Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_02_02-seq89> ?p ?o. }

• 2012_02_02-seq89 type Speech.
• 2012_02_02-seq89 number "89".
• 2012_02_02-seq89 date "2012-02-02".
• 2012_02_02-seq89 isPartOf 2012_02_02.
• 2012_02_02-seq89 spokenAs 150.
• 2012_02_02-seq89 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tiešām ir prieks, ka ZZS, iesniegdama šo pieprasījumu, ir izraisījusi Saeimā diskusiju par šo jautājumu, bet, protams, mēs joprojām neesam saņēmuši atbildes uz tiem jautājumiem, kurus mēs rakstījām pieprasījumā. Un, kā minēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, mēs joprojām gaidām Lietuvas puses piedāvājumu, jo mēs tiešām nezinām, ko Lietuvas puse mums ir gatava piedāvāt. Tagad varbūt tā vietā, lai gaidītu, mēs uzdodam viņiem tos jautājumus, kuri mūs interesē, lai saņemtu uz tiem atbildes pirms šī nozīmīgā lēmuma pieņemšanas par to, vai Latvija piedalīsies vai nepiedalīsies Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projektā, lai mēs tiešām varētu pamatoti pieņemt šo lēmumu. Mēs izsvērtu atbildes, un tikai tad būtu šis lēmums. Un, protams, lai palīdzētu Ekonomikas ministrijai formulēt jautājumus un īstenībā liktu arī mums, deputātiem, pašiem aizdomāties par šī projekta lietderību, es vienkārši nolasīšu atsevišķus jautājumus, uz kuriem, manuprāt, ir ļoti būtiski zināt atbildes, pirms mēs pieņemam lēmumu par piedalīšanos Visaginas atomelektrostacijas projektā. Valdības deklarācijā ir iekļauts punkts par energoneatkarības un energoefektivitātes veicināšanu. Un tad, protams, rodas jautājums: vai, atbalstot jaunas atomelektrostacijas būvniecību Lietuvā, tiešām tiks veicināta Latvijas energoneatkarība? Vai, Latvijai piedaloties Visaginas atomelektrostacijas projektā, mēs spēsim sasniegt mūsu galvenos mērķus enerģētikā - enerģētisko neatkarību un to, ka 2020.gadā enerģijas galapatēriņā 40 procentus tātad veidos atjaunojami energoresursi? Vai mums pašlaik ir zināms, cik Latvijai izmaksās Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projekta atbalsts un no kādiem līdzekļiem mēs to segsim? Ņemot vērā pieredzi, kāda ir gūta, būvējot citas atomelektrostacijas (un labākais piemērs pašlaik ir Somijā, kur būvniecības gaitā ļoti būtiski pieaug būvniecības izmaksas), protams, rodas jautājums - vai visos šajos aprēķinos mēs esam ņēmuši vērā to, ka, pieaugot būvniecības cenām, kopējās izmaksas stacijas būvniecībā būs daudz, daudz lielākas? Cik lielas tās būs - es domāju, uz to, protams, neviens nespēj sniegt atbildi argumentēti un pareizi. Jautājums par kodolatkritumiem. Lietuva, neapšaubāmi, mēģina risināt šos jautājumus, būvējot kodolatkritumu virszemes glabātavu, lai esošās Ignalinas atomelektrostacijas atkritumus varētu beidzot apglabāt atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Bet, kā mēs zinām, atomelektrostacijās, kur tiek izmantota kodoldegviela, ir jābūt arī dziļās noglabāšanas glabātavai. Pēc Lietuvas puses aprēķiniem, tie ir aptuveni 2 miljardi latu. Ir jautājums - vai, diskutējot par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību, šis jautājums arī ir iekļauts kopējās izmaksās, vai tas būs tāds ārkārtējas situācijas jautājums, kad pēkšņi visām dalībvalstīm, kas piedalīsies šajā projektā, būs jānosedz arī šie izdevumi? Tam jābūt ir skaidram pirms lēmuma pieņemšanas. Runājot par elektroenerģijas tirgu, mēs, protams, runājam par to, ka mēs esam gatavi pievienoties Nord Pool. Tā, protams, ir ļoti nozīmīga lieta, bet tad atkal ir jautājums, uz ko neviens nespēj atbildēt. Ja Latvija piedalās šajā projektā, tad, protams, mēs it kā droši vien apsolīsimies pirkt to enerģiju, kas tiks ražota Visaginas atomelektrostacijā, jo mēs būsim līdzīpašnieki. Un tad ir jautājums: vai tā cena, par kādu Visaginas atomelektrostacija pārdos elektrību, brīžiem nebūs lielāka nekā Nord Pool piedāvātā? Un tādā gadījumā rodas jautājums: vai mēs tiešām pirksim šo dārgāko elektrību, bet nepirksim to, kas ir lētāka? Tas ir jautājums, uz kuru mēs, protams, pašlaik nevaram atbildēt, bet, manuprāt, šie ir nozīmīgi faktori, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par to, vai mēs piedalāmies vai nepiedalāmies šajā projektā. Ja mēs esam gatavi kaimiņvalstī ieguldīt lielus līdzekļus, tad, protams, mums vienmēr ir jāpasaka, kādi ir ieguvumi, kādi ir zaudējumi. Un šajā gadījumā, protams, ja mēs runājam par šo provizorisko 1 miljardu eiro, kas būtu nepieciešams kā ieguldījums atomelektrostacijas būvniecībā, vai mēs esam veikuši aprēķinus, kā varbūt šo naudu varētu lietderīgāk investēt Latvijas ekonomikā, domājot par to pašu energoneatkarību un energoefektivitātes paaugstināšanu? Cik darba vietu tas radītu Latvijā? Cik nodokļos mēs samaksātu? Vai tiešām tad mums nebūtu jārunā nevis par budžeta taupīšanu, bet varbūt tad būtu runa par to, ka mēs investējam budžeta līdzekļus attīstībā? Tiek minēts kā pozitīvais tas, ka Visaginas atomelektrostacijā tiek piedāvāta jaunākā, modernākā tehnoloģija. Neapšaubāmi, tas tā ir, jo pašlaik, būvējot jebkuru jaunu bīstamu objektu, ir jāizmanto jaunākās pieejamās tehnoloģijas. It kā tiek piedāvāts trešās vai trešās plus paaudzes kodolreaktors. Nu, ja tas ir trešās plus paaudzes kodolreaktors, tad jāsaka tā, ka mēs Baltijas reģionā atradīsimies kā laboratorijā, jo pasaulē nekur vēl nav uzbūvēts trīs plus paaudzes reaktors. Rezultātā tas zināmā mērā būs pilotprojekts, jo viena lieta ir izstrādāt tehnoloģiju laboratorijā, bet otra lieta - to ieviest reāli dzīvē. Un droši vien būvniecības gaitā būs jāveic daudzas korekcijas tieši būvniecībā, pielāgojot, precizējot tehnoloģiju, lai tā finālā darbotos. Un te, protams, parādās tie drošības riski, par ko runāja Seržanta kungs. Latvija, protams, ir zaļa valsts. Ne velti tā ir atzīta par otro zaļāko valsti pasaulē, par ko, protams, var strīdēties vienmēr, pēc kādiem kritērijiem tas tiek vērtēts. Bet tajā pašā laikā, manuprāt, runājot par investīcijām, mēs varētu daudz plašāk izmantot atjaunojamo energoresursu ražošanu šeit pat, Latvijā, un ieguldīt tos Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi uz 2020.gadu nodrošinot gan to, ka no enerģijas galapatēriņa 40 procentus veidos atjaunojamie energoresursi, gan arī tajā pašā laikā mums būs gan darba vietas, gan nodokļi. Un vēl viena būtiska lieta, par ko gribētos runāt, un tās, protams, ir izmaksas, jo šādi bīstami objekti ir jāapdrošina. Jāapdrošina pret iespējamiem avāriju riskiem, bet risku apdrošināšana atomelektrostaciju gadījumā ir ļoti augsta. Un tad ir jautājums: vai tajās izmaksās, kas būs tarifos, tiešām šīs izmaksas arī būs ierēķinātas iekšā? Jo pretējā gadījumā, ja tas nebūs izdarīts pašreizējā brīdī, tad tā vai citādi tas tomēr būs jādara vēlāk, jo t�� ir obligāta prasība, lai vispār varētu darbināt atomelektrostacijas. Un varbūt pēdējā lieta, ko es gribētu uzsvērt, ir tā, ka visā Eiropā un pasaulē uzbūvētajām un darbojošamies atomelektrostacijām notiek stresa testi pēc Fukušimas katastrofas, un šo stresa testu pamatmērķis ir noteikt, vai esošās stacijas ir drošas no dažādiem aspektiem un vai nav nepieciešami uzlabojumi. Un pirmie rezultāti liecina to, un tāpēc arī Briselē ir uzsāktas diskusijas... ne tikai Briselē, bet arī Vīnē, Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā, ir uzsāktas diskusijas par to, ka ir jāpalielina drošības prasības atomelektrostacijām. Jo īpaši tām stacijām, kas tiks būvētas no jauna. Un tad, protams, vēl nav nodefinētas visas prasības... Bet tas ir jāņem vērā, ka tā vai citādi tas palielinās projekta investīcijas, tas palielinās tarifa pašizmaksu. Un tad ir tas jautājums, vai finālā tā elektroenerģijas cena nebūs tik liela, ka mums tiešām nebūs izdevīgi pirkt šo elektroenerģiju, it īpaši periodos, kādi bija, piemēram, divus gadus atpakaļ, kad visu pavasari mēs Daugavā spējām ražot tik daudz elektroenerģijas, cik pietiek mums pašiem, un vēl varējām pārdot uz ārpusi. Vai, iesaistoties šajā projektā, mēs neuzliekam sev kaut kādas važas? Šie ir tikai atsevišķi jautājumi, uz kuriem mēs neesam saņēmuši atbildes. Uz daudziem jautājumiem mēs nezinām atbildes, jo arī Lietuvas puse nespēj mums noformulēt šīs atbildes. Tāpēc, manuprāt, pirms mēs tiešām pieņemam šo svarīgo lēmumu par to, vai Latvija piedalīsies vai nepiedalīsies šajā projektā, saņemsim šīs atbildes! Būsim godīgi pret saviem vēlētājiem, bet, ja ne pret vēlētājiem, tad paši pret sevi, pret savu sirdsapziņu! Jo īstenībā, manuprāt, šis ir ļoti būtisks jautājums, kurā ir nepieciešamas atbildes, pirms mēs pieņemam galīgo lēmumu. Tā ka lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai tiešām šo diskusiju mēs turpinātu un tiešām saņemtu atbildes uz tiem jautājumiem, kas ir formulēti pieprasījumā. Un ne tikai uz šiem jautājumiem. Lai tiešām tas lēmums, ko Latvija taisās pieņemt, iespējams, februārī, būtu izsvērts, pamatots, jo tas būs ilgtermiņa lēmums. Paldies.".
• 2012_02_02-seq89 language "lv".
• 2012_02_02-seq89 speaker Raimonds_Vejonis-1966.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q822919.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q211.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q37.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q193089.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q21625222.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q33.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q47182.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q39731.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q9005.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q1741.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q658218.
• 2012_02_02-seq89 mentions Q847687.