Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq65> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2012_01_26a-seq65 type Speech.
- 2012_01_26a-seq65 number "65".
- 2012_01_26a-seq65 date "2012-01-26".
- 2012_01_26a-seq65 isPartOf 2012_01_26a.
- 2012_01_26a-seq65 spokenAs 10.
- 2012_01_26a-seq65 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie ministri! Klātesošie! Tik tiešām es necentīšos runāt gari un plaši, un man būs grūti aizēnot visas iepriekšējās runas. Bet šajā gadījumā es vēlētos norādīt uz vairākām filozofiska rakstura problēmām attiecībā uz mūsu valsts ārpolitiku. Ja mēs novirzāmies no pagātnes, it īpaši no tās paliekām, tad mūsdienu aliansēs jūs neatradīsiet nevienu, kura nevadītos pēc pārliecības, ka tai ir visas tiesības, bet nav neviena pienākuma. Diemžēl ar to mēs varam raksturot gan Eiropas Savienību, gan arī NATO. Ikvienā personīgā un arī jebkurā citā ērtā situācijā par pienākumiem tiek aizmirsts un tiek deklarētas, pašiem to neapzinoties, kādu iemeslu dēļ, neierobežotas tiesības. Mērķis ir nerēķināties ne ar vienu un arī ne ar ko. Viens otrs – gan Eiropas Savienības, gan arī NATO ietvaros – spēlē revolucionāru, lai demokrātijas glābšanas vērtību un tās aizsardzības aizsegā nomīdītu visu apkārtējo, it īpaši, ja tas vēl ir ko vērts. Diemžēl tā ir realitāte, ar ko mēs saskaramies. Tajā pašā laikā mūsdienu politikas fenomens ir jaunības kultivēšana. Visi – no jauna līdz vecam –, arī Latvijas valsts, sāk pieskaitīt sevi pie jaunajiem, apzinoties, ka jaunajiem ir vairāk tiesību, nevis pienākumu. Šos pienākumus mēs un Latvija ilglaicīgi nolikām tālā atvilktnē un saglabājām līdz briedumam. Cik zīmīgi, bet arī mūsu jaunā valsts cenšas dzīvot uz šā jaunības viļņa, dzīvojot uz parāda. (Deputāta J.Reira starpsaucieni no zāles.) Cilvēciski tā tas varētu arī būt. Un šīs tiesības ilglaicīgi mūsu valstij ir dāvājušas citas – daudz vecākas – Eiropas valstis. Taču tas mūs ir tā apreibinājis, ka pēkšņi mēs izjutām šo dzīvošanu uz parāda par savu nopelnu, aiz kura būtu jāseko visiem citādiem labumiem. Lai cik tas arī būtu paradoksāli, bet ar savu jaunību mēs sākam arī šantažēt citus. Starp citu, novērtējot virkni politisko procesu Eiropā, mēs dzīvojam visaptverošas šantāžas laikmetā. Diemžēl šī šantāža nekad nav mums nākusi par labu (No zāles deputāts J.Reirs: „Jums nav par labu!”) ne Eiropas Savienības, ne arī NATO ietvaros. Gan Eiropas valstu vēsture, gan politika vispār liecina par kopīgiem augļiem, kopīgiem rezultātiem Eiropas Savienības un NATO dalības ietvaros. Šī saliedētība, it īpaši psiholoģiskajā līmenī, veidojas pēc vienas idejas – viens arhitektūras stils un, galvenais, viens materiāls – cilvēki. Arī reliģija, zinātne, tiesības, māksla – tās kļūst kopīgas. Ja mēs tagad atmetīsim visu to, ko pašlaik mums ir devusi Eiropa, bet ne mūsu kā latviešu īpašības, tad izrādīsies, ka mums, esot trūcīgiem, patiesībā nav no kā dzīvot. Ne jau mums, šīs planētas iedzīvotājiem, būtu jāmin, vai priekšā nav kaut kas kārdinošāks, taču valsts attīstības virziens norāda uz nacionāli valstisku apsvērumu ignorēšanu. Latvijas dalība Eiropas Savienībā pati par sevi liecina par valsts attīstības virzienu, atstājot malā nacionālos aizspriedumus. Pievienojoties Eiropas Savienībai, mēs stingri izlēmām veidot vēsturi, neatskatoties pagātnē. Diemžēl pašreiz Eiropa pati nav pārliecināta, ka tā valda, un arī visa cita pasaule par to šaubās. Šā krīzes viļņa pamatā ir Eiropa kā nevarības avots. Mēs nespējam dzīvot savienībā, ja mūs nevieno kāds augsts un cēls kopīgs mērķis, kas saista mūs visus, gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Diemžēl Eiropas Savienības ietvaros mums šāda kopīga un cēla mērķa nav. Eiropas Savienības ietvaros mēs esam pabērna lomā. Mēs nepiedalāmies vitāli svarīgu lēmumu pieņemšanā, vien kā bāreņi mājam ar galvu. Mums ir jāizlūdzas līdzvērtīgs finansējums zemniekiem, izlīdzināšana kohēzijas fondā, mums ir jālūdz būvēt mūsu valstī sašķidrinātās gāzes termināli. Tajā pašā laikā mēs atdodam savus cilvēkus, gaišākos prātus, mēs piedalāmies svešos karos, ziedojot savus cilvēkus citu cilvēku labā. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq65 language "lv".
- 2012_01_26a-seq65 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
- 2012_01_26a-seq65 mentions Q822919.
- 2012_01_26a-seq65 mentions Q211.
- 2012_01_26a-seq65 mentions Q79820.
- 2012_01_26a-seq65 mentions Q193089.
- 2012_01_26a-seq65 mentions Q458.
- 2012_01_26a-seq65 mentions Q11731915.
- 2012_01_26a-seq65 mentions Q7184.