Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 148,601 to 148,700 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2012_03_29-seq319 spokenText "4. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2012_03_29-seq315 spokenText "2. - Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un tas paredz precizēt administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanas noilguma termiņu, nosakot, ka lietu var ierosināt sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas brīža, kā arī paredz noregulēt jautājumu par ilgstoša pārtraukta pārkāpuma noilgumu, kas līdz šim netika regulēts. Komisijā atbalstīts.".
2012_03_29-seq313 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu jūsu uzmanību šobrīd pievērst likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ko šodien izskatām otrajā lasījumā. Komisijā ir saņemta virkne ļoti dažādu priekšlikumu, no kuriem daļa komisijā ir atbalstīta, bet daļa nav atbalstīta. Došu jums arī īsu ieskatu tajos priekšlikumos, kas komisijā ir atbalstīti. 1.- tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2012_03_29-seq312 spokenText "Jā, es gribu vēl atgādināt, ka mums ir divi likumprojekti, par kuriem ir jābalso par katru atsevišķi. Un pirmais ir deputātu Ineses Lībiņas-Egneres, Vjačeslava Dombrovska, Zandas Kalniņas-Lukaševicas un citu deputātu iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kuru komisija nav atbalstījusi, bet ir izstrādājusi alternatīvo likumprojektu. Visupirms mums ir jābalso par to likumprojektu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 51, atturas - 8. Likumprojekts nav atbalstīts. Tātad mums ir jābalso par komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 25, atturas - 7. Šim likumprojektam nav divu trešdaļu deputātu atbalsta. Tātad arī alternatīvais likumprojekts nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
2012_03_29-seq311 spokenText "Es komisijas vārdā gribu pateikt paldies visiem runātājiem, jo Satversme patiešām ir tas dokuments, par kuru ir jārunā. Es esmu arī gandarīta, ka Juridiskās komisijas pēdējā sēdē, kad balsojām par šiem grozījumiem, mēs panācām arī ievērojamu pārsvaru... balsu pārsvaru. Runājot par atbalstītājiem, es atzinīgi vērtēju kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas kundzes viedokli, kura arī atbalstīja šo projektu, un es ceru, ka arī viņas kolēģi Zaļo un Zemnieku savienībā sniegs atbalstu šiem Satversmes grozījumu projektiem. (No zāles: „Kuriem?”) Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt tātad šos Satversmes grozījumus pirmajā lasījumā.".
2012_03_29-seq310 spokenText "Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas vēl ko piebilst? (No zāles: „Balsot!”)".
2012_03_29-seq309 spokenText "Paldies Āboltiņas kundzei! Debates slēdzu.".
2012_03_29-seq308 spokenText "Jā, paldies pēdējam runātājam, jo man likās, ka es jau tik daudz runāju Juridiskajā komisijā par šo jautājumu... Bet man bija arī kaut kādas iebildes, ko es gribētu pateikt šajās debatēs un kas te izskanēja. Un pirmais ir tradicionālais jautājums par ļoti sasteigtu... ļoti sasteigtu likumprojekta virzīšanu, un tad seko jautājums, kas attiecas tiešām uz deputātu imunitāti. Kopš tā brīža, kad esmu politikā, kopš 8.Saeimas, mēs nemitīgi šo jautājumu esam mēģinājuši cilāt, mēs esam konsultējušies ar ekspertiem, mēs... Runājot par jautājumu, kas šeit tika minēts, kāds ir deputātu sods, es gribu atgādināt tiem, kuri šeit ir ilgāk... Šeit viena liela daļa to ir redzējusi un pieredzējusi, un galvenokārt tie, kas te nāca tieši pret to iebilst, ka... Tas piedāvājums, kurš bija „Jaunajam laikam” 8.Saeimā, bija izstrādāts tādējādi, un vienlaikus bija arī likumprojekts, kur Kārtības rullī bija noteikts par pienākumu, ka katram šādam deputāta pārkāpumam ir jābūt publiskam un publiskojamam, jo tiešām uz mums skatās visa sabiedrība. Sabiedrība no mums to sagaida ne tikai tāpēc, ka mēs zvēram šeit, no šīs tribīnes, ievērot Latvijas likumus. Protams, katram var gadīties nenotīrīt pie savas mājas ielu vai varbūt pāriet pie sarkanās gaismas ielu, bet katrā ziņā tam tad ir jābūt arī zināmam. Tālāk - par sasteigtību. Un, ja no 8.Saeimas līdz 11.Saeimai - tas ir sasteigts, tad droši vien tas ir tā, kā arī mēs strādājam. Otrs jautājums, kas tikko arī izskanēja... kas izskanēja no „Saskaņas Centra” puses, ka tas ir sīks un nenozīmīgs jautājums, ar kuru mēs šeit tagad nodarbojamies. To mēģināja pateikt arī Grigules kundze, ka ir viena brīnumnūjiņa - tautas vēlēts Valsts prezidents, ka rīt uz pusdienas laiku iestāsies laime un ka te ar tādiem sīkumiem kā deputātu imunitāte un atklāti balsojumi nav ko krāmēties. Jā, es varu arī atgādināt kaut vai savu šo politisko pieredzi. Kad „Jaunais laiks” atnāca Saeimā, visi teica: „Ko jūs ar kaut kādu korupciju tur krāmējaties? Tas nevienam neinteresē. Cilvēkiem interesē tikai viņu dienišķā maize.” Bet nesastāv jau dzīve tikai no dienišķās maizes, un valsts tomēr sastāv arī no kaut kādiem pamatiem, un to skaitā ir arī parlaments un sabiedrības uzticība, un šīs sabiedrības attiecības ir viens no šiem pamatiem. Tie ir tomēr šie tiesiskuma jautājumi, ko jūs te bieži ar tādu ironiju piesaucat. Bet, no otras puses, jūs visu laiku mēģināt stāstīt, ka te ir bīstami, te kāds politiski izrēķināsies, tas ir kādam interesanti. Tas, ko mēģinām darīt, - pieņemt šos likumus tādus, kas būtu pieņemami lielākajai daļai sabiedrības, kas būtu saprotami, kas neļautu tātad radīt kaut kādu dubultu vai trīskāršu morāli. Protams, paldies Seržanta kungam par piemēriem, tādiem labiem un spilgtiem, sevišķi par Rīgas domes deputātiem, par rūpēm par KNAB darbību. Un, norādot uz Lolitas Čigānes profesionalitāti viņas iepriekšējā darbībā, es domāju, viņa to ļoti labi izmanto šeit, no šīs tribīnes. Bet katrā ziņā nav mazsvarīgu jautājumu. Jebkurš no jautājumiem, par kuriem mēs runājam šeit, sevišķi, ja tas ir jautājums par grozījumiem Satversmē, nav mazsvarīgs. Un ir j��padomā par to, vai tiešām tā ir tikai pensija... Otrs. Par prestižu un par mazsvarīgiem jautājumiem. Nu, tā bija, protams, jauna, apbrīnojama atklāsme par to, ka prestižs ir atkarīgs no tā, cik deputātam ir greznas jeb smalkas telpas un cik viņš ar likumu ir aizsargāts. Es piekrītu tiem runātājiem, kas teica, ka no katra darba... tikai no reāli padarītā darba var rasties prestižs kopumā. No katra mūsu atsevišķa darba, no katra mūsu atsevišķas uzmanības arī tas prestižs kopumā rodas. Protams, mēs darām ļoti daudzas labas lietas, bet tad, kad bija slavenais... līdz slavenajam Rīkojumam Nr.2 un „Šlesera balsojumam”... Es arī varu teikt, ka bija tik daudz cilvēku, kas man pienāca toreiz klāt un teica: „Nu, vairāk jau jūs nevarējāt sevi pretnostatīt sabiedrībai, vairāk jau nu jūs nevarējāt parādīt, ka uz jums attiecas kaut kas īpašs!” Un tas arī skanēja šeit no dažu runātāju argumentiem, ka mēs tā kā varam būt īpašāki. Pretēji! Mēs neesam... Pēc būtības, jā, mēs esam īpaši, jo mums darba devējs ir sabiedrība. Mums ir sabiedrībai jāatskaitās. Bet savukārt tad, ja kādu no mums vajag sodīt, īpaši tad - nekādu prestižu! Mēs jau varam pieņemt šeit rītdien varbūt likumu par to, ka deputāts - tā ir ļoti prestiža profesija, un ar lielu balsu vairākumu nobalsot, ka šī Saeima ir ļoti laba. Bet vai tāpēc sabiedrība sāks domāt, ka mēs tiešām strādājam sabiedrības interesēs un risinām tos jautājumus citu pēc cita? Un vēl ir arī jautājums par šīm telpām un par to, no kurienes tad mēs to ņemsim... Mēs tikko runājām par pensijām, par pensionēšanās vecumu, par līdzekļiem. Mēs runājam par referendumiem. Šobrīd Juridiskajā komisijā tiek runāts par to, kādā veidā tad... Vai mēs varam demokrātijā pretnostatīt vairākuma intereses mazākumam, likt vairākumam par to maksāt? Bet nu tad, kad tas attiektos varbūt uz mūsu telpām, - tad gan tie līdzekļi varētu tā kā no kaut kurienes, citurienes, nākt. Tā ka man ir... jā, vēl brīnums arī par sasteigto... Šis likumprojekts sastāv no divām daļām, kā es teicu. Par imunitāti - tas ir no 8.Saeimas. Un es gribu atgādināt, ka iepriekšējā, jau atlaistā Saeima, 10.Saeima, diezgan lielā vienprātībā... Juridiskajā komisijā šo likumprojektu atbalstīja. Tas tika atbalstīts. Saeimā tam bija ne tikai divu trešdaļu, bet pat gandrīz vai simtprocentīgs atbalsts, ieskaitot arī atbalstu no „Saskaņas Centra” un Zaļo un Zemnieku savienības puses. Vienkārši Valsts prezidents neiekļāva šo sagatavoto likumprojektu mūsu darba kārtībā, lai neļautu 10.Saeimai no šīs tribīnes izmantot to kā tādu priekšvēlēšanu solījumu. Kas ir noticis šobrīd? Tobrīd, tajā brīdī, tad, kad tuvojās vēlēšanas un bija zināma sasaiste ar to, ka tas „Šlesera balsojums” ir bijis par pamatu... bijis tas pēdējais piliens, lai iniciētu Saeimas atlaišanu, - tad, tajā brīdī, bija tāda vienprātība. Šobrīd atkal ir atpakaļ tie paši argumenti, kuri skanēja 8.Saeimā un 9.Saeimā, - ka to nu gan nevajag, lai tikai kāds ar mums politiski neizrēķinās. Par atklātiem balsojumiem. Jā, ir divējāds viedoklis, un arī juristi ir apstrīdējuši... ļoti kompetenti juristi, kuri ir daudz strādājuši ar Satversmi, ir apstrīdējuši, vai tas ir pareizi. Bet es tiešām gribu atgādināt, ka tas katrā konkrētā... ka katrs konkrētais grozījums ir konkrētā politiski vēsturiskā situācijā. Un, ja parlamenti, kas ievēlēti atjaunotajā neatkarīgajā Latvijas Republikā, soli pa solim ir uzskatījuši, ka tas ir normāli - teikt vienu un darīt citu, it sevišķi balsojumos, nu, tad ir acīmredzot tā politiski vēsturiskā situācija, kuru tādā veidā var grozīt. Ja mēs izaugsim līdz tam, ka neviens nešaubīsies, kā tas slēgtajā balsojumā ir, tad varbūt grozīsim atpakaļ. Es šobrīd neredzu nekādu milzu kaitējumu ne tam, ka mēs ievēlam tiesnešus atklāti, ne arī tam, ka mēs kādas citas amatpersonas ievēlam atklāti. Tā ka es tiešām aicinātu... šis likumprojekts, Čepānes kundze... var arī Grigules kundzei varbūt izstāstīt, kā notiks šis balsojums. Visi šie grozījumi, kas tika soli pa solim salikti, visi tika izdiskutēti, jo katram grozījumam vajag divas trešdaļas balsu. Mums ir daudz priekšlikumu par grozījumiem Satversmē - gan par fiskālo disciplīnu, gan par 58.pantu, gan par Ministru kabineta pilnvarām un tamlīdzīgām lietām, gan par neatkarīgajām institūcijām, gan par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un, ja mēs to visu šeit saliksim kopā, tad droši vien diskutēsim trīs dienas un nevienu soli uz priekšu nepavirzīsimies. Šīs bija tās lietas, par kurām tika panākta konceptuāla vienošanās jau līdz tam. Tāpēc, protams, bija interesanti šie argumenti. Paldies par to! Bet katrs mūsu darbs rada prestižu, un šis tad varbūt ir tas mazais darbs, kuru mēs varam izdarīt un virzīties uz priekšu. Tā ka es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu. (No zāles: „Kuru?”)".
2012_03_29-seq306 spokenText "Labdien! Tātad pirmais - par situāciju. Viens slavens zinātnieks kādreiz teica, ka, sasitot termometru, mums neizdosies nosist temperatūru. Tas ir pirmais. Un otrais. Es esmu pārsteigts šajos trīs četros mēnešos, ko esmu Saeimā, par to, ka Saeimā var tik daudz laika veltīt jautājumiem, kuri pēc būtības neko nemaina, bet tajā pašā laikā es ziņās lasu, ka 87 procenti, teiksim, mājsaimniecību knapi savelk galus kopā, nevar samaksāt rēķinus un nevar tikt ārā no parādiem. Es domāju: kāpēc tas nemainās pēc būtības? Tāpēc, ka sākumā ir jāmainās pašiem. Ja mēs nemainīsimies paši, tad nav jēgas mainīt arī sistēmu. Tas ir tas pats stāsts par termometru. Paldies.".
2012_03_29-seq304 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šī drīzāk varētu būt uzruna par balsojuma motivāciju. Raugiet, es varbūt domātu mazliet citādāk, ja manās rokās nebūtu nonācis tāds dokuments, kas skaitās Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols numur... un šī numura vieta nav aizpildīta. Jūs apmēram zināt, kā līdz šim notika slēgtie balsojumi, - tātad procedūra ilga apmēram stundu, mazliet vairāk, kamēr balsu skaitītāji tika ar šo procedūru galā, un man šķiet, ka šis protokols ir mūsu muļķības apliecinājums. Procedūra - atklātais balsojums ar vēlēšanu biļeteniem - skan ļoti labi, tātad personalizēti biļeteni būs jāsagatavo, personalizēti biļeteni būs jāizsniedz. Šī protokola aizpildīšana vien prasīs - nu, es baidos sameloties - vismaz pirmās reizes, kamēr komisija pieradīs pie šādas jaunas metodes, apmēram, divarpus vai trīs stundas, un tas viss ir tajā laikā, kad mums tomēr ir jau elektroniskās balsošanas iekārtas. Atklātais balsojums ar vēlēšanu biļeteniem - tā ir tāda vienkārša ākstīšanās un muļķošanās. Ja mēs katru dienu šeit entās reizes spiežam pogas, viss ir redzams uz ekrāna, tad kāpēc mums muļķoties? Tas būtu tāpat kā ja Vilks skaitītu valsts budžetu ar skaitāmkauliņiem. Ja nu šodien tiek pieņemts šis grozījums Satversmē, tad man ir lūgums un aicinājums pieredzējušiem juristiem pastrādāt pie tā, lai vismaz šī balsošanas procedūra kā tāda būtu normāla, nevis ākstīšanās. Paldies.".
2012_03_29-seq302 spokenText "Es runāšu ļoti īsi. Pirmām kārtām es gribu pateikties Zatlera kungam par siltajiem vārdiem, ko viņš ir izteicis man par manu gatavību atbalstīt jebkuru likumprojektu, kur ir kas iestrādāts arī ar viņa palīdzību. Bet vienlaikus es ļoti pilnā nopietnībā gribu pateikt, ka ne jums, Zatlera kungs, kāds būtu piešķīris tiesības runāt par to, cik tālu vai tuvu stāv Elksniņa kungs pie noziedzīgās sabiedrības. Man šķiet, ka tā ir citu cilvēku un citu institūciju funkcija. Paldies.".
2012_03_29-seq300 spokenText "Godātie kolēģi! Lejiņa kungs mani uzrunāja tik personīgi, ka es nevarēju neatnākt un viņam nepaskaidrot. Es saprotu, ka Lejiņa kungs ir uzaudzis vidē, kur dominējošā ir angļu un zviedru valoda, tāpēc viņam varbūt ir bišķiņ grūti saprast, ko mēs runājam latviski. (Izsaucieni zālē.) Tātad mans aicinājums bija neatbalstīt šo likumprojektu attiecībā uz atklātiem balsojumiem, bet ķerties tiešām pie lietas būtības - pie tautas vēlēta Valsts prezidenta. Un par imunitātes palielināšanu... nu, piedodiet, Lejiņa kungs, tas pat starp rindām nebija lasāms. Paldies jums! Aicinu neatbalstīt un domāt, strādāt pie jautājuma par tautas vēlētu Valsts prezidentu un pie (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kandidāts jāredz!”) atbilstošās likumdošanas sakārtošanas.".
2012_03_29-seq299 spokenText "Paldies. Ādamsona kungs, es atgādinu, ka mēs joprojām skatām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”... Paldies. Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.".
2012_03_29-seq298 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tiešām bija ļoti interesanti noklausīties visus šos prātojumus par divām ļoti būtiskām lietām, tas ir, vai mēs esam par atklātu balsojumu vai ne. Un vai mēs esam par to, ka deputāta imunitātei ir jābūt saprātīgai. Nu, viedokļi gan bija ļoti dažādi. Izteikšu savējo. Par imunitāti. Katrs deputāts šeit zvēr. Un zvērestā ir vārdi „ievērot Latvijas likumus un Satversmi”. Tātad faktiski ar savu zvērestu viņš ir apliecinājis, ka viņš nenonāks situācijās, kas ir konfliktā ar likumu. Un tad ļoti pārsteidzoši ir tas, ka daži deputāti cenšas pārliecināt pārējos, ka imunitāte ir nepieciešama un varbūt pat vēl lielāka nekā līdz šim. Es šeit konkrēti domāju Elksniņa kungu. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Es tā neteicu.”) Un es piekrītu kolēģei, kas teica, ka galvenā motivācija viņam ir bailes. Tātad bailes... Viņš tik labi bija izpētījis visas tās situācijas, kurās potenciāli viņš varētu nonākt, ka sāka baidīties. Es piekrītu! Un, jo vairāk Elksniņa kungs zina, jo vairāk viņš baidās. Bet tad rodas arī tāds jautājums: kāpēc viņš baidās? Tāpēc, ka acīmredzot zina, kā strādā noziedzīgā pasaule. Tātad bijis pārāk tuvu tai. (Aplausi.) Bet ir arī citi argumenti tomēr. Ja mēs esam zvērējuši un ar atklātu sirdi gājuši... ar godīgiem nodomiem gājuši uz vēlēšanām, tad, manuprāt, mums ir jāatstāj tik samērīga imunitāte, kā to paredz daudzās valstīs, lai mēs netiktu politiski vajāti, kas tādā demokrātiskā valstī kā Latvija ir ļoti maza varbūtība. Par atklātiem balsojumiem. Vēl Elksniņa kungs pieminēja, ka par maz imunitātes esot Valsts prezidentam. Elksniņa kungs, es jums varu pateikt pilnīgi atbildīgi, ka esmu veicis Valsts prezidenta funkcijas četrus gadus, taču nekādu problēmu ar imunitāti - vai tās ir par daudz vai par maz - man nav bijis. Tā ir samērīga un ļoti saprātīgi noteikta mūsu Satversmē. Otra tēma. Tātad tā ir tēma par atklātiem balsojumiem. Es izšķīros par to, ka būšu atklāto balsojumu piekritējs tajā brīdī, kad šajā zālē notika balsojums par ģenerālprokuroru. Un tas atgādina man tieši kāpēc. Tāpēc, ka tik daudz liekulības un tik daudz spiestu melu nebija pelnījis neviens Latvijas iedzīvotājs, kurš sekoja līdzi šim procesam. Un, panākot tieši atklātu balsojumu, mēs izvairāmies no šiem meliem, no šīs liekulības un panākam skaidru signālu, ka vēlētāji mums tic. Mūs ievēlēja, un viņi mums ir argumenti. Un, kā pierāda atklātie balsojumi par amatpersonām šajā Saeimā, redzat, skandālu ir mazāk, baumu ir mazāk, notiek politiskā cīņa. Amatos tiek ievēlēti cilvēki, bet nav šīs aizdomīguma ēnas, nav šīs šaubu ēnas. Tagad es vēl gribētu atgriezties pie tās dienas, kad jūs... daži no jums nobalsoja par slaveno Šlesera neizdošanu speciālajām darbībām. Redzat, šodien izskanēja, ka ir pat argumenti: ja tas nav devis nekādu praktisku ieguvumu tiesībsargājošajām iestādēm... To jūs zinājāt arī tajā dienā. Un ja jūs būtu domājuši (es runāju par tiem, kas balsoja, es negribu aizskart nevienu no tiem, kas nebalsoja), uzreiz pieņēmuši lēmumu un pateikuši no šīs tribīnes: „Jā, ja šādā veidā mēs šeit balsojam par kratīšanas atļaušanu vai neatļaušanu, tās jēga, tīri praktiskā jēga, izmeklēšanā ir nulle!”, un būtu uzreiz nākuši ar priekšlikumu: „Bet mēs esam par to, lai šādās situācijās nenonāktu ne tiesībsargājošās iestādes, ne konkrēts deputāts, ne pārējie deputāti, kas balso par šo jautājumu, un mēs esam nolēmuši atcelt šo imunitāti, kuru paredz mūsu Satversme un kura rada tādu situāciju, kādā daži no jums bija, balsojot par Šleseru...” Tas, protams, bija pagrieziena punkts, vai mēs gribam to atzīt vai ne. Realitātē tas ir pagrieziena punkts mūsu domāšanā. Un tagad es gribu pateikt paldies dažiem deputātiem. Vispirmām kārtām - deputātam Cilevičam, jo es sapratu no viņa skaistās un ļoti pamatotās, argumentētās runas, ka viņš ir „par”. „Par!” Un tāpēc es gribu teikt: Cileviča kungs, neesiet populists, balsojiet „par”, kā jūs pats teicāt! Un vēl es gribu pateikties arī deputātam Dolgopolovam, kurš arī ar visu savu argumentāciju faktiski mani pārliecināja, ka viņš balsos „par”. Ja mēs esam ļoti tieši un atklāti „par” šiem ļoti skaidrajiem, faktiski morālajiem jautājumiem, tad deputātam ir grūti aizrunāties tā, lai viņu nesaprot, ko viņš īsti grib un par ko viņš balsos. Es aicinu visus balsot „par”. (No zāles: „Par ko?”, dep. J.Ādamsons: „Par kuru likumprojektu?”) Pabeigsim to, kas ir iesākts. Par atklātiem balsojumiem... (Starpsaucieni no zāles.) Par atklātiem balsojumiem... Nesarunājieties ar deputātu! Tātad es aicinu balsot „par”. Un vēl. Gribu piebilst: ja es esmu šajā zālē trīs reizes izgājis slēgtā balsojuma procedūru ar konkrētiem rezultātiem un ja šī procedūra, kurā es esmu piedalījies ne kā aktīvs, bet pasīvs dalībnieks, ir pārmainījusi domāšanu par labu atklātiem balsojumiem, es esmu savu darbu paveicis. Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)".
2012_03_29-seq296 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Es ar lielu interesi klausījos debates, un, kā es redzu, ir iezīmējušies divi virzieni. Tas viens virziens ir tas, ko Grigules kundze pateica, - ka nu ejam uz Lukašenko pusi, vai ne... uz Baltkrievijas pusi un tādā ziņā mums vajadzētu vēl vairāk paplašināt aizklāto balsošanu un ieviest vēl lielāku imunitāti deputātiem. Nu, tā ir diezgan, kā saka, nepievilcīga nākotne. Ir arī tas otrais virziens, un tas ir vairāk uz Rietumu pusi, kur pakāpeniski noņem nost... sen jau noņemta aizklātā balsošana. Sen jau! Un ir ierobežota deputātu imunitāte. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kur?”) Tika pieminēta Holande. Es te domāju par dažiem cilvēkiem šeit, kreisajā pusē, kas runāja par to, kurš no viņiem varētu būt kongresmenis Amerikā. (No zāles: „Visi!”) Es gribētu zināt: ja jūs... Ā, Dolgopolova kungs! Bet ziniet, Dolgopolova kungs, pamēģiniet pateikt Amerikas vēlētājiem, ka jūs aizstāvat aizklāto balsošanu. Es domāju tā, ka tad jautājums ir par izšķiršanos: vai mēs ejam Rietumu virzienā un ierobežojam imunitāti pakāpeniski, kā te tagad tiek piedāvāts, un pilnīgi atceļam aizklāto balsošanu vai arī sākam baidīties: „Ahā, tepat mums ir Lukašenko! Varbūt arī mums varu vajag vairāk un vairāk nostiprināt?” Bet es baidos... Ivet, es tiešām baidos, ka nekāda lielāka imunitāte nepasargās no viena Lukašenko. Labi, bet tas jau ir tagad iezīmēts mūsu debatēs. Par to faktiski ir ļoti žēl. Paldies. Tas ir viss, ko gribēju pateikt.".
2012_03_29-seq295 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
2011_04_07-seq165 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
2012_03_29-seq294 spokenText "Cienījamie kolēģi! Vēlreiz. Kaut arī man nav motocikla vadīšanas tiesību, tomēr vīrietis es esmu. Un, apskatījis stenogrammu, saprotu, ka man tomēr ir jāatvainojas Čepānes kundzei, kuru es ļoti cienu, mīlu un no kuras es arī drusku baidos. (Zālē smiekli.) Tā tomēr nebija viņa, tā bija viena cita... „Jaunā laika” deputāte, bet, nu, lai neiebrauktu auzās, viņas vārdu es te vēlreiz nesaukšu. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Sauciet! Sauciet!”) Bet viena lieta gan man ienāca prātā, un tas ir tāds „iluzorisks” jautājums jums, brāļi no frakcijas VIENOTĪBA: ja mēs būtu 11.Saeimā ienākuši ar atklātu balsošanu, tad varbūt man aiz muguras tagad sēdētu Zatlera kungs? Paldies.".
2012_03_29-seq293 spokenText "Es atvainojos par trīs minūšu kavējumu. Mums atkal ir jāsāk ar reģistrāciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 87 deputāti. Mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un turpināt debates. Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.".
2012_03_29-seq291 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Jānis Dombrava... nav zālē, Daina Kazāka... nav, Jeļena Lazareva... nav, Sergejs Mirskis... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Sergejs Potapkins... nav, Inguna Rībena... nav, Aleksandrs Sakovskis... arī nav.".
2012_03_29-seq290 spokenText "Jā, un vēlos atgādināt, ka, tuvojoties Pasaules veselības dienai, Saeimas deputāti un darbinieki ir aicināti ziedot asinis Valsts asinsdonoru centra autobusā, kas šodien vēl līdz pulksten 13.00 atradīsies pie Saeimas nama. Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2012_03_29-seq289 spokenText "Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde būs pulksten 13.00 komisijas telpās. Paldies.".
2012_03_29-seq288 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad, pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.".
2012_03_29-seq287 spokenText "Godātie kolēģi! Par diviem jautājumiem. Faktiski par trijiem. Pirmkārt. Visupirms par šo procesuālo kārtību. Tā ir nepatiesība, ka tas viss tika darīts lielā steigā. Tas zināmā mērā ir apvainojums visiem tiem kolēģiem, kas piedalījās darba grupas sēdē. Otrkārt. Runājot par amatpersonu atklātu ievēlēšanu, apstiprināšanu amatā un tā tālāk, šeit šī situācija tika dramatizēta gan no vienas puses, gan no otras puses. Un es gaidīju - lielākoties no tiem, kas ir pret šiem grozījumiem, - tādu vairāk... konsekventāku - un ar izpratni! - attieksmi pret šiem grozījumiem. Jo, protams, pastāv zināmas problēmas saistībā ar atklātu balsošanu, kas tiek norādītas arī konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļos, un tās pastāv arī citu valstu praksē. Un līdz ar to šeit deputātam ir patiešām jābūt ar stingru mugurkaulu, lai nepakļautos partijas vadībai, lai nepakļautos, piemēram, žurnālistu spiedienam, lai nepakļautos sabiedrības spiedienam. Deputātam ir jābūt zināmā mērā arī ekonomiski neatkarīgam, jo, ja viņš nepakļausies atsevišķos gadījumos partijas vadībai, ja nepakļausies, iespējams, arī pat atsevišķiem sponsoriem, kas stāv aiz citu partiju vadības, tad viņam draud, protams, kā to liecināja iepriekšējo Saeimu prakse, izslēgšana no frakcijas (piemēram, Tautas partijā). Viņam draud arī vēl citi... Dažādi varētu izrīkoties ar viņu. Piemēram, varētu nākošajās Saeimas vēlēšanās neielikt saraksta augšgalā šādu nepaklausīgu deputātu. Tādas problēmas ir, un līdz ar to es saprotu zināmā mērā jūsu pašaizsardzības instinktu šajā ziņā. Tā būs, iespējams, problēma. Taču es nekad... Seržanta kungs, jums rādās nepareizas vīzijas par mani! Es nekad... Kopš nonākusi esmu 2006.gadā Saeimā, es no paša sākuma esmu uzskatījusi, ka šeit nevar vilkt, kā daži arī saka, vienlīdzības zīmi starp amatpersonu atklātu ievēlēšanu un Saeimas vēlēšanām. Un es esmu iestājusies, ņemot vērā to, ka, ja arī mani kāds izslēgtu no šīs partijas, tad man ir atkāpšanās ceļš - es varētu turpināt savu pedagoģisko darbu. Es nebaidos ne no partijas vadības, ne no jums, ne no kādiem citiem sponsoriem. Taču šeit mēs nevaram vilkt vienlīdzības zīmi, jo katrs... jo Saeimas vēlēšanās katrs vēlētājs pārstāv sevi, kolēģi! Taču amatpersonu ievēlēšanā mēs pārstāvam savus vēlētājus, un šiem vēlētājiem ir tiesības zināt, kā rīkojas viņu priekšstāvji, tautas priekšstāvji. Par nākošo jautājumu, proti, par deputātu neaizskaramības institūtu. Es par to esmu ļoti daudz runājusi, tāpēc neatkārtošos. Es tikai gribētu teikt, ka, aplūkojot pēdējos gados deputātu neaizskaramības institūta attīstības tendences citās Eiropas valstīs, ir secināms, ka Eiropas valstīs ar stabilām demokrātijas tradīcijām deputātu neaizskaramības institūts pēdējos gados ir izraisījis ļoti plašas diskusijas. Un līdz ar tiesu varas neatkarības un cilvēku pamattiesību nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka šis konstitucionālo tiesību institūts bija piemērots, kā kolēģe teica, 18.gadsimtā, bet 21.gadsimtā tam vairs nav vietas. Un šā iemesla dēļ vairākas - es atvainojos! - Eiropas valstis jau ir pārskatījušas savas konstitūcijas, veicot diezgan ievērojamas izmaiņas neaizskaramības institūta reglamentācijā, to ievērojami sašaurinot. Savukārt es domāju, ka pilnīgi pamatoti kolēģi minēja, ka Itālija šeit nebūtu labs piemērs, it īpaši tāpēc, ka, piemēram, Skandināvijas valstīs ir saglabāti tikai atsevišķi gadījumi, kad tiek piemērota aizklāta balsošana, savukārt Nīderlandē deputāta neaizskaramības vispār nav. Es tādēļ, kolēģi, gribētu teikt, ka mēs šajā darba grupā izanalizējām Operatīvās darbības likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālprocesa likumā noteiktās normas. No vienas puses, Elksniņa kunga pētījums ir vērtējams pozitīvi, jo viņš norāda, iespējams, uz turpmākajiem grozījumiem. Piemēram, diskutējams jautājums būtu šāds: vai patiešām, ja tiesībsargs tiek saukts pie administratīvās atbildības, būtu nepieciešama Saeimas piekrišana? Taču, no otras puses, es domāju, ka nav iemesla apšaubīt tiesību aizsardzības institūciju kompetenci, godaprātu un, kolēģi, arī šo institūciju veselo saprātu. Es domāju, ir maz ticams, ka funkcionējošā konstitucionālā valstī, par kādu mēs dēvējam Latviju, deputāti varētu tikt nepamatoti vajāti. Mēs jau varam izteikt visādas sazvērestības teorijas... Ja mēs paskatāmies, piemēram, Satversmes 54.pantu, tad redzam, ka patiešām Valsts prezidentu var saukt pie kriminālatbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu. Taču par pārējām procesuālajām darbībām šo gadu laikā es neesmu dzirdējusi, ka tās pret Valsts prezidentu izdarītu, piemēram, Teikas iecirkņa vai Pļavnieku iecirkņa policists. Šeit tika runāts par pašvaldības deputātu privileģēto stāvokli. Tā nav tiesa! Paskatieties, lūdzu, likumu par pašvaldībām! Likuma par pašvaldībām 4.1 pants paredz pavisam ko citu, proti, ja pret pašvaldības deputātu patiešām tiek piemērotas šīs procesuālās darbības, ar kurām mūs biedēja Elksniņa kungs, tad šie piespiedu rakstura līdzekļi... ja viņš tur tagad netiek uz šīm sēdēm 3 mēnešus, tad šajā gadījumā viņa pilnvaras aptur. Šeit pašvaldību deputātiem nav paredzētas absolūti nekādas garantijas, kuras, iespējams, būtu jāievieš. Godātais Elksniņa kungs! Jūsu pareģojumus par šīm šausmām deputātu iespējamā vajāšanā es varētu salīdzināt ar to, ka šeit kāds nostātos tagad tribīnē un pasludinātu, piemēram, pasaules galu. Bet zināmā mērā es jūs saprotu, jo es ļoti bieži mīlu palasīt Mērfija likumus, kas ir rakstīti juristiem, un tur ir Džefersona aizdomu princips. Un, proti, tas skan šādi (citēju): „Jurista darbs ir izturēties aizdomīgi pret itin visu, neiegūt no tā neko, runāt par to vairākas stundas.” (Citāta beigas.) Es lūdzu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā. (Aplausi.)".
2012_03_29-seq286 spokenText "Paldies. Vai Čepānes kundzei pietiek ar deviņām minūtēm? Bet mēs varam arī iet jau pārtraukumā un turpināt pēc pārtraukuma. Lūdzu, Čepānes kundze! Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
2012_03_29-seq285 spokenText "Es ceru, ka šis aicinājums attiecas uz katru personīgi. Ja būtu bijusi aizklāta balsošana kādreiz, tajos labajos laikos, kad visi bija godīgi, tad... 12.gadsimtā labieši, sanākuši kopā kādā tautas sapulcē, balsoja ar augšup paceltiem zobeniem. Laikam viņiem būtu vajadzējis pieņemt šādu lēmumu: „Turpmāk veidosim tādas atsevišķas kabīnes, kur tie labieši saies un tad tos zobenus sametīs kaudzēs: vienā kaudzē - „pret”, otrā - „par”... un var būt arī „atturas”. Un pēc tam tos zobenus skaitīsim. Pēc tam jūs aizejiet un savāciet, kuram kādi zobeni piederējuši!” Toreiz tas noteikti liktos pilnīgs absurds. Nogalinātu ar to pašu zobenu to, kurš piedāvātu kaut ko līdzīgu! Tā ka par atklātiem balsojumiem viss ir skaidrs. Kas attiecas uz administratīvo sodīšanu, protams, mēs varam turpināt pasmieties par saviem kolēģiem. Jūs noteikti esat daudzkārt pieredzējuši, ka kādu šeit izdod administratīvai sodīšanai par ātruma pārsniegšanu par kādiem tur 10 kilometriem stundā vai automašīnas nepareizu novietošanu. Kas notiek zālē? „Fui! Kauns!” Un galvenais - visi jūtas apmierināti paši ar sevi. Tas stils tāds. Var jau turpināt, protams, tādā veidā. Manu personīgo pieredzi gribu atgādināt. Tad, kad mani izdeva administratīvai sodīšanai par neatļautas reklāmas izlikšanu manā namīpašumā (tur es biju uzrakstījis, ka tiek iznomātas, piedāvātas iznomāšanai telpas salona iekārtošanai), man toreiz izteica piezīmi. Bet kāda procedūra bija! Jūs iedomājieties! Viena institūcija sūtīja otrai, lai izdod... lai tātad izskata šo jautājumu. Mani izsauca (jūsuprāt, sanāk - kaunināja) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā, un es stāvēju un teicu: „Es vairāk tā nedarīšu. Es nezināju.” Protams, mēs varam turpināt šādā garā, bet man tas liekas tā bērnišķīgi un, es atvainojos, stulbi. Tas, kas vajadzīgs, - būtu nepieciešams sabiedrību informēt par to, ka deputāti ir kaut ko pārkāpuši. To ļoti viegli var atrisināt tā, ka uzliek par pienākumu, ja ir uzlikts administratīvais sods vai kāda cita veida sods, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju informēt, lai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nāk un šeit visus informē par sodiem pēdējā mēneša laikā. Paldies.".
2012_03_29-seq284 spokenText "Paldies. Ir nākamais. Vai pietiks desmit minūtes? Jā? Tātad vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
2012_03_29-seq283 spokenText "Tātad mans aicinājums ir neatbalstīt šos grozījumus, bet izstrādāt citus, kurus arī Zaļo un Zemnieku savienība noteikti atbalstīs. Un parasti jau ir tā, ka noslēgumā tie, kas visskaļāk bļauj: „Lēksim bedrē, lēksim bedrē!”, paši paliek tās bedres malā un noskatās, kā citi ielec. Tā ka nebūsim dzīvnieku bars, kurus dzen atsevišķi varbūt pat savtīgu iemeslu vadīti gani, un neļausimies šim populismam, jo ilgtermiņā valstī tas noteikti nebūs ieguvums. Paldies. Aicinu neatbalstīt.".
2012_03_29-seq282 spokenText "Es gribu atgādināt, ka šajos grozījumos nav piedāvāts šobrīd diskutēt par tautas vēlētu prezidentu. Mēs diskutējam par konkrētu likumprojektu, par atklātiem balsojumiem un par deputātu imunitātēm.".
2012_03_29-seq281 spokenText "Labdien, godātie klātesošie! Es klausījos iepriekšējos runātājus un sapratu, ka īstenībā man absolūti gribas viņiem piekrist. Jo tad, kad es kļuvu par 10.Saeimas deputāti un man bija jāaizpilda anketa par pielaidi valsts noslēpumam - anketā bija arī prasība uzrādīt visus administratīvos sodus, kādi man bijuši pēdējo cik tur gadu laikā, - es, apzinīga būdama un nespēdama saskaitīt, cik man to ir, paņēmu izdruku no policijas, un man bija uz četrām lapām šī izdruka par administratīvajiem sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. (Troksnis zālē. Aplausi. Starpsauciens: „Bravo!”) Jā... Bet deputāta statuss un tā vajadzība iet tribīnē un teikt: „Mīļie kolēģi, atbalstiet mani tajā domā, ka es esmu Šūmahers!” mani ir ļoti disciplinējusi, un šā pusotra gada laikā mani draugi tiešām brīnās, ka esmu sākusi braukt tik kārtīgi un ievērot visus satiksmes noteikumus. Tas ir stimuls ievērot tos, jo ir kauns, ja tevi izdod sodīšanai. Bet ne par to es īsti gribēju runāt. Es gribēju runāt par atklātību, par atklātiem balsojumiem. Mums Latvijā, atjaunotajā Latvijā, ir paveicies šos divdesmit gadus, ka mums nav, teiksim, pie apvāršņa tādu politiķu kā Putins, kā Lukašenko. (Starpsauciens no SC frakcijas: „Žēl!”) Nu, es gribētu teikt, mums ir paveicies, jo iedomājieties situāciju, ka mums būtu jābalso atklāti par Valsts prezidentu - Lukašenko vai Putina tipa cilvēku. Mēs visi saprastu, ka tas nav pareizi, ka to nevajadzētu darīt valsts turpmākās attīstības vārdā, bet tad, kad šeit ap Saeimu staigātu militarizēti spēki un patruļas, es domāju, ļoti daudzi nobalsotu „par”, jo pašsaglabāšanās instinkts viennozīmīgi ir visspēcīgākais, un mēs nevarētu viņiem arī neko pārmest. Mani ļoti, ļoti neuzrunā to kolēģu teiktais tribīnē, kuri nu sāk stāstīt, ka mēs slēpjamies aiz aizklātiem balsojumiem, un kas tik vēl nav bijis desmit, divdesmit gadu laikā. Mana pieredze ir viens... nedaudz vairāk par gadu. Es nekad neesmu slēpusies. Sāksim ar sevi! Nekad es neesmu slēpusies un vienmēr esmu pamatojusi savus balsojumus gan par Judina kungu, gan par Valsts prezidentu. Visi to ir zinājuši! Mēs atceramies, kā notika pagājušais balsojums par Valsts prezidentu. Es saprotu, ka bija tik liela vēlme no atsevišķu cilvēku puses kontrolēt, no atsevišķu frakciju puses kontrolēt šo balsojumu, ka tika pat fotografēti biļeteni, lai pēc tam tos atrādītu. Bet cilvēks jau ir izdomas bagāts - viņš nofotografē to, ko vēlas redzēt partijas vadība, un pēc tam veic izmaiņas - vēl vienu krustiņu ievelk. Tā ka, manā skatījumā, šis piedāvātais variants par atklātiem balsojumiem ir ļoti īstermiņa. Domājat, ka pēc trim gadiem valsts un politiskā sistēma būs citādāka? Varbūt būs pavisam cita situācija, jo es redzu šeit tādu īstermiņa mērķi - trīs gadi, trīs mēneši. Mēs atveram balsojumus, lai varētu kontrolēt, kā balsos partijas biedri, koalīcijas biedri. Nu, kādi viņi būs pēc trim gadiem prezidenta vēlēšanās - to mēs nezinām, jo tad mēs visu perfekti zināsim. Man liekas, tas ir ceļš uz tādas partokrātiskas valsts pusi. Mums vajadzētu maksimāli atbrīvoties no partiju varas. Man viegli runāt, jo es esmu bezpartejiskā. Mums vajadzētu maksimāli mazināt šo partiju ietekmi. Mēs vakardien lasījām medijos Valda Zatlera... piedodiet Zatlera kungs, jo jūs šodien bieži tiekat pieminēts... Valda Zatlera kunga nostāju, un Zatlera kungs stingri iestājas par tautas vēlētu prezidentu. Jā! Arī mēs par to iestājamies. Ir atlikuši trīs gadi līdz nākošajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Tas ir tieši laiks, lai sakārtotu visu likumdošanu un lai mēs nākošo Valsts prezidentu ļautu vēlēt tautai. Mainot Satversmi - šodien tā, rītdien - tā... Nu, tas nav nopietni! Tad virzīsimies uz šo tautas vēlēta Valsts prezidenta valsti. Dosim prezidentam tiesības iecelt Ministru kabinetu un prasīt nevis politisku, bet profesionālu atbildību. Un ne jau tāpēc Saeima zaudēs savu reputāciju, ka mēs...".
2012_03_29-seq279 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka virmo emocijas. 9.Saeimā man bija gods vadīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kura tieši nodarbojās ar šīm te lietām. Runājot par imunitāti, visi uzskata, ka tas ir kaut kāds lietussargs, kas aizsargā deputātus no kaut kādām papildu ciešanām, apsūdzībām, un tā tālāk un tā joprojām. Imunitāte ir tikai un vienīgi papildu procedūra, kas, no vienas puses, pasargā deputātus no politiskā spiediena izdarīšanas; no otras puses, kā absolūti precīzi teica Cileviča kungs, tā papildina viņu publicitātes iespējas un publicitāti kā tādu vēlētāju acīs. Vadot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, mēs pieprasījām datus no Sodu reģistra. Kas izrādījās? Izrādījās, ka apmēram 20 procenti administratīvo pārkāpumu, ko bija veikuši deputāti, neparādījās Saeimas sienās vispār. Kāpēc? Tāpēc, ka deputātam, neuzrādot, ka viņš ir deputāts, daudz vienkāršāk ir samaksāt 10, 20 vai pat 50 latus par šāda veida satiksmes noteikumu pārkāpumiem, nekā stāvēt komisijas priekšā un sniegt skaidrojumus un paziņojumus par to, ka, lūk, viņš nav kamielis un nav ēzelis, ka viņš ir nevainīgs, un tā tālāk un tā joprojām. Tā liekā publicitāte viņam nav vajadzīga, jo tā vājina viņa renomē vēlētāju acīs. Otrs piemērs - arī no šīs pašas operas. Cienījamie kolēģi! Jūs visi aizpildāt amatpersonas deklarācijas. Kad 9.Saeimā bija atsūtītas lietas par tiem deputātiem, kuri otro, trešo vai ceturto reizi bija ievēlēti, - par viņu administratīvajiem pārkāpumiem, pildot amatpersonas deklarācijas, sākot jau no 7.Saeimas, mums bija ļoti nopietna saruna komisijas sēdē ar VID un ar KNAB par to, ka deputātu amatpersonas deklarācijas, jo tādu ir tikai 100, vajadzētu pārbaudīt vienas kadences laikā, proti, četru gadu laikā, nekrājot tās vairāku gadu garumā. Tā, lai vēlētāji zinātu, ja, teiksim, tas pats deputāts kandidēs kārtējo reizi, ar ko viņiem ir darīšana. Tāpēc imunitāte ir svarīgs instruments, lai ne tikai aizsargātu un pasargātu deputātus, bet arī lai paskatītos, kā strādā viena vai otra sistēma. Pēdējais piemērs. Es nezinu, ko darītu Zatlera kungs, ja būtu noņemta procedūra, teiksim, kratīšanas saskaņošana parlamentā, ja kratīšana notiktu Šlesera gadījumā tā - „pa kluso”... nu, kameru priekšā, bet tomēr „pa kluso”, bez kaut kādiem balsojumiem, bez visa kā... Kur tad būtu sācies tas septiņu dienu karš? Un kāds būtu tas rezultāts cīņā pret oligarhiem? Jo tas bija tas trieciens, kas atvēra šo skaisto ceļu uz patiesības meklējumu un taisnības uzvaru. Par atklātiem un aizklātiem balsojumiem. Cienījamie kolēģi! Balsojuma forma ir tikai forma, nekas vairāk. Vajadzētu domāt varbūt par saturisko daļu. Es personīgi nebalsoju ne „par”, ne „pret” tiesnešiem, kurus mēs ieceļam amatā ar Saeimas balsojumiem (No zāles dep. I.Čaklais: „Slikti! Slikti!”), jo nevienu no tiem es nepazīstu un nepiedalos komisijas sēdēs, kur skata šīs piemērotības iespējas, bet... (Starpsauciens no zāles.) Es atvainojos, tās ir manas tiesības - balsot... Es atvainojos, es nedrīkstu runāt ar zāli... Jā, es atvainojos! Tāpēc mans viedoklis šeit nav ne subjektīvs, ne objektīvs. Tas ir nekāds. Bet tad prasās cita pieeja tam, kā ievēlēt tiesnešus. Varbūt viņi jāievēlē no tās vides, kas kontrolē viņu darbību (un tās ir profesionālās asociācijas), vai kā citādāk. Par Valsts prezidentu runājot, pamatoti tika uzstādīts jautājums par to, ka varbūt vajadzētu mainīt to formu un valstī ieviest procedūru, ka Valsts prezidentu ievēlē visa tauta. (No zāles: „Par tēmu!”) Tad nevajadzētu risināt jautājumu par to, vai Saeima balso atklāti vai aizklāti. Ja mēs mainām vēlēšanu sistēmu, pārejam uz mažoritāro sistēmu, katra deputāta atbildība vēlētāju priekšā tādā gadījumā ir personiska, un līdz ar to nav jāslēpj arī sava balsojuma rezultāti. Tāpēc es domāju, ka šeit ir jārunā nevis par kaut kādu „laķierēšanu” Satversmes lietās, bet tomēr jādomā par lietu būtību. Mēs jau vienreiz esam pasteigušies - izmetām 81.pantu ārā no Satversmes. (No zāles: „Ļoti pareizi!”) Vienā pūtienā! Bet, kad radās situācija, ka Saeimas nebija un Ministru kabinetam bija liegta iespēja pieņemt normatīvos aktus ar likuma spēku, tad Valsts prezidents vadīja i Ministru kabinetu, i parlamentu. Es nedomāju, ka tā ir kārtīga spēle vai kārtīgi spēles noteikumi un ka tas veicināja arī darbu visā sabiedrībā, valstī. Es neatbalstu šāda veida priekšlikumus, kas ir ierosināti. Paldies. (Aplausi.)".
2012_03_29-seq278 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Taisām pārtraukumu, turpināsim rīt!”)".
2012_03_29-seq277 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka iepriekšējā runātāja ļoti labi atbildēja uz jautājumu, vai bija jēga dot piekrišanu tam bēdīgi slavenajam pasākumam - kratīšanai pie Šlesera kunga. Es iesaku visiem vēlreiz šo stenogrammu izlasīt. Tur juridiski ļoti precīzi noformulēts, kāpēc tam nekādas jēgas nebija un kāpēc nav nekādas jēgas atsaukties uz šo situāciju, lai raksturotu jūsu uzvaru, jūsu demokrātijas sasniegumus. Kolēģi! Mani vienmēr, klausoties šīs debates, neatstāj tāda sajūta, ka mēs nodarbojamies ar pseidoproblēmu, pilnīgi mākslīgu problēmu, kad es dzirdu, ka sabiedrība no mums kaut ko gaida un prasa. Piedodiet, sabiedrība ir ļoti dažāda, un dažādi cilvēki sagaida ļoti dažādas lietas! Bet, es domāju, tā sabiedrības daļa, kam patiešām šādi sīkumi ir svarīgi, ir ļoti neliela sabiedrības daļa. Es saprotu, ka koalīcijai ir svarīgi parādīt uzvaras, ka koalīcijai ir svarīgi parādīt, ka viņi panāk to, ko solīja. Un, tā kā ekonomikā un citās lietās to panākt ir daudz grūtāk, jūs gribat demonstrēt un pārdot to kā savu sasniegumu. Bet, piedodiet, vai patiešām tas, ka 20 gadu laikā divi deputāti netika sodīti par ātruma pārsniegšanu, ir tas galvenais apdraudējums demokrātijai, Judina kungs? Piedodiet, mēs taču ļoti labi zinām, ka daudzi deputāti, kas tika pieķerti līdzīgā pārkāpumā, labprāt samaksātu tos piecus vai divdesmit latus, lai tikai sabiedrība par to neuzzinātu! Kad Saeima izskata šo jautājumu un par to balso, tad tas parādās visās avīzēs, visās ziņās, un tad faktiski kaitējums deputātam ir daudz lielāks, jo tas ir kaitējums reputācijai. Es domāju, ka šī Saeimas piekrišana administratīvajās lietās faktiski uzskatāma nevis par papildu aizsardzību, bet par papildu sodu, un es domāju, ka šis papildu sods arī koalīcijas deputātiem nav vajadzīgs, un es šo priekšlikumu varu interpretēt arī kā vēlmi izvairīties no publicitātes, jo tiešām, ja jūs kaut ko pārkāpsiet, jūs samaksāsiet sodu, un neviens par to neuzzinās. Vai tā ir patiešām liela taisnīguma uzvara šajā gadījumā? Es domāju, ka drīzāk tas ir soda samazinājums, un es domāju, vai tam tiešām ir sakars ar Saeimas prestižu. Es pilnībā piekrītu: tas, ka Saeimas prestižs ir ārkārtīgi zems, ir milzīga problēma. Vai ar tādiem lēmumiem, ar tādiem pasākumiem mēs šo situāciju labosim? Diez vai! Diez vai. Un es ļoti ieteiktu ieklausīties Pimenova kunga teiktajā, jo patiešām mēs esam pieraduši pie dažādām lietām. Es varu piebilst tikai par vienu nelielu aspektu. Man nav zināms kāds cits parlaments Eiropā, kur katram deputātam nebūtu atsevišķa darba istaba. Es nezinu nevienu citu parlamentu Eiropā, kur deputātu palīgiem nebūtu nodrošinātas darba vietas. Mums joprojām divi deputāti sēž vienā istabā, palīgiem vietas vispār nav. Darba vietu nav! Un tas apdraud mūsu prestižu. Tas apdraud mūsu reālās darba spējas un mūsu iespējas kvalitatīvi strādāt. Nevis imunitāte! Var pieņemt... var atbalstīt atklātus balsojumus. Es jau no šīs tribīnes teicu, ka es saprotu jūsu problēmu, - jūs nevarat kontrolēt savus deputātus. Jūs gribat nodrošināt caurskatāmību, lai frakcijas vadībai būtu visas iespējas skaidri zināt, ja kāds deputāts pārkāpj partijas disciplīnu, un viņu pēc tam sodīt. Mums šādas problēmas nav, bet aiz līdzjūtības pret jums mēs varam to atbalstīt. Bet tikai netēlojiet, lūdzu, ka jūs panācāt kārtējo lielo demokrātijas uzvaru. Jūs risināt savas sīkās problēmas. Jums kaut kā ir jāpaziņo saviem vēlētājiem, ka jūs esat kaut ko sasnieguši. Tāpēc jūs gribat dabūt cauri šos priekšlikumus. Mēs saprotam, ka jūs esat smagā situācijā. Mēs esam gatavi jūs atbalstīt, bet nevajag to liekulību. Nevajag to populismu, ka nu tagad jau Latvijā iestāsies beidzot demokrātija un labklājība. Paldies. (Aplausi.)".
2012_03_29-seq275 spokenText "Godātie kolēģi! Es negribētu vēlreiz veltīgi valkāt viena mūsu kolēģa vārdus, uz kuriem atsaucoties šeit ļoti daudz kas ir ticis pateikts. Tāpēc es izmantošu tādu teicienu - paši zināt, kas. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Zatlers?!”) Un nevēlos arī oponēt tam, ko viņš teica. Bet es gribu likt varbūt pamēģināt atcerēties to posmu, kāds bija katram mums dzīvē, kad bija ļoti interesanti baidīties! Bija tā, ka viens otram stāstīja dažādus stāstus un tad kopā baidījās. Un man šķiet, ka šodien šis visnotaļ man personīgi ļoti simpātiskais kolēģis mūs baidīja. Un es arī sēdēju un domāju: labi, ka es arī kaut ko mazliet saprotu no kriminālprocesa un man nav tik ļoti bail, ka, tādā puskrēslā ejot pa dabas aizsardzības teritorijām un, teiksim, lasot naktsvijoles, pie manis pienāks dabas aizsardzības inspektors un uz vietas apcietinās, un Saeima pat nevarēs mani aizstāvēt... Un tik tiešām, to visu iedomājoties, šķiet, ka mēs te ļoti sasteidzam, nepārdomājam, kas viss ar mums varētu notikt. Bet es gribētu atgādināt, ka mēs kā Saeima strādājam ne jau pirmo dienu, ne pirmo mēnesi; mēs kā Saeima šeit iekšēji strādājam arī pēc pārstāvības principa, mēs, katra frakcija, esam izvirzījuši locekļus Juridiskajā komisijā. Pieņemu, ka varbūt tos, kurus interesē ne vien šis jautājums, bet kuri ir spējīgi par šiem jautājumiem arī domāt, runāt un lemt. Vēl jo vairāk! Juridiskā komisija darbam ar Satversmes grozījumiem ir izveidojusi īpašu komisiju... darba grupu, uz kuru arī katra frakcija ir izvirzījusi divus locekļus tieši domāt, lemt un argumentēt par šiem konkrētajiem jautājumiem. Un šajā darba grupā bija diskusijas, tādēļ ar pilnu atbildību varu teikt, ka mēs šeit kaut ko nelemjam sasteigti, kaut ko neizdiskutētu vai kaut ko, par kuru komisijā, ja ir kādas šaubas bijušas, tās nebūtu tikušas kliedētas. Un šie balsojumi vienmēr ir bijuši virzīti uz to, lai būtu konsenss ar divu trešdaļu balsu vairākumu, attiecīgi rēķinot no frakciju pārstāvības, lai tik tiešām mēs šeit, Saeimas sēdē, šo lēmumu varētu pieņemt. Jo Satversmi, kā mēs zinām, var grozīt ar divām trešdaļām no klātesošo Saeimas deputātu balsu skaita, un arī reģistrējoties mēs pārliecinājāmies, ka šobrīd mums ir nepieciešamais kvorums, lai mēs par šo jautājumu lemtu. Es negribētu stāstīt jaunu pasaciņu. Es gribētu nolasīt vienu autoru, tiesību zinātnieku, ko es ļoti cienu. Un, no tiesību vēstures viedokļa, manuprāt, ja mēs runājam par Satversmi, būtu ļoti svarīgi viņa darbos katram deputātam nedaudz ielūkoties. Proti, ko Kārlis Dišlers ir teicis, kāpēc vispār deputātu imunitāte ir nepieciešama un kā tā ir nonākusi līdz mūsdienām. Un tad nu citēšu: „Šī institūta sākums meklējams viduslaikos, kārtu priekšstāvības laikmetā, kad, pateicoties valsts varu vājumam un feodālās sistēmas anarhistiskajām tendencēm, personas neaizskaramība bija garantēta ļoti vāji. Sevišķi ceļošana tolaik bija ļoti bailīga lieta. Tamdēļ kārtu priekšstāvji...” ar to domāti deputāti... „kuriem daudzreiz bija jāceļo tāli gabali uz sapulces vietu, tika izsludināti zem karaļa speciālas apsardzības kā ceļošanas laikā uz sapulci un no sapulces atpakaļ uz mājām, tā arī pašā sapulces nodarbošanās laikā. Tad tā pirmajā laikā šī kārtu pārstāvju privilēģija pasargāja viņus no privātpersonu uzbrukumiem, starp citu, arī no kreditoriem, un viņu apsardzību uzņēmās pats karalis personīgi. Tāpēc viņš pa lielākai daļai sasauca kārtu priekšstāvju sapulces vispirms jau pats savās interesēs, kad vajadzēja materiālu pabalstu no tautas, jo tauta pati atsacījās maksāt nodokļus.” Vēlāk šis deputātu imunitātes institūts attīstījās jau mazliet modernāks (no priekšstāvības un demokrātijas viedokļa), un no Anglijas tas tālāk tika pārņemts arī uz Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm. Arī vēlāk, Franču revolūcijas laikā, mēs redzam, kā imunitātes institūts tālāk tiek nostiprināts citās konstitūcijās; un, proti, viens no būtiskākajiem jauninājumiem ir tāds, ka deputātu vispār nedrīkst arestēt, izņemot vienu gadījumu, - kad viņš ir notverts nozieguma vietā. Nākamā pie deputāta imunitātes ir tātad deputāta vārda brīvība - deputāta apziņas un viedokļa paušanas brīvība. Jo tie paši karaļi monarhijās, kad viņiem likās, ka deputāti nav gana paklausīgi, cēla apsūdzības pret deputātiem par parlamentā turētajām runām vai iesniegtajiem priekšlikumiem un pavēlēja stūrgalvīgos deputātus ieslēgt, piemēram, Tauerā, kas ir bijušais politiskais cietums Anglijā, un no šā vēsturiski visādā ziņā deputātiem nepatīkamā laika tātad jautājums par deputāta vārda brīvību arī ir aizsargāts ar imunitāti. Šodien mēs šeit visi sēžam Jēkaba ielā, Saeimā, viens dzīvojam tuvāk, cits dzīvojam tālāk no Jēkaba ielas un mērojam ceļu uz Saeimas namu. Un es domāju, ka mums nav bailes, ka, kamēr mēs nākam uz darbu vai ejam no darba, kaut kas ar mums varētu notikt. Un, ja es kā likumpaklausīga pilsone ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Krimināllikums ir rakstīts tādēļ, lai preventīvi sabiedrību atturētu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tad es vēlētos ar pilnu atbildību arī teikt, ka es šeit atrodos kopā ar 99 citiem kolēģiem, kuri arī tāpat raugās uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem ir paredzēts sods Krimināllikumā, jo mēs kā likumpaklausīgi pilsoņi, rādot piemēru tiem, kas ir mūs ievēlējuši, varam arī tik tiešām saprast, ka tās ir ļoti ekstrēmas situācijas, kad varētu būt tā, ka, kādu citu motīvu vadīti, tiek ierosināti iespējami kriminālprocesuāli pasākumi pret mums. Tādēļ es atbalstu šo visnotaļ gan ekspertu līmenī, gan arī mūsu pašu līmenī izdebatēto likumprojektu, kas šobrīd tiek virzīts uz pirmo lasījumu. Vēlos vēlreiz teikt, ka debates ir bijušas tiešām ļoti dziļas un ļoti labas - manuprāt, ļoti labs piemērs jebkurai citai darba grupai šeit, Saeimā. Un tās divas lietas, ko mēs no pašreizējā Satversmes regulējuma izņemam ārā un kas, manā skatījumā, ir arī mazliet tādas arhaiskas, ir šādas. Mēs atsakāmies no šī formālā balsojuma par administratīvo pārkāpumu sodīšanu, jo tas īsti tomēr nebūtu Saeimas darbs - visos gadījumos par to lemt, izņemot administratīvo arestu. Un otra. Ir tomēr tādas kriminālprocesuālās darbības, tādas kā kratīšana, kuras ir svarīgi veikt nekavējoties, jo kratīšana ar iepriekš izsludinātu darba kārtību un izskatīšanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, protams, nesasniedz šo kriminālprocesuālās darbības sākotnējo mērķi. Proti, mantu kratīšanā šī apskate gluži vienkārši ir neefektīva. Paldies. (Aplausi.)".
2012_03_29-seq274 spokenText "Paldies, Seržanta kungs, bet man jāatgādina, ka Čepānes kundze vienmēr ir aizstāvējusi atklātus balsojumus. Ir bijuši šeit arī mūsu rindās deputāti, kuri ir mainījuši viedokli, bet acīmredzot ir atklājušies jauni apstākļi, lai šo viedokli mainītu. Bet attiecībā uz Čepānes kundzi es varu apliecināt - viņa vienmēr ir aizstāvējusi atklātus balsojumus, būdama „Jaunā laika”, pēc tam VIENOTĪBAS sastāvā. Turpinām debates. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.".
2012_03_29-seq273 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Es uzreiz gribu pateikt, ka es esmu viennozīmīgi par to, lai noņemtu imunitāti administratīvajās lietās. Es esmu viennozīmīgi arī par to, lai balsojumi būtu atklāti. Bet es esmu pret to, ka tas viss tiek darīts tagad tādā steigā, ka visas šīs diezgan dažādās lietas ir sabāztas vienā likumprojektā. Nupat mēs pieņēmām Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumus apmēram tādā pašā tempā... Un tāpēc mani tas drusku baida. Es atceros - būdams žurnālists, sēdēju 9.Saeimā, kad „Jaunais laiks” bija opozīcijā. Un es redzu gara acīm, kā šajā tribīnē stāv Ilma Čepāne un kaismīgi argumentē savu viedokli, kāpēc viņa ir pret atklātajiem balsojumiem. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nemelo!”) Jo oligarhiem, lūk, neesot jāzina (Starpsaucieni: „Ai, ai, ai!”), kā viņa balso. Bija tāda lieta. Bet nu tas tā. Un drusku paturpināšu Ādamsona kunga viedokli par to, ka diemžēl šobrīd tā situācija mums ir tāda, ka var tikt diemžēl ierosinātas lietas, kam ir varbūt kaut kāda politiska „apakšiņa”, un tanī pašā laikā var netikt ierosinātas lietas, kurām arī ir politiskā „apakšiņa”. Man tā, „uz sitiena”, piemēram, ir interesantas vismaz trīs lietas, kurās KNAB neko nav darījis. Tās ir šādas: Grestes „Mersedess” Satiksmes ministrijā, Rīgas deputāta Jaunupa interesantie ziedojumi VEF klubam, no kuriem viņš pats ir saņēmis algu... Arī tur KNAB neko nav redzējis! Un man ir interesants, protams, arī tas jautājums - kāpēc Valsts kontrole ir atradusi milzīgus pārkāpumus Kampara lietā, sadalot vēja ģeneratoru kvotas, bet KNAB arī tur neko nav saredzējis? Un, ja Lolita tagad var uzkāpt tribīnē un pateikt, ka šajās trijās lietās nav pilnīgi nekāda koruptīva riska, nu tad es nezinu, ko tu esi visu mūžu pētījusi... kādu korupciju. (Zālē smiekli un aplausi.) Paldies.".
2012_03_29-seq271 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es tikai divas lietas gribu minēt. Par to imunitāti. Es par to daudz nerunāju, bet domāju, ka mums ir jāņem vērā, kādi ir apstākļi Latvijā un kas notika iepriekšējās Saeimās. Tāpēc vien es domāju, ka vajadzētu sašaurināt, un tad, kad mēs varēsim pierādīt, ka mēs mākam labāk uzvesties, tad varbūt varēs to paplašināt atpakaļ. Otra lieta ir tas mīts, kas tiek nemitīgi atkārtots, un tas absurds, ka vēlētāja balss ir tāda pati kā deputāta balss. Un, man liekas, tas rāda tādu dziļu nesapratni par to, kas ir demokrātija, jo vēlētāji balso par mums un mums uzticas. Mēs viņiem kaut ko solām, un tādēļ viņiem ir tiesības zināt, vai mēs to solījumu pildām vai ne. Ja būs balsošana par Valsts prezidenta kandidātiem, tad vēlētāji varētu man prasīt: „Ko tu atbalsti?” -, un es viņiem arī pateikšu, ko es atbalstu, ja es būšu izlēmis tajā brīdī. Un tad viņiem jāzina, vai es savu vārdu turu. Tā ir tikai vienvirziena uzticība, tā nav pretējā uzticība. Mums nav jāzina, kas par mums balsoja. Jo tad tie cilvēki varētu nonākt zem politiska spiediena, kas būtu ļoti nepareizi. Un es labprāt ar deputātu Ādamsona kungu parunātu par to vēl privāti. Paldies.".
2012_03_29-seq269 spokenText "Labdien, cienījamās kolēģes un kolēģi! Droši vien ne velti mēs visu laiku atsaucamies uz mana kolēģa Elksniņa kunga uzrunu. Droši vien tomēr viņa argumentācijā ir kas tāds, kas aiztika to argumentāciju un droši vien kaitē tai argumentācijai, pēc kuras vadās Juridiskās komisijas likumprojekta autori. Bet es gribētu runāt nevis par atklātību, kuru es visnotaļ atbalstu - un es domāju, ka tas ir pareizs ceļš -, bet par imunitāti tomēr. Par imunitāti. Man liekas, ka mēs izdarām kļūdu, sašaurinot Saeimas deputāta imunitāti. Jo imunitāte tika ieviesta kā institūts ne tikai tādēļ, lai pasargātu no politiskās vajāšanas deputātu. Jo ir arī citi iemesli, kāpēc tas tika izdarīts. Jo atcerēsimies, ka Saeimas deputāta vārdam ir ļoti nopietna nozīme. Šeit, no šīs tribīnes, katram no mums... vienam no simta ir ļoti svarīgi pateikt savu patiesību, aizsargāt konkrētu patiesību tautas priekšā, savas frakcijas, savu biedru priekšā, un daudz kas būs atkarīgs no tā, kāds būs šis vārds. Un, lai neļautu šo vārdu bilst, ir daudz iemeslu. Var arī, piemēram, noorganizēt ceļa negadījumu, un droši vien visiem, kam ir kāda mašīna, ir bijušas kādas avārijas, kurās viņi bija nokļuvuši... nokļuvušas. Šajā gadījumā laikā tikt uz Saeimas sēdi droši vien nav iespējams, jo negadījuma dalībnieks nedrīkst pamest avārijas vietu, kaut arī viņš nav vainīgs. Tā vienkārši tu stāvi uz vietas... sēdi savā mašīnā un gaidi, kamēr atbrauks policija un tiks pieņemts attiecīgs lēmums, bet varbūt tieši tas arī bija lēmums. Tieši tāds bija mērķis - lai vienkārši neļautu konkrētajai personai - vienai no simta - tikt līdz šīm telpām, jo tieši šajā zālē notiek lielu valsts nozīmes lēmumu pieņemšana. Es gribētu šim konkrētajam faktam pievērst jūsu uzmanību. Deputāta imunitāte ir arī deputāta atbildības sabiedriskās atzīšanas izpausme. Tas ir ļoti svarīgi, un man liekas, ka mani traucē, ka... es saskatu vispār mūsu sabiedrības un politiskajās aprindās ritošajos procesos, nu, tādu lēnu deputāta autoritātes pazemināšanu. Es to saskatu jau dažus gadus, un man liekas, ka arī mēs paši diemžēl radām pamatu šādam autoritātes pazeminājumam ar savu rīcību un uzstāšanos. Es to labi saprotu, un ne jau velti visas aptaujas to rāda, bet es nedomāju, ka mums tomēr būtu jāvadās pēc šīs tendences, jo uzskatu, ka deputātam noteikti ir jābūt neaizskaramam ļoti daudzos gadījumos, kad tam, kas nav deputāts... tam pilsonim, kas nav ievēlēts Saeimā, tomēr šī atbildība iestājas. Un tieši Saeimai ir jāpieņem lēmums, kā jārīkojas katrā konkrētajā gadījumā. Uz to es jūs aicinu. Un vēl kaut ko es gribētu pateikt. Tas varbūt ir ārpus šī likumprojekta jēgas, bet man liekas, ka dažreiz mēs paši nesaprotam, cik liela nozīme mums ir... mūsu institūcijai - Saeimai, un varbūt tas sīkumos un detaļās izpaudās arī 2009.gadā, kad es saņēmu Saeimas deputāta mandātu. Pēc četriem gadiem, kad es strādāju par deputātu, biju ievēlēts par Rīgas domes deputātu, biju nepatīkami pārsteigts, kā atšķiras, piemēram, mūsu Saeimas telpas, mūsu saimniecība no tās, kas... no tiem apstākļiem, kādos strādā Rīgas domnieki. Tas nav nekādā gadījumā pārmetums Saeimas Kancelejai. Es vēlreiz gribu pateikt - nekādā gadījumā! Tā ir vienkārši tāda tradīcija, jo Rīgas Rātsnams izskatās kā pils salīdzinājumā ar mūsu namu. Mēs esam pieraduši, ka mēs katru reizi ceturtdien nākam uz šo zāli pa sānu durvīm, nevis pa galvenajām durvīm un ka tikai tie viesi, kas atbrauc... apmeklē mūsu valsti, tiek ielaisti pa lielajām durvīm. Mēs nākam pa blakusdurvīm - no Jēkaba ielas. Sīkumos tomēr slēpjas tas velns, es gribētu teikt. Es ļoti gribētu jūs... es aicinu jūs: pasargājiet šo imunitātes institūtu varbūt nevis priekš sevis, bet priekš tiem deputātiem, kas tiks ievēlēti nākamajā sasaukumā un vēl turpmāk. Imunitātes institūts ir jāsaglabā neaizskarams, kāds tas bija izveidots divdesmitajos gados. Tas attaisnojās, un es nedomāju, ka būtu prātīgi to grozīt vai sašaurināt. Tam ir iekšēja jēga, un šī jēga ir ļoti pozitīva. Es tāpēc aicinu Juridiskās komisijas likumprojektu neatbalstīt, noteikti atbalstot tās normas un citu likumprojektu, kas paredz tehniskus labojumus Satversmē, kā arī tos labojumus, kas paver ceļu lielākai atklātībai mūsu darbībā. Paldies.".
2012_03_29-seq267 spokenText "Godājamie Saeimas deputāti! Tik tiešām ir liels prieks, ka daudzu uzrunās tika lietots mans vārds un analizēta mana uzstāšanās. Bet nez kāpēc man šīs debates lielā mērā atgādina Raimonda Paula un Māras Zālītes „Meža gulbjus”, kur tās raganiņas dzied to dziesmiņu „Kas nav ar mums, tas ir pret mums”. Šajā gadījumā tik tiešām mums ir jārunā par procedūru. Par procedūru, kādā minētais jautājums ir nonācis šeit, un par to galarezultātu, par ko jums būtu tagad arī jāspriež. Tā procedūra bija tik lielā mērā sašķobīta, ka... Diemžēl uz Saeimu tiek virzīts tikai neliels daudzums ierosinājumu... ierosinājumu, kuri attiecas tikai uz Saeimas deputātu imunitāti, kaut gan būtu jānāk veselai likumprojektu paketei attiecībā uz visu valstī esošo amatpersonu imunitātēm. Un kāpēc tagad nez kāpēc tiek runāts par Saeimas godīgumu, imunitātes atcelšanu? Jūs, tiesiskuma koalīcija, pieļaujat, ka jūs rītdien varat kādu no Saeimas deputātiem neizdot? Kur ir problēma? Es neredzu šo problēmu. Mani arī tik tiešām mulsina daudzi jautājumi. Piemēram, tiesnešus... Satversmes tiesas tiesnešus un Saeimas priekšsēdētāju Saeima ieceļ. Valsts prezidentu Saeima ievēlē. Nekādu diskusiju par šiem jautājumiem! Bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Zemrībo kungs Juridiskās komisijas sēdē norādīja: „Draugi mīļie, apskatieties, kā šis jautājums... kādi juridiskie jēdzieni tiek lietoti!” - „Labi, labi, paldies! Uz redzēšanos! Jūs esat brīvs! Debatējam tālāk.” Kāpēc saistībā ar šiem jautājumiem tagad mēs diskutējam tikai par atklātumu un deputātu imunitāti? Kāpēc neviens šajā valstī un no visiem solītājiem nediskutēja par tautas vēlētu prezidentu? Kāpēc? Jums nav atbildes? Tāpēc, ka jūs „dragājat” vienos vārtos, lai apmierinātu savas... īstenotu savas populistiskās idejas. Un viss! (Aplausi.)".
2012_03_29-seq266 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. Otro reizi debatējot, ir piecas minūtes.".
2012_03_29-seq265 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par to, kas skar atklātas vai aizklātas vēlēšanas, es savu viedokli jau sen esmu paudis. Mēs jau varam aiziet arī vēl tālāk - ka arī Saeimas vēlēšanas ir atklātas. (No z��les dep. I.Čepānes starpsaucieni.) Ko tur tautai slēpt arī no saviem deputātiem! Bet, ja runājam konkrēti par šiem priekšlikumiem, tad es noteikti tos atbalstu. Man nekad nav bijušas problēmas paust savu viedokli un arī pamatot, kā esmu balsojis, par ko esmu balsojis un kādā veidā. Man patīk, ka jau vairāk nekā gadu mūsu sabiedrībā eksistē vairāki mīti. Pirmkārt, kāpēc tika atlaista Saeima, kāpēc tas balsojums par kratīšanu pie Šlesera bija tāds, kāds tas bija. Un te var vilkt vairākas paralēles. Drīz jau būs gads apkārt, kopš bija šis lēmums, bet tā kratīšana, cik... nu, es neesmu dzirdējis, ka pie Šlesera kaut kur viņa īpašumos tiktu veikta šī kratīšana. Viņam jau sen ir it kā beigusies imunitāte. Un par konkrēto lietu vai viņš ir pratināts vai nav, man arī ir dziļas šaubas. Viņš ir pratināts citu lietu sakarā, ja mēs runājam par deputāta imunitāti... Arī par Saeimas atlaišanu. Vai tās pamats bija tieši šis Saeimas lēmums vai ne? Es domāju, ka pēc gadiem divdesmit Zatlera kungs rakstīs memuārus un arī ļoti godprātīgi pamatos, kāpēc tad tika pieņemts šis lēmums par Saeimas atlaišanu. Pārejot pie deputāta imunitātes. Ja mēs dzīvotu demokrātiskā valstī, tad nebūtu nekādu problēmu ar to, ka mums - deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem - nevienam vispār nav nekādas imunitātes. Visi ir likumpaklausīgi, visi ievēro likumus. Diemžēl, manā uztverē, mēs nedzīvojam demokrātiskā valstī. Bieži vien mūsu valstī ir redzamas mafiozas valsts pazīmes vistīrākajā veidā. Judina kungs ir tāds ļoti augstas klases ideālists. Es te nerunāju par juridisko kompetenci - pasarg, Dievs! -, bet viņš uzskata, ka nevar tikt safabricētas lietas. Jūsu priekšā ir dzīvs piemērs, pret kuru tika fabricētas lietas, par kuru, respektīvi, par mani, parlaments četras reizes pieņēma lēmumus - izdot, neizdot, noņemt imunitāti, atņemt mandātu. Un tamlīdzīgi. Imunitāte ir domāta deputātam, lai viņš varētu godprātīgi pildīt savus deputāta pienākumus. Tas ir pamatu pamats. Runājot par administratīvo... par saukšanu pie administratīvās atbildības, jāteic, ka arī šo jautājumu var sakārtot mazliet citādāk. Un, manā uztverē, nav nekādu problēmu, ja deputāts par izdarīto pārkāpumu maksā soda naudu bez Saeimas piekrišanas, ja viņš tam piekrīt. Bet arī šajā ziņā ir iespējamas daudzas un dažāda veida provokācijas, lai kaut kādā veidā ierobežotu deputātu darbību, piemērojot administratīvos sodus. Un tāpēc no šāda veida imunitātes atteikties būtu absolūts absurds. Ja mēs gribam, lai deputāti, veicot kaut kādu savu darbību un pildot deputāta pienākumus, darbotos godprātīgi, tad jāteic, ka diemžēl vēl nav pienācis laiks, lai mēs pilnā apjomā atteiktos no šīs imunitātes. Tā ka es nevaru atbalstīt sagatavotos Juridiskās komisijas priekšlikumus un aicinu Juridisko komisiju atgriezties pie šī jautājuma un izskatīt to vēlreiz. Paldies.".
2012_03_29-seq263 spokenText "Kolēģi! Ir grūti runāt pēc tik daudziem labiem, gudriem runātājiem, kas ir debatējuši par šo jautājumu pirms manis. Esmu arī nedaudz satraucies, jo šajā Saeimā pirmo reizi uzstājos debatēs. Debates man uzvēdīja divējādas atmiņas: vienas - patīkamas, otras - mazāk patīkamas. Sākšu ar patīkamajām. Šī laikam būs kāda sestā vai septītā reize, kopš esmu ievēlēts Saeimā, kad mēs skatām jautājumu par deputāta imunitātes atcelšanu attiecībā uz administratīvo sodīšanu. Pirmo reizi šādus grozījumus mēs iesniedzām 2002.gada decembrī, un tos parakstīju es un tagadējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. (Zālē smiekli. No zāles dep. A.Bērziņš: „Tas bija skaisti.”) Toreiz viņa bija vēl vienkārša deputāte, sēdēja ar mums kopā - tur. Es ceru, ka viņas domas, cik es saprotu, nav mainījušās attiecībā uz deputāta imunitātes atcelšanu par administratīvajiem sodiem. Mazāk patīkamās ir tādas. Lai arī cik labi Elksniņa kungs šeit argumentēja un izvirzīja dažādas juridiskas tēzes, man atmiņā vienkārši ir viena deputāta uzstāšanās 9.Saeimā, kad vecāks kungs, debatējot par to, kāpēc viņš neatbalsta šādus grozījumus, un neatrodot vārdus, teica, ka mēs esam deputāti. Tā nevar! Un man liekas, ka, lai arī cik daudz juridiski tehnisku vārdiņu šeit tiktu bārstīti, galarezultātā tā argumentācija ir tieši tāda: „Mēs esam deputāti, un mēs esam pārāki par citiem!” Es domāju, ar šo balsojumu mēs varam parādīt, ka mēs vismaz kaut kādā mērā esam tādi paši, it īpaši tie, kas brauc ar savu autotransportlīdzekli. Un, ja mēs arī pārkāpjam ātrumu, tad mūs var sodīt tāpat kā citus autovadītājus Latvijā. Atbalstīsim! Paldies. (Aplausi.)".
2012_03_29-seq261 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Arī es biju viena no tiem deputātiem, kuri parakstīja sākotnējo priekšlikumu par atklātajiem balsojumiem, par to, kas attiecībā uz Valsts prezidentu noteikts Satversmē, bet vienlaicīgi es... es arī tikko nobalsoju pret to. Un es gribu pateikt paldies kolēģiem no Juridiskās komisijas, kuri ir sagatavojuši daudz labāku, kvalitatīvāku versiju, kas aptver vairākus jautājumus, kuri tiek plaši... kuri ir jau bijuši plaši diskutēti sabiedrībā un pēc kuru risināšanas sabiedrībā ir izveidojies ļoti konkrēts pieprasījums, un tas lielā mērā tiešām ir saistīts ar deputāta Liepiņa jau pieminēto Saeimas prestižu un respektu sabiedrībā. Elksniņa kungs mums pasniedza veselu lekciju tieši par vienu no šo grozījumu aspektiem - par deputāta imunitāti -, un es gribu teikt, ka Elksniņa kunga piekoptā maniere vai piekoptā taktika ir ļoti precīzs demagoģijas paraugs. Principā Elksniņa kungs mums mēģināja teikt: ja mēs nevaram atrisināt pilnīgi visu ar vieniem grozījumiem, tad mums labāk nedarīt neko un ievilkt visu šo jautājumu ilgās, garās vairāku gadu diskusijās. Tomēr, kā jau es minēju, šie grozījumi sabiedrībā ir jau sen ļoti gaidīti. Arī VIENOTĪBA šos grozījumus ir pieteikusi jau agrāk. Diemžēl iepriekšējās reizēs Saeimas vairākuma atbalstu mums neizdevās iegūt, tāpēc es ļoti ceru, ka šobrīd tie deputāti, kas ir gatavi nopietni izvērtēt Saeimas prestižu, Saeimas reputāciju sabiedrībā un ļoti nopietni saprot to, ka mums ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai sabiedrība mums vairāk uzticētos, jo tikai tādā veidā mēs varēsim sasniegt savu mērķi - labklājību, labklājīgu sabiedrību, - ka tie deputāti tiešām šos grozījumus atbalstīs. Liepiņa kungs jau minēja, ka viens no vissvarīgākajiem aspektiem šajos grozījumos ir jautājums par atklātajiem balsojumiem. Tātad šie Satversmes grozījumi paredz to, ka deputāti par Valsts prezidentu, valsts pirmo amatpersonu, balso atklātā veidā. Tas nozīmē to, ka mēs vairs nevarēsim nonākt situācijās, kādas mums ir bijušas iepriekš, - ka Valsts prezidents, valsts augstākā amatpersona, mums ir kā tāds balts trusis izvilkts no burvju mākslinieka cepures un piedāvāts sabiedrībai. Deputātiem būs jābūt atbildīgiem, būs jāizskaidro sabiedrībai savs balsojums, un sabiedrībai būs jādod laiks iepazīties ar deputātu izvēli. Man arī liekas ļoti muļķīgi šie argumenti par to, ka aizklātais balsojums deputātam palīdz balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, jo šo balsojumu nevar kontrolēt. Man tas liekas smieklīgi, ka deputātam varētu būt bail no kāda potenciāla... es nezinu, pelēkā kardināla vai partijas bosa, kas varētu kontrolēt šo balsojumu. Ja patiešām šīs bailes ir, tad cilvēkam ir jāizvērtē, vai viņam vajadzētu sēdēt deputāta krēslā. Tātad atklātais balsojums nostiprina šo atbildības saikni pamatā... un vispirmām kārtām saikni ar vēlētāju, kas ir mūsu tiešais darba devējs un kam ir jāzina mūsu argumentācija, kāpēc, pārstāvēdami vēlētāju intereses, mēs balsojam par to, lai konkrētā persona būtu valsts augstākās amatpersonas statusā. Pavisam īsi es pieskaršos arī šim imunitātes jautājumam. Cienījamie kolēģi, 2011.gada 26.maijs patiesi bija viens no visapkaunojošākajiem notikumiem Saeimas dzīvē. Tā bija reize, kad Saeimas vairākums lēma „pret” kratīšanas atļaušanu Aināra Šlesera, 10.Saeimas deputāta, dzīvesvietās. (Zālē starpsaucieni.) Šādā veidā Saeimas vairākums nostājās ceļā patiesības noskaidrošanai, nostājās ceļā tiesiskumam. Kā mēs zinām, daudzi demokrātisku un attīstītu valstu investori ir teikuši, ka tieši neefektīvā tiesu sistēma Latvijā ir iemesls tam, kāpēc viņi nav gatavi investēt Latvijas tautsaimniecībā. Ar šo lēmumu Saeima toreiz sagrāva savu prestižu gan sabiedrības acīs, gan arī starptautiski. Šobrīd mūsu pienākums ir šo prestižu atjaunot. Vienlaicīgi es izsaku arī gandarījumu par to, ka šajos grozījumos ir paredzēts noteikt atklātus balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešiem. Satversmes tiesai ir būtiska nozīme. Ir būtiska nozīme tam, kā mūsu tiesas uztver un kā mūsu tiesām uzticas gan mūsu sabiedrība, gan arī starptautiskajā mērogā. Tāpēc šis ir ļoti pozitīvs grozījums, kas nodrošinās to, ka arī Satversmes tiesas tiesnešu amatā nonāks kvalificētākie, gudrākie un spējīgākie cilvēki. Paldies jums! (Aplausi.)".
2012_03_29-seq259 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es nerunāšu par imunitāti tik daudz, tikai izteikšu to... Es vienkārši apbrīnoju cienītā deputāta Elksniņa kunga zināšanas un izdomu. Un tad man nāk tāds šoks, ka viņš kā piemēru... ka viņš kā piemēru min Itāliju. Varbūt viņš ir ar Berluskoni kungu runājis un viņam ir nākuši daži tādi labi padomi no Berluskoni kunga? Bet es īstenībā gribu runāt par to, ka mēs izbeidzam aizklāto balsošanu. Ja mēs paskatāmies, kāpēc tas viss tā ir noticis, kāpēc mēs esam nonākuši pie šī punkta, tad redzam, ka ir bijusi virkne šaubīgu balsojumu, kad deputāti ir slēpušies aizklātības plīvurā. Un kas notiek pēc tam? Tad seko iztaujāšana no žurnālistu puses. Žurnālisti iztaujā deputātus, un tad notiek baumošana, mānīšanās, un beigu beigās tā matemātika nesanāk kopā. Iznāk tā, ka ir vairāk balsojuši „par”, nekā ir to cilvēku, kas saka, ka viņi ir kaut ko atbalstījuši. Un tad notiek visādas spēlītes. Tad notiek visādas spēlītes, kas veicina vēlētāju uzticības samazināšanos Saeimai un Saeimas deputātiem. Un bieži vien šos balsojumus - tos slēptos vai aizsegtos, vai aizklātos balsojumus - attaisno ar to, ka tad deputāts var balsot pēc sirdsapziņas un būs neatkarīgāks. Nu, tā prakse jau ar šo agrāko matemātiku skaidri un gaiši rāda, ka ļoti daudzi cilvēki... deputāti, vismaz daļa deputātu, nebalso pēc savas sirdsapziņas. Viņi tā balso tādēļ, lai varētu slēpties no vēlētājiem. Un mums patlaban ir jādara viss, lai celtu Saeimas un deputātu slavu, nevis lai to grautu un turpinātu graut. Mēs negraujam šo uzticību Saeimai un deputātiem, bet graujam visam politiskajam procesam. Un tad mēs kādreiz uztraucamies, ka krītas vēlētāju līdzdalība Saeimas vēlēšanās vai kādās citās vēlēšanās. Ar šitādu rīcību tieši mēs paši to veicinām! Mēs Saeimā pārstāvam vēlētājus, nevis tieši savus vēlētājus, jo mēs nezinām, kas par mums ir vēlējuši... balsojuši. Bet ir vēlētāji, un mēs viņus pārstāvam no saviem vēlēšanu apgabaliem. Un es gribu, lai tie cilvēki, kas balsoja manā vēlēšanu apgabalā, arī zinātu, kā es balsoju. Man nav ko baidīties no kaut kādiem spiedieniem, kā to es jau esmu pierādījis, ka var balsot ar sirdsapziņu un var balsot atklāti, un tad ir iespējas arī vēlētājiem izskaidrot, kāpēc tu esi balsojis tā vai citādi. Nevis slēpties aiz tā, ka bija aizklāts balsojums un ka es jau īstenībā nemaz nedrīkstu arī izpaust vispār, kā es balsoju, jo tad es, teiksim, ierobežoju citu deputātu brīvību izteikties, vai viņi ir balsojuši „par” vai „pret”. Tā ka es atbalstu alternatīvo likumprojektu un saku tā: „Balsosim par atklātu balsošanu, lai būtu atklāti pret vēlētājiem!” Paldies. (Aplausi.)".
2012_03_29-seq258 spokenText "Paldies. Es gribu precizēt, ka 10. un 9.Saeimā nav bijuši tādi gadījumi, ka deputāti neizdotu savus kolēģus sodīšanai par administratīvu pārkāpumu konkrēti ceļu satiksmē. Pirms tam gan ir bijuši tādi gadījumi 7.Saeimā, bet 8.Saeimā bija gadījums, ka netika izdota Ingrīda Ūdre sodīšanai par pārkāpumiem partijas finansēšanā, bet katrā ziņā... Nu, vismaz 8., 9. un 10.Saeimā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem deputāti vienmēr tika izdoti sodīšanai. (Aplausi.) Bet turpinām debates. Vārds deputātam Valdim Liepiņam.".
2012_03_29-seq257 spokenText "Cienījamie kolēģi! Izstrādātie grozījumi paredz samazināt deputāta imunitātes apjomu. Deputāta imunitāte nav bonuss, kas pienākas tādēļ, ka cilvēks ir ievēlēts par Saeimas deputātu. Tā nav licence izdarīt kādu pārkāpumu un neatbildēt par to. Imunitātes mērķis ir pilnīgi cits - garantēt Saeimas deputātiem iespēju strādāt. Strādāt efektīvi un pildīt savus pienākumus saskaņā ar Satversmi. Izstrādātie grozījumi paredz sašaurināt imunitātes apjomu. Vai ir pamats to darīt vai nav? Par to, protams, var diskutēt, un liels paldies Elksniņa kungam par ļoti interesanto informāciju, ko viņš mums šodien sniedza. Bet, runājot par jautājuma būtību, jāatceras, ka mums ir Kriminālprocesa likums, mums ir Administratīvo pārkāpumu kodekss, mums ir citi normatīvie akti, kas nodrošina vispārīgo kārtību, kas attiecināma uz ikvienu Latvijas cilvēku. Vai deputātiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība, īpašas garantijas? Ja mēs runājam par darba nodrošinājumu, mēs varam runāt par imunitāti. Protams, noteiktai imunitātei ir jābūt, ja tiešām tā ir nepieciešama, lai varētu strādāt. Par ko mēs šodien runājam? (No zāles dep. V.Agešins: „Par tēmu!”) Piedāvātie grozījumi paredz atteikties no jautājuma izskatīšanas par personas... par deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai. Jūs atceraties tos gadījumus: kad mūsu kolēģi bija braukuši, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, pēc tam mēs balsojām - izdot vai neizdot viņus sodīšanai. Es atceros, iepriekšējā Saeimā bija vismaz viens gadījums, kad deputāti neatļāva sodīt deputātu, kurš bija pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Kāpēc? Un es atceros šo gadījumu, un tas notika tādēļ, ka deputāti uzskatīja, ka principā dažreiz ceļu satiksmes noteikumi nav tik labi priekš deputāta. Es atvainojos, mums ir viens likums visiem, un Satversmes 91.pants paredz, skaidri pasaka, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā! Es nedomāju, ka mūsu deputātiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība no administratīvās atbildības. Pārkāpējam ir jāatbild par izdarītajiem pārkāpumiem, un mums nav jābalso par to, izdot vai neizdot cilvēku sodīšanai. Tas ir princips! Un šis princips ir jāievēro. Par deputāta imunitāti. Jūs tikko dzirdējāt Elksniņa kunga informāciju. Un par ko viņš runā? No vienas puses, viņš uzskata, ka imunitāte ir svarīga un mums ir vairākas amatpersonas, kurām imunitātes ir daudz vairāk. Tātad šo domu var saprast tā, ka mums vajadzētu papildināt... nodrošināt lielāku imunitāti. Vienlaikus viņš uzskata, ka mēs varam atteikties no imunitātes. Es to pašu dzirdēju arī Juridiskās komisijas sēdes laikā. Tad ko grib darīt, uz ko aicina „Saskaņas Centra” deputāts? Viņš aicina noraidīt priekšlikumu. Viņš piedāvā rīkoties pretrunīgi. No vienas puses - vairāk imunitātes, no otras puses - nevajag vispār. Ja mēs tiešām uzskatām, ka imunitātes apjoms var tikt nodrošināts citādāk, par to var diskutēt, ja mēs runājam par tiesnešiem, prokuroriem, par citām amatpersonām. Un tiešām tad speciālajos likumos mēs varam šo jautājumu risināt, izskatot speciālos likumus. Bet šodien mūsu darba kārtības jautājums ir Satversme. Un mēs nerunājam šodien par to, kādai imunitātei ir jābūt tiesībsargam, tiesnesim vai prokuroram. Mēs šodien runājam par deputātiem. Vai deputāts ir tāda īpaša persona, uz kuru nav attiecināms Kriminālprocesa likums? Protams, ne! Es nesaprotu, kāpēc mēs uzskatām, ka mūsu tiesneši, prokurori, policisti ir negodīgi cilvēki, kas domā tikai par to, kā uztaisīt kādu provokāciju un izdarīt kaut ko sliktu Saeimas deputātiem. Nav pamata tā uzskatīt! Es tiešām domāju, ka mūsu Kriminālprocesa likums nodrošina pietiekamas garantijas. Un es tiešām domāju, ka tādas procesuālās darbības kā kratīšana var tikt veiktas bez tieša Saeimas akcepta, jo tiešām mums ir procedūra, kas nodrošina šo kārtību. Es tiešām domāju, ka mēs varam, ja ir tāda nepieciešamība, domāt par citu likumu sakārtošanu, pilnveidošanu, bet šodien es aicinu atbalstīt grozījumus, kas ir izstrādāti un kas paredz Satversmes grozīšanu. Paldies.".
2012_03_29-seq256 spokenText "Paldies. Es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Kārtības rulli ir jābalso par likumprojektu kopumā un ka nav iespējams balsot par atsevišķām likumprojekta normām pirmajā lasījumā. Tātad, ja netiek atbalstīts, tas ir aicinājums neatbalstīt gan tās pārējās normas, kas ir tehniskas, gan tās, kas ir piedāvātas par atklātajiem balsojumiem. Par konkrētām normām var iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu, neatbalstīt tās otrajā lasījumā. Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
2012_03_29-seq255 spokenText "Liels paldies cienījamai Saeimai. Demokrātija ir uzvarējusi. (Zālē smiekli.) Tā ir pirmā, bet es ceru, nebūs pēdējā uzvara attiecībā uz demokrātiju šodien. Ir jāatzīst, ka „Saskaņas Centrs” ir iesniedzis Juridiskajai komisijai savu priekšlikumu... darba grupai savu priekšlikumu. Es domāju, to varētu apliecināt arī Čepānes kundze attiecībā uz to, ko mēs esam piedāvājuši... par tiem jautājumiem, ko mēs esam diskutējuši. Un visiem Juridiskās komisijas locekļiem viņu rīcībā ir pētījums par šiem jautājumiem. Es nedomāju, ka kaut kādā veidā tas nav saistīts ar minēto debatējamo priekšmetu, jo Satversmē procesuālā kārtība attiecībā uz to, kādā veidā jūsu imunitāte tiks ierobežota, atrunāta nav. Līdz ar to, grozot Satversmes pantu, sāk darboties procesuālās tiesību normas... nozaru procesuālās tiesību normas. Tas ir Kriminālprocesa likums, Administratīvā procesa likums, un šajā gadījumā man ir jārunā par to regulējumu, kurš pastāvēs un kurš lielā mērā ietekmēs tās pilnvaras un tās tiesības, kuras kopš brīža, kad Satversme vairs nestrādās, varēs veikt ierindas amatpersonas, ierindas policijas darbinieki, lai veiktu darbības attiecībā uz Saeimas locekļiem. Es aicinātu, godājamie kolēģi, neatbalstīt likumprojektu attiecībā uz Saeimas deputātu imunitātes atcelšanu. Minētais likumprojekts nav izstrādāts, nav izvērtētas likumdošanas varas, tiesu varas un izpildvaras savstarpējās attiecības un imunitātes apjoms, kurš ir attiecināms uz minētajām varām, nav piedāvāti papildu grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuros varētu atrisināt virkni jautājumu attiecībā uz procesuālo kārtību, kādā tiks izvērtēta imunitāte un politiskā vajāšana. Es aicinu Saeimas deputātus neuzticēties Juridiskās komisijas viedoklim un lēmumam virzīt tālāk šo likumprojektu, bet to noraidīt. Paldies.".
2012_03_29-seq254 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Un es tomēr aicinātu runāt pēc būtības. Es jums neaizrādu, kad jūs nerunājat par būtību, jo tas ir ļoti labi, ka jūs informējat un izglītojat deputātus krimināltiesisku jautājumu dažādos teorētiskos aspektos, bet es neesmu dzirdējusi nevienu argumentu. (Starpsauciens no SC frakcijas: „Viss ir argumentēts!”) Jūs nonākat pretrunā ar to! Te jūs runājat „par”, te - „pret”. Rakstisks iesniegums no „Saskaņas Centra” netika Juridiskajā komisijā iesniegts. Jūs maldināt deputātus par krimināltiesību normām. Tā ka es tiešām aicinātu balsot. Es aicinu neļaut turpināt šādā veidā debatēt. Kārtības rullis ir zināms: pirmajā lasījumā drīkst runāt 15 minūtes, un katrs deputāts var pietiekami sagatavoties, lai savus argumentus izklāstītu. Jūs šobrīd neklāstāt argumentus par apspriežamo jautājumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai atļaut deputātam Elksniņam turpināt debates vēl 2 minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 27, atturas - 5. Jums ir atļauts debatēt vēl 2 minūtes. Lūdzu!".
2012_03_29-seq253 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi un cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Attiecībā uz minēto jautājumu, ko mēs šobrīd skatām, tik tiešām ir nepieciešams akcentēt virkni apstākļu, kuru dēļ minētie Satversmes grozījumi attiecībā uz Saeimas deputātu imunitātes atcelšanu vai būtisku ierobežošanu nav atbalstāmi. Uz doto brīdi ir acīm redzams tas, ka Saeimas deputāti, vadoties pēc Latvijas Republikas Satversmē noteiktā regulējuma, tik tiešām bauda imunitāti lielā mērā, plaši. Bet, pastāvot minētajiem apstākļiem, ir redzams, ka virknē Eiropas Savienības dalībvalstu konstitūciju... to konstitūcijās minētās imunitātes apjoms ir attaisnojams. Ja mēs runājam par Latvijas Republikas Satversmi, tad jāatceras, ka tās tapšanā tika izmantota Veimāras konstitūcija un Latvijai vistuvākās ir Vācijas, Francijas, Itālijas, Austrijas un Ziemeļvalstu konstitūcijas. Diemžēl mani samulsināja tas process un veids, kādā minētie priekšlikumi Saeimas Juridiskajā komisijā ir tapuši. Komisija diemžēl nav iedziļinājusies šīs problēmas būtībā un nav analizējusi visus apstākļus. Ja Latvijas Republikas Satversmē ietverto imunitātes institūtu mēs salīdzinām, piemēram, ar Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikumu, tad redzam, ka pašreiz Vācijā ir noteikts, ka deputātu saukt pie atbildības vai arestēt par krimināli sodāmu darbību var tikai ar Bundestāga piekrišanu, izņemot gadījumus, kad deputātu notver pašā nozieguma pastrādāšanas brīdī vai arī dienā, kas seko pēc tā... pēc šādu darbību izdarīšanas. Tajā pašā laikā Vācijā imunitātes apjoms ir attiecināms arī uz jebkādu citu deputāta personas brīvību ierobežošanu, piemērojot attiecīgu procedūru, kas ir minēta Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikumā. Minētais regulējums Vācijā ne ar ko būtiski neatšķiras no tā, kas ir Austrijā, Itālijā, Francijā. Ja mēs analizējam, piemēram, Itālijas Republikas konstitūciju, tad redzam, ka tās pašreizējā redakcijā tas skan šādi: nevienu parlamenta locekli nedrīkst saukt pie kriminālatbildības bez tās palātas atļaujas, pie kuras viņš pieder; nevar tikt veikta ne mājas, ne viņa paša kratīšana; viņš nevar tikt arestēts, nedz arī kādā citādā veidā var tikt ierobežota viņa brīvība, izņemot gadījumus, kad tiek pasludināts galaspriedums, vai arī gadījumus, kad notver pašā nozieguma pastrādāšanas brīdī; šādos gadījumos paredzēts obligāts arests. Šāda paša veida atļauja ir nepieciešama, ja tiek veikta parlamenta locekļa jebkāda veida sarunu vai ziņu pārķeršana un korespondences izņemšana. Uz doto brīdi, analizējot Latvijas Republikas Satversmē un virknē Eiropas valstu konstitūciju paredzēto regulējumu attiecībā uz deputātu imunitāti, ir jāsecina, ka imunitātes apjoms ir atbilstošs. Tik tiešām mēs varētu diskutēt par parlamenta vērtējumu attiecībā uz Saeimas locekļa saukšanu pie administratīvās atbildības - tas pašreiz ir nepieciešams -, bet diemžēl šajā gadījumā šīs diskusijas ir aizgājušas tik tālu, ka imunitātes institūts attiecībā uz Saeimas locekļiem tika pārskatīts pilnā apjomā, un komisija piedāvā atstāt sekojošus imunitātes veidus, kurus es gribētu jums akcentēt: tas ir mājas arests un apcietinājums, aizturēšana, kriminālvajāšana un administratīvā soda, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, izvērtēšana. Ir pieci imunitātes veidi. Diemžēl komisijā mans viedoklis attiecībā uz pieeju minēto grozījumu izvērtēšanai neguva atbalstu. Mums ir jāatzīst, ka parlaments kā likumdošanas vara atrodas vienlīdz un blakus tādām varām kā tiesu vara un izpildvara. Šajā jomā es veicu salīdzinošu pētījumu, kādas tad imunitātes mūsu valstī ir citām personām, un ir jāatzīst, ka Saeima Juridiskās komisijas personā šim jautājumam nav piegājusi atbildīgi. Šobrīd imunitātes apjoms tiesnešiem, prokuroriem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem ir nesamērīgi augsts. Saeimas Juridiskā komisija neizvēlējās to sarežģītāko ceļu, lai pārskatītu visu imunitātes institūtu attiecībā uz visām varām, jo, samazinot likumdevēja varas institūta imunitāti, ir nesamērojami liela tiesu varas un izpildvaras imunitāte attiecībā uz tām amatpersonām, kuras ikdienā, tai skaitā arī mēs, ieceļam. Un šajā gadījumā šim institūtam ir ļoti būtiska nozīme. Kāpēc? Tāpēc, ka tiesnešus un prokurorus, valsts drošības iestāžu darbiniekus nav iespējams saukt pie administratīvās atbildības. Nav iespējama viņu piespiedu atvešana, nav iespējama materiālu izņemšana pie viņiem. Ir arī paredzēta atsevišķa procesuālā kārtība, kādā valsts... ja tiesnesis, prokurors, valsts drošības iestādes amatpersona, Drošības policijas, piemēram, inspektors, izdara kādu noziedzīgu nodarījumu. Procedūras svārstības attiecībā uz katru no minētajām personu kategorijām ir dažādas. Pret tiesnesi kriminālprocesu var ierosināt tikai ģenerālprokurors. Personu atvest jebkādā piespiedu kārtā arī nav iespējams šajā gadījumā. Apstākļos, kad, piemēram, tiesnesis dzēruma stāvoklī izdara noziedzīgu nodarījumu un policistu acu priekšā notriec bērnu, viņu pat nav iespējams aizturēt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Ir nepieciešama Augstākās tiesas tiesnešu atļauja, lai veiktu tiesneša aizturēšanu. Valsts drošības iestāžu darbinieku atbildība. Nav iespējams saukt minētās personas pie disciplinārās atbildības... pie administratīvās atbildības. Ir paredzēta atsevišķa kārtība attiecībā uz kriminālprocesa ierosināšanu pret minētajām personām. Un to var veikt tikai ģenerālprokurors. Šajā brīdī, ja mēs to analizējam, imunitāte mūsu valstī ir, piemēram, advokātiem, detektīviem un pat tulkiem. Tulkiem nevar izņemt materiālus un tos pierakstus, ko viņi ir tulkojuši, būdami pieaicināti, piemēram, no viena vai otra advokāta puses. Taču ko šobrīd piedāvā Saeimas Juridiskā komisija un par ko mums būtu jālemj? Mājas arests, apcietinājums - tie ir kārtējie Šlesera „grābekļi”, kas mums būs jāvērtē Saeimā, arī tiesas pieņemtais lēmums par Saeimas locekļa apcietināšanu. Gluži vienkāršs piemērs. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieņem lēmumu par deputāta apcietināšanu. Apgabaltiesa, Rīgas apgabaltiesa, trīs tiesnešu sastāvā šo lēmumu atstāj spēkā. Vai tad Saeimai tas būtu pēc tam jāvērtē? Es domāju, ka ne. Nez kāpēc šis institūts lielā mērā Juridiskās komisijas darbības laikā ir tā sagrozīts, ka šis jautājums nav izslēgts. Un kādēļ gan politiķiem (tāpat kā Šlesera lietā) būtu jādod savs vērtējums par tiesnešu pieņemtā lēmuma saturu un kvalitāti? Un tad gan jums visiem būtu jāatceras tā publiskā retorika, ko katrs atļāvās teikt par to, ka Saeimai nav tiesību iejaukties tiesu spriešanā. Savukārt tiesneši uzskatīja, ka tas ir neatkarīgas tiesu varas apdraudējums. Būtisks šajā gadījumā ir arī tas, ka imunitātes apjoms, piemēram, attiecībā uz Valsts prezidentu, ir tikai kriminālvajāšanas iniciēšana. Viss cits attiecībā uz Valsts prezidentu ir atļauts. Tik tiešām, viens otrs saka: „Nu, bet tas taču ir Valsts prezidents, viņam ir apsardze, un šādā gadījumā nav ļoti vienkārši tad viņam pieiet un veikt minētās darbības!” Bet es gribu atgādināt, ka juridiskā atbildība nebeidzas ar to, ka kādam cilvēkam apkārt ir apjozts augsts mūris. Šajā gadījumā mums ir jārunā par juridiskām kategorijām, un Valsts prezidenta imunitātes apjoms, mūsu skatījumā, ir nesamērojami mazs. Diemžēl Juridiskajā komisijā arī šis jautājums tika atstāts novārtā. Ja mēs runājam par to, kas tagad ir palicis pāri no deputāta imunitātes, tad jāatgādina, ka diemžēl komisijā netika atbalstīts mans ierosinājums, ko es iesniedzu Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā, - vispār atteikties no deputātu imunitātes. Kas tur tagad paliek no tās? Ir jāatzīst, ka nekas arī nepaliek! Imunitātes institūts parlamenta locekļiem kā tāds ar minēto grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Satversmē nepastāvēs. Kāpēc? Latvijas Republikas Satversme nedod tiešu atbildi, kādas tad darbības pret Saeimas locekļiem varēs veikt šādā gadījumā. Bet mums atbildi uz minēto jautājumu sniedz, piemēram, Kriminālprocesa likums, kura 120.panta pirmā daļa nosaka, ka Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte. Tātad, grozot „jumta” likumu, mēs panākam situāciju, ka ar procesuālajām tiesību normām Kriminālprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā noteikto lietu ietvaros varēs veikt virkni darbību. Pieņemsim, Kriminālprocesa likumā kā procesuālā tiesību normā ir norādīta virkne izmeklēšanas iestāžu - Valsts policija, Valsts robežsardze, Finanšu policija, Valsts ieņēmumu dienests... Es neturpināšu, visiem mums ir zināms tas administratīvais resurss un tas mehānisms, kā ikdienā valsts var ietekmēt cilvēkus noteiktu lietu ietvaros. Tad nu iedomāsimies: visas šīs institūcijas - un patiesībā to ir vairāk nekā desmit! - varēs veikt attiecībā uz Saeimas locekļiem, pat esot lieciniekiem... Jūs būsiet liecinieks kādā lietā, un tad kāds Teikas iecirkņa inspektors... nav vajadzīga ne ģenerālprokurora piekrišana, ne kas cits... varēs uzsākt kriminālprocesu un, piemēram, jūs kā liecinieku piespiedu kārtā atvest uz nopratināšanu laikā, kad jums būs vai nu Saeimas sēde, vai arī komisijas sēde, vai, nedod Dievs, kādas augstas ārvalstu amatpersonas vizīte. Tāpat šāda persona varēs veikt, piemēram, Saeimas locekļa ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai. To gan tik tiešām ir pelnījuši daudzi Saeimas deputāti! (Troksnis zālē.) Bet vai šajā situācijā mums būtu jāvadās tik lielā mērā pēc formālās loģikas? Ir jāvērtē jautājums pēc būtības. Tajā pašā laikā varētu būt, piemēram, arī aizliegums tuvoties noteiktai vietai vai personai. Varētu tikt aizliegts kādam deputātam tuvoties citam deputātam vai apmeklēt Saeimu. Ļoti jauks drošības līdzeklis! Materiālu un pierakstu izņemšana. Piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 31.pantu, kurā ir noteikts, ka Saeimas locekli ir aizliegts pratināt par ziņām, kuras viņam top zināmas tad, kad atnāk pie viņa cilvēks un sāk, piemēram, stāstīt par patvaļu, par koruptīvām darbībām. Bet nav visiem mums ideāla atmiņa, mēs ļoti bieži to arī pierakstām. Lūk, tā: no vienas puses, Satversme aizsargā šo noslēpumu un jūs varat to nestāstīt, bet, no otras puses, pienākums izsniegt savus pierakstus, proti, visu to, ko jūs esat fiksējis šīs tikšanās laikā, jums gan būs. Tos varēs arī izņemt, no jums pieprasīt, un, lai to darītu, nevajadzēs ne ģenerālprokurora, ne Augstākās tiesas tiesneša, ne vispār kaut kāda tiesneša piekrišanu. Tas ir parasts policijas inspektora lēmums! Vai tas šajā gadījumā ir samērīgi? Es nedomāju gan. Diemžēl mēs nepiestrādājam pie procesuālās kārtības Saeimas kārtības rullī, lai šīs situācijas atrisinātu. Piemēram, Grieķijā, ja Saeimas loceklis tiek apcietināts, viņu nogādā uz Saeimu, kur viņš kļūst neaizskarams, un viņam ir tiesības klāstīt parlamenta locekļiem par iespējamu politisko izrēķināšanos. Kā šajā gadījumā mēs izvērtēsim Saeimā iespējamās lietas politisko raksturu? Tik tiešām kā opozīcijai man nav jālūdzas koalīcija, bet man ir jāapzinās, ka tiks pieņemti likumi, kuri ierobežos tos, kuri kaut kādā veidā ir pret. Ir jāatzīst, ka arī administratīvajā procesā, piemēram, par kāpu nelikumīgu apbūvi, jūs uz vietas dabas aizsardzības... pārvaldes inspektors, amatpersona varēs aizturēt un piespiedu kārtā nogādāt vai nu uz teritoriālo policijas iecirkni, vai, piemēram, uz pašvaldības telpām, lai tur noskaidrotu jūsu personību un pārbaudītu, vai tas, kas ir rakstīts jūsu kartiņā, atbilst vai neatbilst patiesībai. Pie administratīvās atvešanas ir iespējama arī jūsu rīcībā esošās mantas apskate. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Laiks!”, „Lai runā!”)".
2012_03_29-seq252 spokenText "Varbūt vēlreiz zvanu... atgādinājumu, ka ir jāturpina Saeimas sēde? Tā, pulkstenis ir 11.00. (No zāles: „Un 30 sekundes!”) Turpinām Saeimas 29.marta sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Tātad, lai skatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, šī jautājuma izskatīšanā ir jāpiedalās divām trešdaļām deputātu. Un tieši tāpēc lūdzu vēlreiz zvanu un deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 82 deputāti. Tātad uzsākam debates par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un par alternatīvo likumprojektu. Atgādinu vēlreiz, ka mums ir divi likumprojekti. Vienu no tiem ir iesnieguši deputāti, un komisija pēc tā izvērtēšanas ir izstrādājusi savu alternatīvo, bet debates notiks par abiem šiem likumprojektiem kopīgi, un pēc tam notiks balsojums par katru no tiem atsevišķi. Tātad uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
2012_03_29-seq250 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Jānis Dombrava... nav, Daina Kazāka... arī nav, Andrejs Klementjevs... ir, Jeļena Lazareva... nav, Sergejs Mirskis... arī nav, Vladimirs Nikonovs... neredzu Nikonova kungu... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Sergejs Potapkins... nav, Inguna Rībena... nav, Aleksandrs Sakovskis... arī nav. Paldies.".
2012_03_29-seq248 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.".
2012_03_29-seq246 spokenText "Cienījamie kolēģi no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas! Lūdzu tagad sapulcējieties uz divām minūtēm Sarkanajā zālē, lai izlemtu nākošās nedēļas darba kārtību!".
2012_03_29-seq244 spokenText "Saimnieciskās komisijas kolēģi! Lūdzu pēc desmit minūtēm ierasties Saimnieciskās komisijas telpās uz nelielu negara lēmuma pieņemšanu. Paldies.".
2012_03_29-seq243 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Kudumam.".
2012_03_29-seq242 spokenText "Cienījamie Pilsonības likuma izpildes komisijas - Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti! Tūlīt pēc pārtraukuma sākšanās uzaicinu uz trim minūtēm ierasties Dzeltenajā zālē vienreizējam aktam!".
2012_03_29-seq241 spokenText "Paldies. Mums būtu jāuzsāk debates, bet ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad debates mēs uzsāksim pēc pārtraukuma. Bet es gribu visiem atgādināt laikus ierasties atpakaļ zālē, jo, pirms mēs uzsāksim debates, mēs vēl vienu reizi pārbaudīsim, vai zālē ir nepieciešamais kvorums, lai varētu izskatīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Bet tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim paziņojumus. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
2012_03_29-seq240 spokenText "Visupirms, ja runājam par šo nākošo projektu, es gribētu runāt par divām lietām. Proti, pirmā lieta ir šo grozījumu procesuālā norise. Un otrā lieta - grozījumu būtība. Par grozījumu procesuālo norisi. Tātad, kā es jau teicu, tika izveidota darba grupa. Juridiskā komisija aicināja katru frakciju ne vairāk kā divus deputātus deleģēt šai darba grupai. Ja šie grozījumi tiks pieņemti (varbūt netiks pieņemti, bet es ceru, ka tiks pieņemti!), Satversmes grozījumu pētnieki, konstitucionālo tiesību eksperti pētīs un vētīs, kuri tad ir bijuši šo Satversmes grozījumu tēvi vai mātes. Līdz ar to es atļaušos nosaukt tos kolēģus, kas piedalījās darba grupā. Proti, no frakcijas VIENOTĪBA deputātiem tajā bija Solvita Āboltiņa un Ilma Čepāne, no Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas - Andrejs Elksniņš un Ņikita Ņikiforovs, no Zatlera Reformu partijas frakcijas - Inese Lībiņa-Egnere un Vjačeslavs Dombrovskis, no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas - Dzintars Rasnačs un Vineta Poriņa, no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas - Ilona Jurševska un Iveta Grigule, un pie frakcijām nepiederošos deputātus pārstāvēja deputāts Jānis Junkurs. Šajā darba grupā piedalījās arī konstitucionālo tiesību eksperti - es gribētu nosaukt Aivaru Endziņu, Gvido Zemrībo, Anitu Rodiņu un Lauri Liepu - un kriminālprocesa un civilprocesa eksperti, kas, varētu teikt, zināmā mērā saistīti ar konstitucionālajām tiesībām: Augstākās tiesas senators Pēteris Dzalbe, Ģenerālprokuratūras prokurors Arvīds Kalniņš, KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš. Protams, vislielākā pateicība mums ir jāizsaka Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņa kungam, kurš ļoti lielā mērā palīdzēja šo redakciju sagatavošanā. Tas būtu par procesuālo pusi. Tālāk. Par šīm materiālajām normām jeb par grozījumu būtību. Pirmais grozījums, kā jūs redzat, ir tīri tehniska rakstura grozījums, kuru izteica profesors Endziņa kungs, norādot, ka nepieciešams būtu izdarīt grozījumus Satversmes 9.pantā, jo Saeimas vēlēšanas savulaik norisinājās divas dienas. Taču šobrīd Latvijā vēlēšanas tiek organizētas tikai vienā dienā. Līdz ar to būtu nepieciešams šāds tehnisks precizējums. Tālāk. Par grozījumiem saistībā ar deputāta imunitāti jeb deputāta neaizskaramību. Šobrīd spēkā esošā Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30.panta redakcija noteic, ka deputātu apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu vai citādi aprobežot viņa personas brīvību drīkst tikai pēc tam, kad Saeima tam piekritusi. Un deputāta neaizskaramības institūta noteikumi ir plašāki, nekā tas būtu nepieciešams parlamenta aizsardzībai. Juridiskā komisija nonāca pie vienota secinājuma, ka zināmā mērā grozījumu mērķis ir panākt, lai deputāta neaizskaramības pastāvēšana un izmantošana būtu attaisnojama ar objektīvi pamatotu nepieciešamību, kurai ir divi mērķi - pirmkārt, aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas un, otrkārt, nodrošināt netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību. Un tātad šis priekšlikums nāca klāt, tas ir jauns... atšķirībā no iepriekšējā projekta, ko bija iesnieguši 11 Saeimas deputāti. Jo par šo mēs bijām diskutējuši jau iepriekšējā Saeimā un zināmā mērā nonākuši pie tādas vienošanās. Trešais priekšlikums ir saistīts ar aizklātu balsošanu. Kolēģi, par to mēs esam ļoti daudz runājuši, esam to jautājumu risinājuši. Ir palicis faktiski pēdējais solis, jo attiecībā uz citu personu aizklātu ievēlēšanu, apstiprināšanu un iecelšanu amatā, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata mēs esam vienojušies, ka šeit, Saeimā, tas notiek, atklāti balsojot. Turklāt ir ārkārtīgi liels arī sabiedrības, manuprāt, pieprasījums, jo sabiedrībai, tātad vēlētājiem, ir tiesības zināt, kā katrs deputāts ir balsojis, teiksim, par Latvijas Valsts prezidenta kandidatūru vai arī par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūrām. Un lielākā daļa Saeimas deputātu... faktiski gandrīz vienoti mēs šajā darba grupā uzskatījām, ka aizklātā balsošana mazina sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām. Līdz ar to es esmu raksturojusi šo projektu būtību. Tātad pirmo projektu es lūdzu neatbalstīt, bet otro projektu es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā, atkārtoti neizskatot Juridiskajā komisijā. Paldies.".
2012_03_29-seq238 spokenText "Es saprotu, ka es drīkstu arī pakavēties pie šīs darba grupas izstrādātā projekta?".
2012_03_29-seq237 spokenText "Čepānes kundze, jums ir jāziņo par abiem, un debatēt arī varat nākt par abiem. Un tad būs balsojums par katru no likumprojektiem atsevišķi.".
2012_03_29-seq236 spokenText "Godātie kolēģi! Kā jau teica cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, šo likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tika iesnieguši 11 deputāti, kas paredzēja atklātu Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu. Izskatot šo iesniegto projektu attiecīgajās komisijās, mēs saņēmām kopumā arī konceptuālu piekrišanu šādiem grozījumiem, taču tika norādīta arī vesela virkne trūkumu šiem grozījumiem. Piemēram, Sociālo un darba lietu komisija, kas bija uzrakstījusi izvērstāku atzinumu, norādīja, ka anotācija būtu jāpārstrādā, ka būtu jāņem vērā starptautiskā pieredze, ka būtu jāpieaicina eksperti šo jautājumu izlemšanā, kā arī būtu diskutējams jautājums par atklātu balsojumu, apstiprinot tiesnešus. Savukārt, piemēram, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rakstīja Juridiskajai komisijai, ka tā aicina izvērtēt, vai patiešām visos amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas, iecelšanas, atbrīvošanas vai atlaišanas no amata gadījumos būtu nepieciešama atteikšanās no aizklātiem balsojumiem. Tālāk. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija norādīja, ka izstrādātajā likumprojektā nav ievērota juridiskā tehnika. Turklāt šeit mēs saņēmām vēl arī dažādus citus iebildumus. Līdz ar to komisija nolēma izstrādāt alternatīvus priekšlikumus. Alternatīvo priekšlikumu izstrādei tika izveidota darba grupa, un pēc tam arī darba grupas rezultāti tika izskatīti Juridiskās komisijas sēdē, un tie arī jums tiks likti priekšā nākamajā likumprojektā. Līdz ar to es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo Satversmes grozījumu projektu.".
2012_03_29-seq235 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, ko ir iesnieguši deputāti un kam komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu. Bet, pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, mums ir jāreģistrējas kvorumam, jo Satversmes grozījumiem visos lasījumos ir nepieciešams kvorums. Tātad tas būs pēc zvana. Iedegsies kura no podziņām? Manuprāt, otrā pa labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu kvoruma reģistrācijas režīmu! Un tomēr pirmā... Paldies. Lūdzu rezultātu! Tātad reģistrējušies ir 85, bet nav reģistrējušies - 15. Līdz ar to mēs varam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
2012_03_29-seq233 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Paziņošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2012_03_29-seq232 spokenText "Godātās kolēģes! Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Paziņošanas likumā”, kurā sākotnēji tika izteikta vēlme pilnveidot iestādes definīciju. Uz otro lasījumu jauni priekšlikumi nav iesniegti, tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
2012_03_29-seq231 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Paziņošanas likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
2012_03_29-seq229 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2012_03_29-seq226 spokenText "Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq225 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
2012_03_29-seq223 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2012_03_29-seq220 spokenText "Komisija otrajam lasījumam saņēmusi vienu priekšlikumu, rūpīgi izvērtējusi un atbalstījusi... Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu kolēģus atbalstīt to.".
2012_03_29-seq219 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
2012_03_29-seq217 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2012_03_29-seq216 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2012_03_29-seq212 spokenText "11. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq210 spokenText "10. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2012_03_29-seq209 spokenText "Deputāti atbalsta. (Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Urbanovičs: „Balsot!”) Balsojumu? Arī par 9.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 30, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq208 spokenText "9. - Parādnieka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq207 spokenText "Par 8.priekšlikumu. Lūgums ir balsot par 8., kurš ir atbalstīts daļēji, jo ir pilnībā atbalstīts 9.priekšlikums. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 19, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2012_03_29-seq206 spokenText "Par 8. vai par 9.priekšlikumu?".
2012_03_29-seq205 spokenText "Deputāti... (Starpsaucieni no zāles. „Par astoto!”) Par astoto? Lūdzu zvanu!".
2012_03_29-seq204 spokenText "8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas... es atvainojos, iekļauts 9.priekšlikumā.".
2012_03_29-seq203 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.".
2009_06_12_a-seq867 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.".
2009_05_07-seq47 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.".
2012_03_29-seq202 spokenText "6. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, un ir izveidots 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums -, kurš ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq200 spokenText "5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq198 spokenText "4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq196 spokenText "3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq192 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 12 priekšlikumus. 1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq191 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
2012_03_29-seq188 spokenText "32. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.".
2012_03_29-seq184 spokenText "Arī 30. - komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq180 spokenText "28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq178 spokenText "26. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq174 spokenText "24. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
2012_03_29-seq172 spokenText "23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2012_03_29-seq170 spokenText "22. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq168 spokenText "20. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.".
2012_03_29-seq166 spokenText "18. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.".

first
previous
next