Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_02_02-seq83> ?p ?o. }
Showing items 1 to 27 of
27
with 100 items per page.
- 2012_02_02-seq83 type Speech.
- 2012_02_02-seq83 number "83".
- 2012_02_02-seq83 date "2012-02-02".
- 2012_02_02-seq83 isPartOf 2012_02_02.
- 2012_02_02-seq83 spokenAs 150.
- 2012_02_02-seq83 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Šī pieprasījuma būtība ir pilnīgā saskaņā ar šābrīža valdības deklarētajiem koalīcijas darbības pamatprincipiem - atklātību un tiesiskumu. Līdz šim tēma - Latvijas līdzdalība Visaginas AES celtniecības projektā - ir viļāta pa politiķu mutēm kā Brežņeva protēze: ne izspļaut, ne norīt un dikciju bojā kā kartupelis mutē. 2006.gadā tolaiku žuļicīgās valdības galva sadarbības memorandu par atomelektrostacijas celtniecību noslēdza, ne ar vienu, pat ne ar saviem kolēģiem ministriem, nekonsultējoties. Atlika vien tādā pašā gaisotnē atbalstu projektam izteikt sekojošiem diviem Latvijas prezidentiem, no kuriem viens gan nu dikti ilgi minstinājās, kā nekā pats Černobiļas zīvertus gana bija uz savas ādas un uz savām smadzenēm baudījis. Nu laiki, personāži un kažoki ir acīmredzot mainījušies. Un patiess paldies ekonomikas ministram Pavļutim par godīgiem centieniem, patiešām godīgiem centieniem sniegt atbildes uz pieprasījumā minētajiem jautājumiem. Diemžēl vairāk gan kā tekstus. Mūsu pieņēmumi liecina, ka aprēķini ir indikatīvi... tos tiešām sagaidīt arī komisijas sēdē neizdevās, jo laikam ne jau Ekonomikas ministrija nosaka, kas, kā, par cik un kādā veidā notiks. Ekonomikas ministrija par Latvijas enerģētikas stratēģiju līdz 2030.gadam vēsta, ka tad Latvijā energopatēriņā pat veseli 50 procenti būšot tā dēvētās zaļās enerģijas, pie kuras gan kodolenerģija nepieder. Ļoti reāli? Nu, to es saku ar bažām un ironiju, jo vēja ģeneratoriem tūdaļ tiks noteiktas tādas aizsargjoslas, ka neviens Latvijā vēja enerģiju nebūs spējīgs izmantot. Atbalsts biodegvielas ražošanai esot vienkārši absurda greznība. Lai labāk rapšu lauku vietā tad zaļo pērkoņu plantācijas! Galvenais ekonomikas balsts mums noteikti ir eksports, tāpēc jāattīsta elektrības starpsavienojums ar Zviedriju, lai no tās varētu importēt pieprasīto un dārgo zaļo enerģiju, kas, protams, Zviedrijā ražota no tiem 3,5 miljoniem kubikmetru no Latvijas eksportētās šķeldas. Cienījamie kolēģi! Tauta tagad baumo, ka līguma parakstīšana par Latvijas līdzdalību Visaginas AES celtniecībā notikšot jau šāgada februārī, bet Ekonomikas ministrija vēl joprojām runā tikai par indikatīviem aprēķiniem. Tie īstie skaitļi... tie acīmredzot parādīsies pusstundu pirms Ministru kabineta sēdes un pēc vecām, labām tradīcijām lēmums tiks pieņemts, tikai novērtējot aprēķinu aizņemto lapu kilogramus, nevis saturu. Un mūsu premjera Dombrovska spējas pārņemt Kašpirovska talantus, iedvešot tautai pārliecību, ka būs jau labi... ka es visu kontrolēju... ka valdība visu stabilizē... ka mēs visu pārredzam... Nu, šie talanti ir, protams, labi zināmi un bieži tiek pielietoti. Es domāju, tie tiks pielietoti arī šajā gadījumā, bet man šķiet, ka labi gan tas nav. Cienījamie deputāti! Manuprāt, te nenoteiktībā un slepenībā briest afēra „Parex numur 2” - analoģisks informācijas bads sabiedrībā un analoģiska arī summa - no 1 līdz 1,5 miljardiem latu. Par šādu summu palielināsies Latvijas kredītsaistības ar „Latvenergo” starpniecību. Vēl trakāk! „Parex” savulaik vismaz kaut ko bija nomaksājis Latvijai nodokļos. Turpretī nu šāda summa tiks iegrūsta mums ekonomiski ne visai draudzīgās kaimiņvalsts Lietuvas satrunējušās enerģētikas glābšanā. Un kur ir teikts, ka pēc dažiem gadiem šobrīd nieka 40 miljonus gadā pelnošajai valsts energokompānijai „Latvenergo” pusotra miljarda latu parādu slogs un nepieciešamība atjaunot novecojušo elektropārvades infrastruktūru nebūs par smagu? Un tad tā tiks kopā ar visu mūsu Daugavas kaskādi privatizēta, lai atbrīvotu valsti no parādu sloga. Tāds ir mans redzējums uz vienīgo izeju - kā tikt galā ar šādu parādu. Lai nu kā, bet Latvijas sabiedrībai ir tiesības vēl arī pirms līguma noslēgšanas zināt, ar ko tai jārēķinās, kur un kā tiks glabāti kodolatkritumi. Baltijā nav Taimiras, kur kodolatkritumu mucas var ierakt mūžīgajā sasalumā līdzās nosalušo mamutu līķiem. Salaspils zinātnieku „rotaļu” reaktora četru kilogramu kodoldegvielas izvešana Latvijai izmaksāja 12 miljonus dolāru. Bet šāds līdzīgs mantojums no Ignalinas - jau tikai no Ignalinas vien - šobrīd ir mērāms daudzās mucās, nevis kilogramos. Kompānijas Hitachi piedāvātā tehnoloģija, kaut droša, tomēr rada vislielāko radioaktīvo atkritumu daudzumu. Un to glabāšana maksās astronomiskas summas. Tad kāda būs Visaginas atomelektrostacijas ražotās un Latvijai obligāti pēc tam iepērkamās elektroenerģijas pašizmaksa? No kodolenerģijas atsakās Vācija, Zviedrija un arī Itālija. Latvija nez kāpēc grib risināt kodoltehnoloģiju lielvalstu - Japānas, Francijas un Krievijas - problēmas, kur likt un kā atpelnīt tehnoloģiju izstrādē un iekārtu ražošanā ieguldītos līdzekļus. Nu nav tā mūsu problēma, cienījamie kolēģi!... Liela daļa sabiedrības ir kā nozombēta ar bezierunu pārliecību, ka atomenerģija ir lētākais enerģijas ieguves veids. Šiem ļaudīm tāpat kā Ekonomikas ministrijai prasīt pierādījumus šim apgalvojumam ir tas pats, kas fanātiskam kristietim prasīt pierādījumus Dieva eksistencei. Bet, cienījamie kolēģi, te nav runa par ticību. Te ir runa par lielu naudu. Es neticu, ka „Latvenergo” vadība, būdama profesionāla, ir sajūsmā par šo tīri politiski motivēto lēmumu, kuru, neskatoties uz tikai indikatīviem lietderības aprēķiniem, tiesiskuma un atklātības koalīcija jau dziļā slepenībā pieņēmusi kā neizbēgamu faktu, Ministru kabinetam atstājot tiesības tikai formāli to apstiprināt droši vien slēgtā valdības sēdē. Un tagad dažas tīri emocionālas lietas. Esmu bijis Černobiļā pie sagrautā ceturtā reaktora gandrīz vienlaikus ar Valsts prezidentu Zatlera kungu. Mana pārliecība kļuva tik stipra pēc sarunas ar Ukrainas parlamenta komisijas vadītāju, kurš uz jautājumu, kad un par kādu summu tiks pilnībā demontēti neuzsprāgušie reaktori, atbildēja: „Poņaķija ņe imeju.” Tātad - „Nav ne jausmas.” Neviens reaktors līdz šim vēl pilnībā nav demontēts, bet mēs te runājam par atomenerģijas pašizmaksu un reaktora kalpošanas laiku - sešdesmit gadiem. To bieži vien pieminam. Man gan ir drūma sajūta, ka pēc gadiem diviem, pieciem, piecpadsmit, kad kāda nolaupīta pasažieru lidmašīna būs sagrāvusi kādu kodolreaktoru varbūt Japānā, varbūt Amerikā, varbūt Eiropā, tad Eiropa pieņems lēmumu iztikt bez šī enerģijas veida, un atomelektrostaciju akcionāri tad ķersies pie demontāžas. Cik tas izmaksās? Ukrainas parlamentārieša vārdi: „Poņaķija ņe imeju.” Esmu pārliecināts, ka nevienam šobrīd nav īstas nojēgas, cik izdevīga vai neizdevīga ir Latvijas simts gadu līdzdalība Lietuvas energoobjektu stiprināšanā. Vismaz tik ilgi šīs skaidrības nav un nebūs, kamēr, slēpjoties aiz tiesiskuma izkārtnes, šajā jautājumā valda un valdīs tāda slepenība. Man patiess prieks, ka Latvijas Saeimā šī diskusija par atomelektrostacijas celtniecību nu ir. Kaut daļēji, kaut nepilnvērtīgi, bet ir. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq83 language "lv".
- 2012_02_02-seq83 speaker Ingmars_Lidaka-1966.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q822919.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q211.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q37.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q193089.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q21625222.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q47182.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q3736450.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q39731.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q159.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q142.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q212.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q183.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q38.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q34.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q2033921.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q129677.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q1191011.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q17.
- 2012_02_02-seq83 mentions Q658218.