Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_29-seq253> ?p ?o. }

• 2012_03_29-seq253 type Speech.
• 2012_03_29-seq253 number "253".
• 2012_03_29-seq253 date "2012-03-29".
• 2012_03_29-seq253 isPartOf 2012_03_29.
• 2012_03_29-seq253 spokenAs 10.
• 2012_03_29-seq253 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi un cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Attiecībā uz minēto jautājumu, ko mēs šobrīd skatām, tik tiešām ir nepieciešams akcentēt virkni apstākļu, kuru dēļ minētie Satversmes grozījumi attiecībā uz Saeimas deputātu imunitātes atcelšanu vai būtisku ierobežošanu nav atbalstāmi. Uz doto brīdi ir acīm redzams tas, ka Saeimas deputāti, vadoties pēc Latvijas Republikas Satversmē noteiktā regulējuma, tik tiešām bauda imunitāti lielā mērā, plaši. Bet, pastāvot minētajiem apstākļiem, ir redzams, ka virknē Eiropas Savienības dalībvalstu konstitūciju... to konstitūcijās minētās imunitātes apjoms ir attaisnojams. Ja mēs runājam par Latvijas Republikas Satversmi, tad jāatceras, ka tās tapšanā tika izmantota Veimāras konstitūcija un Latvijai vistuvākās ir Vācijas, Francijas, Itālijas, Austrijas un Ziemeļvalstu konstitūcijas. Diemžēl mani samulsināja tas process un veids, kādā minētie priekšlikumi Saeimas Juridiskajā komisijā ir tapuši. Komisija diemžēl nav iedziļinājusies šīs problēmas būtībā un nav analizējusi visus apstākļus. Ja Latvijas Republikas Satversmē ietverto imunitātes institūtu mēs salīdzinām, piemēram, ar Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikumu, tad redzam, ka pašreiz Vācijā ir noteikts, ka deputātu saukt pie atbildības vai arestēt par krimināli sodāmu darbību var tikai ar Bundestāga piekrišanu, izņemot gadījumus, kad deputātu notver pašā nozieguma pastrādāšanas brīdī vai arī dienā, kas seko pēc tā... pēc šādu darbību izdarīšanas. Tajā pašā laikā Vācijā imunitātes apjoms ir attiecināms arī uz jebkādu citu deputāta personas brīvību ierobežošanu, piemērojot attiecīgu procedūru, kas ir minēta Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikumā. Minētais regulējums Vācijā ne ar ko būtiski neatšķiras no tā, kas ir Austrijā, Itālijā, Francijā. Ja mēs analizējam, piemēram, Itālijas Republikas konstitūciju, tad redzam, ka tās pašreizējā redakcijā tas skan šādi: nevienu parlamenta locekli nedrīkst saukt pie kriminālatbildības bez tās palātas atļaujas, pie kuras viņš pieder; nevar tikt veikta ne mājas, ne viņa paša kratīšana; viņš nevar tikt arestēts, nedz arī kādā citādā veidā var tikt ierobežota viņa brīvība, izņemot gadījumus, kad tiek pasludināts galaspriedums, vai arī gadījumus, kad notver pašā nozieguma pastrādāšanas brīdī; šādos gadījumos paredzēts obligāts arests. Šāda paša veida atļauja ir nepieciešama, ja tiek veikta parlamenta locekļa jebkāda veida sarunu vai ziņu pārķeršana un korespondences izņemšana. Uz doto brīdi, analizējot Latvijas Republikas Satversmē un virknē Eiropas valstu konstitūciju paredzēto regulējumu attiecībā uz deputātu imunitāti, ir jāsecina, ka imunitātes apjoms ir atbilstošs. Tik tiešām mēs varētu diskutēt par parlamenta vērtējumu attiecībā uz Saeimas locekļa saukšanu pie administratīvās atbildības - tas pašreiz ir nepieciešams -, bet diemžēl šajā gadījumā šīs diskusijas ir aizgājušas tik tālu, ka imunitātes institūts attiecībā uz Saeimas locekļiem tika pārskatīts pilnā apjomā, un komisija piedāvā atstāt sekojošus imunitātes veidus, kurus es gribētu jums akcentēt: tas ir mājas arests un apcietinājums, aizturēšana, kriminālvajāšana un administratīvā soda, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, izvērtēšana. Ir pieci imunitātes veidi. Diemžēl komisijā mans viedoklis attiecībā uz pieeju minēto grozījumu izvērtēšanai neguva atbalstu. Mums ir jāatzīst, ka parlaments kā likumdošanas vara atrodas vienlīdz un blakus tādām varām kā tiesu vara un izpildvara. Šajā jomā es veicu salīdzinošu pētījumu, kādas tad imunitātes mūsu valstī ir citām personām, un ir jāatzīst, ka Saeima Juridiskās komisijas personā šim jautājumam nav piegājusi atbildīgi. Šobrīd imunitātes apjoms tiesnešiem, prokuroriem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem ir nesamērīgi augsts. Saeimas Juridiskā komisija neizvēlējās to sarežģītāko ceļu, lai pārskatītu visu imunitātes institūtu attiecībā uz visām varām, jo, samazinot likumdevēja varas institūta imunitāti, ir nesamērojami liela tiesu varas un izpildvaras imunitāte attiecībā uz tām amatpersonām, kuras ikdienā, tai skaitā arī mēs, ieceļam. Un šajā gadījumā šim institūtam ir ļoti būtiska nozīme. Kāpēc? Tāpēc, ka tiesnešus un prokurorus, valsts drošības iestāžu darbiniekus nav iespējams saukt pie administratīvās atbildības. Nav iespējama viņu piespiedu atvešana, nav iespējama materiālu izņemšana pie viņiem. Ir arī paredzēta atsevišķa procesuālā kārtība, kādā valsts... ja tiesnesis, prokurors, valsts drošības iestādes amatpersona, Drošības policijas, piemēram, inspektors, izdara kādu noziedzīgu nodarījumu. Procedūras svārstības attiecībā uz katru no minētajām personu kategorijām ir dažādas. Pret tiesnesi kriminālprocesu var ierosināt tikai ģenerālprokurors. Personu atvest jebkādā piespiedu kārtā arī nav iespējams šajā gadījumā. Apstākļos, kad, piemēram, tiesnesis dzēruma stāvoklī izdara noziedzīgu nodarījumu un policistu acu priekšā notriec bērnu, viņu pat nav iespējams aizturēt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Ir nepieciešama Augstākās tiesas tiesnešu atļauja, lai veiktu tiesneša aizturēšanu. Valsts drošības iestāžu darbinieku atbildība. Nav iespējams saukt minētās personas pie disciplinārās atbildības... pie administratīvās atbildības. Ir paredzēta atsevišķa kārtība attiecībā uz kriminālprocesa ierosināšanu pret minētajām personām. Un to var veikt tikai ģenerālprokurors. Šajā brīdī, ja mēs to analizējam, imunitāte mūsu valstī ir, piemēram, advokātiem, detektīviem un pat tulkiem. Tulkiem nevar izņemt materiālus un tos pierakstus, ko viņi ir tulkojuši, būdami pieaicināti, piemēram, no viena vai otra advokāta puses. Taču ko šobrīd piedāvā Saeimas Juridiskā komisija un par ko mums būtu jālemj? Mājas arests, apcietinājums - tie ir kārtējie Šlesera „grābekļi”, kas mums būs jāvērtē Saeimā, arī tiesas pieņemtais lēmums par Saeimas locekļa apcietināšanu. Gluži vienkāršs piemērs. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieņem lēmumu par deputāta apcietināšanu. Apgabaltiesa, Rīgas apgabaltiesa, trīs tiesnešu sastāvā šo lēmumu atstāj spēkā. Vai tad Saeimai tas būtu pēc tam jāvērtē? Es domāju, ka ne. Nez kāpēc šis institūts lielā mērā Juridiskās komisijas darbības laikā ir tā sagrozīts, ka šis jautājums nav izslēgts. Un kādēļ gan politiķiem (tāpat kā Šlesera lietā) būtu jādod savs vērtējums par tiesnešu pieņemtā lēmuma saturu un kvalitāti? Un tad gan jums visiem būtu jāatceras tā publiskā retorika, ko katrs atļāvās teikt par to, ka Saeimai nav tiesību iejaukties tiesu spriešanā. Savukārt tiesneši uzskatīja, ka tas ir neatkarīgas tiesu varas apdraudējums. Būtisks šajā gadījumā ir arī tas, ka imunitātes apjoms, piemēram, attiecībā uz Valsts prezidentu, ir tikai kriminālvajāšanas iniciēšana. Viss cits attiecībā uz Valsts prezidentu ir atļauts. Tik tiešām, viens otrs saka: „Nu, bet tas taču ir Valsts prezidents, viņam ir apsardze, un šādā gadījumā nav ļoti vienkārši tad viņam pieiet un veikt minētās darbības!” Bet es gribu atgādināt, ka juridiskā atbildība nebeidzas ar to, ka kādam cilvēkam apkārt ir apjozts augsts mūris. Šajā gadījumā mums ir jārunā par juridiskām kategorijām, un Valsts prezidenta imunitātes apjoms, mūsu skatījumā, ir nesamērojami mazs. Diemžēl Juridiskajā komisijā arī šis jautājums tika atstāts novārtā. Ja mēs runājam par to, kas tagad ir palicis pāri no deputāta imunitātes, tad jāatgādina, ka diemžēl komisijā netika atbalstīts mans ierosinājums, ko es iesniedzu Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā, - vispār atteikties no deputātu imunitātes. Kas tur tagad paliek no tās? Ir jāatzīst, ka nekas arī nepaliek! Imunitātes institūts parlamenta locekļiem kā tāds ar minēto grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Satversmē nepastāvēs. Kāpēc? Latvijas Republikas Satversme nedod tiešu atbildi, kādas tad darbības pret Saeimas locekļiem varēs veikt šādā gadījumā. Bet mums atbildi uz minēto jautājumu sniedz, piemēram, Kriminālprocesa likums, kura 120.panta pirmā daļa nosaka, ka Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte. Tātad, grozot „jumta” likumu, mēs panākam situāciju, ka ar procesuālajām tiesību normām Kriminālprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā noteikto lietu ietvaros varēs veikt virkni darbību. Pieņemsim, Kriminālprocesa likumā kā procesuālā tiesību normā ir norādīta virkne izmeklēšanas iestāžu - Valsts policija, Valsts robežsardze, Finanšu policija, Valsts ieņēmumu dienests... Es neturpināšu, visiem mums ir zināms tas administratīvais resurss un tas mehānisms, kā ikdienā valsts var ietekmēt cilvēkus noteiktu lietu ietvaros. Tad nu iedomāsimies: visas šīs institūcijas - un patiesībā to ir vairāk nekā desmit! - varēs veikt attiecībā uz Saeimas locekļiem, pat esot lieciniekiem... Jūs būsiet liecinieks kādā lietā, un tad kāds Teikas iecirkņa inspektors... nav vajadzīga ne ģenerālprokurora piekrišana, ne kas cits... varēs uzsākt kriminālprocesu un, piemēram, jūs kā liecinieku piespiedu kārtā atvest uz nopratināšanu laikā, kad jums būs vai nu Saeimas sēde, vai arī komisijas sēde, vai, nedod Dievs, kādas augstas ārvalstu amatpersonas vizīte. Tāpat šāda persona varēs veikt, piemēram, Saeimas locekļa ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai. To gan tik tiešām ir pelnījuši daudzi Saeimas deputāti! (Troksnis zālē.) Bet vai šajā situācijā mums būtu jāvadās tik lielā mērā pēc formālās loģikas? Ir jāvērtē jautājums pēc būtības. Tajā pašā laikā varētu būt, piemēram, arī aizliegums tuvoties noteiktai vietai vai personai. Varētu tikt aizliegts kādam deputātam tuvoties citam deputātam vai apmeklēt Saeimu. Ļoti jauks drošības līdzeklis! Materiālu un pierakstu izņemšana. Piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 31.pantu, kurā ir noteikts, ka Saeimas locekli ir aizliegts pratināt par ziņām, kuras viņam top zināmas tad, kad atnāk pie viņa cilvēks un sāk, piemēram, stāstīt par patvaļu, par koruptīvām darbībām. Bet nav visiem mums ideāla atmiņa, mēs ļoti bieži to arī pierakstām. Lūk, tā: no vienas puses, Satversme aizsargā šo noslēpumu un jūs varat to nestāstīt, bet, no otras puses, pienākums izsniegt savus pierakstus, proti, visu to, ko jūs esat fiksējis šīs tikšanās laikā, jums gan būs. Tos varēs arī izņemt, no jums pieprasīt, un, lai to darītu, nevajadzēs ne ģenerālprokurora, ne Augstākās tiesas tiesneša, ne vispār kaut kāda tiesneša piekrišanu. Tas ir parasts policijas inspektora lēmums! Vai tas šajā gadījumā ir samērīgi? Es nedomāju gan. Diemžēl mēs nepiestrādājam pie procesuālās kārtības Saeimas kārtības rullī, lai šīs situācijas atrisinātu. Piemēram, Grieķijā, ja Saeimas loceklis tiek apcietināts, viņu nogādā uz Saeimu, kur viņš kļūst neaizskarams, un viņam ir tiesības klāstīt parlamenta locekļiem par iespējamu politisko izrēķināšanos. Kā šajā gadījumā mēs izvērtēsim Saeimā iespējamās lietas politisko raksturu? Tik tiešām kā opozīcijai man nav jālūdzas koalīcija, bet man ir jāapzinās, ka tiks pieņemti likumi, kuri ierobežos tos, kuri kaut kādā veidā ir pret. Ir jāatzīst, ka arī administratīvajā procesā, piemēram, par kāpu nelikumīgu apbūvi, jūs uz vietas dabas aizsardzības... pārvaldes inspektors, amatpersona varēs aizturēt un piespiedu kārtā nogādāt vai nu uz teritoriālo policijas iecirkni, vai, piemēram, uz pašvaldības telpām, lai tur noskaidrotu jūsu personību un pārbaudītu, vai tas, kas ir rakstīts jūsu kartiņā, atbilst vai neatbilst patiesībai. Pie administratīvās atvešanas ir iespējama arī jūsu rīcībā esošās mantas apskate. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Laiks!”, „Lai runā!”)".
• 2012_03_29-seq253 language "lv".
• 2012_03_29-seq253 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q822919.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q211.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q2660080.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q193089.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q40.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q458.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q12372433.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q2167704.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q142.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q183.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q38.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q20560178.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q41.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q903671.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q154797.
• 2012_03_29-seq253 mentions Q3955.