Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_29-seq279> ?p ?o. }

• 2012_03_29-seq279 type Speech.
• 2012_03_29-seq279 number "279".
• 2012_03_29-seq279 date "2012-03-29".
• 2012_03_29-seq279 isPartOf 2012_03_29.
• 2012_03_29-seq279 spokenAs 10.
• 2012_03_29-seq279 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka virmo emocijas. 9.Saeimā man bija gods vadīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kura tieši nodarbojās ar šīm te lietām. Runājot par imunitāti, visi uzskata, ka tas ir kaut kāds lietussargs, kas aizsargā deputātus no kaut kādām papildu ciešanām, apsūdzībām, un tā tālāk un tā joprojām. Imunitāte ir tikai un vienīgi papildu procedūra, kas, no vienas puses, pasargā deputātus no politiskā spiediena izdarīšanas; no otras puses, kā absolūti precīzi teica Cileviča kungs, tā papildina viņu publicitātes iespējas un publicitāti kā tādu vēlētāju acīs. Vadot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, mēs pieprasījām datus no Sodu reģistra. Kas izrādījās? Izrādījās, ka apmēram 20 procenti administratīvo pārkāpumu, ko bija veikuši deputāti, neparādījās Saeimas sienās vispār. Kāpēc? Tāpēc, ka deputātam, neuzrādot, ka viņš ir deputāts, daudz vienkāršāk ir samaksāt 10, 20 vai pat 50 latus par šāda veida satiksmes noteikumu pārkāpumiem, nekā stāvēt komisijas priekšā un sniegt skaidrojumus un paziņojumus par to, ka, lūk, viņš nav kamielis un nav ēzelis, ka viņš ir nevainīgs, un tā tālāk un tā joprojām. Tā liekā publicitāte viņam nav vajadzīga, jo tā vājina viņa renomē vēlētāju acīs. Otrs piemērs - arī no šīs pašas operas. Cienījamie kolēģi! Jūs visi aizpildāt amatpersonas deklarācijas. Kad 9.Saeimā bija atsūtītas lietas par tiem deputātiem, kuri otro, trešo vai ceturto reizi bija ievēlēti, - par viņu administratīvajiem pārkāpumiem, pildot amatpersonas deklarācijas, sākot jau no 7.Saeimas, mums bija ļoti nopietna saruna komisijas sēdē ar VID un ar KNAB par to, ka deputātu amatpersonas deklarācijas, jo tādu ir tikai 100, vajadzētu pārbaudīt vienas kadences laikā, proti, četru gadu laikā, nekrājot tās vairāku gadu garumā. Tā, lai vēlētāji zinātu, ja, teiksim, tas pats deputāts kandidēs kārtējo reizi, ar ko viņiem ir darīšana. Tāpēc imunitāte ir svarīgs instruments, lai ne tikai aizsargātu un pasargātu deputātus, bet arī lai paskatītos, kā strādā viena vai otra sistēma. Pēdējais piemērs. Es nezinu, ko darītu Zatlera kungs, ja būtu noņemta procedūra, teiksim, kratīšanas saskaņošana parlamentā, ja kratīšana notiktu Šlesera gadījumā tā - „pa kluso”... nu, kameru priekšā, bet tomēr „pa kluso”, bez kaut kādiem balsojumiem, bez visa kā... Kur tad būtu sācies tas septiņu dienu karš? Un kāds būtu tas rezultāts cīņā pret oligarhiem? Jo tas bija tas trieciens, kas atvēra šo skaisto ceļu uz patiesības meklējumu un taisnības uzvaru. Par atklātiem un aizklātiem balsojumiem. Cienījamie kolēģi! Balsojuma forma ir tikai forma, nekas vairāk. Vajadzētu domāt varbūt par saturisko daļu. Es personīgi nebalsoju ne „par”, ne „pret” tiesnešiem, kurus mēs ieceļam amatā ar Saeimas balsojumiem (No zāles dep. I.Čaklais: „Slikti! Slikti!”), jo nevienu no tiem es nepazīstu un nepiedalos komisijas sēdēs, kur skata šīs piemērotības iespējas, bet... (Starpsauciens no zāles.) Es atvainojos, tās ir manas tiesības - balsot... Es atvainojos, es nedrīkstu runāt ar zāli... Jā, es atvainojos! Tāpēc mans viedoklis šeit nav ne subjektīvs, ne objektīvs. Tas ir nekāds. Bet tad prasās cita pieeja tam, kā ievēlēt tiesnešus. Varbūt viņi jāievēlē no tās vides, kas kontrolē viņu darbību (un tās ir profesionālās asociācijas), vai kā citādāk. Par Valsts prezidentu runājot, pamatoti tika uzstādīts jautājums par to, ka varbūt vajadzētu mainīt to formu un valstī ieviest procedūru, ka Valsts prezidentu ievēlē visa tauta. (No zāles: „Par tēmu!”) Tad nevajadzētu risināt jautājumu par to, vai Saeima balso atklāti vai aizklāti. Ja mēs mainām vēlēšanu sistēmu, pārejam uz mažoritāro sistēmu, katra deputāta atbildība vēlētāju priekšā tādā gadījumā ir personiska, un līdz ar to nav jāslēpj arī sava balsojuma rezultāti. Tāpēc es domāju, ka šeit ir jārunā nevis par kaut kādu „laķierēšanu” Satversmes lietās, bet tomēr jādomā par lietu būtību. Mēs jau vienreiz esam pasteigušies - izmetām 81.pantu ārā no Satversmes. (No zāles: „Ļoti pareizi!”) Vienā pūtienā! Bet, kad radās situācija, ka Saeimas nebija un Ministru kabinetam bija liegta iespēja pieņemt normatīvos aktus ar likuma spēku, tad Valsts prezidents vadīja i Ministru kabinetu, i parlamentu. Es nedomāju, ka tā ir kārtīga spēle vai kārtīgi spēles noteikumi un ka tas veicināja arī darbu visā sabiedrībā, valstī. Es neatbalstu šāda veida priekšlikumus, kas ir ierosināti. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_03_29-seq279 language "lv".
• 2012_03_29-seq279 speaker Sergejs_Dolgopolovs-1941.
• 2012_03_29-seq279 mentions Q822919.
• 2012_03_29-seq279 mentions Q1021632.
• 2012_03_29-seq279 mentions Q11712510.