Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq57> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2012_01_26a-seq57 type Speech.
- 2012_01_26a-seq57 number "57".
- 2012_01_26a-seq57 date "2012-01-26".
- 2012_01_26a-seq57 isPartOf 2012_01_26a.
- 2012_01_26a-seq57 spokenAs 101.
- 2012_01_26a-seq57 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī vēlos apsveikt Ārlietu ministriju un patiesībā arī Saeimu ar lieliskām ārpolitiskām debatēm. Tā kā mana nodarbe šobrīd ir vairāk saistīta ar valsts labklājību, es mēģināšu apskatīt vienu aspektu, kas varētu būt diezgan būtisks valsts ārpolitikā. Un es gribētu runāt, neraugoties uz to, ka šim tematam jau pieskārās arī Čaklā kungs, par valsts attiecībām ar Latvijas pilsoņu diasporu ārpus Latvijas un ārlietu resora lomu šajās attiecībās. Mēs visi zinām tautskaites rezultātus. Mēs esam palikuši 2 miljoni. Iedzīvotāju skaits ir sarucis par 13 procentiem, un mēs zinām, ka valsti ir atstājuši 190 tūkstoši iedzīvotāju. Arī akadēmiskie pētījumi to apstiprina. Un ko tas nozīmē? Šī iekšpolitiskā problēma kļūst arī par ārpolitisku problēmu, jo mums jāsāk runāt par to, ka vismaz 10 procenti valsts iedzīvotāju dzīvo un strādā ārpus valsts. Ir vēl kāds būtisks aspekts šajā lietā. Emigrācija galīgi nav apstājusies, un, akadēmiķiem vērtējot šo procesu, mēs varam teikt, ka minimāli... ka vēl vismaz 5 procenti valsts iedzīvotāju dosies ārpus Latvijas, dosies emigrācijā. Un tas nozīmē, ka... tas uzliek papildu slodzi ārlietu resoram un nostāda to pilnīgi jaunā situācijā. Un, ja mēs īpaši apskatām šo jautājumu, ka šie nav tikai 15 procenti valsts iedzīvotāju... Bet, ja mēs ieliekam kontekstā ar darbspējīgajiem valsts iedzīvotājiem, tad šie skaitļi ir pavisam citi. Un šeit ārlietu resora jēga nākotnē tikai pieaugs, un šā resora sadarbība ar šiem cilvēkiem iegūs milzīgu, milzīgu nozīmi. Kādēļ es par to runāju? Es runāju par to, ka līdzšinējā darbība, ko mēs redzam, neraugoties uz to, ka valdības plānā ir definēta virkne aktivitāšu, ir bijusi nepietiekama, un mums ir jāpārskata sadarbība kopumā gan ar diasporu un arī tas, ko dara Ārlietu ministrija. Kā mēs šo problēmu kvantificētu? Profesors Hazans ir teicis, ka Latvijas iedzīvotāju aizbraukšana Latvijai ir radījusi vismaz 100 miljardu latu lielus zaudējumus. Mums ir iespēja šo lietu vērst par labu. Un es domāju, ka ne tikai tās lietas, ko mēs esam darījuši, – gan to, ka Ārlietu ministrijas ziņojumā ir minētas daudzas aktivitātes – piemēram, jaunas sadarbības programmas izveide sadarbībai ar diasporu, Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atbilstošas iesaistes nodrošināšana ārzemēs, latviešu globālā tīkla veidošana, regulāru komunikācijas sistēmu izveidošana ar latviešu diasporu, arī valdības nesen apstiprinātās pamatnostādnes par nacionālo identitāti un saliedētu sabiedrību atsevišķās daļās, kuras paredz atbalsta iespējas diasporai. Arī Saeimas Juridiskās komisijas aktīvais darbs pie Pilsonības likuma grozījuma, kurš paredzētu dubultpilsonības institūtu. Liekas, ka šīs aktivitātes tomēr nav pietiekamas. Es domāju, ka mums ir nepieciešama īpaša valdības diasporas politika – politika, kas definētu valsts un tās emigrantu savstarpēji izdevīgas ilgtermiņa attiecības. Pirmām kārtām tā radītu iespēju nepazaudēt diasporas nākamo paaudzi un nesamazināt valsts pilsoņu loku, veicinātu iespējamo emigrantu un viņu pēcteču atgriešanos, veicinātu valsts tautsaimniecības sakaru paplašināšanos caur emigrantiem ar viņu mītnes zemēm, kā arī – un tas man liekas ārkārtīgi būtiski! – veicinātu valsts tautsaimniecības attīstību, iesaistot diasporas pārstāvjus ekonomisku projektu attīstīšanā Latvijā. Šādas politikas iespējamo demogrāfisko un ekonomisko potenciālu ir grūti pārvērtēt, jo jau šobrīd ārzemēs dzīvojošo Latvijas piederīgo pienesums Latvijas ekonomikai ir iespaidīgs. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, ik gadu uz mājām tiek pārskaitīti vismaz 350 miljoni latu. Un šeit nav runa par diasporas pārstāvju izdoto naudu, kad viņi uzturas Latvijā, par diasporas tūrismu vai par eventuāli veiktajiem darījumiem ar saviem partneriem Latvijā. Cienījamie kolēģi! Latvijas valsts piederīgie šobrīd darbojas dažādos globālās ekonomikas līmeņos. Viņi nav tikai mazkvalificēta darba veicēji, viņi ir juristi, auditori, uzņēmēji, zinātnieki, radošas personības un tā tālāk. Viņi ir jauni, aktīvi, uzņēmīgi cilvēki, kuri meklē labāko veidu sava personīgā potenciāla realizācijai uz globālās skatuves. Mēs to varam prasmīgi izmantot Latvijas ekonomikas izaugsmei. Lai mūs iedvesmo kaut vai Somijas un Īrijas piemērs, kur diasporas atgriešanās un līdzdalība nospēlēja nozīmīgu lomu valsts tautsaimniecības izaugsmē. Atcerēsimies kaut vai „Nokia” piemēru, kur savā laikā tās vadību uzņēmās tieši somu diasporas pārstāvji. Ir pienācis laiks ne tikai definēt šādu politiku, nospraužot konkrētus mērķus un mehānismus tās realizācijai, bet arī sākt realizēt konkrētu darbību programmas, kurām nepieciešams atrast finansējumu valsts budžetā. Līdzīgas programmas ir tapušas arī citur. Mūsu kaimiņi, lietuvieši, realizē globālās Lietuvas programmu, kurai šogad ir piešķirts 2 miljonu latu finansējums. Lietuvas Ārlietu ministrijā šo darbu veic departaments ar desmit darbiniekiem. Polijā šādā departamentā strādā 12 darbinieki. Sarakstu varētu turpināt vēl ar daudzām citām valstīm. Vai nebūtu laiks domāt par līdzīgu situācijas risinājumu arī Latvijā? Iespējams, ka mums ilgtermiņā jādomā par atsevišķu aģentūru, kas koordinētu šādu darbību. Ņemot vērā iepriekš minēto, tas ir, šī jautājuma demogrāfisko un ekonomisko potenciālu, šķiet, ka ir absolūti nepieciešams nekavējoši meklēt un atrast, un ieguldīt atbilstošas pūles un līdzekļus valsts nākotnes attīstības potenciālam. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq57 language "lv".
- 2012_01_26a-seq57 speaker Arvils_Aseradens-1962.
- 2012_01_26a-seq57 mentions Q822919.
- 2012_01_26a-seq57 mentions Q211.
- 2012_01_26a-seq57 mentions Q37.
- 2012_01_26a-seq57 mentions Q33.
- 2012_01_26a-seq57 mentions Q687709.
- 2012_01_26a-seq57 mentions Q15628977.
- 2012_01_26a-seq57 mentions Q36.
- 2012_01_26a-seq57 mentions Q22890.
- 2012_01_26a-seq57 mentions Q1418.