Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_17-seq8> ?p ?o. }

Showing items 1 to 39 of 39 with 100 items per page.

2013_10_17-seq8 type Speech.
2013_10_17-seq8 number "8".
2013_10_17-seq8 date "2013-10-17".
2013_10_17-seq8 isPartOf 2013_10_17.
2013_10_17-seq8 spokenAs 66.
2013_10_17-seq8 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Šodien man ir tas gods piedāvāt Saeimas apspriešanai likuma „Par valsts budžetu 2014.gadam” projektu. Katrs valsts budžets ir savā ziņā unikāls un neatkārtojams, taču ne visus valsts budžetus var saukt par vēsturiskiem. Šo budžetu, 2014.gada budžetu, manuprāt, var ierindot vēsturisko budžetu sarakstā trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, šis ir pirmais Latvijas valsts budžets, kas tiek veidots eiro. Jau tikai šis fakts vien padara šo budžetu unikālu un neatkārtojamu. Jebkurš jauns sākums ir kā jauna rindiņa tekstā. Iepriekšējā netiek izsvītrota. Tā vienkārši pavirzās tekstā uz augšu, dodot vietu jaunai rindiņai. Latvijas lats kā nacionālā valūta paliek vēsturē, tomēr tas neizzūd, bet kļūst par pamatu Latvijas dalībai eiro. Tautumeita, kas reiz greznoja Latvijas Republikas 5 latu monētas un tagad atrodama uz 500 latu banknotēm, turpmāk būs redzama uz valūtas, kas ir kopēja 332 miljoniem eirozonas iedzīvotāju. Eirozonas, kuras IKP sasniedz 9,5 triljonus eiro un kuras tirdzniecības bilancē eksports par 82 miljardiem eiro pārsniedz importu. Nenoliedzami, lats ir spēlējis svarīgu lomu mūsu valsts ekonomikas atjaunotnē un attīstībā. Visā savā pastāvēšanas laikā tas ir bijis stabils, tādējādi arī krīzes periodā palīdzot mūsu ekonomikas un valsts stabilitātei kopumā. Tomēr lats kā valūta, kas ir piesaistīta eiro, pat labākajā gadījumā var būt tikai tik stabils, cik stabils ir eiro. Taču nesenā pagātnē mēs esam arī pieredzējuši, kas notiek, ja lata stabilitāte tiek apšaubīta, ja parādās visādi gudrinieki, kas aicina uz devalvāciju un notiek spekulatīvi uzbrukumi latam. Eiro ieviešana šādus riskus novērsīs un attiecīgi vairos valsts ekonomisko un finansiālo stabilitāti. Otrkārt, 2014.gada budžets sakrīt ar Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam īstenošanas un jaunā Eiropas Savienības fonda plānošanas perioda sākumu. Tādējādi 2014.gada budžets ir pirmais budžets, ar ko mēs sākam īstenot NAP noteiktos stratēģiskos mērķus un uzsākam jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu apguvi. Faktiski ar 2014.gada budžetu mēs ieliekam pamatu valsts attīstībai turpmākajiem septiņiem gadiem. Nākamā gada budžetā NAP mērķu realizācijai ir paredzēti papildu finanšu līdzekļi 123 miljonu eiro apmērā. No šī viedokļa raugoties, tas ir izaugsmes budžets, kas ietver sevī vidēja termiņa valsts attīstības mērķus. Treškārt, šis ir pirmais budžets, ar kuru reāli tiek ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana, un līdz ar nākamā gada valsts budžetu tiek iesniegts arī likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”. Gribu arī atzīmēt, ka šī gada martā stājās spēkā Fiskālās disciplīnas likums, kura pamatā ir nosacījums par ekonomiskajā ciklā sabalansētu vispārējās valdības budžetu. Tādējādi 2014.gada valsts budžets ir arī pirmais budžets, kas izstrādāts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma prasības. Gribu izteikt arī cerību, ka šis budžets ieliks labu pamatu tam, lai tiktu ņemtas vērā krīzes mācības, budžeta izstrādē dominētu stabilas un ilgtspējīgas attīstības argumenti, nevis īstermiņa populisms. Valsts budžets 2014.gadam ir izstrādāts saskaņā ar likumprojektā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” definētajiem vidēja termiņa budžeta politikas principiem un prioritārajiem attīstības virzieniem: ekonomiskajā ciklā sabalansēta vispārējās valdības budžeta veidošana, nodrošinot ilgtspējīgu fiskālās politikas plānošanu un tādējādi arī makroekonomisko stabilitāti; ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, nodrošinot nozaru finansējumu valsts budžeta iespēju robežās; darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana, kas mērķēta uz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un dzīves kvalitātes paaugstināšanu, it īpaši ģimenēs ar bērniem. Runājot par budžeta stabilitāti, gribu vilkt dažas paralēles starp to, kas notiek Latvijā un kas šajā jomā tiek darīts Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Savienības līmenī budžeta veidošanas principus nosaka 2011.gadā ieviestā fiskālās pārvaldības regulu pakete, tā sauktā sešpaka, kura ietver stingrus nosacījumus par izdevumu un parādu līmeņu ilgtspēju, nosakot strukturālā budžeta deficīta mērķi, uz kuru ir jātiecas un kura neizpildes gadījumā valstij var draudēt sankcijas. Pirms pāreju pie budžeta detalizēta izklāsta, gribu īsi iezīmēt vispārējo situāciju pasaulē un Eiropā, kā arī tendences pašmāju ekonomikā, uz kurām tiek balstīta budžeta ieņēmumu prognoze. Pasaules ekonomika ir atguvusies no krīzes un atgriezusies pie mērenas izaugsmes. 2013.gada otrā ceturkšņa dati vieš zināmu optimismu par ekonomikas perspektīvām tādās lielvalstīs kā ASV, Francija, Vācija, Japāna un Lielbritānija. Tomēr pēdējās Starptautiskā Valūtas fonda prognozēs pasaules ekonomikas attīstības tempi tiek koriģēti uz leju. Spriežot pēc kopējām tendencēm un lielāko pasaules analītisko organizāciju - SVF, Eiropas Komisijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) - prognozēm, ir sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, tomēr mērenāk nekā pirmskrīzes periodā. Lēnāks izaugsmes temps galvenokārt ir saistīts ar zemākiem, nekā iepriekš plānots, attīstības valstu izaugsmes rādītājiem. Zināmas bažas radīja arī budžeta krīze ASV, kas labi parāda to, pie kā var novest politisko partiju ultimāti budžeta izstrādes un pieņemšanas gaitā. (No zāles: „Ahā!”) Tieša ASV budžeta krīzes ietekme uz ekonomisko situāciju Latvijā šobrīd nav vērojama, tomēr, ja ASV Kongress ilgstoši nespētu vienoties par budžetu, negatīvās sekas ASV un arī pasaules ekonomikai kļūtu aizvien jūtamākas. Vēl bīstamāka situācija varētu izveidoties, ja ASV Kongress nespētu vienoties par ASV valsts parāda griestu celšanu. Tādā gadījumā negatīvās sekas pasaules ekonomikā un iespējamās finanšu nestabilitātes apmēru šobrīd būtu grūti prognozēt, jo tas būtu pirmais ASV selektīvās maksātnespējas gadījums vēsturē. Politiskās partijas ASV vakar tomēr ir panākušas kompromisa vienošanos, izvairoties no nevajadzīgas ekonomiskās un finanšu nestabilitātes. Ceru, ka tas izdosies arī Latvijā. Turpinot par situāciju Eiropas ekonomikā, jāatzīmē, ka pēc ilgstošas stagnācijas Eiropas Savienības IKP šī gada otrajā ceturksnī uzrādīja 0,4 procentu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vēl aizvien novērojams neliels kritums (par 0,2 procentiem). Pozitīvi ir tas, ka redzamas būtiskas izmaiņas tendencēs. Var šķist, ka viens ceturksnis īsti neliecina par kopējo tendenci, tomēr jaunākie konfidences rādītāji un rūpnieciskās izlaides dati liecina par pieaugumu. Jau nākamajā ceturksnī varam sagaidīt arī IKP pieaugumu gada griezumā. Jāatzīmē, ka optimisms attiecībā uz Latvijas ekonomikas perspektīvām sakņojas arī faktā, ka Latvijas galveno tirdzniecības partneru, tādu kā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu, Krievijas, Vācijas un Polijas, ekonomiskā izaugsme ir jūtami spēcīgāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tas daļēji izskaidro Latvijas ekonomikas noturību pret ārējās vides pasliktināšanos un spēcīgos ekonomikas izaugsmes tempus. Sagaidāms, ka šādas tendences saglabāsies arī turpmākajos gados, nostiprinot Latvijas kā vienas no visātrāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā pozīciju. Tomēr viens no lielajiem riska faktoriem ir ekonomiskās un politiskās situācijas attīstība Krievijā. SVF un Pasaules Banka ir pazeminājušas Krievijas šī gada IKP prognozes no iepriekš plānotajiem 3,3 procentiem līdz IKP pieaugumam 1,5 līdz 1,8 procentu robežās. Tas tiek skaidrots ar samērā spēcīgu „pretvēju” globālajā ekonomikā saistībā ar nedaudz noslīdējušām naftas cenām un tirdzniecības apjoma kritumu, kā arī lielo infrastruktūras projektu, kā Soču Olimpisko spēļu projektu un Nordstream, lielo darbu pabeigšanu. Kaut arī SVF prognoze Krievijas IKP izaugsmei 2014.gadā nofiksēta 3,1 procenta apmērā, pastāv uzskats, ka bez nopietnām strukturālām reformām Krievijā tās ekonomikas izaugsme turpmākajos gados var būt apdraudēta, jo tā joprojām ir atkarīga no izejvielu cenām pasaules tirgos. Lieki teikt, ka šis ir samērā liels riska faktors arī Latvijas ekonomikai, jo Krievija ir starp lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. Savukārt Krievijas un Lietuvas „piena karš” ir spilgts piemērs tam, ka turpmāk eksporta tirgu diversifikācija ir ne tikai visdrošākais stabilas ekonomiskās attīstības garants, bet arī vitāli svarīga valsts ekonomikas attīstības prioritāte. Attiecībā uz situāciju Latvijā nākamā gada IKP pieauguma prognoze ir 4,2 procenti. Attiecīgi tiek prognozēts, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Ņemot vērā nozīmīgas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, ekonomika, jau sākot no 2010.gada vidus, ir atgriezusies pie izaugsmes, un pēdējos divos gados esam sasnieguši augstāko IKP pieauguma tempu visu Eiropas Savienības 28 valstu vidū. Jaunākie dati par 2013.gada pirmo pusi liecina par nelielu izaugsmes tempu samazināšanos, kā arī izaugsmes veidotāju maiņu. Iekšējais patēriņš pārliecinoši kļuvis par galveno izaugsmes virzītāju, ko pamatā noteikušas pozitīvās tendences darba tirgū. Nopietns risks ekonomikai ir investīciju apjoma samazinājums. Eksporta izaugsme ir būtiski samazinājusies, bet importa pieauguma tempi ir kļuvuši negatīvi, tādējādi neto eksporta pozitīvais devums izaugsmē saglabājas līdzīgs kā iepriekšējā gadā. Tuvākajos gados būs rūpīgi jāseko līdzi makroekonomisko rādītāju attīstībai, nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgas politikas korekcijas. Pārejot pie budžeta, gribētu atgādināt teicienu: „Ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties.” Reinim Kaudzītem pieder aforisms: „Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks - laimē.” Neņemos apgalvot, ka, pārvarot krīzi, esam automātiski iegājuši kādā laimes fāzē, bet ir bažas, ka, noplokot spiedienam un ekonomikai augot jau trešo gadu pēc kārtas, sākam zaudēt piesardzību, plānojot mūsu tēriņus. Domāju, ka nevienu nepārsteigšu, sakot, ka šīgada budžeta sagatavošanas process, neraugoties uz pieaugošajām budžeta iespējām, ir bijis smags. Lielā mērā smagais budžeta sagatavošanas process ir skaidrojams ar to, ka, atsākoties izaugsmei, pārāk agri iestājās eiforija un daudzi politiķi aizmirsa, ka budžets nav Ziemassvētku vecīša bezizmēra dāvanu maiss. Vērojot aizvien pieaugošo spiedienu tērēt to, kas vēl nav nopelnīts, rodas iespaids, ka atkal gribam kāpt uz grābekļa. Latvijas politiskajā folklorā mums reiz jau tika solīti septiņi treknie gadi, bet realitātē sanāca knapi divi. Šobrīd, mēģinot atgriezties pie to laiku bezatbildīgās budžeta politikas, mums īsti nesanāks pat viens treknais gads. Neaizmirsīsim, ka pie strauji augošajiem tēriņiem sociālajai jomai un infrastruktūrai uz Latvijas budžetu gulstas arī krietni lielāka valsts parāda apkalpošanas nasta. Arī starptautiskie budžetu tirgi ir pārskatījuši savu kreditēšanas politiku... Es atvainojos, arī starptautiskie finanšu tirgi ir pārskatījuši savu kreditēšanas politiku un daudz kritiskāk veic risku analīzi. Valstis, kas mēģina īstenot bezatbildīgu fiskālo politiku, momentā tiek sodītas ar augstām procentu likmēm vai vispār tiek izslēgtas no finanšu tirgiem. Runājot par nākamā gada budžetu, šo aspektu noteikti der paturēt prātā. Jau tagad katru gadu Latvija tērē no 350 līdz 370 miljoniem eiro valsts parāda apkalpošanai, tas ir, pamatā procentu maksājumiem. Tuvākajos divos gados katru gadu Latvijai ir jāpārfinansē starptautiskais aizdevums ap pusotra miljarda eiro apmērā. Tieši tas, vai mēs spēsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un rīkoties atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, noteiks to, par kādām procentu likmēm mēs šo pārfinansēšanu veiksim. Ņemot vērā abu gadu pārfinansēšanas apjomu, likmes pieaugums par vienu procentpunktu nozīmē papildu procentu izdevumus ap 40 miljoniem eiro katru gadu. Ņemot vērā, ka tie ir ilgtermiņa vērtspapīri ar dzēšanas termiņu vismaz pieci gadi, kopumā procentos mēs pārmaksāsim vairākus simtus miljonu eiro. Tas nozīmē, ka tagad, mēģinot dzīvot pāri saviem līdzekļiem, turpmākajos gados mēs simtiem miljonu eiro atrausim tautsaimniecības attīstībai un sociālajām vajadzībām un vienkārši maksāsim tos ārzemju bankām procentos. Ļoti ceru, ka Saeimas vairākumam pietiks saprāta un atbildības izjūtas no šāda scenārija izvairīties. Šajā sakarā gribu oponēt tiem politiķiem un arī ekonomistiem, kas fiskālo disciplīnu mēģina pretnostatīt ekonomikas attīstībai un kas dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem pasniedz kā uzplaukuma recepti. Šī diskusija ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un citur pasaulē. Fiskālā disciplīna un attīstība nav divas savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas ilgtspējīgas ekonomiskās politikas dimensijas. To pierāda gan Latvijas, gan arī citu Eiropas un pasaules valstu pieredze. Tieši atjaunojot finanšu stabilitāti, mēs esam spējuši kļūt par straujāk augošo Eiropas Savienības ekonomiku. Eiropas Savienībā stabilus ekonomikas pieauguma un zemus bezdarba rādītājus uzrāda tieši tās valstis, kas ir spējušas nodrošināt fiskālo disciplīnu un atbildīgu makroekonomisko politiku, - tādas valstis kā Vācija, Ziemeļvalstis, arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Savukārt tās valstis, kas ir mēģinājušas dzīvot pāri saviem līdzekļiem - Grieķija, Spānija, Portugāle un citas valstis -, pārdzīvo nopietnu ekonomisko krīzi. Te varam atcerēties arī paši savu trekno gadu eksperimentu un tā smagās sekas. Un tagad par pašu budžeta projektu. Vispirms gribu teikt paldies koalīcijas vairākumam un ārpus koalīcijas esošajai Zaļo un Zemnieku savienībai par valstisko nostāju, atbalstot nākamā gada budžeta nodošanu skatīšanai komisijās. Ceru, ka, balsojot par budžetu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, būs visas koalīcijas atbalsts, kā arī konstruktīva sadarbība un, iespējams, atbalsts arī no opozīcijas. 2014.gada valsts budžets sagatavots, balstoties uz IKP pieauguma prognozi 4,2 procentu apmērā. Plānotie valsts budžeta ieņēmumi sasniedz 7 miljardus eiro, kas ir par 5,1 procentu vairāk nekā pērn. Savukārt kopējie valsts budžeta izdevumi plānoti 7,14 miljardu eiro apmērā. Prognozētais budžeta deficīts, pēc EKS’95 metodikas, ir zem viena procenta no IKP. Vidējā termiņā iezīmējas trīs būtiskas budžeta prioritātes: valsts konkurētspējas celšana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Par valsts konkurētspēju. Par konkurētspēju runāts daudz un plaši, un šobrīd tā ir starp galvenajām prioritātēm kā atsevišķu valstu, tā arī Eiropas Savienības darba kārtībā. Savā ziņā tas šodien ir valstu pastāvēšanas jautājums, it īpaši Eiropas valstīs, kuras grib arī turpmāk nodrošināt tā saukto Eiropas sociālo modeli. Bez konkurētspējīgas ekonomikas gan iepriekš minētais finansējums demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, gan nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas pasākumi paliks tikai vēlmju un domu līmenī. Šeit es gribētu citēt fragmentu no Tomasa Frīdmena grāmatas „Pasaule ir plakana”: „Āfrikā katru rītu mostas gazele. Tā zina, ka šodien būs jāskrien ātrāk par ātrāko lauvu, citādi tā tiks nogalināta. Katru rītu mostas lauva. Lauva zina, ka šodien būs jāskrien ātrāk par lēnāko gazeli, citādi draud bada nāve. Nav svarīgi, vai tu esi lauva vai gazele: kad saule lec, ir jābūt gatavam skriet.” Globālās ekonomikas apstākļos mazām un atvērtām ekonomikām, tādām kā Latvija, ir jāseko līdzi saviem konkurētspējas rādītājiem un ir jāspēj dinamiski mainīties - jābūt gatavām skriet. Kā maza un atvērta ekonomika Latvija nevar paļauties tikai uz savu iekšējo tirgu kā ekonomikas dzinējspēku. Tikai konkurētspēja Eiropas un pasaules tirgos nodrošinās attīstību un labklājību. Tieši tādēļ valsts konkurētspēja ir valdības prioritāte kā īstermiņā, tā vidējā un ilgtermiņā. Līdzīgi kā paisums ceļ visus kuģus, valsts konkurētspējas pieaugums ģenerēs papildu ienākumus valsts līmenī, kas labvēlīgi atsauksies uz visiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Šie ienākumi dos pienesumu sociālās nevienlīdzības mazināšanā un ļaus vairāk līdzekļu novirzīt demogrāfijas problēmu risināšanai, ļaus attīstīt infrastruktūru gan nacionālā, gan reģionu līmenī, kā arī ieguldīt līdzekļus izglītībā, pētniecībā un inovācijās. Būtiska problēma saistībā ar ražošanas attīstību Latvijā ir strauji augošās un tuvākajā nākotnē grūti prognozējamās elektroenerģijas cenas. Tas lielā mērā saistīts ar nepārdomātiem lēmumiem tā sauktās zaļās enerģētikas politikas jomā pagātnē. Viens no enerģijas cenu kāpumu veicinošiem faktoriem ir obligātās iepirkuma komponentes pastāvīgs pieaugums elektroenerģijas cenā. Konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas nodrošināšanai valdība ir iecerējusi Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda (ELAF) izveidi. ELAF izveide kā pārejas perioda instruments līdz 2017.gadam ir nepieciešama arī saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu no nākamā gada aprīļa; tas tuvākajos gados arī varētu būtiski ietekmēt elektroenerģijas cenu galalietotājiem. Šāda ietekme negatīvi atsauktos uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, paaugstinot galaprodukcijas cenas un liedzot efektīvi konkurēt ar citu Eiropas Savienības valstu ražotājiem. Finansēšanas avots ELAF izveidei ir ieņēmumi no subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanas, un paredzams, ka turpmākajos trīs gados subsidētās enerģijas nodoklis ienesīs ELAF ap 133 miljoniem eiro. Būtisku lomu valsts konkurētspējas celšanā nodrošinās arī tas, ka 2014.gada budžets sakrīt ar NAP realizācijas un jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda sākumu. Tādēļ šobrīd ir svarīgi sekmīgi uzsākt valsts vidējā termiņa programmas, kas ir būtiskas mūsu mērķu sasniegšanai. Nepieciešams savlaicīgi uzsākt Eiropas Savienības fondu programmu realizāciju, it īpaši tādās jomās kā infrastruktūras, pirmām kārtām ceļu infrastruktūras, sakārtošana, reģionālā attīstība, ieguldījumi enerģētikā un energoefektivitātē, uzņēmējdarbības atbalsta programmās, kā arī pētniecībā un inovācijās. Ceļu infrastruktūras sakārtošana ir gan ekonomiskās attīstības un konkurētspējas, gan arī iedzīvotāju ikdienas komforta un drošības jautājums. Nākamā gada budžetā uzsākam valsts autoceļu sakārtošanas programmu, kas paredz līdz 2020.gadam savest kārtībā 90 procentus valsts autoceļu un 75 procentus reģionālo ceļu. Nākamajos trīs gados ceļu sakārtošanai no valsts budžeta papildus paredzēti 143 miljoni eiro. Šobrīd notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamo programmēšanas periodu, kur viena no prioritātēm arī Eiropas Savienības fondu programmās ir tieši ceļu infrastruktūra. Tomēr nākas atzīt, ka šīs sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem rit smagi, un pagaidām vēl tikai strādājam pie kopīga redzējuma par Eiropas Savienības fondu sadalījumu 2014.-2020.gadam. Pie svarīgiem konkurētspējas veicināšanas pasākumiem jāmin arī uzņemtais kurss uz nodokļu samazināšanu. 2014.gadā tiek turpināta jau šogad uzsāktā darbaspēka nodokļu samazināšana. Tiesa, sākotnēji plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma vietā valdība ir radusi līdzsvarotāku risinājumu, kas lielāku nodokļu sloga samazinājumu paredz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Darbaspēka nodokļu samazinājuma pakete ietver sociālās apdrošināšanas iemaksas likmes samazināšanu par vienu procentpunktu, kā arī tiek plānota ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma celšana līdz 75 eiro un atvieglojuma par apgādībā esošu personu celšana līdz 165 eiro mēnesī. 2014.gadā tiek ieviesti arī vairāki jauni uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi. Šie atvieglojumi tiek ieviesti ar mērķi - veicināt jaunu investīciju ieplūdi ekonomikā, kā arī ieguldījumus ražošanā un pētniecībā. Runājot par konkurētspējas jautājumiem, nākas uzklausīt arī uzņēmēju kritiku. Kā valsts konkurētspēju un investīciju vides prognozējamību veicina pēkšņas un nepārdomātas izmaiņas ar investīcijām valsts ekonomikā saistīto termiņuzturēšanās atļauju programmā? Kā valsts konkurētspēju un uzņēmējdarbības vides prognozējamību uzlabo pēkšņa ostu nodokļa ieviešana? Ceru, ka tās partijas, kas ir izvirzījušas šos punktus kā priekšnosacījumus budžeta atbalstam, spēj uz šiem jautājumiem atbildēt. Runājot par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, jāatzīmē, ka jau otro gadu tiek īstenots apjomīgs pasākumu kopums demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem bērnu skaita pieaugumam valstī ir augstais nabadzības risks, kam pakļautas ģimenes ar bērniem. Tādēļ demogrāfijas atbalsta pasākumi tiek koncentrēti uz sociālā atbalsta ģimenēm ar bērniem palielināšanu. Tāpat paredzēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu celšana līdz 165 eiro mēnesī. Jau šogad demogrāfijas jautājumiem ir piešķirti apjomīgi līdzekļi. Minimālā māmiņu alga un bērna kopšanas pabalsti par bērnu vecumā no viena līdz pusotram gadam jau ir palielināti līdz 100 latiem - nākošgad tos palielināsim līdz 120 latiem. Jau šogad esam nodrošinājuši brīvpusdienas ne tikai 1., bet arī 2.klašu skolēniem, nākošgad nodrošināsim tās arī 3.klašu skolēniem, turklāt no 80 santīmiem līdz 1 latam palielināsim vienas ēdienreizes dotāciju pašvaldībām. Esam palielinājuši līdzekļus skolām mācību grāmatu iegādei. Pirmskrīzes apmērā ir izdevies atjaunot uzturlīdzekļu pabalstus bērniem, kuru viens no vecākiem nepilda savas finansiālās saistības pret ģimeni. Turpināsim īstenot mātes un bērna veselības programmu un valsts atbalstu mākslīgajai apaugļošanai. Pašvaldībām arī nākošgad tiks nodrošināta aizņemšanās iespēja bērnudārzu infrastruktūras sakārtošanai, savukārt tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, tiek sniegts atbalsts 100 latu apmērā mēnesī alternatīvu bērna pieskatīšanas pasākumu apmaksai, kā arī īstenoti citi pasākumi. Runājot par demogrāfijas atbalsta paketi, būtu pieminami arī vairāki problēmjautājumi, kuri līdz budžeta otrajam lasījumam būtu jāizdiskutē. Proti, pašreizējā politiskā kompromisa atsevišķi aspekti nevis samazina, bet, tieši otrādi, palielina ienākumu nevienlīdzību jauno vecāku vidū. Proti, priekšlikums sociāli apdrošinātiem vecākiem papildus māmiņu algām, kas jau nodrošina neto ienākumu aizvietošanu, līdz bērna pusotra gada vecumam vēl piemaksāt arī bērna kopšanas pabalstu, noved pie tā, ka sociāli apdrošinātie vecāki līdz bērna pusotra gada vecumam saņems 1320 latu papildu atbalstu (salīdzinot ar esošo sistēmu), bet sociāli neapdrošinātie vecāki papildus saņems tikai 320 latus. Vienkārši sakot, turīgākajiem vecākiem piemaksāsim vairāk, mazāk nodrošinātajiem - mazāk. Otrs jautājums ir par māmiņu algu izmaksu pagarināšanu līdz bērna pusotra gada vecumam, samazinot ienākumu aizvietojuma koeficientu. Vai tomēr nebūtu lietderīgāk vecākiem šajā gadījumā dot izvēles tiesības - saņemt māmiņu algu pēc esošajiem noteikumiem vai arī izvēlēties jauno sistēmu? Runājot par nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, tā ir prioritāte, kas īpaši iezīmējās tieši krīzes un pēckrīzes gados. Protams, likumsakarīgs ir jebkura Latvijas iedzīvotāja jautājums valdībai: „Kad mēs Latvijas veiksmes stāsta augļus beidzot izjutīsim mūsu maciņos?” Kā ne reizi vien jau esmu teicis, ekonomikas izaugsmei nav jēgas, ja tā nenes labumu mūsu valsts iedzīvotājiem, tādēļ nabadzības un nevienlīdzības mazināšana ir viena no budžeta prioritātēm. Kā viens no būtiskākajiem jautājumiem nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā ir cienīgs atalgojums par darbu, tāpēc valdība piedāvā nākamajā gadā palielināt minimālo algu līdz 320 eiro mēnesī, kā arī zemo algu saņēmējiem proporcionāli vairāk samazināt nodokļu slogu, veicot manis jau minēto neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu palielināšanu. Pievēršoties sabiedriskajā sektorā strādājošo algu celšanai, jāatzīmē, ka vidējā alga tautsaimniecībā jau tagad pārsniedz pirmskrīzes līmeni, tomēr vairākuma sabiedriskajā sektorā strādājošo alga joprojām ir zemāka nekā pirms krīzes. Šāda situācija nav ilgtspējīga, un šobrīd aizvien vairāk jūtama darbinieku aizplūšana no valsts uz privāto sektoru. Tādēļ 2014.gada budžetā ievērojami līdzekļi ir atvēlēti mediķu un pedagogu, iekšlietu un tieslietu sistēmas darbinieku, sociālajā un kultūras jomā strādājošo atalgojuma celšanai. Veselības aprūpes, izglītības un valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte ir tieši atkarīga no šajās profesijās strādājošo profesionalitātes un motivācijas. Tādēļ valdības uzdevums ir pēc iespējas ātrāk sasniegt konkurētspējīgu atalgojuma līmeni visās sabiedriskā sektora profesijās. Atbilstoši likumam valdības pienākums ir ar nākamo gadu atsākt visu pensiju indeksāciju. Tomēr valsts budžeta pieaugušās iespējas ļāva mums jau šogad veikt mazo pensiju indeksāciju, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, kā arī politiski represēto personu pensiju indeksāciju neatkarīgi no to apmēra. Savukārt nākošgad atsāksim visu pensiju indeksāciju. Pensiju indeksācijai un invaliditātes pabalstu celšanai nākošgad ir paredzēti 62 miljoni eiro, 2015.gadā - 110 miljoni eiro un 2016.gadā - 151 miljons eiro. Tagad ļaujiet man īsumā pieskarties šogad īpaši aktuālai tēmai - par sarunām ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību budžetu ieņēmumiem. Valdība ņēma vērā Latvijas Pašvaldību savienības izteikto kritiku, ka iepriekš plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana par 2 procentpunktiem atstās būtisku negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Jau toreiz solīju Latvijas Pašvaldību savienībai, ka pašvaldību budžetu pieaugums tiks nodrošināts - vismaz līdzvērtīgs valsts budžeta pieaugumam. Valdības pieņemtais alternatīvais darbaspēka nodokļa samazinājuma variants, atsakoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma, bet samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, vienlaicīgi palielinot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, būtiski uzlaboja situāciju pašvaldību budžetos un nodrošināja, ka pašvaldību budžeti nākošgad pieaugs pat straujāk nekā valsts budžets. Tā pašvaldībām 2014.gadā ir plānots būtisks iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums - 48 miljonu eiro apmērā pret šīgada izpildes novērtējumu un 96 miljonu eiro apmērā pret šīgada budžeta plānu. Vienlaikus vēlos vērst deputātu uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņa par labu pašvaldībām pie negrozītas finanšu izlīdzināšanas sistēmas tikai palielinātu ieņēmumu nevienlīdzību starp pašvaldībām. Lauvas tiesa papildu līdzekļu nonāktu turīgākajās pašvaldībās - Rīgā, Pierīgā un Ventspilī, savukārt trūcīgākās pašvaldības izjustu tikai niecīgu ieņēmumu pieaugumu. Tāpēc valdība jau vairākus gadus piedāvā mērķētu papildu dotāciju republikas pilsētām un novadiem ar zemākajiem vērtētajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. 2014.gada valsts budžetā ietvertais piedāvājums nodrošina līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu pašvaldību attīstību - 97 procentiem pašvaldību budžeta ieņēmumu (precīzi - vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un papildu dotācijas) pieaugums ir no 5 līdz 20 procentiem, tātad lielāks nekā valsts budžetā. Vienīgā pašvaldība, kam nākošgad samazinās ieņēmumi, ir Latvijas bagātākā pašvaldība, ja vērtē pēc ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, Garkalnes novada pašvaldība. Un arī šajā gadījumā kritums ir saistīts ar vienreizēju faktoru - atsevišķu pašvaldības iedzīvotāju veikto kapitāla pieauguma nodokļa nomaksu, kuras rezultātā šogad Garkalnes novada pašvaldībai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par vairāk nekā 50 procentiem salīdzinājumā ar 2012.gadu! Tomēr valdība turpina sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību, meklējot iespējas nodrošināt vēl papildu atbalstu pašvaldībām nākamā gada budžetā. Vēl nedaudz pieskaršos ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem nākošā gada budžetā. Attiecībā uz valsts aizsardzības spēju stiprināšanu galvenā prioritāte būs no dalības NATO izrietošo saistību pildīšana. Esam piešķīruši 3,2 miljonus eiro NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidei. Tāpat paredzēta sauszemes kaujas vienību apgāde ar mūsdienīgām mehanizētām kaujas platformām. Kopumā aizsardzības spēju stiprināšanai 2014.gadā paredzēti 16 miljoni eiro, bet nākamajos 3 gados - 93 miljoni eiro. Kā būtiskākās ārpolitikas prioritātes jāmin sekmīga sagatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas iestāšanās sarunu procesa nodrošināšana. OECD pievienošanās sarunu uzsākšana ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvija ir ne tikai veiksmīgi atgriezusies starptautiskajā apritē, bet arī ir gatava pievienoties šim pasaules attīstītāko valstu klubam. Cienījamie deputāti! Rezumējot visu iepriekš teikto, gribu uzsvērt sekojošo: pirmkārt, 2014.gada budžets ir vērsts uz to, lai valsts ekonomiskās izaugsmes augļus Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sajustu savos maciņos. Tas tiks paveikts, gan tiešā veidā palīdzot vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, gan ceļot algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, gan uzlabojot valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti. Otrkārt, šis budžeta projekts ir izaugsmes un attīstības budžets, jo tas paredz gan nodokļu samazināšanu, gan ieguldījumus valsts konkurētspējai būtiskās jomās, gan finansējumu Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritātēm un jaunā perioda ES fondu apguves uzsākšanai. Tādējādi šobrīd tiek likti pamati vairākiem valstij būtiskiem ilgtermiņa projektiem, kas nodrošinās kvalitatīvāku un iekļaujošāku izaugsmi nākotnē. Visbeidzot - mēs vairs nedomājam viena gada ietvaros, bet skatāmies vismaz 3 gadu perspektīvā, kas ir svarīgs faktors stabilitātei un valsts politikas prognozējamībai. Aicinu Saeimu apstiprināt 2014.gada valsts budžetu! Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
2013_10_17-seq8 language "lv".
2013_10_17-seq8 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
2013_10_17-seq8 mentions Q822919.
2013_10_17-seq8 mentions Q211.
2013_10_17-seq8 mentions Q2660080.
2013_10_17-seq8 mentions Q37.
2013_10_17-seq8 mentions Q191.
2013_10_17-seq8 mentions Q193089.
2013_10_17-seq8 mentions Q458.
2013_10_17-seq8 mentions Q39731.
2013_10_17-seq8 mentions Q159.
2013_10_17-seq8 mentions Q8436.
2013_10_17-seq8 mentions Q8896.
2013_10_17-seq8 mentions Q41550.
2013_10_17-seq8 mentions Q142.
2013_10_17-seq8 mentions Q1807079.
2013_10_17-seq8 mentions Q8880.
2013_10_17-seq8 mentions Q7184.
2013_10_17-seq8 mentions Q23666.
2013_10_17-seq8 mentions Q183.
2013_10_17-seq8 mentions Q36.
2013_10_17-seq8 mentions Q41.
2013_10_17-seq8 mentions Q7164.
2013_10_17-seq8 mentions Q29.
2013_10_17-seq8 mentions Q17.
2013_10_17-seq8 mentions Q39420.
2013_10_17-seq8 mentions Q18628521.
2013_10_17-seq8 mentions Q315796.
2013_10_17-seq8 mentions Q8268.
2013_10_17-seq8 mentions Q45.
2013_10_17-seq8 mentions Q7804.
2013_10_17-seq8 mentions Q42371833.
2013_10_17-seq8 mentions Q14090598.