Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_05-seq198> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2014_06_05-seq198 type Speech.
- 2014_06_05-seq198 number "198".
- 2014_06_05-seq198 date "2014-06-05".
- 2014_06_05-seq198 isPartOf 2014_06_05.
- 2014_06_05-seq198 spokenAs 101.
- 2014_06_05-seq198 spokenText "Un beidzot ir priekšpēdējais - 22.priekšlikums. Atļaujiet man kā komisijas vadītājai par to mazlietiņ vairāk pastāstīt, jo šeit no Juridiskās komisijas deputātu puses ir nākuši arī daudzi jauni priekšlikumi, kuri tapa komisijas sēdēs un kurus es arī, protams, aicinu atbalstīt. Kā es jau teicu, sākumā mēs centāmies uzņemt gandrīz visus priekšlikumus, uzklausījām iesniedzēju apsvērumus un idejas, un tātad tekstā arī tās ir guvušas atbalstu (protams, izņemot „Saskaņas Centra” priekšlikumu, kas netika atbalstīts). Salīdzinot ar pirmā lasījuma redakciju, jūs redzat, ka pirmajā rindkopā ir veikta tikai viena izmaiņa - vārdi „Latvijas Republika” ir aizstāti ar vārdu „Latvija”. Kā es jau teicu, 7.priekšlikums bija tehniska rakstura. Otrajā rindkopā mēs atteicāmies no jēdziena „konstitucionālā kārtība”, tā vietā lietojot jēdzienu „valstiskums”. Un, protams, šeit tika atbalstīts arī 4.priekšlikums… un 2. un 3.priekšlikums. Trešajā rindkopā radikāli pārskatīts formulējums par cilvēktiesībām un mazākumtautību tiesībām. Cilvēktiesību formulējums ir pilnībā saskaņots ar Satversmes 89.pantu, proti, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Par cilvēka pamattiesībām ir arī Satversmes 114.pants, kas paredz mazākumtautību tiesības. Un tādēļ komisija atteicās no norādes uz mazākumtautību tiesībām, tā vietā uzņemot plašāku formulējumu - „ciena mazākumtautības”. Šai norādei ir dziļa un simboliska nozīme, norādot uz tradicionālo Latvijas atvērtību mazākumtautībām, to devumu Latvijas kultūrā, sabiedrības dzīvē un identitātē. Tas norāda arī uz pamatprincipu attiecību uzturēšanai starp valsti un mazākumtautībām nākotnē. Un vēl pēc Nacionālās apvienības un deputātes Poriņas priekšlikuma, kā jūs redzat, ir norāde, ka Latvijas tauta aizsargā ne vien teritoriju, bet arī teritorijas vienotību. Pārveidota ir arī ceturtā rindkopa. Lielā mērā Juridiskā komisija meklē labākus formulējumus un vārdus, lai izteiktu tajā ietvertās idejas. Es vēršu uzmanību uz to, ka ir saglabāts teju viss teksts, bet tas ir padarīts koncentrētāks un precīzāks. Vispirms komisija atteicās no pārprotamā formulējuma „mūsu”, skaidri norādot, ka tiek runāts par Latvijas identitāti un Latvijas sabiedrības vērtībām. Te ir ietverta norāde uz lībiešu garīgā mantojuma nozīmi Latvijas identitātes veidošanā. Bet Juridiskā komisija atteicās no pirmajā lasījumā ietvertā jēdziena „mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības”, tā vietā paplašinot jēdziena „saliedētas sabiedrības pamats” saturu. Šajā pantā papildus jau minētajam tika uzņemta jauna vērtība - „uzticība Latvijai” jeb lojalitāte Latvijai, kuru piedāvāja deputāte Poriņa. Un tātad tā ir lojalitāte pret Latvijas valsti, kas ir saliedētas pilsoniskās sabiedrības pamats attiecībās starp sabiedrību un valsti. Pēc Reformu partijas priekšlikuma ir akcentēti vairāki... ir noteikta arī ikviena atbildība pret nākamajām paaudzēm. Savukārt beidzamajā rindkopā vairāk ir akcentēta vienotas Eiropas loma Latvijas ārpolitiskajā orientācijā un nedaudz vienkāršots ievada teksts. Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2014_06_05-seq198 language "lv".
- 2014_06_05-seq198 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2014_06_05-seq198 mentions Q211.
- 2014_06_05-seq198 mentions Q193089.
- 2014_06_05-seq198 mentions Q2167704.
- 2014_06_05-seq198 mentions Q1576026.
- 2014_06_05-seq198 mentions Q903671.
- 2014_06_05-seq198 mentions Q384826.