Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq63> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq63 type Speech.
• 2012_01_26a-seq63 number "63".
• 2012_01_26a-seq63 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq63 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq63 spokenAs 10.
• 2012_01_26a-seq63 spokenText "Labdien visiem, ar ko vēl nav izdevies sasveicināties! Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Tas, es domāju, ir ļoti pamatots teiciens. Nav dzirdēts, ka kādas citas valsts iekšpolitikā būtu rakstīts, ka tā gatavojas parūpēties par Latvijas valsti. Un līdz ar to zināmā mērā cerēt uz to, ka kāds cits parūpēsies par mums, tas ir mīts. Diemžēl pie šī mīta mums ļoti patīk turēties un meklēt labos un sliktos onkuļus. Bet ir jāsaprot tas, ka ir vienkārši intereses, un atšķiras tikai šo interešu rafinētības pakāpe. Nav labo un slikto! Un pats galvenais ir tas, lai mums būtu... lai pietiktu gudrības saprast šo spēli un šo spēli izmantot savās interesēs. Izskatās, ka ar to pašlaik tomēr mums ir problēmas. Labi, ir saprotams, ka mēs zaudējam tām Eiropas valstīm šinī spēlē, kuras gadsimtiem ir noslīpējušas šo spēli priekš sevis... savās interesēs. Un pat mūsu kaimiņu starpā mēs redzam, ka notiek tas pats. Piemēram, tika minēts, ka viena no mūsu ārpolitikas prioritātēm ir Baltijas valstu sadarbības padziļināšana, Latvijas interesēm atbilstošu kopīgu risinājumu īstenošana, īpaši akcentējot enerģētiku un transportu. Kā piemērs tika minēta Visagina, „Rail Baltica”. Jā, labi! Visagina ir vajadzīga pirmām kārtām lietuviešiem. Labi, mēs šīs Baltijas draudzības vārdā esam gatavi tur ieguldīt miljardu. Ļoti skaisti! Ieguldīsim arī „Rail Baltica” apmēram vairāk kā miljardu, kas ir vajadzīgs igauņiem, jo tā viņi risinās savus tranzīta jautājumus. Bet tas, ko es būtu gribējis dzirdēt mūsu ziņojumā: „Kurš tad ir tas projekts, kas būtu Latvijas interesēs šinī Baltijas sadarbības kontekstā?” Jā, mēs it kā starp citu runājam par šo sašķidrinātās gāzes termināli, bet mēs zinām arī to, ka gan Lietuva, gan Igaunija paralēli jau ir sākušas pašas darbu pie šādiem termināļiem. Pašas būvēs savējos! Tad kāda šeit mums ir šī sadarbība? Vēl jo vairāk tāpēc, ka šeit ir ironiska... ka šeit iekšpolitiski mēs taču runājam par to, ka gāzi mēs centīsimies pēc iespējas nelietot. Tad kā šeit atkal saskan mūsu ārpolitikas un iekšpolitikas centieni? Ja mēs paskatāmies vispār mūsu sadarbību ar Eiropu, tad, teiksim, eksporta un importa bilance pagājušajā gadā... uz Eiropu mēs esam eksportējuši aptuveni 4 miljardus, bet importējuši vairāk nekā 5 miljardus. Tas nozīmē, ka vairāk nekā ar miljardu mēs esam pabarojuši citus – šo Eiropas valstu ekonomikas. Tas nav pārmetums Eiropas valstīm. Tā ir viela pārdomām mums. Kāpēc... Neviens jau neapšauba, ka Latvijas vieta ir Eiropas Savienībā, un es pilnībā piekrītu ārlietu ministra teiktajam par to, ka ir laiks uzdot jautājumu: kāda ir Latvijas vieta Eiropas Savienībā? Es pat piebilstu, ka būtu arī laiks uz šo jautājumu atbildēt beidzot. Kāpēc ir pēdējais laiks? Tāpēc, ka Latvijai ir jāpieņem lēmumi, kas noteiks tās tālāko attīstību uz daudziem gadiem vai pat vispār var izšķirt Latvijas tālāko likteni un nacionālo pastāvēšanu. Un tas ir pamatoti – par to bažīties pašlaik, redzot, cik nekvalitatīvs un deklarētajiem mērķiem neatbilstošs ir Fiskālās disciplīnas likumā piedāvātais realizācijas mehānisms, kurš pilnībā neatbilst tiem mērķiem, kas tiek deklarēti. Tas ne tikai nenodrošinās valsts ilgtspējīgu attīstību, ne tikai nenovērsīs tā saucamā ekonomikas burbuļa veidošanos, tas vispār nerisinās tos uzdevumus, par kuriem Eiropas Savienības galotņu tikšanās laikā 9.decembrī tika panākta vienošanās, kuru parakstīja Latvija. Ir runa par tās īpašo strukturālo deficītu. Tāpēc ir gandarījums dzirdēt, ka vismaz Ārlietu ministrija aicina īstenot atbildīgu ekonomisko un fiskālo politiku valsts konkurētspējas un iedzīvotāju dzīveslīmeņa paaugstināšanai. Jo ar esošo, piedāvāto Fiskālās disciplīnas likumu to nevarēs nodrošināt. Jo, tieši otrādi, tas nodrošina bezatbildīgu fiskālo politiku, visu atbildību uzticot formulai, kuras pamatotību tā arī neviens nav spējis izskaidrot. Svarīgākos tās parametrus nosaka ar matemātiskām manipulācijām, nevis balsta uz nopietnu makroekonomisko parametru analīzi, kā tas tiek darīts tajās Eiropas valstīs, kuras mēs minam sev par piemēru, bet kuru piemēram mēs tomēr nesekojam... (No zāles deputāts J. Reirs: „Kuras tās ir?”) Zviedrija... (No zāles deputāts J. Reirs: „Paldies!”) Tāpēc ir uzteicama ārlietu ministra paustā atziņa attiecībā uz fiskālās politikas jautājumiem, ka stratēģiski lēmumi būtu jāpieņem... ir jāpieņem jau šogad, tāpēc apspriešanā būtu jāiesaista visi valstī pieejamie resursi un ieinteresētās puses. Uz to arī aicināja opozīcija koalīciju... ka līdzīgas debates, kādas mēs tagad veicam par ārpolitiku, vajadzētu veidot arī par fiskālo politiku, tikai vēl plašākas, iesaistot tajās ne tikai politiķus, bet arī atzītus ekonomikas ekspertus. Un koalīcijai nevajadzētu bažīties par šādām debatēm, jo, ja tās pozīcija ir pamatota un pareiza, tad šādas debates tikai nostiprinās to. Savukārt, ja ne, tad izlabos, un rezultāts būs tas, ka ieguvēji būsim mēs visi, pirmām kārtām jau Latvijas valsts. Mēs esam krīzes vētras sisti. Esam izturējuši to par spīti tam, ka tika izvēlēts risinājums, kas bija pats vienkāršākais un ērtākais varbūt priekš valdības, bet visnežēlīgākais priekš Latvijas tautas. Tagad, kad citas Eiropas valstis ir smagu lēmumu priekšā un meklē risinājumu, kā pārdzīvot šo vētru, mums vajadzētu nevis bikli neziņā mīņāties kopā ar tām, bet izmantot to, lai izrautos uz priekšu, beidzot nodefinētu savas attīstības prioritātes un sāktu mērķtiecīgi īstenot tās. Tas arī būtu viens no labākajiem risinājumiem, taču tas diemžēl netika pieminēts ārlietu ministra ziņojumā par to, kā atgriezt Latvijas tautiešus šeit atpakaļ, uz Latviju, dodot iespēju viņiem noticēt, ka Latvija ir gatava parūpēties par tiem, ka tai ir skaidra vīzija, kā radīt šeit valsti, kurai var uzticēties, kura būs spējīga par tiem parūpēties. (No zāles deputāts J.Reirs: „Ar referenduma palīdzību!”) Ko es vēl gribētu atzīmēt, minot par sagatavošanos Eiropas Padomes prezidentūrai. Ļoti dīvaini bija dzirdēt, ka vienīgais, kā mēs gatavosimies, – mēs vienkārši veidosim šeit sekretariātu. Tas, protams, ir ļoti labi, ka mēs parūpēsimies par Eiropas ierēdņiem, kas šeit atbrauks, pabarosim viņus, bet tas, ko es gribētu dzirdēt šīs prezidentūras sakarā, – kur tad ir tās Latvijas intereses, par kurām mēs esam gatavi parūpēties? Ko mēs izmantosim... ko mēs varētu izmantot šīs prezidentūras sakarā, lai tās īstenotu? Tādu ierosinājumu nebija. (No zāles deputāts J. Reirs: „Un ko tu piedāvā?”) Runājot par ārpolitiku – tas ir jautājums par mums pašiem: kādi mēs esam gatavi būt? Būt gudri, uzņēmīgi, tādi, kas ir spējīgi prasmīgi izmantot apkārtējos apstākļus, lai parūpētos par savas valsts un tautas interesēm, kuri tic tam, ka ir spējīgi parūpēties par savu valsti un savu tautu, vai arī būt tādi, kas tikai pakalpīgi skatās uz citiem un meklēt, aiz kā muguras paslēpties, kam uzticēt savu problēmu atrisināšanu? Jā, protams, ir jāmeklē savi sabiedrotie, tikai vienmēr ir jāatceras, ka ārpolitika – tas ir iekšpolitikas turpinājums, un, ja mēs nebūsim gatavi paši cīnīties un pastāvēt par savām interesēm, mēs vienkārši būsim citu interešu sastāvdaļa: par mums parūpēsies, bet parūpēsies tā, kā tas ir ērtāk citiem. Mums joprojām būs zemākie Eiropas struktūrfondu maksājumi, mūsu cilvēki, kurus mēs izaudzinām, izskolojam, turpinās doties prom, lai strādātu un radītu vērtības citās valstīs, savukārt mēs turpināsim tās importēt. Ja mēs vēlamies, lai mūsu tautieši atgrieztos mājās, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par valsti, ar kuru var lepoties un kurā cilvēki vēlas dzīvot, jo šī valsts ir spējīga par tiem parūpēties, mums vispirms pašiem ir jānotic, ka esam spējīgi šādu valsti izveidot. Lai Dievs dod mums gudrību ieraudzīt tās iespējas (No zāles deputāts I.Čaklais: „Jā!”), kas dotas Latvijai, un uzņēmību tās īstenot! Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_01_26a-seq63 language "lv".
• 2012_01_26a-seq63 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q37.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q191.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q1020384.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q39731.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q11731915.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q15628977.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q34.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q8908.
• 2012_01_26a-seq63 mentions Q11712510.