Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_17-seq10> ?p ?o. }

• 2013_10_17-seq10 type Speech.
• 2013_10_17-seq10 number "10".
• 2013_10_17-seq10 date "2013-10-17".
• 2013_10_17-seq10 isPartOf 2013_10_17.
• 2013_10_17-seq10 spokenAs 69.
• 2013_10_17-seq10 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti, godātie ministri! Pirmo reizi pēc ekonomiskās krīzes Latvijas budžetu nākamajam gadam atkal ir iespēja veidot pašiem - pašu spēkiem un bez starptautisko aizdevēju tvēriena un uzraudzības. Līdz ar to šogad budžeta veidošanai vajadzēja būt pašu profesionāli veidotam stāstam par Latviju - par to, kādus izaugsmes un attīstības scenārijus, risinājumus mēs reāli ieviesīsim nākamajā gadā, kas būs tie soļi, ar kuriem mēs iesim uz priekšu, atstājot vēsturē plaši pielietotos jēdzienus „ekonomiskā krīze” un „krīzes gadu budžets”. Beidzot ir jādomā un jārunā tikai par izaugsmi, beidzot ir jārāda sava profesionalitāte, briedums un spēja praktiski plānot Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Lai to paveiktu, budžeta sagatavošanas procesā tika ieguldīts milzīgs darbs, taču, tuvojoties faktiski izšķirošajiem brīžiem pirms budžeta nonākšanas Saeimā, mēs sākām uzvesties kā 12.klases skolēni. Par profesionālo briedumu praktiski nekādas runas nebija. Tad, kad Starptautiskais Valūtas fonds, citi starptautiskie aizdevēji mums bija noteikuši šos striktos rāmjus, ko mēs drīkstam darīt un ko - ne, tad mums bija zināma disciplīna. Tad, kad mums iedod brīvību, tad sākas tā sauktais ultimātu laiks, kad katrs pats izdomā kaut kādu savu stāstu. Pat „klases” vadošie grupējumi bija sanākuši kopā uz apspriedi par sociālā budžeta jautājumiem un nolēma par atbalsta pasākumiem, turot sakrustotus pirkstus zem galda. Tā civilizētā pasaulē nedara! Viens grupējums veselas nedēļas garumā cirta kāju pret grīdu un teica: „Izlaidumā ieradīsies vispār tikai tad, ja uzturēšanās atļaujas tiks pārtrauktas!” Labi, visi pārējie pierunāja līdz 700 atļaujām, esam vienojušies. Arī tā nav civilizētās pasaules sastāvdaļa! Tikmēr cits grupējums teica: „Dosim skolas beigšanas diplomu vispār pēc gada! Tas nekas, ka ir pieņemts lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, ir ierakstīts likumā!” Labi, visi to gaidīja! Tā rezultātā, ko mēs pēkšņi ieraugām? Pašās beigās ir autoratlīdzības nodoklis, mikronodokļu paaugstināšana, nodoklis valdes locekļiem. Ja mēs tā turpināsim, tad mums būs nepieciešams papildināt Fiskālās disciplīnas likumu ar ultimātu sadaļu. Tad mēs varēsim ultimātus laicīgi izteikt… sapratīsim, kad ir jāizsaka ultimāts, un tad visiem būs skaidrs, kā tas notiek. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Jā, tas arī bija par šo. Bija pāris ultimātu arī attiecībā uz citiem jautājumiem. (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Tātad laikā, kad iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības alkst pēc stabilitātes, pēc iespējas ilgtermiņā plānot savus ienākumus, ieguldījumus un tēriņus, mēs faktiski tērējam laiku, lai sabiedrību izklaidētu ar ultimātiem un skaļām diskusijām. Tas, protams, tiek atspoguļots masu medijos un nebūt nevairo uzticību nevienam no mums. Tāpēc es aicinu vismaz budžeta balsošanas procesu veidot profesionālu un konstruktīvu, lai mēs budžetu varētu pieņemt savlaicīgi, lai iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības pēc iespējas ātrāk uzzinātu, kas nākamgad konkrēti viņiem sagaidāms gan nodokļu jautājumos, gan sociālās palīdzības jautājumos. Es aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju atšķirt graudus no pelavām, nepieciešamības gadījumā arī pielabot esošo, sagatavoto projektu, nebaidīties no tā un iet uz priekšu. Analizējot pašu budžeta saturu, jāatzīst, ka tas ir vērsts uz nākotni, uz attīstību un tā iestrādes viennozīmīgi novērtēs arī nākamās Saeimas deputāti. Latvijai ir visstraujākā ekonomikas izaugsme Eiropas Savienības valstu starpā. Mūsu uzdevums ir noturēt attīstības tempu un rīkoties saprātīgi, plānojot savu nākotni. Es ļoti konservatīvi skatos uz jebkādām neizsvērtām, pēkšņām likuma izmaiņām, jo šāda pieeja grauj Latvijas ekonomikas attīstības tempu un iespēju to noturēt. Mums ir jāļauj uzņēmējiem strādāt stabilā uzņēmējdarbības vidē, atsākt ilgtermiņa plānošanas iespējas. Ja mēs konkrēti runājam par to, kāpēc Reformu partija atbalstīs, kāpēc es atbalstīšu šo budžetu, tad jāteic, ka pirmām kārtām tas iemesls ir un paliek darbaspēka nodokļa samazinājums (lai arī izteikts citādā formā, nekā pirms tam bija iecerēts), kā arī atbalsts ģimenēm ar bērniem, palielinot neapliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem, un arī brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 3.klasei. Šie priekšlikumi ļaus katrai strādājošu vecāku ģimenei ar bērniem katru mēnesi reāli saņemt par vismaz 84 latiem vairāk. Skolēnu mācību grāmatu finansēšana no valsts līdzekļiem, kā arī algas pamatlikmes pieaugums skolotājiem, palielinot minimālo darba slodzes likmi līdz 295 latiem. Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai, kas spējusi to panākt! Sociālo garantiju nodrošināšana policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošajiem. Atbalsts reģioniem, paredzot finanšu resursus Eiropas struktūrfondu projektu līdzfinansējumam. Maksājums ostu budžetā. Beidzot tiks ieviests paritātes princips, ka maksājums no ostām par valsts un pašvaldības infrastruktūru izmantošanu turpmāk tiks saņemts ne tikai pašvaldībās, bet arī valsts budžetā. Apturēts subsidētās elektroenerģijas izmaksu pieaugums patērētājiem. Tas ļaus pasargāt Latvijas uzņēmumus un mājsaimniecības no strauja un neprognozējama elektroenerģijas cenu kāpuma, no nākamā gada 1.aprīļa kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksu virs 1,89 santīmiem no kilovatstundas līmeņa. Kādi tad ir tie būtiskākie likumi? Kas mūs sagaida... iedzīvotājus sagaida pēc eiro ieviešanas nākamajā gadā? Manuprāt, būtiska ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām. Latvija elektroenerģijas tirgu jau pakāpeniski atver no 2007.gada, kad iespēju sev izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas piegādātāju saņēma tirgotāji, kas patērē aptuveni 75 procentus no kopējās elektroenerģijas. Atlicis vien sekmīgi noslēgt elektroenerģijas tirgus atvēršanas pēdējo posmu un ļaut aptuveni 800 tūkstošiem mājsaimniecību pašām izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgū konkurence būs un elektroenerģiju nodrošinās vairāki uzņēmumi. Par to liecina fakts, ka jau šobrīd 17 uzņēmumi ir noslēguši līgumu ar AS „Sadales tīkls”, turklāt ir uzņēmumi, kas jau ir uzsākuši aktīvu kampaņošanu. Izveidojot šo elektroenerģijas tirgus atvēršanas modeli, esam mācījušies no citu valstu pieredzes un - tas ir ne mazāk svarīgi! - no kļūdām. Salīdzinot, piemēram, ar Igaunijas pieredzi, Latvijas iedzīvotājiem viss process būs daudz, daudz vienkāršāks un bez liekām galvassāpēm. Pirmkārt, mūsu iedzīvotājiem būs tikai viens rēķins, nebūs jāstaigā, jālauza galva, kā tas ir Igaunijā. Otrkārt, tirgotāji būs atbildīgi par visu procesu no sākuma līdz beigām. Un, treškārt, nebūs spiesti slēgt divus līgumus. Latvijai mēs esam izvēlējušies modeli, kas vienlīdz sabalansē ieguvumus gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Turklāt, sekmīgi noslēdzot elektroenerģijas tirgus atvēršanu, padomāts arī par sociāli mazāk aizsargātām grupām. Ir padomāts par īpašu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem, kuriem pēc tirgus atvēršanas maksa par elektroenerģiju nemainīsies. No iedzīvotāju viedokļa raugoties, viss elektroenerģijas tirgošanas process maksimāli būs vienkāršots. Eiropas pieredze rāda, ka elektroenerģijas cenas neizbēgami aug, un visas valstis apzinās, ka cenas turpinās kāpt. Tāpēc valsts ļoti aktīvi meklē veidus, kā ierobežot šo cenu kāpumu nākotnē. Un, kā rāda citu valstu pieredze, tad tirgus atvēršana ir ļoti efektīvs veids, kā to izdarīt - kā bremzēt cenu pieaugumu. Attiecībā uz nodokļiem - uz subsidētās elektroenerģijas nodokli jeb tā saukto OIK. Šobrīd Latvija daļu elektroenerģijas saražo pati un lielu daļu iepērk biržā, tāpēc paredzams, ka tās izmaksas pēc tirgus atvēršanas mājsaimniecībām nemainīsies. Savukārt vistiešākajā veidā iedzīvotājiem maksa pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas plānāku padarīs obligātā iepirkuma komponenti. Tās mehānisms iepriekšējos gados izveidots zināmā mērā nepārdomātas politikas rezultātā un nekādi nav balstīts uz tirgus principiem. Gluži otrādi - OIK kompensē izmaksas, kas rodas, pērkot elektroenerģiju no subsidētajiem ražotājiem par cenu, kas ir lielāka par tirgus cenu. Protams, no 2012.gada, kad OIK bija 1,23 santīmi par kilovatstundu, šogad tā ir jau 1,89 santīmi, bet 2014.gadā, darbu sākot arvien jaunām elektroenerģijas ražošanas stacijām, tā praktiski varētu divkāršoties salīdzinājumā ar 2012.gada rādītājiem un varētu sasniegt 2,2 santīmus par kilovatstundu. Tāpēc šobrīd, kad jāatver elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, ļoti būtisks ir jautājums: kā stabilizēt elektroenerģijas cenu iedzīvotājiem un apturēt nekontrolēti straujo izmaksu pieaugumu elektroenerģijai? Risinājums? Jā, risinājums ir! Lai panāktu, ka OIK maksājumi elektroenerģijas lietotājiem nepalielinās, ir plānots izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, kas kompensētu OIK pieaugumu virs šībrīža līmeņa, proti, 1,89 santīmiem par kilovatstundu. Fonda finansēšanai plānots uz trim gadiem, uz terminētu laiku, ieviest subsidēto enerģijas nodokli elektroenerģijas ražotājiem. Nodoklim ir paredzētas trīs likmes: 15 procenti - dabasgāzei, 10 procenti - atjaunojamo energoresursu stacijām, 5 procenti - ražotājiem, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas. Veicot šīs iemaksas, ir ļoti svarīgi, lai izmaiņas neatstātu ietekmi uz siltumtarifiem, kā arī negrautu lielo lauku saimniecību uzņēmējdarbību. Tāpēc aicinu gan Ekonomikas ministriju, gan deputātus, raugoties uz izstrādātajiem grozījumiem, iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nākamajā otrdienā izvērtēs šos nodokļus, paskatīsies, kā tas viss attiecas gan uz lauksaimniecību, gan uz siltuma tarifiem, un tad arī nodos deputātu balsošanai savu redzējumu par to, kā šīs likmes mēs redzam nākotnē. Šajā brīdī es aicinu apstiprināt šos grozījumus tādus, kādi tie ir, virzīties uz priekšu, uz otro lasījumu, un domāt par nepieciešamajām izmaiņām, ja tādas būtu vajadzīgas. Attiecībā uz nākotni un uz prioritātēm. Es tomēr atgriezīšos - premjers gan ir aizgājis! - pie darbaspēka nodokļa samazināšanas un pie jaunu darba vietu radīšanas. Mēs varam to saukt visādi - gan par reemigrācijas plānu, gan citādāk, bet mūsu tautiešiem interesē darba vietas. Turklāt labi atalgotas darba vietas, un tā arī būs mūsu prioritāte visa nākošā gada garumā. Paldies. Aicinu atbalstīt. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_10_17-seq10 language "lv".
• 2013_10_17-seq10 speaker Janis_Ozolins-1976.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q822919.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q211.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q4294315.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q957126.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q191.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q193089.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q13561029.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q458.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q21625222.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q1020384.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q8436.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q21011154.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q384826.
• 2013_10_17-seq10 mentions Q7804.