Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 121,101 to 121,200 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2014_06_05-seq199 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
2014_06_05-seq198 spokenText "Un beidzot ir priekšpēdējais - 22.priekšlikums. Atļaujiet man kā komisijas vadītājai par to mazlietiņ vairāk pastāstīt, jo šeit no Juridiskās komisijas deputātu puses ir nākuši arī daudzi jauni priekšlikumi, kuri tapa komisijas sēdēs un kurus es arī, protams, aicinu atbalstīt. Kā es jau teicu, sākumā mēs centāmies uzņemt gandrīz visus priekšlikumus, uzklausījām iesniedzēju apsvērumus un idejas, un tātad tekstā arī tās ir guvušas atbalstu (protams, izņemot „Saskaņas Centra” priekšlikumu, kas netika atbalstīts). Salīdzinot ar pirmā lasījuma redakciju, jūs redzat, ka pirmajā rindkopā ir veikta tikai viena izmaiņa - vārdi „Latvijas Republika” ir aizstāti ar vārdu „Latvija”. Kā es jau teicu, 7.priekšlikums bija tehniska rakstura. Otrajā rindkopā mēs atteicāmies no jēdziena „konstitucionālā kārtība”, tā vietā lietojot jēdzienu „valstiskums”. Un, protams, šeit tika atbalstīts arī 4.priekšlikums… un 2. un 3.priekšlikums. Trešajā rindkopā radikāli pārskatīts formulējums par cilvēktiesībām un mazākumtautību tiesībām. Cilvēktiesību formulējums ir pilnībā saskaņots ar Satversmes 89.pantu, proti, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Par cilvēka pamattiesībām ir arī Satversmes 114.pants, kas paredz mazākumtautību tiesības. Un tādēļ komisija atteicās no norādes uz mazākumtautību tiesībām, tā vietā uzņemot plašāku formulējumu - „ciena mazākumtautības”. Šai norādei ir dziļa un simboliska nozīme, norādot uz tradicionālo Latvijas atvērtību mazākumtautībām, to devumu Latvijas kultūrā, sabiedrības dzīvē un identitātē. Tas norāda arī uz pamatprincipu attiecību uzturēšanai starp valsti un mazākumtautībām nākotnē. Un vēl pēc Nacionālās apvienības un deputātes Poriņas priekšlikuma, kā jūs redzat, ir norāde, ka Latvijas tauta aizsargā ne vien teritoriju, bet arī teritorijas vienotību. Pārveidota ir arī ceturtā rindkopa. Lielā mērā Juridiskā komisija meklē labākus formulējumus un vārdus, lai izteiktu tajā ietvertās idejas. Es vēršu uzmanību uz to, ka ir saglabāts teju viss teksts, bet tas ir padarīts koncentrētāks un precīzāks. Vispirms komisija atteicās no pārprotamā formulējuma „mūsu”, skaidri norādot, ka tiek runāts par Latvijas identitāti un Latvijas sabiedrības vērtībām. Te ir ietverta norāde uz lībiešu garīgā mantojuma nozīmi Latvijas identitātes veidošanā. Bet Juridiskā komisija atteicās no pirmajā lasījumā ietvertā jēdziena „mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības”, tā vietā paplašinot jēdziena „saliedētas sabiedrības pamats” saturu. Šajā pantā papildus jau minētajam tika uzņemta jauna vērtība - „uzticība Latvijai” jeb lojalitāte Latvijai, kuru piedāvāja deputāte Poriņa. Un tātad tā ir lojalitāte pret Latvijas valsti, kas ir saliedētas pilsoniskās sabiedrības pamats attiecībās starp sabiedrību un valsti. Pēc Reformu partijas priekšlikuma ir akcentēti vairāki... ir noteikta arī ikviena atbildība pret nākamajām paaudzēm. Savukārt beidzamajā rindkopā vairāk ir akcentēta vienotas Eiropas loma Latvijas ārpolitiskajā orientācijā un nedaudz vienkāršots ievada teksts. Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
2014_06_05-seq196 spokenText "21.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Tas arī ir tehnisks priekšlikums, kas vienkāršo teikuma gramatisko konstrukciju, un vārds „veicina” precīzi izsaka Latvijas valsts līdzdalības starptautiskos procesos jēgu, un nevar noliegt, ka tas padara tekstu latviskāku, izvairoties no tādām smagnējām konstrukcijām.".
2014_06_05-seq194 spokenText "20.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. No vienas puses, tas gan ir tehniska rakstura priekšlikums, bet tomēr… Vēlme ir saskaņot preambulas jeb ievada valodu ar spēkā esošo Satversmes tekstu, jo Satversmē tiek lietots nevis jēdziens „līdzcilvēki”, bet „citi cilvēki”, un tādēļ šis priekšlikums vienveido terminoloģiju. Un es gribu pateikt, ka mēs saņēmām arī no viena Kurzemes puses laikraksta vēstuli, kura bija adresēta Juridiskajai komisijai un kurā lūdza paskaidrot, kādēļ mēs lietojam šādu vārdu - „līdzcilvēki”, jo tas nebūtu īsti pareizi. To norāda arī viena pensionēta latviešu valodas skolotāja, kura acīmredzot tagad varētu būt arī gandarīta, jo šis vārds tiek aizstāts ar citu terminu.".
2014_06_05-seq192 spokenText "19.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus „pēc savām spējām”, uzskatot, ka tas ir lieks formulējums un tas varētu radīt pārpratumus. Pēc Juridiskā biroja domām, no teksta ir skaidrs, ka ikviens var rūpēties tikai tik daudz, cik spēj, un neviens vairāk no cilvēka neprasa, un tas ir pietiekami skaidrs arī bez šiem vārdiem. Priekšlikums tika atbalstīts.".
2014_06_05-seq190 spokenText "Nākošais ir 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija atbalstīja.".
2014_06_05-seq189 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 86, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2014_06_05-seq188 spokenText "Jā, kolēģi, mums katram ir sava vērtību skala, bet man tā ir vērtība, kurai, kā es uzskatīju, ir jābūt atspoguļotai Satversmes preambulā. Tātad tā ir demokrātija! Mums viedokļi var atšķirties, un par tiem mēs, protams, varam diskutēt, bet, runājot par šīm vērtībām, kas ir iekļautas preambulā, viena no tām ir arī darbs. Un, ja mēs skatāmies uz šīm visām, kas ir iepriekš norādītas - tātad brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene -, tad es teikšu... tad es uzskatu, ka arī darbs „izlec” no šo vērtību uzskaitījuma... plejādes. Un, manuprāt, vērtība ir gan izglītība, gan veselība, un tā darba vietā… aiz darba varēja sekot arī šādas šīs vērtības. Un es arī uzskatu, ka darba vietā būtu piemērotāks varbūt vārdu salikums „darba tikums”, un tad tas vairāk iekļautos šo vērtību uzskaitījumā. Bet, atgriežoties pie šī mana priekšlikuma, es uzskatu, ka labas pārvaldības principu ievērošana ir ļoti būtiska katrā sabiedrībā un ka ar labas pārvaldības principu ievērošanu mēs veicinām iedzīvotāju uzticēšanos gan Saeimai, gan valdībai, gan pašvaldībai. Un labas pārvaldības principu neievērošana… neesamība ir saistīta gan ar cilvēktiesību… Tātad šī cilvēktiesību ievērošana, es gribu teikt, šī labā pārvaldība... tās ir attiecības starp iedzīvotājiem un valsts varu, tā ir šī savstarpējā mijiedarbība, un es uzskatu, ka tā ir problēma ne tikai mūsu valstī vien, bet arī citās valstīs. Jau daudzu gadu garumā šī uzticēšanās no iedzīvotāju puses varas institūcijām nav neko spoža un izcila, un, kā Čepānes kundze teica, jā, ir normatīvie akti, kuros par to jau tiek runāts… par šiem labas pārvaldības principiem, bet tātad tas nav pietiekami. Un to apliecina, kā es jau iepriekš minēju, arī tiesībsarga ziņojums, ko mums ir paredzēts šodien izskatīt. Arī šajā ziņojumā, tā 7.nodaļā, ir sadaļa „Labas pārvaldības principu ievērošana”, kur tiek atspoguļota virkne šo problēmu, ar ko saskaras... ar ko mēs saskaramies, un tādēļ es uzskatu, ka par to ir jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā, lai veicinātu valsts varas un iedzīvotāju savstarpējo attiecību uzlabošanos, savstarpēju uzticēšanos. Un es gribu teikt, ka arī valdības rīcības plānā... jā, protams, Satversme viennozīmīgi ir... tā stāv pāri visam, bet arī valdības rīcības plāna 2.punktā ir norādīts, ka ir būtiski sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu. Jā, ir ļoti labi, ka tas šāda līmeņa dokumentā iekļauts, bet es tomēr uzskatu, ka arī preambulā būtu jāatspoguļojas labas pārvaldības šim elementam un ka tas tiktu akcentēts un atzīts, jo tas tikai stiprinātu šīs attiecības arī starp indivīdu un valsts pārvaldi. Jo mēs zinām, ka laba pārvaldība ietver daudz elementu. Tie ir šie tiesiskie principi, cieņa pret likumu un cilvēktiesībām, kad pārvaldība ir efektīva, kad pakalpojumi tātad mūsu iedzīvotājiem ir maksimāli ātri un caurskatāmi, kad mēs esam atvērti iedzīvotāju ierosinājumiem, kad varas nesēji atskaitās par saviem lēmumiem un procedūras ir caurskatāmas… Un tātad es uzskatu, ka šie elementi… jā, tie daļēji… daļa ir atspoguļota jau preambulas tekstā, bet pilnībā viss nav aptverts. Tādēļ arī ir šāds priekšlikums, un es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka man tā ir vērtība, un es pieļauju domu, ka arī lielai sabiedrības daļai ir svarīgi, lai savstarpējās attiecības starp iedzīvotājiem un varas nesējiem balstītos uz labas pārvaldības principu ievērošanu.".
2014_06_05-seq186 spokenText "17.priekšlikums ir deputātes Ingas Vanagas priekšlikums, kas nav atbalstīts. Viņa lūdza ietvert… pie pamatvērtībām pieskaitīt arī labu pārvaldību. Nu, laba pārvaldība, protams, ir nozīmīga konstitucionāla vērtība, bet tā ir arī vispārīgs tiesību princips, kas regulē valsts un privātpersonas attiecības, kā arī valsts pārvaldes organizācijas jautājumus, taču laba pārvaldība nav sabiedrības pamatvērtība, jo tā neregulē sabiedrības dzīves organizācijas jautājumus un personas lomu sabiedrībā. Turklāt laba pārvaldība (tāpat kā tie iepriekšējie priekšlikumi) jau ir nostiprināta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, un to ir atzinusi arī Satversmes tiesas prakse. Tas jau ir pietiekams regulējums, un, komisijasprāt, nav nepieciešams papildus to atspoguļot Satversmē.".
2014_06_05-seq184 spokenText "16.priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.".
2014_06_05-seq182 spokenText "Nākošais ir 15.priekšlikums. Tas ir deputāšu Ingas Bites un Ingas Vanagas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo iepriekš jau mēs atbalstījām ieteikto papildinājumu, kas tekstu par latviešu valodu paredz izvērst ar norādi, ka tā ir vienīgā valsts valoda.".
2014_06_05-seq181 spokenText "Debates slēdzu. Balsojums par šo priekšlikumu netiek prasīts. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 14.priekšlikumu.".
2014_06_05-seq180 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu tomēr izstāstīt un pamatot, kāpēc es esmu iesniegusi šāda veida priekšlikumu. Pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā mēs runājām par universālajām humānajām vērtībām, par kurām ļoti daudzas diskusijas sabiedrībā pastāvēja un izraisījās - ko tās īsti nozīmē un ko tās sevī ietver. Šobrīd tik tiešām komisijas atbalstītais piedāvājums paredz šīs „universālās humānas vērtības” aizstāt ar „vispārcilvēciskām vērtībām”. Diskutējot par to gan darba grupā, gan Juridiskajā komisijā, faktiski... nu, es gribētu teikt, ka nebija domstarpību par to, ka vispārcilvēciskās tiesības un vērtības faktiski izriet no šīm dabiskajām cilvēktiesībām. Taču tās tika uzskatītas par vispārpieņemtām, labāk saprotamām, labāk formulētām. Un atļaušos arī citēt šeit Levita kungu, kurš jau vairākkārt ir no šīs tribīnes šeit pieminēts. Viņa tēze bija, ka vispārcilvēciskās vērtības nevar būt pretdabiskas, ka tās vienmēr būs tik un tā arī dabiskas. Taču - kāpēc es piedāvāju tieši šīs „dabiskās cilvēciskās vērtības”? Tāpēc, ka, manuprāt, kā jau te vairākkārt ir pieminēts, Satversmes ievads būs tāds teksts, kurš sevī ietvers ļoti daudz un kur katrs vārds nesīs ļoti lielu un ļoti būtisku nozīmi. Un šīs dabiskās cilvēciskās tiesības... to nozīme aizsākās jau Senajā Romā, kur šīs dabiskās tiesības tika uzskatītas par tiesībām, ko pati daba iemācījusi katrai būtnei. Tātad šīs tiesības piemīt neatkarīgi no tā, vai ir kāda valsts, kāds likumdevējs un kāda iestāde, kas šīs tiesības piešķir, atņem vai garantē. Tās izriet no dabas, taisnības, prāta, un tās pretendē uz tik aptverošu spektru, ka to nevar ierobežot ne valsts teritorija, ne ierobežotā laikā spēkā esošie likumi un citi normatīvie akti. Faktiski to varētu salīdzināt ar mūsu bieži piesaukto Kanta kategorisko imperatīvu - nedarīt otram to, ko mēs nevēlamies, lai dara mums. Šīs dabiskās tiesības laika gaitā ir attīstījušās. Viduslaikos tās tika uzskatītas par Dieva likumu paveidu. Modernās dabiskās tiesības šobrīd tiek uzskatītas par objektīvi esošu vērtību, par morāles likumiem, par tiesību iekšējo morāli. Faktiski tā ir jābūtība, kurai būtu jāpastāv neatkarīgi no leģitimācijas normatīvajos aktos. Jāteic, ka arī mūsdienās ievērojamākās politiskās un ekonomiskās organizācijas pieprasa, lai to dalībvalstu normatīvajos aktos nebūtu pretrunu ar vispāratzītiem dabisko tiesību principiem. Un sevišķi lielu lomu šai dabisko tiesību doktrīnai ir pievērsusi Apvienoto Nāciju Organizācija, kuras deklarācijā šie principi ir arī iestrādāti. Arī Juridiskajā komisijā notika atsaukšanās uz ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kura tad būtu tas dokuments, ar kuru šīs vispārcilvēciskās vērtības varētu identificēt un konstatēt, kas tās tādas ir un ko tās sevī ietver. Bija diskusija arī par to, ka... Jā, es šeit no tribīnes runāju par dabiskajām tiesībām, taču priekšlikums runā par dabiskām cilvēciskām vērtībām. Godātie kolēģi! Tiesības balstās vērtībās, un mēs kā juristi zinām, ka tiesības un likums ir atšķirīgas lietas un ka diemžēl var būt arī situācijas, ka likums ir pretrunā ar tiesībām, un tādā gadījumā prioritāte ir tiesībām. Taču dziļāk šajā jautājumā es neiešu. Jāteic, es joprojām uzskatu, ka „dabiskās cilvēciskās vērtības” būtu labāks formulējums tādēļ, ka vispārcilvēciskās no tām izriet. Taču, ņemot vērā to, ka vispārcilvēciskās tiesības arī izriet no dabiskajām tiesībām, es nelūdzu balsojumu par šo priekšlikumu un atbalstu to redakciju, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija. Paldies.".
2014_06_05-seq178 spokenText "14.priekšlikums ir deputāšu Ingas Bites un Ingas Vanagas priekšlikums, kas netika atbalstīts. Priekšlikums piedāvā ieviest jēdzienu „dabiskās cilvēciskās vērtības”. Taču tas neguva atbalstu, jo komisijai labāks likās Dāvja Stalta piedāvātais jēdziens „vispārcilvēciskās”, turklāt jēdziens „dabiskās cilvēciskās” nav precīzs tulkojums jēdzienam „universālās humānās”, kas bija lietots preambulas tekstā pirmajā lasījumā. Un, lai neradītu šaubas, ka mēs mainām vai sašaurinām pirmā lasījuma teksta ideju, komisija un eksperti šo priekšlikumu neatbalstīja.".
2014_06_05-seq176 spokenText "13. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, jo priekšlikums akcentē, ka Latvijas identitātes veidošana nav pabeigta, bet joprojām vēl notiek un turpinās. Tāpat tiek uzskatīts, ka piederība Eiropas kultūrtelpai nav tikai šā gadsimta vai dažu gadsimtu jautājums, bet ka tas ir bijis vēsturiski kopš tiem brīžiem, kad latviešu ciltis apzinājās sevi Latvijas zemēs, un tiek noraidīts pieņēmums, ka mēs esam vēsturiski piederējuši citai kultūrtelpai vai esam tilts... starpposms starp divām kultūrtelpām. Mēs esam kopš senseniem laikiem piederīgi Eiropas kultūrtelpai.".
2014_06_05-seq174 spokenText "12.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Tas vairāk ir tehniska rakstura.".
2014_06_05-seq173 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad balsojums netiek prasīts. Mēs esam saņēmuši piecu deputātu iesniegumu. Smiltēns, Kalniņš, Ašeradens, Čigāne un Zaķis lūdz turpināt 5.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pilnīgai izskatīšanai. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nē!”; dep. J.Urbanovičs: „Nekādā gadījumā!”) Tas, kas nav te klāt pierakstīts, - ka zālē ir deputāti, kuriem ir kādas svarīgākas darīšanas… svarīgākas par piedalīšanos ceturtdienā Saeimas sēdē, vēl jo vairāk tādā, kur izskata tādu „sīku” jautājumu kā Satversmes grozījumi. Nu kas tad tas ir? Mēs tāpēc varētu pastrādāt, lai pēc tam varētu doties tajās savās ieplānotajās darīšanās. Tā ka es lūdzu par šo iesniegumu balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 5.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pilnīgai izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 1. Tātad turpinām sēdi, un tas nozīmē, ka pārtraukums tiks izsludināts pēc šī jautājuma izskatīšanas. Lūdzu, turpiniet, Čepānes kundze!".
2014_06_05-seq172 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Kāpēc iesniedzu šo priekšlikumu? Mans priekšlikums tapa ciešā sadarbībā ar latviskās dzīvesziņas tradīciju kopējiem, un šā priekšlikuma mērķis bija norādīt uz to, ka mūsu identitāte nav veidojusies ārējo apstākļu ietekmē, bet ka galvenokārt latvieši paši ir bijuši tie, kas gadu tūkstošiem ir veidojuši savu identitāti. Komisijas darba grupā nedaudz izsauca smīnu šis jēdziens, pieminot vārdus „gadu tūkstošiem”, jo mēs zinām, ka latviešu tauta kā tauta ir noformējusies daudz, daudz īsākā laikā, taču arī iepriekšējās - baltu un somugru - ciltis, kas ir senči, ir uzskatāmas par latviešu priekštečiem un kā tādas tās būtu arī vērā ņemamas. Vēsturiski precīzāk būtu teikt: mūsu baltu un somugru priekšteči, kuriem saplūstot, veidojusies latviešu tauta. Un tieši šo unikālo faktu, ka mēs esam veidojušies, saplūstot šīm ļoti lielajām un dažādajām baltu un somugru kultūrām, mēs kaut kā bieži mēdzam ignorēt, taču šis fakts ir tieši tas, kas veido mūsu apziņas kodolu, kuru izskaust nav varējusi neviena cita ticība, nedz arī kundzība. Mēs atstājam to novārtā, liekot uzsvaru uz vēlāku posmu - uz citu valstu un ticību kundzības posmu, kas šķietami veidojis mūs kā tautu un mūsu nacionālo identitāti. Mans priekšlikums nav bijis sabiedrību šķeļošs, kā tas tika darba grupā pieminēts, bet gan precizējošs. Tajā mēģināju nodalīt kristīgās vērtības no mūsu identitātes veidošanās pamata, uzskatot, ka baznīca ir bijusi atdalīta no valsts kopš mūsu valsts dibināšanas un ka kristietība tā dziļāk pie latviešiem spējusi ielauzties tikai pēc 16.gadsimta. Taču akcentu lieku uz to, ka vispārcilvēciskās vērtības, kuras no šī priekšlikuma tikušas iekļautas arī komisijas piedāvātajā versijā, ir pats būtiskākais pamats, kas mūs visus, dažādi domājošos latviešus, es pat teiktu - Latvijas tautu, vieno un kas ir veidojies tieši uz mūsu dainu kultūras pamata, protams, vēlāk to pārņemot arī kristīgajā vidē. Paldies komisijai par to, ka šīs vispārcilvēciskās vērtības ir pārņemtas komisijas priekšlikumā! Paldies.".
2014_06_05-seq171 spokenText "Paldies. Vai Stalta kungam pietiks ar 11 minūtēm? Uzsākam debates. Vārds deputātam Dāvim Staltam.".
2014_06_05-seq170 spokenText "Nākošais, 11., priekšlikums ir deputāta Dāvja Stalta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu atkāpties no Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā veidojošo elementu uzskaitījuma, to sašaurinot. Tomēr komisijas atbalstu guva kolēģa priekšlikums ieviest jēdzienu „vispārcilvēciskās vērtības” jēdziena „universālās humānās vērtības” vietā. Ekspertuprāt, šis ierosinājums daudz skaidrāk un latviskāk izsaka attiecīgā jēdziena saturu.".
2014_06_05-seq169 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 88, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2014_06_05-seq168 spokenText "Jā, kolēģi, es iesniedzu priekšlikumu, lai papildinātu likumprojektu ar šādu rindkopu, jo es uzskatu, ka par šiem pienākumiem ir jārunā. Un Satversme - tas ir mūsu pamatlikums, tas ir likumu likums, uz kura ir būvēti visi pārējie likumi, tāpēc es uzskatu, ka arī Satversmē ir jārunā gan par tiesībām, gan par pienākumiem. Pašreiz spēkā esošās Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā „Cilvēka pamattiesības” ir noteiktas indivīda pamattiesības. Taču es vēlos uzsvērt, ka ir jābūt šai sabalansētībai un ir jābūt noteiktiem arī pamatpienākumiem. Kā jau Čepānes kundze teica, virkne pienākumu ir noteikta citos spēkā esošajos normatīvajos aktos, taču vēlreiz atļaujos uzsvērt, ka Satversmē, pēc mana prāta, noteikti būtu jābūt uzsvērtai arī pienākumu ievērošanas lomai un nozīmei mūsu valstī. Es uzskatu, ka Latvijā ikvienam - gan pilsonim, gan nepilsonim, gan tūristam, gan viesim, bet īpaši tomēr es atļaušos izcelt valsts amatpersonas… ka visiem būtu jāievēro šeit spēkā esošie normatīvie akti. Kādēļ es izceļu amatpersonas? Jo tām ir jābūt kā paraugam normatīvo aktu ievērošanas kontekstā. Un par to, kā mēs ievērojam vai neievērojam šeit spēkā esošos normatīvos aktus - gan iekšējos, gan ārējos, gan Satversmi, gan kodeksus, gan likumus, gan Ministru kabineta noteikumus, gan pašvaldību saistošos noteikumus, gan nolikumus, gan normatīvos līgumus -, es domāju, mēs savā darba ikdienā šeit pārliecināmies gandrīz vai katru dienu. Un to apstiprina Valsts kontroles iknedēļas ziņojumi, ko mēs uzklausām Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs. Tur katrā ziņojumā tiek norādīti ļoti daudzi normatīvie akti, kas netiek ievēroti jo īpaši, kā es jau teicu, no amatpersonu puses. Otrs, kas apliecina to, ka mūsu valstī netiek pienācīgi ievēroti normatīvie akti, ir tiesībsarga ziņojums. Un arī šodien mums darba kārtībā ir tiesībsarga ziņojums, kur gandrīz katrā nodaļā ir norādīts, kādi normatīvie akti netiek ievēroti un kādas sekas tas rada. Es domāju, ka par šo pienākumu ievērošanu arī nevalstisko organizāciju sektors ir modrs, jo ne velti mūsu valstī ir gan valstiskās institūcijas, gan arī nevalstiskās organizācijas, kuras uzrauga amatpersonu darbu. Un, protams, savu artavu pienākumu ievērošanā, cik lielā mērā mēs ko ievērojam vai neievērojam, uzrauga… dod arī masu mediji. Arī komisijā, kad bija diskusija par šo priekšlikumu, bija kolēģi, kas norādīja, kurš neievēro… kurš deputāts tad šeit, Saeimā, neievēro normatīvos aktus. Tātad es aicinu būt godīgiem pret sevi un kaut vai padomāt, cik lielā mērā mēs ievērojam normatīvos aktus kaut vai tad, kad mēs pieņemam budžetu. Un tad, kad es strādāju Izglītības un zinātnes ministrijā par parlamentāro sekretāri, man ne reizi vien bija diskusijas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kurās nemitīgi tika norādīts, ka mēs nepiešķiram finansējumu tādā apmērā, kā to nosaka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ es tomēr vēlos uzsvērt: nu tad būsim godīgi un vismaz neteiksim, ka mēs visu, visu ievērojam, tad varbūt labāk karstās debatēs par to neieslīgsim. Un, kā es jau teicu, budžeta pieņemšanas kontekstā mēs nepiešķiram naudu tādā apjomā, kādā to nosaka likums, ne augstākajai izglītībai, ne zinātnei, ne profesionālajai izglītībai, ne iekļaujošajai izglītībai, ne veselības nozarei, ne aizsardzībai, lai gan normatīvie akti nosaka, kādā apjomā mums šie līdzekļi ir jāpiešķir. Jā, mēs, protams, piešķiram tā, kā mums maka biezums to atļauj, bet mēs neievērojam šos likumus. Un te nevajag arī liegties. Es esmu arī domājusi: tātad, ja mēs pārkāpjam savā darbībā šos normatīvos aktus, vai tie tomēr nebūtu jāsalāgo ar pieejamās naudas daudzumu, lai mums nepārmestu to, ka mēs neievērojam mūsu pašu pieņemtos likumus? Un es vēlos vēl arī uzsvērt, ka līdz ar to mēs savā ziņā veicinām tādu kā tiesisko nihilismu, normatīvo aktu neievērošanu paši… pat jau ar savu darbību, un tādēļ es uzskatu, ka šādam papildinājumam būtu jābūt ievaddaļā. Un es vēlos arī uzsvērt to, ka arī privātais sektors… Protams, nereti, es domāju, jūs esat saņēmuši pārmetumus par mūsu darbu. Un vai mēs varam iedomāties, ka, piemēram, privātajā sektorā… Jā, mēs visi zinām: jā, ir šī ēnu ekonomika. Bet iedomāsimies, kā būtu tad, ja godprātīgie uzņēmēji pateiktu mums: „Nu jā, nu labi, jūs tur esat likumos ierakstījuši, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir jāmaksā tādā un tādā apmērā, tik un tik procentu, sociālais nodoklis - tādā un tādā apmērā, pievienotās vērtības nodoklis - tādā un tādā apmērā. Tas ir vēlamais, tas, ko jūs gribat, bet es maksāju tik, cik es varu!” Un, ja viņi tā pateiktu un nepildītu šos normatīvos aktus, tad nu… kā, piemēram, es jau minēju… tad, pieņemot šo budžetu, neviens nekādā ziņā nebūtu ieguvējs no tā visa. Un es arī uzskatu, ka, ņemot vērā to, ka šī pienākumu ievērošana un attiecīgās atbildības uzņemšanās par normatīvo aktu neievērošanu… to mums parāda arī vēlētājs, kad viņš neiet uz vēlēšanām, to mums parāda arī nodokļu maksātājs, un to mums parāda arī mūsu tautieši, kas ir pametuši šo valsti. Un tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Čepānes kundze teica, ka tas ir citādākā stilā, ka tas lec ārā no konteksta. Katrā ziņā nebija arī nekādu diskusiju, ne mazākās, kā saka, iespējas par stila kaut kādiem… savādākā stilā to noformēt. Par saturu arī nebija nekādu īpašu debašu. Un vēl kolēģiem, jā, nedaudz no vēstures es piemirsu atgādināt, ka 1922.gadā Satversmes komisija izstrādāja un pirmajā lasījumā tika pieņemta Latvijas Republikas Satversmes otrā daļa… otrās daļas pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem, šis projekts, bet šī daļa netika pieņemta. Un tātad jau arī iepriekš par šiem jautājumiem tika runāts un diskutēts. Es uzskatu, ka turpmāk… ka būtu nākotnē nepieciešams atgriezties pie šī jautājuma, lai arī Satversmē, šajā, kā es jau teicu, likumu likumā, mūsu pamatlikumā, būtu runa gan par šīm tiesībām, gan arī par šiem pienākumiem, jo pārējie likumi tiek balstīti uz mūsu pamatlikumu. Tādēļ lūdzu balsot „par”.".
2014_06_05-seq166 spokenText "10.priekšlikums ir deputātes Ingas Vanagas priekšlikums, kurš skan šādi: „Latvijā ikvienam ir pienākums ievērot spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī uzņemties par to neievērošanu attiecīgu atbildību - morālo, tiesisko, politisko.” Juridiskā komisija, visi šie deputāti un eksperti neredzēja iespēju šo tekstu uzņemt Satversmes preambulā, jo Satversmes lakoniskajam stilam un koncentrētajai izteiksmes formai nepiestāvētu šāds plašs formulējums, kuram šajā kontekstā ir tikai deklaratīvs raksturs. Es gribu pievērst, kolēģi, jūsu uzmanību un arī kolēģes Vanagas uzmanību tam, ka daļēji šis pienākums jau ir formulēts citos normatīvajos aktos un izriet no tiesiskas valsts principa. Proti, tas ir formulēts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā. No tā savukārt izriet arī pienākums ievērot normatīvos aktus un arī paredzēta atbildība par pārkāpumiem. Un, kā es jau teicu, tas pēc būtības ir tiesiskuma vai likumības principa atspoguļojums. Un, kā mēs zinām, neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu, tostarp arī deputāti. Es komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu noraidīt.".
2014_06_05-seq164 spokenText "Nākošais ir 9.priekšlikums, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks, tas saskaņo Satversmē lietotos jēdzienus, jo Satversmē ir lietots nevis jēdziens „cilvēktiesības”, bet „cilvēka pamattiesības” (proti, 8.nodaļas nosaukumā un 89.pantā).".
2014_06_05-seq163 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka balsojums par šo priekšlikumu netiek prasīts, tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 8.priekšlikumu.".
2014_06_05-seq162 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jā, paldies Juridiskajai komisijai, paldies Saeimas deputātiem! Paldies arī Inesei Lībiņai-Egnerei, kas darba grupas sēdēs pieminēja savu... savas līvu saknes! Un paldies visiem ekspertiem, kas uztvēra šo domu un atbalstīja līvu jeb lībiešu tautas nostiprināšanu mūsu valsts galvenajā pamatdokumentā! Iesniedzot šo priekšlikumu, vēsturiski precīzi tika norādīts, ka Latvijas valsts ir tapusi, tieši savienojot latviešu un lībiešu zemes. Tas tā arī notika, jo lībiešu tautai nav citas tēvzemes kā vien Latvija, un nav arī citas vēsturiski apdzīvotas teritorijas kā vien Latvijas teritorija. Taču nu šis variants ir kā kompromiss, un gan mani, gan, es domāju, arī visus tos lībiešus, kas turpmāk varēs lepoties ar to, ka viņu vārds ir pieminēts valsts galvenajā dokumentā, tas apmierina. Un mēs gribam teikt, ka šis ir unikāls brīdis mūsu tautai. Tas varēs turpmāk kalpot kā lielisks instruments motivācijai mūsu jauniešiem, cīnoties par savas lībiskās apziņas celšanu, par līvu tautas nākotni, par mūsu kultūras saglabāšanu. Un, jā, nevienā citā Saeimā nekas tāds nav noticis! Un šobrīd tiešām priekš līvu tautas ir jauni svētki - Satversmes preambulas pieņemšanas brīdis, ko mēs tā arī svinēsim un droši vien aicināsim arī visus tos, kam līvi ir svarīgi, nākt ar mums kopā to svinēt. Paldies jums! (Dep. O.Ē.Kalniņa aplausi.)".
2014_06_05-seq161 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Dāvim Staltam.".
2012_12_13-seq168 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Dāvim Staltam.".
2012_12_13-seq134 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Dāvim Staltam.".
2014_06_05-seq160 spokenText "Nākošais, 8., priekšlikums ir deputāta Dāvja Stalta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Priekšlikums ir vērsts uz to, lai Satversmes preambulas tekstā tiktu atspoguļots lībiešu vārds. Juridiskā komisija izlēma atbalstīt šos centienus, taču nolēma lībiešus minēt nevis pirmajā, bet ceturtajā rindkopā. Es ceru, ka šis risinājums apmierina priekšlikuma iesniedzēju, un Juridiskās komisijas vārdā es viņam gribu izteikt pateicību par priekšlikumu.".
2014_06_05-seq158 spokenText "Nākošais, 7., priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo Satversmē jēdziens „Latvijas Republika” ir lietots tikai divās vietās - nosaukumā un vienā pantā -, bet tālāk izmantots ir jēdziens „Latvija”. Un labskanības dēļ arī šādi grozījumi ir piedāvāti. Un, sekojot šim stilam un atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu, mēs esam nodrošinājuši Satversmes valodas vienveidību.".
2014_06_05-seq156 spokenText "6.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī atbalstīts. Tas ir tehniska rakstura priekšlikums, kas atbilst mūsu juridiskajai tehnikai.".
2014_06_05-seq154 spokenText "Paldies. Paldies. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas ir tehniska rakstura priekšlikums, kas atspoguļo to, ka jau šobrīd Satversmei ir zināms ievads - īsais teikums, kuru mēs šodien grozām, izvēršot to plašāk. Un līdz ar to būtu jāgroza arī iesniegtais likumprojekts, kurš paredz grozīt ievaddaļu. Precīzāk sakot, mēs grozām Satversmes ievadu.".
2014_06_05-seq153 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka arī par 4.priekšlikumu neviens balsojumu nelūdz. Tātad mēs varam turpināt ar 5.priekšlikumu.".
2014_06_05-seq152 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Jā, šajā priekšlikumā ir minēts tas 4.maijs, un tā nu ir sanācis, ka varbūt es esmu viens no tiem iebildējiem. Tikko runāja deputāts Valdis Liepiņš, kuru es ļoti cienu jau no… šķiet, no 1987.gada, kad viņš šeit bija iebraucis no Kanādas tajos Atmodas pirmlaikos. Kad mēs tikāmies daudz nebrīvākos apstākļos, tur tā nevarēja izrunāties, bet mūs jau tad, protams, vienoja šī Latvijas ideja, bet 4.maijs vēl nebija pienācis. Šis priekšlikums zināmā mērā ir licis pamatus tam, par ko, izskatās, mēs jau esam vienojušies. Un, sakot kopumā savu „par”, es tomēr nevaru atturēties no būtiskiem iebildumiem pret atsevišķām detaļām, jo sistēma ir tāda, ka mums ir jābalso par visu priekšlikumu. Un to man gribētos izteikt pirms trešā lasījuma, jo, pieņemot preambulu, mums ir divas iespējas - vai nu radīt vienu vēsturisku tekstu ar mūžības pieskārienu, atļaušos tā teikt, par valsts sūtību un būtību un to uzdāvināt Latvijas valstij pirms simtgades, vai radīt šodienas politiskās konjunktūras frāžu savirknējumu, un nekas jau slikts nebūs, to pieņemot. Un šobrīd, manuprāt, ar priekšlikumu tekstiem mēs esam pa vidu… stāvam krustcelēs. Un kas būtu jāizdara pirms trešā lasījuma? Es domāju, ka pirmais - ir jāsaīsina vismaz uz pusi. Mums ir laba pirmā rindkopa, par kuru ir liela vienprātība, un tad ir beigas, kas ir vienkārši paplašinātas. Āmen! No tām četrām rindkopām ir pietiekami labi jāuztaisa viena rindkopa un tā jāatbrīvo no frāžu piesārņojuma. Nu, vairākas tādas ir! Un nevajag pārslogot arī ar vēsturiskajiem datumiem. Un šeit mēs nonākam pie tā, ka ir jābūt vienam datumam - 18.novembrim. Varbūt es skarbi līdz šim esmu šad un tad izteicies publikācijās par 4.maiju. Tagad es noskaitīju līdz desmit un mazliet mierīgāk par to runāšu, jo, bez šaubām, tas ir svarīgs datums, un es ļoti cienu tos deputātus, kuri toreiz tā nobalsoja, bet, nemitīgi uzsverot šo svarīgumu, man visu laiku šķiet, ka viņi paši uzprasās tomēr arī uz zināmu kritiku, jo laika posmā no 1987.gada 14.jūnija... varbūt daudziem tas datums neko neizsaka, bet katram mums ir sava zvaigžņu stunda, un to mēs vērtējam ļoti subjektīvi, kas notika šajos četros gados - no 1987.gada 14.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam. Tur ir vismaz desmit notikumi, kas ir vienlīdz svarīgi Latvijas vēsturei. Un, tā kā katram ir sava zvaigžņu stunda, kā nu kuram ir nācies... Bet es gribu uzsvērt... es teikšu: nu, atvainojiet! Dažkārt varbūt izmantojot valsts resursus, bet soli pa solītim 4.maijs tomēr ir izpelnījies tās pozīcijas. Un šodien mēs sakām: ja nu ir... ja Saeima rīko svinīgo sēdi, vai tad nu tas būtu arguments, kāpēc tas ir jāliek tomēr arī Satversmes preambulā? Kas būtu vajadzīgs, mazliet par citu runājot? Lakonisms, stils un ritms būtu vajadzīgs šai mūsu preambulai! Citādi neatbalstītais... un no manas puses arī neatbalstītais Elksniņa kunga priekšlikums, manuprāt, tajā stila un ritma ziņā bija ļoti ieturēts un varētu būt labs paraugs, kādai vajadzētu būt preambulai. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Paldies!”) Un es aicinu uz preambulu, kas varbūt ir līdzīga himnai vai Tēvreizei, ko katrs var atcerēties un noskaitīt... Es aicinu uz preambulu, kas ir pat vairāk nekā himna un Tēvreize, jo to var ne tikai atcerēties un noskaitīt, bet to var arī izskaidrot. Un, ja tur būs daudz frāžu, kur ir tas risks nedaudz... kur ir šīs laikmetīgās, politkorektās frāzes, tad nu nebūs iespējas to ne atcerēties, ne arī izskaidrot. Varbūt jums tas šķitīs jocīgi, bet uz trešo lasījumu es piedāvāju beigās pieaicināt arī kādu vārda meistaru, kas tekstā ieliek dziļumu un spēku, un labskanīgumu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Bija jau pieaicināti!”) Mēs šeit runājām... Imants Parādnieks piesauca garu, kas ir nepieciešams šai preambulai, un es to pilnīgi atbalstu. Taču tam ir jābūt nevis formāla satura garam, bet dzīvības garam, mūžības garam, un to nevajadzētu nosmacēt ar frāzēm. Bet, neskatoties uz šiem iebildumiem, tā kā šeit katra balss ir izšķiroša, es necelšu savas estētiskās ambīcijas pāri visam. Ir diezgan labi redzams, ka mums nav saskaņas šajā jautājumā (SC frakcijas deputātu smiekli.), bet es nevaru atļauties graut vienotību, tālab es respektēju arī cienījamu cilvēku ilgstošu darbu. Un es ceru uz dažiem... pavisam nelieliem uzlabojumiem trešajā lasījumā, jo pietrūkst pavisam nedaudz, lai būtu ekselenti. Es atbalstu Juridiskās komisijas 22.priekšlikumu. Paldies.".
2014_06_05-seq150 spokenText "Labdien, augsti godātais Prezidij! Labdien, kolēģi! Man jāizsaka atzinība un augsts darba novērtējums visai darba grupai, kas strādāja pie Satversmes, un arī Juridiskās komisijas kolēģiem par izsvērtu un viedu lēmumu, apkopojot visus priekšlikumus. Šeit es gribētu arī pateikties Reformu partijas darba grupai, kas iepriekš arī konsolidēja viedokli un nāca klajā ar šo priekšlikumu, kas ir 4.priekšlikums. Un tātad mēs iekļaujam… Un iepriekš jau izskanēja 1990.gada 4.maija minēšana... Man ļoti svarīgi - un šeit ir arī tas atzīmēts -, ka mēs Satversmes preambulā atzīstam un aizsargājam cilvēku pamattiesības un cienām mazākumtautības, un tā ir liela pretimnākšana mūsu mazākumtautībām. Un šeit mēs… tā ir konsolidācija mūsu Latvijas tautai kā tādai. Mēs runājam arī par demokrātisko valsts iekārtu, un mēs runājam arī par valsts, tautas pamatvērtībām. Un šeit mēs runājam, ka mums ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Brīvība, godīgums, taisnīgums un solidaritāte, vienlīdzība, ģimene, darbs un uzticība Latvijai - tas ir saliedētas sabiedrības pamats. Man liels gandarījums, ka šīs pamatvērtības ir uzskaitītas, jo tās veido mūsu valsts kodolu. Un nākošā perspektīva, kas ir nākošajā teikumā, - ka mēs rūpējamies gan par sevi, gan par saviem tuvākajiem un par sabiedrības kopējo labumu, izturamies atbildīgi pret citiem cilvēkiem un nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Tas viss ļoti labi ietver šo skatījumu preambulā, un es katrā ziņā augsti vērtēju to, ka šīs pāris manis uzskaitītās lietas parādās preambulā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un izsaku vēlreiz pateicību.".
2014_06_05-seq149 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2014_03_27-seq54 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2014_03_06-seq77 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2014_01_22_a-seq11 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_12_12-seq137 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_12_05_a-seq13 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_11_06_a-seq2016 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_11_06_a-seq1645 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_11_06_a-seq1509 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_10_24-seq55 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_10_17-seq53 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_06_20-seq330 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_06_13-seq577 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_05_30-seq176 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_04_11-seq175 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_04_11-seq154 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_03_21-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_01_24-seq77 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_01_17-seq334 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_01_10-seq125 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2013_01_10-seq115 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_12_20-seq797 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_12_20-seq87 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_12_13-seq633 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_11_22-seq217 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_11_22(15)-seq115 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_11_15-seq561 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_11_15-seq255 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_10_22_a-seq62 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_10_18-seq36 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_09_06-seq218 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_08_22_as-2-seq22 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_07_05_as-2-seq121 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_05_17-seq233 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2012_02_02-seq35 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
2014_06_05-seq148 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu teikt jau lielu pateicību iepriekšējiem runātājiem. Arī es stāvu un krītu par 4.maiju kā datumu, kas ir jāiekļauj preambulā. Un, ja mēs skatāmies 4.maiju, tad to lēmumu pieņēma… to deklarāciju pieņēma par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kas paredzēja pārejas periodu neatkarības de facto atjaunošanai līdz 5.Saeimas sasaukšanai. Tā ka šis bija viens no vissvarīgākajiem vēsturiskajiem un kritiskākajiem lēmumiem, ko Augstākā padome ir pieņēmusi, un tas vienoja Latvijas tautu kritiskā un ļoti izšķirošā brīdī visā pasaulē. Un bez šī datuma un bez 18.novembra mēs šeit nestāvētu. Tā vismaz man liekas. Un nu par to, kā vienoja tautu visā pasaulē. Man, no vienas puses, ir ļoti grūti runāt, jo es kļūstu emocionāls, bet es jums gribu pastāstīt, ka Toronto Latviešu centrā nebija interneta tajā laikā. Mēs sarunājām, ka pārraidi no Saeimas... to Augstākās padomes sēdi… ka to pārraidi var uztvert Zviedrijā. Un tad no Zviedrijas pa telefona vadu to pārraidīja uz Toronto Latviešu centru, un mēs to pieslēdzām skaņu sistēmai pa visu centru. Ņemiet vērā, ka tad, kad Latvijā pulkstenis ir 10.00 no rīta, tur pulkstenis ir 3.00 no rīta. Trijos no rīta jau bija kādi 50 cilvēki atnākuši, un viņi nāca arvien vairāk un nāca arvien vairāk. Un tad tas absolūtais klusums pirms tās izšķirošās balss nodošanas... Tāds bija arī Latvijā. Un tā eksplozija, kas bija pēc tam - kā Latvijā, tā Toronto un citur pasaulē, kad cilvēki dzirdēja šito brīnišķīgo ziņu, ka mēs, lielu risku uzņemdamies, nobalsojām par to, ka mēs atjaunosim Latvijas neatkarību, - tas ir tāds moments, par ko es esmu daudz runājis, un, jo vairāk es runāju, jo mierīgāk es varu par to runāt. Bet man - un to var apliecināt Ilmārs Latkovskis - sen atpakaļ, kad mani intervēja par to, mums bija jāpārtrauc intervija. Un to es ļoti pārdzīvoju, un tā bija tāda… tas bija tas moments, kad es jutu, ka mēs visi esam vienoti par brīvu, neatkarīgu, atjaunotu Latviju. Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!".
2014_06_05-seq146 spokenText "Jā, kolēģi, skatoties uz to kontekstu, kurā mēs pieņemam šobrīd šos lēmumus, ir pilnīgi skaidrs, ka atslēgvārds tam visam ir valsts drošība. Un mēs ļoti daudz runājam par to, ka ir jāstiprina mūsu militārās aizsardzības spējas, ka mums ir nepieciešams domāt par ekonomisko drošību. Bet, manuprāt, vissvarīgākais, par ko mēs šobrīd diskutējam, ir stiprināt mūsu valsts juridiskos pamatus un juridisko drošību. Un tāpēc es pilnībā pievienojos tam, ko teica Čepānes kundze, un arī pilnībā pievienojos tam, ko ir pauduši tie Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja 4.maijā par Latvijas valsts neatkarību. Un, proti, ir skaidrs, ka šis dokuments ir vitāli nepieciešams, lai likumiski nostiprinātu Latvijas valsts pamatvērtības: teritoriālo nedalāmību, pilsonību, valsts valodas statusu un latviešu tautas kā Latvijas valsts dibinātājas un atbildīgās kā par valsts pastāvēšanu, tā arī par demokrātiskās iekārtas principu ievērošanu. Un šeit ir ļoti būtiska detaļa. Lai nepieļautu to, ka dažādi tiek interpretēts tas, ko nozīmē 1918.gada Latvija, ko nozīmē šis lēmums 4.maijā… Latvijas Republikas 1990.gada 4.maija deklarācijā tika atjaunota, nevis dibināta Latvijas Republika ar jaunu Satversmi. Man šķiet, ka tā ir ārkārtīgi būtiska nianse, kura ir jāietver šobrīd Satversmes preambulā. No iepriekš minētā arī izriet, ka 1918.gada 18.novembris, kad tika dibināta Latvijas Republika, ir tik nozīmīgs datums, ka tas obligāti jāietver Satversmes preambulas tekstā. Tas ir izdarīts. Taču, ja 1990.gada 4.maijā netiktu pieņemta šī Neatkarības deklarācija, kas bija pirmais juridiskais Latvijas neatkarības atjaunošanas akts, tad šodien netiktu pieminēts ne 18.novembris 1918.gadā, ne arī Latvijas Republikas Satversme. Un tāpēc es pievienojos 4.maija Deklarācijas kluba biedru viedoklim, ka tas nozīmē, ka šie divi datumi vēstures šķērsgriezumā kā tādi ir absolūti nešķirami un ka abiem šiem datumiem ir jāatrodas mūsu Satversmes preambulā. Tas viss kopā dod mums šo juridisko drošību pret aplamām interpretācijām un pret to, ka kāds var izmantot dažādas interpretācijas iespējas, lai apšaubītu to, kas patiesībā ir Latvijas valsts. Tāpēc es aicinu atbalstīt Juridiskajā komisijā izstrādāto 22.priekšlikumu, un tātad šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Paldies.".
2014_06_05-seq144 spokenText "4.priekšlikums ir Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Visupirms es gribētu teikt, ka Juridiskā komisija noraidīja priekšlikumu minēt okupācijas perioda gadus, lai neieviestu papildu faktoloģisko informāciju, kas Satversmes preambulu padarītu tehniskāku un sarežģītāku. Tāpat nepietiktu ar gadu norādi; tad būtu jāmeklē, komisijasprāt, precīzi datumi, un tas mūs novestu pie vēstures interpretācijas par to, kuri tad īsti ir pareizie datumi. Mēs neveidojam precīzu un izvērstu Latvijas valstiskuma vēstures apcerējumu. Mūsu uzdevums, kā vairākkārt arī norādījuši eksperti, ir Satversmes preambulā formulēt būtiskākos valstiskuma mezglapunktus, piešķirot tiem juridisku jēgu, norādot uz okupācijas režīmu prettiesisko rīcību, tautas pretošanos un okupācijas varu neatzīšanu, kā arī uz valsts nepārtrauktības principu. Ja mūs interesē detaļas, to mēs nevarēsim uzrakstīt. Tas ir Satversmes komentāru, juristu un vēsturnieku pētījumu uzdevums. Satversmes tiesa robežlīguma lietā jau ir vērtējusi šos vēsturiskos faktus un izvērsti tos skaidrojusi. Taču plašas diskusijas raisīja priekšlikums norādīt precīzus okupācijas gadus un minēt arī 1990.gada 4.maiju. Juridiskās komisijas vairākums atzina par iespējamu uzņemt Satversmes preambulā norādi uz 1990.gada 4.maiju. Kolēģi! Par 4.maiju ir bijušas un var būt diskusijas. Var kritizēt tālaika Augstākās padomes deputātus, taču jau šodien likuma līmenī 4.maijs ir pietuvināts 18.novembrim. Kāpēc? Pirmkārt, abas divas dienas ir svētku dienas. Otrkārt, abās divās dienās Saeima pulcējas uz svinīgu sēdi, kurā Saeimas priekšsēdētājs atskatās uz valsts dzīvē nozīmīgiem notikumiem. Treškārt, abas dienas ir valsts svētki ar svinīgām ceremonijām un kultūras pasākumiem. Un, ceturtkārt, Satversmes tiesa savā praksē 4.maija deklarāciju ir izmantojusi Satversmes interpretācijā līdzīgi kā 1918.gada 18.novembra uzsaukumu Latvijas pilsoņiem. Tiem, kas novērtē par zemu 4.maijā deputātu paveikto, es gribētu komisijas vārdā citēt Satversmes tiesas spriedumu tā sauktajā Krievijas un Latvijas robežlīguma lietā. Proti, 61.2.punkts saka (citēju): „Augstākās padomes vēlēšanas bija balsojums par Latvijas neatkarību, kurā, neraugoties uz vēlēšanu sistēmas nepilnībām, Latvijas neatkarības atbalstītāji guva pārliecinošu uzvaru. Ņemot vērā Latvijas Tautas frontes vēlēšanu platformā noteiktos mērķus un Trešās atmodas norisēs skaidri definēto Latvijas iedzīvotāju vairākuma gribu dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī, Augstākās padomes deputāti vēlēšanās tika pilnvaroti lemt par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.” Mēs esam saņēmuši arī vēstuli no bijušajiem Augstākās padomes deputātiem... to saņēma gan Saeimas priekšsēdētāja, gan arī deputāti... Un vēlēšanos par šo lietu runāt izteica viens no mūsu jaunākās paaudzes deputātiem, kurš tajā laikā vēl varbūt nezināja, kā īsti tie notikumi notika, - Edvards Smiltēns. Un es ar lielāko prieku arī viņam gribētu dot... nu... gribētu (No SC frakcijas: „Dot vārdu!”) nevis dot vārdu (es to nevaru), bet gribētu, lai viņš izsaka arī savu viedokli par tās dienas notikumiem. Paldies.".
2014_06_05-seq142 spokenText "Tātad nākošais ir 3.priekšlikums. Kā es jau teicu, komisija to daļēji atbalstīja, un tas lielā mērā sakrīt ar kolēģes Vinetas Poriņas priekšlikumu. Un paldies iepriekšējiem debatētājiem! Patiešām, jēdziens „valstsnācija” nav tikai simbolisks jēdziens, bet tas ir valststiesisks, konstitucionāli tiesisks jēdziens, un tas ir nostiprināts jau daudzās citās vietās, jo galu galā arī šī Satversmes preambula... kā uzskatīja komisija, tās mērķis ir vienot Latvijā dzīvojošo Latvijas tautu, nevis to šķelt. Vairāk komentāru man par to nav.".
2014_06_05-seq141 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka neviens balsojumu par šo priekšlikumu neprasa. Turpiniet, Čepānes kundze, ar 3.priekšlikumu!".
2014_06_05-seq140 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos paust nedaudz plašāku viedokli par Latvijas valsts mērķiem un arī par Vinetas Poriņas un Nacionālās apvienības priekšlikumu - iekļaut Satversmes preambulā jēdzienu „valstsnācija”. Savā runā atļaušos izmantot arī Egila Levita paustās atziņas. Dāmas un kungi! Mūsu brīvā Latvija, kurā mēs dzīvojam, ir mērķtiecīgi radīta valsts. Latvijas valsts izveidošanas mērķi ir ilglaicīgi, tie ir mūžīgi. Laika gaitā valsts mērķi var tikt precizēti, papildināti, bet nevis savā būtībā mainīti. Latvijas valsts mērķi un jēgu veido trīs virsmērķi. Pirmais - latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem. Otrais - latviešu valodas un kultūras saglabāšana un attīstība. Un trešais - katra cilvēka un visas tautas labklājība. 1918.gada 18.novembrī dibinātā Latvijas valsts ir latviešu nācijas politiskās gribas izpausme un tās īstenošanas rezultāts. No tā izriet arī valsts virsmērķis gādāt par latviešu nācijas mūžīgu pastāvēšanu. Latviešu nācija bez valodas un kultūras nav iespējama. Tātad latviešu valoda un kultūra ir ne vien latviešu nācijas, bet arī Latvijas valsts identitātes pamats un pieder pie valsts pastāvēšanas jēgas. Latviešu valodas un kultūras ilgstošu pastāvēšanu var nodrošināt tikai un vienīgi Latvijas valsts. Savukārt katra cilvēka un visas tautas labklājības nodrošināšana ir katras valsts pastāvēšanas viens no virsmēr��iem. Šis virsmērķis nav uzskatāms par pamatmotivāciju Latvijas valsts izcīnīšanai un pastāvēšanai, tomēr kā progresīva valsts Latvija to pieņem par savu virsmērķi. Īpaši jānorāda, ka labklājību nedrīkst saprast tikai un vienīgi kā materiālo labklājību. Par latviešiem kā valstsnāciju. Šis jēdziens nenozīmē neko citu kā tikai to, ka nācija, kuras valoda un kultūra nosaka valsts nacionālkulturālo identitāti, ir valstsnācija. Satversmē latviešu nācija kā pašsaprotamība tiešā tekstā nav īpaši minēta, tomēr uz to kā valstsnāciju un Latvijas valsts jēgas un būtības pamatu norāda virkne Satversmes noteikumu. Un, pirmkārt, 3.pants, kur runa ir par Latvijas teritoriju, kas ir tikai latviešu nācijas vēsturiski apdzīvota teritorija jeb latviešu zeme. Otrkārt, 4.panta pirmais teikums, kas nosaka, ka tieši latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda. Treškārt, 18.pants, kas nosaka Saeimas deputāta svinīgo solījumu, kurā, cita starpā, deputāts zvēr stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ceturtkārt, 21.panta otrais teikums, kas nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Piektkārt, 101.panta otrās daļas trešais teikums, kas nosaka, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Sestkārt, 104.panta otrais teikums, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības no valsts un pašvaldību iestādēm saņemt atbildi uz savu iesniegumu latviešu valodā. Septītkārt, 114.pants, kur ir runa par specifiskajām mazākumtautību tiesībām, kurām jēga ir vienīgi tad, ja pastāv valstsnācija, kuras nacionālā un kultūras identitāte ar valsti ir no pašas valsts būtības izrietoša pašsaprotamība, kas savukārt rada nepieciešamību izņēmumus no šīs pašsaprotamības - mazākumtautību specifiskās tiesības - īpaši noteikt un garantēt Satversmē, kas ir arī izdarīts. No minētā nepārprotami var secināt, ka latvieši ir valstsnācija. Protams, šī jēdziena nostiprināšana būtu tikai pašsaprotama, taču, ja kāds to tā neuzskata, no tā nemainās vispārzināma, neapšaubāma patiesība - latvieši ir Latvijas valstsnācija! Tā kā diemžēl Nacionālā apvienība nesaņēma atbalstu darba grupā un komisijā jēdziena „valstsnācija” pašsaprotamai nostiprināšanai un tajā pašā laikā apzinoties Satversmes preambulas pieņemšanas būtisko nozīmi, mēs aicinām atbalstīt Juridiskās komisijas 22.priekšlikumu. Paldies.".
2014_06_05-seq138 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka 2. un 3.priekšlikums pēc satura ir ļoti līdzīgi un vismaz tie punkti, par kuriem mēs šobrīd esam diskutējuši, ir abos, es runāšu par abiem priekšlikumiem. Patiesībā Nacionālās apvienības ieceres un priekšlikumi šīs preambulas izstrādes gaitā ir ņemti vērā, pat ļoti lielā mērā, un tās lietas, kurās viedokļi nav saskaņoti, - tie, manuprāt, tomēr ir simboliski… es pat teiktu, sīkumi. Valstsnācijas jēdziens, jā, mums šķita simbolisks jautājums, un es vēlreiz mēģināšu pamatot, kāpēc, mūsuprāt, to vajadzēja iekļaut un ko mēs ar to saprotam, taču, manuprāt, tas nav šķērslis, lai mēs nonāktu pie konkrēta rezultāta. Kā tad būtu skanējusi pirmā rindkopa preambulai, ja mēs to atbalstītu Nacionālās apvienības redakcijā? „1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu kā Latvijas valstsnācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.” Kā jau šeit iepriekš izskanēja, jēdziens „valstsnācija” jau ir sastopams mūsu pašu pieņemtajā Pilsonības likumā. Tā 1.pantā starp likuma mērķiem ir minēts šāds mērķis: nodrošināt valstsnācijas piederīgajiem (iekavās paskaidrojums - latviešiem) tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Konstitucionālo tiesību eksperts un idejas par jaunu Satversmes ievadu ierosinātājs Egils Levits uzsver divus valsts un nācijas rašanās veidus: viens - ka vispirms veidojas valsts un pēc tam nācija; otrs - ka kultūrnācija izcīna savu valsti. Tātad vispirms nācija un tad - valsts. Eksperts atzīst, ka Latvija ir tipiska Eiropas nacionāla valsts, kuru izveidojuši latvieši, latviešu nācija kā kultūrnācija. Levits uzsver, ka valstsnācija ir tā, kas veido valsti; starp to un valsti pastāv nacionāli kulturāla identitāte. Un blakus tam pastāv vēsturiskās mazākumtautības un arī imigranti, kas netiek atzīti par mazākumtautībām. Ņemot vērā, ka Latvijas likumdošanā jēdziens „valstsnācija” vairs nav nekas jauns un ka jau šobrīd gan esošajā Satversmes redakcijā, gan plānotajā ievadā ir minētas mazākumtautības, mūsuprāt, tas būtu bijis tikai pareizi - Satversmi papildināt arī ar valstsnācijas jēdzienu. Lai arī atbildīgās komisijas iesniegtais 22.priekšlikums, kurā panākts maksimālais līdzsvars un kompromiss starp dažādu priekšlikumu, redzējumu pārstāvjiem, valstsnācijas jēdzienu tiešā veidā nesatur, tomēr, mūsuprāt, priekšlikums ietver tekstu, kas pēc būtības atspoguļo valstsnācijas jēdzienu. Proti, ir definēts, ka Latvija ir izveidota, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu, turklāt - lai garantētu latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Tagad vēlreiz apkopošu teikto. Nacionālā apvienība uzskata, ka valstsnācijas jēdziena iekļaušana Satversmē būtu atbalstāms solis, lai nepārprotami definētu arī pamatdokumentā, ka Latvijas… kas Latvijas valstij ir latvieši. Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka Satversmes grozījumu pieņemšana Saeimā prasa ne tikai saturisku, bet arī redakcionālu vienošanos starp Saeimas deputātu konstitucionālo vairākumu. Tāpēc mēs atbalstīsim vienoto komisijas redakciju, apzinoties, ka piedāvātajā tekstā dotas nepārprotamas norādes uz to, ka latvieši ir valstsnācija jeb, citiem vārdiem, Latvijas valsts tapšanas cēlonis. Paldies. (Frakcijas VL-TB/LNNK aplausi.)".
2014_06_05-seq136 spokenText "Godātie kolēģi! Es arī vēlētos nedaudz turpināt komisijas priekšsēdētājas jau iesākto debati tieši par šo valstsnācijas jēdzienu un arī vēlētos noraidīt jebkuras bažas gan kā Juridiskās komisijas pārstāve, gan kā savas frakcijas pārstāve, kura darbojās darba grupā, kas bija īpaši izveidota preambulas otrā lasījuma redakcijas priekšlikumu izskatīšanai, ka valstsnācijas jēdzieniskais saturs nav kaut kā nepamatoti izslēgts, pazudis vai apdraudēts. Gluži pretēji! Juridiskās komisijas piedāvātā Satversmes preambulas otrā lasījuma redakcija un jau pirmajā lasījumā apstiprinātā redakcija aprakstoši dod šo latviešu nācijas saturu pirmajā rindkopā. Un es vēlos tik tiešām vēlreiz arī norādīt, ka Pilsonības likumā pirmo reizi jau ir dota legāla definīcija, ka valstsnācija ir latvieši; proti, Pilsonības likumā definētā valstsnācija (latvieši) varbūt nebūtu vēlreiz jāpārraksta visos tālākajos likumos, kur mēs runājam par latviešu nācijai būtisku tiesību saturu un jēgu, taču Juridiskā komisija tiešām balstījās arī uz atzītu gan tiesībzinātnieku, gan filozofijas zinātņu doktoru, profesoru atzinumiem, kurus saņēmām Juridiskajā komisijā. Un tā, lūk, es vēlos jums citēt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta sagatavotu vēstuli, ar kuru viņi vērsās pie Juridiskās komisijas. To ir parakstījusi habilitētā zinātņu doktore, profesore, akadēmiķe Maija Kūle, kura raksta, ka viņi institūtā ir tiešām apsprieduši valstsnācijas jēdziena problemātiku un ka vairākos referātos autori Kūle, Dribins, Šuvajevs, Kūlis un Legala ir uzsvēruši, ka daļā sabiedrības nav sapratnes par preambulu kā par dokumentu un nav arī ticības tā nozīmīgumam. Tā ka arī šajā vēstulē, vēršoties pie Juridiskās komisijas, viņi ir arī norādījuši, ka mums ir daudz vairāk varbūt jādebatē un jāskaidro preambulas saturs un nozīmīgums. Taču attiecībā uz valstsnāciju Kūles kundze savā vēstulē norāda, ka bieži vien ir saskatāma neizpratne par projektā lietoto filozofisko un politisko jēdzienu saturu, jēdzieni tiek daudzveidīgi interpretēti, tajā skaitā jēdziens „valstsnācija”. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta semināra dalībnieki Dribins, Kūle, Volkovs un Rone arī atzīmē, ka valstsnācijas jēdziena un koncepcijas izstrāde institūta zinātnieku vidē notika jau 1990.gadu vidū, publicējot grāmatu „Pilsoniskā apziņa” un rīkojot starptautiskas konferences, taču šī jēdziena izpratne netika nostiprināta. Tāpēc semināra dalībnieki atbalsta jēdziena „valstsnācija” neiekļaušanu preambulā, ja tas rada domstarpības. Es vēlos uzsvērt, ka tikai šī viena jēdziena neiekļaušana, ja tas tik tiešām kādā sabiedrības daļā radītu domstarpības, nemazina latviešu nācijas jēdzieniskā nozīmīguma tvērumu šajā pašā Satversmes preambulas tekstā. Un otra vēstule, kuru arī es vēlos jums citēt, ir no Čepānes kundzes jau pieminētā profesora Ringolda Baloža, kurš vada Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedru. Viņš raksta: „Lasot piedāvāto projektu, man rodas pārliecība, ka beidzot ir noslēgta neauglīgā diskusija par jēdzienu „valstsnācija”. Esošajā projektā skaidri atklāta sasaiste starp latviešu nāciju, latviešu tautu un nacionālu valsti. Latvijas valsti izveido, balstoties uz latviešu nācijas vēlmi izveidot uz savas vēsturiskās zemes, Latvijas, nacionālu valsti, kura ir demokrātiska un tamdēļ respektē ikviena cilvēka brīvību un cilvēktiesības. Tādējādi, tik tiešām augstu vērtējot šo valstsnācijas jēdzienisko terminu, bet tomēr vairāk paļaujoties un uzskatot, ka svarīgāks ir tā saturs, es tiešām lūdzu šeit, Saeimā, mums neradīt jaunas domstarpības par tādiem jautājumiem, kur pēc būtības jau to nav. Jo svarīgi ir, lai preambulā būtu gan šis vēsturiskais patiesības pamatojums, gan arī vispārēja sabiedrības izpratne par to, ka latviešu nācija ir tā, kura ir izveidojusi sev valsti, taču mēs cienām mazākumtautības, kas arī pieder pie Latvijas tautas un ir Latvijas pilsoņi. Tā ka, manuprāt, tas ir tas būtiskākais, par ko mēs esam vienojušies Juridiskajā komisijā. Debašu bija tiešām daudz, un tās bija garas - sāpīgas un mazāk sāpīgas -, un es tiešām lūdzu arī šeit, Saeimas sēdē, nonākt pie vienotas izpratnes un atbalstīt to redakciju, kura ir tapusi Juridiskajā komisijā nevis kā kompromisa rezultāts sliktā nozīmē, bet kā kompromisa rezultāts laba, kopīga darba nozīmē. Paldies. (No zāles: „Pareizi!”)".
2014_06_05-seq134 spokenText "Godātie kolēģi! Poriņas kundze, es nekad neuzdrošinātos runāt par filoloģiska rakstura teorētiskiem jautājumiem, bet atļaujiet man šodien izstāstīt par vairākiem jēdzieniem, kurus jūs šeit pieminējāt. Un, proti, kā es jau norādīju, daudz uzmanības ir veltīts jautājumam, ka piedāvātais teksts nesatur valsts tiesisko terminu „valstsnācija”, kas korespondē ar citu preambulā lietoto valststiesisko jēdzienu - „mazākumtautības”. Jāatzīmē, ka valstsnācijas jēdziens jau ir lietots normatīvajos aktos, proti, Pilsonības likumā, un tas ir ieviests Augstākās tiesas judikatūrā. Piemērs tam ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 28.marta spriedums vienā lietā. Proti, sprieduma 11.punktā teikts, ka Latvijas tauta Satversmes 2.panta izpratnē sastāv no latviešu valstsnācijas - es uzsveru: latviešu valstsnācijas! -, kura, izmantojot savu Satversmes varu un balstoties uz savām pašnoteikšanās tiesībām, izveidoja savu latviski nacionālu valsti - Latviju -, un Latvijas pilsoņu loka, tas ir, visām personām, kurām ir Latvijas pilsonība. Tātad šīs redakcionālās maiņas pamatā... Un arī dažkārt plašsaziņas līdzekļi visai primitīvi uztver, ka mēs esam kaut kā atteikušies no šī jēdziena kā tāda. Tā tas nebūt nav! Jo - kāds bija apsvērums šīs redakcionālās maiņas pamatā? Ka šis specifiskais Latvijas valststiesību jēdziens plašākai sabiedrības daļai vēl nebija pietiekami... pietiekoši pazīstams un varēja radīt tīšus vai arī neapzinātus pārpratumus (tostarp arī mūsu ārvalstu draugiem). Es nezinu... es ceru, ka šeit arī mana kolēģe Lībiņas-Egneres kundze par to runās saistībā vai nu ar šo priekšlikumu, vai nākošo, jo viņa ļoti pamatoti arī parādīja šo nepieciešamību. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Diez vai!”) Tādēļ komisija piedāvāja šī jēdziena vietā izvērst tā saturu, tas ir, paskaidrot izvērstākā tekstā, ko nozīmē tas, ka latvieši ir valstsnācija. Tātad, kolēģi, valstsnācija nozīmē to, ka tieši latviešu nācija ir tā, kas pamatā nosaka Latvijas valsts nacionāli kulturālo identitāti. Tas it sevišķi nozīmē to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Tā ir kopēja visiem - neatkarīgi no tautības. Tas tāpat nozīmē to, ka Latvijas valstij ir konstitucionāls pienākums veicināt latviešu kultūras mantojumu un tradīcijas, veicināt latviešu valodas un kultūras attīstību. Un beidzot tas nozīmē - ar valsts rīcībā esošiem demokrātiskiem līdzekļiem nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, jo tieši latviešu nācija ir Latvijas valsts eksistences jēga. Preambulā attiecīgajā kontekstā lietoti arī jēdzieni „latvieši” un „latviešu nācija”. Termins „latvieši” norāda uz latviešu tautu nacionāli kulturālā izpratnē, tas ir, uz tautu, kurai ir sava specifiska valoda, kultūra, vēstures redzējums un teritorija, un - tas ir īpaši svarīgi! - kopības apziņa. Savukārt „latviešu nācija” apzīmē latviešu tautu specifiskā valstiskā kontekstā, jo nācija ir tauta, kurai ir sava nacionāla valsts. Protams, arī citas izcelsmes cilvēki, ja tie paši vēlas, var iekļauties latviešos. Bet Latvijas valsti raksturo tas, ka tā ciena šīs mazākumtautības. Tas preambulā tādēļ ir speciāli uzsvērts. Un, citiem vārdiem, Latvija ir latviešu nacionāla valsts, bet, Poriņas kundze, tā nav tikai latviešu valsts! Un visbeidzot. Preambulā lietotais jēdziens „Latvijas tauta” ir valststiesisks jēdziens. Tas jau līdz šim lietots Satversmes 2.pantā. Šis jēdziens Latvijas valststiesībās ir ieviests jau sen, proti, ar 1920.gada Deklarāciju par Latvijas valsti. Augstākā tiesa savos... kā es jau minēju, savos februāra un marta spriedumos, atsaucoties uz mūsu valsts pamatiem, ir... kā jau teicu, tas ir jāņem vērā arī Satversmes interpretācijā, ka pie Latvijas tautas pieder gan visi Latvijas... latviešu nācijai piederīgie, gan visi pilsoņi - neatkarīgi no tautības. Tātad Latvijas tautas jēdziens ir specifisks Latvijas politiskās nācijas apzīmējums, un juridiski Latvijas tauta, kā to norāda Satversmes tiesa, ir gan valsts varas avots, gan suverēnās valsts varas nesēja. Paldies par uzmanību.".
2014_06_05-seq132 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Satversmes grozījumu pirmajā lasījumā debatēs minēju vairākus trūkumus Satversmes preambulas tekstā, un tāpēc veicu papildinājumus un precizējumus, kurus paudu gan Nacionālās apvienības darba grupā, kur kopumā guvu atsaucību daudziem priekšlikumiem, gan arī Juridiskās komisijas Satversmes preambulas izstrādes darba grupā, kur atsevišķi mani priekšlikumi, kā jau Čepānes kundze minēja, tika ņemti vērā, bet būtiskākie - diemžēl ne. Pie būtiskākajiem priekšlikumiem preambulai es gribu minēt to, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija. Šī fakta minēšana preambulā ir mūsu pašu attieksmes un pašdefinēšanās jautājums. Ja kāds lolo cerības, ka valstsnācijas neminēšana preambulā tiks kaut kādā veidā novērtēta, tad gribu teikt, ka - jebkura piekāpība šajā un līdzīgos latviešiem būtiskos jautājumos netiks novērtēta. Tieši otrādi! Šāda rīcība parasti tiek uztverta kā vājuma pazīme. Un vai tad tas kādu apvainotu, ja tekstā būtu rakstīts, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija? Vai varbūt kādam ir letofobija? Otrs būtiskākais priekšlikums, ko biju iesniegusi un kas diemžēl arī netika ņemts vērā, ir piedāvājums esošajā tekstā minēto Latvijas tautas jēdzienu mainīt pret vārdu „latvieši”, respektīvi, minēt to, ka latvieši izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, un savukārt Latvijas pilsoņi, nevis Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus. Zināms, ka Brīvības cīņās piedalījās arī angļi, igauņi un citu tautību pārstāvji, un paldies viņiem par to. Tomēr mēs visi zinām, ka valstiskās neatkarības ideju iznesa tieši latvieši. Arī Latvija kā valsts bija vajadzīga, taču tieši latviešiem, nevis angļiem, igauņiem vai citām tautām. Egils Levits iepriekš minētajā Juridiskās komisijas darba grupā arī atzina, ka, no vēsturiskā viedokļa, šī doma - minēt tieši latviešus, kas izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, - ir pareiza, tomēr darba grupas diskusijā izskanēja arī doma, ka preambula nav vēsturisko notikumu precīzs uzskaitījums. Tātad vārdi „Latvijas tauta” konkrētajā teksta vietā tomēr joprojām diemžēl netiek aizstāti ar vārdu „latvieši”. Ja preambulas tekstā nav nepieciešama vēsturiskā precizitāte, tad, manuprāt, nav jābūt arī 1990.gada 4.maija minēšanai tekstā, jo tas vēl jo vairāk var veicināt arī šķelšanos latviešos, tā kā liela daļa latviešu par valstiskās neatkarības atgūšanas datumu uzskata tieši 1991.gada 21.augustu. Ir pozitīvi, salīdzinot ar preambulas iepriekšējo lasījumu, ka tekstā, minot totalitāros režīmus, ir atbalstīts mans priekšlikums tos precizēt un rakstīt nevis „padomju”, bet gan „komunistiskais” režīms un tos minēt hronoloģiskā secībā, pirmām kārtām minot komunistisko un tad - nacistisko režīmu un to noziegumus. No valodnieciskā viedokļa, vēl precīzāk būtu teikt (citāta sākums): „Nosoda gan komunistisko, gan nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.” (Citāta beigas.) Ceru, ka uz trešo lasījumu tas redakcionāli tiks labots. Ir gandarījums, ka tekstā respektēta ideja no mana iesniegtā priekšlikuma par to, ka saliedētas sabiedrības pamats, kā zināms, ir ne tikai latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, bet arī lojalitāte jeb uzticība Latvijai. Un priekšlikums par samērā neskaidrā formulējuma „mūsu identitāte” nomaiņu uz formulējumu „Latvijas identitāte” arī ir respektēts un iekļauts preambulas tekstā. Šodien es aicinu balsot „par” komisijas redakciju Satversmes preambulai otrajā lasījumā, bet trešajam lasījumam preambulas pirmajā rindkopā tomēr iekļaut teikuma daļu „latvieši kā Latvijas valstsnācija” un veikt minētos redakcionālos labojumus. Paldies par uzmanību.".
2014_06_05-seq131 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
2014_06_05-seq130 spokenText "Paldies, kolēģi! 2.priekšlikums. Tas ir deputātes Vinetas Poriņas priekšlikums, un Juridiskā komisija daļēji to ir atbalstījusi. Kā jūs redzat, tas ir ļoti tuvs nākošajam priekšlikumam - Nacionālās apvienības priekšlikumam. Un tādēļ, ja jūs man atļausiet, es sīkāk raksturošu abus divus šos priekšlikumus. Visupirms Juridiskās komisijas vairākums un arī abi eksperti, kas piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, nepiekrita priekšlikumam Satversmes preambulas tiešā tekstā uzņemt konstitucionālo tiesību jēdzienu „valstsnācija”. (Es paredzu, ka par to būs debates, es arī vēlāk runāšu.) Komisija uzskatīja, ka preambulas tekstā tiek raksturota latviešu nācijas loma konstitucionālajā iekārtā, paredzētas garantijas latviešu valodai, izvērsti norādīts uz nacionālas valsts principu un tās elementiem. Sīkāk par šo jautājumu jūs varat palasīt arī profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ringolda Baloža publikācijā vienā no nedēļraksta „Jurista Vārds” pagājušā mēneša numuriem. Juridiskā komisija neatbalstīja arī priekšlikumu „Latvijas tautu” aizstāt ar „latviešiem un Latvijas pilsoņiem”. Satversmes preambulā būtu nepieciešams lietot pēc iespējas precīzus jēdzienus, un Satversmes 2.pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā valsts vara pieder Latvijas tautai. Tas ir suverēns, kura gaitām būtu jācaurvij Satversmes preambula. Tādēļ mums būtiski ir konstatēt, ka Latvijas tauta cīnījās un uzvarēja Brīvības cīņās, ka Latvijas tauta nekad neatzina okupācijas varas, pretojās tām un atjaunoja valstisko neatkarību. Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu aizstāt „padomju režīmu” ar „komunistisko režīmu”… abus okupācijas režīmus izkārtot hronoloģiskā secībā, vispirms minot komunistisko režīmu. Tam par iemeslu bija arī viens no likumiem… Proti, kā jūs zināt, ir likums „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Likuma 1.pantā ir teikts, ka par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija, komunistiskais un nacistiskais totalitārais režīms. Līdz ar to šeit ir vēl arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas uzskata, ka jebkuru… nevienu lietu mēs nevaram skatīt atrauti no padomju okupācijas un komunistiskā režīma dēļ izveidojušās sarežģītās situācijas. Tāpat Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu Satversmes preambulas trešajā rindkopā paredzēt, ka Latvijas tauta aizsargā ne vien Latvijas teritoriju, bet arī tās teritorijas vienotību. Es domāju, jūs, lielākā daļa, piekritīsiet, ka šābrīža politiskajā situācijā šā principa pieminēšanai Satversmes preambulā ir būtiska konstitucionāla nozīme, un paldies Poriņas kundzei un Nacionālajai apvienībai, kas to uzsvēra. Juridiskā komisija bija pret „tautas suverenitātes” aizstāšanu ar „Latvijas valsts suverenitāti”. Satversmes preambulas trešajā rindkopā valsts suverenitāte jau ir minēta atbilstoši Satversmes 1.pantam kā valsts neatkarība, taču nepieciešama arī norāde uz tautas suverenitāti, ka Latvijas tauta aizsargā arī to, proti, savas tiesības būt par suverēnās varas avotu un nesēju, tiesības būt par Latvijas valsts pamatu. Juridiskā komisija atbalstīja ieteikto papildinājumu izvērst latviešu valodas aizsardzību (te nu tādi ir vairāki priekšlikumi) ar norādi, ka tā ir vienīgā valsts valoda, un ieviest jaunu sabiedrības pamatvērtību - līdzīgi, kā tas ir Pilsonības likum��, proti, lojalitāti pret… lojalitāti Latvijas valstij. Šie būtiskie papildinājumi ir atraduši vietu Juridiskās komisijas izveidotajā priekšlikumā.".
2014_06_05-seq129 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 67, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2014_06_05-seq128 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu simtprocentīgi atbalstīt deputāta Seržanta teikto, ka te ir... ka mēs esam mēģinājuši atrast tādu kompromisu, kas apmierinātu gandrīz visus, bet ne visus par visu. Un es domāju, ka tādā veidā es varētu arī minēt, ka no Reformu partijas bija priekšlikumi, kurus nepieņēma, bet kurus pārveidoja. Mēs esam gatavi ar to sadzīvot, jo mēs uzskatām, ka šī lieta, tā preambula, ir viena no svarīgākajām lietām, ko mēs vispār šinī Saeimā varētu pieņemt. Un kāpēc es to saku? Es saku to tāpēc, ka man ir tagad... es esmu dzīvojis ārzemēs un atbraucis šeit. Man ir liels pārsteigums, ka cilvēki, kas te ir ilgus gadus dzīvojuši, ka viņi nevar... nesaprot īsti, kāpēc Latvija tāda ir, kā tā ir dibināta, ka tā bija okupēta. Tas ir visiem jāzina, kāpēc tā valsts ir tāda, kāda tā ir! Un tāpēc tā preambula ir tik svarīga. Es te domāju arī par izglītības pasākumiem, jo kā var sākt runāt par Satversmi, ja nav labas preambulas? Tā preambula jau ir tas, kas dod pamatu, kāpēc tā Satversme ir tāda, kāda tā ir. Un tāpēc es uzskatu, ka šis ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, ko mēs pieņemsim, un es lūdzu visiem tāpat kā Kārlis Seržants lūdza: neiesim mazos strīdos! Šim dokumentam ir jābūt tādam, kas apvieno mūs visus, ieskaitot „Saskaņas Centra” deputātus, ja viņi ir lojāli Latvijai. Tas ir tas svarīgākais, ka šis mūs apvieno, nevis šķeļ! Tā ka es simtprocentīgi atbalstu šo priekšlikumu. Un vēlāk es runāšu arī par 4.maija datumu. Es arī gribu pieminēt, ka esmu bijis klāt šinī procesā no paša, paša sākuma un dzīvojis līdzi, un es darīšu visu, lai būtu… lai mēs šo preambulu pieņemtu. Paldies par uzmanību.".
2014_06_05-seq126 spokenText "Iespējams, ka man nevajadzētu atbildēt uz Elksniņa kunga teikto. Viņš diemžēl nebija ne darba grupās, ne Juridiskās komisijas sēdē, kur šie jautājumi tika analizēti. Pirmkārt. Es gribētu teikt, ka jūs pilnīgi nepamatoti atspoguļojat konstitucionālās tiesas jeb Satversmes tiesas pašreizējā priekšsēdētāja Laviņa kunga viedokli. Es pati redzēju šo interviju LNT rīta raidījumā: studijā Laviņa kungs pilnīgi pareizi teica, ka jautājums par referenduma nepieciešamību ir atkarīgs no tā, kāds ir preambulas jeb ievada saturs, un ka tad tas tiks vērtēts. Otrkārt. Runājot par Kūtra kunga izteikumiem, es, visu labu domājot par savu bijušo kolēģi, gribētu teikt, ka viņš, iespējams, jau bija... jau gatavojās politiskam iznācienam un pretēji Satversmes tiesas praksei, ka mēs, tiesneši, parasti nekad nerunājām par to, vai būtu nepieciešams referendums, vai būtu kāda norma atzīstama par spēkā esošu vai neesošu... kamēr tā netika pieņemta, mēs to nedarījām. Bet nu acīmredzot viņam tas kārdinājums, lai piesaistītu tautas uzmanību, bija pārāk liels. Un tālāk. Nākošais. Lai izšķirtu šo strīdu, godātie kolēģi, es Juridiskās komisijas vārdā esmu pieprasījusi vairākiem neatkarīgiem ekspertiem, arī Juridiskajam birojam atzinumu jeb slēdzienu, vai šis referendums ir nepieciešams vai nav. Un es to ceru sagaidīt līdz 10.jūnijam, kad mēs gatavosim priekšlikumus, cerams, arī trešajam lasījumam. Taču es nevaru atturēties, nenorādot uz kļūdaino priekšstatu, kuru pieminēja Elksniņa kungs. Atbildot uz viņa apgalvojumu, ka preambula it kā grozot Satversmes 1., 2. vai 77.pantu, kuru grozīšanai nepieciešama tautas nobalsošana, es gribu teikt, ka tas ir kļūdains. Šī aplamība patiešām ir redzama preambulas jēgas un juridiskā rakstura pilnīgā neizpratnē. Pirmkārt, kā es jau teicu, preambula nesatur konkrētu tiesisko regulējumu kā Satversmes pamatdaļa, ieskaitot jūsu minētos pantus. Preambulai ir cits juridiskais raksturs un funkcijas nekā Satversmes pamatdaļai. Preambula tikai norāda uz pastāvošajiem valsts pamatiem, kas jāņem vērā, interpretējot Satversmi, un, ja arī šo preambulas projektu nepieņems, tad šie valsts pamati tik un tā pastāvēs. Tie būs, un visiem tie būs jāievēro arī turpmāk. Otrkārt, Latvija ir tāda pati valsts kā citas valstis - kā jebkura cita valsts, un neviena valsts nav dibināta uz laiku. Tas ir beztermiņa veidojums! Igaunija, piemēram, savā jaunajā 1992.gada konstitūcijā ir pat nodrošinājusies pret šādām destruktīvām valsts pamatinterpretācijām, kas sakņojas primitīvā valsts izpratnē. Konstitūcijas pirmā un otrā daļa nosaka (citēju): „Igaunijas neatkarība un suverenitāte ir mūžīga un neatņemama.” Turpretī Latvijā šī reiz izteiktā negrozāmā valsts griba līdz šim nav noteikta Satversmes tekstā, taču tā ir valsts pamatos, kas jāņem vērā, interpretējot Satversmi - arī tās 1., 2. un arī 77.pantu, par kuru jūs runājāt. Bet vai jūs patiešām domājat, ka Igaunijas valsti nedrīkst likvidēt legālā ceļā, bet Latvijas valsti drīkst? Igaunija pieder pie tām valstīm, kur tautas valsts gribas negrozāmība ir noteikta pašā konstitūcijas tekstā, bet Latvija pieder pie tām valstīm, kur tas nav noteikts konstitūcijas tekstā, taču pastāv nerakstītos valsts pamatos. Piemēram, arī Polijā negrozāmā valsts griba nav noteikta konstitūcijas tekstā, taču 2010.gadā vienā spriedumā ir skaidri pateikts, ka Polijas valsts griba nav grozāma, tās neatkarība un suverenitāte nav atdodama. Un tieši tādēļ, lai novērstu šādas nejēdzīgas, primitīvas mūsu Satversmes un valsts pamatu interpretācijas, preambulā ir nepieciešams pateikt, ka Latvijas valsts nav likvidējama legālā ceļā saskaņā ar Satversmi, bet ka mūsu valstsgriba ir negrozāma. Ar to netiktu pateikts nekas jauns, nekas netiktu grozīts Satversmē, tikai būtu norādīts uz esošajiem un kopš 1918.gada pastāvošajiem Latvijas valsts pamatiem, uz kuriem balstās arī Satversme. Kolēģi, mūsu Satversme nedrīkst un nevar tikt izmantota, lai grautu mūsu valsti!".
2014_06_05-seq124 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Lai atspēkotu visas tās dīvainības vai aplamības, par kurām runāja deputāts Elksniņš, nepietiktu arī 15 minūšu, bet es domāju, ka tā ir tāda apzināta Elksniņa kunga rīcība, jo, ko nu viņš labi māk, tas ir... demagoģija viņam padodas vareni! To, kas ir galvenais šī priekšlikuma sakarā, ir noformulējis konstitucionālo tiesību guru - šveicietis Kristians Peiers (Christian Peyer), kurš ir teicis, ka no konstitūciju preambulām runā konstitūciju gars. Un Lietuvai ir... Lietuvas konstitūcijai un valstij ir savs gars, Latvijas konstitūcijai un valstij ir savs gars. Un tas, ka no mūsu Satversmes preambulas šis gars runā klusu un čukstus, nenozīmē, ka tā tam ir jāpaliek mūžīgi mūžos. Kāds ir šis gars, to ir pateikusi Satversmes tiesa, interpretējot tās normas un to pieņemšanas kārtību, kāda bija mūsu konstitūcijai. Un tieši tāpēc, kā jau Čepānes kundze teica, ne tikai mūsu tiesības, bet arī mūsu pienākums ir šo preambulu jeb šo garu padarīt skaidri redzamu katram. Šādas tiesības mums ir, un nekāda leģitimizācijas pakāpe nav jāmēra! Lietuvas Konstitucionālā tiesa ir pateikusi, ka atbilstoši Lietuvas konstitūcijai ir iespējams mainīt preambulu, Vācijas Konstitucionālā tiesa vairākos savos spriedumos ir lēmusi par to, ka šādas preambulas maiņa Vācijas valstī ir iespējama. Un tāda, starp citu, notika tad, kad Vācija apvienojās... tad, kad notika Vāciju apvienošanās. Vēlreiz: mēs runājam par to, vai pēc būtības, kā jūs teicāt, var mainīt konstitūciju preambulas. Jūs izteicāties, ka tas ir konstitucionālais nonsenss. Nu, laikam jūs neesat iepazinies ar praksi, kāda ir pasaulē! Prakse ir tāda, ka tā tas notiek pat tādā valstī kā Maķedonija, kas samērā nesen izveidojās: tur preambula tika pieņemta kopā ar konstitūciju, bet pēc neilga laika tā tika grozīta. Indijā preambula tika grozīta pat būtiski, jo sākotnēji tā neparedzēja formulējumu, kāds šobrīd ir ietverts. Tajā sākotnēji bija rakstīts, ka Indija ir suverēna, demokrātiska republika. Pēc tam tā tika būtiski grozīta - tur tika ierakstīts, ka Indija ir suverēna, sociāla, sekulāra demokrātiska republika. Ir vairāki piemēri, ka preambulas tiek grozītas. Un tas, ka vispārēji tiek pieņemts, ka preambula tiek rakstīta kopā ar dokumentu, - tas neko nenozīmē. Ja mums institucionālās un procedurālās normas, kas ierakstītas mūsu Satversmē, ir labas, dažbrīd pat atzīstamas kā ģeniālas, tad mums nav nepieciešams ievērot šo formālo, it kā eksistējošo pieeju, bet, kā jau es iepriekš apliecināju, tādas nemaz nav. Tātad mūsu pienākums ir pieņemt tādu Satversmi, tādu Satversmes preambulu, lai no Satversmes preambulas mūsu valsts gars runātu pietiekoši skaidri un katram saprotami. Paldies.".
2014_06_05-seq122 spokenText "Labdien, vēlreiz godātie kolēģi! Es izteikšos vienā reizē gan par šo priekšlikumu, gan, iespējams, paudīšu arī savu viedokli par dažiem nākošajiem priekšlikumiem, kaut arī Čepānes kundze jau diezgan pamatīgi izanalizēja visu šo tekstu. Tā nu ir sagadījies, ka es preambulas izstrādāšanā piedalījos, var teikt, no pašiem pirmsākumiem - jau no konferences Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur pirmo reizi mēs dzirdējām visu sākotnējo un garo variantu. Un pret šo variantu arī man sākumā bija daži, teiksim, iebildumi, bet darba procesā šie iebildumi ir ņemti vērā, un nu šis teksts ir tāds, ko es varētu arī atbalstīt. Jāsaka tā, ka šis preambulas teksts ir dzimis garās un diezgan lielās diskusijās, mēģinot tajā ietvert dažādas intereses. Mēs varam... mēs diskusiju laikā atteicāmies, protams, no dažiem terminiem. Un ne jau tāpēc, ka mēs, latvieši, teiksim, būtu sliktāki nekā citi. Atšķirībā no priekšlikumu iesniedzējiem, Juridiskajai komisijai un darba grupai bija jādomā par to, lai par šīs preambulas galīgo variantu patiešām nobalsotu divas trešdaļas, kā tas ir vajadzīgs, jo diskusiju laikā bija iebildumi gan no vienas partijas puses, gan no otras partijas puses: „A, ja jūs šitā, tad mēs - ne, un, ja jūs šitā, tad mēs atkal ne.” Un, protams, ka tādā situācijā mēs būtu palikuši vienkārši pie sasistas siles. Mēs, protams, varētu turpināt šīs diskusijas, bet neizbēgami mēs tad nonāktu pie viena jautājuma, kas mums pašiem sev būtu jāuzdod: vai vienas kaut kādas mums... tikai mums svarīgas principiālas lietas dēļ mēs esam gatavi atteikties no šīs preambulas vispār, jo mēs nezinām, cik daudz laika mums vairs vispār atlicis, lai šo preambulu pieņemtu? Un varbūt šī ir viena no pēdējām iespējām. Un noslēgumā es gribētu pateikt, ka, protams, bija tur arī strīdīgi jautājumi: valstsnācija, ģimene, kristīgās vērtības... Es zinu, ka nāks noteikti daži debatētāji un runās par tā vai cita datuma iekļaušanu vai neiekļaušanu šajā preambulā. Bet es tomēr gribētu teikt, ka pēdējā komisijas sēdē apspriešanā piedalījās arī pats sākotnējā teksta autors Levita kungs. Arī viņš sākotnēji nebija varbūt simtprocentīgi apmierināts ar to, ko mēs ar šo tekstu esam izdarījuši, bet galarezultātā viņš tomēr piekrita katram šīs preambulas vārdam un katram šīs preambulas burtam. Tāpēc es aicinu Saeimu un jūs, kolēģi, darīt to pašu, jo mēs nezinām, cik laika mums vēl ir atlicis. Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Āmen!”)".
2014_06_05-seq120 spokenText "Čepānes kundze, es ļoti uzmanīgi uzklausīju jūsu iebildumus, kurus jūs adresējāt attiecībā uz mūsu projektu. Šeit ir jāatzīmē vairākas lietas, ko diemžēl jūs noklusējat. Laikā, kad Levita kungs bija Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs, minētā komisija ir atzinusi, ka augstāka leģitimizācijas pakāpe ir tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir apstiprināti tautas nobalsošanas ceļā. Pie šāda secinājuma ir nācis arī pats Levita kungs. Otrkārt, ir jāmin, ka pašreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Laviņa kungs un iepriekšējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtra kungs ir norādījis, ka par šo jautājumu būtu jābūt referendumam (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē, nav.”) - tautas nobalsošanai. Treškārt, ir jāatzīmē, ka piedāvātā preambulas redakcija lielā mērā skar arī Satversmes negrozāmos pantus, līdz ar to būtu apsverams jautājums par tās atbilstību vispār konstitūcijai un par šāda veida pārgrozījumu nepieciešamību, tai skaitā nerīkojot tautas nobalsošanu.".
2014_06_05-seq119 spokenText "Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 5.jūnija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” un uzsākām debates par 1. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.".
2014_06_05-seq117 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs.) Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs… nav klāt, Raimonds Rubiks… arī nav, Juris Viļums… nav, Ivars Zariņš… nav.".
2014_06_05-seq116 spokenText "Labdien, kolēģi! Sakarā ar to, ka Iveta Grigule ir nolikusi deputāta mandātu, deputātu grupa sadarbībai ar Francijas parlamentu ir palikusi bez vadītāja, tādēļ es aicinu atlicināt trīs minūtes un tūlīt Dzeltenajā zālē vienoties par to, kas būs nākamais grupas vadītājs.".
2014_06_05-seq114 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 106.kabinetā.".
2014_06_05-seq113 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt Dainu Kazāku, kurai skaista jubileja bija 24.maijā! (Aplausi.) Un mums ir jāsveic arī mūsu kolēģis Vitālijs Orlovs, kuram 50 gadu jubileja bija 30.maijā. (Aplausi.) Tā. Un, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es jūs vēlos informēt, ka bija deputātu jautājumi, uz kuriem atbildes iesniedzējus neapmierina, bet jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks, jo deputāti nevar ierasties, arī ekonomikas ministrs, veselības ministre joprojām slimo… ekonomikas ministrs atrodas prombūtnē. Un ir saņemti vēl trīs jauni deputātu jautājumi. Ir saņemts deputātu Agešina, Urbanoviča, Cileviča, Ribakova un Cvetkovas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Saistībā ar rakstveida atbildes nesniegšanu pēc būtības”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Deputāti Mirskis, Jakimovs, Ņikiforovs, Hļebņikovs un Urbanovičs ir uzdevuši jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par bērnu tiesībām apgūt kultūras mantojumu”. Jautājums tiks nodots kultūras ministrei. Un deputāti Elksniņš, Cvetkova, Klementjevs, Zemļinskis un Meļņikovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Vēl vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
2014_06_05-seq112 spokenText "Godātie kolēģi! Kad viens no Neatkarības deklarācijas autoriem un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājiem, bijušais tieslietu ministrs, jurists un politologs Egils Levits kopā ar Latvijas ievērojamākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem nu jau vairāk nekā pirms diviem gadiem uzsāka diskusiju par Satversmes preambulu, diez vai kāds iedomājās, cik aktuāls šis jautājums drīz vien kļūs. Šodien mēs Ukrainā varam redzēt, kas notiek ar valsti un demokrātiju, ja ievērojamai pilsoņu daļai nav pietiekoši dziļa izpratne par savas nacionālās valsts pamatiem, par tās nepieciešamību. Manuprāt, konstitūcija ir nacionālā valstiskuma identitātes zīme un katrai valstij ir jātiecas pēc tā, lai tās konstitūcija atspoguļotu attiecīgās valsts savdabību, konstitucionālo identitāti un būtiskākās vērtības. Jo īpaši tas būtu darāms attiecībā uz preambulu. Es piekrītu Elksniņa kungam, ka Lietuvai patiešām ir laba preambula, bet tā ir Lietuvas preambula. Kā jau es teicu, Elksniņa kungs ir izmetis, iesniedzot savu priekšlikumu, no Lietuvas preambulas ārā norādes uz Lietuvas vēsturisko valstiskumu un nepārtrauktības doktrīnu. Taču mums, kolēģi, ir nepieciešama sava - Latvijas Satversmes - preambula jeb ievads. Runājot par to, vai mēs esam tiesīgi pieņemt šo preambulu vai ne. Satversmes preambula ir (liekot pēdiņās) „parasts” Satversmes grozījums. Satversmes tēvi, Elksniņa kungs, neradīja Satversmi kā mūžīgu un negrozāmu! Tieši otrādi! Satversmes 76.-79.pants paredz procedūru, kādā var Satversmi grozīt. Tas nozīmē, ka Satversmes tēvi jau bija paredzējuši, ka nākamais likumdevējs grozīs Satversmi. Un Satversmes preambulas tekstā mēs šodien runājam savā vārdā, reaģējot uz šodienas izaicinājumiem un rūpējoties par Latvijas valsts saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Es domāju, kolēģi, ka jūs visi zināt šos skaitļus: pasaulē ir apmēram pieci tūkstoši tautu. Un cik tautām ir laimējies, ka tām ir sava valsts? Apmēram 200, un mēs esam to laimīgo starpā! Un tāpēc nostiprināt Latvijas pamatus ir ne tikai mūsu, likumdevēju, tiesības, bet, manuprāt, arī pienākums. Es aicinu neatbalstīt kolēģa Elksniņa priekšlikumu.".
2014_06_05-seq111 spokenText "Paldies. Čepānes kundze, vai jums pietiks ar deviņām minūtēm? Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
2014_06_05-seq110 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ne vienu reizi vien esmu jau teicis un arī šoreiz atkārtošu, ka pieņemt jaunu preambulu 1922.gada konstitūcijai ir kļūda. Kļūda tāpēc, ka minētie grozījumi tiks pieņemti nevis tautas nobalsošanas ceļā, bet kārtējā parlamenta - 11.Saeimas - sasaukuma sēdē. Ir jāatgādina, ka pašreiz mūsu valsts konstitūcijai jau ir preambula un tā skan sekojoši: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi: (..).” Minētā preambula nodrošināja mūsu valsts pēctecību, runāja par jautājumiem, kas skar mūsu valsts okupāciju, kā arī uz tās pamata tika atjaunota Latvijas Republikas Satversme. Uzurpēt tautas tiesības lemt par tik svarīgu vērtību mūsu valsts pamatos, manuprāt, nav tiesību, un par to būtu jānotiek tautas referendumam vai līdzīgi speciāla Satversmes grozījumu projekta izstrādei būtu jāsasauc kārtējā Satversmes sapulce. Pašreizējā politiķu rīcība liecina par nevēlēšanos un bailēm vērsties pie tautas, līdzīgi kā tas ir noticis 1918.gadā. Godājamie kolēģi! Es piedāvāju Latvijas Republikas Satversmē noteikt tādu ievadu, kas lielā mērā kalpo par pamatu... ir ņemts no Lietuvas konstitūcijas. Un tagad, cienījamie kolēģi, ieklausīsimies, lūdzu, tajos vārdos, ko mēs piedāvājam: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē, aizstāvot savu brīvību un neatkarību, saglabājot savu garu, dzimto valodu, rakstību un paražas, iemiesojot cilvēka tiesības un brīvības un tautas tiesības brīvi dzīvot un radīt savā tēvzemē - neatkarīgā Latvijas valstī, veicinot nacionālo saskaņu Latvijas zemē, tiecoties uz atklātu, taisnīgu, saskanīgu pilsonisko sabiedrību, tiesisku un sociāli atbildīgu valsti, ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi: (..).” Cienījamie kolēģi! Konstitūcijas pārgrozījumi ārpus referenduma ceļiem, papildinot konstitūciju ar jaunu ievadtekstu, kas ir nonsenss mūsdienu konstitucionālajā teorijā, piepildot to ar vērtībām, kuras nav iekļautas mūsu piedāvātajā preambulas projektā, lielā mērā neatspoguļos minētās normas patieso dzīvi pēc tās pieņemšanas, jo mēs nevaram konstitūcijas ievadā iekļaut tās vērtības, kuras lielā mērā nerealizēsies. Tāpēc es aicinu nevis veicināt nacionālo sašķeltību Latvijas valstī, bet vienoties par tādu preambulas ievadtekstu, kurš ir kalpojis par pamatu mūsu kaimiņu - lietuviešu - konstitucionālās tradīcijas nostiprināšanai viņu valsts pamatlikumā. Paldies.".
2014_06_05-seq109 spokenText "Paldies. Elksniņa kungs un arī pārējie kolēģi! Mums ir tiesības debatēt 15 minūtes - pirmo reizi un piecas - otro reizi. Vai Elksniņa kungam pietiek ar 13 minūtēm? Tad uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
2014_06_05-seq108 spokenText "Godātie kolēģi! Satversmes preambulas sagatavošana otrajam lasījumam bija gana ilga un pārdomāta. Juridiskās komisijas darba grupa darbam ar Satversmes grozījumiem iesniegtos priekšlikumus apsprieda rūpīgi un vērtēja četrās sēdēs, konsultējoties arī ar juridisko un vēsturisko jautājumu lietpratējiem. Savukārt Juridiskās komisijas sēdē mēs vairākas stundas, uzklausot profesora Ringolda Baloža un profesora Egila Levita viedokli, kā arī priekšlikumu iesniedzējus, vērtējām katru iesniegto priekšlikumu. Rezultātā ir tapusi Juridiskās komisijas rūpīgi izstrādāta redakcija, kurā ir apkopotas visas idejas, kas parādījās priekšlikumos. Kolēģi, es varu apliecināt komisijas vārdā, ka komisija mēģināja pēc iespējas uzklausīt katra priekšlikuma iesniedzēju motīvus un nākt viņiem pretī, meklējot iespējas attiecīgos risinājumus atspoguļot preambulas tekstā, tomēr atsevišķos gadījumos tas nebija iespējams. Diemžēl opozīcijas deputāts Elksniņa kungs kā darba grupas loceklis piedalījās tikai vienā no šīm minētajām sēdēm (No zāles dep. A.Latkovskis: „Kauns!”), bet Juridiskās komisijas sēdē klāt nebija neviena opozīcijas deputāta. Juridiskās komisijas sēdē saistībā ar Satversmes preambulu eksperti un deputāti uzsvēra divas būtiskas lietas. No vienas puses, preambula iezīmē valsts pamatus, kas līdz šim nebija iezīmēti jeb ietverti Satversmes tekstā; nolūks - atvieglot un veicināt to izpratni un piemērošanu. Kā jebkurš Satversmes teksts, arī preambulas teksts ir pakļauts tiesību piemērotāju pēdējās instances - tātad Satversmes tiesas - interpretācijai. Protams, to analizēs un sazaros tālāk arī tiesībzinātnieki. Tas viss veicinās gan tiesību piemērotāju, gan visas sabiedrības izpratni par Latvijas valsti. Taču, no otras puses, eksperti un deputāti norādīja, ka preambula atšķirībā no Satversmes pamatdaļas nesatur konkrētus tiesiskus regulējumus. Tā ir būtiska atšķirība starp preambulu un Satversmes pamatdaļu. Neviens, piemēram, atsaucoties tikai uz preambulu un atraujot to no Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām, nevar prasīt sev izdot labvēlīgu vai atcelt sev nelabvēlīgu administratīvo aktu. Līdz ar to nepamatoti būtu domāt, ka preambula būtu spējīga grozīt kādu citu Satversmes pantu - nedz 1., nedz kādu citu pantu. Pretējais apgalvojums ir stingri jānoraida. Šādu preambulas izpratni Saeimai kā konstitucionālam likumdevējam neviens nedz tagad, nedz vēlāk nedrīkstētu piedēvēt. Komisijā tika norādīts, ka preambula jeb Satversmes ievads, kā to - vēlāk redzēsim! - piedāvā dēvēt Juridiskais birojs, protams, neatrisinās visas sasāpējušās problēmas. Šis Satversmes ievads ir tikai sākuma punkts padziļinātas valsts pamatu izpratnes procesam, un, protams, mēs nedrīkstam aprobežoties tikai ar tā pieņemšanu vien. Taču ir jāsāk! Arī likumdevējam likumdošanas procesā būs jāievēro tās apņemšanās, kuras mēs - cerams! - iekļausim Satversmes preambulā. Godātie kolēģi! Ikviens priekšlikums šodien prasa, lai to atbalstītu divas trešdaļas no klātesošajiem Saeimas deputātiem. Tas nozīmē, ka mēs šodien nevarēsim katrs pilnībā apmierināt savas partijiskās intereses un panākt politisko interešu maksimālu atspoguļojumu Satversmes preambulas tekstā. Es aicinu visus Saeimas deputātus būt politiski tālredzīgiem un nepieļaut, ka Juridiskajā komisijā panāktais kompromiss par Satversmes preambulas tekstu tiek upurēts atsevišķu, atbalstu neguvušu, formulējumu vai priekšlikumu dēļ. Tas man ievadam. Tālāk es aicinu pievērsties izteiktajiem priekšlikumiem. 1.priekšlikums ir deputāta Elksniņa priekšlikums. Juridiskā komisija to neatbalstīja. Kāpēc? Komisija norādīja, ka politiska izšķiršanās par Satversmes preambulas tekstu jau ir notikusi, šo likumprojektu nododot Juridiskajai komisijai un atbalstot to pirmajā lasījumā. Deputāta Elksniņa priekšlikums ir pilnīgi cits konceptuāls risinājums, kurš atkāpjas no šīs Saeimas izvēles. Kolēģi! Priekšlikums ir veidots uz Lietuvas konstitūcijas preambulas pamata, taču izlaižot norādes uz Lietuvas vēsturisko valstiskumu un nepārtrauktības doktrīnu. Līdz ar to šajā priekšlikumā pazūd visas tās būtiskās lietas, kuras atspoguļotas Satversmes preambulas projektā, kas guvis atbalstu Saeimas pirmajā lasījumā.".
2014_06_05-seq107 spokenText "Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Māra Kučinska 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.) Aicinu Māri Kučinski ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - Ilma Čepāne. Bet, pirms mēs dodam vārdu Ilmai Čepānei, mums saskaņā ar Satversmi ir jāveic kvoruma pārbaude. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Tātad - 67 un 33, un (Zālē troksnis - starpsaucieni no SC frakcijas.) 67 deputāti ir divas trešdaļas. Paldies „Saskaņas Centram” par centību un pārējiem par uzmanību! Tātad vārds deputātei Ilmai Čepānei.".

first
previous
next