Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_05-seq136> ?p ?o. }

• 2014_06_05-seq136 type Speech.
• 2014_06_05-seq136 number "136".
• 2014_06_05-seq136 date "2014-06-05".
• 2014_06_05-seq136 isPartOf 2014_06_05.
• 2014_06_05-seq136 spokenAs 69.
• 2014_06_05-seq136 spokenText "Godātie kolēģi! Es arī vēlētos nedaudz turpināt komisijas priekšsēdētājas jau iesākto debati tieši par šo valstsnācijas jēdzienu un arī vēlētos noraidīt jebkuras bažas gan kā Juridiskās komisijas pārstāve, gan kā savas frakcijas pārstāve, kura darbojās darba grupā, kas bija īpaši izveidota preambulas otrā lasījuma redakcijas priekšlikumu izskatīšanai, ka valstsnācijas jēdzieniskais saturs nav kaut kā nepamatoti izslēgts, pazudis vai apdraudēts. Gluži pretēji! Juridiskās komisijas piedāvātā Satversmes preambulas otrā lasījuma redakcija un jau pirmajā lasījumā apstiprinātā redakcija aprakstoši dod šo latviešu nācijas saturu pirmajā rindkopā. Un es vēlos tik tiešām vēlreiz arī norādīt, ka Pilsonības likumā pirmo reizi jau ir dota legāla definīcija, ka valstsnācija ir latvieši; proti, Pilsonības likumā definētā valstsnācija (latvieši) varbūt nebūtu vēlreiz jāpārraksta visos tālākajos likumos, kur mēs runājam par latviešu nācijai būtisku tiesību saturu un jēgu, taču Juridiskā komisija tiešām balstījās arī uz atzītu gan tiesībzinātnieku, gan filozofijas zinātņu doktoru, profesoru atzinumiem, kurus saņēmām Juridiskajā komisijā. Un tā, lūk, es vēlos jums citēt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta sagatavotu vēstuli, ar kuru viņi vērsās pie Juridiskās komisijas. To ir parakstījusi habilitētā zinātņu doktore, profesore, akadēmiķe Maija Kūle, kura raksta, ka viņi institūtā ir tiešām apsprieduši valstsnācijas jēdziena problemātiku un ka vairākos referātos autori Kūle, Dribins, Šuvajevs, Kūlis un Legala ir uzsvēruši, ka daļā sabiedrības nav sapratnes par preambulu kā par dokumentu un nav arī ticības tā nozīmīgumam. Tā ka arī šajā vēstulē, vēršoties pie Juridiskās komisijas, viņi ir arī norādījuši, ka mums ir daudz vairāk varbūt jādebatē un jāskaidro preambulas saturs un nozīmīgums. Taču attiecībā uz valstsnāciju Kūles kundze savā vēstulē norāda, ka bieži vien ir saskatāma neizpratne par projektā lietoto filozofisko un politisko jēdzienu saturu, jēdzieni tiek daudzveidīgi interpretēti, tajā skaitā jēdziens „valstsnācija”. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta semināra dalībnieki Dribins, Kūle, Volkovs un Rone arī atzīmē, ka valstsnācijas jēdziena un koncepcijas izstrāde institūta zinātnieku vidē notika jau 1990.gadu vidū, publicējot grāmatu „Pilsoniskā apziņa” un rīkojot starptautiskas konferences, taču šī jēdziena izpratne netika nostiprināta. Tāpēc semināra dalībnieki atbalsta jēdziena „valstsnācija” neiekļaušanu preambulā, ja tas rada domstarpības. Es vēlos uzsvērt, ka tikai šī viena jēdziena neiekļaušana, ja tas tik tiešām kādā sabiedrības daļā radītu domstarpības, nemazina latviešu nācijas jēdzieniskā nozīmīguma tvērumu šajā pašā Satversmes preambulas tekstā. Un otra vēstule, kuru arī es vēlos jums citēt, ir no Čepānes kundzes jau pieminētā profesora Ringolda Baloža, kurš vada Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedru. Viņš raksta: „Lasot piedāvāto projektu, man rodas pārliecība, ka beidzot ir noslēgta neauglīgā diskusija par jēdzienu „valstsnācija”. Esošajā projektā skaidri atklāta sasaiste starp latviešu nāciju, latviešu tautu un nacionālu valsti. Latvijas valsti izveido, balstoties uz latviešu nācijas vēlmi izveidot uz savas vēsturiskās zemes, Latvijas, nacionālu valsti, kura ir demokrātiska un tamdēļ respektē ikviena cilvēka brīvību un cilvēktiesības. Tādējādi, tik tiešām augstu vērtējot šo valstsnācijas jēdzienisko terminu, bet tomēr vairāk paļaujoties un uzskatot, ka svarīgāks ir tā saturs, es tiešām lūdzu šeit, Saeimā, mums neradīt jaunas domstarpības par tādiem jautājumiem, kur pēc būtības jau to nav. Jo svarīgi ir, lai preambulā būtu gan šis vēsturiskais patiesības pamatojums, gan arī vispārēja sabiedrības izpratne par to, ka latviešu nācija ir tā, kura ir izveidojusi sev valsti, taču mēs cienām mazākumtautības, kas arī pieder pie Latvijas tautas un ir Latvijas pilsoņi. Tā ka, manuprāt, tas ir tas būtiskākais, par ko mēs esam vienojušies Juridiskajā komisijā. Debašu bija tiešām daudz, un tās bija garas - sāpīgas un mazāk sāpīgas -, un es tiešām lūdzu arī šeit, Saeimas sēdē, nonākt pie vienotas izpratnes un atbalstīt to redakciju, kura ir tapusi Juridiskajā komisijā nevis kā kompromisa rezultāts sliktā nozīmē, bet kā kompromisa rezultāts laba, kopīga darba nozīmē. Paldies. (No zāles: „Pareizi!”)".
• 2014_06_05-seq136 language "lv".
• 2014_06_05-seq136 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
• 2014_06_05-seq136 mentions Q822919.
• 2014_06_05-seq136 mentions Q211.
• 2014_06_05-seq136 mentions Q16350717.
• 2014_06_05-seq136 mentions Q498407.
• 2014_06_05-seq136 mentions Q5764666.
• 2014_06_05-seq136 mentions Q16363027.