Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_02_02-seq105 spokenText "Kā man pastāstīja mani frakcijas biedri, kuriem ir lielāka pieredze Saeimā, tad, kad Zatlera kungs tika virzīts Valsts prezidenta amatam pirmo reizi, viņš viesojās ZZS frakcijā un Ingmārs Līdaka viņam uzdeva jautājumu: „Zatlera kungs, kāda ir jūsu attieksme pret atomenerģiju?” Un ko tad Zatlera kungs teica? Viņš teica: „Man ir dikti bēdīga pieredze ar šo lietu, un es nekādā gadījumā neatbalstītu atomstacijas būvniecību.” Nu, Latvija, Latvija... bet tas ir astoņus kilometrus no Latvijas robežas, un uzskatīsim jau nu vien, ka tā pati Latvija jau vien te būs. Un otra lieta. Nu, ja Zatlera kungs nav pamanījis, tad... Kaļiņingradas atomstacijā mēs neieguldām naudu, un lielā Krievija jau nu mums neprasīs atļauju, vai mēs to gribam vai ne. Bet šajā Visaginas stacijā mēs liksim iekšā nezin cik naudas vēl. Šī nauda pat tad, ja mēs pieļaujam, ka mēs tiešām varēsim pirkt elektroenerģiju par ļoti ekskluzīvu cenu... Šī enerģija parādīsies pēc gadiem septiņiem - labākajā gadījumā. Tā ka līdz tam mēs tur tikai liksim iekšā, nezinot vēl galīgo rezultātu. Tas bija tas, ko es gribēju vēl pateikt. Paldies.".
- 2012_02_02-seq103 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jāsaka jau, ka notiek pavisam normāla prakse, kad Zaļā partija iebilst pret atomelektrostacijām, jo tad jau nebūtu jēgas tādai partijai pastāvēt, un tur, es domāju, nav ko pārmest. Ja mēs paskatāmies uz kopējo elektroenerģijas bilanci mūsu valstī, tad redzam, ka šobrīd nedaudz vairāk kā 30 procenti elektroenerģijas tiek importēti no Krievijas un pārējiem piegādātājiem, pārējā elektroenerģija tiek saražota tepat Latvijā, uz vietas. Es domāju, ka šī ir tā reize, kad varētu piekrist kolēģim no „Saskaņas Centra” Ivaram Zariņam, kurš teica, ka pēc būtības mums vispirmām kārtām šeit, Saeimā, vajadzētu izdebatēt to, kāda ir mūsu valsts enerģētikas stratēģija nākamajam periodam, tas ir, līdz 2030.gadam. Kāpēc tā tas būtu jādara? Es domāju, ka, ja mēs paskatāmies to kopējo bilanci un to, ko mēs spējam saražot uz vietas šeit, Latvijā, tad redzam, ka mums ir hidroelektrostacijas, kas saražo ļoti lielu elektroenerģijas daudzumu, bet to elektroenerģiju mēs nevaram uzkrāt, un tāpēc to tajos momentos, kad ir tas lielais ūdens daudzums, mums nākas pārdot. Ja mēs to varētu saglabāt tepat uz vietas, tad principā mēs būtu pašpietiekami elektroenerģijas tirgū. Ja mēs vadāmies pēc tā, ko mēs iegūstam, attīstot vai neattīstot dažādus lielus projektus, tādus kā šajā reizē pieminētā Visaginas atomelektrostacija, tad es teiktu, ka mums būtu jābūt daudz, daudz uzstājīgākiem, runājot ar pārējām partnervalstīm. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam, ka, no vienas puses, mēs esam izteikuši atbalstu Visaginas atomstacijai, bet tajā pašā laikā mūsu kaimiņvalsts mūs vazā aiz deguna citos lielos projektos. Tā noteikti ir mūsu uzstājības problēma, kāpēc mēs nepanākam sev vēlamo rezultātu. Cits jautājums noteikti ir, vērtējot šo projektu ekonomiski, jo mēs redzam, ka ir savienojumi Estlink-1 un Estlink-2, kas savieno Igauniju ar Skandināviju, kur ir pieejama elektroenerģija Nord Pool biržā. To mēs varam nopirkt katrā laikā. Tāpat ir starpsavienojums starp Lietuvu un Skandināvijas valstīm. Jā, tas nav savienojums starp Latviju un Skandināviju, bet šīs ir tās vietas, kur mēs jebkurā laikā varēsim nopirkt elektroenerģiju tirgū un nebūsim atkarīgi no lielā austrumu kaimiņa. Tā ka šeit ir ļoti daudz jautājumu, par kuriem noteikti vajadzētu diskutēt, un mums vajadzētu saprast, ko mēs varam atļauties šajā valstī nākotnē, lai par to nebūtu daudz dārgāk jāmaksā ikvienam no mums, ikvienam, kas patērē elektroenerģiju, tas ir, gan iedzīvotājiem, gan arī ražotājiem. Paldies.".
- 2012_02_02-seq101 spokenText "Jāteic tikai viens: Zaļā partija, manuprāt, vienmēr ir bijusi konsekventa. Kopš es sevi Zaļajā partijā atceros, no kāda 1995.gada apmēram, nekad... Zaļajā partijā nekad nav risinājusies diskusija par to, vai Latvijai kļūt par kodolvalsti vai ne. Tas ir pieņemts, ka tā ir viena no aksiomām, viena no dogmām, sauksim tā... viena no Zaļās partijas dogmām, kas ir pilnīgā saskaņā arī ar visu Latvijā darbojošos - un ne tikai Latvijā darbojošos - vides nevalstisko organizāciju viedokli. Es domāju, „zaļajiem” šis ir arī viens no kritērijiem, pēc kuriem tiek pieņemti jauni biedri, šis ir viens no jautājumiem, uz kuru ir jāatbild: vai tu esi „par” vai „pret” atomu? Runājot tieši par lobēšanu, manuprāt, nu, krietni vairāk par ZZS Krievijas intereses šeit lobē tieši Zatlera Reformu partija, kas tik ļoti gribēja panākt „Saskaņas Centra” būšanu valdībā. Nu acīmredzot tur tās ustanovkas bija krietni vien pamatīgākas nekā Zaļajai partijai šobrīd attiecībā uz Kaļiņingradu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq99 spokenText "Labdien vēlreiz! Es netaisos atbildēt pilnībā uz tiem murgiem, kas tika runāti... (Starpsaucieni no zāles. Smiekli.) bet īstenībā valdība lēmumu kā tādu nav pieņēmusi par līdzdalību šajā projektā. Un tas, ko Kalvīša kungs parakstīja, pirmām kārtām bija vienošanās par izpētes uzsākšanu. Un tā tika izdarīta bez valdības akcepta, Baltijas valstu premjeriem vienojoties par šo lietu. Tur neprasīja ne ZZS, ne VIENOTĪBAS, ne „Tēvzemei un Brīvībai” viedokli, ne arī Tautas partijas viedokli. Tika parakstīts, ka tiks veikta izpēte, kuras rezultātā tiks tālāk pieņemti lēmumi. Attiecībā uz izteiktajām aizdomām, ka ZZS kaut ko lobē attiecībā uz Krieviju, jo šādi tika norādīts. Mēs kategoriski noraidām kaut kādas šādas lietas, jo ne ZZS, ne Zaļā partija, ne es personīgi nekad neesam lobējuši kādas atomelektrostacijas būvniecību. Un tas, ka mēs šo lietu... ka sabiedrībai ir jāzina informācija par visām bīstamām darbībām Latvijas pierobežā, vai tā ir Balkrievijas atomelektrostacija vai Visaginas atomelektrostacija, vai Kaļiņingradas atomelektrostacija... Jā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienmēr ir prasījusi kaimiņvalstīm iesniegt ziņojumus un informēt par to, kas tur tiks plānots un kāda būs ietekme uz Latviju. Un tas, manuprāt, ir būtiski - Latvijas iedzīvotājiem zināt, kas notiek kaimiņvalstī. Un ZZS un Zaļā partija ir gan pret Visaginas atomelektrostaciju, gan arī pret Kaļiņingradas un Baltkrievijas atomelektrostacijām. Jo, mūsuprāt, šāda kodolobjektu koncentrācija Baltijas reģionā ir ļoti bīstama, jo to padara par terorismam pakļaujamu mērķi. Otrām kārtām šādu objektu blīvums rada problēmas drošībai Baltijas reģionā. Tāpēc mēs runājam par to, ka ir jāizvērtē visi šie aspekti, pirms mēs Latvijā pieņemam galīgo lēmumu par to, vai Latvija piedalās vai nepiedalās projektā. Un šeit nav nekādas demagoģijas no ZZS puses attiecībā uz šiem jautājumiem, mēs tikai prasām skaidras atbildes. Līdzīgi kā mēs prasām atbildes saistībā ar Lisabonas līgumu, jauno Eiropas Savienības līgumu - to, ka ir jābūt diskusijai sabiedrībā, pirms pieņemam ilgtermiņā Latvijai nozīmīgus lēmumus. Paldies.".
- 2012_02_02-seq98 spokenText "Vārds deputātam Raimondam Vējonim, otro reizi.".
- 2012_02_02-seq97 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Mani tomēr mudināja runāt šo diskusiju kvalitāte. Tas ir nopietns jautājums - par atomelektrostaciju, bet mēs šeit diskutējam tā, it kā runa būtu par, teiksim, pārtikas produktu tirdzniecības vietu nelielā pilsētā. Vispirms es gribu atbildēt uz dažiem jautājumiem, kurus šeit deputāti, kas runāja, uzdeva. Vai es esmu bijis armijā? Jā, es esmu bijis armijā, un mana daļa tika dislocēta Černobiļā. Un tagad es gribētu pateikt arī dažus precizējumus. Redziet, es biju Černobiļā divas reizes, un pirmo reizi tas bija divas nedēļas pēc 4.reaktora katastrofas. Līdakas kunga tur gan nebija tuvumā. Tā ka būsim precīzi! Un, ja mēs gribam atskatīties uz šīs atomstacijas projekta attīstības vēsturi, tad atgādināšu, ka lēmums tika pieņemts, kā minēja Līdakas kungs, noziedzīgā valdībā 2006.gadā - valdībā, kuru veidoja ZZS ar vides ministru Raimondu Vējoni priekšgalā. (Aplausi.) Es tomēr lūgtu „zaļos”, jo pats esmu ļoti „zaļš” cilvēks - un tā ir mana dzīves filozofija - turēties un aizstāvēt sevi konsekventi... Jo šobrīd nevar īsti saprast, kas jūs vairāk interesē - vides drošība vai ekonomiskais izdevīgums. Ja mēs runājam par vides drošību, tad ir arguments, ka visu risku prognoze un risku novērtēšanas plāni jāsastāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Vēlreiz norādīšu - piecus gadus ar to nodarbojās ZZS Raimonda Vējoņa vadībā. Tādi nu ir fakti. Tad ir jautājums - kāpēc šodien šis jautājums ir kļuvis tik aktuāls Zaļo un Zemnieku savienībai? Un es saprotu - „zaļā” filozofija, tātad zaļa vide, Latvija kā ļoti zaļa valsts... Bet neviena vārda par Kaļiņingradas atomelektrostacijas projektu! Kā cīnīties pret to? (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Jā! Jā!”) Un te mēs ņemam un pasakām vēl vienu reizi, ka tas ir konkurējošs projekts Visaginai. Viena stacija tur būs... Un, ja kāds zina tehnoloģijas precīzi, tad zina, ka jebkuras stacijas celtniecību sāk tad, kad ir skaidri zināms, kas šo elektroenerģiju patērēs. To nevar ieslēgt un izslēgt kā hidrostaciju. To nevar ieslēgt un izslēgt kā gāzes staciju. Un tad man rodas jautājums - vai tomēr šeit nav ekonomiskais izdevīgums un lobisms, kas ir šī pieprasījuma pamatā? Jo neaizmirsīsim arī to faktu, ka Kaļiņingradas atomstacijas lobiji bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tikās ar mūsu ministrijas pārstāvjiem, un lobiji nāk tikai viena iemesla dēļ - lai lobētu. Un tāpēc man nav pārsteigums, ka šobrīd mūsu Zaļo un Zemnieku savienība turpina kaut ko lobēt. Bet vai tās ir Latvijas intereses? To es nezinu. Es vēl vienu reizi atgādināšu to, ka mūsu interesēs ir analītisks pētījums par katru projektu, argumenti un Latvijas kā zaļas, plaukstošas valsts intereses. Un tas jāliek pirmajā vietā, nevis demagoģija un lobisms. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq95 spokenText "Noklausījos debates. Ir pāris lietu, par kurām es gribētu informēt, lai deputātiem būtu lielāka izpratne par šo jautājumu, kas notiek, jo, visdrīzāk, mēs pie tā vēl kādreiz atgriezīsimies. Viennozīmīgi, ka dalība atomelektrostacijā - tas būs nozīmīgs lēmums priekš Latvijas un kā pret tādu pret to arī vajadzētu izturēties. Diemžēl tā attieksme, kāda bijusi Latvijas pusei līdz šim pret šo lēmumu... nu, to var salīdzināt apmēram ar tādu plīša rotaļu lācīti, kuru var ņurcīt, žmurdzīt, kā grib, bet tas tikai vienkārši klusu pretī bubinās par Baltijas vienotību. Protams, par to ir jādomā, bet jādomā ir arī par savām interesēm. Un Ekonomikas ministrijas pārstāvis precīzi noraksturoja to situāciju, kāda tā ir Lietuvai. Atšķirībā no Latvijas Lietuva nav darījusi savus mājasdarbus, tā ir sēdējusi un joprojām lolojusi šo projektu apmēram ar tādu domu, ka tas tad arī būs tas, kas atrisinās tās enerģētikas problēmas. Latvija - tieši otrādi! - arī atšķirībā no Igaunijas... Šeit mēs varam būt kā paraugs gan Lietuvai, gan Igaunijai... Latvija ir mērķtiecīgi investējusi un atrodas krietni labākā situācijā ilgtermiņā gan par Igauniju, gan par Lietuvu. Un mums to tagad vajadzētu izmantot, zinot, kādā situācijā pašlaik ir Lietuva, nevis tās priekšā uz ceļiem krist un atļaut to, ko viņi dara ar mums, - ka viņi frivoli var paši noteikt, kādu viņi gribēs sadalījumu, kas tur Latvijai pienāksies... Bet jārīkojas tieši otrādi! Izmantojot šo situāciju, kad tas ir vairāk vajadzīgs Lietuvai, vajag sākt... nākt ar saviem priekšlikumiem, kā mēs to redzam, kā mums tas būtu izdevīgi, ja mēs gribētu piedalīties šinī projektā, un uz kādiem nosacījumiem mēs to darīsim. Un pirmais, kas ir jāizdara, ir jāpanāk, lai Lietuva vispār sagatavo šo tehniski ekonomisko pamatojumu. A kas tad ir piedāvājumā vispār ietverts? Ko viņi mums domā... piedāvā pirkt. Viens ir šie tehniskie un ekonomiskie parametri, bet otrs ir šie drošības parametri. Tas ir pirmais solis, ar ko viņiem vajadzētu tikt galā, un tikai tad varētu runāt par to, vai Latvijai vispār ir vērts piedalīties šinī projektā vai nav vērts piedalīties. Tas, ko mums vajadzētu izdarīt, - mums uz šo projektu vajadzētu paskatīties krietni plašāk. Pašlaik tā diskusija atkal notiek šauri - par šo vienu projektu, piedalīties tajā vai nepiedalīties. Bet - atvainojiet! - mums ir vēl vairākas alternatīvas, par kurām mēs turklāt jau esam paziņojuši, ka mums tās arī vajag. Un šeit nu Latvijas rīcība izskatās apmēram kā tajā anekdotē par blondīnēm, kuras aiziet šopingā un gatavas nopirkt visu, ko acis redz. Mēs esam gatavi piedalīties gan atomelektrostacijā, gan celt sašķidrinātās gāzes termināli, gan investēt starpsavienojumos, gan attīstīt savu atjaunojamo energoresursu izmantošanu... Nu, atvainojiet! Tas, protams, ir ļoti labi, bet kā arguments tiek minēta diversifikācija. Protams, tas ir labi, ka tur bez Krievijas žigulīša mums būs vēl vācu mersedess, un tad, ja tas tomēr salūzīs, tad mums būs japāņu leksuss... Viss ir lieliski! Mums ir baigi droši, mēs varēsim braukt, kad mēs vēlamies! Bet nu ir jātiek ar sevi skaidrībā... ar savām iespējām un ar savām nepieciešamībām, jo reāli visus šos projektus mēs realizēt nevarēsim. Un šeit mēs nonākam pie tā, ar ko mums vajadzētu sākt, runājot par projektu, - vispirms atbildēt uz jautājumu par to, vai mums ir vērts piedalīties šinī projektā vai ne. Bez visiem šiem tehniskajiem datiem vajadzētu beidzot pabeigt jautājumu par enerģētikas stratēģiju. Tas ir pirmais solis. Un šinī enerģētikas stratēģijā tad mums būtu jādod atbilde pašiem sev, kādu mēs redzam šo savu nākotni, kā mēs domājam diversificēt šīs enerģijas piegādes. Un tad nākošais solis - mēs skatāmies, uz kādiem nosacījumiem. Ja mēs redzam, ka mums vispār ir jēga piedalīties šinī projektā, tad uz kādiem nosacījumiem mēs to varam darīt... uz kādiem mums tas būtu izdevīgi. Diemžēl pašlaik mēs to nedarām. Šeit rodas vēl viens tāds jautājums, kas tika pacelts, runājot par nākotni, runājot par to, kur tik tiešām ir riski. Risks ir tāds, ka šis projekts... nu, tiešām, ir jārēķinās ar 50 gadiem... tas arī noteiks to situāciju, kurā mēs paši būsim... zem kuras mēs paši būsim parakstījušies. Šeit var būt tiešām reālas problēmas. Un kur var būt šīs problēmas? Ja šis projekts tik tiešām... 50 gadu laikā var izrādīties, ka situācija ir pamainījusies un ka tas vairs nav īsti konkurētspējīgs. Arī tāda situācija var būt, ņemot vērā to, kas pašlaik notiek ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, kuras strauji attīstās. Ņemot vērā to, kas notiek ar tehnoloģijām, kuras saistītas ar slānekļa gāzi un kuras arī strauji attīstās (un ir sagaidāms, ka varētu nozīmīgi kristies šo resursu cena), var sanākt tāda situācija, ka mēs būsim investējuši projektā, kas nav konkurētspējīgs. Uz kādiem nosacījumiem būsim investējuši? Kā jūs zināt, visdrīzāk būs tā, ka prasīs garantijas, un, ja tās garantijas būs dotas tādā pašā veidā, kādā pašlaik „Latvenergo” finansē citus projektus, tas ir, ieķīlājot savus aktīvus, tad var sanākt tā, ka sev nozīmīgus aktīvus mēs varam pazaudēt ar neveiksmīgu dalību citas valsts projektā. Un tas ir jāņem vērā. Ja mēs runājam par cenu, tad patiesībā ir ļoti skaidrs, par kādu cenu tiks realizēta Ignalinas... Visaginas atomelektrostacijā saražotā elektroenerģija: tā tiks realizēta par tirgus cenu, kā to nosaka enerģētikas liberalizācijas likums, - neatkarīgi no tā, par kādu pašizmaksu tā tiks saražota. Un ir vēl viens aspekts, kas ir jāņem vērā, - ka patiesībā Latvijas patērētājs no tā neiegūs neko. Iegūs šie dalībnieki. Iegūs vai zaudēs tie, kas tur piedalās. Tās tādas dažas principiālas lietas. Nobeigumā, kā jau es šeit minēju, dažas instrukcijas no civilās aizsardzības jomas. Esmu dzirdējis vienu ļoti labu ieteikumu šinī sakarā: pretēji tam, ko jums raksta civilās aizsardzības likumos, gadījumā, ja jūs redzat pie horizonta šo kodolsēni, tad atmetiet visas instrukcijas, kas tur ir rakstītas, vienkārši iekārtojieties ērtāk un izbaudiet šo šovu, jo neko iespaidīgāku jūs savā mūžā vairs neredzēsiet. Paldies.".
- 2012_02_02-seq93 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es nezinu, kā tas mums gadās ar Latvijas enerģētikas projektiem - vai tas skar ogļu staciju, atjaunojamos energoresursus vai atomstaciju... Visi runā krustu šķērsu, un nekas nenotiek. Savukārt par Krievijas gāzes koģenerācijas stacijām neviens neko nediskutē, bet viss notiek. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq91 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es šodien gribu parunāt ne kā Saeimas deputāts, bet kā cilvēks, kas dzīvo Daugavpilī. Kā cilvēks dzīvoju tajā zonā, ko šodien mēs saucam par 30 kilometru zonu. Un es tagad zinu, ko tas nozīmē, tā kā es tur ļoti ilgi dzīvoju. Jūs zināt, ka katram projektam ir savi plusi un savi mīnusi. Mēs šodien nevaram par šiem projektiem teikt, ka tiem ir tikai mīnusi. Viena puse ir tā, ko es kā cilvēks, kas ļoti ilgi strādājis biznesā, šodien zinu, - ka mums Latvijā nav savas elektrības un mums vajag kaut ko mainīt un domāt par to, kur mēs dabūsim savu elektrību. Bet otra puse ir tā, ka mums visiem vajag domāt par tiem cilvēkiem, kas šodien dzīvo tur, Daugavpilī, tajā rajonā. Un tur ir tādi pagasti kā Demenes pagasts, Medumi. Es runāju ar cilvēkiem, ar tiem cilvēkiem, kas tur dzīvoja, un viņi šodien... es ticu, ka tagad, šodien, tā tas ir... viņi ļoti baidās par savu nākotni, par saviem bērniem, par savu veselību. Kā būs tālāk? Un es domāju, ka mums šodien... nevienam deputātam, nevienam cilvēkam nav nevienas atbildes uz šiem jautājumiem. Kā būs nākotnē ar tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo? Es domāju, ka šeit šodien es nevaru pateikt un nepateikšu jums neko jaunu par to, ka Latgalē ir liels bezdarbs. Un mēs tagad gribam uzzināt - es un tie cilvēki, kas dzīvo Daugavpils rajonā -, ko mēs varam paņemt no šiem projektiem. Vai būs mums kādas darba vietas? Ja būs, tad cik būs? Un mēs šodien runājam - mēs tagad, pēdējā laikā, visu laiku runājam par to! -, ka mums budžetā nav naudas, un tagad vēl tas jautājums, jā... Nu, ja mēs tagad runājam, ka mums visu laiku nav budžetā naudas, tad jautājums tāds: vai no šiem projektiem mēs varam kaut ko paņemt, kādu naudu? Es tagad runāju par kādiem sociālajiem nodokļiem un citiem nodokļiem... Viss iet valsts budžetā... Un tagad es gribu jums pateikt - vajag padomāt ne par naudu, bet par tiem cilvēkiem, kas tur tad dzīvo. Un vēl. Mēs tagad zinām, ka mums ir problēma ar jauniem cilvēkiem, ar to, ka viņi tagad brauc projām uz ārzemēm, - un tā tālāk, un tā tālāk. Es domāju, ka, kamēr mēs tagad pieņemam tādu lēmumu par šiem projektiem, tie cilvēki, kas dzīvoja Daugavpils rajona Demenes pagastā un Medumu pagastā, es domāju, jau ir aizbraukuši. Viņi ir aizbraukuši, un tagad tur būs - es nebaidos teikt tādus vārdus! - tukša vieta. Paldies.".
- 2012_02_02-seq90 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Rihardam Eigimam.".
- 2011_06_02-seq116 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Rihardam Eigimam.".
- 2012_02_02-seq89 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tiešām ir prieks, ka ZZS, iesniegdama šo pieprasījumu, ir izraisījusi Saeimā diskusiju par šo jautājumu, bet, protams, mēs joprojām neesam saņēmuši atbildes uz tiem jautājumiem, kurus mēs rakstījām pieprasījumā. Un, kā minēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, mēs joprojām gaidām Lietuvas puses piedāvājumu, jo mēs tiešām nezinām, ko Lietuvas puse mums ir gatava piedāvāt. Tagad varbūt tā vietā, lai gaidītu, mēs uzdodam viņiem tos jautājumus, kuri mūs interesē, lai saņemtu uz tiem atbildes pirms šī nozīmīgā lēmuma pieņemšanas par to, vai Latvija piedalīsies vai nepiedalīsies Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projektā, lai mēs tiešām varētu pamatoti pieņemt šo lēmumu. Mēs izsvērtu atbildes, un tikai tad būtu šis lēmums. Un, protams, lai palīdzētu Ekonomikas ministrijai formulēt jautājumus un īstenībā liktu arī mums, deputātiem, pašiem aizdomāties par šī projekta lietderību, es vienkārši nolasīšu atsevišķus jautājumus, uz kuriem, manuprāt, ir ļoti būtiski zināt atbildes, pirms mēs pieņemam lēmumu par piedalīšanos Visaginas atomelektrostacijas projektā. Valdības deklarācijā ir iekļauts punkts par energoneatkarības un energoefektivitātes veicināšanu. Un tad, protams, rodas jautājums: vai, atbalstot jaunas atomelektrostacijas būvniecību Lietuvā, tiešām tiks veicināta Latvijas energoneatkarība? Vai, Latvijai piedaloties Visaginas atomelektrostacijas projektā, mēs spēsim sasniegt mūsu galvenos mērķus enerģētikā - enerģētisko neatkarību un to, ka 2020.gadā enerģijas galapatēriņā 40 procentus tātad veidos atjaunojami energoresursi? Vai mums pašlaik ir zināms, cik Latvijai izmaksās Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projekta atbalsts un no kādiem līdzekļiem mēs to segsim? Ņemot vērā pieredzi, kāda ir gūta, būvējot citas atomelektrostacijas (un labākais piemērs pašlaik ir Somijā, kur būvniecības gaitā ļoti būtiski pieaug būvniecības izmaksas), protams, rodas jautājums - vai visos šajos aprēķinos mēs esam ņēmuši vērā to, ka, pieaugot būvniecības cenām, kopējās izmaksas stacijas būvniecībā būs daudz, daudz lielākas? Cik lielas tās būs - es domāju, uz to, protams, neviens nespēj sniegt atbildi argumentēti un pareizi. Jautājums par kodolatkritumiem. Lietuva, neapšaubāmi, mēģina risināt šos jautājumus, būvējot kodolatkritumu virszemes glabātavu, lai esošās Ignalinas atomelektrostacijas atkritumus varētu beidzot apglabāt atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Bet, kā mēs zinām, atomelektrostacijās, kur tiek izmantota kodoldegviela, ir jābūt arī dziļās noglabāšanas glabātavai. Pēc Lietuvas puses aprēķiniem, tie ir aptuveni 2 miljardi latu. Ir jautājums - vai, diskutējot par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību, šis jautājums arī ir iekļauts kopējās izmaksās, vai tas būs tāds ārkārtējas situācijas jautājums, kad pēkšņi visām dalībvalstīm, kas piedalīsies šajā projektā, būs jānosedz arī šie izdevumi? Tam jābūt ir skaidram pirms lēmuma pieņemšanas. Runājot par elektroenerģijas tirgu, mēs, protams, runājam par to, ka mēs esam gatavi pievienoties Nord Pool. Tā, protams, ir ļoti nozīmīga lieta, bet tad atkal ir jautājums, uz ko neviens nespēj atbildēt. Ja Latvija piedalās šajā projektā, tad, protams, mēs it kā droši vien apsolīsimies pirkt to enerģiju, kas tiks ražota Visaginas atomelektrostacijā, jo mēs būsim līdzīpašnieki. Un tad ir jautājums: vai tā cena, par kādu Visaginas atomelektrostacija pārdos elektrību, brīžiem nebūs lielāka nekā Nord Pool piedāvātā? Un tādā gadījumā rodas jautājums: vai mēs tiešām pirksim šo dārgāko elektrību, bet nepirksim to, kas ir lētāka? Tas ir jautājums, uz kuru mēs, protams, pašlaik nevaram atbildēt, bet, manuprāt, šie ir nozīmīgi faktori, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par to, vai mēs piedalāmies vai nepiedalāmies šajā projektā. Ja mēs esam gatavi kaimiņvalstī ieguldīt lielus līdzekļus, tad, protams, mums vienmēr ir jāpasaka, kādi ir ieguvumi, kādi ir zaudējumi. Un šajā gadījumā, protams, ja mēs runājam par šo provizorisko 1 miljardu eiro, kas būtu nepieciešams kā ieguldījums atomelektrostacijas būvniecībā, vai mēs esam veikuši aprēķinus, kā varbūt šo naudu varētu lietderīgāk investēt Latvijas ekonomikā, domājot par to pašu energoneatkarību un energoefektivitātes paaugstināšanu? Cik darba vietu tas radītu Latvijā? Cik nodokļos mēs samaksātu? Vai tiešām tad mums nebūtu jārunā nevis par budžeta taupīšanu, bet varbūt tad būtu runa par to, ka mēs investējam budžeta līdzekļus attīstībā? Tiek minēts kā pozitīvais tas, ka Visaginas atomelektrostacijā tiek piedāvāta jaunākā, modernākā tehnoloģija. Neapšaubāmi, tas tā ir, jo pašlaik, būvējot jebkuru jaunu bīstamu objektu, ir jāizmanto jaunākās pieejamās tehnoloģijas. It kā tiek piedāvāts trešās vai trešās plus paaudzes kodolreaktors. Nu, ja tas ir trešās plus paaudzes kodolreaktors, tad jāsaka tā, ka mēs Baltijas reģionā atradīsimies kā laboratorijā, jo pasaulē nekur vēl nav uzbūvēts trīs plus paaudzes reaktors. Rezultātā tas zināmā mērā būs pilotprojekts, jo viena lieta ir izstrādāt tehnoloģiju laboratorijā, bet otra lieta - to ieviest reāli dzīvē. Un droši vien būvniecības gaitā būs jāveic daudzas korekcijas tieši būvniecībā, pielāgojot, precizējot tehnoloģiju, lai tā finālā darbotos. Un te, protams, parādās tie drošības riski, par ko runāja Seržanta kungs. Latvija, protams, ir zaļa valsts. Ne velti tā ir atzīta par otro zaļāko valsti pasaulē, par ko, protams, var strīdēties vienmēr, pēc kādiem kritērijiem tas tiek vērtēts. Bet tajā pašā laikā, manuprāt, runājot par investīcijām, mēs varētu daudz plašāk izmantot atjaunojamo energoresursu ražošanu šeit pat, Latvijā, un ieguldīt tos Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi uz 2020.gadu nodrošinot gan to, ka no enerģijas galapatēriņa 40 procentus veidos atjaunojamie energoresursi, gan arī tajā pašā laikā mums būs gan darba vietas, gan nodokļi. Un vēl viena būtiska lieta, par ko gribētos runāt, un tās, protams, ir izmaksas, jo šādi bīstami objekti ir jāapdrošina. Jāapdrošina pret iespējamiem avāriju riskiem, bet risku apdrošināšana atomelektrostaciju gadījumā ir ļoti augsta. Un tad ir jautājums: vai tajās izmaksās, kas būs tarifos, tiešām šīs izmaksas arī būs ierēķinātas iekšā? Jo pretējā gadījumā, ja tas nebūs izdarīts pašreizējā brīdī, tad tā vai citādi tas tomēr būs jādara vēlāk, jo tā ir obligāta prasība, lai vispār varētu darbināt atomelektrostacijas. Un varbūt pēdējā lieta, ko es gribētu uzsvērt, ir tā, ka visā Eiropā un pasaulē uzbūvētajām un darbojošamies atomelektrostacijām notiek stresa testi pēc Fukušimas katastrofas, un šo stresa testu pamatmērķis ir noteikt, vai esošās stacijas ir drošas no dažādiem aspektiem un vai nav nepieciešami uzlabojumi. Un pirmie rezultāti liecina to, un tāpēc arī Briselē ir uzsāktas diskusijas... ne tikai Briselē, bet arī Vīnē, Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā, ir uzsāktas diskusijas par to, ka ir jāpalielina drošības prasības atomelektrostacijām. Jo īpaši tām stacijām, kas tiks būvētas no jauna. Un tad, protams, vēl nav nodefinētas visas prasības... Bet tas ir jāņem vērā, ka tā vai citādi tas palielinās projekta investīcijas, tas palielinās tarifa pašizmaksu. Un tad ir tas jautājums, vai finālā tā elektroenerģijas cena nebūs tik liela, ka mums tiešām nebūs izdevīgi pirkt šo elektroenerģiju, it īpaši periodos, kādi bija, piemēram, divus gadus atpakaļ, kad visu pavasari mēs Daugavā spējām ražot tik daudz elektroenerģijas, cik pietiek mums pašiem, un vēl varējām pārdot uz ārpusi. Vai, iesaistoties šajā projektā, mēs neuzliekam sev kaut kādas važas? Šie ir tikai atsevišķi jautājumi, uz kuriem mēs neesam saņēmuši atbildes. Uz daudziem jautājumiem mēs nezinām atbildes, jo arī Lietuvas puse nespēj mums noformulēt šīs atbildes. Tāpēc, manuprāt, pirms mēs tiešām pieņemam šo svarīgo lēmumu par to, vai Latvija piedalīsies vai nepiedalīsies šajā projektā, saņemsim šīs atbildes! Būsim godīgi pret saviem vēlētājiem, bet, ja ne pret vēlētājiem, tad paši pret sevi, pret savu sirdsapziņu! Jo īstenībā, manuprāt, šis ir ļoti būtisks jautājums, kurā ir nepieciešamas atbildes, pirms mēs pieņemam galīgo lēmumu. Tā ka lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai tiešām šo diskusiju mēs turpinātu un tiešām saņemtu atbildes uz tiem jautājumiem, kas ir formulēti pieprasījumā. Un ne tikai uz šiem jautājumiem. Lai tiešām tas lēmums, ko Latvija taisās pieņemt, iespējams, februārī, būtu izsvērts, pamatots, jo tas būs ilgtermiņa lēmums. Paldies.".
- 2012_02_02-seq87 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Vispirms gribu pateikties par iespēju izteikties par šo tēmu. Tā, neapšaubāmi, ir ļoti aktuāla un liela mēroga izšķiršanās Latvijai. Pēc būtības šeit jāskata trīs dažādi griezumi: energoapgādes drošība, ekonomiskais izdevīgums un vides aspekts. Runājot par apgādes drošību, Baltijas kopējā elektroapgādes sistēma vēsturiski ir ļoti veiksmīgi izveidota, paredzot būtiski lielāku elektroenerģijas patēriņa un jaudas rezervi. Taču pēc Ignalinas kodolreaktora slēgšanas 2009.gada beigās Lietuva ir ievērojami zaudējusi savu energoneatkarību - no eksportētājvalsts tā ir kļuvusi par importētāju. Lietuva ir... Šobrīd mūsu dienvidu kaimiņš importē aptuveni 60 procentus no patērētās elektroenerģijas, kura tiek iepirkta galvenokārt no Krievijas. Latvijas interesēs būtu, ja mūsu kaimiņš tomēr kļūtu pašpietiekams, kuru nevar viegli izsist no līdzsvara kādi negaidīti satricinājumi, kas, neapšaubāmi, iespaidotu arī Latviju. Tāpat Latvija tuvākajos gados tomēr plāno kāpināt ražošanas īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, kas neizbēgami prasīs daudz lielāku energopatēriņu, bet šādas papildu jaudas reģionā šobrīd nav pieejamas. Taču, neraugoties uz iepriekš minēto, Latvijas pusei, izvērtējot dalību Visaginas projektā, tomēr jāvērtē ekonomiskie aspekti. Latvijas puses dalība ir plānota aptuveni 20 procentu apmērā, kas nozīmē, ka vienu piekto daļu no saražotās elektroenerģijas varēsim iepirkt par pašizmaksu. Lai arī kodolenerģija ir uzskatāma par lētāko enerģiju, man tomēr ir jāpiekrīt deputātiem, ka šobrīd precīzas atbildes uz to, kā tas ietekmēs tarifus un budžetu, nav. Tāpat jāatzīst vides piesārņojuma riski. Pieļauju, ka detalizētāk par tiem varētu pastāstīt pieprasījuma autori, kuru pārstāvji ir bijuši Ministru kabineta locekļi jau no paša šī projekta sākuma. Vēlos vien piebilst, ka šobrīd Eiropā darbojas vairāk par 180 kodolstacijām, un Visaginas stacija būtu viena no modernākajām. Lai arī atomelektrostaciju avāriju sekas var būt grandiozas, taču varbūtība, ka tās iestāsies, tomēr ir visai niecīga. Visbeidzot vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas puse nav uzņēmusies nekādas saistības, kas liktu tai obligāti piedalīties šajā projektā. Mēs šobrīd gaidām no Lietuvas puses detalizētu piedāvājumu, pēc kura saņemšanas tad arī tiktu izvērtēta iespējamā dalība šajā projektā. Ir ļoti daudz neskaidrību un neatbildētu jautājumu, uz kuriem atbilžu nav ne tikai deputātiem, bet arī ministriem un, šķiet, arī pašiem šī projekta virzītājiem. Paldies par uzmanību.".
- 2012_02_02-seq85 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es tā kā vairāk pievērsīšos ar šo atomstaciju saistītajiem drošības jautājumiem. Pasaules praksē ir pieņemts, ka ap atomstacijām parasti ir 30 kilometru plata tā saucamā neatliekamo pasākumu plānošanas zona, kurā savlaicīgi tiek izplānotas gan evakuācijas iespējas, gan arī terorisma draudu novēršanas pasākumi. Visaginas atomstacijas gadījumā 30 kilometri - tas ir Daugavpils centrs. Tie ir faktiski astoņi Daugavpils rajona pagasti un puse pilsētas, tie ir apmēram 70 tūkstoši iedzīvotāju. Un jebkādas - pat vismazākās! - radioaktīvo vielu noplūdes gadījumā to mākonis atkarībā no vēja stipruma sasniegs mūsu robežu piecās minūtēs, bet Daugavpili - jau 15 minūtēs. Daudzi no mums, protams, vēl atceras arī tā saucamo civilās aizsardzības mācību, ar ko mūs padomju laikā „baroja”, un tur bija, teiksim, tādas zināšanu „pērles”: ja jūs esat ieraudzījis atomsprādziena „sēni”, tad sameklējiet tuvāko uzkalniņu vai grāvi, nogulieties, un ar jums nekas nenotiks. Jā! Protams, tā tas viss nav. Un nu, lai kaut cik noskaidrotu, vismaz gūtu kaut kādu informāciju par to, vai mūsu valsts institūcijas ir sākušas gatavoties kaut kam tādam, mēs uzdevām konkrētus jautājumus Iekšlietu ministrijai, sākot ar to, cik drošs ir šis jaunais projekts un vai ir apzināti visi iespējamie apdraudējumi, un cik daudz finanšu līdzekļu būtu jāiegulda, lai uzturētu attiecīgo drošības iestāžu reaģēšanas gatavības pakāpi Latvijas teritorijā, un vai ir aprēķināti un modulēti iespējamie avāriju vai katastrofu seku scenāriji, ja notiks kaut kas neparedzēts, un kā tiks apdraudēti, teiksim, iedzīvotāji un daba, un vai ir plānots, kur un kā piecu minūšu laikā evakuēt šos manis pieminētos 70 tūkstošus cilvēku. Tādu un līdzīgu jautājumu, protams, būtu daudz, bet no ministrijas mēs diemžēl saņēmām tādu visai vispārīgu atbildi, ka esot civilās aizsardzības plāns, kurā paredzēts, piemēram, kā rīkoties, ja valsts teritorijā nokrīt radioaktīvs mākslīgais pavadonis. Tomēr mēs visi labi atceramies, kāda panika valdīja Iekšlietu ministrijā pirms dažiem gadiem, kad Salacgrīvā it kā nokrita nezināms debess ķermenis - meteorīts. Tad bija panika un neviens nesaprata, ko un kā darīt. Šīs atbildes nobeigumā norādīts (tagad es nocitēšu), ka „atbilstoši valsts iestāžu kompetenču sadalījumam galvenā atbildīgā ministrija radiācijas un kodoldrošības jomā ir Vides ministrija, un, ņemot vērā Nacionālās drošības likuma 23.panta otrajā daļā minēto, katra vērtē esošo nozaru apdraudējumu, plānu apdraudējumu, to novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu”. Līdz ar to mēs saprotam, ka Iekšlietu ministrija uzskata, ka radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumi ir jāadresē šai kā atbildīgajai ministrijai. Tad ir jautājums: vai tad arī visi fiziskās drošības pasākumi jāplāno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai? Nu, es to tā kā apšaubu. Un, zinot... Es nezinu, vai Sprūdža kungs ir bijis armijā vai ne, bet man ir bail, ka no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šajā jomā mēs varētu sagaidīt tādu padomu, kuram līdzīgu es dzirdēju savulaik kara katedrā, ka „atomsprādziena gadījumā personisko ieroci vai sapiera lāpstiņu rekomendējam labāk nest izstieptās rokās, lai izvairītos no kūstoša metāla pilēšanas uz kājām”. Protams, var dzīvot ar pārliecību, ka pie mums nekad nekas slikts negadīsies, un smīkņāt par valstīm, kas no atomenerģijas atsakās. Bet, apzinoties to, ka mēs pie pašas robežas sadarbībā taisāmies būvēt kaut ko tik grandiozu un tik bīstamu, mums ir jābūt gataviem uz visu. Un varbūt, pirms sūtīt vienu grāmatvedi šo projektu parakstīt, pajautāsim valsts iedzīvotājiem, ko viņi par šo domā, un varbūt šī būtu tā reize, kad viens referendums patiešām būtu vajadzīgs. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq83 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Šī pieprasījuma būtība ir pilnīgā saskaņā ar šābrīža valdības deklarētajiem koalīcijas darbības pamatprincipiem - atklātību un tiesiskumu. Līdz šim tēma - Latvijas līdzdalība Visaginas AES celtniecības projektā - ir viļāta pa politiķu mutēm kā Brežņeva protēze: ne izspļaut, ne norīt un dikciju bojā kā kartupelis mutē. 2006.gadā tolaiku žuļicīgās valdības galva sadarbības memorandu par atomelektrostacijas celtniecību noslēdza, ne ar vienu, pat ne ar saviem kolēģiem ministriem, nekonsultējoties. Atlika vien tādā pašā gaisotnē atbalstu projektam izteikt sekojošiem diviem Latvijas prezidentiem, no kuriem viens gan nu dikti ilgi minstinājās, kā nekā pats Černobiļas zīvertus gana bija uz savas ādas un uz savām smadzenēm baudījis. Nu laiki, personāži un kažoki ir acīmredzot mainījušies. Un patiess paldies ekonomikas ministram Pavļutim par godīgiem centieniem, patiešām godīgiem centieniem sniegt atbildes uz pieprasījumā minētajiem jautājumiem. Diemžēl vairāk gan kā tekstus. Mūsu pieņēmumi liecina, ka aprēķini ir indikatīvi... tos tiešām sagaidīt arī komisijas sēdē neizdevās, jo laikam ne jau Ekonomikas ministrija nosaka, kas, kā, par cik un kādā veidā notiks. Ekonomikas ministrija par Latvijas enerģētikas stratēģiju līdz 2030.gadam vēsta, ka tad Latvijā energopatēriņā pat veseli 50 procenti būšot tā dēvētās zaļās enerģijas, pie kuras gan kodolenerģija nepieder. Ļoti reāli? Nu, to es saku ar bažām un ironiju, jo vēja ģeneratoriem tūdaļ tiks noteiktas tādas aizsargjoslas, ka neviens Latvijā vēja enerģiju nebūs spējīgs izmantot. Atbalsts biodegvielas ražošanai esot vienkārši absurda greznība. Lai labāk rapšu lauku vietā tad zaļo pērkoņu plantācijas! Galvenais ekonomikas balsts mums noteikti ir eksports, tāpēc jāattīsta elektrības starpsavienojums ar Zviedriju, lai no tās varētu importēt pieprasīto un dārgo zaļo enerģiju, kas, protams, Zviedrijā ražota no tiem 3,5 miljoniem kubikmetru no Latvijas eksportētās šķeldas. Cienījamie kolēģi! Tauta tagad baumo, ka līguma parakstīšana par Latvijas līdzdalību Visaginas AES celtniecībā notikšot jau šāgada februārī, bet Ekonomikas ministrija vēl joprojām runā tikai par indikatīviem aprēķiniem. Tie īstie skaitļi... tie acīmredzot parādīsies pusstundu pirms Ministru kabineta sēdes un pēc vecām, labām tradīcijām lēmums tiks pieņemts, tikai novērtējot aprēķinu aizņemto lapu kilogramus, nevis saturu. Un mūsu premjera Dombrovska spējas pārņemt Kašpirovska talantus, iedvešot tautai pārliecību, ka būs jau labi... ka es visu kontrolēju... ka valdība visu stabilizē... ka mēs visu pārredzam... Nu, šie talanti ir, protams, labi zināmi un bieži tiek pielietoti. Es domāju, tie tiks pielietoti arī šajā gadījumā, bet man šķiet, ka labi gan tas nav. Cienījamie deputāti! Manuprāt, te nenoteiktībā un slepenībā briest afēra „Parex numur 2” - analoģisks informācijas bads sabiedrībā un analoģiska arī summa - no 1 līdz 1,5 miljardiem latu. Par šādu summu palielināsies Latvijas kredītsaistības ar „Latvenergo” starpniecību. Vēl trakāk! „Parex” savulaik vismaz kaut ko bija nomaksājis Latvijai nodokļos. Turpretī nu šāda summa tiks iegrūsta mums ekonomiski ne visai draudzīgās kaimiņvalsts Lietuvas satrunējušās enerģētikas glābšanā. Un kur ir teikts, ka pēc dažiem gadiem šobrīd nieka 40 miljonus gadā pelnošajai valsts energokompānijai „Latvenergo” pusotra miljarda latu parādu slogs un nepieciešamība atjaunot novecojušo elektropārvades infrastruktūru nebūs par smagu? Un tad tā tiks kopā ar visu mūsu Daugavas kaskādi privatizēta, lai atbrīvotu valsti no parādu sloga. Tāds ir mans redzējums uz vienīgo izeju - kā tikt galā ar šādu parādu. Lai nu kā, bet Latvijas sabiedrībai ir tiesības vēl arī pirms līguma noslēgšanas zināt, ar ko tai jārēķinās, kur un kā tiks glabāti kodolatkritumi. Baltijā nav Taimiras, kur kodolatkritumu mucas var ierakt mūžīgajā sasalumā līdzās nosalušo mamutu līķiem. Salaspils zinātnieku „rotaļu” reaktora četru kilogramu kodoldegvielas izvešana Latvijai izmaksāja 12 miljonus dolāru. Bet šāds līdzīgs mantojums no Ignalinas - jau tikai no Ignalinas vien - šobrīd ir mērāms daudzās mucās, nevis kilogramos. Kompānijas Hitachi piedāvātā tehnoloģija, kaut droša, tomēr rada vislielāko radioaktīvo atkritumu daudzumu. Un to glabāšana maksās astronomiskas summas. Tad kāda būs Visaginas atomelektrostacijas ražotās un Latvijai obligāti pēc tam iepērkamās elektroenerģijas pašizmaksa? No kodolenerģijas atsakās Vācija, Zviedrija un arī Itālija. Latvija nez kāpēc grib risināt kodoltehnoloģiju lielvalstu - Japānas, Francijas un Krievijas - problēmas, kur likt un kā atpelnīt tehnoloģiju izstrādē un iekārtu ražošanā ieguldītos līdzekļus. Nu nav tā mūsu problēma, cienījamie kolēģi!... Liela daļa sabiedrības ir kā nozombēta ar bezierunu pārliecību, ka atomenerģija ir lētākais enerģijas ieguves veids. Šiem ļaudīm tāpat kā Ekonomikas ministrijai prasīt pierādījumus šim apgalvojumam ir tas pats, kas fanātiskam kristietim prasīt pierādījumus Dieva eksistencei. Bet, cienījamie kolēģi, te nav runa par ticību. Te ir runa par lielu naudu. Es neticu, ka „Latvenergo” vadība, būdama profesionāla, ir sajūsmā par šo tīri politiski motivēto lēmumu, kuru, neskatoties uz tikai indikatīviem lietderības aprēķiniem, tiesiskuma un atklātības koalīcija jau dziļā slepenībā pieņēmusi kā neizbēgamu faktu, Ministru kabinetam atstājot tiesības tikai formāli to apstiprināt droši vien slēgtā valdības sēdē. Un tagad dažas tīri emocionālas lietas. Esmu bijis Černobiļā pie sagrautā ceturtā reaktora gandrīz vienlaikus ar Valsts prezidentu Zatlera kungu. Mana pārliecība kļuva tik stipra pēc sarunas ar Ukrainas parlamenta komisijas vadītāju, kurš uz jautājumu, kad un par kādu summu tiks pilnībā demontēti neuzsprāgušie reaktori, atbildēja: „Poņaķija ņe imeju.” Tātad - „Nav ne jausmas.” Neviens reaktors līdz šim vēl pilnībā nav demontēts, bet mēs te runājam par atomenerģijas pašizmaksu un reaktora kalpošanas laiku - sešdesmit gadiem. To bieži vien pieminam. Man gan ir drūma sajūta, ka pēc gadiem diviem, pieciem, piecpadsmit, kad kāda nolaupīta pasažieru lidmašīna būs sagrāvusi kādu kodolreaktoru varbūt Japānā, varbūt Amerikā, varbūt Eiropā, tad Eiropa pieņems lēmumu iztikt bez šī enerģijas veida, un atomelektrostaciju akcionāri tad ķersies pie demontāžas. Cik tas izmaksās? Ukrainas parlamentārieša vārdi: „Poņaķija ņe imeju.” Esmu pārliecināts, ka nevienam šobrīd nav īstas nojēgas, cik izdevīga vai neizdevīga ir Latvijas simts gadu līdzdalība Lietuvas energoobjektu stiprināšanā. Vismaz tik ilgi šīs skaidrības nav un nebūs, kamēr, slēpjoties aiz tiesiskuma izkārtnes, šajā jautājumā valda un valdīs tāda slepenība. Man patiess prieks, ka Latvijas Saeimā šī diskusija par atomelektrostacijas celtniecību nu ir. Kaut daļēji, kaut nepilnvērtīgi, bet ir. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq82 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2011_12_15-seq759 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2011_12_15-seq751 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2011_12_15-seq30 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2010_06_17-seq1259 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2010_05_13-seq484 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2010_03_31-seq228 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2012_02_02-seq81 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Pieprasījumu komisija savās divās sēdēs izskatīja deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima un citu deputātu pieprasījumu „Par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas būvniecības finansēšanā”, vispusīgi to izanalizēja ekspertu klātbūtnē un noraidīja kā nepamatotu.".
- 2012_02_02-seq80 spokenText "Paldies. Tātad, pirms mēs sākam balsot par kandidātiem, informēju jūs, ka mums saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu rakstiski ir iesniegts desmit... deviņu deputātu - Vējoņa, Vucāna, Seržanta, Auguļa un citu - priekšlikums nodot lēmuma projektu atpakaļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai atkārtotai izskatīšanai. Tādējādi šis lūgums ir izlemjams balsojot, pirms mēs sākam balsot par lēmuma projektu pēc būtības. Tātad par šo lēmuma projektu var runāt „par” vai „pret”. Es saprotu, ka neviens nav pieteicies... Tad lūdzu zvanu! Balsosim par deviņu deputātu iesniegto priekšlikumu - saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu nodot atpakaļ lēmuma projektu „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai atkārtotai izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 55, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts. Tātad lēmuma projekts atpakaļ netiek nodots un mums ir jābalso par iesniegto lēmuma projektu. Kā jau es vairākkārt informēju opozīcijas deputātus, kas maldināja sabiedrību un kolēģus, ir jābalso par katru no šiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem atsevišķi - tātad alfabēta kārtībā, kā viņi ir arī iesniegti... sakārtoti lēmuma projektā. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Aināru Dimantu apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 31, atturas - 11. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Aiju Dulevsku apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - 12. Aija Dulevska par padomes locekli apstiprināta. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Gintu Grūbi apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - 12. Gints Grūbe par padomes locekli apstiprināts. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Daini Mjartānu apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - 9. Dainis Mjartāns par padomes locekli apstiprināts. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ivaru Zviedri apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 30, atturas - 7. Ivars Zviedris par padomes locekli apstiprināts. (Aplausi.) Paldies. Līdz ar to lēmums „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu” ir pieņemts un visi pieteiktie kandidāti ir apstiprināti. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 27, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”. Deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima, Seržanta, Auguļa, Brigmaņa, Grigules, Vucāna, Jurševskas, Klauža pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā”. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2012_02_02-seq79 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izvirzot kandidātus darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, strādāja ļoti atbildīgi. Bija ļoti plaša nevalstisko organizāciju iesaiste, to priekšlikumi brīžam bija dažādi, brīžam pat savstarpēji pretrunīgi, un komisija tos ņēma vērā pie izvērtēšanas. Kritēriji kandidātu atlasei tika iepriekš minēti, un es tos vēlreiz šodien atkārtoju un uzsveru, ka pamatkritēriji - pamatkritēriji! - ir profesionalitāte un laba reputācija, nevis kādi citi kritēriji, kā te iesaka, piemēram, tautība. Galvenais kritērijs ir profesionalitāte! Procedūra bija demokrātiska. Deputāti, arī tie, kas nestrādā komisijā, tika publiski aicināti iesaistīties diskusijās, nākt klajā ar dažādiem jautājumiem un ieteikumiem. Tie, kas vēlējās, šo iespēju izmantoja. Tie, kas nevēlējās, tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Tā. Nākot pretī opozīcijai... te izskanēja pārmetumi par opozīcijas viedokļa neņemšanu vērā... šie pārmetumi ir pilnībā... nu, es neteikšu, ka tie būtu ļoti pamatoti, jo komisija pat pārcēla - pārcēla! - balsojumu par kandidātiem uz ārkārtas sēdi, nākot pretī kādam opozīcijas loceklim... tātad īpaši pārcēla sēdi, lai viņš varētu piedalīties šajā komisijas sēdē un izteikt savu - politiķa un deputāta - viedokli un gribu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Taisnība!”) Tā ir taisnība, jā! Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzskata, ka pēc atklātas un dziļas pretendentu izvērtēšanas konkursa divās kārtās, kā arī uzklausot nevalstisko organizāciju viedokli, tā ir izraudzījusies piecus profesionālākos kandidātus ar nevainojamu reputāciju un viņi sastrādājoties spēs izveidot profesionāli spēcīgu komandu. Tie ir Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Gints Grūbe, Dainis Mjartāns, Ivars Zviedris. Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja minēto piecu kandidātu izvirzīšanu darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu!".
- 2012_02_02-seq78 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. (Aplausi.) Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze vēlas ko piebilst?".
- 2012_02_02-seq77 spokenText "Godājamie kolēģi, es izmantošu tiesības uz repliku. Nav vis tā, kā Čepānes kundze stāsta, it īpaši attiecībā uz virkni jautājumu. Protams, man nav līdzi grāmatas, ko citēt, lai nopietnāku skatu piešķirtu saviem vārdiem. Es grāmatas līdzi nenēsāju tik bieži kā viņa. Bet būtība ir tāda, ka patiesībā mēs ar viņu studējām vienā augstskolā un tie pasniedzēji, kuri mums ir devuši zināšanas, principā ir vieni un tie paši, no vienas un tās pašas skolas, līdz ar to es nedomāju, ka principiālos jautājumos mūsu viedokļi ir atšķirīgi. Bet es vēlētos atgādināt vienu klasisku piemēru attiecībā uz Juridisko komisiju. Ja jau šeit pieminēja tiesnešu ievēlēšanas kārtību, tad jāteic, ka Juridiskā komisija neatbalstīja viena tiesneša apstiprināšanu, bet Saeima nobalsoja „par” minētā tiesneša apstiprināšanu. Mēs nevaram šajā gadījumā runāt par to, ka minētās komisijas - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas - lēmumi, starplēmumi nevirzīt kādu no minētajiem kandidātiem ir attaisnojami ar to, kas patiesībā notiek, piemēram, Juridiskajā komisijā. Un kāds rezultāts varētu būt Saeimā? Un, ja jau te rādīja grāmatu ar apsvērumiem un idejām, tad jāteic, ka, piemēram, ir ļoti interesanta ASV (ne Krievijas!) tiesību teorētiķa Bruno Leoni darbā Freedom and the Law (piedodiet, ka to saku angļu valodā, bet es citēju autora darba nosaukumu angļu valodā!) aprakstītā situācija: ir iespējams attaisnot netaisnīgumu pret kādu ar mērķi panākt citu cilvēku skatījumā lietderīgu lēmumu. Un šajā gadījumā es domāju, ka tas netaisnīgums ir pret pārējiem kandidātiem, kuri bija pieteikušies, un jūs šajā gadījumā vienīgi atražojat un realizējat savas intereses. Līdz ar to, godājamā Čepānes kundze, es domāju, ar to jums būtu jāsamierinās.".
- 2012_02_02-seq75 spokenText "Labdien, ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šobrīd izskatāmā jautājuma ietvaros es vēlos norādīt uz problēmu, kura būtu jārisina jaunajai padomei un kura šobrīd ir aktuāla vietējiem Latvijas uzņēmējiem, kuri strādā mediju tirgū. Lietas būtība ir sekojoša. Ir virkne raidstaciju, kas veidotas ārvalstīs un kas tiek retranslētas vai pārraidītas ierakstā Latvijas mediju telpā, un tās saturā ievieto Latvijas tirgum paredzētu reklāmu. Piemēram, kaimiņvalstī Krievijā radītu raidstaciju programmas tiek pārraidītas Latvijas telpā. Uzņēmēji Krievijā, neapšaubāmi, ir spējīgi savās raidstacijās ieguldīt milzīgus resursus un padarīt šos produktus grūti izkonkurējamus Latvijas uzņēmējiem. Tas rada kropļojošu un neveselīgu uzņēmējdarbības vidi tiem Latvijas nacionālajiem uzņēmējiem, kuri savas radioprogrammas simtprocentīgi ir radījuši un gatavojuši Latvijā, ieguldot savus resursus, nodarbinot desmitiem cilvēku vienas raidstacijas izveidē un maksājot nodokļus. Savukārt retranslētās raidstacijas dažkārt nodarbina vienu vai divus cilvēkus, bet agresīvi iejaucas reklāmas tirgū, tādā veidā negodīgi atņemot ienākumus Latvijas uzņēmējiem. Tā nav veselīga un godīga konkurence. Šo ziņu es gribētu nodot jaunajai padomei kā ceļamaizi. Dariet visu iespējamo, lai beidzot Latvijas mediju telpā tiktu aizstāvēts Latvijas uzņēmējs, kas savus produktus rada Latvijā! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq73 spokenText "Kolēģi! Opozīcija apgalvo, ka kandidātu izvirzīšanas procedūra neatbilstot demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem. Un tiek draudēts pat ar lēmuma pieņemšanas procedūras apstrīdēšanu Satversmes tiesā. Es varētu jau izvirzīt... Protams, jūs varat izvirzīt dažādas sazvērestības teorijas par Ēlertes sarakstiem un par Čepānes sarakstiem, par Čaklā sarakstiem un par Zatlera sarakstiem... Es domāju, ka papīrs pacieš visu. Taču es domāju, ka šī procedūra nav pārkāpta. Un kāpēc? Pirmām kārtām es gribētu vērsties pie tiem deputātiem, kuri nebija 9.Saeimā, kad 9.Saeimas laikā tika apstiprināti šīs padomes locekļi. Tas notika, pirmkārt, aizklāti, otrkārt, tas notika pa kaktiem, kad viss sarunāts. Tas notika pilnīgi bez diskusijām. Tas notika gandrīz arī bez minoritātēm. Katra partija dabūja savējo. Visi bija apmierināti - gan oligarhi, gan „Saskaņas Centrs”, gan Zaļo un Zemnieku savienība. Un rezultātā, kā jau šeit tika minēts, „Saskaņas Centrs” bija apmierināts par savu kandidātu, bijušās padomes priekšsēdētāju. Kad TV programmā bija paredzēts raidīt neglaimojošu filmu par Putinu, viņš paziņoja, ka nedarbojoties horizontālais taimkods. Arī ZZS bija apmierināta, jo padome ar Latvijas televīzijas vadības starpniecību nodrošināja plašu un regulāru skatu uz Ventspili. Un visi jūs bijāt apmierināti ar to, kādā veidā tika dalīta nacionālā bagātība - licences. Un šeit ir jautājums: vai patiešām šī procedūra, kad pirmo reizi notiek atklāta diskusija par kandidātiem dažādās stadijās, kad šie kandidāti ir bijuši spiesti iziet cauri noteiktam sietam... vai šeit, Saeimā, vajadzēja likt priekšā visiem simts deputātiem vai cik nu mēs esam zālē... likt balsot par 41 kandidātu vai pēc tam par pusi vai 15 kandidātiem... Es gribētu teikt, ka tomēr ne. Un tāpēc vilksim paralēles ar tiesnešu ievēlēšanu vai apstiprināšanu. Visupirms tātad visi tie kandidāti, kuri vēlētos kļūt par tiesnešiem, šeit nenonāk uz jūsu galdiem. Visupirms ir Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, tad ir atsevišķas tiesas, tad ir Tiesu administrācija, un galu galā visu šo jautājumu... Pirms kandidāta biogrāfija un atsauksmes nonāk šeit uz galda, par to lemj Juridiskā komisija. Līdz šim pret to nekādas iebildes šajā gadījumā nav bijušas. Un es patiešām domāju, ka šī procedūra, kamēr es no 2006.gada šeit esmu, tiek ievērota, bet es saprotu arī opozīcijas bažas. Un īpaši es vēršos pie saviem kolēģiem juristiem, kas te ārkārtīgi daudz runā par demokrātijas principu pārkāpumiem un par lūgumiem pēc taisnības, un arī pie Elksniņa kunga es vēršos. Ir tāda grāmatiņa „Mērfija likumi juristiem”. Man to pirms kāda laika uzdāvināja. Visu iemīļotie likumi ar jauniem papildinājumiem te ir apkopoti vienā grāmatā, un 64.lapaspusē ir Džuaresa 3.likums, kurš skan: „Lūgums pēc taisnības bieži vien ir skaidrojams ar prasību pēc netaisnības, kas ir kāda interesēs.” Balsosim par šiem kandidātiem un neatbalstīsim šo netaisnību, kas ir figurējusi visu laiku līdz šim laikam! (No zāles dep. A.Lejiņš: „Pareizi!”) Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq71 spokenText "Manuprāt... manuprāt, tas, ka nebija iespējas veidot alternatīvu balsojumu, ir ļoti apšaubāmi. Man šķiet, ka elektroniskā sistēma var, teiksim, to atļaut. Un vēlreiz.. vēlreiz es domāju, ka galvenā joma, kur strādās jaunā padome, būs krievu mediju ierobežošana Latvijā. (Izsaucieni no zāles.) Tas notiek... O, jā... viņi to pat neslēpj! Tikai nesen Modern Times Group nopirka TV5, bet jau pašlaik TV5 informatīvais dienests faktiski ir likvidēts. Likvidēti vairāki raidījumi krievu valodā, un man šķiet, ka šis process var turpināties. Man šķiet, ka tas tikai veido Latviju kā divkopienu valsti, kuru jūs it kā negribat, bet es jums varu atgādināt, ka Krievijas Federācijas raidījumi sākas divas stundas vēlāk nekā latviešu. Un šodien man bija iespēja sešos no rīta skatīties Krievijas valsts kanālu, bet Latvijas kanāls sākas tikai pulksten 6.45 (No zāles dep. I.Rībenas starpsauciens.)... piedodiet, ja... Un pašlaik... pašlaik, mīļie cilvēki, jūs varat lemt par jebko, bet satelīttelevīzija... satelīttelevīzija dod cilvēkam iespēju skatīties jebkuru saturu bez „Visu Latvijai!” ietekmes. Paldies. Nebalsošu „par” jūsu piedāvājumu!".
- 2012_02_02-seq70 spokenText "Kabanova kungs! Es jau paskaidroju iepriekšējiem runātājiem! Mēs nebalsosim par sarakstu, bet par katru no kandidātiem atsevišķi! Vēl vienu reizi atkārtoju!".
- 2012_02_02-seq69 spokenText "Labdien, cienījamie klātesošie! Nesen mums viens mūsu kolēģis, uzstājoties par ārpolitikas jomu, minēja Vācijas piemēru kā demokrātijas piemēru, kā paraugu Latvijai. Es šoreiz gribētu jums atgādināt, ka Vācijas kanclere Merkele nesen uzstājās ar iniciatīvu izveidot speciālu kvotu nacionālajām minoritātēm - 20 procentu apjomā. Daži no klātesošajiem salīdzina Latvijas krievus... krieviski runājošos ar Vācijā dzīvojošajiem turkiem. Pēc manām domām, tas ir metodoloģiski nepareizi, jo vēl pirms simts gadiem, pat vēl pirms dažiem gadu desmitiem turki Vācijā nedzīvoja, tā ir pilnīgi jauna imigrantu kopiena, bet tomēr Vācijas valdība izveidoja speciālu kvotu - 20 procentu apjomā - jauniem ieceļojušajiem. Bet ko mēs redzam šajā konkrētajā gadījumā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi? Mēs redzam, ka starp pieciem virzītajiem kandidātiem nav neviena cilvēka, kas pārstāv nacionālās minoritātes. Starp cilvēkiem, kuri bija virzīti pirms tam, bija Aleksandrs Mirļins, visiem pazīstams cilvēks, kas pirms 20 gadiem veidoja televīzijas raidījumu barikāžu laikā un atspoguļoja toreiz Latvijas Republikas pozīciju. Bet diemžēl viņš nav tagad starp tiem cilvēkiem, kuri tiek virzīti. Kāpēc tas tā ir? Man liekas, tas notiek tāpēc, ka ideoloģisko virzienu konkrēti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā veido „Visu Latvijai!”--„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, un man nav ne mazāko šaubu, ka jaunā padome būs vēl viena filiāle šai partijai. Un tāpēc arī tās frakcijas pārstāvji īpaši dedzīgi šodien uzstājas un atbalsta kritērijus, pēc kuriem bija virzīti kandidāti. Šie kritēriji ir, maigi sakot, apšaubāmi, jo mēs tagad par tiesnešiem balsojam par katru tiesnesi atsevišķi, nevis pēc saraksta. Bet mums piedāvā cilvēkus, kuri arī ir valsts amatpersonas.".
- 2012_02_02-seq68 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Vai jūs arī vēlaties runāt 7 minūtes vienā reizē? (Dep. N.Kabanovs neatbild. No zāles dep. D.Stalts: „Viņš nesaprot!”)".
- 2012_02_02-seq67 spokenText "Paldies. Es ceru, ka balsojums notiks bez sarežģījumiem... Otro gadu esmu šeit deputāts. Pirms tam bijusi iespēja vērot Saeimas dzīvi kā žurnālistam. Esmu nonācis pie vairākiem secinājumiem. Un viena tāda kopsakarība, ko esmu novērojis attiecībā uz savu kolēģi Borisu Cileviču, kurš šobrīd uzmanīgi klausās debates, ir tāda, ka tajos gadījumos, kad Saeimas vairākums lemj, iespējams, pretēji viņa uzskatiem, tad šis lēmums allaž ir nedemokrātisks; bieži vien tas ir ne tikai nedemokrātisks, bet arī pretrunā ar cilvēktiesībām un dažādām citām normām. Tad varbūt šajā gadījumā ir jāuzdod jautājums: pie kādas tad sistēmas lēmums tiktu pieņemts demokrātiskāk? Vai tad, ja visi kandidāti - 41 kandidāts - sēdētu šeit, zālē, un klātesošajiem 100 deputātiem būtu jāizdara izvēle starp cilvēkiem, kurus viņi redz pirmo reizi vai kuru CV ir izlasījuši iepriekšējā dienā? Man šķiet, ka demokrātisks lēmums var būt tikai tad, ja tas ir arī kvalitatīvs lēmums. Un kvalitatīvu lēmumu var izdarīt tad, ja deputāti iepazīstas ar kandidātiem un izvērtē viņus. Šajā gadījumā es vēlreiz gribu uzsvērt, man liekas, no iepriekšējo debatētāju teiktā vienu ļoti būtisku lietu - to, ka diskusijas, kurās tika uzklausīti kandidāti, bija atklātas. Līdz ar to katram Saeimas deputātam - ne tikai deputātam! - bija iespējams šajās diskusijās piedalīties, uzklausīt kandidātus un, ja viņam bija šaubas par kādu no izvirzītajiem kandidātiem, tad frakcijas ietvaros rosināt cita kandidāta virzīšanu, atbalstīt vienu vai otru un tā arī šajā kvalitatīvajā diskusijā piedalīties. Rezultātā tie cilvēki, kas tika izvirzīti, tika jau izvirzīti no to cilvēku puses un tika apspriesti to cilvēku vidū, kuri kandidatūrās bija iedziļinājušies. Un rezultātā arī vairākums šo sistēmu vai nu akceptēja, vai nu noliedza. Tāpēc es aicinu tiešām neatsaukties uz demokrātiju tajos gadījumos, kad runa ir vienkārši par savu politisko vai savu sponsoru interešu zaudēšanu, un īstenot kvalitatīvu izvēli, demokrātisku izvēli pēc būtības. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq66 spokenText "Paldies. Raivi, lūdzu, jums vārds!".
- 2012_02_02-seq65 spokenText "Paldies. (Troksnis un jautrība zālē turpinās. No zāles: „Vajag vēlreiz nospiest „info”... Nospiediet!”)".
- 2012_02_02-seq64 spokenText "Lūdzu, tehniski nomainiet runātāju vārdus uz ekrāniem! Vārds tika dots deputātam Raivim Dzintaram, un viņš arī šobrīd runā. (Starpsaucieni, troksnis zālē.)".
- 2012_02_02-seq63 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas darbā es piedalos... (No zāles dep. N.Kabanovs: „Kas tagad uzstājas?” Viņš rāda uz ekrānu pie zāles sienas, kur rakstīts, ka uzstājas Nikolajs Kabanovs.) Saeimas darbā piedalos otro gadu, neklātienē to vērot bijis iespējams pirms tam kā žurnālistam vairākus.... (Zālē troksnis, smiekli, starpsaucieni, aplausi.)".
- 2012_02_02-seq62 spokenText "Tā, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 2.februāra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām lēmuma projektu „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu”, un mums norisinājās debates. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_02_02-seq60 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Kārlis Krēsliņš... nav un Jānis Reirs... tepat ir. Paldies.".
- 2012_02_02-seq58 spokenText "Godātie kolēģi! Tiks dibināta parlamenta grupa sadarbībai ar Portugāles parlamentu. Lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē!".
- 2012_02_02-seq57 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Potapkinam.".
- 2012_02_02-seq56 spokenText "Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka tūlīt ir sēde Juridiskās komisijas telpās.".
- 2012_02_02-seq54 spokenText "Cienījamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas telpās. Lūdzu kolēģus ierasties uz īsu sēdi, lai pieņemtu tos lēmumus, kurus vakar nevarējām pieņemt kvoruma trūkuma dēļ.".
- 2012_02_02-seq52 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Saimnieciskās komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās. Tā nebūs gara. Paldies.".
- 2012_02_02-seq51 spokenText "Paldies. Es lūdzu Elksniņa kungu nemaldināt ne tos, kas klausās mūs... Ir... lēmuma projektā ir iekļauti visi pieci Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, bet balsojums notiks par katru no viņiem atsevišķi. Bet debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Kudumam.".
- 2012_02_02-seq50 spokenText "Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tā paklausījos visas tās runas, kurās vieni un otri spīdoši izklāstīja savus viedokļus. Tik tiešām, man ļoti interesanti bija noklausīties Latkovska kunga viedokli par virkni jautājumu. Es te apskatījos šo un to... Top arī tāds viens uzmetums par iespējamu prasību Satversmes tiesā attiecībā uz minēto ievēlēšanu. Bet būtība ir tāda, ka, ja mēs runājam par Saeimas varu, tad šajā gadījumā minētā vara... ikvienam no jums tā nerodas no tā amata, ko jūs ieņemat. Tā vara balstās uz to, vai to atzīst sabiedrība vai neatzīst. Kāpēc man tagad kā Saeimas deputātam ir jābalso par kaut kādu kolektīvu sarakstu, kura izvērtēšanā, sijāšanā un lēmuma pieņemšanā par kuru es neesmu piedalījies? Kāpēc jābalso par kolektīvu sarakstu, nevis par katru individuāli, atsevišķi, bet par visiem uzreiz? Kāpēc šajā gadījumā jūs neesat tik lielā mērā saprātīgi, lai pieņemtu vislabāko risinājumu un lai izskaidrotu to attiecīgi sabiedrībai, ka jūs kā... mēs nerunāsim par komandu, bet... ka jūs kā treneri septiņu cilvēku sastāvā esat izvirzījuši tikai vienus vai otrus? Bez tam visi tie argumenti attiecībā uz minēto ievēlēšanas procedūru nespēj mani pārliecināt, lai es vispār šajā jautājumā dotu priekšroku jūsu izvēlei. Kāpēc man tagad kā Saeimas deputātam par minētajiem kandidātiem ir tikai jāpasaka „jā” vai „nē”? Kāpēc man nav iespējams izteikties par citiem kandidātiem? Kāpēc pārstāvība Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nav tāda, lai es... Kāpēc es nevarētu tajā izteikties un nevarētu pavērtēt citus kandidātus laikā, kad es, piemēram, kā Saeimas deputāts varu darboties tikai divās Saeimas komisijās? Tajā pašā laikā mēs varam vērot, ka tā komisijas locekļu staigāšana... un arī šodien mēs balsosim par viena komisijas locekļa aizstaigāšanu, jo viņš ir izpildījis savu pienākumu... Un attiecīgi ir virzīti tie kandidāti, kuri, viņu skatījumā, bija vajadzīgi. Un, manā skatījumā, šajā situācijā ierēdņi - un jūs esat ierēdņi (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē, neesam!”), arī es! - tīši sagroza likuma tēzes ar personīgo gribu. Tā ir jūsu griba - virzīt šos kandidātus, nevis likuma prasība, balstoties uz kuru jūs attiecīgi šeit darbojaties. Un jūs acīmredzot šajā gadījumā... mani mulsina, ka jūs uzskatāt, ka jūs esat citas valsts pilsoņi. Mani mulsina tas, ka Saeimas komisijā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kura pētī un vētī minētos kandidātus, - vairākums var rasties un sagrauties atbilstoši regulārai procedūrai attiecībā uz Saeimas komisijas locekļa ievēlēšanu, kuras laikā notiek vienkārša tirgošanās ar balsīm. Jūs, tiesiskuma koalīcija, tirgojaties ar balsīm minētās komisijas ietvaros. Izvēlējāties cietušo un noteicāt arī beneficiārus šīs komisijas ietvaros. Vai tā ir demokrātija attiecībā pret tautu, un vai jūs paužat tautas gribu? Vai tas ir vienlīdzības princips? Tās ir pilnīgas muļķības - tas, ko jūs tagad deklarējat. Bez tam, ja mēs runājam par to kārtību, kura ir praktizēta komisijā, - vai tad pastāv skaidra kārtība, kādā notika konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem kandidātu atlases procesā? Kandidātu izvirzīšanas procedūra tik tiešām bija atklāta, tomēr nebija skaidrs, kādi ir kandidātu atlases kritēriji. Ja mēs runājam par likumā noteiktajām kandidātiem noteikti izvirzāmajām prasībām, tad visi kandidāti atbilst likumā ietvertajam regulējumam. Visi kā viens! Bet kāpēc tiek virzīti tikai šie un tikai šādā veidā? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Likums to atļauj!”) Komisija saņēma daudzu nevalstisko organizāciju viedokļus, tomēr nevienā no atlases posmiem neviena no organizācijām netika iepazīstināta ar citu organizāciju viedokļiem un atsauksmēm par kandidātiem vai par citiem priekšlikumiem. Netika pausts viedoklis, kādā veidā ņemti vērā vai nav ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi par kandidātu kompetencēm. (No zāles: „Melo!”) Komisijas lūgtās rekomendācijas par kandidātiem kā atlases sastāvdaļa ir vērtējamas ļoti apšaubāmi, jo deva iespēju komisijai iegūt subjektīvu informāciju, un tik tiešām minētie kandidāti ir Ēlertes-Mūrnieces saraksta realizācijas forma, kura bija iepriekš paredzama! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq48 spokenText "...rakstīs sūdzību Mandātu un ētikas komisijai, un man atkal sevi būs jāizskata... (Troksnis zālē.) Nu, ja... Tā ka es tomēr aicinātu atbalstīt mūsu iniciatīvu un atgriezties vēlreiz pie balsojuma. Un varbūt arī mazajiem koalīcijas partneriem es varētu tā minēt... Jūs šobrīd domājat, ka esat zirgā, ka nu jums būs teikšana tanī padomē. Bet es jūs apbēdināšu. Arī tur visi lēmumi tiek pieņemti balsojot. Un jūs tur būsiet divi pret trim. Un ir vēl sestais padomes loceklis, ja kāds nezina, un tā ir Sarmīte Ēlerte, kura visu laiku kā ēna (Smiekli. Troksnis zālē.) būs jums aiz muguras. Tā ka padomājiet vēl par to!".
- 2012_02_02-seq46 spokenText "Godājamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Protams, arī man kā cilvēkam, kuram ir bijusi dzīvē zināma saskare ar televīziju, jāseko Latkovska kunga piemēram - jānāk šeit un jārunā. Un tā viena lieta, kur man gribētos drusku oponēt Mūrnieces kundzei... Runa jau nav šobrīd par to, vai mēs te balsojam par pieciem vai balsojam par septiņiem, bet runa ir par to, ka jūs atņemat šīs izvēles tiesības visiem pārējiem... es atvainojos, 93 deputātiem, kuriem varbūt ir cits viedoklis nekā septiņiem jūsu komisijā „par” balsojušajiem. Otra lieta, kas man jāatzīmē, ir tā nelielā dīvainība, kas notika komisijā ceļā no otrās uz trešo kārtu. Es atgādināšu, ka otrajā kārtā no šiem 17 cilvēkiem vislielāko balsu skaitu - 12 balsis - saņēma Tjarves kungs, man liekas... Mirļins un Eglīte trešajā kārtā kaut kā pēkšņi pazuda un vairs... nu, kā saka, šo uzticību neieguva. Un es atgādināšu arī to, ka divi ļoti cienījami kandidāti - Krilovs un Brauna - noņēma savas kandidatūras, motivējot... (No zāles dep. I.Čepāne: „Jā!”) publiski paziņojot, ka viņus neapmierina tas, kā notiek šī kandidātu izraudzīšanās. (No zāles dep. I.Čaklais: „Neapmierina?” Starpsaucieni: „Ar ko vai par ko?”) Tātad acīmredzot viņiem bija iemesls tā domāt. Un tas liek drusku tā kā apšaubīt... Un vispār Saeima, manā uztverē, šobrīd sāk kļūt par tādu kā sabiedrisko organizāciju, tādu kā piedēkli... Tā ka drīz mēs nodarbosimies tikai ar to... (Starpsaucieni no zāles.) Es varētu atbildēt, bet tad jau atkal kāds rakstīs...".
- 2012_02_02-seq45 spokenText "Jums būs iespēja pēc debatēm komisijas vārdā vēl teikt galavārdu. Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No zāles: „Kārli uz padomi!”)".
- 2012_02_02-seq44 spokenText "Paldies, jā...".
- 2012_02_02-seq43 spokenText "Mūrnieces kundze, jūsu runas laiks ir beidzies...".
- 2012_02_02-seq42 spokenText "Paldies, kolēģi, par ļoti interesantajām diskusijām, kuras tiešām ir prieks klausīties. Prieks par viedokļu dažādību. Bet tomēr turēsimies pie faktiem. Aicinu turēties pie faktiem. Tātad - kas attiecas uz diskusijām komisijā. Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka tieši opozīcijas deputāti balsoja par to, lai komisija virzītu piecus padomes locekļus. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Tātad tas tomēr ir fakts, un es ZZS kolēģiem lūgšu rēķināties ar šo faktu. Tā ka jūsu aicinājums virzīt 15 kandidātus šajā kontekstā izskatās vismaz dīvaini. Tagad jautājums par to, kāpēc virzīt piecus. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz vēstuļu no nevalstiskajām organizācijām, un tieši tāds ir nevalstisko organizāciju ieteikums. Profesionālās organizācijas argumentēja, kāpēc ir vajadzīgs virzīt piecus. Piemēram, Latvijas Žurnālistu asociācija raksta: „Aicinām deputātus rīkoties atbildīgi.” Kolēģi! Tātad rīkoties „atbildīgi”. Uzsveru! Tieši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vislabāk apzinās situācijas nopietnību, un tieši viņi ir noteikuši kandidātu vērtēšanas kritērijus. Tātad uzsveru vēlreiz: NVO atzīst, ka komisija ir noteikusi kritērijus! Citēju tālāk: „Vairākkārt ir uzklausījusi kandidātus un tāpēc ir spējīga novērtēt kandidātu atbilstību padomes veicamajiem uzdevumiem. Aicinām jūs izraudzīties piecus visatbilstošākos kandidātus.” Tātad es nolasīju tikai nelielu citātu no Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas parakstītās vēstules, bet līdzīgas vēstules ir sūtījušas arī ļoti daudzas nevalstiskās organizācijas. Un arī ZZS kolēģi, kuri strādā komisijā, to lieliski zina...".
- 2012_02_02-seq40 spokenText "Paldies, kolēģi! Par opozīcijas teikto, ka pozīcija speciāli, apzināti esot ietekmējusi komisijas deputātu skaitu. Es varētu teikt, ka tajā brīdī, kad opozīcija vēlējās mainīt kādas personības komisijās, mums bija proporcija: 6 pozīcijas dalībnieki pret 6 opozīcijas dalībniekiem. Tātad tas arī norāda, cik opozīcija bija ieinteresēta, cik daudz tās deputātu strādāja šajā komisijā. Tā ka es arī šo repliku principā izslēdzu. Tātad mēs esam komisijā divus mēnešus strādājuši pie šo kandidātu atlases, ir bijis maksimāli ievērots likumā noteiktais reglaments, un tāpēc mēs... neuzskatu, ka tie būtu argumenti. Liels paldies par jūsu uzmanību! Lūdzu balsot par šiem pieciem izvirzītajiem kandidātiem. Tātad viss darbs bija veiksmīgi un argumentēti izvērtēts. Šie pieci, es ceru, veidos ļoti labu komandu, kur būs pārstāvētas dažādas kompetences, un viņi cits citu papildinās, viņi strādās kā komanda, kas spēj argumentēti paust savu viedokli, un es domāju, ka šī būs laba komanda un mēs ļoti cītīgi sekosim viņu darbam līdzi. Liels paldies jums!".
- 2012_02_02-seq39 spokenText "Turpiniet!".
- 2012_02_02-seq38 spokenText "Lūdzu pagarinājumu! (No zāles dep. I.Grigule: „Lai runā!”)".
- 2012_02_02-seq37 spokenText "Kazākas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2012_02_02-seq36 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, mīļie kolēģi! Dāmas un kungi! Klātesošie! Šis ir ļoti interesants brīdis, kad mēs pirmo reizi balsosim atklāti par amatpersonām. Un mēs visnotaļ mērķtiecīgi komisijā nolēmām atlikt šo balsošanas laiku, kamēr šis Kārtības ruļļa labojums būs spēkā. Līdz ar to šis ir īpašs brīdis, un es ceru, ka mēs sajutīsimies bišķiņ īpašāk nekā jebkurā citā dienā. Tātad nedaudz par procesu. Kopumā uz NEPLP pieteicās 41 kandidāts, kurus izvirzīja nevalstiskās organizācijas saskaņā ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzaicinājumu. Biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, bija iespējas sniegt komisijai atsauksmes par kandidātiem. Visi - vismaz mūsu frakcijā, tātad Zatlera Reformu partijas frakcijā - deputāti bija aicināti piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, uz kuru bija uzaicināti otrās kārtas 15 kandidāti. Šī apspriešana notika šā gada 10.janvārī, un tajā piedalījās 18 biedrības un asociācijas no dažādu jomu pārstāvjiem, tostarp komunikāciju jomas, Latvijas Televīzijas, Latvijas Cilvēktiesību centra, Latvijas Armēņu kultūras centra, Latvijas Radio un citu jomu profesionāļi. Jāsaka paldies visām nevalstiskajām organizācijām, kas bija izvirzījušas savus kandidātus un kas piedalījās procesā. Ļoti aktīvi savus kandidātus atbalstīja Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija, Reģionālo televīziju asociācija, Latvijas Radio organizāciju asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas asociācija, Latvijas Pilsoniskā alianse. Tātad šis spektrs, kur NVO ir piedalījušās un varējušas paust savu viedokli, ir bijis visnotaļ plaši pārstāvēts, un mani kā deputāti ir ietekmējuši viedokļi gan no manu kolēģu - opozīcijas deputātu - puses, gan no manu pozīcijas kolēģu puses, gan arī NVO paustie viedokļi ir ietekmējuši manu lēmumu, un tāpēc lūdzu... Visiem deputātiem bija iespēja piedalīties šajās diskusijās. Vajadzēja izmantot iespēju, nākt uz Sarkano zāli un piedalīties, uzdot jautājumus un izvērtēt pašiem šos kandidātus. Ja jūs neizmantojāt šādu iespēju, tad tā ir jūsu atbildība, un tad tas ir jūsu lēmuma pieņemšanas veids. (No zāles: „Pareizi!”) Tātad es izslēdzu to, ka nebija iespējas iepazīties ar kandidātiem. Mēs patiešām varam lepoties, ka kandidāti tika izraudzīti demokrātiskā, taisnīgā un caurspīdīgā ceļā. Ikvienam deputātam un NVO pārstāvim bija iespēja sekot līdzi kandidātu atlases procesam, iesaistīties tajā, kā arī aktīvi piedalīties visās diskusijās, kas notika gan komisijas rīkotās, gan arī sabiedrības rīkotās debatēs. Tātad visu bija iespējams uzzināt, noklausīties arī, teiksim, dažādos interneta portālos. Tas viss bija pieejams, un viss ir absolūti... Piemēram, tātad par NVO iesaisti es varētu tikai teikt, ka tā ir bijusi visplašākajā mērā, un es lielu paldies saku NVO dalībniekiem, jo, piemēram, dažādus kandidātus ir izvirzījušas dažādas komisijas, dažādas NVO organizācijas... piemēram, vienu kandidātu varbūt izvirzīja viena, bet maksimālais skaits, ko mēs esam redzējuši, - ka vienu kandidātu izvirza 16 NVO, tātad tur ir pārliecība par šī kandidāta spējām. Tagad nedaudz repliku par to, kā mums ir gājis šajās debatēs. Es gribētu pateikt, kāpēc mans viedoklis ir tāds, ka es principā nevēlējos vēlēt iepriekšējās padomes locekļus, jo tas piemērs, ko mēs piedzīvojām... un es kā sabiedrības locekle piedzīvoju to pazemojumu, kas notika pagājušās padomes jeb pagājušās NEPLP laikā un bija neizsakāms... Piemēram, tas, ka pirms horizontālā taimkoda raidīšanas NEPLP vadītājs zvanīja uz Krieviju ar lūgumu... zvanīja, lai prasītu atļauju, vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, - piedošanu, es domāju, ka tas ir būtisks pārkāpums mūsu, Latvijas, interešu aizstāvībā. Kad mēs uzklausījām iepriekšējo NEPLP locekļu vērtējumu par iepriekšējo sasaukumu, viņi teica, ka īstenībā tur ir bloķējušies trīs padomes locekļi, kas īstenībā pat nav pielaiduši pārējos divus pie informācijas. Tātad tur nav bijis produktīvs darbs. Es nedomāju, ka šādu pēctecību mums vajadzētu ievērot. Nākamā replika... (No zāles: „Laiks! Laiks beidzies!”)".
- 2012_02_02-seq34 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu viens no tiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, kuri ir parakstījuši priekšlikumu šajā jautājumā - šodien šo skatāmo jautājumu atlikt un virzīt to atkārtotai izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā - ar aicinājumu komisijai virzīt uz balsošanu visus tos kandidātus, kuri atbilst formālajiem izsludinātā konkursa nosacījumiem. Es pilnīgi piekrītu tam, ko teica deputāts Ilmārs Latkovskis, - ka sistēma, kas ir uzlikta uz greiziem pamatiem, nevar strādāt labi. Es domāju, ka ar šo piecu kandidātu virzīšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija visu šo procesu ir nolikusi uz greiziem pamatiem. Komisija ir uzurpējusi tās tiesības, kuras ir tikai Saeimai kopumā, - noraidīt kādu no kandidātiem, kas atbilst konkursa nosacījumiem. Tikai mēs visi kopā varam noraidīt šīs kandidatūras! Ja šodien notiks tā, kā ir ierosināts, tad, manuprāt, tas ir precedents, kurš Saeimā var parādīties atkārtoti jebkurā tajā situācijā, kad mēs lemsim par personālijām - par kādu personāliju ievēlēšanu. Pat tādās situācijās, kad ir tikai viens kandidāts, bet atbilstošā komisija viņa kandidatūru ir noraidījusi, tas nozīmēs, ka, skatoties, kā tas notiek šodien, ja komisija būs atbilstošo kandidatūru noraidījusi, mēs varēsim par viņu šeit nebalsot, jo komisija tā jau ir izlēmusi. Jūs jau zināt, ka es nāku no akadēmiskajām aprindām, un arī tur vēlēšanu procedūra ir regulāra procedūra: jebkuram profesoram reizi sešos gados ir jāiet cauri šim vēlēšanu sietam, un arvien biežāk un biežāk ir tādas situācijas, kad uz vienu un to pašu amata vietu pretendē vairāki cilvēki, un arī tur ir šī iepriekšējā izvērtēšana... Un principā ar šādu pieeju Saeima dod signālu sabiedrībai, tajā skaitā akadēmiskajai videi, ka kāds iepriekš ir tiesīgs izlemt galīgo rezultātu, uzurpējot tās tiesības, kuras varbūt ir Profesoru padomei akadēmiskajā vidē, atsevišķus kandidātus atsijājot jau iepriekš... Var dot rekomendācijas (No zāles dep. I.Čepāne: „Protams! Tāpat kā šeit!”)... Manā skatījumā, komisijai ir tiesības izstrādāt rekomendāciju, un - paldies! - viņa to ir izdarījusi. Mums ir rekomendācija pieciem kandidātiem, bet tiesībām lemt ir jābūt mums visiem kopumā. Un tāpēc es uzturu spēkā šo Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu - atgriezt lietu atkārtotai izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un dot mums iespēju balsot par visiem konkursa nolikumam atbilstošajiem kandidātiem. Kā teica Inese Laizāne, viņai ir bijusi iespēja savu izvēli izdarīt, bet kāpēc jūs gribat liegt man un arī citiem deputātiem, kuri nav šajā komisijā, izdarīt šo izvēli? Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq32 spokenText "Paldies, kolēģi! Man ir vēl palicis viens cilvēks, ko es neesmu aprakstījusi. Tātad Daiņa Mjartāna lomu mēs redzam kā organizatoriskā darba, menedžmenta spēju un tātad arī šīs diasporas un reģionu lomas stiprināšanu. Un pēdējais, bet ne mazsvarīgākais, kā saka svešvalodā, kandidāts - Ivars Zviedris. Ieguvis izglītību Latvijas Kultūras akadēmijā. Ārštata korespondents Latvijas Televīzijā, Rūjienas televīzijas direktors. Vairāku filmu producents, operators, režisors, vairāku Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursu laureāts. Viņa pienesums šajā padomē būtu radoša attieksme pret darbu, radoša attieksme pret medijiem, arī reģionālā dimensija, jo mēs ļoti daudz un ļoti bieži esam dzirdējuši par reģionālo mediju problēmām, par trūkumiem saistībā ar reģionālo mediju atspoguļojumu, par problēmām reģionālo mediju darbībā. Šī ir tā sfēra, kurā viņš varētu darboties, jo viņam ir pieredze tieši tajā, izveidojot un vadot reģionālo televīziju. Un noslēgumā gribētu nolasīt vēl pāris citātu no šodienas medijiem, cik es esmu ar tiem iepazinusies un cik man ir bijusi iespēja ar tiem iepazīties. Grūbes kungs ir izteicies žurnālā „Ir”: „Cilvēki lamā politisko eliti, bet tik un tā gaida, ka tā zinās labāk.” Kā jau norādīja šodien šeit debatēs - Čaklā kungs laikam to norādīja -, mēs tiešām esam pēdējā laikā iepazinušies ar ļoti plašu informāciju gan no sabiedriskajām organizācijām, gan no pašiem kandidātiem, gan no līdzšinējā elektronisko plašsaziņas līdzekļu darba un esam veikuši rūpīgu analīzi. Jā, diemžēl nav bijis iespējams ņemt vērā visu nevalstisko organizāciju viedokļus tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šie viedokļi bija pretrunīgi. Un, ņemot vērā vienu nevalstisko organizāciju viedokli, mēs bijām spiesti noraidīt citus; tas diemžēl demokrātijā ir tieši tikpat normāli kā tas, ka mazākums paliek mazākumā. Godātie deputāti! Es aicinu uzticēties šim komisijas veiktajam izvērtējumam, kuram mums bija iespējams sekot līdzi, un atbalstīt komisijas izvirzītos piecus kandidātus. Paldies. Un es atvainojos par pārsniegto uzstāšanās laiku. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq31 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret to? (No zāles: „Nav iebildumu! Lai runā!”) Divas minūtes tiek pievienotas.".
- 2012_02_02-seq30 spokenText "Godātie deputāti! Mēs esam dzirdējuši diezgan daudz dažādu emociju par šo procesu. Es varbūt mazliet ar mazākām emocijām tomēr gribu pieskarties tam, kādi tad ir šie pieci cilvēki, kurus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izvirzījusi un piedāvā jums, Saeimai, šodien balsošanai. Jo tas, ko mēs esam dzirdējuši publiskajā telpā un arī šodien šeit, no tribīnes, runā par to, k��pēc mēs nevirzām 15 vai kāpēc mēs nevirzām 17 kandidātus. Bet es neesmu dzirdējusi nevienu konkrētu argumentu pret kādu no šiem pieciem izvirzītajiem kandidātiem. (Starpsauciens no zāles.) Neviens nav pateicis, ka kāds no viņiem būtu neprofesionāls. Neviens nav pateicis, ka kādam no viņiem nebūtu atbilstošas pieredzes mediju jomā. Neviens no viņiem nav pateicis, ka viņi nebūtu ar labu reputāciju... paldies, Rībenas kundze!... un nebūtu piemēroti šim darbam. Nē, mēs esam dzirdējuši dažādus argumentus par procedūru, dažādus argumentus par dažādām birkām, ko var vai nevar kādam piekarināt, dažādas baumas, bet neko par šo cilvēku profesionālo darbību, kas liecinātu, ka viņi nevarētu strādāt šajā padomē. Kā norādīja Mūrnieces kundze jau pašā sākumā savā uzrunā, tas, uz ko koncentrējās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šajā procesā, bija komandas izveidošana - komandas izveidošana no dažādiem cilvēkiem, dažādiem speciālistiem, dažādiem kandidātiem, kuri kopā varētu veidot atbilstošu, sabalansētu un darboties spējīgu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Katrā no nosacītajām kategorijām bija vairāki piemēroti kandidāti, taču, izvirzot, piemēram, darbam padomē trīs spējīgus menedžerus, mēs sapratām, ka mums paliek novārtā kādas citas jomas, kas varētu būt radošās, reģionālās, mediju vai tamlīdzīgi. Tāpēc mums bija jāizvēlas no šiem spējīgajiem kandidātiem viens, lai varētu virzīt citus kandidātus citās kategorijās. Tagad es pievērsīšos konkrētiem kandidātiem. Tādā secībā, kādā tie tiks piedāvāti jūsu balsošanai, proti, alfabēta secībā. Ainārs Dimants ir ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē un filozofijas doktora zinātnisko grādu Vācijā. Viņš ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” galvenais redaktors, Biznesa augstskolas „Turība” Komunikācijas zinātņu katedras doktora studiju programmu direktors. Viņam ir ievērojama gan akadēmiskā, gan praktiskā darba pieredze žurnālistikā un mediju darbā. Aināra Dimanta pienesumu padomē mēs saskatām tieši šajā - akadēmisko zināšanu un pieredzes laukā, jo viņš, būdams komunikācijas zinātņu speciālists un doktora studiju programmas vadītājs, redz laukumu kopumā un var dot savu pievienoto vērtību šeit. Aija Dulevska-Cālīte ir „Latvijas Vēstneša” portāla nozares redaktore, Elektronisko mediju likuma izstrādes darba grupas locekle, sabiedriskā medija koncepcijas izstrādes darba grupas locekle, Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas padomniece ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos, mediju kritiķe. No šīs tribīnes tas gan neizskanēja, bet esam šur tur dzirdējuši par nepieciešamību nodrošināt pārmantojamību padomes darbā. Tad nu, lūk, šeit tā arī ir! Aija Dulevska-Cālīte ir piedalījusies visu līdzšinējo projektu izstrādē gan attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem, gan likumprojektu izstrādē, viņa ir spējīga redzēt arī starptautisko dimensiju, arī Eiropas Savienības un citu starptautisko nolēmumu vai nolīgumu, vai normatīvo aktu ietekmi uz Latvijas mediju telpu. Gints Grūbe ir ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē, papildinājis zināšanas Berlīnē, ir vairāku dokumentālo filmu režisors un producents, arī televīzijas raidījumu režisors un producents, attiecīgi viņš ir guvis pieredzi elektronisko mediju jomā. Viņš ir arī vairāku publikāciju autors rakstošajos medijos. Viņa pienesumu mēs redzam kā izpratni par saturu modernajās platformās. Tas, ko Cileviča kungs tikko norādīja, - ka nav cilvēkam tehnoloģisko zināšanu... Jā, varbūt viņa zināšanas nav ļoti specifiskas, taču šīs zināšanas par modernajām platformām un izpratne viņam ir; to mēs dzirdējām, starp citu, arī vakar raidījumā „Krustpunkti”. Viņš ir Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis, un viņš ir izteicies tieši par Sabiedriskās konsultatīvās padomes lomas stiprināšanu un nepieciešamajām reformām. Dainis Mjartāns ir ar maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās, viņš ir sabiedrisko attiecību vadītājs, mediju aģentūras redaktors un valdes loceklis, raidījumu redaktors, arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis. Viņa pienesums varētu būt izpratne par Latvijas vietu pasaulē un latviešu diasporas vajadzībām ārvalstīs, jo viņš redz un saprot to, ka arī tie latvieši, kuri vai nu ir emigrējuši uz ārvalstīm, vai kuriem ārvalstīs dzīvo viņu pēcnācēji, vai kuri šobrīd ir izbraukuši uz ārvalstīm, interesējas par mediju telpu. Vai es varu lūgt pievienot divas minūtes?".
- 2012_02_02-seq28 spokenText "Cienījamie kolēģi! Diemžēl cienījamā kolēģe Mūrniece atkal mani pārprata, man tomēr... es pacentīšos izskaidrot tā, lai viņai būtu skaidrs, jo mēs esam tomēr par savstarpēju izpratni. Es nekad nekritizēju diskusijas. Diskusijas patiešām bija atklātas un ļoti interesantas. Bet šīm diskusijām nebija absolūti nekāda sakara ar lēmuma pieņemšanu, ko jūs... Mūrnieces kundze, es domāju, ka vismaz ar jūsu līdzdalību šis lēmums tika pieņemts ļoti šaurā lokā. Tagad, es ceru, jums ir skaidrs, par ko es runāju. Tātad šī budžeta līdzekļu pārdale - tā ir tikai pirmā bezdelīga, tas ir pirmais izaicinājums, augsti godātais Latkovska kungs un Laizānes kundze! Ar to jaunās padomes izaicinājumi nebeigsies. Jo nākamais solis ir likuma grozīšana ar mērķi iekasēt naudu no kabeļtelevīzijas operatoriem par nacionālo raidorganizāciju programmu izplatīšanu. Tā ir tā saucamā must carry atcelšana, kas jau ir komisijās. Tātad par valdības ačgārnajiem lēmumiem, kuru rezultātā „Lattelecom” ieguva iespēju noteikt nesamērīgus tarifus, samaksās kabeļtelevīziju skatītāji, un rezultātā Latvijā ražoto programmu pieejamība samazināsies. Tuva perspektīva ir arī vienotā sabiedriskā medija veidošana. Protams, dažas koalīcijas partijas un to pelēkie kardināli ļoti grib nodrošināt, lai šo apvienoto mediju kontrolētu „savi cilvēki”. Un tāpēc „savi cilvēki” ir vajadzīgi arī padomē. Tas būs liels izaicinājums padomei. Tātad vēlēšanu procedūra tika organizēta tā, lai koalīcijas partijām nodrošinātu politisko kontroli pār elektroniskajiem medijiem. Šī vēlme ir saprotama. Es tiešām varu jūs saprast. Bet es nevaru pieņemt divkosību, ka vienlaicīgi tika veiktas visas šīs manipulācijas un tajā pašā laikā patētiski un demagoģiski tika sludināti lozungi par sabiedrības iesaistīšanu, atklātumu un tā tālāk. Tā saucamā tiesiskuma koalīcija rīkojās tā, kā pat oligarhi nevarēja atļauties. Paldies.".
- 2012_02_02-seq26 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisijā es esmu veikusi savu izvēli, un es gribu šodien pamatot - kāpēc. Pirmkārt, tāpēc, ka šie cilvēki, kurus komisija izvēlējās darbam padomē, uzņemsies atbildību - un es ticu tam, ko viņi teica, - par to, lai Latvijā televīzija un radio būtu visiem pieejama. Jau vairākus gadus mēs konstatējam problēmu, ka Latgalē, pierobežā vispār nav Latvijas informatīvās telpas, kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevies to atrisināt. Otrkārt, šie kandidāti kā primāro nosauca virsuzdevumu, ideju, kura arī diemžēl no mūsu masu mediju puses līdz šim nav pamanīta. Viņi visi ir pieminējuši: stiprināt profesionalitāti sabiedriskajos medijos, inventarizēt licences un nodrošināt godīgu konkurenci reklāmas jomā, izvērtēt saturu un to ne tikai procentuāli darīt. Es pievienojos savam kolēģim Latkovska kungam, ka tie ir tīri likumdošanas jautājumi. Bet, mīļie kolēģi, tas ir mūsu jautājums, un, ja šī padome nāks klajā ar priekšlikumiem grozīt likumus, kur visi šie problēmjautājumi tiek atrisināti likumīgā ceļā, tad tālāk tas jau ir mūsu pienākums - to izdarīt. Un tāpat, kā es šodien uzņemos atbildību aicināt jūs atbalstīt šo lēmuma projektu un balsot par šiem kandidātiem, es uzņemos atbildību rosināt padomei palīdzību, skatīties, kā viņi strādā, aicināt viņus uz tikšanos. Es aicinu uzticēties komisijas viedoklim. Paldies.".
- 2012_02_02-seq24 spokenText "(No zāles dep. A.Klementjevs: „Kā tur bija - izstāsti!”) Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Būtu negodīgi klusēt un nepateikt acīm redzamo, ko arī es redzēju, proti, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā... īpaši gribu izcelt tās vadītāju Mūrnieces kundzi, kas ar lielu pietāti, lielu profesionalitāti pildīja šo smago darbu, bieži rīkojot pasākumus, pat uz lietderības robežas, bet darot visu, lai šis process vismaz izskatītos civilizēts, godīgs un lai visi, kuriem ir kāds viedoklis vai pat nav, būtu mudināti izteikties, rosināt. Un tas viss tiešām tā arī notika. Visu cieņu! No manas puses, zināmu nesenas pagātnes vēsturisko apstākļu dēļ varbūt būtu labāk paklusēt un neatzīmēt šo Mūrnieces kundzes darbu, taču es redzēju, cik viņai bija grūti ar atsevišķiem komisijas locekļiem un ar daudzajiem lobijiem, kuri slēpās zem nevalstisko organizāciju, bieži vien nupat nodibinātu nevalstisko organizāciju, širmja... Bet, redziet, ko es gribu teikt: manuprāt, tā ir kļūda, ko mēs tūlīt pieļausim un kas kaitēs tiem pieciem, kurus tikko uzrunāja ļoti labi un profesionāli Latkovska kungs un kuri, iespējams, ir ļoti labi cilvēki un arī grib tādi būt - strādāt godīgi un darīt pēc labākās sirdsapziņas... Viņiem acīmredzot ir dzīves plāns - sadegot šajā darbā, saņemt rājienus un visādus apvainojumus - bieži vien arī nepamatotus -, bet tomēr paveikt to misiju, kas atšķirībā no citām Baltijas valstīm un valstīm vispār... šo te sabiedrisko mediju un vispār mediju uzraudzību tomēr padarīt profesionālāku, sabiedrībai vajadzīgāku un lietderīgāku. Bet, manuprāt, ja mēs šodien rīkosimies tā, kā ir piedāvājis mūsu komisijas vairākums un Prezidijs, tad mēs šodien neievēlēsim - mēs vienkārši akceptēsim, ka šos piecus ir ievēlējusi komisija. Bet, redziet, tad var notikt tā, ka šis process kā nedemokrātisks, neatbilstošs Satversmei varētu būt apstrīdēts. Protams, te ir daudz gudrāki par mani, kas zina Satversmi un likumus, un viņi teiks: „Muļķības, viss ir forši, un jūs redzēsiet...” Bet es tomēr zinu arī citu, ne mazāk viedu, juristu viedokli, ka šāda apstrīdēšana var būt arī ar vērā ņemamiem eventuāliem panākumiem. Savukārt, ja skatāmies arī uz komisijas lēmumu, tad arī tur var atrast iemeslus, kāpēc varētu teikt, ka arī šis balsojums ir apstrīdams. Atcerieties, kādā veidā notika migrācija, kad vienus no opozīcijas - runa ir par mani un manu kolēģi Ivanu Ribakovu - apturēja, un otra migrācija, kad no koalīcijas, saskrienot lielākā skaitā komisijā, nodrošināja absolūto vairākumu... kā tas tika organizēts. Tas viss ir atkal par iemeslu šim procesam, un tas viss ir to labo, iespējams, godīgo un pašu labāko, iespējams, cilvēku darbam slikta ceļamaize. To nevajadzēja darīt. Un, kad visu to summējam, tad rodas jautājums - kāpēc tie gudrie koalīcijas ļaudis rīkojas tik neapdomīgi? Un atbilde acīmredzot ir viena, un tā ir saistīta ar to, kāpēc balsojums notiek šodien, nevis, kā tas būtu pareizi, vēl pirms 1.datuma, jo, kā atceraties, no 1.datuma mums vairs nav šīs mediju uzraudzības padomes, jo likumīgais termiņš viņiem jau ir iztecējis. Tātad - neuzticība starp koalīcijas deputātiem, starp koalīcijas partijām un partiju iekšienē. Tas nu ir jāatzīst, to jūs esat nodemonstrējuši, un atkal tā ir ļoti slikta situācija - slikta ne priekš koalīcijas (jūs varat rīkoties, kā jums labāk patīk, kā jums ir ērtāk!), bet priekš tiem cilvēkiem, kurus mēs šodien ievēlēsim. Vai viņi tiks ievēlēti? To varēs apstrīdēt. Es piedāvātu atbalstīt zaļzemnieku ierosinājumu - atgriezties atpakaļ. Jūs taču esat tik monolīti un tik konsolidēti! Kāpēc lai jūs nevarētu no tiem atlikušajiem, nezinu, 15 vai 14, kas ir otrās kārtas pretendenti, izvēlēties šos pašus piecus atklātā balsojumā? No kā jūs baidāties? No sevis? No saviem deputātiem? Paldies.".
- 2012_02_02-seq22 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Deputāti! Es atļaušos tā vienkārši teikt, jo es - atšķirībā no vairākuma - 16 gadus esmu bijis šīs padomes „pacients”: dažkārt viņa deva balvas kā žurnālistam, pēc tam aicināja uz paklāja galvu mazgāt... Un joprojām redzu to lietu no tās žurnālistu puses, varbūt no to kandidātu puses, viņiem ir, domāju, diezgan jautri skatīties uz to cirku, ko mēs taisām ap šo lietu. Un jautājums ir ne tik daudz par... (Noklepojas.)... atvainojos... ne tik daudz par personālijām, bet par sistēmu. Vai mēs tos cilvēkus atkal neuzliksim uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem ir bijušas visas iepriekšējās padomes? Un tas varbūt ir jāpasaka šoreiz, ka pēc to cilvēku ievēlēšanas ir jāsāk uzreiz domāt par pavisam citu sistēmu, par sistēmas maiņu, jo... Ko žurnālisti un ko citi vienmēr ir pārmetuši šai padomei? To, ka, pirmkārt, viņi ir politiķu ielikti un, otrkārt, viņi nezina, ar ko īsti nodarboties. Visi tie strīpainie taimkodi un tādas lietas... Un, ja pirmais solis ir izdarīts nepareizi, tad sper, cik gribi, nākamos soļus pareizi, tie būs nepareizā virzienā. Par to politiķu ielikteņu... nu, es nerunāšu par šo jautājumu. Es to daudz esmu vērojis, to katrs pats jūt, cik tur ir, cik tur nav, un to liksim mierā. Ar to mēs šodien galā netiksim. Ir ieinteresēti vieni, ir ieinteresēti otri. To visu mēs redzam. Ar ko jānodarbojas padomei? Tur ir pārāk daudz lietu, lai pieci cilvēki ar to nodarbotos. Ja mēs papētīsim klasiskās, attīstītās valstīs līdzīgu padomju nodarbošanos - ir licences, frekvences, reklāmas tirgus un likuma ievērošana. Tas ir pietiekami daudz, un ar to ir jāstrādā. Mums klāt nāk sabiedriskā televīzija. Un tas jau ir jocīgi, ja viena padome pārrauga gan medijus kopumā, gan sabiedrisko televīziju, kura ir īpašs bērns, kas ir vairāk jāmīl nekā citi. Tad ir sabiedriskā pasūtījuma dalīšana. Nu, kas ir sabiedriskais pasūtījums? Viss sabiedriskās televīzijas budžets ir sabiedriskais pasūtījums, un politiķiem nav ko nodarboties ar sabiedrisko pasūtījumu un ar mācīšanu, ko žurnālistiem taisīt... kādus raidījumus. (No zāles dep. V.Orlovs: „Vajag kino!”) Nu, jā... Jums tas ir mīļāks temats. Un tad ir beidzot vēl jauns sabiedriskais medijs jāveido, kur pieci cilvēki ar to visu var nodarboties! Es dažus no viņiem labi pazīstu, un neceriet, ka viņi būs... ja gadījumā kaut kas ir sarunāts... es nedomāju, ka ir sarunāts (No zāles: „Uzmetīs!”), bet viņi, kurus es pazīstu, nu nebūs tie cilvēki, kuri ies politisko partiju pavadā... viņi „uzmetīs”. Ja ir kāds sarunājis kaut ko, viņu „uzmetīs”. Viņi ir pietiekami brīvi un normāli cilvēki. (No zāles: „Šausmas!”) Šausmas... Un otra lieta ir, vai viņi spēs... Galvenais jautājums: vai viņi spēs dekonstruēt šo sistēmu? Te ir tas jautājums, ka birokrātijai pašai ir mazliet jāsalauž tā sistēma. Un es ceru, ka viņa to sapratīs un varēs izdarīt, jo - lieciet, kurus gribat... un, kā teica mans kolēģis no šīs jomas, Dzintris Kolāts, kopš 1983.gada... Viņš teica tā: „Mums patīk ielikt amatā labus cilvēkus - un viņi ir labi cilvēki! - un pamazām skatīties, kā viņi maitājas... ar prieku.” (Zālē smiekli.) Es novēlu būt neatkarīgai šai padomei un arī dekonstruēt visu šo sistēmu, un mainīt arī likumus. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq21 spokenText "Paldies. Jā, Raimonda Vējoņa izteiktais priekšlikums ir saņemts arī rakstveidā, bet saskaņā ar Kārtības rulli šāds priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības. Tātad arī šis tikko izskanējušais priekšlikums būs jāizlemj balsojot. Bet turpinām debates. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
- 2012_02_02-seq20 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien mums pirmo reizi būs jābalso atklāti, ievēlot valsts amatpersonas. Kā nu tagad tiesiskuma koalīcijas pārstāvji slavē sevi - gluži kā medņu tēviņi riesta laikā! Par ko tad mums būs jābalso? Koalīcija piedāvā balsot par sarakstu. Vai tas ir tas pats tā saucamais Ēlertes-Mūrnieces saraksts vai jau uzlabotais variants? To gan zinās tikai tiesiskās koalīcijas baltie tēvi un pelēkie kardināli. Nav arī liels noslēpums, ka Dainis Mjartāna kungs, piemēram, varēja būt mūsu kolēģis, ja, protams, Latgales vēlētāju griba Mjartāna kungu nebūtu nolaidusi no 7.vietas ZRP sarakstā uz 16.vietu, bet tā vietā vēlētājs laikam labāk zināja, ko darīt, un Gunārs Igauņa kungs no pēdējās vietas - 18.vietas - pacēlās uz 2.vietu, tomēr Saeimā netikuša politiķa iecelšana kādā amatā, protams, atklāti balsojot, nav pats galvenais. Ar savu atklāto balsojumu par iepriekš politiskajās aizkulisēs apstiprinātu piecnieku jūs, tiesiskās koalīcijas deputāti, maldināsiet sabiedrību. Maldināsiet radio un televīzijas nozares ļaudis, maldināsiet arī nevalstiskās organizācijas, kuras pirms diviem mēnešiem noticēja tam, ka tas viedoklis... ka viņu viedoklis būs ņemts vērā, lai NEPLP varētu pārstāvēt visas sabiedrības intereses. Trīsdesmit četras organizācijas atsaucās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzaicinājumam un ieteica 41 kandidātu. Organizāciju vidū bija lielākās nozaru profesionālās asociācijas, radošās savienības: Latvijas Radošo savienību padome, kurā ietilpst 11 radošās savienības un 3000 individuālu biedru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, kas pārstāv tūkstošiem uzņēmumu. NVO cerēja, ka komisija darīs skaidrus kandidātu atlases kritērijus. Tie joprojām nav zināmi, bet Saeimai balsojumam ir piedāvāts saraksts. NVO cerēja uz skaidru kārtību, kādā notiks konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem kandidātu atlases procesā. Konsultācijas ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.panta otrās daļas prasība. Konsultāciju kārtība tā arī palika nevienam nezināma. Īstenībā komisijas vairākums „uzmeta” NVO. Kolēģi! Jums ir zināms, ka par lēmumu virzīt Saeimas apstiprināšanai šo sarakstu balsoja septiņi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, kuri pārstāv tiesiskuma koalīciju. Četru deputātu nostāja bija virzīt visus otrajā kārtā atlasītos kandidātus, tā būtu iespēja saglabāt konkurenci uz padomes locekļu amatiem Saeimas balsojumā, jo galīgā lēmuma pieņēmējs ir Saeima, nevis Saeimas komisija. Šāda nostāja tika pausta arī Valsts prezidenta kancelejas vēstulē trijām Latvijas augstskolām. Atbildes vēstuli saņēma arī komisija. Pirms komisija pieņēma galīgo lēmumu virzīt apstiprināšanai tikai piecus kandidātus, tā saņēma arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes vēstuli. Ļoti argumentētā vēstulē tika norādīts uz kandidātu atlases kritēriju neesamību, neskaidru kārtību konsultācijām ar biedrībām un nodibinājumiem un uz citām kandidātu atlases nepilnībām. Sabiedriskās konsultatīvās padomes vēstulē pausti uzskati, ka uz Saeimas sēdi jāvirza visi otrajā kārtā izvirzītie kandidāti. Tad ir jautājums - par ko tad mēs šodien balsosim atklāti, godātie deputāti? ZZS aicina neatbalstīt sagatavoto lēmuma projektu „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu” un aicina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju atkārtoti izskatīt šo lēmuma projektu un iekļaut tajā visus likumam atbilstošos piecpadsmit kandidātus, kas tika izvirzīti otrajā kārtā. Paldies.".
- 2012_02_02-seq19 spokenText "Paldies. Vārds deputātam RaimondamVējonim.".
- 2012_02_02-seq18 spokenText "Acīmredzot man pienāktos atbildēt uz dažu deputātu pārmetumiem. Šeit izskanēja pārmetums, ka diskusijās pietrūka atklātuma. Tas absolūti neatbilst patiesībai. Komisijas diskusijās atklātuma bija daudz. Jautājums ir tikai - kā opozīcijas deputāti vēlējās šo iespēju izmantot. Ja noteikti deputāti izvēlējās klusēt un nediskutēt par kandidātiem, un nepaust savus argumentus, kāpēc vajadzētu virzīt to vai citu kandidātu, tad lai tas patiešām paliek uz viņu sirdsapziņas! Bet nākt ar šādu pārmetumu ir vismaz negodīgi. Lūdzu, šeit, parlamentā, turēsimies pie faktiem un nesagrozīsim faktus! Kas attiecas uz šiem pieciem uzvārdiem, par kuriem komisija izšķīrās, es gribu teikt, ka jau sen šajās diskusijās sabiedrībā tika aptaujāti mediju eksperti, tika aptaujāti ļoti cienījami sabiedrības locekļi, un ikviens no viņiem minēja un veidoja savu ideālo padomi. Vēlos uzsvērt, ka šie pieci cilvēki bija to cilvēku skaitā, kurus mediju eksperti ielika savās ideālajās padomēs. Bija ļoti daudzi laikraksti, kas atspoguļoja šo diskusiju. Ja mēs pievēršamies kritērijiem, tad es šeit zemstrāvās dzirdu, ka, iespējams, kāds gribētu, lai kritērijs būtu arī piederība... lielāka opozīcijas uzklausīšana, bet vienīgais kritērijs tomēr ir profesionalitāte un nevainojama reputācija. Par Sabiedriskās konsultatīvās padomes lomu. Paldies, tā patiešām bija ļoti nozīmīga, un Sabiedriskā konsultatīvā padome nāca klajā ar saviem ieteikumiem, ko komisija augstu vērtēja. Taču gribu vēl piemetināt, ka divi no kandidātiem, ko komisija virza balsojumam Saeimā, ir tieši Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļi. Viņi ir darbojušies Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē. Tātad es vēlreiz vēlos uzsvērt komisijas darbības principu: mēs meklējam vislabākos kandidātus - vislabākos kandidātus ar nevainojamu reputāciju. Un šo nevainojamās reputācijas latiņu komisija pacēla ļoti augstu. Es gribu teikt, ka man būs tas gods atklāti balsot par kandidātiem, kurus komisija izraudzījās atklātā procedūrā. Paldies.".
- 2012_02_02-seq16 spokenText "Paldies, kolēģi! Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Paldies! Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pienākumi un padomes locekļu ievēlēšanas kārtība noteikta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Izvēloties kandidātus, attiecīgie tiesību akti ievēroti, pārkāpumu nav. Līdz ar to pārmetumu izteicēji vai nu nezina šo kārtību, vai arī to nesaprot. Jau kādu laiku pirms Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa izsludināšanas VIENOTĪBAS partijā, tad - frakcijā un pēc tam, ar citām frakcijām un konkrētiem deputātiem runājot par padomes kandidātu atlases kritērijiem, kas atbilstu mūsdienu prasībām un nāktu par labu sabiedrībai un valstij kopumā, rezultātā nonācām pie secinājuma, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes svarīgākie uzdevumi tuvākajā nākotnē būs šādi: pirmkārt, nostiprināt kvalitatīvu informācijas telpu latviešu valodā, uzsverot tās nozīmi demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā; otrkārt, nodrošināt nacionālās informācijas telpas attīstību vienota Eiropas Savienības audiovizuālo pakalpojumu tirgus apstākļos un konkurējot ar audiovizuālo produkciju no citiem tirgiem; treškārt, pārraudzīt un veicināt administratīvi vienota, bet redakcionāli daudzveidīga sabiedriskā medija izveidi, tajā skaitā ierosinot un piedaloties nepieciešamo likumu izmaiņu sagatavošanā. Kā būtisks minams likums par sabiedrisko mediju, precizēts sabiedriskais pasūtījums un tā izpildes kontrole, sabiedriskā medija iziešana no reklāmas tirgus, dažādoti sabiedriskā medija ienākumi; ceturtkārt, panākt būtisku sabiedrisko mediju darba kvalitātes uzlabošanu, nostiprinot kvalitatīvu un neatkarīgu žurnālistiku, panākot, ka sabiedriskie mediji kļūst par žurnālistikas profesionālā līmeņa un standartu paraugu Latvijā; piektkārt, nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu un mērķtiecīgu sabiedrisko pasūtījumu, efektīvi kontrolēt tā izpildi tā, lai sabiedriskais medijs piedāvātu kvalitatīvas ziņas, diskusiju raidījumus, aptverot un atspoguļojot viedokļu daudzveidību sabiedrībā; nodrošināt kultūras, bērnu un izglītojošos raidījumus; sestkārt, veicināt vienotas kvalitatīvas informācijas telpas izveidi Latvijā un tās pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus piedāvājot specifiskus raidījumus mazākumtautībām; septītkārt, nodrošināt efektīvu elektronisko mediju uzraudzību, latviešu valodas un Eiropas produkcijas proporcijas ievērošanu, reklāmas proporcijas kontroli un citus likumā noteiktos regulējumus; astotkārt, sakārtot elektronisko mediju darbības vidi moderno informācijas tehnoloģiju attīstības kontekstā, tas ir, apraidi un tās izmaksas, noteikumus kabeļtelevīzijām, sabiedrisko pasūtījumu komerciālajām televīzijām, frekvences, elektronisko mediju darbības izmaiņas platjoslas apstākļos, godīgu konkurenci. Mēs uzskatām, ka nepieciešams ievēlēt tādu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas spētu izpildīt šos uzdevumus un nodrošinātu, lai sabiedrībai nozīmīgais pakalpojums, kuru sniedz elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, būtu kvalitatīvs. Tāpēc, izvēloties nākamās padomes locekļus, mēs vērtējām katra kandidāta demokrātijas kvalifikāciju, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijas nacionālajā un demokrātiskajā valstī, gatavību reformām, kandidātu zināšanas un profesionālās kvalifikācijas, kā arī izpratni par mediju tirgu Latvijā un mediju ekonomiku kopumā. Mums ir svarīgi, lai nākamās padomes sastāvs kopumā nodrošinātu atbilstību minēto uzdevumu izpratnei. Esmu pārliecināts: lai pieci cilvēki izpildītu visus likumā noteiktos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdevumus un simtprocentīgi sasniegtu visus mērķus, ir jāstrādā ar pilnu slodzi un ar maksimālu atdevi. Diemžēl šobrīd arī noteiktais padomes locekļu atalgojums ir pārāk mazs. Bet, kad sabiedrība redzēs jaunās padomes produktīvo darbu, es aicinu atgriezties pie iespējas paplašināt padomi vismaz līdz 7 cilvēku sastāvam un rast iespēju adekvāti palielināt arī atalgojumu. Par konkursa norisi. Tika pieteikts 41 kandidāts. Visi atbilst likumā minētajiem kritērijiem, tāpēc komisija nolēma rīkot konkursu vairākās kārtās, izdarot priekšatlasi. Kandidāti tika apspriesti ne tikai komisijā, bet arī katrā frakcijā. Pie mums vērsās daudzu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ar kuriem kopā apspriedām kandidātus. Tāpat notika arī individuālas diskusijas ar interesentiem, kam bija savs viedoklis par kandidātiem vai konkursa gaitu. Personīgi es izvērtēju katru kandidātu un pieņēmu savu lēmumu, balstoties uz minētajiem kritērijiem, izmantojot punktu sistēmu. Tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, mēs lūdzām viņiem izklāstīt savus kritērijus. Guvām bagātīgus - dažādus, brīžiem arī savstarpēji izslēdzošus! - viedokļus, taču visi tika uzklausīti, sadzirdēti un pēc iespējām salāgoti, lai tos varētu ņemt vērā, vērtējot kandidātu. Šīs diskusijas ir iespaidīgs pretarguments tiem, kas runā par slepenību, procesa neskaidrību, kandidātu izvirzīšanas nesaprotamo kārtību. Protams, tik lielā konkursā ir ļoti grūti būt ar katru individuālam, bet diemžēl neatradām citu formātu, kurā to izlemt labāk. Izvēlēties no tik liela profesionāļu skaita atbilstošākos ir sarežģīti un, atklāti balsojot, grūti. Ne velti gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti gribēja atteikties no balsojuma „pret” un balsot tikai „par”, tādā veidā uzsverot kādu īpaši labāku kandidātu. Komisijas sēdes un balsojumi bija atklāti, presē plaši atspoguļoti, publiskas debates par padomes sastāvu un kandidātiem notika ne tikai Saeimā, bet arī ārpus tās. Varu teikt, ka viss izvēles process ir unikāls, jo pirmo reizi padomes sastāvam kandidātus izvirzīja sabiedriskās organizācijas, bet deputāti atklāti balsoja gan komisijā, gan arī balsos atklāti šeit - Saeimā. Komisijas lēmums balsojumam Saeimā nodot tikai piecus kandidātus ir nevis ļaunprātība un neizdarība, kā to daži mēģina pasniegt, bet apzināts solis. Tik lielu informācijas gūzmu, kādu šajos mēnešos guva komisijas deputāti, izskatot, izvērtējot un pārrunājot, nav cilvēka spēkos aptvert šajā neilgajā laikā kopš kandidātu izvirzīšanas līdz šai Saeimas sēdei. Gribu arī uzsvērt, ka šo lēmumu - virzīt tikai piecus kandidātus uz Saeimas balsojumu - atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. (No zāles: „Nav taisnība!”) Demokrātija paredz uzvaru tiem, par ko balsojis vairākums. Man ir ļoti žēl, ka konkursa gaitā paši izstājās vai arī diskusijās zaudēja vairāki, manuprāt, ļoti vērtīgi un spēcīgi kandidāti - Anita Brauna, Pēteris Krilovs, Diāna Bērza, Ilmārs Muuls, Ilze Strenga, Rolands Tjarve un citi. Pēdējā kārtā palika tikai 15 kandidāti. Tas bija neliels skaits, un tas deva iespēju uz kandidātiem paskatīties ne tikai individuāli, bet arī vērtēt viņus kā komandas cilvēkus, deva iespēju saprast, kurš ar kuru būtu spējīgs sastrādāties un veidot to padomi, kas - nosacīti - būtu sapņu komanda, uz ko gan nevalstiskās organizācijas, gan sabiedrība kopumā cer. Man ir burtiski pēdējā rindkopa, kolēģi! Un, protams, arī es kā deputāts, kas atbildīgs par šo kandidātu izvirzīšanu visas Saeimas priekšā, ceru... Iepriekšējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve režisore Dzintra Geka novēlēja būt komandai un neapkarot vienam otru. Manuprāt, šo izvirzīto piecu personību profesionalitāte un apņēmība ir tā, kas minēto var garantēt, tāpēc arī es ceru uz novēlējuma piepildīšanos un aicinu jūs, deputāti, ar savu „par” atbalstīt izvirzītos kandidātus. Es atvainojos par man atvēlētā uzstāšanās laika pārsniegšanu. Paldies.".
- 2012_02_02-seq15 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam. (Aplausi.) Deputāts Ingmārs Čaklais ir lūdzis runāt... izmantot iespēju runāt vienu reizi, jo saskaņā ar Kārtības rulli debates par lēmuma projektu ir 5 minūtes - pirmo reizi un 2 - otro reizi. Viņš ir lūdzis iespēju runāt 7 minūtes vienā reizē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad jūs drīkstat runāt 7 minūtes.".
- 2012_02_02-seq14 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir grūti runāt pēc tik aizkustinoša ievada. (Zālē smiekli.) Es... Jā, patiešām... Kā man gribētos, lai tas viss atbilstu patiesībai! Diemžēl tā tas nav. Es, godīgie kolēģi, nemaz negribu apšaubīt kandidātu profesionālismu, nedz arī visu 17 otrajā kārtā izvirzīto kandidātu profesionālismu. Tomēr mēs neatbalstīsim šo lēmuma projektu (No zāles: „Ooo!”), jo šī sagatavošanās procedūra absolūti neatbilst demokrātijas standartiem. Patiešām, kandidātu izvirzīšanas un apspriešanas gaitā notika plašas diskusijas ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, bet šīm diskusijām nebija nekāda sakara un nekādas ietekmes uz lēmuma pieņemšanu. Tieši tāpat kā oligarhu laikos lēmums tika pieņemts slepenībā, šaurā pelēko kardinālu lokā. No informācijas noplūdes jums gan neizdevās izvairīties. Es domāju ne tikai tā saucamo Ēlertes-Mūrnieces sarakstu. Jau pirms trīs nedēļām - 13.janvārī - LTV-1 raidījumā „Panorāma” tika nosaukti topošo padomes locekļu uzvārdi. Precīzi tie paši pieci uzvārdi, kurus mēs šodien redzam Saeimas lēmuma projektā! Tātad jau tad viss bija skaidrs, bet izrāde ar it kā sabiedrības iesaistīšanu, diskusijām - un tā tālāk - turpinājās vēl pāris nedēļu. Par procedūru. Pārkāpjot visas juridiskās un ētiskās normas, koalīcijas daļa mēģināja liegt opozīcijai tiesības deleģēt darbam komisijā savu pārstāvi. Tajā pašā laikā VIENOTĪBA speciāli šim balsojumam nosūtīja šajā komisijā vēl papildu deputātu. Protams, Rībenas kundze komisijā nestrādāja, diskusijās nepiedalījās. Viņa teica, ka tāpat jau zinot visus kandidātus. Viņa bija vajadzīga tikai vienā balsojumā, lai visu izlemtu komisijas līmenī, un šodien mēs jau redzam, ka interese par cilvēktiesībām Rībenas kundzei pazudusi un tagad viņa atgriežas savā ierastajā komisijā. Jūs to saucat par ētiku un demokrātiju? Tieši likums paredz sabiedriskas konsultatīvās padomes izveidošanu. Tā arī tika izveidota, un šajā padomē piedalās visas nevalstiskās organizācijas, kurām bija interese, bez jebkādas atlases. Tātad tieši šī padome pārstāv plašas sabiedrības intereses, nevis ir atsevišķu kandidātu lobiji. Un tieši šī konsultatīvā padome ļoti asi kritizē šo procedūru, nepiekrīt tai. Par kādu sabiedrības atbalstu jūs runājat vispār? Arī Valsts prezidents savā vēstulē atzīmē, ka Saeimai jādod iespēja izvēlēties no vairākiem kandidātiem. Kā Saeimas deputāts es vairākkārt piedalījos padomes vēlēšanās, taču vēl nekad kandidāti nebija tik acīm redzami saistīti ar konkrētiem politiskajiem spēkiem: viens no kandidātiem pavisam nesen bija vienas koalīcijas partijas redzams aktīvists (it kā izstājās, es to nezinu), cits kandidāts pirms dažiem mēnešiem pat balotējās Saeimas ārkārtas vēlēšanās citas koalīcijas partijas sarakstā... Jūs to saucat par neatkarību? Protams, vecā padome nestrādāja ideāli, to ir par ko kritizēt, bet - tieši par to, kas bija padomes kompetencē. Kārtību, kādā notika pāreja uz apraidi ciparu formātā, noteica nevis padomes lēmumi, bet Ministru kabineta noteikumi. Tātad tieši valdībai jāuzņemas atbildība par nesamērīgiem tarifiem un netaisnīgiem nosacījumiem, kas ierobežo televīzijas pieejamību. Valdība nedara neko, lai mainītu šo situāciju, un tā vietā meklē grēkāzi un maldina sabiedrību, mēģinot uzvelt vainu padomei. Izmantojot šo maldinošo ieganstu, koalīcijas deputāti... iestājas par revolucionāru pieeju: nevienu no esošās padomes locekļiem! Kāpēc? Kādi ir īstie cēloņi? Varbūt tāpēc, ka vecā padome nebija sajūsmā par ideju pārdalīt budžeta līdzekļus par labu privātām raidorganizācijām, faktiski atņemot daļu naudas sabiedriskajai televīzijai? Sarunu aizsegā - tiek runāts par nepieciešamību aizsargāt Latvijas informatīvo telpu - šī pārdale jau tiek gatavota pilnā sparā. Faktiski šobrīd runa ir par vienu raidorganizāciju, jo pēc tam, kad TV3 īpašnieks nopirka LNT un TV5, mediju koncentrācija un monopolizācija Latvijā sasniedza tādu līmeni, ko Berluskoni varētu tikai apskaust. Vai tā ir nejaušība, ka MTG grupas vadītājs Latvijā jau nedēļu pirms Saeimas balsojuma - nesagaidot Saeimas lēmumu! - savā komentārā Delfos apsveica jaunievēlētos padomes locekļus? (No zāles: „Ooo!”) Varbūt viņam jau ziņots, ka viss ir izlemts, ka nav ko rēķināties ar tīrām formalitātēm un ka gan jau tie koalīcijas deputāti nospiedīs pogas tā, kā viņiem liks? Kolēģi! Vai jūs piekrītat šādai attieksmei? Mēs - ne! Jūs varat balsot, kā gribat. (No zāles dep. J.Reirs un dep. A.Ašeradens: „Jā!”) Paldies.".
- 2012_02_02-seq13 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_02_02-seq12 spokenText "...nevalstiskās organizācijas varēja par šiem jautājumiem diskutēt ne tikai ar deputātiem, bet arī savā starpā un uzklausīt cita citas viedokļus. (No SC frakcijas starpsauciens: „Par ko? Nav nekā, ko uzklausīt!”) Šī diskusija vēlreiz apliecināja, cik dažādas un brīžiem pat savstarpēji pretrunīgas ir nevalstisko organizāciju pozīcijas. Augsti vērtējam arī nevalstisko organizāciju profesionāļu un mediju ekspertu pausto viedokli par kandidātiem. Virkne organizāciju pauda uzskatu, ka nevajadzētu darbam padomē virzīt jau esošās padomes pārstāvjus, un nosauca savus atbalstītos kandidātus, to ļoti detalizēti argumentējot. Atklātu komisijas sēdi veltījām arī pašu deputātu diskusijām par kandidātiem. Ikvienam deputātam komisijā bija izdevība un iespēja diskutēt un paust savu viedokli gan par atlases kritērijiem, gan par kandidātiem un savu viedokli pamatot un argumentēt. Ņemot vērā padomes plašos uzdevumus un sabiedrības vēlmi redzēt efektīvu, profesionāli strādājošu nepolitisku padomi, secinājām, ka komisijai jāizraugās ne tikai profesionāli spēcīgi kandidāti, bet jādomā arī par to, cik efektīvi spēs strādāt padome kopumā, - proti, lai tā būtu komanda, kur visi kandidāti ir profesionāli spēcīgi, bet lai viņu pieredze, zināšanas, prasmes, papildu pienesums būtu arī zināmā mērā atšķirīgs ar savu pievienoto vērtību. Šādas vienotas, sabalansētas, spēcīgas komandas principu padomes veidošanā ieteica arī nevalstiskās organizācijas. Tieši tādēļ komisija virza balsojumam padomē piecus kandidātus, jo tā ir sabalansēta komanda, ko esam veidojuši. Un demokrātija nozīmē labi pārdomātus, izsvērtus un pamatotus lēmumus, nevis lēmumus, kur liela loma ir nejaušībai, paviršai informācijai vai kādām cilvēciskām simpātijām. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzskata, ka pēc atklātas un dziļas pretendentu izvērtēšanas konkursa divās kārtās, kā arī uzklausot nevalstisko organizāciju viedokli, tā ir izraudzījusies piecus profesionālākos kandidātus ar nevainojamu reputāciju, kuri sastrādājoties spēs veidot profesionāli spēcīgu komandu. Šo kandidātu īpašais pienesums, strādājot padomē, pēc komisijas deputātu vairākuma atzinuma, ir šāds: Aināram Dimantam papildu kompetences ir akadēmiskās jomas pārzināšana, akadēmisks skatījums uz Latvijas mediju telpu, augstu profesionālo kritēriju veidošana žurnālistikā. Aijai Dulevskai - konceptuāls skats uz Latvijas mediju telpu un nacionālās informatīvās telpas aizsardzību, izpratne par Eiropas Savienības audiovizuālo telpu, konsekvence un praktisks darbs pie Latvijas mediju telpas veidošanas un arī darbs pie likumprojektiem, kā arī mediju problemātikas atainojums presē. Gintam Grūbem papildu kompetences ir gan konceptuāls skats uz Latvijas mediju ainu, gan izpratne par mediju saturu modernajās platformās... izpratne par sabiedrisko pasūtījumu tieši no sabiedriskā labuma viedokļa. Dainim Mjartānam viņa plašākās kompetences ir mediju loma kultūrtelpā, izpratne par profesionālu un neatkarīgu žurnālistiku, par sabiedrības integrācijas nozīmi, latviešu diasporas jautājumiem, kā arī Latvijas reģionu attīstību. Ivaram Zviedrim papildu kompetences ir reģionālo un vietējo televīziju loma Latvijas mediju telpā, skats uz medijiem kā uz nacionālās kultūras sastāvdaļu. Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja minēto piecu kandidātu izvirzīšanu darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.".
- 2012_02_02-seq11 spokenText "Arī uz „Saskaņas Centra” deputātiem tas attiecas.".
- 2012_02_02-seq10 spokenText "Un būtiski, ka...".
- 2012_02_02-seq9 spokenText "Kolēģi, vai tomēr varētu palūgt klusumu? Un tās sarunas... aicinu iziet un, ja ļoti vajag, parunāties ārā.".
- 2012_02_02-seq8 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.pantam bija jāizvirza kandidāti darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Komisijas uzstādījums šajā ļoti atbildīgajā darbā ir vienmēr bijis maksimāli plašas diskusijas, ļoti plaša sabiedrības iesaiste, pēc iespējas lielāka atklātība un caurskatāmība un ārkārtīgi rūpīga kandidātu izvērtēšana. Mūsu mērķis bija lauzt politisko kuluāru principu padomes veidošanā, ka politiskās partijas pašas virzīja savus kandidātus darbam padomē. Tādēļ komisija vienojās, ka kandidātus darbam padomē varēs ieteikt vienīgi nevalstiskās organizācijas, fiziskās personas, profesionāļu apvienības, bet nedrīkstēs politiskās partijas un politisko partiju apvienības. Kopumā tika pieteikts 41 kandidāts. Komisijas vārdā paldies visiem, kuri piedalījās, uzrunāja un virzīja kandidātus, un paldies tiem, kuri piekrita kandidēt. Novērtējot šo augsto sabiedrības uzticību, komisija kandidātus izvērtēja ļoti rūpīgi un to darīja - uzsveru! - atklātās komisijas sēdēs. Komisija noturēja 13 sēdes, kas bija veltītas kandidātu izvirzīšanai, apspriešanai, un tās bija gan kārtējās, gan arī ārkārtas sēdes. Sēdēs varēja piedalīties ikviens interesents, un komisijas vārdā izsaku gandarījumu, ka šo iespēju ļoti aktīvi izmantoja un, sniedzot savu viedokli un ieteikumus kandidātu izvirzīšanā un apspriešanā, aktīvi piedalījās nevalstiskās organizācijas, profesionālās organizācijas un mediju eksperti. Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam kandidātiem jāatbilst šādām prasībām: Latvijas pilsonība un pastāvīga dzīvesvieta Latvijā, augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, laba reputācija. Saskaņā ar minēto likumu kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu, akciju īpašnieks, sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat uz padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tā kā bija 41 kandidāts, konkursu rīkojām divās kārtās. Pirmajā uzklausījām un izvērtējām visus pieteiktos kandidātus, kopskaitā 41. Būtisks bija komisijas sēdēs kandidātu paustais redzējums par elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomas problēmām un tālāko attīstību, iesniegtais CV, no sabiedrības saņemtās atsauksmes. Vērtējām zināšanas un profesionalitāti, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijā kā nacionālā un demokrātiskā valstī, par sabiedrisko un komercmediju nozīmi nacionālās informatīvās telpas stiprināšanā, kā arī kandidātu zināšanas par Eiropas audiovizuālo politiku un informācijas tehnoloģiju attīstību. Svarīgas bija arī kandidātu zināšanas par kvalitatīvas un neatkarīgas žurnālistikas standartiem. Vērtējām kandidātu gatavību strādāt gan ar sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Līdztekus citiem kritērijiem ļoti svarīgs kritērijs bija nevainojama reputācija. Īpaši uzsvēršu, ka visi balsojumi komisijā par pretendentiem bijuši atklāti. Komisija atklātā balsojumā konkursa otrajai kārtai virzīja 17 pretendentus. Divi no tiem personisku iemeslu dēļ savas kandidatūras atsauca. Otrajā kārtā izraudzītie pretendenti piedalījās publiskās diskusijās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, komisijas rīkotajās diskusijās atbildēja uz deputātu, nevalstisko organizāciju, nozares profesionāļu, mediju ekspertu un interesentu uzdotajiem jautājumiem. Augstu vērtējam, ka šo diskusiju, kas notika Saeimas Sarkanajā zālē, apmeklēja arī tie Saeimas deputāti, kuri strādā citās komisijās. Savus kolēģus Saeimā allaž esam mudinājuši sekot līdzi padomes kandidātu virzīšanai un diskusijām, kas bija aplūkojamas gan Saeimas mājaslapā, gan arī interneta vietnē www.mansmedijs.lv. Komisijas rīkotajās debatēs katrs kandidāts atbildēja uz pamatjautājumiem par elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomas attīstību, par aktualitātēm sabiedrisko un komerciālo mediju jomā. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām komisijai bija ļoti cieša visā kandidātu virzīšanas procesā. Uzsvēršu, ka īpašu komisijas sēdi veltījām tam, lai uzklausītu sabiedrības, tieši nevalstiskā sektora pārstāvju, domas. Tā notika ļoti plašā lokā. Un, lai visi interesenti varētu piedalīties, to rīkojām Saeimas Sarkanajā zālē. (Zālē pamazām ir pieaudzis troksnis.) Tā bija laba izdevība nevalstiskās organizācijas apsēdināt pie viena galda un būtiski...".
- 2012_02_02-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2012_02_02-seq6 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir atklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi. No zāles: „Visi baidās!”) Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2012_02_02-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Grigules, Vējoņa, Līdakas, Brigmaņa un Auguļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 44, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Tātad deputāti Zaķis, Zatlers, Smiltēns, Ozoliņš, Dzintars, Cilinskis, Olšteins, Siliņa, Kalniņš un Ašeradens ir iesnieguši lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas Saeimas paziņojumu „Par latviešu valodas valstisko lomu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis jautājums šodien tiek izskatīts? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis jautājums tiks izskatīts darba kārtības beigās. Tad arī tiks dots vārds paziņojumam un debatēm. Taču šobrīd mēs lemjam tikai par to, vai tas ir iekļaujams. Paldies. Nākamais jautājums ir par atvaļinājuma piešķiršanu. Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingas Vanagas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.februāra līdz 24.februārim. Prezidijs to ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2012_02_02-seq4 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Paldies Čepānes kundzei par pirmo soli un par to, ka tika atbalstīti un nodoti komisijām grozījumi Satversmē. Es aicinātu izdarīt arī otro soli. Neatkārtošu visu to, ko pagājušajā ceturtdienā es teicu. Mūsu motivācija nav mainījusies. Es aicinu deputātus tomēr beidzot no šīs runāšanas, saskaņošanas, prātošanas pāriet pie darbiem... ķerties pie darbiem. Ir beidzot jāsāk strādāt. Un Zaļo un Zemnieku savienība šīs Saeimas laikā darīs visu iespējamo, lai šie pirmie četri Satversmes panti iegūtu negrozāmu pantu statusu. Tā ka es visus aicinu tomēr atbalstīt šī priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai, kurā var diskutēt, var aicināt Kūtra kungu, var aicināt vēl visādus kungus un kundzes un beigās pieņemt visiem, teiksim, saprotamu, skaidru lēmumu, kas darbosies visus nākošos gadus. Vēl es varu pateikt, ka mēs gatavojam arī grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kurus mēs plānojam iesniegt nākošnedēļ. Tā ka, Čepānes kundze, jums vēl ir pāris dienu laika. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.".
- 2012_02_02-seq3 spokenText "Paldies. „Par” pieteikusies runāt deputāte Iveta Grigule.".
- 2012_01_26-seq3 spokenText "Paldies. „Par” pieteikusies runāt deputāte Iveta Grigule.".
- 2012_02_02-seq2 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Tāpat kā pagājušajā ceturtdienā arī šodien es lūdzu šo likumprojektu noraidīt. Un kāpēc? Opozīcija parasti saka un pārmet pozīcijai, ka netiek pieņemti viņu priekšlikumi. Taču pirms dažām nedēļām, kā jūs zināt, pozīcija piekrita, ka Juridiskajai komisijai tiek nodots ZZS priekšlikums, kas saistīts ar grozījumiem Satversmē. Un proti, ar šo priekšlikumu tika piedāvāts papildināt Satversmes 73.pantu, kas paredz, ka (citēju) „tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus”. Citāta beigas. Šā priekšlikuma izvērtēšanai, kā jūs zināt, pa diviem deputātiem no katras frakcijas ir izveidota darba grupa, kuras sēde notiks jau nākošajā otrdienā pulksten 9.00 no rīta. Visi tiekat laipni aicināti! Taču šis Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par grozījumu izdarīšanu Satversmes tiesas likumā nav nododams Juridiskajai komisijai šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt. Satversmes grozījums, uz kuru jūs atsaucaties šajā likumprojektā, kas paredz paplašināt Satversmes tiesas kompetenci, pagaidām nav atbalstīts nevienā komisijā, tostarp arī atbildīgajā - Juridiskajā - komisijā. Otrkārt. Šim likumprojektam ir ļoti daudz trūkumu. Iespējams, ka Satversmes tiesa arī varētu izvērtēt, vai kāds referendumam nododamais Satversmes grozījumu projekts pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā un vai tas neapdraud nacionālas valsts pamatus, bet vai jūs esat padomājuši par to, ka Satversmes tiesai varētu būt visai sarežģīti izvērtēt kāda likumprojekta, kuru plānots nodot referendumam, atbilstību šai prasībai? Piemēram, ja tiesa uzskata, ka tas atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām, tauta to atbalsta, tas stājas likumīgā spēkā, bet pēc tam kāds no Satversmes tiesas likumā paredzētajiem subjektiem apstrīd satversmību. Pie tam, kā pareizi norādīja vienā no pēdējām intervijām Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtra kungs, kura institūcija tad sagatavos atbildes rakstu šajā gadījumā? Šajā likumprojektā par to absolūti nav padomāts. Treškārt. Bez tam, kā es jau teicu pagājušajā reizē, likumprojektā nav norādīts brīdis, kurā kāda no likumprojektā minētajām personām varētu prasīt, lai šo pārbaudi veic tiesa. Vai tas būtu tad, kad ir savākti 10 tūkstoši parakstu, vai tad, kad likumprojekts ir aizgājis līdz Valsts prezidentam, vai tad, kad likumprojekts ir nonācis līdz Saeimai? Ceturtkārt. Jūs neesat apsvēruši šādu iespēju: var būt, ka šādas pārbaudes funkcijas varētu nodot... varbūt varētu uzticēt arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (protams, attiecīgi paplašinot šīs komisijas sastāvu), kas varētu izvērtēt, vai attiecīgais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir patiešām pieļaujams demokrātiskā valstī. Un tālāk. Piektkārt. Sagatavotajā likumprojektā ir aizmirsts apstāklis, ka kādai institūcijai, iespējams, ir jāvērtē arī tas, vai likumprojekts atbilst Satversmes 78.pantam, proti, vai tas ir pilnīgi izstrādāts, vai šajā referendumam nodotajā likumprojektā vai pat Satversmes grozījumu projektā nav iespējamas kādas kolīziju normas. Un tāpēc es jūs aicinu: patiešām, neskriesim visi ratiem pa priekšu, bet sagaidīsim kaut vai Konstitucionālās komisijas atzinumu, pirms šāda likumprojekta iesniegšanas pakonsultēsimies ar konstitucionālo tiesību ekspertiem! Starp citu, Grigules kundze noteikti arī bija informēta, ka šajā otrdienā Latvijas Universitātes Mazajā aulā bija ļoti... bija uzaicināti visi galvenie konstitucionālo tiesību eksperti, politiķi un tika diskutēts par šiem iespējamiem Satversmes grozījumiem, un ļoti liela daļa neatbalstīja šo grozījumu pieņemšanu, uzskatot - daži pat ļoti kategoriski uzstājās! -, ka tādā gadījumā Saeimai būtu nākošajā dienā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās jāatkāpjas, jo vienkārši, ja deputāti neprot interpretēt Satversmi, tad arī eksperti izsaka šādu viedokli. Līdz ar to es aicinu arī uzaicināt Satversmes tiesas priekšsēdētāju vai arī kādu no Satversmes tiesas tiesnešiem un pakonsultēties par šiem jautājumiem vai patiešām preventīvi uzdot Satversmes tiesai tādu uzdevumu, kas pēdējos 15 gados... nu, Satversmes tiesas kompetencē nav bijis. Es tiešām aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2012_02_02-seq1 spokenText "Labrīt! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2.februāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka mums ir iesniegtas vairākas iespējamas izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr.26/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi grozīt 2.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Desmit deputāti - Rībena, Čaklais, Kalniņš, Kārkliņa un citi - ir lūguši Prezidijam izdarīt izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat desmit deputāti - Rībena, Čaklais, Kalniņš, Kārkliņa, Druviete un citi - ir lūguši izdarīt izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Savukārt Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas šā gada 2.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un tajā iekļauto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” izskatīt kā darba kārtības 42.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grigules, Vējoņa, Līdakas, Brigmaņa un Auguļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti... „Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.".
- 2012_01_26a-seq70 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 26.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2012_01_26a-seq69 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Andris Bērziņš... ir, Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Ina Druviete... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Dāvis Stalts... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.".
- 2012_01_26a-seq68 spokenText "Paldies. Paldies deputātiem par aktīvo līdzdalību, bet saskaņā ar Kārtības rulli šis nav balsojams jautājums. Mēs vienkārši tajā piedalāmies un debatējam. Tātad vienīgais mūsu šīs sēdes darba kārtības jautājums ir izskatīts. Līdz ar to lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2012_01_26a-seq67 spokenText "Paldies. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es gribētu tiešām pateikties Saeimai par šīm, otrajām, ārpolitikas debatēm. Es domāju, ka gan tas, ko mēs dzirdējām kā labas lietas ziņojumā, gan tās lietas, kas tika kritizētas, gan, teiksim, tie jautājumi, kas tika izrunāti šajās debatēs, ir absolūti būtiski, un, protams, mēs Ārlietu ministrijā, Ministru kabinetā un, domāju, arī Saeimā – gan atbildīgajās Saeimas komisijās, gan arī Saeimas sēdēs – vēl varēsim diskutēt. Daudzi jautājumi būs šeit jādiskutē gan Eiropas Savienības kontekstā, gan NATO kontekstā, gan, teiksim, mūsu nacionālo interešu kontekstā. Es gribētu teikt, ka te daudz skanēja par to, ka Latvijas ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Daudz tika runāts, ka mēs esam klusi un pasīvi Eiropas Savienībā, ka mums vajag būt aktīvākiem. Es gribu jums teikt pavisam vienkārši: pirmām kārtām mēs esam aktīvi Eiropas Savienības dalībnieki. Mūsu aktivitāti tiešā mērā nosaka, protams, mūsu iekšpolitiskās un nacionālās intereses. Un tās ir mums visiem, manuprāt, pilnīgi skaidras, pilnīgi un ļoti labi, skaidri definētas. Tās, protams, ir mūsu valsts neatkarība, mūsu tautas labklājība un mūsu ekonomikas izaugsme. Es gribu teikt kā noslēguma vārdus to, ka nākamās debates, kas būs pēc gada, – trešās debates –, manuprāt, būs vēl interesantākas, vēl intensīvākas. Jo es domāju, ka nākamgad mums vajadzēs debatēt par Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm. Šeit es negribētu piekrist Zariņa kungam. Vajadzētu rūpīgi iepazīties gan ar ziņojumu, gan ar to, ko es teicu, – ka šis gads būs jautājums par Eiropas Savienības 2015.gada prezidentūras prioritāšu definēšanu, par mūsu interešu definēšanu, bet tas būs jādara mums visiem kopā. Un es gribētu redzēt 2013.gada debates tam veltītas. Otrs. Mums, protams, būs jāpārrunā tas, kā mums ir veicies gada laikā, ņemot vērā arī šajā ziņojumā pausto, ņemot vērā tos jautājumus un tās prioritātes, kuras mēs esam definējuši un pārrunājuši. Un trešām kārtām es, neapšaubāmi, domāju, ka jau nākamgad mēs varbūt daudz spraigāk un aktīvāk varēsim arī pārrunāt tos jautājumus, kas skar mūsu ārējo ekonomisko interešu definēšanu. Kā jau es teicu, pie šī jautājuma arī 2012.gadā tiks aktīvi strādāts, un es domāju, ka tas arī būs viens no pamatjautājumiem nākamo debašu kontekstā. Visbeidzot, es gribētu šeit, Saeimas sēdē, tiešām vēlreiz pateikties visiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem un diplomātiem, visiem ekspertiem, deputātiem Saeimas Ārlietu komisijā un Saeimas Eiropas lietu komisijā par to, ka Latvijas parlaments un Latvijas valsts ir demonstrējusi ļoti augstu ārpolitisko debašu kvalitāti, izpratni par tiem procesiem, kas ir Eiropas Savienībā, mūsu reģionā un varbūt arī pasaulē kopumā, un es tiešām gribu cerēt, ka par katrām debatēm, kas mums vēl būs priekšā gan šajā Saeimā, gan kopumā, tāpat kā par Olimpiskajām spēlēm mēs varēsim teikt, ka tās bija labākās iepretim visām iepriekšējām. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq66 spokenText "Paldies. (Noklaudzina āmuru, slēdzot debates. Dep. J.Lazareva nokavēti pieteikusies debatēm.) Man ir jājautā zālei. Es... (No zāles: „Par vēlu, par vēlu!” „Nē! Nē!”) Tad debates slēdzu. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
- 2012_01_26a-seq65 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie ministri! Klātesošie! Tik tiešām es necentīšos runāt gari un plaši, un man būs grūti aizēnot visas iepriekšējās runas. Bet šajā gadījumā es vēlētos norādīt uz vairākām filozofiska rakstura problēmām attiecībā uz mūsu valsts ārpolitiku. Ja mēs novirzāmies no pagātnes, it īpaši no tās paliekām, tad mūsdienu aliansēs jūs neatradīsiet nevienu, kura nevadītos pēc pārliecības, ka tai ir visas tiesības, bet nav neviena pienākuma. Diemžēl ar to mēs varam raksturot gan Eiropas Savienību, gan arī NATO. Ikvienā personīgā un arī jebkurā citā ērtā situācijā par pienākumiem tiek aizmirsts un tiek deklarētas, pašiem to neapzinoties, kādu iemeslu dēļ, neierobežotas tiesības. Mērķis ir nerēķināties ne ar vienu un arī ne ar ko. Viens otrs – gan Eiropas Savienības, gan arī NATO ietvaros – spēlē revolucionāru, lai demokrātijas glābšanas vērtību un tās aizsardzības aizsegā nomīdītu visu apkārtējo, it īpaši, ja tas vēl ir ko vērts. Diemžēl tā ir realitāte, ar ko mēs saskaramies. Tajā pašā laikā mūsdienu politikas fenomens ir jaunības kultivēšana. Visi – no jauna līdz vecam –, arī Latvijas valsts, sāk pieskaitīt sevi pie jaunajiem, apzinoties, ka jaunajiem ir vairāk tiesību, nevis pienākumu. Šos pienākumus mēs un Latvija ilglaicīgi nolikām tālā atvilktnē un saglabājām līdz briedumam. Cik zīmīgi, bet arī mūsu jaunā valsts cenšas dzīvot uz šā jaunības viļņa, dzīvojot uz parāda. (Deputāta J.Reira starpsaucieni no zāles.) Cilvēciski tā tas varētu arī būt. Un šīs tiesības ilglaicīgi mūsu valstij ir dāvājušas citas – daudz vecākas – Eiropas valstis. Taču tas mūs ir tā apreibinājis, ka pēkšņi mēs izjutām šo dzīvošanu uz parāda par savu nopelnu, aiz kura būtu jāseko visiem citādiem labumiem. Lai cik tas arī būtu paradoksāli, bet ar savu jaunību mēs sākam arī šantažēt citus. Starp citu, novērtējot virkni politisko procesu Eiropā, mēs dzīvojam visaptverošas šantāžas laikmetā. Diemžēl šī šantāža nekad nav mums nākusi par labu (No zāles deputāts J.Reirs: „Jums nav par labu!”) ne Eiropas Savienības, ne arī NATO ietvaros. Gan Eiropas valstu vēsture, gan politika vispār liecina par kopīgiem augļiem, kopīgiem rezultātiem Eiropas Savienības un NATO dalības ietvaros. Šī saliedētība, it īpaši psiholoģiskajā līmenī, veidojas pēc vienas idejas – viens arhitektūras stils un, galvenais, viens materiāls – cilvēki. Arī reliģija, zinātne, tiesības, māksla – tās kļūst kopīgas. Ja mēs tagad atmetīsim visu to, ko pašlaik mums ir devusi Eiropa, bet ne mūsu kā latviešu īpašības, tad izrādīsies, ka mums, esot trūcīgiem, patiesībā nav no kā dzīvot. Ne jau mums, šīs planētas iedzīvotājiem, būtu jāmin, vai priekšā nav kaut kas kārdinošāks, taču valsts attīstības virziens norāda uz nacionāli valstisku apsvērumu ignorēšanu. Latvijas dalība Eiropas Savienībā pati par sevi liecina par valsts attīstības virzienu, atstājot malā nacionālos aizspriedumus. Pievienojoties Eiropas Savienībai, mēs stingri izlēmām veidot vēsturi, neatskatoties pagātnē. Diemžēl pašreiz Eiropa pati nav pārliecināta, ka tā valda, un arī visa cita pasaule par to šaubās. Šā krīzes viļņa pamatā ir Eiropa kā nevarības avots. Mēs nespējam dzīvot savienībā, ja mūs nevieno kāds augsts un cēls kopīgs mērķis, kas saista mūs visus, gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Diemžēl Eiropas Savienības ietvaros mums šāda kopīga un cēla mērķa nav. Eiropas Savienības ietvaros mēs esam pabērna lomā. Mēs nepiedalāmies vitāli svarīgu lēmumu pieņemšanā, vien kā bāreņi mājam ar galvu. Mums ir jāizlūdzas līdzvērtīgs finansējums zemniekiem, izlīdzināšana kohēzijas fondā, mums ir jālūdz būvēt mūsu valstī sašķidrinātās gāzes termināli. Tajā pašā laikā mēs atdodam savus cilvēkus, gaišākos prātus, mēs piedalāmies svešos karos, ziedojot savus cilvēkus citu cilvēku labā. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq63 spokenText "Labdien visiem, ar ko vēl nav izdevies sasveicināties! Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Tas, es domāju, ir ļoti pamatots teiciens. Nav dzirdēts, ka kādas citas valsts iekšpolitikā būtu rakstīts, ka tā gatavojas parūpēties par Latvijas valsti. Un līdz ar to zināmā mērā cerēt uz to, ka kāds cits parūpēsies par mums, tas ir mīts. Diemžēl pie šī mīta mums ļoti patīk turēties un meklēt labos un sliktos onkuļus. Bet ir jāsaprot tas, ka ir vienkārši intereses, un atšķiras tikai šo interešu rafinētības pakāpe. Nav labo un slikto! Un pats galvenais ir tas, lai mums būtu... lai pietiktu gudrības saprast šo spēli un šo spēli izmantot savās interesēs. Izskatās, ka ar to pašlaik tomēr mums ir problēmas. Labi, ir saprotams, ka mēs zaudējam tām Eiropas valstīm šinī spēlē, kuras gadsimtiem ir noslīpējušas šo spēli priekš sevis... savās interesēs. Un pat mūsu kaimiņu starpā mēs redzam, ka notiek tas pats. Piemēram, tika minēts, ka viena no mūsu ārpolitikas prioritātēm ir Baltijas valstu sadarbības padziļināšana, Latvijas interesēm atbilstošu kopīgu risinājumu īstenošana, īpaši akcentējot enerģētiku un transportu. Kā piemērs tika minēta Visagina, „Rail Baltica”. Jā, labi! Visagina ir vajadzīga pirmām kārtām lietuviešiem. Labi, mēs šīs Baltijas draudzības vārdā esam gatavi tur ieguldīt miljardu. Ļoti skaisti! Ieguldīsim arī „Rail Baltica” apmēram vairāk kā miljardu, kas ir vajadzīgs igauņiem, jo tā viņi risinās savus tranzīta jautājumus. Bet tas, ko es būtu gribējis dzirdēt mūsu ziņojumā: „Kurš tad ir tas projekts, kas būtu Latvijas interesēs šinī Baltijas sadarbības kontekstā?” Jā, mēs it kā starp citu runājam par šo sašķidrinātās gāzes termināli, bet mēs zinām arī to, ka gan Lietuva, gan Igaunija paralēli jau ir sākušas pašas darbu pie šādiem termināļiem. Pašas būvēs savējos! Tad kāda šeit mums ir šī sadarbība? Vēl jo vairāk tāpēc, ka šeit ir ironiska... ka šeit iekšpolitiski mēs taču runājam par to, ka gāzi mēs centīsimies pēc iespējas nelietot. Tad kā šeit atkal saskan mūsu ārpolitikas un iekšpolitikas centieni? Ja mēs paskatāmies vispār mūsu sadarbību ar Eiropu, tad, teiksim, eksporta un importa bilance pagājušajā gadā... uz Eiropu mēs esam eksportējuši aptuveni 4 miljardus, bet importējuši vairāk nekā 5 miljardus. Tas nozīmē, ka vairāk nekā ar miljardu mēs esam pabarojuši citus – šo Eiropas valstu ekonomikas. Tas nav pārmetums Eiropas valstīm. Tā ir viela pārdomām mums. Kāpēc... Neviens jau neapšauba, ka Latvijas vieta ir Eiropas Savienībā, un es pilnībā piekrītu ārlietu ministra teiktajam par to, ka ir laiks uzdot jautājumu: kāda ir Latvijas vieta Eiropas Savienībā? Es pat piebilstu, ka būtu arī laiks uz šo jautājumu atbildēt beidzot. Kāpēc ir pēdējais laiks? Tāpēc, ka Latvijai ir jāpieņem lēmumi, kas noteiks tās tālāko attīstību uz daudziem gadiem vai pat vispār var izšķirt Latvijas tālāko likteni un nacionālo pastāvēšanu. Un tas ir pamatoti – par to bažīties pašlaik, redzot, cik nekvalitatīvs un deklarētajiem mērķiem neatbilstošs ir Fiskālās disciplīnas likumā piedāvātais realizācijas mehānisms, kurš pilnībā neatbilst tiem mērķiem, kas tiek deklarēti. Tas ne tikai nenodrošinās valsts ilgtspējīgu attīstību, ne tikai nenovērsīs tā saucamā ekonomikas burbuļa veidošanos, tas vispār nerisinās tos uzdevumus, par kuriem Eiropas Savienības galotņu tikšanās laikā 9.decembrī tika panākta vienošanās, kuru parakstīja Latvija. Ir runa par tās īpašo strukturālo deficītu. Tāpēc ir gandarījums dzirdēt, ka vismaz Ārlietu ministrija aicina īstenot atbildīgu ekonomisko un fiskālo politiku valsts konkurētspējas un iedzīvotāju dzīveslīmeņa paaugstināšanai. Jo ar esošo, piedāvāto Fiskālās disciplīnas likumu to nevarēs nodrošināt. Jo, tieši otrādi, tas nodrošina bezatbildīgu fiskālo politiku, visu atbildību uzticot formulai, kuras pamatotību tā arī neviens nav spējis izskaidrot. Svarīgākos tās parametrus nosaka ar matemātiskām manipulācijām, nevis balsta uz nopietnu makroekonomisko parametru analīzi, kā tas tiek darīts tajās Eiropas valstīs, kuras mēs minam sev par piemēru, bet kuru piemēram mēs tomēr nesekojam... (No zāles deputāts J. Reirs: „Kuras tās ir?”) Zviedrija... (No zāles deputāts J. Reirs: „Paldies!”) Tāpēc ir uzteicama ārlietu ministra paustā atziņa attiecībā uz fiskālās politikas jautājumiem, ka stratēģiski lēmumi būtu jāpieņem... ir jāpieņem jau šogad, tāpēc apspriešanā būtu jāiesaista visi valstī pieejamie resursi un ieinteresētās puses. Uz to arī aicināja opozīcija koalīciju... ka līdzīgas debates, kādas mēs tagad veicam par ārpolitiku, vajadzētu veidot arī par fiskālo politiku, tikai vēl plašākas, iesaistot tajās ne tikai politiķus, bet arī atzītus ekonomikas ekspertus. Un koalīcijai nevajadzētu bažīties par šādām debatēm, jo, ja tās pozīcija ir pamatota un pareiza, tad šādas debates tikai nostiprinās to. Savukārt, ja ne, tad izlabos, un rezultāts būs tas, ka ieguvēji būsim mēs visi, pirmām kārtām jau Latvijas valsts. Mēs esam krīzes vētras sisti. Esam izturējuši to par spīti tam, ka tika izvēlēts risinājums, kas bija pats vienkāršākais un ērtākais varbūt priekš valdības, bet visnežēlīgākais priekš Latvijas tautas. Tagad, kad citas Eiropas valstis ir smagu lēmumu priekšā un meklē risinājumu, kā pārdzīvot šo vētru, mums vajadzētu nevis bikli neziņā mīņāties kopā ar tām, bet izmantot to, lai izrautos uz priekšu, beidzot nodefinētu savas attīstības prioritātes un sāktu mērķtiecīgi īstenot tās. Tas arī būtu viens no labākajiem risinājumiem, taču tas diemžēl netika pieminēts ārlietu ministra ziņojumā par to, kā atgriezt Latvijas tautiešus šeit atpakaļ, uz Latviju, dodot iespēju viņiem noticēt, ka Latvija ir gatava parūpēties par tiem, ka tai ir skaidra vīzija, kā radīt šeit valsti, kurai var uzticēties, kura būs spējīga par tiem parūpēties. (No zāles deputāts J.Reirs: „Ar referenduma palīdzību!”) Ko es vēl gribētu atzīmēt, minot par sagatavošanos Eiropas Padomes prezidentūrai. Ļoti dīvaini bija dzirdēt, ka vienīgais, kā mēs gatavosimies, – mēs vienkārši veidosim šeit sekretariātu. Tas, protams, ir ļoti labi, ka mēs parūpēsimies par Eiropas ierēdņiem, kas šeit atbrauks, pabarosim viņus, bet tas, ko es gribētu dzirdēt šīs prezidentūras sakarā, – kur tad ir tās Latvijas intereses, par kurām mēs esam gatavi parūpēties? Ko mēs izmantosim... ko mēs varētu izmantot šīs prezidentūras sakarā, lai tās īstenotu? Tādu ierosinājumu nebija. (No zāles deputāts J. Reirs: „Un ko tu piedāvā?”) Runājot par ārpolitiku – tas ir jautājums par mums pašiem: kādi mēs esam gatavi būt? Būt gudri, uzņēmīgi, tādi, kas ir spējīgi prasmīgi izmantot apkārtējos apstākļus, lai parūpētos par savas valsts un tautas interesēm, kuri tic tam, ka ir spējīgi parūpēties par savu valsti un savu tautu, vai arī būt tādi, kas tikai pakalpīgi skatās uz citiem un meklēt, aiz kā muguras paslēpties, kam uzticēt savu problēmu atrisināšanu? Jā, protams, ir jāmeklē savi sabiedrotie, tikai vienmēr ir jāatceras, ka ārpolitika – tas ir iekšpolitikas turpinājums, un, ja mēs nebūsim gatavi paši cīnīties un pastāvēt par savām interesēm, mēs vienkārši būsim citu interešu sastāvdaļa: par mums parūpēsies, bet parūpēsies tā, kā tas ir ērtāk citiem. Mums joprojām būs zemākie Eiropas struktūrfondu maksājumi, mūsu cilvēki, kurus mēs izaudzinām, izskolojam, turpinās doties prom, lai strādātu un radītu vērtības citās valstīs, savukārt mēs turpināsim tās importēt. Ja mēs vēlamies, lai mūsu tautieši atgrieztos mājās, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par valsti, ar kuru var lepoties un kurā cilvēki vēlas dzīvot, jo šī valsts ir spējīga par tiem parūpēties, mums vispirms pašiem ir jānotic, ka esam spējīgi šādu valsti izveidot. Lai Dievs dod mums gudrību ieraudzīt tās iespējas (No zāles deputāts I.Čaklais: „Jā!”), kas dotas Latvijai, un uzņēmību tās īstenot! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq61 spokenText "Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Kolēģi un godātie klāstošie! Es vēlos uzsvērt galvenos ārpolitiskos jautājumus no Zemkopības ministrijas atbildības jomas skatpunkta šodien. Lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā galvenie virzieni ir saistīti ar mūsu interesēm atbilstošu un pieņemamu politiku. Eiropas līmenī šeit, protams, jārunā par svarīgākajiem procesiem un notikumiem 2012.gadā saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas reformām. Nav nekāds noslēpums, ka tieši šī gada nogalē tiks pieņemti izšķirošie lēmumi par šo politiku turpmākajiem virzieniem un uzsvariem. No mūsu puses īpašs akcents un maksimālas pūles jāvelta, lai lauksaimniecības atbalsta maksājumi pēc 2013.gada Latvijai tiktu piešķirti tādā apmērā, kāds mūsu lauksaimniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus konkurencei ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. Līdz ar to īpaši svarīgi ir mūsu sabiedrotie šajā grūtajā, bet izšķirošajā cīņā. Zemkopības ministrija roku rokā ar Latvijas lauksaimnieku organizācijām aktīvi sadarbojas ar Lietuvas un Igaunijas partneriem, lai stiprinātu tieši Baltijas vienotību šajā lēmumu izšķirošajā fāzē. Atgādinājumam – 20.janvārī, nupat, Baltijas valstu zemkopības ministri kopā ar Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijām parakstīja kopēju deklarāciju par taisnīgu un godīgu kopējo lauksaimniecības politiku. Šis uzsāktais kurss ir noteikti jāturpina un jāstiprina ne tikai lauksaimnieku līmenī, bet arī Baltijas valstu parlamentu un valsts vadītāju līmenī. Mežsaimniecības nozare ārpolitiski iziet pat ārpus Eiropas un Āzijas ietvara, jo pasaulē notiekošie procesi tiešā veidā atstāj ietekmi uz Latvijas meža nozari. Tuvākajā laikā mežsaimniecības jomā ir paredzamas ļoti svarīgas vienošanās par nelegālās koksnes apkarošanu pasaulē, un mums noteikti jābūt ir aktīviem, lai nodrošinātu, ka pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši Latvijas interesēm. Tuvākajā laikā darbu uzsāks arī starpvaldību sarunu grupa, lai izstrādātu Eiropas Mežu konvencijas projektu. Kopumā ņemot, Latvijai svarīgie ārpolitiskie pamatvirzieni lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksportā ir tādas valstis kā Baltijas valstis, Skandināvijas valstis, Vācija, Krievija. Piemēram, eksports uz Krieviju sastāda 62 procentus no kopējā Latvijas eksporta uz trešajām valstīm. Pieaugošā eksporta rezultāts: pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti 2011.gada pirmajos trīs ceturkšņos bija otra nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare. Šo produktu eksports 666 miljonu latu apmērā veidoja 15 procentus no Latvijas eksporta kopējās vērtības. Bez tam 2011.gada oktobrī Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports vērtības izteiksmē pat pārsniedza importu par 8 miljoniem latu jeb par 8 procentiem. Svarīgi ir vēl lielāku uzsvaru likt uz eksporta veicināšanas pasākumiem. Vēlos arī uzteikt līdz šim esošo labo sadarbību ar Latvijas vēstniecībām kopumā, jo tās sniedz ļoti nozīmīgu atbalstu mūsu projektu realizēšanā citās valstīs un sadarbības partneru meklēšanā. Esam gatavi arī turpmāk aktīvi iesaistīties projektos, jo uzskatām, ka mūsu zināšanas un pieredze kā salīdzinoši jaunai Eiropas Savienības dalībvalstij var noderēt gan tām trešajām valstīm, kuras potenciāli virzās uz Eiropas Savienību, gan arī tām, kuras varbūt par savu pašmērķi neuzstāda pievienošanos Eiropas Savienībai. Savukārt mēs pretī iegūstam potenciāli jaunus partnerus un, iespējams, arī nākotnes tirgus. Šeit mēs varam ņemt paraugu no dāņiem vai holandiešiem, kas, piedaloties dažādos divpusējos palīdzības sniegšanas projektos pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, tagad ļoti aktīvi darbojas gan Latvijas laukos, gan arī Latvijas pārtikas tirgū. Kolēģi! Tas, ka gandrīz puse no kopējā Eiropas Savienības budžeta ir paredzēta kopējās lauksaimniecības politikas realizācijai, kā arī nupat, pirmdien, atzīmētā Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas piecdesmitgade liecina, ka tā ir viena no svarīgākajām Eiropas Savienības politikām. Un tas, kādi panākumi būs mūsu interesēm, visai Eiropai un mums tik svarīgā jomā, manuprāt, arī liecinās par mūsu pilnvērtīgu spēju integrēties Eiropas Savienības valstu saimē. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq59 spokenText "Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Deputāti! Dāmas un kungi! Ziņojumā tika pieminētas vairākas Latvijas prioritātes, tas ir, Eiropas Savienības stiprināšana, Eiropas Savienības budžeta pieņemšana, gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, ārējās drošības stiprināšana, ekonomisko attiecību veicināšana ar valstīm, kurās varētu būt potenciālie tirgi, kā arī sadarbība ar citām Baltijas valstīm, arī ar Skandināviju, arī Poliju un Vāciju. Bet jau ļoti daudzus gadus Latvijai praktiski nav skaidras nākotnes vīzijas, tas ir, uz kurieni mēs ejam, ko darām un kas mēs esam. Tas, manā skatījumā, negatīvi ietekmē valsts ārpolitiku. Ir problēmas ar valsts vīziju, valsts un reģionu, it sevišķi tā dēvētā visdepresīvākā Latvijas reģiona – Latgales – attīstību daudzus gadus uz priekšu. Un, ja ir problēmas ar valsts attīstības redzējumu, grūti ko prasīt no Ārlietu ministrijas. Latvijas ārpolitika ir Latvijas iekšpolitikas turpinājums, un Latvijas ārpolitika ir Latvijas iekšpolitikas pamats. Kādi tad mēs esam un kurp mēs ejam? Tas neapšaubāmi ietekmē visu mūsu dzīvi un arī ārpolitiku. Galvenokārt šis jautājums attiecas uz Eiropas Savienību. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kas mums ir blakus, mēs neesam noformulējuši, ko tad īsti vēlamies. Somija, Zviedrija, Igaunija un daudzas citas skaidri zina, kas viņas ir un kurp iet, un skaidri un gaiši deklarē, ka Eiropa viņām vajadzīga tikai tiktāl, ciktāl tā ir izdevīga viņām. Kādēļ mēs nevarētu nospraust tādu mērķi un nevarētu būt par pirmrindniekiem, īstenojot un ieviešot visas iespējamās prasības vieni no pirmajiem? Šo stratēģiju vajag skaidri un gaiši formulēt valstiskā līmenī, un tad arī ārlietās būs vairāk skaidrības, konkrētākas sadarbības un būs efektīvākas ekonomiskās attiecības, un tikai tad mūsu valsts no klusējošas citu valstu un savienību lēmumu un ierosinājumu izpildītājas kļūs par lēmumu un ierosinājumu iniciatori gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Vēlu veiksmi! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq57 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī vēlos apsveikt Ārlietu ministriju un patiesībā arī Saeimu ar lieliskām ārpolitiskām debatēm. Tā kā mana nodarbe šobrīd ir vairāk saistīta ar valsts labklājību, es mēģināšu apskatīt vienu aspektu, kas varētu būt diezgan būtisks valsts ārpolitikā. Un es gribētu runāt, neraugoties uz to, ka šim tematam jau pieskārās arī Čaklā kungs, par valsts attiecībām ar Latvijas pilsoņu diasporu ārpus Latvijas un ārlietu resora lomu šajās attiecībās. Mēs visi zinām tautskaites rezultātus. Mēs esam palikuši 2 miljoni. Iedzīvotāju skaits ir sarucis par 13 procentiem, un mēs zinām, ka valsti ir atstājuši 190 tūkstoši iedzīvotāju. Arī akadēmiskie pētījumi to apstiprina. Un ko tas nozīmē? Šī iekšpolitiskā problēma kļūst arī par ārpolitisku problēmu, jo mums jāsāk runāt par to, ka vismaz 10 procenti valsts iedzīvotāju dzīvo un strādā ārpus valsts. Ir vēl kāds būtisks aspekts šajā lietā. Emigrācija galīgi nav apstājusies, un, akadēmiķiem vērtējot šo procesu, mēs varam teikt, ka minimāli... ka vēl vismaz 5 procenti valsts iedzīvotāju dosies ārpus Latvijas, dosies emigrācijā. Un tas nozīmē, ka... tas uzliek papildu slodzi ārlietu resoram un nostāda to pilnīgi jaunā situācijā. Un, ja mēs īpaši apskatām šo jautājumu, ka šie nav tikai 15 procenti valsts iedzīvotāju... Bet, ja mēs ieliekam kontekstā ar darbspējīgajiem valsts iedzīvotājiem, tad šie skaitļi ir pavisam citi. Un šeit ārlietu resora jēga nākotnē tikai pieaugs, un šā resora sadarbība ar šiem cilvēkiem iegūs milzīgu, milzīgu nozīmi. Kādēļ es par to runāju? Es runāju par to, ka līdzšinējā darbība, ko mēs redzam, neraugoties uz to, ka valdības plānā ir definēta virkne aktivitāšu, ir bijusi nepietiekama, un mums ir jāpārskata sadarbība kopumā gan ar diasporu un arī tas, ko dara Ārlietu ministrija. Kā mēs šo problēmu kvantificētu? Profesors Hazans ir teicis, ka Latvijas iedzīvotāju aizbraukšana Latvijai ir radījusi vismaz 100 miljardu latu lielus zaudējumus. Mums ir iespēja šo lietu vērst par labu. Un es domāju, ka ne tikai tās lietas, ko mēs esam darījuši, – gan to, ka Ārlietu ministrijas ziņojumā ir minētas daudzas aktivitātes – piemēram, jaunas sadarbības programmas izveide sadarbībai ar diasporu, Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atbilstošas iesaistes nodrošināšana ārzemēs, latviešu globālā tīkla veidošana, regulāru komunikācijas sistēmu izveidošana ar latviešu diasporu, arī valdības nesen apstiprinātās pamatnostādnes par nacionālo identitāti un saliedētu sabiedrību atsevišķās daļās, kuras paredz atbalsta iespējas diasporai. Arī Saeimas Juridiskās komisijas aktīvais darbs pie Pilsonības likuma grozījuma, kurš paredzētu dubultpilsonības institūtu. Liekas, ka šīs aktivitātes tomēr nav pietiekamas. Es domāju, ka mums ir nepieciešama īpaša valdības diasporas politika – politika, kas definētu valsts un tās emigrantu savstarpēji izdevīgas ilgtermiņa attiecības. Pirmām kārtām tā radītu iespēju nepazaudēt diasporas nākamo paaudzi un nesamazināt valsts pilsoņu loku, veicinātu iespējamo emigrantu un viņu pēcteču atgriešanos, veicinātu valsts tautsaimniecības sakaru paplašināšanos caur emigrantiem ar viņu mītnes zemēm, kā arī – un tas man liekas ārkārtīgi būtiski! – veicinātu valsts tautsaimniecības attīstību, iesaistot diasporas pārstāvjus ekonomisku projektu attīstīšanā Latvijā. Šādas politikas iespējamo demogrāfisko un ekonomisko potenciālu ir grūti pārvērtēt, jo jau šobrīd ārzemēs dzīvojošo Latvijas piederīgo pienesums Latvijas ekonomikai ir iespaidīgs. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, ik gadu uz mājām tiek pārskaitīti vismaz 350 miljoni latu. Un šeit nav runa par diasporas pārstāvju izdoto naudu, kad viņi uzturas Latvijā, par diasporas tūrismu vai par eventuāli veiktajiem darījumiem ar saviem partneriem Latvijā. Cienījamie kolēģi! Latvijas valsts piederīgie šobrīd darbojas dažādos globālās ekonomikas līmeņos. Viņi nav tikai mazkvalificēta darba veicēji, viņi ir juristi, auditori, uzņēmēji, zinātnieki, radošas personības un tā tālāk. Viņi ir jauni, aktīvi, uzņēmīgi cilvēki, kuri meklē labāko veidu sava personīgā potenciāla realizācijai uz globālās skatuves. Mēs to varam prasmīgi izmantot Latvijas ekonomikas izaugsmei. Lai mūs iedvesmo kaut vai Somijas un Īrijas piemērs, kur diasporas atgriešanās un līdzdalība nospēlēja nozīmīgu lomu valsts tautsaimniecības izaugsmē. Atcerēsimies kaut vai „Nokia” piemēru, kur savā laikā tās vadību uzņēmās tieši somu diasporas pārstāvji. Ir pienācis laiks ne tikai definēt šādu politiku, nospraužot konkrētus mērķus un mehānismus tās realizācijai, bet arī sākt realizēt konkrētu darbību programmas, kurām nepieciešams atrast finansējumu valsts budžetā. Līdzīgas programmas ir tapušas arī citur. Mūsu kaimiņi, lietuvieši, realizē globālās Lietuvas programmu, kurai šogad ir piešķirts 2 miljonu latu finansējums. Lietuvas Ārlietu ministrijā šo darbu veic departaments ar desmit darbiniekiem. Polijā šādā departamentā strādā 12 darbinieki. Sarakstu varētu turpināt vēl ar daudzām citām valstīm. Vai nebūtu laiks domāt par līdzīgu situācijas risinājumu arī Latvijā? Iespējams, ka mums ilgtermiņā jādomā par atsevišķu aģentūru, kas koordinētu šādu darbību. Ņemot vērā iepriekš minēto, tas ir, šī jautājuma demogrāfisko un ekonomisko potenciālu, šķiet, ka ir absolūti nepieciešams nekavējoši meklēt un atrast, un ieguldīt atbilstošas pūles un līdzekļus valsts nākotnes attīstības potenciālam. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq55 spokenText "Godātie ministri! Godātais Prezidij! Kolēģi! Tā... (Demonstrē zālē sēdošajiem pasaules karti. No zāles: „Parādi mums arī!”) Parādīsim, parādīsim! Pirms gada pirmajās debatēs es runāju par to, ka pasaules ģeopolitika mainās, ka izaug lielās varas... ekonomiskās varas tā kā Ķīna, Indija. Jautājums tad bija tāds: „Kur būs Eiropas Savienība?” Amerikāņi... amerikāņu pētnieki pirms pieciem gadiem teica: „Mēs nezinām. Tas atkarīgs no Eiropas Savienības. Ja tā nesavāksies, tad nezin kur tā nonāks.” Bet es gribētu trīs akcentus tagad uzsvērt kopš tās reizes. Te ir runa par valsts bruto kopproduktu, nevis par ienākumu uz iedzīvotāju. Tas ir ļoti svarīgi. Un, otrkārt. Ķīnai ir nepieciešams vismaz 7 procentus liels IKP pieaugums, lai novērstu lielas iekšējās problēmas. Šogad paredzētais pieaugums ir tikai 8 procenti, un 3... ticiet vai neticiet, bet parādās pirmās bezdelīgas. Ir firmas, kas no Ķīnas atgriežas Amerikā, un viena pat ir atgriezusies Latvijā. Manis teiktais būs sadalīts trīs daļās: situācija Eiropā, Āzijā un Irānā. Eiropa. Pretēji vairākiem deputātiem, kas te jau izteikušies, es uzskatu, ka Eiropa sāk savākties. Vismaz ir pozitīvas ziņas. Kas noticis? Pēkšņi procentu likmes pārdotajiem valsts vērtspapīriem tādās valstīs kā Itālija un Spānija nokritušas normālā līmenī, proti, mūsu līmenī, kas ir ap 5 procentiem. Eiropas Centrālā banka atdarina ASV Centrālo banku, proti, aizdod naudu dalībvalstu bankām par ļoti zemiem procentiem ar tādu kā klusu norunu, ka tās savukārt pirks valsts obligācijas, neprasot lielus procentus. Tirgi ir nomierinājušies. Stingrās Eiropas Savienības regulas fiskālajai disciplīnai un ekonomiskajai pārvaldībai mēs pieņemam tepat Sarkanajā zālē, un to dara arī visā Eiropas Savienībā. Bet ir vajadzīgs skaļš politiskais signāls starpvaldību līmenī, lai pasaule un tirgi saprastu, ka Eiropa ir savākusies. Tas notiks pēc dažām dienām Briselē. Āzija. Kā Ķīna reaģējusi uz ASV stratēģisko pārbīdi, stiprinot savus bruņotos spēkus uz šo milzu reģionu? Divējādi. Negatīvi un pozitīvi. Ar piebildi, ka ASV saprātīgi ir jārīkojas ar savām militārajām spējām. Tas ir interesanti! Atkāpsimies uz 2005.gadu, lai salīdzinātu Eiropas uzvedību ar ASV uzvedību šajā reģionā. Tālaika Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, viesojoties Ķīnā, paziņoja, ka viņam ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar Taivānu. Bet tobrīd Japāna ar ASV slēdza vienošanos, ka tās aizstāvēs Taivānu pret jebkuru uzbrukumu. Nafta, ko saņem ASV sabiedrotās – Dienvidkoreja un Japāna –, tiek vesta uz šīm valstīm gar Taivānu. Šo kopsakarību nesaprata Vācijas kanclers. Bet tikpat impulsīvi kā viņš uzvedās arī Eiropa kopumā, kad lēma atcelt ieroču embargo pret Ķīnu, arī Itālija tajā laikā. ASV cēla iebildumus: „Vai esat aizmirsuši, ka mums jāaizstāv Taivāna?” Eiropai nācās atkāpties, un kāds ķīniešu komentētājs teica, ka Eiropas Savienība nav nopietni ņemama vismaz vēl desmit gadus uz priekšu. Kā lai izskaidrojam šādu nenopietnu uzvedību? Vienkārši! Eiropai trūkst Āzijas zinātāju, pētnieku, un es izsaku pateicību tiem deputātiem un arī ministram, kas saprot, ka Latvijai tomēr ir vajadzīgs arī ārpolitikas institūts. Caur Malakas šaurumu brauc lielie naftas tankkuģi. No šiem tankkuģiem ASV sabiedroto tautsaimniecības ir atkarīgas, kā jau agrāk tika minēts. Arī Ķīna saņem sev vajadzīgo naftu caur šo šaurumu. Šīs valstis tagad samazinās savu atkarību no Irānas naftas. Bet cita nafta tik un tā nāks no Hormuza šauruma valstīm, proti, Kataras, Apvienoto Arābu Emirātu valstīm, Kuveitas, Irākas un Saūda Arābijas. Un šo šaurumu var aizkorķēt. Irāna. Vai gaidāms karš? Es teiktu, iespējamība ir 50 pret 50, varbūt pat lielāka. Irāna ir draudējusi slēgt Hormuza šaurumu, ja pret to tiks pastiprinātas ekonomiskās sankcijas. Bet ASV atbildēja: sekos bruņots prettrieciens. Bahreinā paliek ASV 5.flote. Irāna ir tuvu tam, ka varētu gatavot atomieročus. Ne tikai Izraēla no tiem baidās, bet arī arābu valstis, un galu galā varbūt tās tālās darbības raķetes var arī sasniegt Eiropu. Jācer, ka Izraēlas valdība necentīsies patvaļīgi bumbot Irānas atombagātināšanas ražotnes. Par šo jautājumu notiek asi strīdi Izraēlā. Pirms nedēļas ASV apvienoto štābu priekšsēdētājs Martins Dempsijs apmeklēja Izraēlu. Presē teica: lai pārliecinātu to nerīkoties vienpusēji. Bet kas notiks, ja Irāna neatgriežas pie sarunu galda? Noslēgums. Noslēgumā daži vārdi par ASV bruņoto spēku samazināšanu Eiropā. Lietu būtības neizpratni izraisījusi dažkārt pilnīgi neadekvāta reakcija arī tepat Latvijā. Aiziet divas ASV brigādes – 10 tūkstoši karavīru. Kas nāk to vietā? ASV pretraķešu aizsardzības vairogs, kas, kā savā nesenajā vizītē aizrādīja NATO ģenerālsekretārs Rasmusens, ir daļa no ASV aizsardzības sistēmas. Ko labāku vēl var vēlēties? Vai tas liecina, ka Amerika zaudējusi interesi par Eiropu, it kā bagātajai Vācijai būtu grūti sastādīt tāda paša lieluma brigādes, stiprinot Eiropas un tātad arī NATO gudrās aizsardzības spējas? Nepietiek Eiropai savākties tikai fiskālās un monetārās politikas līmenī. Pārmaiņas pasaules ģeopolitikā prasa, ka Eiropai beidzot jāsakārto arī savas aizsardzības spējas. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq53 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Kolēģi! Latvija ir neliela Eiropas Savienības valsts, un būtībā mazai valstij vienmēr ir jāmeklē kaut kādi savi oriģināli ceļi. Un es būtībā runāšu par vienu lietu. Tātad iepriekšējā Saeimā – 10.Saeimā – mēs nodibinājām pirmo reizi sadarbības grupu ar Brazīliju, un tagad jaunajā Saeimā es tiku ievēlēts par šīs grupas vadītāju. Pagājušajā gadā bija atbraucis lielas firmas vadītājs un prezidents kopā ar vairākiem saviem viceprezidentiem. Viņš izbraukāja Latviju un, tiekoties ar mums Saeimā, izteica sajūsmu par šo mazo valsti, jo viņam patikās gan valsts, gan tauta. Un viņš teica no savas puses... viņam ir 82 gadi, bet viņš ir tāds ļoti enerģisks... Viņš teica: „Es visur – parlamentā, televīzijā, visur, kur man būs iespēja, – runāšu par šo valsti.” Vēl būtiskāk! Viņi noslēdza ar Rīgas brīvostu līgumu, kurā viņi plāno ierīkot loģistikas centru. Bet, pirms es runāju par šīm konkrētajām lietām tālāk, es nedaudz gribu atgādināt par Brazīlijas vēsturiskajām attiecībām. Tātad diplomātiskajām attiecībām ar Brazīliju mums ir 90 gadi. Un jau 1890.gadā uz Brazīliju aizbrauca vēlāk ļoti ievērojamais Latvijas ekonomists Kārlis Balodis. Tur aizbrauca daudzi latvieši. Vēl šobrīd tur dzīvo kādi 20 tūkstoši latviešu. Šovasar mums bija tikšanās, tajā piedalījās arī pārstāvji no Rīgas brīvostas... bija tikšanās ar latviešu pārstāvēm, un mēs noslēdzām tādu labu sadarbības līgumu. Un es gribu atgādināt arī vēl tādu lietu. Mēs esam Eiropas Savienības valsts. Brazīlija ar Eiropas Savienību noslēgusi līgumu par bezvīzu režīmu. Ja mani dati ir pareizi, tad ir četras valstis no Eiropas Savienības, kurām nav vīzas ar Brazīliju, tajā skaitā Latvija. Lūk, tā būtu viena lieta, kas jādara. Un, runājot par Eiropas Savienību un Brazīliju, es gribu atgādināt... es vienā no savām agrākajām runām pieminēju, ka savulaik, 90.gadu otrajā pusē, kad Rietumeiropa jau bija izlēmusi, ka Baltijas valstis un vispār Austrumeiropa tiks uzņemta Eiropas Savienībā, viņiem bija lielas diskusijas. Un es lasīju kādu franču profesoru, kurš izteicās, ka tā būs liela kļūda, ja Rietumeiropa Austrumeiropu padarīs par savu noieta tirgu. Nu diemžēl tā ir noticis, un tas ir tas, kas liek mums meklēt kādu oriģinālu ceļu. Es gribu atgādināt vēl dažas lietas. Par Brazīliju un vispār par BRICS valstīm. BRICS valstis – tās ir Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika. Tātad iedzīvotāju skaita ziņā tā ir apmēram puse no visas pasaules iedzīvotājiem. Un interesanti, ka jau pirms vairākiem gadiem, tas bija 2006.gadā, presē parādījās, ka ASV zaudē Dienvidameriku. Dienvidamerika ir izveidojusi savu tirdzniecības zonu, kaut ko līdzīgu Eiropas Savienībai. Un Brazīlija pēc teritorijas ir piektā lielākā valsts pasaulē. Ekonomikā tā pirms dažiem mēnešiem apdzina Lielbritāniju. Šobrīd tā ir sestā pasaules valsts, tajā dzīvo 190 miljoni iedzīvotāju. Un – paklausieties! – no šiem 190 miljoniem iedzīvotāju 20 miljoni šobrīd mēnesī pelna, latos pārrēķinot, vismaz 1500 latus vai pāri par 2100 latiem (mēnesī!). Tā ir pietiekami turīga daļa. Tālāk. Puse – 95 miljoni – pelna no 350 līdz 1500 latiem mēnesī. Brazīlijas ekonomikas pieaugums ir 7,5 procenti gadā, pie tam vairāk nekā puse ir investīciju un inovāciju ieguldījums Brazīlijas ekonomikā. 2004.gadā Brazīlija palaida pirmo raķeti. Un tagad atcerieties: pirms dažām dienām šeit bija Francijas ārlietu ministrs, un viņš tā diezgan skaisti mums pateica, ka būtu ļoti prātīgi, ja mēs, izvēlēdamies starp boingu un aerobusu, izvēlētos aerobusu, kurš atrodas Francijā. Bet varbūt mums ir vērts padomāt par tādu lietu, ka beigu beigās varbūt Satiksmes ministrijai vai... es nezinu, kam... ir vērts runāt ar Brazīliju: varbūt Brazīlija var nākt un piedalīties mūsu airBaltic privatizācijā? Un varbūt mēs varam izmantot Brazīlijas lidmašīnas? Jo galu galā... Ja skatās, teiksim, uz Brazīlijas ekonomiku, tad ir redzama, piemēram, tāda lieta, ka Brazīlija ir ceturtā lielākā autobūvniecībā... autopirkšanā pasaulē. Viņa vienā gadā 3,5 miljonus automašīnu nopērk. Viņi apdzinuši ir Vāciju automobiļu tirgus ziņā. Un vēlreiz atgādinu, ka šeit ir bijis Brazīlijas ostu ministrs. Un arī viņš bija pārsteigts par Rīgas ostas iespējām. Un, ja jau Rīgas ostai ir līgums sadarbībai ar Brazīliju un viņi gatavi simt miljonus šeit ieguldīt, varbūt mums ir vērts domāt par kopuzņēmumiem. Un paskatieties – no BRICS valstīm bez tam vēl ir Ukraina, Baltkrievija, Kazahstāna... Ja no Brazīlijas cauri Dienvidamerikai brauktu uz Ķīnu, kuģis ietu 30 dienas, bet ir otrs ceļš – no Riodežaneiro. Ņujorka, Roterdama, Rīga. Tas prasa apmēram 20 dienas. Desmit dienu ietaupījums! Un, ja šeit ir loģistikas centrs, tad tālāk ir iespēja pa Latvijas dzelzceļu ar Ķīnu un šīm minētajām valstīm sadarboties. Te ir vesela virkne jautājumu, par ko ir vērts padomāt, un es vienkārši pastāstu šīs idejas, jo, es atkārtoju vēlreiz, es šobrīd vadu deputātu grupu sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq51 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Ekselences! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vispirms vēlos pievienoties jau izteiktajiem apsveikumiem sakarā ar Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas 91.gadadienu. Tas ir tiešām nozīmīgs brīdis, un ir ļoti patīkami debatēt par ārpolitiku tieši šajā dienā. Ārpolitikai būtu jābūt vienai no tām jomām, kas mūs, visus politiķus un politiskās partijas, vieno, nevis šķeļ, jo objektīvi to nosaka veselais saprāts un valstiskās intereses. Kā jau ministrs savā uzrunā atzīmēja, savulaik, 6.Saeimas pirmsākumos, 1995.gadā, politisko partiju pārstāvji nodemonstrēja politisko apņemšanos un spēju atbildīgi vienoties, parakstot kopēju deklarāciju par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Arī šobrīd mums būtu nepieciešama skaidra un kopīga stratēģiska vīzija par Latvijas vietu, lomu un iespējām starptautiskajā arēnā. Efektīvu ārpolitiku var nodrošināt tikai tā – definējot skaidras prioritātes un nacionālās intereses, kas papildinātas ar atbilstošu resursu pieejamību. Mums visiem ir jāspēlē vienotā komandā un jāsadarbojas, jo ārpolitikas veiksme un efektivitāte ir atkarīga no tās saskaņotības un arī iekšpolitiskā izpildījuma. Lai panāktu ārpolitisko uzstādījumu un prioritāro uzdevumu izpildi, ir nepieciešams konsolidēties šī vārda tiešākajā nozīmē, tas ir, apvienoties noteiktu mērķu izpildei. Eiropas Savienība ir viena no tām ārpolitiskajām dimensijām, par kurām mums nevajadzētu būt domstarpībām, jo ekonomiski spēcīga un ārpolitiski vienota Eiropas Savienība ir mūsu visu interesēs. Tāpat mūsu interesēs ir Eiropas Savienības kā globāla un ietekmīga spēlētāja nostiprināšanās. Un galu galā mūsu interesēs ir arī tas, lai citas valstis ievērotu tos noteikumus, kurus jau šobrīd esam spiesti ievērot mēs. Šodien es vēlos īpaši pieskarties jau iepriekš izrunātai tēmai – attīstības sadarbības tēmai. Ziņojumā definējot ārpolitisko redzējumu 11.Saeimas darbības laikā, ārlietu ministrs ir norādījis, ka Latvija turpinās atbalstīt iniciatīvas un projektus, kas vērsti uz ciešāku attiecību izveidi ar Austrumpartnerības valstīm, lai stiprinātu pašas Eiropas drošību. Latvija atbalstīs Austrumpartnerības valstu centienus tuvināties Eiropas Savienībai, ja tās īstenos nepieciešamās reformas un izpildīs noteiktos kritērijus. Protams, viens no būtiskiem resursiem, kas ir nepieciešami attīstības sadarbības īstenošanai, ir finanšu resursi, taču mēs zinām, ka Latvija ir maza valsts, demokrātija maksā dārgi un īpaši ar finanšu resursu pieejamību lepoties mēs nevaram. Taču tas nav vienīgais. Es vēlos vērst uzmanību arī uz Latvijas rīcībā esošajiem nemateriālajiem resursiem – cilvēkkapitālu, zināšanām, pieredzi, kā arī tehnoloģijām, kuras ir mūsu rīcībā un ar kurām mēs varam dalīties ar citām Austrumpartnerības, kā arī „Arābu pavasara” valstīm. Praktiski visās Latvijas prioritārajās partnervalstīs mūsu ekspertīze demokrātisko reformu īstenošanā, tirgus ekonomikas ieviešanā, pilsoniskās sabiedrības iesaistē, likumu un tiesu varas, kā arī labas pārvaldības stiprināšanas jomā ir tikusi novērtēta un joprojām ir pieprasīta un noderīga. Mēs esam raduši salīdzināt sevi ar attīstītākajām, tā saucamajām stabilas demokrātijas valstīm, tiecoties sasniegt šo valstu tiesiskuma līmeni. Tas nenoliedzami ir ļoti svarīgi, atbalstāmi un nepieciešami. Taču, ja salīdzinām sevi, piemēram, ar citām bijušajām PSRS valstīm, mēs redzam, ka mums ir, ar ko lepoties. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attīstības rādītāji šo valstu vidū ir pirmajā trijniekā, un mūsu rezultāti ir balstīti uz pieredzi un mācībām, ko esam guvuši ikdienas darbā, un šajā pieredzē mēs varam dalīties – mums ir tiesības un arī pienākums dalīties! – ar citiem. No savas personīgās pieredzes, strādājot tā saucamajās postpadomju valstīs, varu teikt, ka mūsu kopīgi piedzīvotajam PSRS sastāvā ir liela nozīme, kas palīdz mums labāk saprasties, labāk sastrādāties savas un arī šo citu partnervalstu attīstības veicināšanā; arī valodas zināšanas šajā kontekstā nav mazsvarīgas. Ar gandarījumu var atzīmēt to, ka Latvijā par attīstības sadarbības projektu īstenošanu ir aktīva un pastiprināta interese, gan sekojot līdzi izsludināto konkursu aktuālajai situācijai, gan spējot sameklēt dažādas finansējuma iespējas par spīti tam, ka valsts šajā jomā, it īpaši pēdējos gados, palīdzēt nav spējusi. Pēdējo gadu laikā ir realizēti vairāki projekti Eiropas Savienības Austrumpartnerības valstīs un Centrālāzijā. Ar savām zināšanām esam piedalījušies starptautisku projektu īstenošanā Moldovā, Gruzijā, Ukrainā, Bulgārijā, Rumānijā, Bosnijā, Hercegovinā, Kosovā, Serbijā, Tadžikistānā, Kirgizstānā, Kazahstānā un arī citās valstīs. Tas ir ietekmīgs valstu skaits un uzskaitījums. Mums ir jāveicina un jāatbalsta ekspertu dalība pieredzes apmaiņas īstenošanā, lai, kā norādīts ārlietu ministra ziņojumā, veicinātu Latvijas atpazīstamību un ekonomisko interešu attīstību, jo demokrātija un tiesiskas procedūras šajās partnervalstīs, nenoliedzami, padarīs drošāku un stabilāku arī to uzņēmējdarbības vidi. Finanšu resursi ir būtiski, taču ne vienīgais pieejamais atbalsts. Mūsu vērtības ir arī mūsu cilvēkresursi un uzkrātais zināšanu un pieredzes kapitāls. Arī Saeimai pastāv iespējas turpināt īstenot divpusējos projektus un dalīties Latvijas pieredzē, politiskajā līmenī izmantojot savus politiskos kontaktus un sadarbības grupu instrumentu iespējas, parlamenta un valsts administrācijas organizatoriskās iespējas un ekspertīzi. Ārlietu ministrs runas sākumā uzsvēra, ka ir pašsaprotama atbalsta sniegšanas nepieciešamība jaunajām valstīm, lai, pārvarējušas autoritārismu, tās dotos demokrātijas virzienā. Tādēļ Latvija atbalstīs aktīvu Eiropas Savienības ārpolitiku gan dienvidu, gan austrumu kaimiņu virzienā. Demokrātijas un tiesiskuma attīstība un nostiprināšanās tā sauktajās Austrumpartnerības un „Arābu pavasara” valstīs pozitīvi ietekmētu arī Latvijas tautsaimniecības attīstību, dodot iespēju Latvijas uzņēmējiem sadarboties ar šīm valstīm godīgi, tirgus attiecību ietvaros. Mūsu politiķu, deputātu, Latviju pārstāvošo diplomātu uzdevums ir atbalstīt un veicināt šādas pieredzes nodošanas aktivitātes, vēršot attīstības valstu uzmanību uz iespējām un pievienoto vērtību, ko var sniegt tieši Latvijas eksperti un attiecīgo jomu speciālisti. Paldies.".