Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_29-seq240> ?p ?o. }
Showing items 1 to 36 of
36
with 100 items per page.
- 2012_03_29-seq240 type Speech.
- 2012_03_29-seq240 number "240".
- 2012_03_29-seq240 date "2012-03-29".
- 2012_03_29-seq240 isPartOf 2012_03_29.
- 2012_03_29-seq240 spokenAs 101.
- 2012_03_29-seq240 spokenText "Visupirms, ja runājam par šo nākošo projektu, es gribētu runāt par divām lietām. Proti, pirmā lieta ir šo grozījumu procesuālā norise. Un otrā lieta - grozījumu būtība. Par grozījumu procesuālo norisi. Tātad, kā es jau teicu, tika izveidota darba grupa. Juridiskā komisija aicināja katru frakciju ne vairāk kā divus deputātus deleģēt šai darba grupai. Ja šie grozījumi tiks pieņemti (varbūt netiks pieņemti, bet es ceru, ka tiks pieņemti!), Satversmes grozījumu pētnieki, konstitucionālo tiesību eksperti pētīs un vētīs, kuri tad ir bijuši šo Satversmes grozījumu tēvi vai mātes. Līdz ar to es atļaušos nosaukt tos kolēģus, kas piedalījās darba grupā. Proti, no frakcijas VIENOTĪBA deputātiem tajā bija Solvita Āboltiņa un Ilma Čepāne, no Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas - Andrejs Elksniņš un Ņikita Ņikiforovs, no Zatlera Reformu partijas frakcijas - Inese Lībiņa-Egnere un Vjačeslavs Dombrovskis, no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas - Dzintars Rasnačs un Vineta Poriņa, no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas - Ilona Jurševska un Iveta Grigule, un pie frakcijām nepiederošos deputātus pārstāvēja deputāts Jānis Junkurs. Šajā darba grupā piedalījās arī konstitucionālo tiesību eksperti - es gribētu nosaukt Aivaru Endziņu, Gvido Zemrībo, Anitu Rodiņu un Lauri Liepu - un kriminālprocesa un civilprocesa eksperti, kas, varētu teikt, zināmā mērā saistīti ar konstitucionālajām tiesībām: Augstākās tiesas senators Pēteris Dzalbe, Ģenerālprokuratūras prokurors Arvīds Kalniņš, KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš. Protams, vislielākā pateicība mums ir jāizsaka Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņa kungam, kurš ļoti lielā mērā palīdzēja šo redakciju sagatavošanā. Tas būtu par procesuālo pusi. Tālāk. Par šīm materiālajām normām jeb par grozījumu būtību. Pirmais grozījums, kā jūs redzat, ir tīri tehniska rakstura grozījums, kuru izteica profesors Endziņa kungs, norādot, ka nepieciešams būtu izdarīt grozījumus Satversmes 9.pantā, jo Saeimas vēlēšanas savulaik norisinājās divas dienas. Taču šobrīd Latvijā vēlēšanas tiek organizētas tikai vienā dienā. Līdz ar to būtu nepieciešams šāds tehnisks precizējums. Tālāk. Par grozījumiem saistībā ar deputāta imunitāti jeb deputāta neaizskaramību. Šobrīd spēkā esošā Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30.panta redakcija noteic, ka deputātu apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu vai citādi aprobežot viņa personas brīvību drīkst tikai pēc tam, kad Saeima tam piekritusi. Un deputāta neaizskaramības institūta noteikumi ir plašāki, nekā tas būtu nepieciešams parlamenta aizsardzībai. Juridiskā komisija nonāca pie vienota secinājuma, ka zināmā mērā grozījumu mērķis ir panākt, lai deputāta neaizskaramības pastāvēšana un izmantošana būtu attaisnojama ar objektīvi pamatotu nepieciešamību, kurai ir divi mērķi - pirmkārt, aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas un, otrkārt, nodrošināt netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību. Un tātad šis priekšlikums nāca klāt, tas ir jauns... atšķirībā no iepriekšējā projekta, ko bija iesnieguši 11 Saeimas deputāti. Jo par šo mēs bijām diskutējuši jau iepriekšējā Saeimā un zināmā mērā nonākuši pie tādas vienošanās. Trešais priekšlikums ir saistīts ar aizklātu balsošanu. Kolēģi, par to mēs esam ļoti daudz runājuši, esam to jautājumu risinājuši. Ir palicis faktiski pēdējais solis, jo attiecībā uz citu personu aizklātu ievēlēšanu, apstiprināšanu un iecelšanu amatā, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata mēs esam vienojušies, ka šeit, Saeimā, tas notiek, atklāti balsojot. Turklāt ir ārkārtīgi liels arī sabiedrības, manuprāt, pieprasījums, jo sabiedrībai, tātad vēlētājiem, ir tiesības zināt, kā katrs deputāts ir balsojis, teiksim, par Latvijas Valsts prezidenta kandidatūru vai arī par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūrām. Un lielākā daļa Saeimas deputātu... faktiski gandrīz vienoti mēs šajā darba grupā uzskatījām, ka aizklātā balsošana mazina sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām. Līdz ar to es esmu raksturojusi šo projektu būtību. Tātad pirmo projektu es lūdzu neatbalstīt, bet otro projektu es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā, atkārtoti neizskatot Juridiskajā komisijā. Paldies.".
- 2012_03_29-seq240 language "lv".
- 2012_03_29-seq240 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q822919.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q211.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q9151087.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q5319933.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q4356359.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q2167704.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q435407.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q1576026.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q1807079.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q1092499.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q1021632.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q2498135.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q11792054.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q903671.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q164226.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q3498695.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q3899540.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q1479723.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q384826.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q9368990.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q4511827.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q554114.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q11731913.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q9368835.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q11714349.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q3148785.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q16358722.
- 2012_03_29-seq240 mentions Q16351893.