Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_17-seq33> ?p ?o. }

• 2013_10_17-seq33 type Speech.
• 2013_10_17-seq33 number "33".
• 2013_10_17-seq33 date "2013-10-17".
• 2013_10_17-seq33 isPartOf 2013_10_17.
• 2013_10_17-seq33 spokenAs 10.
• 2013_10_17-seq33 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klātesošie ministri! 4,2 procentus no iekšzemes kopprodukta mums sola Ministru prezidents nākamajā gadā, kad ieviesīsim un īstenosim to budžetu, kuru mēs šodien skatām. Tas ir stagnācijas, nevis ekonomiskā izrāviena budžets! Teiksim to atklāti! Ne par kādu ekonomisko izrāvienu, kurš ir sludināts par Nacionālā attīstības plāna prioritāti, vispār nav... nevar būt runas. Lai sasniegtu Eiropas valstu labklājību vēl šīs paaudzes, Latvijas paaudzes, dzīves laikā, valstij ir jādubulto savi ienākumi vienas paaudzes laikā. Šādu izaugsmi nodrošina iekšzemes kopprodukta pieaugums - 7 procenti gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Pasaules Banka 2008.gadā sastādīja izaugsmes ziņojumu, kurā secina, ka 7 procentu pieaugumu var sasniegt, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 30 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas. Latvijai tas būtu šogad apmēram 1 miljards latu, bet, ņemot vērā, ka mums vēl jāpārvar krīzes izraisītais privātā sektora investīciju trūkums, droši vien nākamajā gadā vajag investēt vēl vairāk. Latvija nav pat tuvu šādām investīcijām! Es varu piekrist, ka šis budžets ir valdības pēdējo trīs gadu... ilgas, konsekventas politikas produkts, kurš vainago skarbo taupību. Viens no šīs politikas mērķiem ir valsts budžeta samazinājums, cik vien iespējams, līdz ar to, cik vien iespējams, arī budžeta deficīta samazinājums līdz nullei, bet nav ne vārda par to, ka Latvijai bez valsts parāda ir vēl viens parāds, par ko es visu laiku atgādinu, kad man ir iespēja runāt no šīs tribīnes, un tas ir privātā sektora parāds. Bieži vien privātā sektora parādu raksturo ar tekošā konta deficītu. Valstij tas ir ļoti tuvs nullei. Kaut arī negatīvs, bet šis kumulatīvais rādītājs patiesībā zināmā mērā slēpj valsts īstās konkurētspējas pakāpi, nevis to raksturo, jo tajā ietilpst arī Eiropas Savienības nauda, arī tā nauda, kuru mēs saņemam no Latvijas tautiešiem - no Īrijas un Anglijas, no Zviedrijas un Vācijas -, kuri sūta šo naudu atpakaļ uz mājām, uz Latviju. Par patieso Latvijas konkurētspējas rādītāju, par privātsektora parādu, liecina ārējās tirdzniecības deficīts - šī starpība starp importu un eksportu. Un šogad tie joprojām pēdējā ceturksnī ir aptuveni 30 procenti - tātad imports pārsniedz eksportu par 30 procentiem. Es arī gribētu zināt - varbūt jūs to nododiet, cienījamais Ministru prezident, ekonomikas ministram -, cik liela ir tranzīta daļa mūsu eksportā, jo līdz šim par šādu rādītāju neviens nestāstīja, bet, cik zinu, tā ir ap 10 procentiem. Un tas ir ļoti svarīgi! Ja tas ir tranzīts, tad mēs labi saprotam, no kurienes nāk šis tranzīts un uz kurieni tas aiziet. Un, ja tiešām Krievijai būs nopietnas problēmas, kā Dombrovska kungs tikko mums stāstīja, tad tas nozīmē, ka mūsu eksports saruks vismaz par vienu desmitdaļu. Vai tas nozīmē, ka mūsu eksports ir stabils? Domāju, ka ne! Tālāk. Lai pārvarētu ārējās tirdzniecības deficītu, cik vien iespējams, imports ir jāaizstāj ar iekšzemē saražotu produkciju, un, kā rāda Centrālā statistikas biroja dati par ekonomikas attīstību otrajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukta pieaugumu lielā mērā noteica operācijas ar nekustamajiem īpašumiem un arī būvniecība. Šajā gadā nekustamā īpašuma cenas ir augušas ātrāk nekā iekšzemes kopprodukts, un tas nozīmē, ka mēs īstenībā atkal esam nonākuši pie jauna cenu burbuļa pamatnes. Īpaši kritiski budžets izskatās tieši eiro ieviešanas priekšvakarā. Un te nu ir manas uzrunas atsevišķa lappuse. Dombrovska kungs teica, ka eiro novērsīs visus riskus, ar kuriem saduras citas valstis, kas nav Eiropas Savienības sastāvā. Dombrovska kungs, Eiropas Savienība nenovērsa riskus ne Spānijai, ne Portugālei, ne Īrijai. Vēl vairāk! Es varu teikt, ka tās valstis, kas iestājās Eiropas Savienības eirozonā ar tādu pašu ārējās tirdzniecības budžeta deficītu... ka Spānija un Īrija sastapās un arī Latvija pēc tam sastapsies ar ļoti nopietnām problēmām savā ekonomiskajā attīstībā. Sākumā viss bija ļoti labi, bet pēc tam sākās problēmas. Un šo problēmu avots bija nevis valsts izšķērdība, bet tieši privātā sektora aktivitāte, kas patiesībā ieguldīja lielākus savus līdzekļus nekustamajos īpašumos, kā tas notika Spānijā, bet pēc tam, sākoties ekonomiskajai krīzei, aizgāja! Un Eiropas Savienība un eiro nemaz nelīdzēja šīm valstīm. Tikai pēc tam sākās sarunas par to, ka ir jānodrošina aktivitāte, ka ir jāsargā bankas, ka bankas ir jākontrolē. Taču vēl līdz šim laikam Eiropas Savienībā, eirozonā, tāpat arī Latvijā nav mehānisma, kurš nodrošinātu zemu inflāciju un cenu regulējumu. Līdz ar to, piedodiet, jūsu apsvērums par to, ka eiro kaut ko glābs, patiesībā maldina Saeimu un maldina arī mūsu sabiedrību. Gan Spānija, gan visas pārējās valstis, kas sastapās ar krīzi, ar nopietnām problēmām, pildīja Māstrihtas kritērijus bez izņēmuma. Tām visām bija pārpalikumi arī to budžetos, bet tas nelīdzēja. Līdz ar to finanšu disciplīna var tikt uzskatīta par vienu no detaļām tieši ekonomikas plānošanas mehānismā, bet reducēt visu uz fiskālo disciplīnu ir vienkārši nepareizi un ekonomiski nepamatoti, zinātniski neprecīzi. Es arī par Vāciju gribētu jums pateikt, Dombrovska kungs! Vācijā tiešām kā kultūras elements ir nopietna disciplīna katram konkrētam indivīdam, kā arī valstij kopumā. Ar to var lepoties ne tikai Vācija, bet arī visi tie cilvēki, kas uzskata Vāciju par vienu no tām valstīm, kuras nodrošina mūsu kopējo savienību... Eiropas Savienības autoritāti pasaulē. Bet, no otras puses, visas Rietumeiropas avīžu slejas ir pilnas ar analīzi, kura apliecina, ka lielā mērā Vācijas sekmes ir... tika garantētas ar to, ka tā piebremzēja iekšējo pieprasījumu, līdz ar to veicinot eksportu. Tā kā viņi vēl klāt dabūja bez riska eksporta tirgus Dienvideiropā, viņiem izdevās saglabāt... izdevās izkļūt no tām problēmām, ar kurām sadūrušies tieši tie tirgi, noieta tirgi, kurus viņi izmantoja savam ekonomiskajam nolūkam. Vācijai nevar pārmest! Tā rīkotos jebkura valsts. Bet vienkārši mums, Latvijai, kam ir tās problēmas, par kurām es mēģināju tikko jums pastāstīt, Vāciju likt par paraugu vienkārši nav korekti. Kādi resursi ir Latvijai tagad, stājoties eirozonā? Latvija patiesībā ir atbruņota pēdējo 20 gadu laikā: Latvijas Banka kopš 1998.gada nedrīkst kreditēt valdību, pirkt valdības vērtspapīrus, līdz ar to - pildīt savas galvenās funkcijas. Atgādināšu, ka visās valstīs centrālās bankas tika nodibinātas, lai sekmētu valsts saimnieciskās darbības atjaunošanu. Tā, piemēram, 19.gadsimta sākumā Napoleons Bonaparts nodibināja Francijas centrālo banku, lai darītu to pēcrevolūcijas periodā - pēc tam, kad Francija bija nonākusi dziļā recesijā. Kas mums paliks tagad, pēc tam, kad mēs būsim atteikušies no neatkarīgas fiskālās politikas, no monetārās politikas? Esam ļoti tuvu tam, atsakoties no lata un pārejot uz eiro. Mums palikuši nodokļi. Par nodokļiem. Galvenās to funkcijas: pirmā - aizpildīt kasi. Ar to mēs nodarbojamies ļoti aktīvi. Otrā funkcija - motivēt uzņēmējus darboties sabiedrības attīstībai, nevis tikai personīgajam tēriņam. Šeit ir gan problēma. Es uzskatu, ka tieši fiskālais nolūks ir galvenais valdības un Finanšu ministrijas politikā attiecībā uz nodokļiem. Tiek ieviesti trīs jauni nodokļi. Īpaši amizants ir subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kas ir savādi saistīts ar elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu. Vakar mēs uzklausījām Ekonomikas ministrijas pārstāvi, kura patiesībā nevarēja pārliecinoši atbildēt ne uz vienu jautājumu, kādēļ šis nodoklis ir ieviests. Nav nekādas skaidrības, kāds ir tas atbalsta mehānisms, kurš būs nodrošināts, lai šo nodokli... nodokļa izpildi pēc tam virzītu tiem ražotājiem, kuri patērē elektroenerģiju. Nav skaidrs, vai patiešām valsts ir sagatavojusies, lai saskaņotu šo atbalsta mehānismu ar Eiropas Komisiju. Mums stāstīja, ka jau aprīlī viss būšot saskaņots. Patiesībā tie, kas nodarbojas ar Eiropas Komisijas lietām, ļoti labi zina, ka šāds saskaņojums prasīs ne mazāk par diviem gadiem. Nav skaidrs, vai ir sagatavots juridisks izvērtējums tam, lai šādu atbalsta mehānismu iedzīvinātu. Vēl par vienu risku, kas ir ļoti svarīgs. Patiesībā šis nodoklis grauj veselu nozari, kas Latvijā izveidojusies uz Eiropas Savienības resursu rēķina. Tas nozīmē, ka mēs īstenībā tos līdzekļus, ko saņemam mūsu atjaunojamās enerģijas ražošanai, tagad nu kaut kā pārkvalificējam pavisam citiem nolūkiem. Manuprāt, tas ar Eiropas Savienības fondu politikas mērķiem ir pretrunā un zināmā mērā grauj Eiropas Komisijā uzticību attiecībā uz Latvijas Republiku. Un pēdējais, par ko es gribu pateikt sakarā ar šo nodokli. Visas analīzes liecina, ka rentabilitāte atjaunojamās enerģijas nozarei ir ap 12 procentiem. Ieviešot subsidētās elektroenerģijas nodokli, kas ir 10 procenti, mēs patiesībā bremzējam šīs ļoti perspektīvās nozares attīstību, kā es jau teicu - mēs to graujam. Es domāju, ka tas nav pieļaujams nekādā gadījumā! Es noslēgumā gribētu pateikt tikai vienu lietu, - to, ka mums nav citu iekšzemes avotu budžeta ienākumu gūšanai kā vien mūsu uzņēmēji. Un, ja mēs izmantosim nodokļus tikai tādēļ, lai vienkārši gūtu naudu kasē, fiskā, tad mēs īstenībā mūsu ekonomiku vēl vairāk piebremzēsim, nevis to paātrināsim. Bet es vēlreiz saku: ja mēs vēlamies no šīs bedres, kurā esam nokļuvuši ne tikai pasaules krīzes rezultātā, bet arī mūsu valdības un iepriekšējo valdību politikas rezultātā, izkāpt, mums ir jānodrošina ienākumi 7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta gadā. Par šādu skaitli - es vienkārši to novēlu jums, cienījamais Ministru prezident, un jūsu kolēģiem valdībā! - jums vajadzētu parūpēties! Bet šis projekts, kuru jūs mums ierosinājāt izskatīt Saeimā, krieviski runājot, ņikuda ņe goditsja, tātad neder nemaz. Līdz ar to es nevaru budžetu atbalstīt. Paldies.".
• 2013_10_17-seq33 language "lv".
• 2013_10_17-seq33 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q822919.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q211.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q4294791.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q193089.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q458.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q21625222.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q687709.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q159.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q142.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q8880.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q183.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q34.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q22890.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q7164.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q29.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q45.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q517.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q1547190.
• 2013_10_17-seq33 mentions Q892096.