Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_05-seq134> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2014_06_05-seq134 type Speech.
- 2014_06_05-seq134 number "134".
- 2014_06_05-seq134 date "2014-06-05".
- 2014_06_05-seq134 isPartOf 2014_06_05.
- 2014_06_05-seq134 spokenAs 101.
- 2014_06_05-seq134 spokenText "Godātie kolēģi! Poriņas kundze, es nekad neuzdrošinātos runāt par filoloģiska rakstura teorētiskiem jautājumiem, bet atļaujiet man šodien izstāstīt par vairākiem jēdzieniem, kurus jūs šeit pieminējāt. Un, proti, kā es jau norādīju, daudz uzmanības ir veltīts jautājumam, ka piedāvātais teksts nesatur valsts tiesisko terminu „valstsnācija”, kas korespondē ar citu preambulā lietoto valststiesisko jēdzienu - „mazākumtautības”. Jāatzīmē, ka valstsnācijas jēdziens jau ir lietots normatīvajos aktos, proti, Pilsonības likumā, un tas ir ieviests Augstākās tiesas judikatūrā. Piemērs tam ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 28.marta spriedums vienā lietā. Proti, sprieduma 11.punktā teikts, ka Latvijas tauta Satversmes 2.panta izpratnē sastāv no latviešu valstsnācijas - es uzsveru: latviešu valstsnācijas! -, kura, izmantojot savu Satversmes varu un balstoties uz savām pašnoteikšanās tiesībām, izveidoja savu latviski nacionālu valsti - Latviju -, un Latvijas pilsoņu loka, tas ir, visām personām, kurām ir Latvijas pilsonība. Tātad šīs redakcionālās maiņas pamatā... Un arī dažkārt plašsaziņas līdzekļi visai primitīvi uztver, ka mēs esam kaut kā atteikušies no šī jēdziena kā tāda. Tā tas nebūt nav! Jo - kāds bija apsvērums šīs redakcionālās maiņas pamatā? Ka šis specifiskais Latvijas valststiesību jēdziens plašākai sabiedrības daļai vēl nebija pietiekami... pietiekoši pazīstams un varēja radīt tīšus vai arī neapzinātus pārpratumus (tostarp arī mūsu ārvalstu draugiem). Es nezinu... es ceru, ka šeit arī mana kolēģe Lībiņas-Egneres kundze par to runās saistībā vai nu ar šo priekšlikumu, vai nākošo, jo viņa ļoti pamatoti arī parādīja šo nepieciešamību. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Diez vai!”) Tādēļ komisija piedāvāja šī jēdziena vietā izvērst tā saturu, tas ir, paskaidrot izvērstākā tekstā, ko nozīmē tas, ka latvieši ir valstsnācija. Tātad, kolēģi, valstsnācija nozīmē to, ka tieši latviešu nācija ir tā, kas pamatā nosaka Latvijas valsts nacionāli kulturālo identitāti. Tas it sevišķi nozīmē to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Tā ir kopēja visiem - neatkarīgi no tautības. Tas tāpat nozīmē to, ka Latvijas valstij ir konstitucionāls pienākums veicināt latviešu kultūras mantojumu un tradīcijas, veicināt latviešu valodas un kultūras attīstību. Un beidzot tas nozīmē - ar valsts rīcībā esošiem demokrātiskiem līdzekļiem nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, jo tieši latviešu nācija ir Latvijas valsts eksistences jēga. Preambulā attiecīgajā kontekstā lietoti arī jēdzieni „latvieši” un „latviešu nācija”. Termins „latvieši” norāda uz latviešu tautu nacionāli kulturālā izpratnē, tas ir, uz tautu, kurai ir sava specifiska valoda, kultūra, vēstures redzējums un teritorija, un - tas ir īpaši svarīgi! - kopības apziņa. Savukārt „latviešu nācija” apzīmē latviešu tautu specifiskā valstiskā kontekstā, jo nācija ir tauta, kurai ir sava nacionāla valsts. Protams, arī citas izcelsmes cilvēki, ja tie paši vēlas, var iekļauties latviešos. Bet Latvijas valsti raksturo tas, ka tā ciena šīs mazākumtautības. Tas preambulā tādēļ ir speciāli uzsvērts. Un, citiem vārdiem, Latvija ir latviešu nacionāla valsts, bet, Poriņas kundze, tā nav tikai latviešu valsts! Un visbeidzot. Preambulā lietotais jēdziens „Latvijas tauta” ir valststiesisks jēdziens. Tas jau līdz šim lietots Satversmes 2.pantā. Šis jēdziens Latvijas valststiesībās ir ieviests jau sen, proti, ar 1920.gada Deklarāciju par Latvijas valsti. Augstākā tiesa savos... kā es jau minēju, savos februāra un marta spriedumos, atsaucoties uz mūsu valsts pamatiem, ir... kā jau teicu, tas ir jāņem vērā arī Satversmes interpretācijā, ka pie Latvijas tautas pieder gan visi Latvijas... latviešu nācijai piederīgie, gan visi pilsoņi - neatkarīgi no tautības. Tātad Latvijas tautas jēdziens ir specifisks Latvijas politiskās nācijas apzīmējums, un juridiski Latvijas tauta, kā to norāda Satversmes tiesa, ir gan valsts varas avots, gan suverēnās valsts varas nesēja. Paldies par uzmanību.".
- 2014_06_05-seq134 language "lv".
- 2014_06_05-seq134 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2014_06_05-seq134 mentions Q211.
- 2014_06_05-seq134 mentions Q164247.
- 2014_06_05-seq134 mentions Q2498135.