Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq51> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq51 type Speech.
• 2012_01_26a-seq51 number "51".
• 2012_01_26a-seq51 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq51 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq51 spokenAs 69.
• 2012_01_26a-seq51 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Ekselences! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vispirms vēlos pievienoties jau izteiktajiem apsveikumiem sakarā ar Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas 91.gadadienu. Tas ir tiešām nozīmīgs brīdis, un ir ļoti patīkami debatēt par ārpolitiku tieši šajā dienā. Ārpolitikai būtu jābūt vienai no tām jomām, kas mūs, visus politiķus un politiskās partijas, vieno, nevis šķeļ, jo objektīvi to nosaka veselais saprāts un valstiskās intereses. Kā jau ministrs savā uzrunā atzīmēja, savulaik, 6.Saeimas pirmsākumos, 1995.gadā, politisko partiju pārstāvji nodemonstrēja politisko apņemšanos un spēju atbildīgi vienoties, parakstot kopēju deklarāciju par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Arī šobrīd mums būtu nepieciešama skaidra un kopīga stratēģiska vīzija par Latvijas vietu, lomu un iespējām starptautiskajā arēnā. Efektīvu ārpolitiku var nodrošināt tikai tā – definējot skaidras prioritātes un nacionālās intereses, kas papildinātas ar atbilstošu resursu pieejamību. Mums visiem ir jāspēlē vienotā komandā un jāsadarbojas, jo ārpolitikas veiksme un efektivitāte ir atkarīga no tās saskaņotības un arī iekšpolitiskā izpildījuma. Lai panāktu ārpolitisko uzstādījumu un prioritāro uzdevumu izpildi, ir nepieciešams konsolidēties šī vārda tiešākajā nozīmē, tas ir, apvienoties noteiktu mērķu izpildei. Eiropas Savienība ir viena no tām ārpolitiskajām dimensijām, par kurām mums nevajadzētu būt domstarpībām, jo ekonomiski spēcīga un ārpolitiski vienota Eiropas Savienība ir mūsu visu interesēs. Tāpat mūsu interesēs ir Eiropas Savienības kā globāla un ietekmīga spēlētāja nostiprināšanās. Un galu galā mūsu interesēs ir arī tas, lai citas valstis ievērotu tos noteikumus, kurus jau šobrīd esam spiesti ievērot mēs. Šodien es vēlos īpaši pieskarties jau iepriekš izrunātai tēmai – attīstības sadarbības tēmai. Ziņojumā definējot ārpolitisko redzējumu 11.Saeimas darbības laikā, ārlietu ministrs ir norādījis, ka Latvija turpinās atbalstīt iniciatīvas un projektus, kas vērsti uz ciešāku attiecību izveidi ar Austrumpartnerības valstīm, lai stiprinātu pašas Eiropas drošību. Latvija atbalstīs Austrumpartnerības valstu centienus tuvināties Eiropas Savienībai, ja tās īstenos nepieciešamās reformas un izpildīs noteiktos kritērijus. Protams, viens no būtiskiem resursiem, kas ir nepieciešami attīstības sadarbības īstenošanai, ir finanšu resursi, taču mēs zinām, ka Latvija ir maza valsts, demokrātija maksā dārgi un īpaši ar finanšu resursu pieejamību lepoties mēs nevaram. Taču tas nav vienīgais. Es vēlos vērst uzmanību arī uz Latvijas rīcībā esošajiem nemateriālajiem resursiem – cilvēkkapitālu, zināšanām, pieredzi, kā arī tehnoloģijām, kuras ir mūsu rīcībā un ar kurām mēs varam dalīties ar citām Austrumpartnerības, kā arī „Arābu pavasara” valstīm. Praktiski visās Latvijas prioritārajās partnervalstīs mūsu ekspertīze demokrātisko reformu īstenošanā, tirgus ekonomikas ieviešanā, pilsoniskās sabiedrības iesaistē, likumu un tiesu varas, kā arī labas pārvaldības stiprināšanas jomā ir tikusi novērtēta un joprojām ir pieprasīta un noderīga. Mēs esam raduši salīdzināt sevi ar attīstītākajām, tā saucamajām stabilas demokrātijas valstīm, tiecoties sasniegt šo valstu tiesiskuma līmeni. Tas nenoliedzami ir ļoti svarīgi, atbalstāmi un nepieciešami. Taču, ja salīdzinām sevi, piemēram, ar citām bijušajām PSRS valstīm, mēs redzam, ka mums ir, ar ko lepoties. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attīstības rādītāji šo valstu vidū ir pirmajā trijniekā, un mūsu rezultāti ir balstīti uz pieredzi un mācībām, ko esam guvuši ikdienas darbā, un šajā pieredzē mēs varam dalīties – mums ir tiesības un arī pienākums dalīties! – ar citiem. No savas personīgās pieredzes, strādājot tā saucamajās postpadomju valstīs, varu teikt, ka mūsu kopīgi piedzīvotajam PSRS sastāvā ir liela nozīme, kas palīdz mums labāk saprasties, labāk sastrādāties savas un arī šo citu partnervalstu attīstības veicināšanā; arī valodas zināšanas šajā kontekstā nav mazsvarīgas. Ar gandarījumu var atzīmēt to, ka Latvijā par attīstības sadarbības projektu īstenošanu ir aktīva un pastiprināta interese, gan sekojot līdzi izsludināto konkursu aktuālajai situācijai, gan spējot sameklēt dažādas finansējuma iespējas par spīti tam, ka valsts šajā jomā, it īpaši pēdējos gados, palīdzēt nav spējusi. Pēdējo gadu laikā ir realizēti vairāki projekti Eiropas Savienības Austrumpartnerības valstīs un Centrālāzijā. Ar savām zināšanām esam piedalījušies starptautisku projektu īstenošanā Moldovā, Gruzijā, Ukrainā, Bulgārijā, Rumānijā, Bosnijā, Hercegovinā, Kosovā, Serbijā, Tadžikistānā, Kirgizstānā, Kazahstānā un arī citās valstīs. Tas ir ietekmīgs valstu skaits un uzskaitījums. Mums ir jāveicina un jāatbalsta ekspertu dalība pieredzes apmaiņas īstenošanā, lai, kā norādīts ārlietu ministra ziņojumā, veicinātu Latvijas atpazīstamību un ekonomisko interešu attīstību, jo demokrātija un tiesiskas procedūras šajās partnervalstīs, nenoliedzami, padarīs drošāku un stabilāku arī to uzņēmējdarbības vidi. Finanšu resursi ir būtiski, taču ne vienīgais pieejamais atbalsts. Mūsu vērtības ir arī mūsu cilvēkresursi un uzkrātais zināšanu un pieredzes kapitāls. Arī Saeimai pastāv iespējas turpināt īstenot divpusējos projektus un dalīties Latvijas pieredzē, politiskajā līmenī izmantojot savus politiskos kontaktus un sadarbības grupu instrumentu iespējas, parlamenta un valsts administrācijas organizatoriskās iespējas un ekspertīzi. Ārlietu ministrs runas sākumā uzsvēra, ka ir pašsaprotama atbalsta sniegšanas nepieciešamība jaunajām valstīm, lai, pārvarējušas autoritārismu, tās dotos demokrātijas virzienā. Tādēļ Latvija atbalstīs aktīvu Eiropas Savienības ārpolitiku gan dienvidu, gan austrumu kaimiņu virzienā. Demokrātijas un tiesiskuma attīstība un nostiprināšanās tā sauktajās Austrumpartnerības un „Arābu pavasara” valstīs pozitīvi ietekmētu arī Latvijas tautsaimniecības attīstību, dodot iespēju Latvijas uzņēmējiem sadarboties ar šīm valstīm godīgi, tirgus attiecību ietvaros. Mūsu politiķu, deputātu, Latviju pārstāvošo diplomātu uzdevums ir atbalstīt un veicināt šādas pieredzes nodošanas aktivitātes, vēršot attīstības valstu uzmanību uz iespējām un pievienoto vērtību, ko var sniegt tieši Latvijas eksperti un attiecīgo jomu speciālisti. Paldies.".
• 2012_01_26a-seq51 language "lv".
• 2012_01_26a-seq51 speaker Inga_Bite-1981.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q822919.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q37.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q191.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q232.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q212.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q15180.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q218.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q219.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q230.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q1246.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q217.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q813.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q863.
• 2012_01_26a-seq51 mentions Q403.