Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_17-seq23> ?p ?o. }

• 2013_10_17-seq23 type Speech.
• 2013_10_17-seq23 number "23".
• 2013_10_17-seq23 date "2013-10-17".
• 2013_10_17-seq23 isPartOf 2013_10_17.
• 2013_10_17-seq23 spokenAs 10.
• 2013_10_17-seq23 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un klātesošie ministri! Vispirms gribu pateikt paldies Jānim Ozoliņam par viņa uzstāšanos (No zāles dep. A.Latkovskis atzinīgi: „O!”), tāpēc ka viņš tik atklāti un drosmīgi atklāja mums budžeta veidošanas procesu, visas tā nianses un visu tā gaitu, visu, kas tur notika ar tā sauktajiem ultimātiem, ko mēs visi labi zinām! Šodien mums dota iespēja izvērtēt valdības veikumu visa gada garumā. Valsts budžets nav tikai kārtējais likumprojekts; tas ir valsts svarīgākais ikgadējais plānošanas un līdzekļu izlietošanas dokuments. Mēs apspriežam Ministru kabineta piedāvājumu Latvijas attīstībai ne tikai nākamajā gadā, 2014.gadā, bet arī tuvāko gadu perspektīvā - 2015. un 2016.gadā. Šī budžeta veidošanas procesa rezultāts ir iesniegtie likumprojekti, par kuriem mēs šodien balsosim, tos atbalstot vai neatbalstot. Pirms analizēsim esošās valdības koalīcijas pārstāvju piedāvāto valsts budžetu 2014.gadam, manuprāt, nepieciešams raksturot pašu budžeta veidošanas un sagatavošanas gaitu un tā īpatnības. Pirmkārt, šajā budžetā ieņēmumu un izdevumu ailēs redzam summas, kas rēķinātas citā valūtā - eiro -, nevis tā, kā bija līdz šim, iepriekšējos 20 gadus. Otrkārt, šis budžets veidots stingros Fiskālās disciplīnas likuma noteiktos rāmjos. Un, treškārt, budžetam bija jāietver un jāatspoguļo Nacionālajā attīstības plānā noteiktie stratēģiskie mērķi. Apspriešanai nodotā budžeta īpatnība ir tā, ka tas izstrādāts lielā steigā, nekvalitatīvi un nespēj sasniegt tajā deklarētos mērķus. Valsts budžets ir galvenais finanšu instruments valsts rīcībā. Proti, tas ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu darbību valstī. No prasmīgas budžeta politikas ir atkarīga mūsu tautsaimniecības izaugsme, cilvēku labklājība un valsts neatkarība. Latvija ir atvērta ekonomika, kas pakļauta lielām svārstībām. Valsts var tiešā vai pastarpinātā veidā atbalstīt Latvijas uzņēmējus un sekmēt Eiropas Savienības un citu valstu tirgu iekarošanu. Pieaugot nacionālajam kopproduktam, budžets uzlabotu sabiedrisko labklājību kopumā un apmierinātu visu cilvēku vajadzības. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis deklarēja šādas 2014.gada budžeta prioritātes: aizsardzības spēju stiprināšana, ceļu infrastruktūras sakārtošana, pedagogu un mediķu algu paaugstināšana. Valdības vadītājs mums sola arī 2014.gadā turpināt likumos nostiprināto darbaspēka nodokļa samazināšanu. Budžeta veidošanu šogad raksturo nemitīgi kašķi starp valdošās koalīcijas pārstāvjiem, iepriekš sabiedrībai doto solījumu nepildīšana un mazspēja panākt vienošanos ar sociālajiem partneriem. Lai gan likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts pakāpeniski samazināt nodokļa likmi, valdība veido budžetu pretēji normai, kas paredz ar 2014.gada 1.janvāri ieviest samazinātu - 22 procentu likmi. „Saskaņas Centrs”, tā frakcija, nevar piekrist šādai rīcībai, jo gan uzņēmumi, gan strādājošie paļāvās, ka no jaunā gada pieaugs viņu ienākumi. 2014.gada budžeta alternatīvie risinājumi, no vienas puses, samazinās sociālā budžeta ieņēmumus, bet, no otras puses, nākotnē palielinās tā izdevumus. Tā ir bezatbildīga, tuvredzīga un neprasmīga politika! Ir savādi, ka apspriešanai var iesniegt budžeta projektu, ja likumi, kas tieši ietekmēs tā izdevumus, piemēram, saistībā ar vecāku pabalstu, ar māmiņu algām, nemaz nav iekļauti budžeta likumprojektu paketē. Vai tas liecina par spēju naudas līdzekļu veidošanā, sadalē un izmantošanā? Pakļaujoties koalīcijas partnera spiedienam, kas nemaz neatbalstīja budžetu ne valdībā, ne parlamentā, tiek apdraudēts viss budžeta apspriešanas process. Nedaudz vēl par budžeta apspriešanu. Mums, Saeimas deputātiem, nemaz netiek dota iespēja par to izteikties un to kvalitatīvi izvērtēt; piemēram, šonedēļ atbildīgajā komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tika pieņemts valdošo partiju pārstāvju lēmums to nodot Saeimas sēdē bez budžetu pavadošo likumprojektu apspriešanas. Man nav saprotams, kāpēc bija jāpārkāpj Saeimas kārtības rullī noteiktā apspriešanas kārtība. Vai tas ir motivēts ar vēlmi aizbāzt muti parlamentārajai opozīcijai? Vai valdošo partiju deputāti nespēj aizstāvēt Ministru kabineta veikumu? Valdība līdz pat šim brīdim vēl nav spējusi panākt vienošanos ar sociālajiem partneriem par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldībām, par skolotāju darba samaksu. Kas liedz atbildīgajām ministrijām rast kompromisa risinājumu? Kāpēc deputātiem ir jālabo Ministru kabineta kļūdas un jāveic tā mājasdarbi šī budžeta procesā? Lai gan 2014.gada budžeta izpilde sakritīs ar Nacionālā attīstības plāna īstenošanu, 2014.gada budžets nākamgad neveiks Nacionālā attīstības plāna īstenošanu. 2012.gada 12.decembrī mēs šajā zālē apstiprinājām Latvijas Nacionālo attīstības plānu, kurā apņēmāmies panākt ekonomikas izrāvienu katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības interesēs. Tad kā valdība varēs panākt ekonomikas izrāvienu, nesamazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ieviešot jaunu maksājumu lielajām Latvijas ostām, ieviešot subsidētās enerģijas nodokli, ieviešot uzņēmumu valdes locekļiem sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, lai gan viņi nemaksā sev darba algu, ar 2015.gadu palielinot mikrouzņēmuma nodokli, palielinot akcīzes nodokli transportlīdzekļiem, kas kā degvielu izmantoto gāzi, palielinot dabas resursu nodokli mazajām hidroelektrostacijām, mazajiem hesiem? Finanšu ministrs, nododot valsts budžeta projektu Saeimas komisijām, solīja, ka tas ietver nākotnes investīcijas, šādi sekmējot valsts līdzsvarotu un solidāru attīstību. Mūsuprāt, esošajai valdošajai koalīcijai rūp vienīgi budžetā ietverto ekonomisko rādītāju izpilde vai, kā teica Vilka kungs, iespēja ieņemt stabilu Māstrihtas kritēriju goda pjedestālu, pirmo vietu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Valdībai nerūp pats galvenais šajā valstī - cilvēks. Kaut tik ātrāk raportēt par uzņemto saistību izpildi, neuztraucoties par to, kas notiks ar tautu, ar uzņēmējiem, ar valsti kopumā. Pēdējo četru gadu laikā valsti plosīja finanšu konsolidācijas pasākumi. Izvēloties tā saukto iekšējo devalvācijas ceļu, strādājošie, uzņēmēji, pensionāri un bērni daļu savu līdzekļu, savu ienākumu un izaugsmes ziedoja valsts glābšanai. Sabiedrība kopumā ar sapratni vērtēja un atzina šādu rīcību ar nosacījumu, ka, uzlabojoties stāvoklim pasaules tirgos un Latvijas tautsaimniecībā, cilvēku ienākumi un dzīves līmenis atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Diemžēl Latvijā daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Piemēram, skolotāji krīzes laikā neizgāja ielās un neprotestēja pret atlīdzības samazinājumu, jo valdība solīja, ka tiks atjaunota pirmskrīzes darba algu izmaksa. Valsts budžeta 2014.gada paketē mēs nespējām atrast šo solījumu izpildi. Ministru kabinets pat nevar atvēlēt naudu - 10 procentus - vidējās darba samaksas pieaugumam. „Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka šāda situācija nav ilgtspējīga un ka tā sekmē strādājošo aizbraukšanu uz citām valstīm. Valdībai jābūt skaidram un pamatotam skatījumam, kas notiks tad, kad kaimiņvalstīs straujāk atkopsies ekonomika un cilvēkam citās valstīs piedāvās lielāku atlīdzību. Valsts budžetam bija jāatspoguļo patiesais lietu stāvoklis, jo tiešām pastāv ekonomikas izaugsme, un tā arī nākotnē turpināsies. Valstij jāiegulda līdzekļi tās izaugsmes sekmēšanā, izglītībā, veselības aprūpē, pētniecībā un transporta nozarē. Rodas sajūta, ka valsts pārvaldē atgriežas trekno gadu niķi un līdzekļu pieaugumu izjutīs vienīgi dažu izredzēto iestāžu ierēdņi. Nav iespējams bez satraukuma lūkoties uz publiskajā sektorā nodarbināto cilvēku darba samaksu, salīdzinot to ar darba atlīdzību tautsaimniecībā kopumā. Ja valdība neveiks pasākumus straujākai darba algas palielināšanai, strādājošie pāries uz privāto sektoru, kā arī kritīsies publisko pakalpojumu kvalitāte. Uzskatām, ka bija nepieciešams lielāks minimālās darba algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugums. Šāda politika vidējā termiņā varētu samazināt sociālo nevienlīdzību. Valdošās koalīcijas partneru rotaļas ar diskriminējošajiem ierobežojumiem termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai un sacīkstes vecāku pabalstu un māmiņu algu paaugstināšanā samazina līdz minimumam līdzekļus 2015.gada budžeta veidošanai. Tas liecina ne tikai par negausīgu un tuvredzīgu rīcību, bet arī par to, ka šībrīža valdošās koalīcijas partijas nevēlas un neplāno pēc gada veidot un pieņemt nākamo budžetu. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija aicina neatbalstīt šo valsts budžetu kopumā un to pavadošos likumprojektus. Mūsu rīcība motivēta ar atbildību un cilvēka cienīgu attieksmi. Mūs uztrauc, vai jaunajā gadā pieaugs dzīves dārdzība, piemēram, maksājumi par elektrību, siltuma tarifi, bet valdība nerod kompensējošus pasākumus. Tas vēl vairāk samazinās cilvēku uzticību valstij, kavēs investīcijas tautsaimniecībā, jaunu darba vietu radīšanā, darba samaksas pieaugumā un sociālās palīdzības pieejamībā un kvalitātē. Mēs nespējam par to klusēt un piedāvāsim savus priekšlikumus Latvijas izaugsmei un cilvēku drošībai valstī. Maziņš post scriptum. Vakar es saņēmu pastkastītē avīzi „Tavs Budžets” - tādu avīzīti, kurā bija aprakstītas visa nākamā, 2014., gada budžeta nianses un kura bija finansēta no partijas VIENOTĪBA kases, tā es sapratu pēc tā... Jā, tāda avīze - „Tavs Budžets”. Pirmais secinājums: nu droši vien VIENOTĪBA mācās no dažu citu partiju pieredzes un mēģina popularizēt savus, teiksim tā, panākumus. No vienas puses, tas ir labi, bet gribu tikai piebilst vienu - ka visi tie budžetā atspoguļotie pieaugumi gan algām, gan pabalstiem un citam... ka tā ir, manā skatījumā, vairāk „kosmētika” nekā kaut kāds reāls panākums. Jo, kā mēs visi labi zinām, nākamgad līdz ar eiro ieviešanu tik un tā būs cenu kāpums, kas „noēdīs” to visu - visus tos labumus un algu pieaugumus. Mēs jau tagad redzam, ka algas neatbilst cenu līmenim un cenas jau tagad pieaug ļoti strauji. To visi atzīst! Nākamgad pieaugs vēl straujāk. Lai arī kā mūsu valdība gribētu un mēģinātu, kā saka, iestāstīt, ka nekāda cenu pieauguma nebūs, tas būs! Un līdz ar to viss pozitīvais, kas ir budžetā, izrādīsies fikcija. Principā tauta jau nākamgad novērtēs budžeta efektivitāti. Bet man ir vēl viens jautājums valdošajiem: kāpēc vajadzēja celt nodokļus un rast pilnīgi jaunus nodokļus, ja mums ir jaunas darba vietas? Ja reāli mūsu valstī būtu radītas darba vietas, tad varbūt nevajadzētu izdomāt jaunus nodokļus un celt vecos nodokļus. Tātad sanāk tā - realitātē nekādu jaunu darba vietu mums nav, ja vajadzēja celt tos nodokļus. Un tas viens samazinājums sociālajam nodoklim par 1 procentu - tas ir nieks! Tas ir nieks! Tā ka, godātie kolēģi, būsim drosmīgi un skatīsimies reāli uz mūsu budžetu - nākamā gada budžetu! Es neredzu nekādu iemeslu atbalstīt tādu budžetu. Paldies.".
• 2013_10_17-seq23 language "lv".
• 2013_10_17-seq23 speaker Aleksandrs_Sakovskis-1965.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q822919.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q211.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q193089.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q458.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q2167704.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q25931626.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q9142842.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q57630.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q43048.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q903671.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q15379125.
• 2013_10_17-seq23 mentions Q16358928.