Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_17-seq43> ?p ?o. }

• 2013_10_17-seq43 type Speech.
• 2013_10_17-seq43 number "43".
• 2013_10_17-seq43 date "2013-10-17".
• 2013_10_17-seq43 isPartOf 2013_10_17.
• 2013_10_17-seq43 spokenAs 84.
• 2013_10_17-seq43 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strauji tuvojamies kārtējā budžeta pieņemšanai, un tas liek mums paskatīties uz to, cik patiesībā esam gatavi bez ārējas kontroles un uzraudzības pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus. Diemžēl nākas secināt, ka mums vēl jāmācās un daudz jāmācās, lai mēs tos pieņemtu valstiski, jo mūsu politiskās kultūras un dialoga māksla ir stipri viduvējā līmenī. Tā, kā jau teica Parādnieka kungs, jāsaka arī man: uzplikšķināt sev uz pleca mēs paspēsim vienmēr, bet jāskatās, kāds tad reāli ir tas budžets, kas ir atnācis uz Saeimu. Un sajūta ir tāda, ka ministri ir strādājuši katrs atsevišķi, nevis visi kopā. Arī cienījamā Saeimas priekšsēdētāja publiski atzinusi, ka ir sašutusi par brāķiem šajā budžetā. Arī mēs visi, iepazīstoties ar budžeta priekšlikumiem, secinām, ka ne viens vien priekšlikums ir vismaz diskusiju vērts, ja ne noraidāms. Par vienu no šādiem brāķiem gribu jums atgādināt. Tā sauktais valdes locekļa nodoklis. Nav īsti saprotams, kāpēc laikā, kad VID ziņo par budžeta ieņēmumu pārpildi, 2013.gada deviņos mēnešos ieņemot jeb iekasējot par 197 miljoniem latu vairāk nekā šādā pašā periodā pērn un par 137 miljoniem latu jeb 4 procentiem virs plānotā ieņēmumu apjoma, kuru attiecībā uz šo laika posmu prognozēja pērn, Finanšu ministrija un Ministru kabinets virza jaunu nodokļu politiku, nevis analizē to, kāpēc ir vērojama uzņēmēju iznākšana no ēnu ekonomikas, bet - tieši pretēji! - veicina visa veida mazo uzņēmēju dzīves apgrūtināšanu ar jauniem nodokļiem, turklāt šādā veidā sekmē viņu emigrāciju uz tuvākajām kaimiņvalstīm. No savas pieredzes varu teikt, ka jau vairāki uzņēmēji, mazie uzņēmēji, ar kuriem esmu šajā periodā ticies un runājis, apsver savu uzņēmumu dislocēšanu Igaunijā, pārreģistrēšanu Igaunijā. Nemaz negribu runāt par to, cik absurda, manuprāt, ir šobrīd populārā vēršanās pret mikrouzņēmumu nodokļiem, nediversificējot tos pēc ieņēmumu apjoma. Gribas teikt, ka visnesaprotamākie šajā budžeta paketē ir plānotie grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Un ko tie paredz? Atgādināšu jums! Turpmāk tiem uzņēmumu valdes locekļiem, kuri ir arī uzņēmumu īpašnieki un strādā bez algas vai kuru alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, būs katru mēnesi jāmaksā sociālais nodoklis minimālās algas apmērā - neatkarīgi no uzņēmuma faktiskajiem mēneša ienākumiem. Šis tā sauktais valdes locekļa nodoklis ir brāķis, kas var nodarīt būtisku kaitējumu ne tikai Latvijas biznesa attīstībai, nostādot nevienlīdzīgā situācijā valdes locekļus uzņēmumos ar dažādu nodarbināto skaitu un īpašnieku struktūru, bet tas var draudēt arī ar jaunām starptautiskām tiesvedībām Eiropas Savienības tiesā, jo ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesas judikatūru. Valdes locekļu nodoklis būs trieciens tieši godīgajiem uzņēmējiem, īpaši viņu darbības sākumposmā, tāpēc šie uzņēmumi var izlemt izbeigt savu darbību, nespējot nomaksāt papildu nodokli. Tātad šis nodoklis budžetā nemaz neienāks. Savukārt negodīgajiem uzņēmumiem, kuri šobrīd izvairās no nodokļu nomaksas, turpmāk nodoklis būs jāmaksā tikai minimālās algas apmērā. Tas ir absurds pēc būtības, jo summu, ko VID nevēlas iekasēt no negodīgajiem, turpmāk prasīs samest visiem - tostarp godīgajiem un mazajiem uzņēmumiem. Iecerētais valdes locekļa nodoklis ietver vairākas būtiskas tiesiskuma problēmas. Likums „Par sociālo nodokli” nosaka, ka to var piemērot tikai tad, ja pastāv ar sociālo nodokli apliekamais objekts. Parasti darba ņēmēju gadījumā ar sociālo nodokli apliekamais objekts ir darba alga, taču konkrētie likuma grozījumi par vienīgo kritēriju ir izvirzījuši tikai uzņēmuma gada apgrozījumu 7000 eiro jeb 4919 latu apmērā. Jāuzsver, ka gada apgrozījums un uzņēmuma mēneša ienākumi, no kuriem var atļauties maksāt algu, ir divi dažādi lielumi. Un apgrozījums pats par sevi vēl nenozīmē arī ienākumus, bet uzņēmuma apgrozījumu var veidot arī neveiksmīgi paņemti līzinga maksājumi. Godprātīgi uzņēmēji tos, piemēram, cenšas maksāt arī tajos gadījumos, kad uzņēmums reāli saimniecisko darbību neveic, bet vēlas tomēr godīgi norēķināties ar kreditoriem. Šādā situācijā joprojām ir daudz uzņēmumu, kuri ir izvēles priekšā - nogaidīt vai godīgi nokārtot agrākās kredītsaistības, cerot uz ekonomikas augšupeju. Biedrība „Demokrātiskie patrioti” vēlas uzsvērt: Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim ir savi pienākumi, kas jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un ka viņš ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem. Tas nozīmē, ka valdes loceklim arī jāļauj brīvprātīgi veikt visus darbus nolūkā sekmēt uzņēmuma peļņas gūšanu vai izvairīšanos no zaudējumiem. Jāņem vērā, ka valdes loceklis attiecībās ar uzņēmumu neatrodas neaizsargātā pozīcijā, kā tas ir, piemēram, darba tiesiskajās attiecībās starp darba devēju un darba ņēmēju, tāpēc trūkst pamata jaukties šo pušu privāttiesiskajās attiecībās. Ja Saeima uzliks par pienākumu maksāt algu valdes loceklim par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, tad godprātīgajam uzņēmējam tiks uzlikts papildu slogs. Mēs esam pret šādiem papildu slogiem. Tāpēc ņemot vērā visu, ko es minēju, lūdzu Saeimas deputātus neatbalstīt valdes locekļa nodokļa ieviešanu un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nopietni apsvērt šo priekšlikumu izņemšanu no likumprojektu paketes. Paldies. (No zāles dep. J.Tutins: „Neatbalsti budžetu!”)".
• 2013_10_17-seq43 language "lv".
• 2013_10_17-seq43 speaker Davis_Stalts-1982.
• 2013_10_17-seq43 mentions Q822919.
• 2013_10_17-seq43 mentions Q211.
• 2013_10_17-seq43 mentions Q4294791.
• 2013_10_17-seq43 mentions Q191.
• 2013_10_17-seq43 mentions Q193089.
• 2013_10_17-seq43 mentions Q458.
• 2013_10_17-seq43 mentions Q4466616.
• 2013_10_17-seq43 mentions Q16354327.