Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 131,001 to 131,100 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2013_10_17-seq51 spokenText "Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 13.30. Tātad turpinām mūsu Saeimas 17.oktobra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs turpinājām skatīt ar valsts budžetu 2014.gadam saistīto likumprojektu paketi un bijām uzsākuši debates. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
2013_10_17-seq49 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Dūklavs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Andrejs Klementjevs... ir, Igors Meļņikovs... nav, Inga Vanaga... ir, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
2013_10_17-seq47 spokenText "Cienījamie kolēģi, es atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt pat komisijas telpās.".
2013_10_17-seq45 spokenText "Kolēģi, es atgādinu par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi pēc 5 minūtēm.".
2013_10_17-seq44 spokenText "Paldies. Tā kā ir atlicis mazāk par piecām minūtēm, tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.".
2013_10_17-seq43 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strauji tuvojamies kārtējā budžeta pieņemšanai, un tas liek mums paskatīties uz to, cik patiesībā esam gatavi bez ārējas kontroles un uzraudzības pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus. Diemžēl nākas secināt, ka mums vēl jāmācās un daudz jāmācās, lai mēs tos pieņemtu valstiski, jo mūsu politiskās kultūras un dialoga māksla ir stipri viduvējā līmenī. Tā, kā jau teica Parādnieka kungs, jāsaka arī man: uzplikšķināt sev uz pleca mēs paspēsim vienmēr, bet jāskatās, kāds tad reāli ir tas budžets, kas ir atnācis uz Saeimu. Un sajūta ir tāda, ka ministri ir strādājuši katrs atsevišķi, nevis visi kopā. Arī cienījamā Saeimas priekšsēdētāja publiski atzinusi, ka ir sašutusi par brāķiem šajā budžetā. Arī mēs visi, iepazīstoties ar budžeta priekšlikumiem, secinām, ka ne viens vien priekšlikums ir vismaz diskusiju vērts, ja ne noraidāms. Par vienu no šādiem brāķiem gribu jums atgādināt. Tā sauktais valdes locekļa nodoklis. Nav īsti saprotams, kāpēc laikā, kad VID ziņo par budžeta ieņēmumu pārpildi, 2013.gada deviņos mēnešos ieņemot jeb iekasējot par 197 miljoniem latu vairāk nekā šādā pašā periodā pērn un par 137 miljoniem latu jeb 4 procentiem virs plānotā ieņēmumu apjoma, kuru attiecībā uz šo laika posmu prognozēja pērn, Finanšu ministrija un Ministru kabinets virza jaunu nodokļu politiku, nevis analizē to, kāpēc ir vērojama uzņēmēju iznākšana no ēnu ekonomikas, bet - tieši pretēji! - veicina visa veida mazo uzņēmēju dzīves apgrūtināšanu ar jauniem nodokļiem, turklāt šādā veidā sekmē viņu emigrāciju uz tuvākajām kaimiņvalstīm. No savas pieredzes varu teikt, ka jau vairāki uzņēmēji, mazie uzņēmēji, ar kuriem esmu šajā periodā ticies un runājis, apsver savu uzņēmumu dislocēšanu Igaunijā, pārreģistrēšanu Igaunijā. Nemaz negribu runāt par to, cik absurda, manuprāt, ir šobrīd populārā vēršanās pret mikrouzņēmumu nodokļiem, nediversificējot tos pēc ieņēmumu apjoma. Gribas teikt, ka visnesaprotamākie šajā budžeta paketē ir plānotie grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Un ko tie paredz? Atgādināšu jums! Turpmāk tiem uzņēmumu valdes locekļiem, kuri ir arī uzņēmumu īpašnieki un strādā bez algas vai kuru alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, būs katru mēnesi jāmaksā sociālais nodoklis minimālās algas apmērā - neatkarīgi no uzņēmuma faktiskajiem mēneša ienākumiem. Šis tā sauktais valdes locekļa nodoklis ir brāķis, kas var nodarīt būtisku kaitējumu ne tikai Latvijas biznesa attīstībai, nostādot nevienlīdzīgā situācijā valdes locekļus uzņēmumos ar dažādu nodarbināto skaitu un īpašnieku struktūru, bet tas var draudēt arī ar jaunām starptautiskām tiesvedībām Eiropas Savienības tiesā, jo ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesas judikatūru. Valdes locekļu nodoklis būs trieciens tieši godīgajiem uzņēmējiem, īpaši viņu darbības sākumposmā, tāpēc šie uzņēmumi var izlemt izbeigt savu darbību, nespējot nomaksāt papildu nodokli. Tātad šis nodoklis budžetā nemaz neienāks. Savukārt negodīgajiem uzņēmumiem, kuri šobrīd izvairās no nodokļu nomaksas, turpmāk nodoklis būs jāmaksā tikai minimālās algas apmērā. Tas ir absurds pēc būtības, jo summu, ko VID nevēlas iekasēt no negodīgajiem, turpmāk prasīs samest visiem - tostarp godīgajiem un mazajiem uzņēmumiem. Iecerētais valdes locekļa nodoklis ietver vairākas būtiskas tiesiskuma problēmas. Likums „Par sociālo nodokli” nosaka, ka to var piemērot tikai tad, ja pastāv ar sociālo nodokli apliekamais objekts. Parasti darba ņēmēju gadījumā ar sociālo nodokli apliekamais objekts ir darba alga, taču konkrētie likuma grozījumi par vienīgo kritēriju ir izvirzījuši tikai uzņēmuma gada apgrozījumu 7000 eiro jeb 4919 latu apmērā. Jāuzsver, ka gada apgrozījums un uzņēmuma mēneša ienākumi, no kuriem var atļauties maksāt algu, ir divi dažādi lielumi. Un apgrozījums pats par sevi vēl nenozīmē arī ienākumus, bet uzņēmuma apgrozījumu var veidot arī neveiksmīgi paņemti līzinga maksājumi. Godprātīgi uzņēmēji tos, piemēram, cenšas maksāt arī tajos gadījumos, kad uzņēmums reāli saimniecisko darbību neveic, bet vēlas tomēr godīgi norēķināties ar kreditoriem. Šādā situācijā joprojām ir daudz uzņēmumu, kuri ir izvēles priekšā - nogaidīt vai godīgi nokārtot agrākās kredītsaistības, cerot uz ekonomikas augšupeju. Biedrība „Demokrātiskie patrioti” vēlas uzsvērt: Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim ir savi pienākumi, kas jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un ka viņš ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem. Tas nozīmē, ka valdes loceklim arī jāļauj brīvprātīgi veikt visus darbus nolūkā sekmēt uzņēmuma peļņas gūšanu vai izvairīšanos no zaudējumiem. Jāņem vērā, ka valdes loceklis attiecībās ar uzņēmumu neatrodas neaizsargātā pozīcijā, kā tas ir, piemēram, darba tiesiskajās attiecībās starp darba devēju un darba ņēmēju, tāpēc trūkst pamata jaukties šo pušu privāttiesiskajās attiecībās. Ja Saeima uzliks par pienākumu maksāt algu valdes loceklim par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, tad godprātīgajam uzņēmējam tiks uzlikts papildu slogs. Mēs esam pret šādiem papildu slogiem. Tāpēc ņemot vērā visu, ko es minēju, lūdzu Saeimas deputātus neatbalstīt valdes locekļa nodokļa ieviešanu un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nopietni apsvērt šo priekšlikumu izņemšanu no likumprojektu paketes. Paldies. (No zāles dep. J.Tutins: „Neatbalsti budžetu!”)".
2013_10_17-seq42 spokenText "Paldies. Vai deputātam Staltam pietiks ar 11 minūtēm? Tātad vārds deputātam Dāvim Staltam.".
2013_10_17-seq41 spokenText "Augstā Saeima! Šodien premjers sāka citēt jau klasiķus. Arī es gribu sākt ar to, jo man liekas, ka viss budžeta sagatavošanas un apspriešanas process notiek ļoti lielā steidzamības kārtā, sasteigtības kārtā. 19.gadsimta vidū Krievijā bija tāds kolektīvs autors, kuru sauca Kuzma Prutkovs. Viņam ir šodien ļoti aktuāls teiciens, kas skan šādi: „Steidzamība ir nepieciešama, vienīgi ķerot blusas.” Diemžēl steidzamības režīmā, steidzamības gaisotnē notika diskusijas. Apspriežot budžeta projektu, notika kašķēšanās starp ministrijām un ministriem, starp atsevišķām frakcijām un frakciju pārstāvjiem. Steidzamības kārtā tika virzīti un atsaukti ultimāti, un tā rezultātā ļoti bieži parādās pusfabrikāti. Vienīgais varbūt... ja ne gluži vienīgais, tad viens no nedaudzajiem likumprojektiem, ko „Saskaņas Centra” frakcija atbalstīs, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Kāpēc? Tāpēc, ka šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir vēl viens likumprojekts, ko iesniedzis Ministru kabinets, ar tādu pašu nosaukumu - „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā””, ar kuru valdība grasās vispār atteikties no piedalīšanās palīdzības sniegšanā tieši šinī ļoti svarīgajā jautājumā. Piedāvātais likumprojekts, dabīgi, ir solis pareizajā virzienā, tomēr es gribu atzīmēt vienu lietu. Šodien daudzi runāja par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un par tām veiksmēm, ko tā sola. Taču piedāvātais likumprojekts ir domāts tieši tam, lai kompensētu šo elektroenerģijas sadārdzinājumu mājsaimniecībām, kas tiek plānots vai paredzēts liberalizācijas rezultātā. Bet ko mēs darīsim ar siltumenerģijas sadārdzināšanu, kas ir tieši saistīta ar elektroenerģijas ražošanu? Kāda veida palīdzību mēs sniegsim šeit? 2014.gada budžeta projektā ir paredzēts, ka tikai elektroenerģijas pabalstu segšanai vien ir paredzēti 2,7 miljoni latu. No kurienes ir parādījies šāds skaitlis? Tā bāze ir 47,3 tūkstoši trūcīgo personu, kuras var griezties pēc šāda veida palīdzības. Šo kārtību, starp citu, Ministru kabinets sola izstrādāt un apstiprināt tikai vēlāk, turklāt nenoteiktā laika posmā, taču faktiskais pretendentu skaits ir gandrīz četras reizes lielāks. Ko mēs darīsim ar tiem, kuri arī būs tiesīgi pretendēt uz šiem pabalstiem? Ko mēs vispār darīsim ar pabalstu izmaksas sistēmu kā tādu, jo ar to nodarbojas nevis valdība, bet pašvaldības? Kāda loma ir atvēlēta pašvaldībām un kāda daļa pabalstos tiek maksāta no valsts puses? Visi tie ir jautājumi, uz kuriem likumprojekts un arī budžeta projekts nesniedz atbildes. Kā mēs varēsim visu šo lietu sakārtot tā, lai kardināli negrozītu budžetu, un turklāt to izdarīt diezgan īsā laika posmā? Es domāju, ka tas viss liecina par to, ka ar katru dienu diemžēl pieaug valdības rīcībnespēja, un nākamajā gadā tā var sasniegt kritisko masu; par to liecina visa iepriekšējā prakse, gatavojot budžetu. Jau izskanēja viedoklis, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija neatbalstīs likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”. Es netaisos piesaukt papildu argumentus šim lēmumam, bet es gribu teikt, ka ar budžeta lietām tomēr jānodarbojas nopietnāk un daudz pārdomātāk, nekā tas ir darīts līdz šim. Paldies.".
2013_10_17-seq39 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man bija patīkami dzirdēt Ministru prezidenta teikto, ka beidzot mēs esam saņēmuši budžetu kā Salaveča dāvanu. Un acīmredzot arī tie naudas līdzekļi, kurus mēs piešķiram, tiek uzskatīti par Salaveča dāvanu, kas arī ir patīkami. Man zināmā mērā patīkamus mirkļus sagādāja budžeta sagatavošana iesniegšanai Saeimā. Tā kā politikā esmu ne jau pirmo gadu, tad kaut kā bija pierasts, ka parasti koalīcija sagatavo budžetu un pēc tam tiekas ar opozīciju, lai pārrunātu atsevišķas kutelīgas lietas, lai izskaidrotu vienu vai otru pozīciju un nonāktu pie kaut kāda kopsaucēja. Tagad tas lielākais cirks notika koalīcijas iekšienē, kur tika uzstādīti vieni vai otri, vai trešie ultimāti, un bija pat dīvaini skatīties, kā viens koalīcijas partneris iedzen stūrī visus pārējos un diktē spēles noteikumus. Mēs varētu šodien... un pēc idejas pat vajadzētu daudz diskutēt par to, ko valdība kārtējo reizi nedara. Valdība kārtējo reizi nepilda savas starptautiskās saistības, ja mēs runājam par aizsardzības budžetu. Valdība nepilda tos likumus, kurus mēs šeit, Saeimā, esam pieņēmuši, kaut vai par finansējumu zinātnei un vēl veselai virknei citu pozīciju. Valdība nepilda savus solījumus un apņemšanās, ko arī Seržanta kungs jau minēja. Bet jautājums skar ne tikai veselības apdrošināšanu, tas skar ne tikai ugunsdzēsējus, glābējus, bet tas pats skar arī robežsargus, tas pats skar arī policistus un tā tālāk. Mēs komisijā ne reizi vien esam diskutējuši par to, ka mums jābūt vienotai algu sistēmai visās struktūrās, kuras ir mūsu pārraudzībā, - gan robežsargiem, gan policistiem, gan armijniekiem, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem. Bet diemžēl tas tā nav. Mēs varam mazliet priecāties par to, ka iekšlietu sistēmas darbiniekiem būs palielināta alga mazliet, bet ne kardināli. Ne vienreiz vien mēs arī komisijā esam diskutējuši par likumprojektu kvalitāti, par to, kādus mēs tos saņemam un izskatām Saeimā. Šodien arī... Budžeta paketē mums ir iesniegts likumprojekts „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos”. Pati ideja, manuprāt, būtu ļoti atbalstāma, bet ir vairāki jautājumi. Komisijas sēdē piedalījās arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, kā arī atsevišķi ierēdņi, bet viņi diemžēl nebija spējīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Un pamatjautājums: kas ir domāts ar šo „izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos”? Kādā jomā tas darbosies? Par kādiem komunikācijas tīkliem, par kādu stratēģisko komunikāciju mēs runājam? Verbālo? Seksuālo? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Seksuālo! Seksuālo!”) Par ko mēs vispār runājam?! Arī pats likumprojekts nesniedz atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem. Kas ir domāts ar šo „izcilības centru”? Ar ko tas nodarbosies? Izlasiet uzmanīgi šo likumprojektu! Jūs diemžēl neradīsiet atbildes uz šiem jautājumiem. Arī pašā likumprojekta tekstā diemžēl nav skaidrojuma, kas, šī likumprojekta izpratnē, ir domāts ar stratēģisko komunikāciju. Turklāt, ja mēs runājam par stratēģisko komunikāciju, tādā gadījumā būtu jānodala, vai mēs runājam par stratēģisko komunikāciju militārajā jomā vai civilajā jomā, tāpēc ka tur ir būtiskas atšķirības. Pabrika kungs! Ja mēs runājam par stratēģisko komunikāciju, tad mums būtu jābūt skaidrībai, par kādu stratēģiskās komunikācijas definīciju... kādai stratēģiskās komunikācijas definīcijai mēs piekrītam: vai tai, kas ir izplatīta Amerikas Savienotajās Valstīs, vai tai, kas ir vairāk pieņemta NATO ietvaros? Igaunijā ir perfekti definēts, ko igauņi saprot ar jēdzienu „stratēģiskā komunikācija militārajā jomā”, taču diemžēl mēs nevaram saņemt atbildi uz šo jautājumu (šī likuma izpratnē). Kas ir stratēģiskā komunikācija? Kāds instruments tas ir? Vai tā ir publiskā diplomātija? Sabiedriskās lietas? Starptautiskā apraide? Vai tās ir informācijas operācijas? Diemžēl arī pats likumprojekts neatbild uz šo jautājumu. Un, kā es jau sākumā teicu, Ministru prezidents nosauc šo budžetu par Salaveča dāvanu. Bet, neskatoties uz to, ka ir vesela virkne neskaidru jautājumu - praktiski nav atbildes ne uz vienu jautājumu! -, valdība ar dāsnu roku pieņem lēmumu: 3,2 miljonus iedalīt šī centra, izcilības centra, izveidei. Komisijā tika uzdoti jautājumi: „Kā tad jūs šo naudu izlietosiet? Cik līdzekļu ir domāts ēkas remontam, cik ir domāts štatiem? Kāds ir plānotais atalgojums? Kā tiek plānots izlietot šos naudas līdzekļus?” Diemžēl arī uz šiem jautājumiem mēs nesaņēmām atbildi, tāpēc ka neviens nebija spējīgs sniegt atbildes. Tāda ir tā mūsu attieksme pret to, kā mēs dalām miljonus! Uz otro lasījumu, tā kā kvota noteikti būs pozīcijas deputātiem paredzēta, mēs diskutēsim par to, par cik lielu summu kādai skolai ir jāsalāpa jumts, cik ir vajadzīgs naudiņas vienai vai otrai baznīcai, aizmirsdami, ka tā ir pavisam citu institūciju kompetence: tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas vai Labklājības ministrijas, vai jebkuras citas ministrijas kompetence. Mēs un valdības pārstāvji ar vieglu roku parakstām līgumus par to, ka Eiropas Kosmosa aģentūrai mēs iedalām 1,5 miljonus eiro. Ko mēs tur darīsim? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Lidosim!”) Kas būs jādara? Arī tas absolūti nav skaidrs. Tajā pašā laikā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija divas reizes ir pieņēmusi lēmumu par to, ka uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes būtu jāizveido Nacionālās drošības akadēmija, kur tiktu izveidoti arī vairāki zinātniskās pētniecības centri. Un viss tas prieks maksātu šos pašus 3 miljonus, bet tam mēs naudu nevaram atrast. Kad mums pietrūkst speciālistu absolūti visās jomās, mēs nevaram atrast naudu, lai mums normāli varētu darboties Probācijas dienests. Ja Probācijas dienesta darbinieki būtu normāli strādājuši, pareizāk sakot, ja viņiem būtu bijis nepieciešamais finansējums, tad acīmredzot mums nebūtu šī negadījuma un bruņotā laupītāja meklēšanas Rēzeknē. Kāpēc mēs nevaram atrast 200 tūkstošus latu, lai samaksātu robežsargu kinologiem? Bet vienkārši dalīt miljonus pa labi un pa kreisi, turklāt nesaprotot, kur tie paliks, - to mēs varam „uz sitienu”. Es nesaprotu šādus iesniegtos likumprojektus un nesaprotu arī valdības attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri gādā par drošību mūsu valstī. Tieši šī iemesla dēļ es nevaru atbalstīt šo budžetu. Paldies.".
2013_10_17-seq37 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Īsti tā kā nebiju gatavojies šodien runāt, domāju par to, ka atklāšu savas sentences jau konkrētu priekšlikumu apspriešanas laikā, bet viena informācija, ko šodien izlasīju presē, tomēr manus plānus mainīja. Runa ir par to, ka nupat es izlasīju, ka valdība Pavļuta un Vilka kungu personā Prudentia konsultantiem plāno izdalīt 30 miljonus eiro (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!”), kurus viņi varētu... varētu izveidot riska kapitāla fondus un ieguldīt šo naudu pagaidām nezināmos Eiropas uzņēmumos ar domu, ka varbūt izdosies nopelnīt. Turklāt, ja neizdosies nopelnīt vai varbūt pat kaut kas tiks zaudēts, tad vienīgās nepatikšanas, kas viņiem draud, ir Latvijas garantijas. Vadības vārdiem runājot, būs cietusi konkrētā riska kapitāla fonda pārvaldītāja reputācija. (No Nu, apmēram tāds tad arī mūsu budžets izskatās, jo premjeram, protams, ir taisnība, ka ir atrasti zināmi līdzekļi tiem, kuriem tie visvairāk ir vajadzīgi, bet tajā pašā laikā milzu nauda tiek tērēta dažādām šādām lietām, dažām politikas izstrādēm, un, pat izanalizējot, teiksim, šī konkrētā pasākuma sīku aprakstu, tur pie labākās gribas nekādu sauso atlikumu atrast neizdodas. Un tāpēc es arī gribu pateikt paldies Ozoliņa kungam par ideju par ultimātiem un tā tālāk. Vēl es arī gribu pateikt, ka man šajā budžetā būs pieci priekšlikumi un ka visi šie pieci priekšlikumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu to cilvēku darba apstākļus, kuri ikdienā rūpējas par mūsu drošību. Tās nebūs lielas summas, un būs arī norādīti avoti, no kurienes tās varētu bez lielām pūlēm paņemt. Un viens no šiem pieciem priekšlikumiem būs mans personiskais - viena cilvēka ultimāts. Ja tas tiks atbalstīts, es atbalstīšu budžetu, bet ja ne... Konkrēti tā ir apdrošināšana glābējiem, ugunsdzēsējiem, kuri joprojām strādā bez apdrošināšanas. Ja tas netiks atbalstīts, tad manu atbalstu jums nedabūt. (No zāles dep. I.Zariņš: „Ultimāts!”) Paldies.".
2013_10_17-seq35 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātais premjera kungs! Kolēģi! Budžets, kuru mēs šobrīd apspriežam, protams, ir cienīgs, lai par to runātu. Tas ne tuvu nav ideāls. Ideālu budžetu mēs nez vai šogad dabūsim, bet vismaz uzlabot to mēs varēsim laikā starp lasījumiem. Šeit es noteikti varu piekrist Saeimas priekšsēdētājas kundzes teiktajam par pavadošo likumprojektu paketi, ka tur ir daudz nepiedodamu brāķu, bet uzsist sev uz pleca mēs noteikti vēl paspēsim, un daudzi to te jau ir izdarījuši un vēl izdarīs. Bet es tomēr vairāk gribētu pievērst uzmanību tam, kas mums būtu darāms laikā starp lasījumiem - līdz galīgajam lasījumam. Premjera kungs minēja demogrāfiju, un arī es gribu pievērst Saeimas kolēģu uzmanību tam, ka tā sauktā demogrāfijas pakete jeb atbalsts māmiņām un vecākiem ar bērniem nemaz šajā budžeta paketē vēl nav ietverts. Mēs par to vēl tikai spriedīsim, iekļausim un, es ceru, arī pieņemsim. Un arī premjera kunga pieminētās problēmas ir radušās tikai un vienīgi tāpēc, ka mums, Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas locekļiem un citiem kolēģiem, nākas cīnīties ar Labklājības ministriju, lai tā piekrīt ieviest gan nākamā gada budžetā, gan arī ilgtermiņa budžetā atbalsta mehānismus vecākiem ar bērniem. Ja Labklājības ministrija, Finanšu ministrija un viss Ministru kabinets būtu pieņēmis tās jaunās politikas iniciatīvas, kas tika iesniegtas atbilstošā kārtībā 2013.gada vidū, pat tā pirmajā pusē, kā raksta Labklājības ministrija, kura, cita starpā, paredzēja divas būtiskas lietas: pirmā - minimālā vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta palielināšana līdz 140 latiem - un vēl otrā lieta, kas īpaši sniegtu atbalstu nodarbinātajiem vecākiem, pagarinot šā vecāku pabalsta izmaksas termiņu, līdz bērns sasniedz 1,5 gadu vecumu, saglabājot šos pašus 70 procentus no bruto algas, kas šobrīd vecākiem ir noteikti, līdz bērns sasniedz gada vecumu. Ja šāda iniciatīva būtu pieņemta budžeta izstrādes sākuma stadijā, tad viss būtu kārtībā un varētu teikt, ka budžetā ir pareizi uzsvari ielikti jau pašos pirmsākumos. Diemžēl tas tā nav. Un tad, kad no premjera publiski dzirdam tādus izteicienus, ka īstenībā to, ko Labklājības ministrija tagad ir saveidojusi un iesniegusi Ministru kabinetā un Ministru kabinets, griežot zobus, ir pieņēmis... ka īstenībā Labklājības ministrija ir pildījusi tikai pastnieka funkcijas. Un, ziniet, premjera kungs, tad jau sanāk tā, ka tas pastnieks ir ar tādām čekistiskām ievirzēm, jo vienīgi čekisti ne tikai nogādā adresātam vēstuli, ko rakstījis ir tas, kurš vēlas nodot šo konkrēto ziņu adresātam - šinī gadījumā Saeima vecākiem ar bērniem -, bet arī izrevidē to, ievieš savas korekcijas un vēl interpretē. Nu tad es aicinātu varbūt, ja tādas iezīmes ir raksturīgas Labklājības ministrijai... Tad nu ļaujiet mums pašiem izstrādāt, dodiet resursus, lai mēs ar atbilstošiem cilvēkiem, atbilstošiem ierēdņiem profesionāli varam to izdarīt! Jo anotācija, kas ir klāt pavadošajiem likumprojektiem, par kuriem mēs šodien, es saprotu, vēl spriedīsim, ir gana absurda. Un vēl par dažām lietām, kas nav saistītas tieši ar demogrāfijas paketi, bet, runājot par brāķiem, šeit ir pieminamas. Konkrēti valdes locekļu aplikšana ar nodokli. Tur rodas vēl tāda problēma. Iedomāsimies situāciju, ka ir kāda māmiņa, kura strādā valsts iestādē un saņem cilvēka cienīgu algu vai privātā uzņēmumā saņem cilvēka cienīgu algu un kura tagad dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un kurai, starp citu, ir arī personīgais uzņēmums, kur viņa kā valdes locekle, pieņemsim, ar savu vīra kungu... un abi divi daudzmaz... rada kaut kādu nelielu apgrozījumu, kas pārsniedz 7 tūkstošus eiro, un viņa nestrādā tur uz pilnu slodzi, tāpēc ka viņa reāli tur šo darbu nedara. Un tur nav cita cilvēka, kas strādātu. Kas notiks tanī gadījumā, ja atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem tiks uzskatīts, ka viņiem ir jāpiemēro aplikšana ar nodokli minimālās algas apmērā, nosakot to par ienākumu? Ļoti vienkārši: šī māmiņa nevarēs saņemt vecāku pabalstu! Vai tas nav acīm redzams brāķis? Vai tiešām nevarēja pamanīt to, ka tāda problēma varētu rasties un ka tas ir vienkārši netaisnīgi? Bet noteikti to ir iespējams vēl labot. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis. Ir labi izvirzīt mērķus, tas ir pirmais un galvenais, kas ir vajadzīgs. Mēs izvirzām mērķus un pēc tam meklējam instrumentus, kā tos sasniegt. Ja mērķis bija noņemt subsīdijas fosilo energoresursu ražotājiem, proti, tiem, kas ražo elektroenerģiju no fosilajiem energoresursiem, tad viss šis mērķis netiek sasniegts. Un mēs arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā runājām par to, ka tur ir vairākas problēmas. Pieņemsim, tāda greiza lieta: tāds instruments kā OIK apmērs biogāzes ražotājam joprojām ir piesaistīts dabasgāzei. Tas nav novērsts! Es nesaku, ka tas ir kaut kas ārkārtējs un ka tas nav labojams; Ekonomikas ministrija ir apņēmusies šo jautājumu sakārtot, un varbūt mēs ieviesīsim arī kādus grozījumus saistībā ar šo nodokļa likmi. Es ceru, ka ieviesīsim. Jo, piemēram, no biogāzes... Elektroenerģijas ražotājiem, kuri pilnībā izmanto siltumu, kuri izmanto arī sadzīves atkritumus vai no dzīvniekiem radušos atkritumus, lai ražotu no tā enerģiju, tātad pilnu ciklu nodrošina... šiem uzņēmumiem vajadzētu būt īpašām... īpašiem nodokļu samazinājumiem. Un trešā lieta, ko mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pārrunājām un kas arī ir greiza, ir dabas resursu nodokli... ar dabas resursu nodokli aplikt arī tādas mazās hidroelektrostacijas, kuras nesaņem nekādas subsīdijas no valsts un kuras ir nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai nenodarītu kādu kaitējumu dabai, - nodrošinājušas, izbūvējušas speciālus zivju ceļus un - tas man personīgi ir svarīgi! - arī laivošanas ceļus, jo pašas lielākās problēmas ar mazajām HES ir tieši tās, ka pa tām upēm, kur kādreiz ir gana daudz ar laivām braukts, laivots... ka tagad tas vairs nav īsti iespējams, jo tās ir vienkārši sagandētas. Tas, ka mums mazās HES ir jāpiespiež šos nosacījumus un šīs prasības izpildīt, - tas ir skaidrs, bet, ja tās ir izpildījušas, tad no tām ņemt vēl papildu naudu ir vienkārši nekrietni. Ir noteikti vēl vairākas lietas, kas ir pieminēšanas vērtas, bet mēs šos jautājumus, šīs lietas apspriedīsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un, es ceru, nākošā gada budžetu būtiski uzlabosim, pieņemsim arī demogrāfijas paketi; visi strādās vienam mērķim, nevis mēģinās padarīt šo lietu par absurdu un nekam nevajadzīgu. Noteikti atbalsts māmiņām, vecākiem ar bērniem ir nepieciešams, un es ceru, ka mēs to arī budžetā atbilstoši iestrādāsim. Paldies.".
2013_10_17-seq33 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klātesošie ministri! 4,2 procentus no iekšzemes kopprodukta mums sola Ministru prezidents nākamajā gadā, kad ieviesīsim un īstenosim to budžetu, kuru mēs šodien skatām. Tas ir stagnācijas, nevis ekonomiskā izrāviena budžets! Teiksim to atklāti! Ne par kādu ekonomisko izrāvienu, kurš ir sludināts par Nacionālā attīstības plāna prioritāti, vispār nav... nevar būt runas. Lai sasniegtu Eiropas valstu labklājību vēl šīs paaudzes, Latvijas paaudzes, dzīves laikā, valstij ir jādubulto savi ienākumi vienas paaudzes laikā. Šādu izaugsmi nodrošina iekšzemes kopprodukta pieaugums - 7 procenti gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Pasaules Banka 2008.gadā sastādīja izaugsmes ziņojumu, kurā secina, ka 7 procentu pieaugumu var sasniegt, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 30 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas. Latvijai tas būtu šogad apmēram 1 miljards latu, bet, ņemot vērā, ka mums vēl jāpārvar krīzes izraisītais privātā sektora investīciju trūkums, droši vien nākamajā gadā vajag investēt vēl vairāk. Latvija nav pat tuvu šādām investīcijām! Es varu piekrist, ka šis budžets ir valdības pēdējo trīs gadu... ilgas, konsekventas politikas produkts, kurš vainago skarbo taupību. Viens no šīs politikas mērķiem ir valsts budžeta samazinājums, cik vien iespējams, līdz ar to, cik vien iespējams, arī budžeta deficīta samazinājums līdz nullei, bet nav ne vārda par to, ka Latvijai bez valsts parāda ir vēl viens parāds, par ko es visu laiku atgādinu, kad man ir iespēja runāt no šīs tribīnes, un tas ir privātā sektora parāds. Bieži vien privātā sektora parādu raksturo ar tekošā konta deficītu. Valstij tas ir ļoti tuvs nullei. Kaut arī negatīvs, bet šis kumulatīvais rādītājs patiesībā zināmā mērā slēpj valsts īstās konkurētspējas pakāpi, nevis to raksturo, jo tajā ietilpst arī Eiropas Savienības nauda, arī tā nauda, kuru mēs saņemam no Latvijas tautiešiem - no Īrijas un Anglijas, no Zviedrijas un Vācijas -, kuri sūta šo naudu atpakaļ uz mājām, uz Latviju. Par patieso Latvijas konkurētspējas rādītāju, par privātsektora parādu, liecina ārējās tirdzniecības deficīts - šī starpība starp importu un eksportu. Un šogad tie joprojām pēdējā ceturksnī ir aptuveni 30 procenti - tātad imports pārsniedz eksportu par 30 procentiem. Es arī gribētu zināt - varbūt jūs to nododiet, cienījamais Ministru prezident, ekonomikas ministram -, cik liela ir tranzīta daļa mūsu eksportā, jo līdz šim par šādu rādītāju neviens nestāstīja, bet, cik zinu, tā ir ap 10 procentiem. Un tas ir ļoti svarīgi! Ja tas ir tranzīts, tad mēs labi saprotam, no kurienes nāk šis tranzīts un uz kurieni tas aiziet. Un, ja tiešām Krievijai būs nopietnas problēmas, kā Dombrovska kungs tikko mums stāstīja, tad tas nozīmē, ka mūsu eksports saruks vismaz par vienu desmitdaļu. Vai tas nozīmē, ka mūsu eksports ir stabils? Domāju, ka ne! Tālāk. Lai pārvarētu ārējās tirdzniecības deficītu, cik vien iespējams, imports ir jāaizstāj ar iekšzemē saražotu produkciju, un, kā rāda Centrālā statistikas biroja dati par ekonomikas attīstību otrajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukta pieaugumu lielā mērā noteica operācijas ar nekustamajiem īpašumiem un arī būvniecība. Šajā gadā nekustamā īpašuma cenas ir augušas ātrāk nekā iek��zemes kopprodukts, un tas nozīmē, ka mēs īstenībā atkal esam nonākuši pie jauna cenu burbuļa pamatnes. Īpaši kritiski budžets izskatās tieši eiro ieviešanas priekšvakarā. Un te nu ir manas uzrunas atsevišķa lappuse. Dombrovska kungs teica, ka eiro novērsīs visus riskus, ar kuriem saduras citas valstis, kas nav Eiropas Savienības sastāvā. Dombrovska kungs, Eiropas Savienība nenovērsa riskus ne Spānijai, ne Portugālei, ne Īrijai. Vēl vairāk! Es varu teikt, ka tās valstis, kas iestājās Eiropas Savienības eirozonā ar tādu pašu ārējās tirdzniecības budžeta deficītu... ka Spānija un Īrija sastapās un arī Latvija pēc tam sastapsies ar ļoti nopietnām problēmām savā ekonomiskajā attīstībā. Sākumā viss bija ļoti labi, bet pēc tam sākās problēmas. Un šo problēmu avots bija nevis valsts izšķērdība, bet tieši privātā sektora aktivitāte, kas patiesībā ieguldīja lielākus savus līdzekļus nekustamajos īpašumos, kā tas notika Spānijā, bet pēc tam, sākoties ekonomiskajai krīzei, aizgāja! Un Eiropas Savienība un eiro nemaz nelīdzēja šīm valstīm. Tikai pēc tam sākās sarunas par to, ka ir jānodrošina aktivitāte, ka ir jāsargā bankas, ka bankas ir jākontrolē. Taču vēl līdz šim laikam Eiropas Savienībā, eirozonā, tāpat arī Latvijā nav mehānisma, kurš nodrošinātu zemu inflāciju un cenu regulējumu. Līdz ar to, piedodiet, jūsu apsvērums par to, ka eiro kaut ko glābs, patiesībā maldina Saeimu un maldina arī mūsu sabiedrību. Gan Spānija, gan visas pārējās valstis, kas sastapās ar krīzi, ar nopietnām problēmām, pildīja Māstrihtas kritērijus bez izņēmuma. Tām visām bija pārpalikumi arī to budžetos, bet tas nelīdzēja. Līdz ar to finanšu disciplīna var tikt uzskatīta par vienu no detaļām tieši ekonomikas plānošanas mehānismā, bet reducēt visu uz fiskālo disciplīnu ir vienkārši nepareizi un ekonomiski nepamatoti, zinātniski neprecīzi. Es arī par Vāciju gribētu jums pateikt, Dombrovska kungs! Vācijā tiešām kā kultūras elements ir nopietna disciplīna katram konkrētam indivīdam, kā arī valstij kopumā. Ar to var lepoties ne tikai Vācija, bet arī visi tie cilvēki, kas uzskata Vāciju par vienu no tām valstīm, kuras nodrošina mūsu kopējo savienību... Eiropas Savienības autoritāti pasaulē. Bet, no otras puses, visas Rietumeiropas avīžu slejas ir pilnas ar analīzi, kura apliecina, ka lielā mērā Vācijas sekmes ir... tika garantētas ar to, ka tā piebremzēja iekšējo pieprasījumu, līdz ar to veicinot eksportu. Tā kā viņi vēl klāt dabūja bez riska eksporta tirgus Dienvideiropā, viņiem izdevās saglabāt... izdevās izkļūt no tām problēmām, ar kurām sadūrušies tieši tie tirgi, noieta tirgi, kurus viņi izmantoja savam ekonomiskajam nolūkam. Vācijai nevar pārmest! Tā rīkotos jebkura valsts. Bet vienkārši mums, Latvijai, kam ir tās problēmas, par kurām es mēģināju tikko jums pastāstīt, Vāciju likt par paraugu vienkārši nav korekti. Kādi resursi ir Latvijai tagad, stājoties eirozonā? Latvija patiesībā ir atbruņota pēdējo 20 gadu laikā: Latvijas Banka kopš 1998.gada nedrīkst kreditēt valdību, pirkt valdības vērtspapīrus, līdz ar to - pildīt savas galvenās funkcijas. Atgādināšu, ka visās valstīs centrālās bankas tika nodibinātas, lai sekmētu valsts saimnieciskās darbības atjaunošanu. Tā, piemēram, 19.gadsimta sākumā Napoleons Bonaparts nodibināja Francijas centrālo banku, lai darītu to pēcrevolūcijas periodā - pēc tam, kad Francija bija nonākusi dziļā recesijā. Kas mums paliks tagad, pēc tam, kad mēs būsim atteikušies no neatkarīgas fiskālās politikas, no monetārās politikas? Esam ļoti tuvu tam, atsakoties no lata un pārejot uz eiro. Mums palikuši nodokļi. Par nodokļiem. Galvenās to funkcijas: pirmā - aizpildīt kasi. Ar to mēs nodarbojamies ļoti aktīvi. Otrā funkcija - motivēt uzņēmējus darboties sabiedrības attīstībai, nevis tikai personīgajam tēriņam. Šeit ir gan problēma. Es uzskatu, ka tieši fiskālais nolūks ir galvenais valdības un Finanšu ministrijas politikā attiecībā uz nodokļiem. Tiek ieviesti trīs jauni nodokļi. Īpaši amizants ir subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kas ir savādi saistīts ar elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu. Vakar mēs uzklausījām Ekonomikas ministrijas pārstāvi, kura patiesībā nevarēja pārliecinoši atbildēt ne uz vienu jautājumu, kādēļ šis nodoklis ir ieviests. Nav nekādas skaidrības, kāds ir tas atbalsta mehānisms, kurš būs nodrošināts, lai šo nodokli... nodokļa izpildi pēc tam virzītu tiem ražotājiem, kuri patērē elektroenerģiju. Nav skaidrs, vai patiešām valsts ir sagatavojusies, lai saskaņotu šo atbalsta mehānismu ar Eiropas Komisiju. Mums stāstīja, ka jau aprīlī viss būšot saskaņots. Patiesībā tie, kas nodarbojas ar Eiropas Komisijas lietām, ļoti labi zina, ka šāds saskaņojums prasīs ne mazāk par diviem gadiem. Nav skaidrs, vai ir sagatavots juridisks izvērtējums tam, lai šādu atbalsta mehānismu iedzīvinātu. Vēl par vienu risku, kas ir ļoti svarīgs. Patiesībā šis nodoklis grauj veselu nozari, kas Latvijā izveidojusies uz Eiropas Savienības resursu rēķina. Tas nozīmē, ka mēs īstenībā tos līdzekļus, ko saņemam mūsu atjaunojamās enerģijas ražošanai, tagad nu kaut kā pārkvalificējam pavisam citiem nolūkiem. Manuprāt, tas ar Eiropas Savienības fondu politikas mērķiem ir pretrunā un zināmā mērā grauj Eiropas Komisijā uzticību attiecībā uz Latvijas Republiku. Un pēdējais, par ko es gribu pateikt sakarā ar šo nodokli. Visas analīzes liecina, ka rentabilitāte atjaunojamās enerģijas nozarei ir ap 12 procentiem. Ieviešot subsidētās elektroenerģijas nodokli, kas ir 10 procenti, mēs patiesībā bremzējam šīs ļoti perspektīvās nozares attīstību, kā es jau teicu - mēs to graujam. Es domāju, ka tas nav pieļaujams nekādā gadījumā! Es noslēgumā gribētu pateikt tikai vienu lietu, - to, ka mums nav citu iekšzemes avotu budžeta ienākumu gūšanai kā vien mūsu uzņēmēji. Un, ja mēs izmantosim nodokļus tikai tādēļ, lai vienkārši gūtu naudu kasē, fiskā, tad mēs īstenībā mūsu ekonomiku vēl vairāk piebremzēsim, nevis to paātrināsim. Bet es vēlreiz saku: ja mēs vēlamies no šīs bedres, kurā esam nokļuvuši ne tikai pasaules krīzes rezultātā, bet arī mūsu valdības un iepriekšējo valdību politikas rezultātā, izkāpt, mums ir jānodrošina ienākumi 7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta gadā. Par šādu skaitli - es vienkārši to novēlu jums, cienījamais Ministru prezident, un jūsu kolēģiem valdībā! - jums vajadzētu parūpēties! Bet šis projekts, kuru jūs mums ierosinājāt izskatīt Saeimā, krieviski runājot, ņikuda ņe goditsja, tātad neder nemaz. Līdz ar to es nevaru budžetu atbalstīt. Paldies.".
2013_10_17-seq31 spokenText "Augsti godājamais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Daži no mums brauc pa pasauli un stāsta par Latvijas panākumiem - kā Latvija pievārēja finanšu krīzi, kāds brīnišķīgs paraugs mēs esam citām valstīm, rakstām grāmatas par Latvijas panākumiem. Bet kas notiek īstenībā mūsu valstī? Es te skatos pa labi un redzu, ka mums diemžēl ir liels kadru trūkums Ministru kabinetā, ja pašlaik šeit ir tikai divi ministri, viens staigā, un vēl trīs ministri piedalījās no visiem ministriem. Tā ka interese no ministru puses ir ļoti zema. Nav noslēpums, kādas problēmas ir ar „Liepājas metalurgu”. Tā ir vienīgā metalurģijas kompānija Baltijā, tādu nav daudz pat Eiropas Savienībā. 1982.gadā dibināts uzņēmums, kas dod nozīmīgu ieguldījumu Liepājas ekonomikā, jo ar darba vietām nodrošina gandrīz 2 tūkstošus liepājnieku. Ne tik sen „Liepājas metalurgs” pabeidza tērauda ražošanas modernizācijas procesu. Mēs ieguldījām miljonus šajā kompānijā, bet šo unikālo uzņēmumu mēs varam ļoti drīz arī zaudēt. Diez vai šo faktu var pierēķināt mūsu panākumiem. Jautājums: kas bija atbildīgs par šo valsts galvojumu? Vēl viens mūsu „panākums” - problēmas ar nacionālo aviokompāniju airBaltic. Noslēgums ir tāds: ja starptautiskā šķīrējtiesa bijušā airBaltic vadītāja Bertolda Flika prasību atzīs par pamatotu, tad tas valstij varētu izmaksāt 16 miljonus latu. Kā norādīja Valsts kancelejas eksperts, valstij ir jārēķinās ar 15-16 miljonu latu lielu kompensāciju. No Flika pretenzijas izriet, ka viņš no valsts vēlas panākt 62 miljonus latu. Sakiet man, lūdzu, kas nesīs atbildību par šīm sekām? Citēšu šā cilvēka vārdus par mūsu valsti: „Būt bagātam Latvijā - ļoti lēti. Un man šī nodokļu sistēma ļoti piestāv. Bet būt nabadzīgam Latvijā - ļoti dārgi. Un tas ir šausmīgi.” Tā atzīmē Fliks. Taču viņam ir taisnība! Vēl kaut kas nav saprotams. Pašlaik ir oktobra mēnesis 2013.gadā, mūsu nacionālā valūta ir lats, bet budžets ir sastādīts eiro. Euro ieviešanas kārtības likumā ir noteikts periods, kurā uz pakalpojumiem un precēm cenas jānorāda divās valūtās, bet galvenais valsts dokuments ir sastādīts vienā valūtā - eiro. Kā ir pareizi? Uz šo jautājumu neviens diemžēl nevar atbildēt. (No zāles dep. J.Reirs: „Budžets nav prece!”) Bet mēs joprojām dzīvojam 2013.gadā. Cienījamā kultūras ministre! Bet diemžēl viņa nepārstāv... laikam nav interesanti arī... Pie manis ir vērsies Rafi Haradžanjans, kas vada Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociāciju, kura dibināta 1988.gada 13.novembrī. Visus turpmākos gadus asociācija vienmēr ir atbalstījusi latviešu tautas centienus atgūt neatkarību un dzīvot brīvā valstī, centienus pēc neatkarības un demokrātijas. Asociācijas darbības svarīgākie virzieni ir: harmonisku starptautisko attiecību veidošana, dialoga, integrācijas un tolerances ideju realizācija, cilvēku konsolidācija. Asociācija ir nodrošinājusi, ka uz visiem asociācijas pasākumiem ieeja ir brīva, bez maksas; tas ļauj piesaistīt kultūrai plašus sabiedrības slāņus, to skaitā mazturīgos, gan mazākumtautību pārstāvjus, gan arī latviešus, kuri bieži apmeklē festivālus, koncertus, izstādes un radošos vakarus. Nevar neievērot, ka asociācijas darbībai ir arī zināma ideoloģiska un politiska nozīme. Tas nav nejauši, ka astoņi asociācijas locekļi ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekļi. Nav nejaušība arī tas, ka asociācija ir iekļauta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sastāvā. Īpaši vajag atzīmēt, ka šis gads asociācijai ir jubilejas gads - 25 gadi. Atmodas bērns. Latvijas Republikas Kultūras ministrija, kurai ir jānodarbojas ar asociācijas lietām, jāpalīdz sarežģīto jautājumu risināšanā, gadiem ilgi novēro mūsu grūtības no malas un, kā raksta Rafi Haradžanjans, „ieņem tikai provaidera pozīciju”, ne vairāk. Asociācija šobrīd ir atkarīga... tai ir nepieciešams risināt daudzus jautājumus, renovēt novecojušo elektroinstalāciju, ugunsdrošības sistēmu un renovēt jumta segumu. Es jūs lūdzu palīdzēt asociācijai tikt galā ar sarežģīto situāciju, piešķirt līdzekļus - 51 300 latus (eiro summa sastāda 73 tūkstošus) - jumta seguma renovācijai, lai turpmāk normālos apstākļos risinātu tādus svarīgus uzdevumus kā mazākumtautību kultūras saglabāšana un attīstība, latviešu kultūras popularizēšana, sabiedrības integrācijas procesa veicināšana. Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vārdā jau iepriekš pateicos par iespējamo atbalstu! Šo priekšlikumu es iesniedzu otrajam lasījumam. Paldies par uzmanību.".
2013_10_17-seq29 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs, ZZS, atbalstījām budžeta nodošanu izskatīšanai Saeimā, jo uzskatām, ka parlamenta debates un darbs komisijās ir vieta, kur vērtēt Valda Dombrovska valdības darba augļus gan sabiedrības noskaņojuma ziņā, gan pasākumu un skaitļu līmenī. Premjera kungs, sabiedrība savu vērtējumu ir devusi! 54 procenti iedzīvotāju ekonomisko stāvokli valstī vērtē kā kritisku; 66 procenti necer atrast labu darbu, un divas trešdaļas nav apmierinātas ar valdības darbu. Politiķu maize tiešām nav salda, un sabiedrības vērtējumu varētu pieciest, ja būtu pārliecība, ka budžets ir kvalitatīvs un valdības darbs tiešām ir uz cilvēku vajadzībām vērsts. Taču mūsu vērtējums, iepazīstoties ar šo nākamā gada... ar Latvijas veiksmes stāsta budžetu, ir tāds, ka valdības darbs ir neapmierinošs un kopumā ļoti vājš. Valdība ir parādījusi, ka tā nespēj sagatavot kvalitatīvu budžetu bez Starptautiskā Valūtas fonda vai citu uzraugu norādēm. Premjers saka, ka budžets ir unikāls. Bet patiesi unikāls budžets ir tikai tādā ziņā, ka tas nākamajam gadam tiek sagatavots eiro. Šis budžets joprojām ir bez mērķa, bez stratēģiskām prioritātēm, bez izpratnes par to, kā Latvijai atgūt cilvēkus, kuri dzīvo ekonomiskajā emigrācijā. Skan skarbi, bet padomāsim detalizētāk: vai šis ir attīstības budžets? Nu nav tas attīstības budžets! Valdība mums ir atnesusi budžetu bez redzējuma, kā attīstīt Latvijas reģionus, kā radīt darba vietas, kā salabot grūstošos autoceļus, kā novērst rūpniecības sabrukumu un elektrības cenu celšanos. Zinātnes, kas ir Latvijas valsts pamatā, makā solītā 0,15 procentu pieauguma vietā... lai gan tika solīts līdzekļu pieaugums no IKP, solītā pieauguma vietā, premjera kungs, ir gandrīz Toričelli tukšums! Vai budžets ir domāts cilvēkiem? Skolotāji, kolēģi, strādā, nezinot, kāda viņiem būs alga. Veselības aprūpes jomā joprojām uz valsts apmaksātām operācijām rindā jāgaida gadiem. Es nepārspīlēju - gadiem! Pensiju indeksācija, kas ir saistīta ar inflācijas procentu, ekonomikas bremzēšanas rezultātā, visticamāk, nākamajā gadā būs ļoti simboliska. Kolēģi, kuri ir demogrāfijas veicināšanas aizstāvji arī Saeimā, paši atzīst, ka ir jācīnās ar labklājības ministres - teikšu žargonā - sakrustotajiem pirkstiem jeb patiesībā - ar apzinātu blēdību un diezgan lielu agresiju. Vai budžets domāts uzņēmējiem? Nu arī nē! Kolēģi, mehāniski tiek plānoti budžetā nodokļu ieņēmumi, nedomājot par to, ka pārlieku smagais nodokļu slogs būs nāvējošs lielai daļai uzņēmēju, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Jāmin plānotais mikrouzņēmumu nodokļa pieaugums līdz 15 procentiem, valdes locekļu nodoklis, subsidētās enerģijas nodokļi enerģijas ražotājiem un citi. Uzņēmēju iebildumi pagaidām tiešām paliek nesadzirdēti. Jāatzīst, ka valdība diemžēl mazdūšīgi bēg un slēpjas no samilzušu jautājumu risināšanas, manipulējot ar sabiedrisko domu un piesedzoties ar liela trokšņa radīšanu pagalam nesvarīgās lietās. Ņemšanās - es atļaušos tā teikt - ap uzturēšanās atļaujām ir tādēļ, lai noslēptu nespēju atrisināt skolotāju un mediķu algu jautājumu. Skandāls Operā ir metode, kā novērst sabiedrības uzmanību no problēmām „Liepājas metalurgā” un airBaltic, kuros šī valdība joprojām turpina nolaist renstelē desmitiem miljonu nodokļu maksātāju naudas. „Godīgais eiro ieviesējs” - tā es tiešām simboliski raksturotu šo valdību. Virpināšana ar augstiem skaitļiem - tā ir lieta, kuru profesionāli pieprot gan premjerministrs, gan finanšu ministrs. Bet vai valdībā ir kāds ministrs, kas, pieņemot lēmumus, spēj iedomāties, kādu iespaidu šo lēmumu sekas atstās uz cilvēkiem? No valdības tiešām, kolēģi, staro birokrātiska vienaldzība, ka 40 procenti iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa, un šķiet, ka valdību īpaši neaizkustina fakts, ka pārspīlētā taupības un „griešanas” politika nabadzīgo kategorijā ir iemetusi gan skolotājus, gan ārstus, gan policistus, gan kultūras darbiniekus. Premjers šodien sacīja, ka milzu finansējums ir paredzēts atalgojuma palielināšanai, bet tad jautājums: kādēļ vēl šodien, kad visiem ir redzams budžeta projekts, gan pensionāri, gan skolotāji plāno protesta akcijas? Vai tas ir no labas dzīves? Nu nē taču! Ģenerālprokuroram uz galvas jumts draud uzkrist, bet, lūk, saimniecību sakārtot nedrīkst, jo Latvijas veiksmes stāsta budžetā nedrīkst palielināt izdevumus, kaut arī Nekustamo īpašumu aģentūra atzīst, ka 14 miljoni naudas ir. Bet, lūk, nedrīkst! Kolēģi! Premjerministram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam tiešām, šķiet, ir pazudis pavediens, un lielai daļai ministru ir konflikts ar nozari. Tad rodas sajūta, ka vadošie politiķi šobrīd sēž uz čemodāniem un ka viņiem trūkst gan entuziasma, gan ieinteresētības, gan brīžiem arī empātijas. Premjers šodien savā uzrunā citēja Tomasu Frīdmenu. Es teiktu, ka premjera šobrīd piekoptā politika drīzāk atgādina cita Frīdmena - Miltona Frīdmena, Čikāgas Ekonomikas skolas veidotāja, - politiku, kuras pamatpīlāri ir privatizācija, sociālās jomas „griešana” un šoka terapija tautai. Budžeta plāns ir svarīgs dokuments valstij. No savas puses mēs piedāvāsim pasākumus, kas novērsīs jaunu nodokļu radīšanu tautsaimniecībā, dos stimulus reģionu attīstībai un vairāk naudas un iespēju cilvēkiem. Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)".
2013_10_17-seq27 spokenText "Augsti godātais Ministru prezident! Ministri! Saeimas Prezidij! Kolēģi un visi, kuri seko sēdei! Iepazīstoties ar budžetu, kas ir plānots nākamajam gadam un arī vēl turpmākajiem gadiem, jā, protams, mēs secinām, ka katrā nozarē ir virkne vajadzību, un jāsaka šoreiz tā: kod kurā pirkstā gribi, tāpat sāp. Jo katrā nozarē ir aktīvi gan sociālie partneri, gan arī, protams, paši ministri, un viņi aktīvi iestājas par tām nepieciešamo finansējumu, ņemot vērā, protams, to, ka ir arī nozares prioritātes. Iepazīstoties ar šo budžeta paketi, es vēlos akcentēt vairākas vispārīgas lietas, bet, pirms es tās minu, es gribu atsaukties uz to, ko Ministru prezidents teica, - ka nevajadzētu tagad mums izturēties pret budžetu tā, it kā tas būtu Ziemassvētku vecītis, kuram ir šīs dāvanas. Jo mēs visi ļoti labi saprotam, ka dāvanu ir tik, cik ir, bet šo tīkotāju pēc dāvanām kļūst arvien vairāk un vairāk, un tāpēc ir skaidrs, ka kāds noteikti paliks bez dāvaniņas vispār un ka mēs varam skatīties uz šo budžeta paketi tā: ja kādam ir tikusi lielāka konfekšu turziņa no Ziemassvētku vecīša maisa, tad varbūt ir iespēja tomēr arī kaut kādā mērā padalīties. Par to es runāšu arī turpmāk. Tagad šīs vispārīgās lietas, ko es gribu minēt, izlasījusi šo likumu par budžetu... šo likumprojektu. Proti, pirmais jautājums ir apropriācijas. Paskatoties, kā tas ir bijis iepriekšējos gadus, redzam, ka sanāk tā, ka katru gadu jau tradicionāli ir sistēma, ka no vienas apakšprogrammas mēs dodam naudu kādai citai apakšprogrammai, un tās ir jau gadu gaitā nemainīgas. Varbūt uz nākamo gadu to vajag ņemt vērā, un, lai netiktu tērēts laiks ne ministrijās, ne Saeimas attiecīgajās komisijās, vajag jau laikus tam pievērst uzmanību un novērst šo apropriāciju pārdali, bet - tieši tur, kur tas jau ir tradicionāli izveidojies. Nākamā lieta, ko gribētos pateikt, ir šī Eiropas Savienības fondu apguve. Man tomēr ir bažas... un ne tikai man, bet arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai... Tad, kad mēs izskatām jautājumus, kuri skar Eiropas Savienības fondu apguvi, un arī tagad, paskatoties budžetā, tiešām ir bažas, vai mēs paspēsim sekmīgi šo naudu apgūt, un par to liecina šīs samazinātās un palielinātās izdevumu sadaļas. Tāpēc es aicinu ministrijas pastiprinātāk pievērst uzmanību šo Eiropas Savienības fondu apguvei. Nākamā lieta, kam gribētos pievērst Ministru kabineta un ministru uzmanību, ir tā, ka mēs praktiski... Es domāju, ka tā tas ir visās ministrijās droši vien. Es runāju viennozīmīgi par Izglītības un zinātnes ministriju, ka mēs neizpildām to, kas ir likumā... kas ar likuma spēku ir apstiprināts un ir arī Ministru kabineta noteikumos. Par finansējumu, piemēram, izglītības jomā, mēs zinām, kāda ir finansējuma piešķiršanas kārtība katrā no izglītības līmeņiem, bet mēs šo finansējumu nenodrošinām tā, kā to nosaka likums, tā, kā ir Ministru kabineta noteikumos noteikts. Mēs kādām jomām dodam, teiksim, 65 procentus, citur - 80 procentus no nepieciešamā finansējuma, un tāpēc mans aicinājums būtu pārskatīt arī šos normatīvos aktus un salāgot tos ar pieejamā maka biezumu... tātad ar pieejamo finansējumu. Nu, jāsaka rupji, sanāk zināmā mērā tāda sabiedrības maldināšana. Un arī izglītības sektora pārstāvji ir neizpratnē: kāpēc, ja normatīvais akts nosaka, ka pienākas tik un tik naudas, bet mēs iedodam nepietiekami un visu laiku apelējam pie tā, ka mēs iedodam naudu esošā budžeta ietvaros... Un arī ar arodbiedrībām mums ir bijušas sarunas. Mēs sakām: nu, jā, protams, mēs varam strādāt pie tā, ka mēs salāgojam normatīvos aktus ar naudas maka biezumu, bet tad tas ir jādara draudzīgi visām ministrijām, ne tikai vienas nozares ministrijai. Un, kā jau es minēju, iedzīvotāji ir neizpratnē. Tad kāpēc tas ir tā? Un tad mans aicinājums būtu, lai arī sabiedrība rimtos un sektoru pārstāvji rimtos. Tad vajadzētu salāgot normatīvos aktus ar pieejamo finansējumu, un, ja šis finansējums mums ir vēl papildus, nu tad veiksim nepieciešamās izmaiņas. Un tad vēl arī ir jāsaka tā. Es, protams, viennozīmīgi atbalstīšu, balsošu „par” šo budžeta paketi, bet es gribu izcelt vienu lietu, ko es atbalstu tikai daļēji. Proti, tā parādās Finanšu ministrijas budžeta sadaļā „Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība”. Mēs atceramies, ka pagājušogad arī jaunajās politikas iniciatīvās jau bija iezīmēta tam nauda, ja es pareizi atceros, aptuveni 3 miljoni latu, bet šogad šī kompleksa būvniecībai jau parādās 12,5 miljoni eiro. Es neesmu pret šo muzeju krātuvju kompleksa būvniecību, bet vai tiešām par to ir jāmaksā tāda cena? Un, arī sekojot līdzi masu medijos tam, kāda ir informācija par šo muzeju krātuvju kompleksa būvniecību, lai mums tiešām nesanāk tā, kā notika ar Valsts ieņēmumu dienesta ēkas būvniecību vai ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. Vai tas tiešām ir tādas naudas vērts? Jo, kā mēs... kā es jau teicu, tā vajadzību liste, protams, nozaru ministrijās ir ļoti liela, bet es labprātāk redzētu, kā jau teicu: ja kādam tā konfekšu turziņa ir lielāka, tad varbūt tomēr varētu padalīties ar to jomu, kur ir akūtākas vajadzības, pēc mana prāta. Es domāju, ka arī daļa kolēģu tam varētu pievienoties. Tai jomai, kur ir katastrofālāka situācija, es labprātāk redzētu, ka no muzeju krātuvju kompleksa būvniecības programmas kāda daļa naudiņas tomēr tiktu novirzīta, piemēram, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu stipendiju palielin��šanai vai angļu valodai no 2.klases. Lai nebūtu šis pārrāvums, ka angļu valoda ir 1.klasē un ir 3.klasē, bet 2.klase ir apdalīta. Vai, teiksim, peldēt apmācības īstenošanai no 1.līdz 4.klasei, kas skar gan veselības jomu, gan arī sportiskās aktivitātes, gan arī bērnu drošību. Vai, piemēram, augstākās izglītības bāzes finansējuma palielināšanai vai sporta nozarei, kur arī nauda ir katastrofāli nepieciešama, ņemot vērā, ka ir tikai padsmit miljoni sportam. Vai interešu izglītībai vai zinātnei, vai diasporām, vai brīvpusdienām, piemēram, piecgadīgajiem un sešgadīgajiem. Tāpēc es te aicinu tomēr izvērtēt, vai tiešām ir 2014.gadā nepieciešami šie 12,5 miljoni eiro. Un, kā mēs zinām, ar to jau viss nebeigsies, ka tur ir... Tātad vajadzēs vēl - kopumā 18 miljoni eiro būs nepieciešami šīs krātuves būvniecībai. Un jāteic, ka arī man personīgi bija žēl tās naudiņas, ko mēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai apropriācijas kārtā piešķīrām - vairāk nekā 4 miljonus latu. Un atkal! Cilvēkiem, sabiedrībai to ir ļoti, ļoti grūti izskaidrot, ņemot vērā, protams, Nacionālās bibliotēkas lomu un nozīmi valstiskā līmenī, bet sabiedrībai to ir tiešām grūti saprast - ne tikai lauku reģionos, bet, protams, arī pilsētās. Un es aicinu tomēr, kur ir šādi finansējumi, tiešām izvērtēt rūpīgāk. Tas arī būtu īsumā viss. Paldies par uzmanību. Un tātad attiecībā uz 2014.gada budžetu aicinu balsot „par”. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_10_17-seq25 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ministri! Kolēģi! Vispirms es gribu atbildēt Sakovska kungam, ka cenu aptaujas, regulārā cenu monitoringa, ko veic Ekonomikas ministrija, rezultāti rāda, ka 85 procentiem preču cenas šobrīd stāv uz vietas, apmēram 7 procentiem tās pat samazinās, bet 8 procentiem - pieaug. Turklāt tas ir saistīts ar sezonalitāti, tātad pieaug cena tādiem produktiem, kuriem, loģiski, tā mainās, piemēram, degvielai. Tā ka, lūdzu, nevajag baidīt ar to, ka eiro ieviešanas rezultātā cenas celsies. (No zāles dep. V.Orlovs: „Nevajag izgudrot...!”) Tomēr, runājot par 2014.gada budžetu, noteikti aicinu atbalstīt to, jo tajā ir ļoti daudz labu lietu, ko iepriekšējie runātāji, tajā skaitā arī premjers, jau uzsvēra. Bet es gribu pieskarties vēl divām lietām, kas ir tātad elektrības tirgus un ostu jautājums. Attiecībā uz elektrības tirgu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs jau visu ļoti labi un detalizēti izstāstīja, tāpēc es niansēs neiedziļināšos, vien piebildīšu, ka šis nav jautājums par to, vai mēs atbalstām zaļo enerģiju vai neatbalstām. Tieši otrādi! Tas ir jautājums par to, vai mēs esam gatavi šauru ražotāju grupu pretstatīt visas pārējās sabiedrības, iedzīvotāju, tajā skaitā arī ražotāju, interesēm, proti, vai mēs iestājamies par rūpniecības paturēšanu un attīstību vai mēs esam par tās sagraušanu. Vai mēs esam „par” iedzīvotājiem vai - tieši pretēji! - par šo iedzīvotāju iedzīšanu nabadzībā? Bet, runājot par ostu jautājumu, kas pēdējā laikā ir guvis sabiedrībā plašu rezonansi, jāsaka tā. Jurisprudencē ir tāds termins „uzufrukts”, tas ir auglis, kas, diviem kaimiņiem, esot blakus dārziem... pats koks, teiksim, ābele, atrodas vienā dārzā, bet auglis karājas pāri - pretējā dārzā. Un tam kaimiņam ir likumīgas tiesības uz šo ražu. Ja koks būtu slīpāks, teiksim, tad varētu gadīties situācija, ka stumbrs un saknes ir vienā dārzā, bet visi augļi ir otrā dārzā, tā teikt, rūpes ir vienam, bet augļi un labums - citam. Precīzi tāda pati situācija pie mums, Latvijā, ir ar ostām, kur ostas izmanto valsts un pašvaldību infrastruktūru, bet valsts, valsts budžets, no tā tiešu labumu negūst. Ir vēl trakāk! Ostas tomēr... kravas ostās nonāk pa tā saukto tranzītkoridoru, kur tiek izmantots gan dzelzceļš, gan arī citi ceļi. Ceļi, protams, nolietojas, un tie ir jāuztur, bet ostas, kas saņem naudu no šī rezultāta, absolūti neko valsts budžetā nedod. Tātad tas, kas ir paredzēts budžeta paketē, - ka turpmāk arī ostām nāksies dalīties un 10 procentus no to ieņēmumiem ieskaitīt valsts budžetā, un šie līdzekļi tiks novirzīti ceļu infrastruktūras uzturēšanai, atjaunošanai, attīstībai. Protams, ostām nepatīk šāda lieta un tās protestē, sakot, ka zudīs to konkurētspēja, bet paskatīsimies, piemēram, kaut vai vienas ostas - Rīgas brīvostas - gadījumu. Pēc aprēķiniem tai šis nodoklis būtu 350 tūkstoši, piemēram, nākošajā gadā. Nu daudz, protams! Jā. Bet paskatīsimies, kam tad Rīgas brīvosta tērē savu naudu! Par vienkāršu gada pārskata apstiprināšanu pieciem vadošajiem Rīgas brīvostas darbiniekiem prēmijās tika izmaksāti 190 tūkstoši. Un, ja mēs vēl piemetīsim klāt kādus baseina celiņus, piemetīsim klāt kādas ložas, piemēram, hokeju skatoties, vai kādu luksusa auto mārketinga speciālistam, tad turpat jau savāksies tie 350 tūkstoši. Protams, negribas no tiem atteikties, un tā tālāk, bet vai mēs tiešām uzskatām, ka atteikšanās no dažādām ekstrām būtu kaut kas nelietīgs pret ostām un varētu to pat uzskatīt par konkurētspējas zudumu? Nu diez vai. Tā ka tās ir tikai runas. Turklāt, ja mēs atskatāmies vēsturē, tad atceramies, ko šie paši ostu speciālisti tālajā 2005.gadā teica. Proti, kad viņi vēlējās paaugstināt ostu tarifus, viņi paši teica, ka ostu tarifi sastāda apmēram 1 procentu no kopējām koridora izmaksām. Šeit mēs runājam par trīsreiz mazāku summu, tātad vispār par 0,3 procentiem. Acīmredzot tiek pielietota retorika, kāda nu attiecīgajā brīdī ir vajadzīga. Kas vēl ir izskanējis pēdējā laikā? Būsiet lasījuši šonedēļ ziņu, ka ostu apgrozījums šogad ir krities par 7,9 procentiem, un, kā jau pasteidzās tādi pirmrindnieki komentēt, tas ir noticis tieši tādēļ, ka ir ticis runāts par šo jautājumu - par šo ostu nodokli. Bet, ja mēs paskatāmies, kā izskatās, tā teikt, mēneša griezumā šis kritums, tad redzam, ka šo robu radīja straujš apgrozījuma kritums tieši februārī un martā, kad par šo jautājumu neviens nerunāja. Savukārt tieši septembrī, kad šā jautājuma apspriešana ir uzņēmusi pašus lielākos apgriezienus, ir vērojams pieaugums, kas „izvelk” vispār šo gada kopējo samazinājumu. Tā ka šeit vairāk ir mītu nekā realitātes. Aicinu, protams, atbalstīt budžetu ar visu šo ostu likumu, ostu nodevu tajā skaitā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_10_17-seq23 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un klātesošie ministri! Vispirms gribu pateikt paldies Jānim Ozoliņam par viņa uzstāšanos (No zāles dep. A.Latkovskis atzinīgi: „O!”), tāpēc ka viņš tik atklāti un drosmīgi atklāja mums budžeta veidošanas procesu, visas tā nianses un visu tā gaitu, visu, kas tur notika ar tā sauktajiem ultimātiem, ko mēs visi labi zinām! Šodien mums dota iespēja izvērtēt valdības veikumu visa gada garumā. Valsts budžets nav tikai kārtējais likumprojekts; tas ir valsts svarīgākais ikgadējais plānošanas un līdzekļu izlietošanas dokuments. Mēs apspriežam Ministru kabineta piedāvājumu Latvijas attīstībai ne tikai nākamajā gadā, 2014.gadā, bet arī tuvāko gadu perspektīvā - 2015. un 2016.gadā. Šī budžeta veidošanas procesa rezultāts ir iesniegtie likumprojekti, par kuriem mēs šodien balsosim, tos atbalstot vai neatbalstot. Pirms analizēsim esošās valdības koalīcijas pārstāvju piedāvāto valsts budžetu 2014.gadam, manuprāt, nepieciešams raksturot pašu budžeta veidošanas un sagatavošanas gaitu un tā īpatnības. Pirmkārt, šajā budžetā ieņēmumu un izdevumu ailēs redzam summas, kas rēķinātas citā valūtā - eiro -, nevis tā, kā bija līdz šim, iepriekšējos 20 gadus. Otrkārt, šis budžets veidots stingros Fiskālās disciplīnas likuma noteiktos rāmjos. Un, treškārt, budžetam bija jāietver un jāatspoguļo Nacionālajā attīstības plānā noteiktie stratēģiskie mērķi. Apspriešanai nodotā budžeta īpatnība ir tā, ka tas izstrādāts lielā steigā, nekvalitatīvi un nespēj sasniegt tajā deklarētos mērķus. Valsts budžets ir galvenais finanšu instruments valsts rīcībā. Proti, tas ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu darbību valstī. No prasmīgas budžeta politikas ir atkarīga mūsu tautsaimniecības izaugsme, cilvēku labklājība un valsts neatkarība. Latvija ir atvērta ekonomika, kas pakļauta lielām svārstībām. Valsts var tiešā vai pastarpinātā veidā atbalstīt Latvijas uzņēmējus un sekmēt Eiropas Savienības un citu valstu tirgu iekarošanu. Pieaugot nacionālajam kopproduktam, budžets uzlabotu sabiedrisko labklājību kopumā un apmierinātu visu cilvēku vajadzības. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis deklarēja šādas 2014.gada budžeta prioritātes: aizsardzības spēju stiprināšana, ceļu infrastruktūras sakārtošana, pedagogu un mediķu algu paaugstināšana. Valdības vadītājs mums sola arī 2014.gadā turpināt likumos nostiprināto darbaspēka nodokļa samazināšanu. Budžeta veidošanu šogad raksturo nemitīgi kašķi starp valdošās koalīcijas pārstāvjiem, iepriekš sabiedrībai doto solījumu nepildīšana un mazspēja panākt vienošanos ar sociālajiem partneriem. Lai gan likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts pakāpeniski samazināt nodokļa likmi, valdība veido budžetu pretēji normai, kas paredz ar 2014.gada 1.janvāri ieviest samazinātu - 22 procentu likmi. „Saskaņas Centrs”, tā frakcija, nevar piekrist šādai rīcībai, jo gan uzņēmumi, gan strādājošie paļāvās, ka no jaunā gada pieaugs viņu ienākumi. 2014.gada budžeta alternatīvie risinājumi, no vienas puses, samazinās sociālā budžeta ieņēmumus, bet, no otras puses, nākotnē palielinās tā izdevumus. Tā ir bezatbildīga, tuvredzīga un neprasmīga politika! Ir savādi, ka apspriešanai var iesniegt budžeta projektu, ja likumi, kas tieši ietekmēs tā izdevumus, piemēram, saistībā ar vecāku pabalstu, ar māmiņu algām, nemaz nav iekļauti budžeta likumprojektu paketē. Vai tas liecina par spēju naudas līdzekļu veidošanā, sadalē un izmantošanā? Pakļaujoties koalīcijas partnera spiedienam, kas nemaz neatbalstīja budžetu ne valdībā, ne parlamentā, tiek apdraudēts viss budžeta apspriešanas process. Nedaudz vēl par budžeta apspriešanu. Mums, Saeimas deputātiem, nemaz netiek dota iespēja par to izteikties un to kvalitatīvi izvērtēt; piemēram, šonedēļ atbildīgajā komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tika pieņemts valdošo partiju pārstāvju lēmums to nodot Saeimas sēdē bez budžetu pavadošo likumprojektu apspriešanas. Man nav saprotams, kāpēc bija jāpārkāpj Saeimas kārtības rullī noteiktā apspriešanas kārtība. Vai tas ir motivēts ar vēlmi aizbāzt muti parlamentārajai opozīcijai? Vai valdošo partiju deputāti nespēj aizstāvēt Ministru kabineta veikumu? Valdība līdz pat šim brīdim vēl nav spējusi panākt vienošanos ar sociālajiem partneriem par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldībām, par skolotāju darba samaksu. Kas liedz atbildīgajām ministrijām rast kompromisa risinājumu? Kāpēc deputātiem ir jālabo Ministru kabineta kļūdas un jāveic tā mājasdarbi šī budžeta procesā? Lai gan 2014.gada budžeta izpilde sakritīs ar Nacionālā attīstības plāna īstenošanu, 2014.gada budžets nākamgad neveiks Nacionālā attīstības plāna īstenošanu. 2012.gada 12.decembrī mēs šajā zālē apstiprinājām Latvijas Nacionālo attīstības plānu, kurā apņēmāmies panākt ekonomikas izrāvienu katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības interesēs. Tad kā valdība varēs panākt ekonomikas izrāvienu, nesamazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ieviešot jaunu maksājumu lielajām Latvijas ostām, ieviešot subsidētās enerģijas nodokli, ieviešot uzņēmumu valdes locekļiem sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, lai gan viņi nemaksā sev darba algu, ar 2015.gadu palielinot mikrouzņēmuma nodokli, palielinot akcīzes nodokli transportlīdzekļiem, kas kā degvielu izmantoto gāzi, palielinot dabas resursu nodokli mazajām hidroelektrostacijām, mazajiem hesiem? Finanšu ministrs, nododot valsts budžeta projektu Saeimas komisijām, solīja, ka tas ietver nākotnes investīcijas, šādi sekmējot valsts līdzsvarotu un solidāru attīstību. Mūsuprāt, esošajai valdošajai koalīcijai rūp vienīgi budžetā ietverto ekonomisko rādītāju izpilde vai, kā teica Vilka kungs, iespēja ieņemt stabilu Māstrihtas kritēriju goda pjedestālu, pirmo vietu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Valdībai nerūp pats galvenais šajā valstī - cilvēks. Kaut tik ātrāk raportēt par uzņemto saistību izpildi, neuztraucoties par to, kas notiks ar tautu, ar uzņēmējiem, ar valsti kopumā. Pēdējo četru gadu laikā valsti plosīja finanšu konsolidācijas pasākumi. Izvēloties tā saukto iekšējo devalvācijas ceļu, strādājošie, uzņēmēji, pensionāri un bērni daļu savu līdzekļu, savu ienākumu un izaugsmes ziedoja valsts glābšanai. Sabiedrība kopumā ar sapratni vērtēja un atzina šādu rīcību ar nosacījumu, ka, uzlabojoties stāvoklim pasaules tirgos un Latvijas tautsaimniecībā, cilvēku ienākumi un dzīves līmenis atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Diemžēl Latvijā daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Piemēram, skolotāji krīzes laikā neizgāja ielās un neprotestēja pret atlīdzības samazinājumu, jo valdība solīja, ka tiks atjaunota pirmskrīzes darba algu izmaksa. Valsts budžeta 2014.gada paketē mēs nespējām atrast šo solījumu izpildi. Ministru kabinets pat nevar atvēlēt naudu - 10 procentus - vidējās darba samaksas pieaugumam. „Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka šāda situācija nav ilgtspējīga un ka tā sekmē strādājošo aizbraukšanu uz citām valstīm. Valdībai jābūt skaidram un pamatotam skatījumam, kas notiks tad, kad kaimiņvalstīs straujāk atkopsies ekonomika un cilvēkam citās valstīs piedāvās lielāku atlīdzību. Valsts budžetam bija jāatspoguļo patiesais lietu stāvoklis, jo tiešām pastāv ekonomikas izaugsme, un tā arī nākotnē turpināsies. Valstij jāiegulda līdzekļi tās izaugsmes sekmēšanā, izglītībā, veselības aprūpē, pētniecībā un transporta nozarē. Rodas sajūta, ka valsts pārvaldē atgriežas trekno gadu niķi un līdzekļu pieaugumu izjutīs vienīgi dažu izredzēto iestāžu ierēdņi. Nav iespējams bez satraukuma lūkoties uz publiskajā sektorā nodarbināto cilvēku darba samaksu, salīdzinot to ar darba atlīdzību tautsaimniecībā kopumā. Ja valdība neveiks pasākumus straujākai darba algas palielināšanai, strādājošie pāries uz privāto sektoru, kā arī kritīsies publisko pakalpojumu kvalitāte. Uzskatām, ka bija nepieciešams lielāks minimālās darba algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugums. Šāda politika vidējā termiņā varētu samazināt sociālo nevienlīdzību. Valdošās koalīcijas partneru rotaļas ar diskriminējošajiem ierobežojumiem termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai un sacīkstes vecāku pabalstu un māmiņu algu paaugstināšanā samazina līdz minimumam līdzekļus 2015.gada budžeta veidošanai. Tas liecina ne tikai par negausīgu un tuvredzīgu rīcību, bet arī par to, ka šībrīža valdošās koalīcijas partijas nevēlas un neplāno pēc gada veidot un pieņemt nākamo budžetu. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija aicina neatbalstīt šo valsts budžetu kopumā un to pavadošos likumprojektus. Mūsu rīcība motivēta ar atbildību un cilvēka cienīgu attieksmi. Mūs uztrauc, vai jaunajā gadā pieaugs dzīves dārdzība, piemēram, maksājumi par elektrību, siltuma tarifi, bet valdība nerod kompensējošus pasākumus. Tas vēl vairāk samazinās cilvēku uzticību valstij, kavēs investīcijas tautsaimniecībā, jaunu darba vietu radīšanā, darba samaksas pieaugumā un sociālās palīdzības pieejamībā un kvalitātē. Mēs nespējam par to klusēt un piedāvāsim savus priekšlikumus Latvijas izaugsmei un cilvēku drošībai valstī. Maziņš post scriptum. Vakar es saņēmu pastkastītē avīzi „Tavs Budžets” - tādu avīzīti, kurā bija aprakstītas visa nākamā, 2014., gada budžeta nianses un kura bija finansēta no partijas VIENOTĪBA kases, tā es sapratu pēc tā... Jā, tāda avīze - „Tavs Budžets”. Pirmais secinājums: nu droši vien VIENOTĪBA mācās no dažu citu partiju pieredzes un mēģina popularizēt savus, teiksim tā, panākumus. No vienas puses, tas ir labi, bet gribu tikai piebilst vienu - ka visi tie budžetā atspoguļotie pieaugumi gan algām, gan pabalstiem un citam... ka tā ir, manā skatījumā, vairāk „kosmētika” nekā kaut kāds reāls panākums. Jo, kā mēs visi labi zinām, nākamgad līdz ar eiro ieviešanu tik un tā būs cenu kāpums, kas „noēdīs” to visu - visus tos labumus un algu pieaugumus. Mēs jau tagad redzam, ka algas neatbilst cenu līmenim un cenas jau tagad pieaug ļoti strauji. To visi atzīst! Nākamgad pieaugs vēl straujāk. Lai arī kā mūsu valdība gribētu un mēģinātu, kā saka, iestāstīt, ka nekāda cenu pieauguma nebūs, tas būs! Un līdz ar to viss pozitīvais, kas ir budžetā, izrādīsies fikcija. Principā tauta jau nākamgad novērtēs budžeta efektivitāti. Bet man ir vēl viens jautājums valdošajiem: kāpēc vajadzēja celt nodokļus un rast pilnīgi jaunus nodokļus, ja mums ir jaunas darba vietas? Ja reāli mūsu valstī būtu radītas darba vietas, tad varbūt nevajadzētu izdomāt jaunus nodokļus un celt vecos nodokļus. Tātad sanāk tā - realitātē nekādu jaunu darba vietu mums nav, ja vajadzēja celt tos nodokļus. Un tas viens samazinājums sociālajam nodoklim par 1 procentu - tas ir nieks! Tas ir nieks! Tā ka, godātie kolēģi, būsim drosmīgi un skatīsimies reāli uz mūsu budžetu - nākamā gada budžetu! Es neredzu nekādu iemeslu atbalstīt tādu budžetu. Paldies.".
2013_10_17-seq22 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 17.oktobra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt valsts budžetu 2014.gadam un budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketi un bijām uzsākuši debates. Tagad pēc pārtraukuma mēs turpinām debates. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Kaut ko labu pasaki!”)".
2013_10_17-seq20 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav zālē, Jānis Dūklavs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Igors Meļņikovs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav.".
2013_10_17-seq19 spokenText "Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Vucāna kungam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2013_10_17-seq18 spokenText "Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.".
2013_10_17-seq17 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2012_07_26_as-seq184 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_12_08-seq25 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_11_10-seq118 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_09_22-seq21 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_07_21_as-3-seq50 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_07_14_as-2-seq559 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_07_01_as-1-seq300 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_06_16-seq186 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_05_26-seq274 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_05_19-seq189 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_05_12-seq263 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2011_05_05-seq252 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2009_12_17-seq529 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2009_12_01-seq2474 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2009_02_12-seq282 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2007_10_23_a-seq35 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2004_02_12-seq200 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2003_10_09(08)-seq14 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2003_09_11-seq37 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2002_12_12-seq165 spokenText "Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2013_10_17-seq16 spokenText "Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dalībnieki! Komisijas sēde pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.".
2013_10_17-seq14 spokenText "Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti! Aicinu uz komisiju... uz sēdi. Tūlīt!".
2013_10_17-seq12 spokenText "Augsti godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs nekavējoties uz sēdi komisijas telpās. Paldies.".
2013_10_17-seq11 spokenText "Paldies. Līdz kārtējam pārtraukumam ir atlicis mazāk laika nekā pieļaujamais debatēšanas ilgums pirmajā lasījumā. Sakovska kungs noteikti vēlēsies izmantot vairāk laika. Līdz ar to šobrīd aicinu reģistrēties pirms pārtraukuma. Atgriezīsimies un turpināsim debates pulksten 11.00. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.".
2013_10_17-seq10 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti, godātie ministri! Pirmo reizi pēc ekonomiskās krīzes Latvijas budžetu nākamajam gadam atkal ir iespēja veidot pašiem - pašu spēkiem un bez starptautisko aizdevēju tvēriena un uzraudzības. Līdz ar to šogad budžeta veidošanai vajadzēja būt pašu profesionāli veidotam stāstam par Latviju - par to, kādus izaugsmes un attīstības scenārijus, risinājumus mēs reāli ieviesīsim nākamajā gadā, kas būs tie soļi, ar kuriem mēs iesim uz priekšu, atstājot vēsturē plaši pielietotos jēdzienus „ekonomiskā krīze” un „krīzes gadu budžets”. Beidzot ir jādomā un jārunā tikai par izaugsmi, beidzot ir jārāda sava profesionalitāte, briedums un spēja praktiski plānot Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Lai to paveiktu, budžeta sagatavošanas procesā tika ieguldīts milzīgs darbs, taču, tuvojoties faktiski izšķirošajiem brīžiem pirms budžeta nonākšanas Saeimā, mēs sākām uzvesties kā 12.klases skolēni. Par profesionālo briedumu praktiski nekādas runas nebija. Tad, kad Starptautiskais Valūtas fonds, citi starptautiskie aizdevēji mums bija noteikuši šos striktos rāmjus, ko mēs drīkstam darīt un ko - ne, tad mums bija zināma disciplīna. Tad, kad mums iedod brīvību, tad sākas tā sauktais ultimātu laiks, kad katrs pats izdomā kaut kādu savu stāstu. Pat „klases” vadošie grupējumi bija sanākuši kopā uz apspriedi par sociālā budžeta jautājumiem un nolēma par atbalsta pasākumiem, turot sakrustotus pirkstus zem galda. Tā civilizētā pasaulē nedara! Viens grupējums veselas nedēļas garumā cirta kāju pret grīdu un teica: „Izlaidumā ieradīsies vispār tikai tad, ja uzturēšanās atļaujas tiks pārtrauktas!” Labi, visi pārējie pierunāja līdz 700 atļaujām, esam vienojušies. Arī tā nav civilizētās pasaules sastāvdaļa! Tikmēr cits grupējums teica: „Dosim skolas beigšanas diplomu vispār pēc gada! Tas nekas, ka ir pieņemts lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, ir ierakstīts likumā!” Labi, visi to gaidīja! Tā rezultātā, ko mēs pēkšņi ieraugām? Pašās beigās ir autoratlīdzības nodoklis, mikronodokļu paaugstināšana, nodoklis valdes locekļiem. Ja mēs tā turpināsim, tad mums būs nepieciešams papildināt Fiskālās disciplīnas likumu ar ultimātu sadaļu. Tad mēs varēsim ultimātus laicīgi izteikt… sapratīsim, kad ir jāizsaka ultimāts, un tad visiem būs skaidrs, kā tas notiek. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Jā, tas arī bija par šo. Bija pāris ultimātu arī attiecībā uz citiem jautājumiem. (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Tātad laikā, kad iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības alkst pēc stabilitātes, pēc iespējas ilgtermiņā plānot savus ienākumus, ieguldījumus un tēriņus, mēs faktiski tērējam laiku, lai sabiedrību izklaidētu ar ultimātiem un skaļām diskusijām. Tas, protams, tiek atspoguļots masu medijos un nebūt nevairo uzticību nevienam no mums. Tāpēc es aicinu vismaz budžeta balsošanas procesu veidot profesionālu un konstruktīvu, lai mēs budžetu varētu pieņemt savlaicīgi, lai iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības pēc iespējas ātrāk uzzinātu, kas nākamgad konkrēti viņiem sagaidāms gan nodokļu jautājumos, gan sociālās palīdzības jautājumos. Es aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju atšķirt graudus no pelavām, nepieciešamības gadījumā arī pielabot esošo, sagatavoto projektu, nebaidīties no tā un iet uz priekšu. Analizējot pašu budžeta saturu, jāatzīst, ka tas ir vērsts uz nākotni, uz attīstību un tā iestrādes viennozīmīgi novērtēs arī nākamās Saeimas deputāti. Latvijai ir visstraujākā ekonomikas izaugsme Eiropas Savienības valstu starpā. Mūsu uzdevums ir noturēt attīstības tempu un rīkoties saprātīgi, plānojot savu nākotni. Es ļoti konservatīvi skatos uz jebkādām neizsvērtām, pēkšņām likuma izmaiņām, jo šāda pieeja grauj Latvijas ekonomikas attīstības tempu un iespēju to noturēt. Mums ir jāļauj uzņēmējiem strādāt stabilā uzņēmējdarbības vidē, atsākt ilgtermiņa plānošanas iespējas. Ja mēs konkrēti runājam par to, kāpēc Reformu partija atbalstīs, kāpēc es atbalstīšu šo budžetu, tad jāteic, ka pirmām kārtām tas iemesls ir un paliek darbaspēka nodokļa samazinājums (lai arī izteikts citādā formā, nekā pirms tam bija iecerēts), kā arī atbalsts ģimenēm ar bērniem, palielinot neapliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem, un arī brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 3.klasei. Šie priekšlikumi ļaus katrai strādājošu vecāku ģimenei ar bērniem katru mēnesi reāli saņemt par vismaz 84 latiem vairāk. Skolēnu mācību grāmatu finansēšana no valsts līdzekļiem, kā arī algas pamatlikmes pieaugums skolotājiem, palielinot minimālo darba slodzes likmi līdz 295 latiem. Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai, kas spējusi to panākt! Sociālo garantiju nodrošināšana policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošajiem. Atbalsts reģioniem, paredzot finanšu resursus Eiropas struktūrfondu projektu līdzfinansējumam. Maksājums ostu budžetā. Beidzot tiks ieviests paritātes princips, ka maksājums no ostām par valsts un pašvaldības infrastruktūru izmantošanu turpmāk tiks saņemts ne tikai pašvaldībās, bet arī valsts budžetā. Apturēts subsidētās elektroenerģijas izmaksu pieaugums patērētājiem. Tas ļaus pasargāt Latvijas uzņēmumus un mājsaimniecības no strauja un neprognozējama elektroenerģijas cenu kāpuma, no nākamā gada 1.aprīļa kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksu virs 1,89 santīmiem no kilovatstundas līmeņa. Kādi tad ir tie būtiskākie likumi? Kas mūs sagaida... iedzīvotājus sagaida pēc eiro ieviešanas nākamajā gadā? Manuprāt, būtiska ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām. Latvija elektroenerģijas tirgu jau pakāpeniski atver no 2007.gada, kad iespēju sev izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas piegādātāju saņēma tirgotāji, kas patērē aptuveni 75 procentus no kopējās elektroenerģijas. Atlicis vien sekmīgi noslēgt elektroenerģijas tirgus atvēršanas pēdējo posmu un ļaut aptuveni 800 tūkstošiem mājsaimniecību pašām izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgū konkurence būs un elektroenerģiju nodrošinās vairāki uzņēmumi. Par to liecina fakts, ka jau šobrīd 17 uzņēmumi ir noslēguši līgumu ar AS „Sadales tīkls”, turklāt ir uzņēmumi, kas jau ir uzsākuši aktīvu kampaņošanu. Izveidojot šo elektroenerģijas tirgus atvēršanas modeli, esam mācījušies no citu valstu pieredzes un - tas ir ne mazāk svarīgi! - no kļūdām. Salīdzinot, piemēram, ar Igaunijas pieredzi, Latvijas iedzīvotājiem viss process būs daudz, daudz vienkāršāks un bez liekām galvassāpēm. Pirmkārt, mūsu iedzīvotājiem būs tikai viens rēķins, nebūs jāstaigā, jālauza galva, kā tas ir Igaunijā. Otrkārt, tirgotāji būs atbildīgi par visu procesu no sākuma līdz beigām. Un, treškārt, nebūs spiesti slēgt divus līgumus. Latvijai mēs esam izvēlējušies modeli, kas vienlīdz sabalansē ieguvumus gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Turklāt, sekmīgi noslēdzot elektroenerģijas tirgus atvēršanu, padomāts arī par sociāli mazāk aizsargātām grupām. Ir padomāts par īpašu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem, kuriem pēc tirgus atvēršanas maksa par elektroenerģiju nemainīsies. No iedzīvotāju viedokļa raugoties, viss elektroenerģijas tirgošanas process maksimāli būs vienkāršots. Eiropas pieredze rāda, ka elektroenerģijas cenas neizbēgami aug, un visas valstis apzinās, ka cenas turpinās kāpt. Tāpēc valsts ļoti aktīvi meklē veidus, kā ierobežot šo cenu kāpumu nākotnē. Un, kā rāda citu valstu pieredze, tad tirgus atvēršana ir ļoti efektīvs veids, kā to izdarīt - kā bremzēt cenu pieaugumu. Attiecībā uz nodokļiem - uz subsidētās elektroenerģijas nodokli jeb tā saukto OIK. Šobrīd Latvija daļu elektroenerģijas saražo pati un lielu daļu iepērk biržā, tāpēc paredzams, ka tās izmaksas pēc tirgus atvēršanas mājsaimniecībām nemainīsies. Savukārt vistiešākajā veidā iedzīvotājiem maksa pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas plānāku padarīs obligātā iepirkuma komponenti. Tās mehānisms iepriekšējos gados izveidots zināmā mērā nepārdomātas politikas rezultātā un nekādi nav balstīts uz tirgus principiem. Gluži otrādi - OIK kompensē izmaksas, kas rodas, pērkot elektroenerģiju no subsidētajiem ražotājiem par cenu, kas ir lielāka par tirgus cenu. Protams, no 2012.gada, kad OIK bija 1,23 santīmi par kilovatstundu, šogad tā ir jau 1,89 santīmi, bet 2014.gadā, darbu sākot arvien jaunām elektroenerģijas ražošanas stacijām, tā praktiski varētu divkāršoties salīdzinājumā ar 2012.gada rādītājiem un varētu sasniegt 2,2 santīmus par kilovatstundu. Tāpēc šobrīd, kad jāatver elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, ļoti būtisks ir jautājums: kā stabilizēt elektroenerģijas cenu iedzīvotājiem un apturēt nekontrolēti straujo izmaksu pieaugumu elektroenerģijai? Risinājums? Jā, risinājums ir! Lai panāktu, ka OIK maksājumi elektroenerģijas lietotājiem nepalielinās, ir plānots izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, kas kompensētu OIK pieaugumu virs šībrīža līmeņa, proti, 1,89 santīmiem par kilovatstundu. Fonda finansēšanai plānots uz trim gadiem, uz terminētu laiku, ieviest subsidēto enerģijas nodokli elektroenerģijas ražotājiem. Nodoklim ir paredzētas trīs likmes: 15 procenti - dabasgāzei, 10 procenti - atjaunojamo energoresursu stacijām, 5 procenti - ražotājiem, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas. Veicot šīs iemaksas, ir ļoti svarīgi, lai izmaiņas neatstātu ietekmi uz siltumtarifiem, kā arī negrautu lielo lauku saimniecību uzņēmējdarbību. Tāpēc aicinu gan Ekonomikas ministriju, gan deputātus, raugoties uz izstrādātajiem grozījumiem, iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nākamajā otrdienā izvērtēs šos nodokļus, paskatīsies, kā tas viss attiecas gan uz lauksaimniecību, gan uz siltuma tarifiem, un tad arī nodos deputātu balsošanai savu redzējumu par to, kā šīs likmes mēs redzam nākotnē. Šajā brīdī es aicinu apstiprināt šos grozījumus tādus, kādi tie ir, virzīties uz priekšu, uz otro lasījumu, un domāt par nepieciešamajām izmaiņām, ja tādas būtu vajadzīgas. Attiecībā uz nākotni un uz prioritātēm. Es tomēr atgriezīšos - premjers gan ir aizgājis! - pie darbaspēka nodokļa samazināšanas un pie jaunu darba vietu radīšanas. Mēs varam to saukt visādi - gan par reemigrācijas plānu, gan citādāk, bet mūsu tautiešiem interesē darba vietas. Turklāt labi atalgotas darba vietas, un tā arī būs mūsu prioritāte visa nākošā gada garumā. Paldies. Aicinu atbalstīt. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
2013_10_17-seq9 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.".
2013_10_17-seq8 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Šodien man ir tas gods piedāvāt Saeimas apspriešanai likuma „Par valsts budžetu 2014.gadam” projektu. Katrs valsts budžets ir savā ziņā unikāls un neatkārtojams, taču ne visus valsts budžetus var saukt par vēsturiskiem. Šo budžetu, 2014.gada budžetu, manuprāt, var ierindot vēsturisko budžetu sarakstā trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, šis ir pirmais Latvijas valsts budžets, kas tiek veidots eiro. Jau tikai šis fakts vien padara šo budžetu unikālu un neatkārtojamu. Jebkurš jauns sākums ir kā jauna rindiņa tekstā. Iepriekšējā netiek izsvītrota. Tā vienkārši pavirzās tekstā uz augšu, dodot vietu jaunai rindiņai. Latvijas lats kā nacionālā valūta paliek vēsturē, tomēr tas neizzūd, bet kļūst par pamatu Latvijas dalībai eiro. Tautumeita, kas reiz greznoja Latvijas Republikas 5 latu monētas un tagad atrodama uz 500 latu banknotēm, turpmāk būs redzama uz valūtas, kas ir kopēja 332 miljoniem eirozonas iedzīvotāju. Eirozonas, kuras IKP sasniedz 9,5 triljonus eiro un kuras tirdzniecības bilancē eksports par 82 miljardiem eiro pārsniedz importu. Nenoliedzami, lats ir spēlējis svarīgu lomu mūsu valsts ekonomikas atjaunotnē un attīstībā. Visā savā pastāvēšanas laikā tas ir bijis stabils, tādējādi arī krīzes periodā palīdzot mūsu ekonomikas un valsts stabilitātei kopumā. Tomēr lats kā valūta, kas ir piesaistīta eiro, pat labākajā gadījumā var būt tikai tik stabils, cik stabils ir eiro. Taču nesenā pagātnē mēs esam arī pieredzējuši, kas notiek, ja lata stabilitāte tiek apšaubīta, ja parādās visādi gudrinieki, kas aicina uz devalvāciju un notiek spekulatīvi uzbrukumi latam. Eiro ieviešana šādus riskus novērsīs un attiecīgi vairos valsts ekonomisko un finansiālo stabilitāti. Otrkārt, 2014.gada budžets sakrīt ar Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam īstenošanas un jaunā Eiropas Savienības fonda plānošanas perioda sākumu. Tādējādi 2014.gada budžets ir pirmais budžets, ar ko mēs sākam īstenot NAP noteiktos stratēģiskos mērķus un uzsākam jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu apguvi. Faktiski ar 2014.gada budžetu mēs ieliekam pamatu valsts attīstībai turpmākajiem septiņiem gadiem. Nākamā gada budžetā NAP mērķu realizācijai ir paredzēti papildu finanšu līdzekļi 123 miljonu eiro apmērā. No šī viedokļa raugoties, tas ir izaugsmes budžets, kas ietver sevī vidēja termiņa valsts attīstības mērķus. Treškārt, šis ir pirmais budžets, ar kuru reāli tiek ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana, un līdz ar nākamā gada valsts budžetu tiek iesniegts arī likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”. Gribu arī atzīmēt, ka šī gada martā stājās spēkā Fiskālās disciplīnas likums, kura pamatā ir nosacījums par ekonomiskajā ciklā sabalansētu vispārējās valdības budžetu. Tādējādi 2014.gada valsts budžets ir arī pirmais budžets, kas izstrādāts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma prasības. Gribu izteikt arī cerību, ka šis budžets ieliks labu pamatu tam, lai tiktu ņemtas vērā krīzes mācības, budžeta izstrādē dominētu stabilas un ilgtspējīgas attīstības argumenti, nevis īstermiņa populisms. Valsts budžets 2014.gadam ir izstrādāts saskaņā ar likumprojektā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” definētajiem vidēja termiņa budžeta politikas principiem un prioritārajiem attīstības virzieniem: ekonomiskajā ciklā sabalansēta vispārējās valdības budžeta veidošana, nodrošinot ilgtspējīgu fiskālās politikas plānošanu un tādējādi arī makroekonomisko stabilitāti; ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, nodrošinot nozaru finansējumu valsts budžeta iespēju robežās; darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana, kas mērķēta uz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un dzīves kvalitātes paaugstināšanu, it īpaši ģimenēs ar bērniem. Runājot par budžeta stabilitāti, gribu vilkt dažas paralēles starp to, kas notiek Latvijā un kas šajā jomā tiek darīts Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Savienības līmenī budžeta veidošanas principus nosaka 2011.gadā ieviestā fiskālās pārvaldības regulu pakete, tā sauktā sešpaka, kura ietver stingrus nosacījumus par izdevumu un parādu līmeņu ilgtspēju, nosakot strukturālā budžeta deficīta mērķi, uz kuru ir jātiecas un kura neizpildes gadījumā valstij var draudēt sankcijas. Pirms pāreju pie budžeta detalizēta izklāsta, gribu īsi iezīmēt vispārējo situāciju pasaulē un Eiropā, kā arī tendences pašmāju ekonomikā, uz kurām tiek balstīta budžeta ieņēmumu prognoze. Pasaules ekonomika ir atguvusies no krīzes un atgriezusies pie mērenas izaugsmes. 2013.gada otrā ceturkšņa dati vieš zināmu optimismu par ekonomikas perspektīvām tādās lielvalstīs kā ASV, Francija, Vācija, Japāna un Lielbritānija. Tomēr pēdējās Starptautiskā Valūtas fonda prognozēs pasaules ekonomikas attīstības tempi tiek koriģēti uz leju. Spriežot pēc kopējām tendencēm un lielāko pasaules analītisko organizāciju - SVF, Eiropas Komisijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) - prognozēm, ir sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, tomēr mērenāk nekā pirmskrīzes periodā. Lēnāks izaugsmes temps galvenokārt ir saistīts ar zemākiem, nekā iepriekš plānots, attīstības valstu izaugsmes rādītājiem. Zināmas bažas radīja arī budžeta krīze ASV, kas labi parāda to, pie kā var novest politisko partiju ultimāti budžeta izstrādes un pieņemšanas gaitā. (No zāles: „Ahā!”) Tieša ASV budžeta krīzes ietekme uz ekonomisko situāciju Latvijā šobrīd nav vērojama, tomēr, ja ASV Kongress ilgstoši nespētu vienoties par budžetu, negatīvās sekas ASV un arī pasaules ekonomikai kļūtu aizvien jūtamākas. Vēl bīstamāka situācija varētu izveidoties, ja ASV Kongress nespētu vienoties par ASV valsts parāda griestu celšanu. Tādā gadījumā negatīvās sekas pasaules ekonomikā un iespējamās finanšu nestabilitātes apmēru šobrīd būtu grūti prognozēt, jo tas būtu pirmais ASV selektīvās maksātnespējas gadījums vēsturē. Politiskās partijas ASV vakar tomēr ir panākušas kompromisa vienošanos, izvairoties no nevajadzīgas ekonomiskās un finanšu nestabilitātes. Ceru, ka tas izdosies arī Latvijā. Turpinot par situāciju Eiropas ekonomikā, jāatzīmē, ka pēc ilgstošas stagnācijas Eiropas Savienības IKP šī gada otrajā ceturksnī uzrādīja 0,4 procentu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vēl aizvien novērojams neliels kritums (par 0,2 procentiem). Pozitīvi ir tas, ka redzamas būtiskas izmaiņas tendencēs. Var šķist, ka viens ceturksnis īsti neliecina par kopējo tendenci, tomēr jaunākie konfidences rādītāji un rūpnieciskās izlaides dati liecina par pieaugumu. Jau nākamajā ceturksnī varam sagaidīt arī IKP pieaugumu gada griezumā. Jāatzīmē, ka optimisms attiecībā uz Latvijas ekonomikas perspektīvām sakņojas arī faktā, ka Latvijas galveno tirdzniecības partneru, tādu kā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu, Krievijas, Vācijas un Polijas, ekonomiskā izaugsme ir jūtami spēcīgāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tas daļēji izskaidro Latvijas ekonomikas noturību pret ārējās vides pasliktināšanos un spēcīgos ekonomikas izaugsmes tempus. Sagaidāms, ka šādas tendences saglabāsies arī turpmākajos gados, nostiprinot Latvijas kā vienas no visātrāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā pozīciju. Tomēr viens no lielajiem riska faktoriem ir ekonomiskās un politiskās situācijas attīstība Krievijā. SVF un Pasaules Banka ir pazeminājušas Krievijas šī gada IKP prognozes no iepriekš plānotajiem 3,3 procentiem līdz IKP pieaugumam 1,5 līdz 1,8 procentu robežās. Tas tiek skaidrots ar samērā spēcīgu „pretvēju” globālajā ekonomikā saistībā ar nedaudz noslīdējušām naftas cenām un tirdzniecības apjoma kritumu, kā arī lielo infrastruktūras projektu, kā Soču Olimpisko spēļu projektu un Nordstream, lielo darbu pabeigšanu. Kaut arī SVF prognoze Krievijas IKP izaugsmei 2014.gadā nofiksēta 3,1 procenta apmērā, pastāv uzskats, ka bez nopietnām strukturālām reformām Krievijā tās ekonomikas izaugsme turpmākajos gados var būt apdraudēta, jo tā joprojām ir atkarīga no izejvielu cenām pasaules tirgos. Lieki teikt, ka šis ir samērā liels riska faktors arī Latvijas ekonomikai, jo Krievija ir starp lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. Savukārt Krievijas un Lietuvas „piena karš” ir spilgts piemērs tam, ka turpmāk eksporta tirgu diversifikācija ir ne tikai visdrošākais stabilas ekonomiskās attīstības garants, bet arī vitāli svarīga valsts ekonomikas attīstības prioritāte. Attiecībā uz situāciju Latvijā nākamā gada IKP pieauguma prognoze ir 4,2 procenti. Attiecīgi tiek prognozēts, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Ņemot vērā nozīmīgas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, ekonomika, jau sākot no 2010.gada vidus, ir atgriezusies pie izaugsmes, un pēdējos divos gados esam sasnieguši augstāko IKP pieauguma tempu visu Eiropas Savienības 28 valstu vidū. Jaunākie dati par 2013.gada pirmo pusi liecina par nelielu izaugsmes tempu samazināšanos, kā arī izaugsmes veidotāju maiņu. Iekšējais patēriņš pārliecinoši kļuvis par galveno izaugsmes virzītāju, ko pamatā noteikušas pozitīvās tendences darba tirgū. Nopietns risks ekonomikai ir investīciju apjoma samazinājums. Eksporta izaugsme ir būtiski samazinājusies, bet importa pieauguma tempi ir kļuvuši negatīvi, tādējādi neto eksporta pozitīvais devums izaugsmē saglabājas līdzīgs kā iepriekšējā gadā. Tuvākajos gados būs rūpīgi jāseko līdzi makroekonomisko rādītāju attīstībai, nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgas politikas korekcijas. Pārejot pie budžeta, gribētu atgādināt teicienu: „Ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties.” Reinim Kaudzītem pieder aforisms: „Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks - laimē.” Neņemos apgalvot, ka, pārvarot krīzi, esam automātiski iegājuši kādā laimes fāzē, bet ir bažas, ka, noplokot spiedienam un ekonomikai augot jau trešo gadu pēc kārtas, sākam zaudēt piesardzību, plānojot mūsu tēriņus. Domāju, ka nevienu nepārsteigšu, sakot, ka šīgada budžeta sagatavošanas process, neraugoties uz pieaugošajām budžeta iespējām, ir bijis smags. Lielā mērā smagais budžeta sagatavošanas process ir skaidrojams ar to, ka, atsākoties izaugsmei, pārāk agri iestājās eiforija un daudzi politiķi aizmirsa, ka budžets nav Ziemassvētku vecīša bezizmēra dāvanu maiss. Vērojot aizvien pieaugošo spiedienu tērēt to, kas vēl nav nopelnīts, rodas iespaids, ka atkal gribam kāpt uz grābekļa. Latvijas politiskajā folklorā mums reiz jau tika solīti septiņi treknie gadi, bet realitātē sanāca knapi divi. Šobrīd, mēģinot atgriezties pie to laiku bezatbildīgās budžeta politikas, mums īsti nesanāks pat viens treknais gads. Neaizmirsīsim, ka pie strauji augošajiem tēriņiem sociālajai jomai un infrastruktūrai uz Latvijas budžetu gulstas arī krietni lielāka valsts parāda apkalpošanas nasta. Arī starptautiskie budžetu tirgi ir pārskatījuši savu kreditēšanas politiku... Es atvainojos, arī starptautiskie finanšu tirgi ir pārskatījuši savu kreditēšanas politiku un daudz kritiskāk veic risku analīzi. Valstis, kas mēģina īstenot bezatbildīgu fiskālo politiku, momentā tiek sodītas ar augstām procentu likmēm vai vispār tiek izslēgtas no finanšu tirgiem. Runājot par nākamā gada budžetu, šo aspektu noteikti der paturēt prātā. Jau tagad katru gadu Latvija tērē no 350 līdz 370 miljoniem eiro valsts parāda apkalpošanai, tas ir, pamatā procentu maksājumiem. Tuvākajos divos gados katru gadu Latvijai ir jāpārfinansē starptautiskais aizdevums ap pusotra miljarda eiro apmērā. Tieši tas, vai mēs spēsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un rīkoties atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, noteiks to, par kādām procentu likmēm mēs šo pārfinansēšanu veiksim. Ņemot vērā abu gadu pārfinansēšanas apjomu, likmes pieaugums par vienu procentpunktu nozīmē papildu procentu izdevumus ap 40 miljoniem eiro katru gadu. Ņemot vērā, ka tie ir ilgtermiņa vērtspapīri ar dzēšanas termiņu vismaz pieci gadi, kopumā procentos mēs pārmaksāsim vairākus simtus miljonu eiro. Tas nozīmē, ka tagad, mēģinot dzīvot pāri saviem līdzekļiem, turpmākajos gados mēs simtiem miljonu eiro atrausim tautsaimniecības attīstībai un sociālajām vajadzībām un vienkārši maksāsim tos ārzemju bankām procentos. Ļoti ceru, ka Saeimas vairākumam pietiks saprāta un atbildības izjūtas no šāda scenārija izvairīties. Šajā sakarā gribu oponēt tiem politiķiem un arī ekonomistiem, kas fiskālo disciplīnu mēģina pretnostatīt ekonomikas attīstībai un kas dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem pasniedz kā uzplaukuma recepti. Šī diskusija ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un citur pasaulē. Fiskālā disciplīna un attīstība nav divas savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas ilgtspējīgas ekonomiskās politikas dimensijas. To pierāda gan Latvijas, gan arī citu Eiropas un pasaules valstu pieredze. Tieši atjaunojot finanšu stabilitāti, mēs esam spējuši kļūt par straujāk augošo Eiropas Savienības ekonomiku. Eiropas Savienībā stabilus ekonomikas pieauguma un zemus bezdarba rādītājus uzrāda tieši tās valstis, kas ir spējušas nodrošināt fiskālo disciplīnu un atbildīgu makroekonomisko politiku, - tādas valstis kā Vācija, Ziemeļvalstis, arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Savukārt tās valstis, kas ir mēģinājušas dzīvot pāri saviem līdzekļiem - Grieķija, Spānija, Portugāle un citas valstis -, pārdzīvo nopietnu ekonomisko krīzi. Te varam atcerēties arī paši savu trekno gadu eksperimentu un tā smagās sekas. Un tagad par pašu budžeta projektu. Vispirms gribu teikt paldies koalīcijas vairākumam un ārpus koalīcijas esošajai Zaļo un Zemnieku savienībai par valstisko nostāju, atbalstot nākamā gada budžeta nodošanu skatīšanai komisijās. Ceru, ka, balsojot par budžetu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, būs visas koalīcijas atbalsts, kā arī konstruktīva sadarbība un, iespējams, atbalsts arī no opozīcijas. 2014.gada valsts budžets sagatavots, balstoties uz IKP pieauguma prognozi 4,2 procentu apmērā. Plānotie valsts budžeta ieņēmumi sasniedz 7 miljardus eiro, kas ir par 5,1 procentu vairāk nekā pērn. Savukārt kopējie valsts budžeta izdevumi plānoti 7,14 miljardu eiro apmērā. Prognozētais budžeta deficīts, pēc EKS’95 metodikas, ir zem viena procenta no IKP. Vidējā termiņā iezīmējas trīs būtiskas budžeta prioritātes: valsts konkurētspējas celšana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Par valsts konkurētspēju. Par konkurētspēju runāts daudz un plaši, un šobrīd tā ir starp galvenajām prioritātēm kā atsevišķu valstu, tā arī Eiropas Savienības darba kārtībā. Savā ziņā tas šodien ir valstu pastāvēšanas jautājums, it īpaši Eiropas valstīs, kuras grib arī turpmāk nodrošināt tā saukto Eiropas sociālo modeli. Bez konkurētspējīgas ekonomikas gan iepriekš minētais finansējums demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, gan nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas pasākumi paliks tikai vēlmju un domu līmenī. Šeit es gribētu citēt fragmentu no Tomasa Frīdmena grāmatas „Pasaule ir plakana”: „Āfrikā katru rītu mostas gazele. Tā zina, ka šodien būs jāskrien ātrāk par ātrāko lauvu, citādi tā tiks nogalināta. Katru rītu mostas lauva. Lauva zina, ka šodien būs jāskrien ātrāk par lēnāko gazeli, citādi draud bada nāve. Nav svarīgi, vai tu esi lauva vai gazele: kad saule lec, ir jābūt gatavam skriet.” Globālās ekonomikas apstākļos mazām un atvērtām ekonomikām, tādām kā Latvija, ir jāseko līdzi saviem konkurētspējas rādītājiem un ir jāspēj dinamiski mainīties - jābūt gatavām skriet. Kā maza un atvērta ekonomika Latvija nevar paļauties tikai uz savu iekšējo tirgu kā ekonomikas dzinējspēku. Tikai konkurētspēja Eiropas un pasaules tirgos nodrošinās attīstību un labklājību. Tieši tādēļ valsts konkurētspēja ir valdības prioritāte kā īstermiņā, tā vidējā un ilgtermiņā. Līdzīgi kā paisums ceļ visus kuģus, valsts konkurētspējas pieaugums ģenerēs papildu ienākumus valsts līmenī, kas labvēlīgi atsauksies uz visiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Šie ienākumi dos pienesumu sociālās nevienlīdzības mazināšanā un ļaus vairāk līdzekļu novirzīt demogrāfijas problēmu risināšanai, ļaus attīstīt infrastruktūru gan nacionālā, gan reģionu līmenī, kā arī ieguldīt līdzekļus izglītībā, pētniecībā un inovācijās. Būtiska problēma saistībā ar ražošanas attīstību Latvijā ir strauji augošās un tuvākajā nākotnē grūti prognozējamās elektroenerģijas cenas. Tas lielā mērā saistīts ar nepārdomātiem lēmumiem tā sauktās zaļās enerģētikas politikas jomā pagātnē. Viens no enerģijas cenu kāpumu veicinošiem faktoriem ir obligātās iepirkuma komponentes pastāvīgs pieaugums elektroenerģijas cenā. Konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas nodrošināšanai valdība ir iecerējusi Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda (ELAF) izveidi. ELAF izveide kā pārejas perioda instruments līdz 2017.gadam ir nepieciešama arī saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu no nākamā gada aprīļa; tas tuvākajos gados arī varētu būtiski ietekmēt elektroenerģijas cenu galalietotājiem. Šāda ietekme negatīvi atsauktos uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, paaugstinot galaprodukcijas cenas un liedzot efektīvi konkurēt ar citu Eiropas Savienības valstu ražotājiem. Finansēšanas avots ELAF izveidei ir ieņēmumi no subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanas, un paredzams, ka turpmākajos trīs gados subsidētās enerģijas nodoklis ienesīs ELAF ap 133 miljoniem eiro. Būtisku lomu valsts konkurētspējas celšanā nodrošinās arī tas, ka 2014.gada budžets sakrīt ar NAP realizācijas un jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda sākumu. Tādēļ šobrīd ir svarīgi sekmīgi uzsākt valsts vidējā termiņa programmas, kas ir būtiskas mūsu mērķu sasniegšanai. Nepieciešams savlaicīgi uzsākt Eiropas Savienības fondu programmu realizāciju, it īpaši tādās jomās kā infrastruktūras, pirmām kārtām ceļu infrastruktūras, sakārtošana, reģionālā attīstība, ieguldījumi enerģētikā un energoefektivitātē, uzņēmējdarbības atbalsta programmās, kā arī pētniecībā un inovācijās. Ceļu infrastruktūras sakārtošana ir gan ekonomiskās attīstības un konkurētspējas, gan arī iedzīvotāju ikdienas komforta un drošības jautājums. Nākamā gada budžetā uzsākam valsts autoceļu sakārtošanas programmu, kas paredz līdz 2020.gadam savest kārtībā 90 procentus valsts autoceļu un 75 procentus reģionālo ceļu. Nākamajos trīs gados ceļu sakārtošanai no valsts budžeta papildus paredzēti 143 miljoni eiro. Šobrīd notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamo programmēšanas periodu, kur viena no prioritātēm arī Eiropas Savienības fondu programmās ir tieši ceļu infrastruktūra. Tomēr nākas atzīt, ka šīs sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem rit smagi, un pagaidām vēl tikai strādājam pie kopīga redzējuma par Eiropas Savienības fondu sadalījumu 2014.-2020.gadam. Pie svarīgiem konkurētspējas veicināšanas pasākumiem jāmin arī uzņemtais kurss uz nodokļu samazināšanu. 2014.gadā tiek turpināta jau šogad uzsāktā darbaspēka nodokļu samazināšana. Tiesa, sākotnēji plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma vietā valdība ir radusi līdzsvarotāku risinājumu, kas lielāku nodokļu sloga samazinājumu paredz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Darbaspēka nodokļu samazinājuma pakete ietver sociālās apdrošināšanas iemaksas likmes samazināšanu par vienu procentpunktu, kā arī tiek plānota ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma celšana līdz 75 eiro un atvieglojuma par apgādībā esošu personu celšana līdz 165 eiro mēnesī. 2014.gadā tiek ieviesti arī vairāki jauni uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi. Šie atvieglojumi tiek ieviesti ar mērķi - veicināt jaunu investīciju ieplūdi ekonomikā, kā arī ieguldījumus ražošanā un pētniecībā. Runājot par konkurētspējas jautājumiem, nākas uzklausīt arī uzņēmēju kritiku. Kā valsts konkurētspēju un investīciju vides prognozējamību veicina pēkšņas un nepārdomātas izmaiņas ar investīcijām valsts ekonomikā saistīto termiņuzturēšanās atļauju programmā? Kā valsts konkurētspēju un uzņēmējdarbības vides prognozējamību uzlabo pēkšņa ostu nodokļa ieviešana? Ceru, ka tās partijas, kas ir izvirzījušas šos punktus kā priekšnosacījumus budžeta atbalstam, spēj uz šiem jautājumiem atbildēt. Runājot par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, jāatzīmē, ka jau otro gadu tiek īstenots apjomīgs pasākumu kopums demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem bērnu skaita pieaugumam valstī ir augstais nabadzības risks, kam pakļautas ģimenes ar bērniem. Tādēļ demogrāfijas atbalsta pasākumi tiek koncentrēti uz sociālā atbalsta ģimenēm ar bērniem palielināšanu. Tāpat paredzēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu celšana līdz 165 eiro mēnesī. Jau šogad demogrāfijas jautājumiem ir piešķirti apjomīgi līdzekļi. Minimālā māmiņu alga un bērna kopšanas pabalsti par bērnu vecumā no viena līdz pusotram gadam jau ir palielināti līdz 100 latiem - nākošgad tos palielināsim līdz 120 latiem. Jau šogad esam nodrošinājuši brīvpusdienas ne tikai 1., bet arī 2.klašu skolēniem, nākošgad nodrošināsim tās arī 3.klašu skolēniem, turklāt no 80 santīmiem līdz 1 latam palielināsim vienas ēdienreizes dotāciju pašvaldībām. Esam palielinājuši līdzekļus skolām mācību grāmatu iegādei. Pirmskrīzes apmērā ir izdevies atjaunot uzturlīdzekļu pabalstus bērniem, kuru viens no vecākiem nepilda savas finansiālās saistības pret ģimeni. Turpināsim īstenot mātes un bērna veselības programmu un valsts atbalstu mākslīgajai apaugļošanai. Pašvaldībām arī nākošgad tiks nodrošināta aizņemšanās iespēja bērnudārzu infrastruktūras sakārtošanai, savukārt tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, tiek sniegts atbalsts 100 latu apmērā mēnesī alternatīvu bērna pieskatīšanas pasākumu apmaksai, kā arī īstenoti citi pasākumi. Runājot par demogrāfijas atbalsta paketi, būtu pieminami arī vairāki problēmjautājumi, kuri līdz budžeta otrajam lasījumam būtu jāizdiskutē. Proti, pašreizējā politiskā kompromisa atsevišķi aspekti nevis samazina, bet, tieši otrādi, palielina ienākumu nevienlīdzību jauno vecāku vidū. Proti, priekšlikums sociāli apdrošinātiem vecākiem papildus māmiņu algām, kas jau nodrošina neto ienākumu aizvietošanu, līdz bērna pusotra gada vecumam vēl piemaksāt arī bērna kopšanas pabalstu, noved pie tā, ka sociāli apdrošinātie vecāki līdz bērna pusotra gada vecumam saņems 1320 latu papildu atbalstu (salīdzinot ar esošo sistēmu), bet sociāli neapdrošinātie vecāki papildus saņems tikai 320 latus. Vienkārši sakot, turīgākajiem vecākiem piemaksāsim vairāk, mazāk nodrošinātajiem - mazāk. Otrs jautājums ir par māmiņu algu izmaksu pagarināšanu līdz bērna pusotra gada vecumam, samazinot ienākumu aizvietojuma koeficientu. Vai tomēr nebūtu lietderīgāk vecākiem šajā gadījumā dot izvēles tiesības - saņemt māmiņu algu pēc esošajiem noteikumiem vai arī izvēlēties jauno sistēmu? Runājot par nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, tā ir prioritāte, kas īpaši iezīmējās tieši krīzes un pēckrīzes gados. Protams, likumsakarīgs ir jebkura Latvijas iedzīvotāja jautājums valdībai: „Kad mēs Latvijas veiksmes stāsta augļus beidzot izjutīsim mūsu maciņos?” Kā ne reizi vien jau esmu teicis, ekonomikas izaugsmei nav jēgas, ja tā nenes labumu mūsu valsts iedzīvotājiem, tādēļ nabadzības un nevienlīdzības mazināšana ir viena no budžeta prioritātēm. Kā viens no būtiskākajiem jautājumiem nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā ir cienīgs atalgojums par darbu, tāpēc valdība piedāvā nākamajā gadā palielināt minimālo algu līdz 320 eiro mēnesī, kā arī zemo algu saņēmējiem proporcionāli vairāk samazināt nodokļu slogu, veicot manis jau minēto neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu palielināšanu. Pievēršoties sabiedriskajā sektorā strādājošo algu celšanai, jāatzīmē, ka vidējā alga tautsaimniecībā jau tagad pārsniedz pirmskrīzes līmeni, tomēr vairākuma sabiedriskajā sektorā strādājošo alga joprojām ir zemāka nekā pirms krīzes. Šāda situācija nav ilgtspējīga, un šobrīd aizvien vairāk jūtama darbinieku aizplūšana no valsts uz privāto sektoru. Tādēļ 2014.gada budžetā ievērojami līdzekļi ir atvēlēti mediķu un pedagogu, iekšlietu un tieslietu sistēmas darbinieku, sociālajā un kultūras jomā strādājošo atalgojuma celšanai. Veselības aprūpes, izglītības un valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte ir tieši atkarīga no šajās profesijās strādājošo profesionalitātes un motivācijas. Tādēļ valdības uzdevums ir pēc iespējas ātrāk sasniegt konkurētspējīgu atalgojuma līmeni visās sabiedriskā sektora profesijās. Atbilstoši likumam valdības pienākums ir ar nākamo gadu atsākt visu pensiju indeksāciju. Tomēr valsts budžeta pieaugušās iespējas ļāva mums jau šogad veikt mazo pensiju indeksāciju, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, kā arī politiski represēto personu pensiju indeksāciju neatkarīgi no to apmēra. Savukārt nākošgad atsāksim visu pensiju indeksāciju. Pensiju indeksācijai un invaliditātes pabalstu celšanai nākošgad ir paredzēti 62 miljoni eiro, 2015.gadā - 110 miljoni eiro un 2016.gadā - 151 miljons eiro. Tagad ļaujiet man īsumā pieskarties šogad īpaši aktuālai tēmai - par sarunām ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību budžetu ieņēmumiem. Valdība ņēma vērā Latvijas Pašvaldību savienības izteikto kritiku, ka iepriekš plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana par 2 procentpunktiem atstās būtisku negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Jau toreiz solīju Latvijas Pašvaldību savienībai, ka pašvaldību budžetu pieaugums tiks nodrošināts - vismaz līdzvērtīgs valsts budžeta pieaugumam. Valdības pieņemtais alternatīvais darbaspēka nodokļa samazinājuma variants, atsakoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma, bet samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, vienlaicīgi palielinot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, būtiski uzlaboja situāciju pašvaldību budžetos un nodrošināja, ka pašvaldību budžeti nākošgad pieaugs pat straujāk nekā valsts budžets. Tā pašvaldībām 2014.gadā ir plānots būtisks iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums - 48 miljonu eiro apmērā pret šīgada izpildes novērtējumu un 96 miljonu eiro apmērā pret šīgada budžeta plānu. Vienlaikus vēlos vērst deputātu uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņa par labu pašvaldībām pie negrozītas finanšu izlīdzināšanas sistēmas tikai palielinātu ieņēmumu nevienlīdzību starp pašvaldībām. Lauvas tiesa papildu līdzekļu nonāktu turīgākajās pašvaldībās - Rīgā, Pierīgā un Ventspilī, savukārt trūcīgākās pašvaldības izjustu tikai niecīgu ieņēmumu pieaugumu. Tāpēc valdība jau vairākus gadus piedāvā mērķētu papildu dotāciju republikas pilsētām un novadiem ar zemākajiem vērtētajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. 2014.gada valsts budžetā ietvertais piedāvājums nodrošina līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu pašvaldību attīstību - 97 procentiem pašvaldību budžeta ieņēmumu (precīzi - vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un papildu dotācijas) pieaugums ir no 5 līdz 20 procentiem, tātad lielāks nekā valsts budžetā. Vienīgā pašvaldība, kam nākošgad samazinās ieņēmumi, ir Latvijas bagātākā pašvaldība, ja vērtē pēc ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, Garkalnes novada pašvaldība. Un arī šajā gadījumā kritums ir saistīts ar vienreizēju faktoru - atsevišķu pašvaldības iedzīvotāju veikto kapitāla pieauguma nodokļa nomaksu, kuras rezultātā šogad Garkalnes novada pašvaldībai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par vairāk nekā 50 procentiem salīdzinājumā ar 2012.gadu! Tomēr valdība turpina sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību, meklējot iespējas nodrošināt vēl papildu atbalstu pašvaldībām nākamā gada budžetā. Vēl nedaudz pieskaršos ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem nākošā gada budžetā. Attiecībā uz valsts aizsardzības spēju stiprināšanu galvenā prioritāte būs no dalības NATO izrietošo saistību pildīšana. Esam piešķīruši 3,2 miljonus eiro NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidei. Tāpat paredzēta sauszemes kaujas vienību apgāde ar mūsdienīgām mehanizētām kaujas platformām. Kopumā aizsardzības spēju stiprināšanai 2014.gadā paredzēti 16 miljoni eiro, bet nākamajos 3 gados - 93 miljoni eiro. Kā būtiskākās ārpolitikas prioritātes jāmin sekmīga sagatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas iestāšanās sarunu procesa nodrošināšana. OECD pievienošanās sarunu uzsākšana ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvija ir ne tikai veiksmīgi atgriezusies starptautiskajā apritē, bet arī ir gatava pievienoties šim pasaules attīstītāko valstu klubam. Cienījamie deputāti! Rezumējot visu iepriekš teikto, gribu uzsvērt sekojošo: pirmkārt, 2014.gada budžets ir vērsts uz to, lai valsts ekonomiskās izaugsmes augļus Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sajustu savos maciņos. Tas tiks paveikts, gan tiešā veidā palīdzot vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, gan ceļot algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, gan uzlabojot valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti. Otrkārt, šis budžeta projekts ir izaugsmes un attīstības budžets, jo tas paredz gan nodokļu samazināšanu, gan ieguldījumus valsts konkurētspējai būtiskās jomās, gan finansējumu Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritātēm un jaunā perioda ES fondu apguves uzsākšanai. Tādējādi šobrīd tiek likti pamati vairākiem valstij būtiskiem ilgtermiņa projektiem, kas nodrošinās kvalitatīvāku un iekļaujošāku izaugsmi nākotnē. Visbeidzot - mēs vairs nedomājam viena gada ietvaros, bet skatāmies vismaz 3 gadu perspektīvā, kas ir svarīgs faktors stabilitātei un valsts politikas prognozējamībai. Aicinu Saeimu apstiprināt 2014.gada valsts budžetu! Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
2013_10_17-seq7 spokenText "Tātad vispirms ir jānobalso par steidzamības noteikšanu katram no likumprojektiem, un pēc tam mēs uzsāksim debates par pirmo lasījumu. Tātad... Nē, Reira kungs, man jūs tagad neesat tribīnē vajadzīgs, jo tagad būs balsojumi par katru no likumprojektiem, kurš ir atzīstams par steidzamu! (Smejas.) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā ” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā ” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par ostām” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2014.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Un tagad uzsākam debates par valsts budžetu 2014.gadam... par likumprojektu paketi pirmajam lasījumam. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
2013_10_17-seq6 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais finanšu ministra kungs! Godātie deputāti! Godātie ministri! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” un pavadošo likumprojektu paketi, kura sastāvēja no 41 likumprojekta, kā arī likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”. Komisija rūpīgi izvērtēja šos likumprojektus un nodod tos Saeimas vērtējumam. Komisijas atzinums ir atbalstīt likumprojektu steidzamību un atbalstīt likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā.".
2013_10_17-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 13, atturas - 1. Tātad darba kārtība grozīta. Paldies. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Juridiskā komisija... Nē, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad mēs varam sākt izskatīt... Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav! Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no budžeta paketes izslēgts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 12, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no budžeta paketes izslēgts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11)”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad par atbildīgo komisiju tiek noteikta Juridiskā komisija. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11)”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā komisija šim likumprojektam ir Juridiskā komisija. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11)”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Juridiskā komisija. Un vēl ir saņemts piecu deputātu - Čepānes, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Lejiņa - iesniegums ar lūgumu izslēgt no Saeimas 2013.gada 17.oktobra sēdes darba kārtības likumprojektus „Grozījums Civilprocesa likumā”, „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu, Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekti no darba kārtības ir izslēgti. Nākamais darba kārtības jautājums ir budžeta likumprojektu pakete, un atgādinu, ka saskaņā ar Kārtības rulli mēs debatējam par visu budžeta paketi. Tātad debates notiks vispirms par visu paketi, par katru no likumprojektiem vai konkrēti par budžeta likuma projektu, pēc tam notiks balsošana par katru no likumprojektiem atsevišķi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
2013_10_17-seq4 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs vakardien šo likumprojektu izskatījām Juridiskās komisijas sēdē tieši tāpat, ar pienācīgu rūpību, kā visus citus likumprojektus, kas ir Juridiskās komisijas darba kārtībā, īpaši - par valsts nodevas maiņu, paaugstināšanu vai, kā tas ir šajā gadījumā, par jaunas valsts nodevas ieviešanu. Un diemžēl, iespējams, Juridiskajā komisijā bija par maz informācijas, jo nedz šī likumprojekta anotācijā īsti bija norādīts, cik detalizēti ir apspriesta šī ideja… Pārstāvis no Tieslietu ministrijas diemžēl norādīja, ka šī ideja ir gluži jauna, 5.septembrī darba grupā pirmoreiz izskanējusi; šī ideja par to, ka šādu jaunu nodevu varētu ieviest, īsti apspriesta neesot. Un, balstoties uz to praksi, kas mums ir Juridiskajā komisijā, mēs lēmām, ka šim jautājumam ir jāpievērš… ka tas ir jāskata normālā, likumdošanas praksē pieņemtajā kārtībā, un mēs šo jautājumu diskutēsim, skatīsim. Lūdzam izslēgt tikai un vienīgi no budžeta paketes. Mēs nelēmām par ietekmi uz budžetu. Juridiskā komisija likumprojektu vērtēja no juridiskās tehnikas viedokļa, no tā, kāda ir laba likumdošanas prakse, ieviešot pilnīgi jaunu valsts nodevas maksājumu, kāds līdz šim Civilprocesa likumā nebija paredzēts.".
2013_10_17-seq3 spokenText "Paldies. „Par” darba kārtības maiņu pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
2013_10_17-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka minētais likumprojekts tika prezentēts Koalīcijas sadarbības padomē, kurā saņēma vienbalsīgu koalīcijas partneru atbalstu šī likumprojekta tālākai virzībai valdībā. Tātad ir jautājums par to, vai šis likumprojekts skar vai neskar nākamā gada budžetu. Atbilde ir: skar! To ir arī apliecinājusi Finanšu ministrija. Aptuvenā ietekme - 100 tūkstoši eiro. Likumprojekta mērķis ir noteikt valsts nodevu tajos gadījumos, kad tiesvedības procesa laikā tiek mainīti... mainītas puses, pamatā - prasītāji. Kāda iemesla dēļ tas notiek? Tas notiek pamatā tāda iemesla dēļ, ka prasījuma tiesības dažkārt tiek cedētas un jaunais prasītājs, kas iestājas tiesvedības procesā, līdz šim laikam nav maksājis nekāda veida nodevu. Šobrīd Tieslietu ministrija ir ierosinājusi noteikt, ka nodevas apmērs ir 30 eiro. Kas tad pēc būtības ir tā mērķauditorija, uz ko šis likumprojekts ir vērsts? Mērķauditorija pamatā ir gan bankas meitaskompānijas, gan arī parādu piedzinēji. Līdz ar to, es domāju, būtu ļoti svarīgi, lai mēs atstātu šo likumprojektu budžeta paketē. Paldies.".
2013_10_17-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 17.oktobra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti 53 iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Ir lūgums izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu… Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut 17.oktobra sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot vajag!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 26, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Nākamie likumprojekti attiecas uz budžeta paketi. Tātad ir lūgums tos kā pirmos iekļaut darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 37, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. (No zāles: „Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 38, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 37, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 35, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 33, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - 1. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Es esmu vienu lapu ar budžeta likumprojektiem izlaidusi… Tātad... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu iekļaut 17.oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās... iekļautu tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 12, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
2013_10_10-seq298 spokenText " Paldies. Tātad Saeimas 10.oktobra sēdi slēdzu. Uz redzēšanos! ".
2013_10_10-seq297 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Solvita Āboltiņa, Andrejs Elksniņš... ir, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Ivans Klementjevs, Kārlis Krēsliņš, Igors Meļņikovs, Sergejs Mirskis, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs... Orlovs ir, Inga Vanaga, Raimonds Vējonis, Jānis Vucāns un Valdis Zatlers. Paldies.".
2013_10_10-seq296 spokenText "Paldies. Rezultāti ir sagatavoti. Vārds Saeimas sekretāram Rasnača kungam.".
2013_10_10-seq295 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es atgādinu: mēs esam vienojušies, ka pulksten 12.30 komisijas telpās notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. Paldies.".
2013_10_10-seq294 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi šodien izskatīti. Bet ir saņemta virkne deputātu jautājumu. Pirmais ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Vējoņa, Auguļa un Brigmaņa jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējumu vīrushepatīta C (VHC) ārstēšanai”. Jautājums tiks nodots ministrei atbildes sniegšanai. Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts kapitālsabiedrību atsavināšanu un privatizācijas sertifikātu izmantošanu atsavināšanā”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai. Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par turpmāko rīcību ar ministriju pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai. Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par iespējamo vienošanos ar TeliaSonera AB grupa par savstarpējo tirgus sadali un nekonkurenci atsevišķās pakalpojumu sniegšanas jomās”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai. Ir saņemts deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Rubika un Agešina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts garantiju izsniegšanas mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram Andrim Vilkam atbildes sniegšanai. Ir saņemts deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Hļebņikova un Zujeva jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram Andrim Vilkam atbildes sniegšanai. Ir saņemts deputātu Zariņa, Ribakova, Sakovska, Tutina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par risinājumu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim atbildes sniegšanai. Vēlos jūs informēt, ka ir saņemtas atbildes uz iepriekšējiem deputātu jautājumiem, kas ir tikuši adresēti Ministru prezidentam un ministriem. Taču atbildes uz ekonomikas ministram Pavļutam un finanšu ministram Vilkam iesniegtajiem jautājumiem deputātus neapmierina. Bet, tā kā ministri Pavļuts un Vilks šodien nevarēja ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi, sēde tiek pārcelta uz nākamo reizi. Savukārt atbilde uz jautājumu, kas tika uzdots iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, ir apmierinājusi jautājuma iesniedzējus, un tātad šajā gadījumā jautājumu un atbilžu sēde nav nepieciešama. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr Saeimas sekretārs gatavos reģistrācijas rezultātus un tos nolasīs, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
2013_10_10-seq293 spokenText "Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, kolēģi! Lēmuma būtība ir apropriācija likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam”, pārdalot no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Valsts parāda vadība” 17 049 791 latu. Starp saņēmējiem ir Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija un Kultūras ministrija. Faktiski visi šie līdzekļi, kas tiek novirzīti ministrijām, tiek izmantoti no gada uz gadu atliktu problēmu risināšanai, vai tā būtu datorprogrammu sakārtošana vai kaut kādi neatliekamie remonti un citas lietas. Izņēmums šeit pēc būtības ir Veselības ministrijai novirzītie līdzekļi, kas domāti sistēmas darba uzlabošanai un pārējo veselības aprūpes jomā esošo iestāžu funkcionēšanas nodrošināšanai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja savā sēdē šo lēmuma projektu, uzklausīja ieinteresēto institūciju pārstāvjus un vienbalsīgi to atbalstīja. Aicinu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
2013_10_10-seq292 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
2013_10_10-seq291 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Jūsu ievērībai ir lēmuma projekts Nr.470/Lm11, jo abām apropriācijām ir līdzīgs nosaukums, kur būtībā ir līdzekļu apropriācija. Tātad notiek likuma „Par valsts budžetu 2013.gadam” grozīšana saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammu „Studējošo un studiju kreditēšana”, ar Finanšu ministrijas apakšprogrammu „Valsts parāda vadība” un ar Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammu „Profesionālās izglītības īstenošana”. No visām šīm programmām, apropriējot līdzekļus, veidojas 6,3 miljoni latu, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo lēmuma projektu savā sēdē un atbalstīja to. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt, pareizāk sakot, piekrist šim lēmuma projektam.".
2013_10_10-seq290 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris, izskatīšana - Saeimas 17.oktobra sēdē. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
2013_10_10-seq289 spokenText "Priekšlikumiem - 14.oktobris, izskatīšana - 17.oktobrī.".
2013_10_10-seq288 spokenText "Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Tagad balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.".
2013_10_10-seq287 spokenText "(Starpsauciens no zāles.) Es centīšos! Pašreiz spēkā esošajā redakcijā Iedzīvotāju reģistra likums nosaka: lai ievadītu informāciju par personu šajā reģistrā, šai personai ar savu parakstu ir jāapliecina ziņu pareizība tā sauktajā pirmuzskaites veidlapā. Ņemot vērā, ka šā gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kuri paver iespēju iegūt Latvijas pilsonību kā otru pilsonību, attiecīgā prasība par pirmuzskaites veidlapas parakstīšanu attieksies arī uz tām personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību kā otro pilsonību. Minētajām personām šajā gadījumā, ja mēs nemainām likumu, būtu jāierodas Latvijas konsulārajā vai diplomātiskajā pārstāvniecībā vai jādodas uz Latviju, lai šo veidlapu parakstītu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzskata, ka tas ir nevajadzīgs birokrātisks slogs gan indivīdam, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Līdz ar to komisija ierosina, ka turpmāk pirmuzskaites veidlapas sagatavos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki, bet pašai personai tā vairs nebūs jāparaksta, tādā veidā samazinot birokrātiju. Komisijas vārdā aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.".
2013_10_10-seq286 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.".
2013_10_10-seq285 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 15.oktobrim.".
2013_10_10-seq284 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2013_10_10-seq283 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu jūs pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”.".
2013_10_10-seq282 spokenText "Tātad, ja citu priekšlikumu par termiņu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam, galīgajam, lasījumam - šā gada 15.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.".
2013_10_10-seq281 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.oktobris. Paldies.".
2013_10_10-seq280 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2013_10_10-seq279 spokenText "Kolēģi! Otrajam lasījumam Saeimas komisija priekšlikumus netika saņēmusi. Mēs izskatījām likumprojektu un nolēmām lūgt Saeimu to atbalstīt otrajā lasījumā.".
2013_10_10-seq278 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.".
2013_10_10-seq277 spokenText "Šā gada 18.oktobris.".
2013_10_10-seq276 spokenText "Atvainojos!".
2009_05_28-seq397 spokenText "Atvainojos!".
2000_10_19-seq371 spokenText "Atvainojos!".
1994_07_28_as-seq516 spokenText "Atvainojos!".
2013_10_10-seq274 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.".
2013_10_10-seq273 spokenText "Priekšlikumi par šo likumprojektu netika saņemti. Ārlietu komisija to izskatīja un atbalstīja. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2013_10_10-seq272 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
2013_10_10-seq271 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris.".
2013_10_10-seq259 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris.".
2013_10_10-seq255 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris.".
2013_10_10-seq270 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.".
2013_10_10-seq269 spokenText "Ārlietu komisija ir likumprojektu izskatījusi un atbalstījusi. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2013_10_10-seq267 spokenText "Par šo likumprojektu tika saņemts viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.".
2013_10_10-seq266 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu””, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
2013_10_10-seq264 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 24.oktobris. Paldies.".
2013_10_10-seq263 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 24.oktobris.".
2013_10_10-seq262 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2013_10_10-seq261 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā”. Izstrādātā tiesību akta projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā sedz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu zaudējumus, nosakot, ka kompensāciju izmaksā divās daļās: pirmo reizi - kārtējā gadā par pirmo pusgadu, balstoties uz universālā pasta pakalpojuma sniedzēja operatīvajiem datiem, un otro reizi - nākamajā gadā, kompensējot atlikušo zaudējumu daļu pēc audita ziņojuma iesniegšanas Satiksmes ministrijai. Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_10_10-seq260 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 18.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
2013_10_10-seq258 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Ieroču tirdzniecības līgumu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2013_10_10-seq257 spokenText "Latvijai, kļūstot par šā līguma dalībvalsti, tiks nodrošināts plašāks tiesiskās sadarbības mehānisms ieroču eksporta kontroles un informācijas apmaiņas jomā arī ar tām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Līgums ir izstrādāts, lai ieviestu vienotus noteikumus parasto ieroču, kā arī vieglo un kājnieku ieroču, to munīcijas un daļu starptautiskajā tirdzniecībā, kas ietver sevī eksportu, importu, tranzītu un starpniecības pakalpojumus. Bet, ņemot vērā to, ka jau šobrīd Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pat plašāks nekā līgumā noteiktais, Latvija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis, parakstot un ratificējot šo līgumu, var sniegt paraugu efektīvai eksporta kontroles sistēmas darbībai. Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_10_10-seq256 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 18.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ieroču tirdzniecības līgumu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".

first
previous
next