Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_29-seq275> ?p ?o. }

• 2012_03_29-seq275 type Speech.
• 2012_03_29-seq275 number "275".
• 2012_03_29-seq275 date "2012-03-29".
• 2012_03_29-seq275 isPartOf 2012_03_29.
• 2012_03_29-seq275 spokenAs 69.
• 2012_03_29-seq275 spokenText "Godātie kolēģi! Es negribētu vēlreiz veltīgi valkāt viena mūsu kolēģa vārdus, uz kuriem atsaucoties šeit ļoti daudz kas ir ticis pateikts. Tāpēc es izmantošu tādu teicienu - paši zināt, kas. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Zatlers?!”) Un nevēlos arī oponēt tam, ko viņš teica. Bet es gribu likt varbūt pamēģināt atcerēties to posmu, kāds bija katram mums dzīvē, kad bija ļoti interesanti baidīties! Bija tā, ka viens otram stāstīja dažādus stāstus un tad kopā baidījās. Un man šķiet, ka šodien šis visnotaļ man personīgi ļoti simpātiskais kolēģis mūs baidīja. Un es arī sēdēju un domāju: labi, ka es arī kaut ko mazliet saprotu no kriminālprocesa un man nav tik ļoti bail, ka, tādā puskrēslā ejot pa dabas aizsardzības teritorijām un, teiksim, lasot naktsvijoles, pie manis pienāks dabas aizsardzības inspektors un uz vietas apcietinās, un Saeima pat nevarēs mani aizstāvēt... Un tik tiešām, to visu iedomājoties, šķiet, ka mēs te ļoti sasteidzam, nepārdomājam, kas viss ar mums varētu notikt. Bet es gribētu atgādināt, ka mēs kā Saeima strādājam ne jau pirmo dienu, ne pirmo mēnesi; mēs kā Saeima šeit iekšēji strādājam arī pēc pārstāvības principa, mēs, katra frakcija, esam izvirzījuši locekļus Juridiskajā komisijā. Pieņemu, ka varbūt tos, kurus interesē ne vien šis jautājums, bet kuri ir spējīgi par šiem jautājumiem arī domāt, runāt un lemt. Vēl jo vairāk! Juridiskā komisija darbam ar Satversmes grozījumiem ir izveidojusi īpašu komisiju... darba grupu, uz kuru arī katra frakcija ir izvirzījusi divus locekļus tieši domāt, lemt un argumentēt par šiem konkrētajiem jautājumiem. Un šajā darba grupā bija diskusijas, tādēļ ar pilnu atbildību varu teikt, ka mēs šeit kaut ko nelemjam sasteigti, kaut ko neizdiskutētu vai kaut ko, par kuru komisijā, ja ir kādas šaubas bijušas, tās nebūtu tikušas kliedētas. Un šie balsojumi vienmēr ir bijuši virzīti uz to, lai būtu konsenss ar divu trešdaļu balsu vairākumu, attiecīgi rēķinot no frakciju pārstāvības, lai tik tiešām mēs šeit, Saeimas sēdē, šo lēmumu varētu pieņemt. Jo Satversmi, kā mēs zinām, var grozīt ar divām trešdaļām no klātesošo Saeimas deputātu balsu skaita, un arī reģistrējoties mēs pārliecinājāmies, ka šobrīd mums ir nepieciešamais kvorums, lai mēs par šo jautājumu lemtu. Es negribētu stāstīt jaunu pasaciņu. Es gribētu nolasīt vienu autoru, tiesību zinātnieku, ko es ļoti cienu. Un, no tiesību vēstures viedokļa, manuprāt, ja mēs runājam par Satversmi, būtu ļoti svarīgi viņa darbos katram deputātam nedaudz ielūkoties. Proti, ko Kārlis Dišlers ir teicis, kāpēc vispār deputātu imunitāte ir nepieciešama un kā tā ir nonākusi līdz mūsdienām. Un tad nu citēšu: „Šī institūta sākums meklējams viduslaikos, kārtu priekšstāvības laikmetā, kad, pateicoties valsts varu vājumam un feodālās sistēmas anarhistiskajām tendencēm, personas neaizskaramība bija garantēta ļoti vāji. Sevišķi ceļošana tolaik bija ļoti bailīga lieta. Tamdēļ kārtu priekšstāvji...” ar to domāti deputāti... „kuriem daudzreiz bija jāceļo tāli gabali uz sapulces vietu, tika izsludināti zem karaļa speciālas apsardzības kā ceļošanas laikā uz sapulci un no sapulces atpakaļ uz mājām, tā arī pašā sapulces nodarbošanās laikā. Tad tā pirmajā laikā šī kārtu pārstāvju privilēģija pasargāja viņus no privātpersonu uzbrukumiem, starp citu, arī no kreditoriem, un viņu apsardzību uzņēmās pats karalis personīgi. Tāpēc viņš pa lielākai daļai sasauca kārtu priekšstāvju sapulces vispirms jau pats savās interesēs, kad vajadzēja materiālu pabalstu no tautas, jo tauta pati atsacījās maksāt nodokļus.” Vēlāk šis deputātu imunitātes institūts attīstījās jau mazliet modernāks (no priekšstāvības un demokrātijas viedokļa), un no Anglijas tas tālāk tika pārņemts arī uz Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm. Arī vēlāk, Franču revolūcijas laikā, mēs redzam, kā imunitātes institūts tālāk tiek nostiprināts citās konstitūcijās; un, proti, viens no būtiskākajiem jauninājumiem ir tāds, ka deputātu vispār nedrīkst arestēt, izņemot vienu gadījumu, - kad viņš ir notverts nozieguma vietā. Nākamā pie deputāta imunitātes ir tātad deputāta vārda brīvība - deputāta apziņas un viedokļa paušanas brīvība. Jo tie paši karaļi monarhijās, kad viņiem likās, ka deputāti nav gana paklausīgi, cēla apsūdzības pret deputātiem par parlamentā turētajām runām vai iesniegtajiem priekšlikumiem un pavēlēja stūrgalvīgos deputātus ieslēgt, piemēram, Tauerā, kas ir bijušais politiskais cietums Anglijā, un no šā vēsturiski visādā ziņā deputātiem nepatīkamā laika tātad jautājums par deputāta vārda brīvību arī ir aizsargāts ar imunitāti. Šodien mēs šeit visi sēžam Jēkaba ielā, Saeimā, viens dzīvojam tuvāk, cits dzīvojam tālāk no Jēkaba ielas un mērojam ceļu uz Saeimas namu. Un es domāju, ka mums nav bailes, ka, kamēr mēs nākam uz darbu vai ejam no darba, kaut kas ar mums varētu notikt. Un, ja es kā likumpaklausīga pilsone ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Krimināllikums ir rakstīts tādēļ, lai preventīvi sabiedrību atturētu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tad es vēlētos ar pilnu atbildību arī teikt, ka es šeit atrodos kopā ar 99 citiem kolēģiem, kuri arī tāpat raugās uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem ir paredzēts sods Krimināllikumā, jo mēs kā likumpaklausīgi pilsoņi, rādot piemēru tiem, kas ir mūs ievēlējuši, varam arī tik tiešām saprast, ka tās ir ļoti ekstrēmas situācijas, kad varētu būt tā, ka, kādu citu motīvu vadīti, tiek ierosināti iespējami kriminālprocesuāli pasākumi pret mums. Tādēļ es atbalstu šo visnotaļ gan ekspertu līmenī, gan arī mūsu pašu līmenī izdebatēto likumprojektu, kas šobrīd tiek virzīts uz pirmo lasījumu. Vēlos vēlreiz teikt, ka debates ir bijušas tiešām ļoti dziļas un ļoti labas - manuprāt, ļoti labs piemērs jebkurai citai darba grupai šeit, Saeimā. Un tās divas lietas, ko mēs no pašreizējā Satversmes regulējuma izņemam ārā un kas, manā skatījumā, ir arī mazliet tādas arhaiskas, ir šādas. Mēs atsakāmies no šī formālā balsojuma par administratīvo pārkāpumu sodīšanu, jo tas īsti tomēr nebūtu Saeimas darbs - visos gadījumos par to lemt, izņemot administratīvo arestu. Un otra. Ir tomēr tādas kriminālprocesuālās darbības, tādas kā kratīšana, kuras ir svarīgi veikt nekavējoties, jo kratīšana ar iepriekš izsludinātu darba kārtību un izskatīšanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, protams, nesasniedz šo kriminālprocesuālās darbības sākotnējo mērķi. Proti, mantu kratīšanā šī apskate gluži vienkārši ir neefektīva. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_03_29-seq275 language "lv".
• 2012_03_29-seq275 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
• 2012_03_29-seq275 mentions Q822919.
• 2012_03_29-seq275 mentions Q2340101.
• 2012_03_29-seq275 mentions Q16360745.