecina par tiesībaizsardzības sistēmas darbinieku absolūtu degradāciju, nespēju pildīt savus pienākumus. Kas traucē šobrīd pildīt šos pienākumus? Tikai neprofesionālisms. Vai vainīgi šie policisti? Vismazāk! Vainīgi esam mēs, tāpēc ka neviens viņus nemāca. Ja mazliet pafantazētu un paskatītos, kā situācija varētu attīstīties, tad, manuprāt, vislabākais veids būtu ļoti vienkāršs - grozām likumu un nosakām, ka katram valsts iedzīvotājam reizi gadā jāiziet pārbaude ar melu detektoru. Ļoti jauki! Varētu arī šādu priekšlikumu atbalstīt, tikai ir viena problēma - nav kas darbiniekus attiecīgi apmāca. Valdošā koalīcija diemžēl neatbalsta jaunu tehnoloģiju ieviešanu tiesībaizsardzības sistēmā. Tā arī ir problēma. Mēs jau varam arī iet tālāk! Lai aktīvāk varētu cīnīties pret noziedzību, varam pieņemt likumus, kādi darbojās Otrā pasaules kara laikā: ja kādā ciematā bija kāds noziedznieks, pie atbildības tika saukti absolūti visi tā iedzīvotāji vai visi nama iemītnieki. Ļoti jauki! Policistiem tad vispār nebūs jādomā, būs tikai jānosaka, kurš tad ir vainīgais. Kolēģi! Es tomēr aicinu aizdomāties līdz elementārai lietai: uz kurieni mēs ejam? Mēs jau sākam... esam ielikuši ļoti lielus pamatus policejiskai valstij. Jūs gribat dzīvot tādā valstī? Jūsu izvēle! Es jau ne vienu reizi vien no šīs tribīnes esmu teicis, ka latviešiem ir sakāmvārds - “Ko sēsi, to pļausi”. Dod, Dievs, lai tas jūs neskar! Bet, manuprāt, tie, kas atbalsta visas šīs policejiskās metodes, ļoti drīz arī šo ražu saņems. Paldies.".
- 2016_04_28_360-seq42 spokenText "Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” trešajā lasījumā. Komisija saņēma divus priekšlikumus. 1. - Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2016_04_28_360-seq41 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.".
- 2016_04_28_360-seq40 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajā lasījumā.".
- 2016_04_28_360-seq38 spokenText "Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šogad savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Komisija saņēma vienu priekšlikumu - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.".
- 2016_04_28_360-seq37 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.".
- 2016_04_28_360-seq36 spokenText "Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” trešajā lasījumā.".
- 2016_04_28_360-seq34 spokenText "Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” trešajā lasījumā. Komisija saņēma vienu priekšlikumu - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.".
- 2016_04_28_360-seq33 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.".
- 2016_04_28_360-seq32 spokenText "Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” trešajā lasījumā.".
- 2016_04_28_360-seq30 spokenText "3. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas kundzes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_28_360-seq28 spokenText "2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2010_03_11-seq118 spokenText "2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2008_05_08-seq629 spokenText "2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2016_04_28_360-seq26 spokenText "Labrīt, augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” trešajā lasījumā. Komisija saņēma trīs priekšlikumus, un tie tika izskatīti. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2016_04_28_360-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.".
- 2016_04_28_360-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2016_04_28_360-seq22 spokenText "6. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2016_04_28_360-seq20 spokenText "5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_09_13-seq533 spokenText "5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_01_14-seq285 spokenText "5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_04_28_360-seq18 spokenText "4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2016_04_28_360-seq16 spokenText "3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_04_28_360-seq14 spokenText "2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_25-seq274 spokenText "2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_04_28_360-seq12 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir strādājusi ar šo likumprojektu, izskatījusi iesniegtos priekšlikumus. Kopumā uz likumprojekta trešo lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi. 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_04_28_360-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lienas Jansones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
- 2016_04_28_360-seq10 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lienas Jansones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Lienu Jansoni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2016_04_28_360-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 13, atturas - 42. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 21.aprīlī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Jāņa Ādamsona iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.aprīlī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam no šā gada 26.aprīļa līdz 28.aprīlim. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Ivara Zariņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 26.aprīļa līdz 28.aprīlim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 12.maijā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingunas Rībenas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.maijā. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 12.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts, atvaļinājums ir piešķirts. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 17.maija līdz 19.maijam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Romāna Naudiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.maija līdz 19.maijam. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 17.maija līdz 19.maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts, atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Lienas Jansones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2016_04_28_360-seq8 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs dzīvojam valstī, kurā sports ir asinīs. Lai arī skaitliski esam maza valsts, sportā nereti mēs liekam nodrebēt pat vislielākajām zemeslodes nācijām, kad tās ierauga Latvijas sportistu vārdus dalībnieku sarakstā. Mūsu sportisti izcīna uzvaras no janvāra līdz decembrim, nesoties lejā pa ledus trasēm visā pasaulē, ierādot vietu pretiniekiem tepat “Arēnā Rīga”, gūstot panākumus Amazones džungļos un otrpus Ķīnas mūrim, kopīgi ceļot saliedētību, skrienot maratonu un liekot ikvienam ņujorkietim meklēt kartē, kur atrodas Latvija. Latvijā ir ieviestas dažāda veida akcijas. Septembrī ir Olimpiskā diena, veiksmīgi strādā iniciatīva “Sporto visa klase”, notiek arī Eiropas Savienības iniciēta Sporta nedēļa (pagājušajā gadā tā bija septembra otrā nedēļa - no 7. līdz 13.septembrim, šogad tā būs no 17. līdz 23.septembrim, un tiek spriests par šīs Sporta nedēļas pagarināšanu vai ieviešanu arī citā gadalaikā, lai arī sporta veidi, kuriem citi laika apstākļi ir piemērotāki, varētu piedalīties). Tātad, kā jau teicu, Latvijā sports ir asinīs. Sporta aktivitātes un pasākumi notiek katru dienu un nedēļu, aptverot visplašāko sporta veidu spektru. Līdz ar to man kā sportistam katra diena ir kā sporta diena un katra nedēļa ir kā sporta nedēļa. (No frakcijas SASKAŅA: “Cik tu labs!”) Tāpēc šoreiz aicinu neatbalstīt formālu sporta izcelšanu vienu dienu gadā ar šo likumprojektu, jo viena sporta veida pārstāvjiem sezona beidzas, citiem tā vēl nav sākusies un trešajiem gluži vienkārši nav iespējas ar savu sporta veidu pilnvērtīgi nodarboties laikapstākļu dēļ. Aicinu būt fiziski aktīviem un turēt īkšķus par mūsējiem visā pasaulē katru dienu. Paldies.".
- 2016_04_28_360-seq7 spokenText "“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Upenieks.".
- 2016_04_28_360-seq6 spokenText "Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze un godātie deputāti! Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2013.gada 23.augustā vienbalsīgi pieņēma lēmumu atzīmēt Starptautisko sporta dienu (dienas oficiālais nosaukums - Starptautiskā sporta diena attīstības un miera labā). Tāpēc es ierosinu oficiāli atzīmēt šo dienu Latvijā. Eiropas Komisijas jaunā iniciatīva ir Eiropas Sporta nedēļa, kuras mērķis ir rosināt sporta un fiziskās aktivitātes Eiropā. Tās ietvaros paredzēts organizēt jaunus pasākumus un izmantot jau esošās iniciatīvas, kas vairākās Eiropas valstīs veiksmīgi tiek īstenotas gan reģionālā, gan vietējā mērogā. Sports un fiziskās aktivitātes ievērojami sekmē iedzīvotāju labklājību, tomēr to līmenis pašlaik nav īpaši augsts un dažās valstīs pat pazeminās. Eiropas sporta nedēļas mērķis ir mainīt šo situāciju. Nepietiekama fiziskā aktivitāte ne tikai negatīvi ietekmē sabiedrību un cilvēka veselību, bet rada arī ekonomiska rakstura izmaksas. Cilvēks, kas sporto, ilgāk nekā citi saglabā labu fizisko formu un veselību. Tas, kuram ir aktīvāks dzīvesveids, mazāk slimo. Nodarbodamies ar sportu, cilvēks var paaugstināt savas iespējas gan personiskajā dzīvē, gan karjerā. Tādēļ ļoti svarīgi, lai sports būtu katra cilvēka dzīvē. Sporta kā sociālās integrācijas līdzekļa lomas stiprināšana palīdzētu arī risināt pašreizējās problēmas Eiropas sabiedrībā. Sports ir viens no izglītības, attīstības un miera instrumentiem - palīdz stiprināt sadarbību, solidaritāti, iecietību, sapratni un sociālo integrāciju lokālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Sporta iekšējās vērtības, tādas kā komandas gars, godīgums, disciplinētība, pretinieka un spēles likumu cienīšana, ir atzītas visā pasaulē un var tikt izmantotas solidaritātes, sociālās saliedētības stiprināšanai, kā arī veicināt savstarpējas saprašanās atmosfēras radīšanu. Pirmā Eiropas Sporta nedēļa Latvijā notika 2015.gadā. Šogad Eiropas Sporta nedēļa notiks no 17. līdz 23.septembrim sešās pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī. Sporta federācijas tiek aicinātas popularizēt savus sporta veidus un Eiropas Sporta nedēļas ideju. Latvijas Republikas starptautisko prestižu veido ne tikai tās sasniegumi ekonomikā, politikā, mākslā un kultūrā. Starptautisku skanējumu Latvijas Republikas vārds vistiešāk un visātrāk iegūst, kad mūsu valsts sportisti gūst panākumus starptautiskās sacensībās, pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Latvijā aptuveni 40 procenti no visiem iedzīvotājiem nodarbojas ar sportu. Oficiāla sporta diena palīdzētu vēl vairāk popularizēt sportu Latvijas iedzīvotāju vidū. Veselīgi cilvēki, kuri sasniedz savus mērķus un lepni nes savas valsts vārdu pasaulē, ir veiksmīgas valsts pamats. Sports ir labākais līdzeklis, lai rūdītu raksturu. Tie, kas ir piedzimuši un uzauguši mazā valstī vai mazā pilsētā, pateicoties sportam, var sasniegt lielus panākumus. Gribu jums atgādināt, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikts, ka sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabāt, uzlabot un atjaunot veselību. Ja pašlaik vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 68,8 gadi un sievietēm - 78,4 gadi, tad saskaņā ar Veselības ministrijas datiem veselīgi tiek nodzīvoti tikai 52 līdz 56 gadi. Sievietes gan dzīvo ilgāk, bet nevar teikt, ka būtiski veselīgāk. Ņemot vērā Eiropas Sporta nedēļas norises laiku, priekšlikums ir Sporta dienu atzīmēt septembra trešajā sestdienā. Tas veicinātu ikviena Latvijas iedzīvotāja iesaistīšanos sportā un citās fiziskajās aktivitātēs neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un fiziskās sagatavotības. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Paldies.".
- 2016_04_28_360-seq5 spokenText "Viens deputāts runājis “pret”, viens - “par”. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 23, atturas - 41. Likumprojekts komisijai nav nodots. (No frakcijas SASKAŅA: “Kauns!”) Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivana Klementjeva, Urbanoviča, Raimonda Rubika, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Ivans Klementjevs.".
- 2016_04_28_360-seq4 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pēc šīs mācībstundas, ko pieredzējušais skolotājs ir tikko noturējis, man ir diezgan grūti aizstāvēt šo normu, kuru mēs ierosinām iekļaut likumā “Par pašvaldībām”. Dabīgi, tas ir ļoti viegli - uzrunu sākt ar to, ka Ušakovs ir sliktais zēns, viņu vajag audzināt, vēl labāk pat būtu viņu izmest ārā... Taču mēs tomēr labāk runātu par lietas būtību. Pēdējo gadu tendence diemžēl liecina par to, ka mēs esam aizrāvušies ar visāda veida aizliegumiem, ierobežojumiem, sodu pastiprināšanu un tā tālāk, un tā joprojām. Pagājušajā nedēļā man bija liels gods: es piedalījos ceremonijā, kurā tika izsniegtas apliecības jaunajiem naturalizācijas kārtībā uzņemtajiem Latvijas pilsoņiem. Darbinieki, kas veica šo procesu, šo darbu, ļoti atzinīgi un ļoti pozitīvi vērtēja pašvaldību pūliņus, rīkojot valodas kursus, jo tas paaugstina latviešu valodas eksāmena rezultātus, tas dod iespēju cilvēkiem pilnveidot savas valodas zināšanas. (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.) Tas palīdz cilvēkiem justies droši un saprast, ka viņi ir gaid��ti, ka viņi ar prieku un ar mīlestību tiek uzņemti Latvijas pilsoņu lokā. Dabīgi, mēs varam teikt, ka visi ir sliņķi, ka viņus vajag ar pātagu dzīt uz valodas apmācību internetā vai kādā citā veidā. Diez vai tas ir tas labākais piemērs un labākā prakse. Ja mēs runājam par pašvaldībām, man bija konsultācijas arī ar vairākiem pašvaldību vadītājiem. Viņi ļoti labi saprot, ka šo problēmu var risināt tikai un vienīgi uz vietas, kur pašvaldība kā vēlēta institūcija labāk nekā Raivis Dzintars un kompānija pārzina cilvēku patiesās intereses, vēlmes un nepieciešamības. Tāpēc pašvaldībām nav nekādas noraidošas attieksmes pret šāda veida ierosinājumu. Protams, par to vēl diskusijas būs. Bet principā tā nostāja ir uzņemta atsaucīgi. Runājot arī par citām lietām... ja mēs tā ļoti rūpējamies par valsts valodu, manuprāt, pirmais, kas būtu jādara... un par to es esmu runājis vairākkārt, neskatoties uz to, ka Dzintara kungs ir aizrādījis, ka, lūk, mums ir ļoti retas aktivitātes šinī jomā... es vairākkārt esmu runājis par to, ka tikai ar labestību var panākt pozitīvus rezultātus. Tikai ar labestību var cilvēkiem palīdzēt ne tikai runāt latviešu valodā, bet arī mīlēt šo valodu un izmantot to kā saziņas līdzekli un tā tālāk, un tā joprojām. “Uz kopējā pasaules fona Latvija ir maza valsts, kuru apdzīvo skaitliski samērā neliela etniskā pamatnācija - latvieši -, kuras oficiālās valsts valodas - latviešu valodas - pastāvēšana ilgtermiņā ir apdraudēta tās ierobežotā runātāju skaita un globalizācijas procesu dēļ. (Dep. R.Kols: “Tieši tā!”) Apzinoties mūsu valodu kā būtisku un neatņemamu nacionālās identitātes aspektu, latviešu valodas tiesības esam nostiprinājuši valsts pamatlikumā. Arī nepieciešamība stiprināt valsts valodu jau ilgstoši definēta kā fundamentāls uzdevums.” Tas ir tiešs citāts no Riharda Kola kunga pagājušās ceturtdienas runas, kad mēs debatējām par kaut ko citu. (Dep. R.Kola starpsauciens.) Bet nu tomēr tie vārdi ir tiešā veidā attiecināmi uz šo priekšlikumu, kuru frakcija SASKAŅA ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un veikt vienu ļoti svarīgu lietu latviešu valodas stiprināšanā. Paldies.".
- 2016_04_28_360-seq2 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs - tie, kas lasa avīzes un seko līdzi aktualitātēm plašsaziņas līdzekļos, - zinām, ka SASKAŅAS līderim Nilam Ušakovam pēdējās dienās ir likstas, maigi izsakoties, kuras viņš piedzīvo publiskajā telpā. Dīvaini viņa izteikumi izskanējuši par Latvijas piedzīvoto padomju okupācijas laikā. Un acīmredzot tagad ir vēlme kaut kā izlieto ūdeni sasmelt, kompensēt noteiktā auditorijas daļā sabojāto... vēl vairāk sabojāto savu tēlu un runāt par jautājumiem, par kuriem “Saskaņas centrs” un SASKAŅA līdz šim nav runājuši bieži, proti, par to, kā veicināt latviešu valodas apguvi, kā stiprināt latviešu valodas pozīcijas. Protams, šāda novitāte, ka SASKAŅA runā par šiem jautājumiem, pati par sevi nav nekas slikts; par šiem jautājumiem būtu jādomā visiem. Taču, protams, ņemot vērā iesnieguma autoru politisko piederību, ir ļoti uzmanīgi jāizlasa, kas tad pēc būtības ir pateikts šajā priekšlikumā. Ja mēs šajā priekšlikumā iedziļināmies, mēs saprotam, ka īstenībā tajā ir ieslēpti ļoti bīstami kodi, kam ir maz sakara ar valodas aizsardzību. Galvenais jautājums ir tāds: ja 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā ir cilvēki, Latvijas iedzīvotāji, kuri neprot runāt latviski, neprot runāt vienīgajā Latvijas valsts valodā, tad kam par to ir jāuzņemas atbildība? Kam ir jāuzņemas atbildība par to, lai cilvēks tomēr iemācītos latviski runāt? Atbilstoši priekšlikuma autoru teiktajam jeb atbilstoši priekšlikuma saturam atbildība par to turpmāk būtu jāuzņemas pašvaldībai. Tā būtu pašvaldības funkcija - mācīt iedzīvotājiem valsts valodu. Un, ja kāds ogrēnietis vai liepājnieks, vai ventspilnieks, vai rīdzinieks valodu nezinās, tad nevis tas sliņķis būs vainīgs, bet vainīga būs pašvaldība, tāpēc ka tā nebūs izpildījusi savu pienākumu, savu funkciju. Ja tā ir funkcija, tad par to ir jāmaksā, un, ja mēs nobalsotu “par” šo priekšlikumu, tad faktiski līdz ar to mēs pateiktu, ka pašvaldības iedzīvotājiem, visiem tās iedzīvotājiem, ir pienākums no savām kabatām apmaksāt īstenībā kāda sliņķa vai visnotaļ nekaunīgas personas neizdarību - vismaz līdzšinējo neizdarību. Pašvaldībām jau šobrīd ir iespēja (un pašvaldības to izmanto) - izrādīt labo gribu un veicināt valsts valodas apgūšanu. Taču to nekādā gadījumā nedrīkst tām uzlikt par pienākumu. Ja mēs to atbalstītu, tas būtu pretrunā arī ar kādu citu normu, ko mēs jau esam atbalstījuši. Mēs esam nodevuši komisijai Nacionālās apvienības priekšlikumu, ka pašvaldībai nevar likt apmaksāt valodas apmācību tiem ievēlētajiem pašvaldību deputātiem, kuri, kā izrādās, ir kļuvuši par savas pašvaldības pārstāvjiem, nezinādami tās valsts valodu, kurā tie dzīvo. Tas ir nesamērīgi un nepareizi, ka par to būtu jāmaksā pašvaldības iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem. Valoda ir jāmācās par saviem līdzekļiem. Un līdz ar to šeit mēs runājam par īstenībā ļoti līdzīgu situāciju, tikai, nu, tādā paplašinātā mērogā. Mūsdienās ir iespējams faktiski pat pašmācības ceļā apgūt jebkuru valodu - un kur nu vēl valsts valodu! Lai to izdarītu, vajag tikai kaut mazliet paskatīties plašsaziņas līdzekļus, televīzijas kanālus, kuri raida valsts valodā, pakomunicēt sabiedriskos pasākumos, mazliet pastrādāt ar vārdnīcu. Tā ka uzlikt šo pienākumu pašvaldībām - tas, mūsu skatījumā, ir gaužām nepareizi. Un, ja SASKAŅĀ tiešām ir atmodusies patriotisma dzirksts un apziņa par to, ka valsts valoda tiešām ir vērtība, tad es gribu atgādināt, ka būtiskākais un ilgtermiņā nozīmīgākais darbs, ko mēs varam izdarīt, ir beidzot vienoties par to, ka izglītībai valstī ir jānotiek tikai valsts valodā. Tas tiešām būtu darbs ar pašiem pamatiem. Un, ja SASKAŅA saņemtos un drosmīgi nāktu ar tādu priekšlikumu, tad pat Nacionālā apvienība atbalstītu SASKAŅAS priekšlikumu, un diez vai kāds Krievijā tad varētu pīkstēt un čīkstēt un teikt, ka kāds Latvijā atdzemdinot fašismu. Jo, ja SASKAŅA iesniegtu tādu priekšlikumu, tad tam, protams, būtu pavisam cits svars. Bet attiecībā uz šo priekšlikumu, kolēģi, es aicinu balsojumā atturēties vai balsot “pret”. (No frakcijas SASKAŅA: “Paldies tev par padomu! Paldies!”) Paldies.".
- 2016_04_28_360-seq1 spokenText "Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 28.aprīļa sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Lienas Jansones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dolgopolova, Urbanoviča, Tutina, Zujeva un Tretjakas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.".
- 2016_04_21_363-seq21 spokenText " Paldies. ".
- 2015_05_28_306-seq23 spokenText " Paldies. ".
- 2015_05_28_302-seq579 spokenText " Paldies. ".
- 2014_12_04_277-seq17 spokenText " Paldies. ".
- 2014_12_04_275-seq200 spokenText " Paldies. ".
- 2016_04_21_363-seq20 spokenText "Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies ministra kungam par atbildēm. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies!".
- 2016_04_21_363-seq19 spokenText "Jā, pretrunas var atrast ikvienā vietā, ja nav pietiekami daudz informācijas par visu normatīvo aktu bāzi. Šīs pretrunas ir novērstas: ir iespējams personu apliecinošā dokumentā – kaut vai Latvijas pilsoņa pasē – konkrētā vietā ierakstīt šo oriģinālo... Tā ir konkrēta personu apliecinošā dokumenta – pases – trešā lapaspuse. Arī jums tā nav nekāda problēma – veikt šādu ierakstu, un to jau šobrīd likums paredz. (Starpsauciens.) Trešajā lapaspusē.".
- 2016_04_21_363-seq18 spokenText "Ministra kungs, jums ir iespēja atbildēt divas minūtes.".
- 2016_04_21_363-seq17 spokenText "Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.114... Tad tomēr par personvārdiem pēdējais jautājums. Tajos noteikumos tiešām ir atrunāts, ka latviešu literārajā valodā nav tādu burtu, kādi ir latgaliešu rakstu valodā. Un, ja kāds izdomātu, piemēram, atveidot savu vārdu tāpat kā vienam vēsturiskam mūsu personāžam Andrivam Jurdžam (Andryvs Jurdžs – ar burtu “y”), tad šobrīd atbilstoši šiem noteikumiem tas viņam nebūtu iespējams. Un tādā veidā, manuprāt, šie noteikumi ir pretrunā ar Valsts valodas likuma 3.panta ceturto daļu.".
- 2016_04_21_363-seq16 spokenText "Paldies, Viļuma kungs, jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Viļuma kungam!".
- 2016_04_21_363-seq15 spokenText "Es, taupot laiku, runāšu pusminūti īsāk. Jūs taču neprasāt Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā likt vietvārdu nosaukumus latgaliešu rakstu valodā? Es domāju, ar to viss ir pateikts. Runa ir par vietvārdiem Latgalē.".
- 2016_04_21_363-seq14 spokenText "Paldies par jautājumu. Es jums gan atgādinu, ka jautājuma uzdošanai ir viena minūte, jūs izmantojāt pusotru. Ministra kungs, jums laiks atbildei divas minūtes.".
- 2016_04_21_363-seq13 spokenText "Jūs nupat teicāt, ka latgaliešu rakstu valoda nedrīkst tikt uzskatīta kā līdzvērtīga (es teikšu tā – līdzvērtīga!) latviešu literārajai valodai. Tajā pašā laikā gan jūsu rakstiskajā atbildē, gan Valsts valodas centra skaidrojumā ir pateikts, ka, piemēram, tajā pašā Kārsavā oficiālo – oficiālo! – vietvārda paralēlnosaukumu drīkst rakstīt latgaliešu rakstu valodā. Tātad oficiālā vietvārda paralēlnosaukumā un tā atveidojumā uz ielu norādēm drīkst kaut kādā mērā to darīt. Ja vienā vietā drīkst to lietot oficiālā saziņā, tad faktiski... Nu, pēc būtības latgaliešu rakstu valodai būtu pilnīgi tās pašas faktiski... Nu, pēc būtības latgaliešu rakstu valodai būtu pilnīgi tās pašas tiesības, kādas ir jebkurā vietā valsts valodai – latviešu valodai. Es tā to saprotu. Ja es kaut ko... Ja mana loģika ir kādā posmā nepareiza, lūdzu, norādiet, kur es kļūdos.".
- 2016_04_21_363-seq12 spokenText "Paldies. Viļuma kungs, jūs vēlaties uzdot vēl kādu jautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viļumam!".
- 2016_04_21_363-seq11 spokenText "Jā, paldies. Tagad atkārtošu vēlreiz tās galvenās tēzes, kuras ir jūsu uzdotajā jautājumā. Jūs uzskatāt, ka nav absolūti nekādas atšķirības starp latviešu literāro valodu un latgaliešu literāro valodu. Atšķirības ir, arī alfabētā ir, un viendabīgi noteikumi tām nav nosakāmi. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos Nr.114 (par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju) tas netiek darīts. Ir speciāla apakškomisija, kura ar šiem jautājumiem nodarbojas. Šo apakškomisiju vada Latvijas Universitātes profesore Anna Vulāne. Okupācijas laikā praktiski nebija nekāda atbalsta latgaliešu valodai, turpretim pēc neatkarības atjaunošanas tas ir, un tas ir audzis – un audzis ļoti plaši, līdz pat speciāliem raidījumiem gan sabiedriskajā televīzijā, gan sabiedriskajā radio. Tā ka es domāju, ka atbalsts ir tikai audzis. Un vienlīdzības zīmi likt starp latviešu literāro valodu un latgaliešu literāro valodu nevar. Jūs taču zināt, ka to alfabētā ir arī atšķirīgi burti!".
- 2016_04_21_363-seq10 spokenText "Paldies. Ministra kungs, jums vārds atbildei.".
- 2016_04_21_363-seq9 spokenText "Labvakar, ministra kungs! Jā, paldies jums par atbildēm. Atbildē uz pirmo jautājumu jūs minējāt, ka latviešu literārā valoda nav tas pats, kas latgaliešu rakstu valoda. Un jūs teicāt, ka jautājumu uzdevēji tā uzskata. Domāju, ka jautājumu uzdevēji tā neuzskata, – tas nebija minēts ne rakstiskajā jautājumā, ne arī šodien. Mēs vadāmies pēc tā, ka Valsts valodas likumā ir teikts: latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids. Tātad tas jautājums ir tāds, vai... Un arī savā rakstiskajā atbildē jūs norādāt, ka mūsdienu latviešu valoda ietver šīs abas normas – gan latviešu literāro valodu, gan latgaliešu rakstu valodu. Tāpēc jautājums ir tāds: vai šīs abas daļas ir atzīstamas par valsts valodu – latviešu valodu?".
- 2016_04_21_363-seq8 spokenText "Paldies ministra kungam. Viļuma kungs, vai jūs vēlaties uzdot arī kādu papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viļumam!".
- 2016_04_21_363-seq7 spokenText "Kā jau es minēju, ir 2012.gada Ministru kabineta noteikumi par vietvārdiem – “Vietvārdu informācijas noteikumi”, un tieši šajos noteikumos ir uzsvērts paralelitātes princips. Kā mēs zinām, citos normatīvajos aktos, ja kādam nosacījumam ir īpašs, specifisks regulējums, piemēram, kaut kam jābūt lielākam vai kaut kam jābūt mazākam, šis regulējums ir atrunāts. Šajos noteikumos nav atrunāts nedz tas, kam jābūt lielākam, nedz tas, kam jābūt mazākam. Šeit ir paralelitātes princips, tātad vienādības princips, kā jau es minēju par vienādības zīmēm... Šis paralelitātes princips ir tas pats, kas vienādība. Un, ja jautā manu viedokli, es, protams, atbalstu vietvārdu izmantošanu. Kārsavas precedents ir apsveicams, un es domāju, ka vienkārši pašvaldībai jābūt atsaucīgai. Lai gan tā dažas formalitātes nav ievērojusi, Valsts valodas centrs ir izrādījis pretimnākšanu, viņi nebūt nav rīkojušies kā birokrāti. Viņi par visu cenšas vienoties sarunu ceļā. Ja es šajā jomā manīšu kaut kādu Valsts valodas centra birokrātisku attieksmi pret pašvaldībām, tad, protams, sekos mana rīcība, bet pēdējā laikā Valsts valodas centrs praktiski ar sabiedrisko palīginstitūtu ieviešanas laiku ir mainījis savu politiku un ļoti aktīvi strādā tieši preventīvi skaidrojoši. Bet, ja ir kaut kāda birokrātija un augstprātība, lūdzu, informējiet mani un es rīkošos.".
- 2016_04_21_363-seq6 spokenText "Jā, un otrs jautājums man tieši bija sakarā ar Kārsavu, jo es esmu liels ceļotājs un esmu sastapies ar dažādiem nacionālu parādību demonstrējumiem dažādās valstīs, vietās un tamlīdzīgi. Tādēļ jautājums bija par Kārsavas novadā esošo ielu nosaukumu zīmēm latviešu valodā abās rakstu valodas tradīcijās. Gan jūsu vēstulē, gan Valsts valodas centra sagatavotajā situācijas skaidrojumā tiek norādīts, ka līdzās oficiālajiem ielu nosaukumiem var lietot vietvārdus, oficiālos paralēlnosaukumus latgaliešu rakstu valodā. Un jautājums ir tāds: vai Latvijas valstī ir sagatavots kāds saistošais normatīvais akts (runa ir tieši par saistošo normatīvo aktu), kas pašvaldībām neļauj latgaliešu valodu lietot arī vietvārdos oficiālajos nosaukumos? Ja tāds ir... Faktiski mēs gribētu zināt, kur tas ir noteikts. Paldies.".
- 2016_04_21_363-seq5 spokenText "Paldies ministra kungam. Jautājuma uzdevējam ir tiesības uz vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!".
- 2016_04_21_363-seq4 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Vispirms jau paldies par doto iespēju runāt šajā sakarā. Jautājuma uzdevēju viedokļa atšķirība un atbildētāja viedokļa atšķirība galvenokārt ir tikai par vienu lietu, vienu jautājumu. Jautājuma uzdevēji uzskata, ka latgaliešu literārā valoda ir tas pats, kas latviešu literārā valoda, bet atbildētāji uzskata, ka latviešu literārā valoda nav tas pats, kas latgaliešu literārā valoda. Visos pārējos jautājumos principā mums ir vienprātība. Var vien piebilst, kur mums varbūt nav vienprātības Kārsavas precedenta sakarā, ko šeit noteikti vēlos piebilst, jo likumdevējs un normu radītājs ir noteicis proporcionalitāti, pareizāk sakot, paralēlu lietošanu. Līdz ar to jēdzienam “paralēls” sinonīms šajā izpratnē ir “vienāds”. Kā mēs zinām, matemātikā (kā bērniem māca jau no bērna kājas saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas, dalīšanas darbības) vienādības zīme sastāv no divām paralēlēm. Un, manuprāt, Kārsavas pašvaldības vadībai vajadzētu būt atsaucīgai un saprast, ka “paralēls” šajā nozīmē ir “vienāds”. Mēs atbalstām to, kas tiek darīts saskaņā ar 2012.gada Ministru kabineta noteikumiem, respektīvi, ka aktīvi tiek izmantoti vietvārdi. Un arī šeit, protams, vajadzētu ievērot šo paralelitātes jeb vienādības principu uzrakstu lielumos.".
- 2016_04_21_363-seq3 spokenText "Paldies deputātam Šicam. Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.".
- 2016_04_21_363-seq2 spokenText "Pirmām kārtām paldies, ministra kungs, par rakstveida atbildi un par to, ka esat atradis laiku sniegt atbildi arī mutiski. Mans pirmais jautājums ir šāds, es vēlos parakstītāju vārdā jautāt: vai atbilstoši Satversmei Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda? Savā rakstiskajā atbildē uz deputātu jautājumu jūs ļoti korekti atbildat, ka mūsdienu latviešu valodas normas ietver gan latviešu literārās valodas normas, gan latgaliešu rakstu valodas normas. Tātad, lūdzu, vēlreiz precizējiet: vai jūs piekrītat tam, ka latgaliešu rakstu valoda ir neatņemama latviešu valodas (tātad – valsts valodas) daļa? Un atbilde varētu būt ļoti īsa: jā vai nē. Un, ja nē, būtu vajadzīgi kaut kādi argumenti.".
- 2016_04_21_363-seq1 spokenText "Labdien! Pulkstenis ir 17.01. Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodienas sēdes darba kārtībā – deputātu Liepiņa, Ruka, Šica, Bondara, Bites un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta noteikumu neatbilstību Valsts valodas likumam”. Šo jautājumu Ministru prezidents ir pāradresējis tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Tieslietu ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi, bet tā jautājuma iesniedzējus neapmierina. Jautājums Rasnača kungam: vai jūs vēlaties mutiski papildināt rakstisko atbildi vai tikai atbildēt uz deputātu jautājumiem? Tātad papildināt jūs neko nevēlaties. Jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uz diviem papildjautājumiem. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šicam!".
- 2016_04_21_359-seq719 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Gaidis Bērziņš, Boriss Cilevičs, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Igors Pimenovs, Jānis Ruks, Ivars Zariņš, Mihails Zemļinskis.".
- 2016_04_21_359-seq718 spokenText "Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiks sagatavoti.".
- 2016_04_21_359-seq717 spokenText "Jā. Šodien mēs apstiprinājām izmeklēšanas komisijas sastāvu. Lūdzu deputātus, kurus apstiprināja Saeima, uzreiz ierasties Juridiskajā komisijā. Mēs atrisināsim jautājumu par to, kas vadīs šo komisiju. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq716 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Andrejam Klementjevam.".
- 2016_04_21_359-seq715 spokenText "Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde sāksies tūlīt Sarkanajā zālē!".
- 2016_04_21_359-seq714 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2015_11_30_333-seq361 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2014_06_05-seq214 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2016_04_21_359-seq713 spokenText "Labdien, kolēģi! Paziņojums attiecas uz Sociālo un darba lietu komisijas dalībniekiem. Sēde notiks pulksten 13.30 komisijas telpās. Lūdzu visus nenokavēt un ierasties! Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq712 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.maijam. Sēdes darba kārtība ir izskatīta. Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Deputātu Liepiņa, Ruka, Šica, Bondara, Bites un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta noteikumu neatbilstību Valsts valodas likumam”. Jautājums ir pāradresēts tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Tieslietu ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Ribakova un Pimenova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 notiks - ieradīsies tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Ir saņemts deputātu Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Arvīda Platpera, Ringolda Baloža un Silvijas Šimfas jautājums “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.".
- 2016_04_21_359-seq711 spokenText "Paldies. Gribu jūs brīdināt, ka Finanšu ministrija brīdina mūs par to, ka vajag deviņus mēnešus, lai grozītu likumu un ieviestu izmaiņas normatīvajos aktos un datubāzēs, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu veiksmīgi strādāt. Tāpēc lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 6.maijam, jo mēs gribam ļoti ātri šo likumprojektu izskatīt, lai likums stātos spēkā šajā sesijā. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq710 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_04_21_359-seq709 spokenText "Paldies, augsti godātie deputāti! Turpinām izskatīt likumprojektu, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Sociālo un darba lietu komisija saņēma atzinumu no Finanšu ministrijas un gatava izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.".
- 2016_04_21_359-seq708 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.aprīlim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.".
- 2016_04_21_359-seq707 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim līdz 26.aprīlim.".
- 2016_04_21_359-seq706 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_04_21_359-seq705 spokenText "Labdien pēdējoreiz šodien! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā”. Ir saprotams, ka ir gandrīz neiespējami novērst noziedzīgu nodarījumu cēloņus, ja sodu izpildes laikā nenotiek darbs pie atkarību novēršanas. Šobrīd pieejamās resocializācijas programmas ir paredzētas dažādām ieslodzīto grupām, tomēr atkarību mazināšanai vienotu resocializācijas programmu nav. Būtiski ir arī nodrošināt šādu ieslodzīto personu izolāciju un priekšnosacījumus resocializācijas darbam. Likumprojekts ir saistīts ar jaunas struktūrvienības izveidi Ieslodzījuma vietu pārvaldē, lai īstenotu iespēju ieslodzītajiem atbrīvoties no atkarībām. Ir plānots drīzumā uzsākt atkarīgo centra darbību Olaines cietumā, kurā būs vietas 200 ieslodzītajiem. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izstrādāt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Ministru kabineta noteikumus, kas paredzētu iekšējo kārtību ieslodzījuma vietas struktūrvienībā, kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, kārtību notiesāto atlasei, uzņemšanai, pārvietošanai un izslēgšanai no programmas un kritērijus attiecīgo lēmumu pieņemšanai, kā arī atšķirīgu tiesību apjomu notiesātajiem, pamatojoties uz to, ka dalība atkarību mazināšanas programmā būs brīvprātīga. Līdzīgas programmas šobrīd veiksmīgi darbojas gan Polijā, gan Norvēģijā, gan citās Eiropas valstīs. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_04_21_359-seq704 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
- 2016_04_21_359-seq703 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2016.gada 5.maijs.".
- 2016_04_21_359-seq702 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
- 2016_04_21_359-seq701 spokenText "Paldies. Esam izskatījuši visus 137 priekšlikumus. (Starpsauciens: “Bravo! Bravo!”) Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā.".
- 2016_04_21_359-seq699 spokenText "137. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2015_05_21_301-seq581 spokenText "137. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq697 spokenText "136. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 137. - komisijas priekšlikumā.".
- 2016_04_21_359-seq695 spokenText "135. - finanšu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq693 spokenText "134. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_04_15-seq668 spokenText "134. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_10_21-seq342 spokenText "134. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_10-seq974 spokenText "134. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_09-seq625 spokenText "134. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq691 spokenText "133. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts 134.priekšlikumā.".
- 2016_04_21_359-seq689 spokenText "132. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq688 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 48, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq687 spokenText "Komisijas vārdā varu teikt, ka Sudrabas kundze un Vucāna kungs ļoti precīzi atspoguļoja debašu gaitu komisijā, un jums tagad ir iespēja, balstoties uz šo atspoguļojumu, pieņemt izglītotu lēmumu.".
- 2016_04_21_359-seq685 spokenText "Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Jā, par šo aspektu, par Latvijas... par fondu biržas Otro sarakstu, par ko būtībā ir runa šajā likumprojekta punktā, komisijas sēdē bija pietiekami plaša diskusija, kurā piedalījās arī fondu biržas pārstāvji. Tas, kas tika identificēts, pēc būtības ir saistīts ar tirdzniecības procesu biržā, ar to, ka tiešām mūsu biržā pastāv tā saucamais Oficiālais saraksts un Otrais saraksts. Tiem cilvēkiem, kuri profesionāli tirgojas biržā ar akcijām, par Otrā saraksta uzņēmumiem ir pietiekami liela skaidrība - kuri uzņēmumi ir likvīdi, kuros uzņēmumos regulāri mainās īpašnieku kontingents un kuri ir tie uzņēmumi, kuru īpašnieki pēdējos gados tiešām nav mainījušies. Paskatoties biržu tirdzniecības v��sturē - jeb, precīzāk, akciju tirdzniecības vēsturē -, tas ir ļoti skaidri redzams, jo šiem tā saucamajiem nelikvīdajiem uzņēmumiem, nelikvīdajām akcijām... ar tām sistemātiska tirdzniecība nenotiek, varbūt viens vai divi darījumi ceturksnī. Būtībā tas nerada lielus draudus tiem cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties biržu procesos, jo šī likviditāte vai nelikviditāte ir izsekojama. Līdz ar to komisija nolēma tikai daļēji atbalstīt Ingunas Sudrabas priekšlikumu un normu par obligāto atpirkumu attiecināt uz jaunveidojamām akciju sabiedrībām, bet neattiecināt to uz tām sabiedrībām, kuras jau ilgstoši darbojas Latvijā, jo mēs uzskatījām, ka tas tiešām ir reāls drauds šo sabiedrību pastāvēšanai kā biržu sabiedrībām. Tad tām būtu jāizlemj: vai nu tām jāaiziet no biržas (bet mums jau tā biržā tirgojamo uzņēmumu saraksts nav pārāk plašs), vai arī šiem uzņēmējiem būtu jāmeklē resursi, kuri ir nepieciešami, ja tiek izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, jo tad ir vajadzīga skaidra... reāla nauda, ar ko norēķināties ar mazākuma akcionāriem. Tāpēc komisija nolēma neatbalstīt. Paldies.".