Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_17-seq25> ?p ?o. }

• 2013_10_17-seq25 type Speech.
• 2013_10_17-seq25 number "25".
• 2013_10_17-seq25 date "2013-10-17".
• 2013_10_17-seq25 isPartOf 2013_10_17.
• 2013_10_17-seq25 spokenAs 69.
• 2013_10_17-seq25 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ministri! Kolēģi! Vispirms es gribu atbildēt Sakovska kungam, ka cenu aptaujas, regulārā cenu monitoringa, ko veic Ekonomikas ministrija, rezultāti rāda, ka 85 procentiem preču cenas šobrīd stāv uz vietas, apmēram 7 procentiem tās pat samazinās, bet 8 procentiem - pieaug. Turklāt tas ir saistīts ar sezonalitāti, tātad pieaug cena tādiem produktiem, kuriem, loģiski, tā mainās, piemēram, degvielai. Tā ka, lūdzu, nevajag baidīt ar to, ka eiro ieviešanas rezultātā cenas celsies. (No zāles dep. V.Orlovs: „Nevajag izgudrot...!”) Tomēr, runājot par 2014.gada budžetu, noteikti aicinu atbalstīt to, jo tajā ir ļoti daudz labu lietu, ko iepriekšējie runātāji, tajā skaitā arī premjers, jau uzsvēra. Bet es gribu pieskarties vēl divām lietām, kas ir tātad elektrības tirgus un ostu jautājums. Attiecībā uz elektrības tirgu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs jau visu ļoti labi un detalizēti izstāstīja, tāpēc es niansēs neiedziļināšos, vien piebildīšu, ka šis nav jautājums par to, vai mēs atbalstām zaļo enerģiju vai neatbalstām. Tieši otrādi! Tas ir jautājums par to, vai mēs esam gatavi šauru ražotāju grupu pretstatīt visas pārējās sabiedrības, iedzīvotāju, tajā skaitā arī ražotāju, interesēm, proti, vai mēs iestājamies par rūpniecības paturēšanu un attīstību vai mēs esam par tās sagraušanu. Vai mēs esam „par” iedzīvotājiem vai - tieši pretēji! - par šo iedzīvotāju iedzīšanu nabadzībā? Bet, runājot par ostu jautājumu, kas pēdējā laikā ir guvis sabiedrībā plašu rezonansi, jāsaka tā. Jurisprudencē ir tāds termins „uzufrukts”, tas ir auglis, kas, diviem kaimiņiem, esot blakus dārziem... pats koks, teiksim, ābele, atrodas vienā dārzā, bet auglis karājas pāri - pretējā dārzā. Un tam kaimiņam ir likumīgas tiesības uz šo ražu. Ja koks būtu slīpāks, teiksim, tad varētu gadīties situācija, ka stumbrs un saknes ir vienā dārzā, bet visi augļi ir otrā dārzā, tā teikt, rūpes ir vienam, bet augļi un labums - citam. Precīzi tāda pati situācija pie mums, Latvijā, ir ar ostām, kur ostas izmanto valsts un pašvaldību infrastruktūru, bet valsts, valsts budžets, no tā tiešu labumu negūst. Ir vēl trakāk! Ostas tomēr... kravas ostās nonāk pa tā saukto tranzītkoridoru, kur tiek izmantots gan dzelzceļš, gan arī citi ceļi. Ceļi, protams, nolietojas, un tie ir jāuztur, bet ostas, kas saņem naudu no šī rezultāta, absolūti neko valsts budžetā nedod. Tātad tas, kas ir paredzēts budžeta paketē, - ka turpmāk arī ostām nāksies dalīties un 10 procentus no to ieņēmumiem ieskaitīt valsts budžetā, un šie līdzekļi tiks novirzīti ceļu infrastruktūras uzturēšanai, atjaunošanai, attīstībai. Protams, ostām nepatīk šāda lieta un tās protestē, sakot, ka zudīs to konkurētspēja, bet paskatīsimies, piemēram, kaut vai vienas ostas - Rīgas brīvostas - gadījumu. Pēc aprēķiniem tai šis nodoklis būtu 350 tūkstoši, piemēram, nākošajā gadā. Nu daudz, protams! Jā. Bet paskatīsimies, kam tad Rīgas brīvosta tērē savu naudu! Par vienkāršu gada pārskata apstiprināšanu pieciem vadošajiem Rīgas brīvostas darbiniekiem prēmijās tika izmaksāti 190 tūkstoši. Un, ja mēs vēl piemetīsim klāt kādus baseina celiņus, piemetīsim klāt kādas ložas, piemēram, hokeju skatoties, vai kādu luksusa auto mārketinga speciālistam, tad turpat jau savāksies tie 350 tūkstoši. Protams, negribas no tiem atteikties, un tā tālāk, bet vai mēs tiešām uzskatām, ka atteikšanās no dažādām ekstrām būtu kaut kas nelietīgs pret ostām un varētu to pat uzskatīt par konkurētspējas zudumu? Nu diez vai. Tā ka tās ir tikai runas. Turklāt, ja mēs atskatāmies vēsturē, tad atceramies, ko šie paši ostu speciālisti tālajā 2005.gadā teica. Proti, kad viņi vēlējās paaugstināt ostu tarifus, viņi paši teica, ka ostu tarifi sastāda apmēram 1 procentu no kopējām koridora izmaksām. Šeit mēs runājam par trīsreiz mazāku summu, tātad vispār par 0,3 procentiem. Acīmredzot tiek pielietota retorika, kāda nu attiecīgajā brīdī ir vajadzīga. Kas vēl ir izskanējis pēdējā laikā? Būsiet lasījuši šonedēļ ziņu, ka ostu apgrozījums šogad ir krities par 7,9 procentiem, un, kā jau pasteidzās tādi pirmrindnieki komentēt, tas ir noticis tieši tādēļ, ka ir ticis runāts par šo jautājumu - par šo ostu nodokli. Bet, ja mēs paskatāmies, kā izskatās, tā teikt, mēneša griezumā šis kritums, tad redzam, ka šo robu radīja straujš apgrozījuma kritums tieši februārī un martā, kad par šo jautājumu neviens nerunāja. Savukārt tieši septembrī, kad šā jautājuma apspriešana ir uzņēmusi pašus lielākos apgriezienus, ir vērojams pieaugums, kas „izvelk” vispār šo gada kopējo samazinājumu. Tā ka šeit vairāk ir mītu nekā realitātes. Aicinu, protams, atbalstīt budžetu ar visu šo ostu likumu, ostu nodevu tajā skaitā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_10_17-seq25 language "lv".
• 2013_10_17-seq25 speaker Vilnis_Kirsis-1980.
• 2013_10_17-seq25 mentions Q211.
• 2013_10_17-seq25 mentions Q2660080.
• 2013_10_17-seq25 mentions Q21625222.
• 2013_10_17-seq25 mentions Q6111985.
• 2013_10_17-seq25 mentions Q3018073.