Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_02_12_285-seq331 spokenText "Komisijas vārdā paldies visiem kolēģiem par izteikto viedokli, īpaši Zariņa kungam. Es tikai gribētu komisijas vārdā precizēt Zariņa kunga teikto, proti, par tām “daudzajām valstīm” (No zāles dep. V.Spolītis: “Cik tieši?”), kurās, kā jūs minējāt, ir līdzīgs regulējums - tā saucamā nolikto atslēgu principa regulējums. Es gribētu minēt, ka tādas “daudzas valstis” ir apmēram desmit štati Amerikas Savienotajās Valstīs. Lūk! Kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq330 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2015_02_12_285-seq329 spokenText "(No zāles: “Anekdoti! Par rudo lapsu!”) Te nu mēs redzam: vienam koalīcijas deputātam ar pirkstiem ir izskaidrots, citam ir lēts kredīts, un tā mēs varēsim turpināt. Katrs stāstīs, kāpēc... kāda viņam ir motivācija. Tas, ko es tomēr vēlētos norādīt, - ir nekorekti salīdzināt to, par ko jūs tagad runājat, ar lombardu. Uz lombardu jūs ejat, lai dabūtu naudu, un atdodat savu mantu. Ja jūs ejat uz banku, tad jūs tur iemaksājat savu naudu. Un tā jau ir garantija, ka jūs negribēsiet vienkārši šo naudu zaudēt un būsiet ieinteresēts savas saistības pildīt. Ir absolūti idiotiska tāda situācija, ko jūs tagad piedāvājat, - ka kāds cilvēks ies uz banku tāpēc, lai tur iemaksātu naudu, un pēc tam pateiktu: a, man nevajag! Tā neviens nedarīs! Tā ir viena lieta. Otra lieta. Ja mēs te runājam par to, kāpēc ir tāda patiesā situācija, kāpēc ir problēmas tagad ar kreditēšanu, kāpēc cilvēki nevar paņemt kredītu, tad tas galvenais iemesls ir sabiedrības nabadzība un šī lielā sociālā nevienlīdzība, kas ir izveidojusies. Un iemesls tam nav vis nolikto atslēgu princips, bet gan jūsu piekoptā ekonomiskā politika, kura no sākuma atļāva... un jūsu izkalpošanās banku lobijam, kurš no sākuma atļāva šo nekontrolēto kredītu burbuļu uzpūšanu, pēc tam... ar savu veiksmes stāstu iedzenot tautu nabadzībā. (No zāles dep. V.Spolīša starpsaucieni: “Pagaidi! Kur ir...?”) Un tas ir... tie ir patiesie iemesli! Jūs negribat domāt ilgtermiņā, jūs nesaprotat to, ka, ja mēs saglabātu šo principu, tad tas spiestu bankām pirmām kārtām sākt atbildīgāku kreditēšanu. Arī nekustamā īpašuma cenas ietu uz leju. Tas ir viens. Otrs ir tas, ka bankas būtu spiestas savu naudu novirzīt nevis uz projektiem, kur tās var īstenot parādu verdzību, bet gan uz tautsaimniecību, uz produktīvām nozarēm, kas nozīmē, ka galu galā mūsu ekonomika sāktu straujāk attīstīties. Cilvēkiem pieaugtu ienākumu līmenis, viņi kļūtu turīgāki, un arī kredītus viņi atļautos ņemt vairāk. Bet tā jau ir ilgtermiņa domāšana. Un tas ir tas, ko jūs uzskatāmi demonstrējat, - ka jūs nespējat saprast. Ļoti žēl! Kāds politiķis ir teicis, ka politiķi domā tikai par savu rītdienu, bet īsti valstsvīri domā par nākošajām paaudzēm. Es tomēr domāju aicināt jūs beidzot kļūt par savas valsts valstsvīriem un domāt par savu nākotni tādā kontekstā, ka tā ir saistīta ar jūsu tautas nākotni, nevis ar kaut ko citu kādās citās struktūrās. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq328 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2015_02_12_285-seq327 spokenText "Kolēģi, jau tagad emocijas sit augstu vilni. Es tikai tā īsi gribu atbildēt kolēģim Zariņa kungam. Zariņa kungs, nu, bez pirkstiem, ja? Vērtēt potenciālo uzņēmēju ienākumus ir jēga tad, ja šiem aizņēmējiem ir iespēja garantēt kredīta atmaksu ar saviem ienākumiem, bet noliktās atslēgas šādu iespēju viņiem faktiski nedod. Tad faktiski mēs vai nu sūtām visus cilvēkus uz lombardiem, sakot, ka, lūk, tie ir aizdevēji, kas vērtēs jūsu ienākumus un dos jums iespēju saņemt arī labvēlīgākus nosacījumus, jo jūs varat nodemonstrēt savus ienākumus un garantēt atmaksu, vai arī mēs, piedodiet, šādi pielīdzinām visus cilvēkus lombarda lietotājiem, ka var ņemt vērā tikai cilvēka nodrošinājumu. Un beidzot... Aprēķini, protams, Zariņa kungs, ir labi, bet es jūsu vietā būtu piesardzīgs ar šāda veida prasību, jo tad nākamajā reizē, kad jūs, Zariņa kungs, iesniegsiet kādu priekšlikumu, mēs varam pajautāt: kur, Zariņa kungs, ir jūsu aprēķini? Jo bez aprēķiniem mēs nevaram pieņemt lēmumu. Un, ja mēs tagad esam sākuši runāt par aprēķiniem, tad es palūgšu apskatīties anotāciju nolikto atslēgu likumprojektam. Kādi tur ir bijuši aprēķini? Uz kāda pamata, Zariņa kungs, arī jūs pieņēmāt lēmumu, balsojot par noliktām atslēgām? Nu, būsim drusciņ konsekventi un uzmanīgi! Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq326 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.".
- 2015_02_12_285-seq325 spokenText "Kolēģi! Es nezinu, ko Zariņa kungs mēģina šobrīd aizstāvēt, it kā runājot par patērētājiem, bet viss tas izteiktais, ka šobrīd ar šo mēs mēģinām stimulēt parādu jeb kreditēšanas burbuli, stimulēt parādu verdzību un tā tālāk... Paskatīsimies, kas reāli notiek! Kreditēšanas apjomi ir kritušies desmit reizes. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kāpēc?”) Šobrīd hipotekārais kredīts bankā ir lētākais kredīts, ko cilvēks var saņemt. Šobrīd noteikumi... Un es to saku tāpēc, ka es pats tam esmu izgājis cauri. Es pusgadu mocījos, kamēr ar visu savu Saeimas deputāta mandātu tiku pie lēta kredīta, pārkreditējot arī tās saistības, kas man bija. (Ovācijas, aplausi. ”Ooo!” Dep. A.Bērziņš: “Super!”) Lēts kredīts nozīmē to, ka tu to paņem komercbankā, nevis aizņemies no kaut kādām trešajām personām. (Troksnis zālē. Starpsaucieni. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Tas, par ko es runāju, - ieklausieties! - tas ir nopietni. Pirmkārt. Šobrīd sakarā ar to, ka pēc krīzes ir uzlikti ļoti nopietni ierobežojumi cilvēkiem, lai viņi varētu aizņemties kredītus, cilvēki šobrīd netiek pie šiem kredītlīdzekļiem un ir spiesti aizņemties naudu citur. Es pats, pirms vēl biju Saeimas deputāts, esmu kā jurists aizstāvējis... mēģinājis aizstāvēt cilvēkus, kuri bija paņēmuši naudu no augļotājiem uz lieliem procentiem un nebija spējīgi paņemt bankā šo aizdevumu, lai pārkreditētos. Tāpēc, ja mēs runājam par parādu verdzību, ir svarīgi, lai mēs, politiķi, nodrošinātu lētus un pieejamus kredītresursus Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir saistīts arī ar ekonomikas izaugsmi. Otrkārt. Manuprāt, ir svarīgi saprast to, ka, ja mēs neatbalstīsim to, lai būtu pieejami lēti kredītu resursi, tad attīstīsies īres tirgus. Jau šobrīd prognozes ir tādas, ka cenas īres tirgū kāpj. Tātad ieguvēji būs tie, kuriem reāli uz rokas ir nauda, kuriem ir šie nekustamie īpašumi, kuri izīrēs īpašumus, bet, piemēram, tādas jaunās ģimenes, par kurām vakar arī “Sastrēgumstundā” mēs runājām un kur šis cilvēks bija klāt... Viņi īrē šo dzīvokli, maksājot tādu īres maksu mēnesī, kas ir vienāda ar to, kādu viņi maksātu ikmēneša maksājumā par kredītu. Līdz ar to viņi šo naudu vienkārši “sadedzina” tā vietā, lai, maksājot kredītu, to uzkrātu savā nekustamajā īpašumā. Un es domāju, ka šis ir arī jautājums par sociālās nevienlīdzības mazināšanu, tāpēc es, kolēģi, aicinu ieklausīties arī tajā, ko Vjačeslavs Dombrovskis teica, izskaidrojot to, kā šobrīd strādā finanšu sistēma, un balsot nevis populistiski, bet reāli saprotot to, kādas konsekvences tas radīs Latvijas valsts iedzīvotājiem. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq324 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.".
- 2015_02_12_285-seq323 spokenText "(No zāles dep. I.Viņķele: “Cik var?”) Tas ir ļoti labi, ka pēc manis vēl uzstāsies Vjačeslavs Dombrovska kungs, jo tieši ar viņu es tagad gribētu neilgi papolemizēt - tieši Kārtības ruļļa noteiktajā laika periodā. Dombrovska kungs, Vjačeslav! Tas, ka mājokļa ātrās realizācijas cena tagad var būt gandrīz divreiz mazāka par izsniegto kredītu mājokļa iegādei, nozīmē tikai to, ka kredītu tirgus mums tagad ir uzpūsts, ka summas... ka vērtējumi nekustamajiem īpašumiem, kas ir ieķīlāti, lai saņemtu šo kredītu bankās, ir nereāli. Tieši otrādi - nolikto atslēgu principa piemērošana novērš šo pretrunu un pielīdzina ātrās pārdošanas cenu izsniegtā kredīta summai! Te ir tas mērķis, te ir tā parādība, kuru mēs vēlamies nodrošināt mūsu kreditēšanas tirgū! Citādi mums vienmēr būs problēmas ar to, ka var izsniegt kredītu tiem, kuri īstenībā nemaz nevar nodrošināt kredīta atmaksu. Tiesa, banka to nezina, bet tikai var noprast, un nezina, bet tikai var noprast arī pats kredīta ņēmējs. Lai nebūtu problēmas viņam un arī sabiedrībai, jo problēma, kas viņam radīsies, var pēc tam nodarīt ļaunumu arī visai sabiedrībai, jo viņam ir ģimene, viņam ir darbavieta, viņam ir sakari un saistības, tieši tādēļ nolikto atslēgu princips tiek piemērots citās valstīs. Es jau pieminēju, ka Amerikā šis princips ir spēkā desmit štatos, to skaitā arī Kalifornijā, kur dzīvo, kā mēs zinām, ne mazāk par 15 procentiem Amerikas iedzīvotāju, un tur šis princips darbojas. Nav tā, ka mēs vēlamies pārņemt Amerikas kreditēšanas sistēmu mūsu valstī, nav viss tur labs katrā ziņā, bet princips pats par sevi nav vainīgs, ja burbulis, kas izaudzis kreditēšanas tirgū Amerikā, pēc tam pārplīsis. Runa par principa piemērošanu, un es aicinu tomēr šo konkrēto principu likumdošanā saglabāt. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq322 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.".
- 2015_02_12_285-seq321 spokenText "Es nezinu, kā pārējiem kolēģiem... Var jau būt, ka koalīcijas kolēģiem pietiek ar to, ka viņiem ar pirkstiem paskaidro, kāpēc ir vajadzīgi šie grozījumi, kāpēc tie ir pamatoti. Mēs tomēr gribētu redzēt aprēķinus, kurus mēs joprojām neesam redzējuši. Un tāpēc tas viss, ko jūs stāstāt... Jo vairāk jūs stāstāt, jo mazāk ticības rodas, ka šie grozījumi tik tiešām ir veikti ar to mērķi, par kuru jūs karstasinīgi mēģināt pārliecināt, jo jūs paši pastāvīgi nonākat pretrunās. Kaut vai šie pēdējie apgalvojumi par to, ka šie kredīti... ka, ja tiek ievērots šis nolikto atslēgu princips, tad bankām būs jāstrādā kā lombardiem... Nekā tamlīdzīga! Bankas joprojām izvērtēs kredīta ņēmēju pirktspēju, vērtēs, kāda ir viņu naudas plūsma. Bez tā, ka būs ķīlā paņemts šis nekustamais īpašums, pret kuru tiks izsniegts aizdevums, būs arī sākotnējā iemaksa. Pēc tam tālāk to visu maksās šis kredīta ņēmējs. Un, ja kāds ir izdomājis, ka kredīta ņēmējs to darīs tāpēc, lai viņš varētu pēc tam visas šīs savas iemaksas vienkārši atdot bankai... nu, tas ir vienkārši absurdi! Cilvēks, kas iet uz banku, lai aizņemtos šo kredītu, domā nevis par kaut kādām finansiālām shēmām (atšķirībā no bankām), bet viņš domā par to, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti. Un viņa mērķis nav uzdāvināt naudu bankai, kuru viņš iemaksās kā pirmo iemaksu. Viņa mērķis nav šos pastāvīgos maksājumus, ko viņš veiks, atdot bankai, vienkārši izdomājot: ziniet, es pārdomāju! Tas pilnīgi absurdi skan! Vēl vairāk! Ko apliecina arī konkrētā prakse citās pasaules valstīs, kur konkrēti strādā šis princips un kur nekas tamlīdzīgs, par ko jūs stāstāt, nenotiek? Tas galvenais iemesls, par ko notiek cīņa un kāpēc tik izmisīgi bankām vajag dabūt nost šo nolikto atslēgu principu, kas, kā jūs labi zināt, nekāds nolikto atslēgu princips vispār nav, ir tas, ka, ja šis princips saglabājas, tad bankām būs jāveic atbildīgāka kreditēšana. Tās nevarēs taisīt kredītu burbuļus, nevarēs mākslīgi pumpēt augšā cenu, jo ļoti labi sapratīs, ka, ja tās mākslīgi ar savu kredītpolitiku pacels šo nekustamā īpašuma cenu, tām pašām par to beigās vajadzēs atbildēt, un bankām tas ir neizdevīgi. Un tieši tāpēc ir visa šī cīņa! Nevis par patērētāju interesēm, bet par banku iespējām turpināt īstenot šo parādu verdzības principu, ar kuru tās var pumpēt augšā kredītu burbuļus un beigās galu galā par atbildīgiem padarīt kredīta ņēmējus. Tas ir tas patiesais iemesls! Iemesls, kāpēc tagad bankas nekotē, arī nav saistīts ar nolikto atslēgu principu, jo, ja jūs paskatīsieties statistiku, tad ļoti labi redzēsiet, ka banku kreditēšana sāka samazināties jau ilgi pirms tam. Un galvenie iemesli šeit ir divi. Pirmais ir pašu banku piekoptā kreditēšanas politika, ko atļāva īstenot tālaika valdība un likumdevēji ar savu normatīvo vidi, kā rezultātā mūsu sabiedrība vienkārši ir pārbāzta ar kredītiem, ar kredītsaistībām, tāpēc vienkārši nav šīs kapacitātes paņemt kaut ko jaunu. Un otrais iemesls, par ko pašas bankas arī nu jau uzdrošinās runāt, ir tā sauktā veiksmes stāsta realizācijas rezultāti. Bankas vienkārši netic - netic tam, ka pie šādas ekonomiskās situācijas, ja turpināsies šis veiksmes stāsts, tām būs iespējas normālā veidā atgūt šo naudu. Un tāpēc tām ir tik svarīgi īstenot šo parāda verdzības principu, lai vismaz tādā veidā varētu šo naudu dabūt. Un arī tie, kuri ir savārījuši, es atvainojos, visas šīs ziepes, to saprot, tāpēc, lai glābtu savu ādu, cenšas tagad dzīt tālāk šos priekšlikumus. Un ir ļoti skumji uz to visu skatīties, ka principā cilvēki, kuri ir šeit... ka viņi nedomā par nākotni, bet domā vienkārši par savām īstermiņa interesēm - kā pēc iespējas ilgāk saglabāt kaut kādu savu varas... vēlamās varas ilūziju - un par to ir gatavi dzīt tautu parādu verdzībā. Es aicinu, kolēģi, tomēr pieiet ļoti atbildīgi tam visam, ko jūs tagad te stāstāt. Kaut vai nāciet un pamatojiet visus šos sliekšņus, ko jūs tagad te esat pateikuši! Kāpēc ir tieši 30 tūkstoši? Kāpēc - 100 tūksto��i? Kāpēc ir tieši šādi termiņi? (No zāles dep. V.Spolītis: “...jau precīzi pateica visu!”) Ja jūs paskatītos... ja jūsu rīcībā būtu aprēķini, tad jūs ļoti labi redzētu, ka šiem sliekšņiem vajadzētu būt pavisam citādākiem. Bet, tā kā jums nekā tāda nav, tad jūs vienkārši spēlējat... vai arī tiem, kuri jums palīdzēja sagatavot šos priekšlikumus, bija šie aprēķini, un viņi zina, kādiem ir jābūt šiem sliekšņiem, lai tie būtu viņiem izdevīgi. Par to, par ko mēs diskutējām... Par šiem iespējamiem grozījumiem, par šo nepieciešamību mainīt likumdošanu mēs diskutējām Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Un es tur pajautāju bankām: “Tas viss ir ļoti skaisti! Pieņemsim, ka jūs uzskatāt, ka deputāti neko nesaprot no makroekonomikas, nespēj domāt cēloņsakarībās, ka viņi pasauli redz caur tām krāsainajām bildītēm, ko jūs viņiem rādāt, bet vai jūs nevarētu iedot arī aprēķinus, kas pamato to visu?” Pirmā reakcija bija: jā, nāciet, mēs jums visu izstāstīsim! Es teicu: nē, bet vai jūs varētu iesniegt konkrētus šos aprēķinus, lai tie būtu šeit un lai jūs atbildētu par to, ko jūs runājat? Un tad viņi sāka raustīties, žagoties un sāka atrunāties, ka viņi tos nesniegs. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Tad jautājums: kādēļ tas ir jāslēpj? Ja jau viss ir tik pareizi un pamatoti, tad iedodiet šos aprēķinus! Ļaujiet mums pārliecināties, un mēs pieņemsim šādu lēmumu tautas interesēs. Pretējā gadījumā nav ne mazāko šaubu, ka patiesībā tas viss tiek virzīts savtīgās interesēs, lai palīdzētu... lai izmantotu šo iespēju un piesegtu savas neizdarības, un dotu iespēju banku lobijiem īstenot savas intereses. Es aicinu tādus grozījumus neatbalstīt.".
- 2015_02_12_285-seq320 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām debates, es jūs vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu - un šie deputāti ir Smiltēns, Šadurskis, Brigmanis, Zariņš un Bondars - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma. Debatēs vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2015_02_12_285-seq319 spokenText "Cienījamie kolēģi, te ir... Es dzirdu te lielu neizpratni par to, kā darbojas finanšu sistēma, nu, tad ļaujiet man vismaz tiem no jums, kuri ir ieinteresēti... vēlas saprast, kas īsti notiek, teiksim, ar pirkstiem izskaidrot... Jūs varat iedomāties tādu situāciju, ka jums kāds uz ielas pienāk un lūdz aizdot viņam kādus 100-200 eiro, lai viņš nopirktu dzīvokli vai kaut ko tādu. Vai jūs viņam šo naudu aizdosiet? Nu, es domāju, ka visticamāk, nē. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs apsvērsiet: “Kas viņš tāds ir, kādi ir viņa ienākumi? Es viņu nepazīstu. Vai viņš atdos vai neatdos? Visticamāk, ka neatdos.” Bet, ja tas pats cilvēks jums piedāvātu kaut kādu nodrošinājumu - vai nu mašīnu, vai zelta gredzenu, vai kaut ko tādu -, tad tas stāsts varētu būt cits: jūs tad varbūt būsiet gatavi aizdot viņam naudu. Bet vai jūs viņam aizdosiet naudu par tādu pašu, teiksim, nodrošinājuma tirgus vērtību? Es domāju, ka atbilde arī būs - nē. Jūs būsiet gatavi aizdot viņam naudu par šā nodrošinājuma ātrās realizācijas cenu, kas parasti būs par kādiem 30 procentiem mazāka. Vai es kaut kā kļūdos? Es domāju, ka nē. Šādi - tiešām šādi! - darbojas lombardi, kur cilvēks, piedāvājot nodrošinājumu, var paņemt sev kredītu, bet parasti par nodrošinājuma ātrās realizācijas vērtību, kādu pusi no summas, labākajā gadījumā - par 70 procentiem. Bet jūs varbūt arī, protams, esat gatavi aizdot, izsniegt kredītu arī bez nodrošinājuma, vai ne? Bet kam? Saviem draugiem, cilvēkiem, kurus jūs pazīstat! Jūs zināt, teiksim, viņu vēsturi... ka viņiem ir reputācija, ka viņi atdod naudu, ka viņiem ir zināmi ienākumi un tā tālāk. Tātad tas, ka banku sistēma kā tāda vispār strādā un ka ir iespējams paņemt kredītus ar saprātīgu pirmo iemaksu un ar saprātīgiem procentiem -, ir tāpēc, ka ir zināmi priekšnosacījumi. Tie priekšnosacījumi ir tādi, ka ir iespējams pret aizņēmējiem - arī gadījumā, ja viņi nemaksās, - vērsties tiesā un parādu piedzīt no viņu ienākumiem. Ja šādu priekšnosacījumu nebūs, tad neviens nebūs gatavs aizdot naudu, kolēģi! Tāpēc ar šo nolikto atslēgu principu tiks izjaukts un tiek izjaukts viens no šīs sistēmas pamatiem. Tātad bankas faktiski tiks padarītas par lombardiem, kuriem nav nekādas jēgas vērtēt ne cilvēku ienākumus, ne viņu spēju atdot kredītus, jo viss, ar ko viņi būs atbildīgi, ir viņu nodrošinājums. Te ir izskanējušas, teiksim tā, aizdomas, ka bankas šantažē... ka saka, ka tas būs, lai gan tā tam nav jābūt... Bet, kolēģi, uzdodiet sev šo jautājumu vēlreiz: ja pie jums vērsīsies cilvēks, kuru jūs nepazīstat, ar lūgumu aizdot viņam naudu un ja viņš jums piedāvās tikai nodrošinājumu, vai jūs aizdosiet? Cik daudz? Vēlreiz atkārtoju: tikai par ātrās realizācijas vērtību! Un te ir tā runa, ka, visticamāk, tas, kas notiks, ja šis nolikto atslēgu princips tiks ieviests, ir tas, ka bankas būs gatavas aizdot tikai par ātrās realizācijas vērtību, tas ir, ar pirmo iemaksu, kas būs kādus 20, 30 vai varbūt pat vairāk procentu liela. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Rūpēsimies par bankām!”) Kolēģi! Es domāju, ka šodien - gadījumā, ja balsojums būs pozitīvs, -mēs jūs pat izglābsim tādā ziņā, ka neiestāsies situācija, ka pēc tam iedzīvotāji sāks uzdot jautājumus: kas ir tiešām vainīgs pie tā, ka tagad kredītus nav iespējams saņemt par saprātīgu pirmo iemaksu? Nu, varbūt dažreiz ir vērts uzkāpt uz grābekļa, lai visi saprastu, kas un kā... un kā lietas darbojas. Tāpēc tas ir jūsu lēmums, vai mēs to šodien darīsim vai ne. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq318 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Jums pietiks ar 11 minūtēm? (No zāles: “Viņš ātri runās!”)".
- 2015_02_12_285-seq317 spokenText "Kolēģi, par padošanos bankām... Man bija tas gods pašā sākumā būt klāt pie tā sauktās pirmā mājokļa programmas izstrādes, un tā problēma, kas tobrīd bija... Ar šo instrumentu bija plānots risināt... proti, bankas prasīja par mājokli pirmo iemaksu, kas bija 10-15 procenti. Ņemot vērā mūsu sabiedrības uzkrājumu lielumu, tā bija problēma ļoti daudzām ģimenēm. Un ar šo pirmā mājokļa programmu bija paredzēts nogalvot tieši šo pirmo iemaksu, kas bija 10-15 procenti, lai ģimene varētu uzreiz tikt pie mājokļa. Ko mēs izdarījām apmēram pusgadu vēlāk? Nobalsojām par šo tā saukto nolikto atslēgtu principu, kas uzreiz automātiski uzrāva augšā šo pirmās iemaksas slieksni līdz 30-40 procentiem. Ko mēs tālāk darām? Mūsu šī pirmā mājokļa programma ir paredzēta, ka tā nogalvos apmēram 10-15 procentus, un rezultātā mēs šobrīd esam ieguvuši produktu, kas saucas: pirmā iemaksa - 20 procenti. Turklāt ar valsts galvojuma palīdzību. Proti, ja mēs būtu sēdējuši un neko nedarījuši, tad situācija būtu bijusi labāka. Tātad šis ir tāds tipisks piemērs tam, ka labāk lai valsts neiejaucas vispār. Tad būtu bijis labāk. Es šeit dzirdēju izskanam piedāvājumu, ka ir jāpaaugstina finansējums šai pirmā mājokļa programmai, lai mēs dabūtu šo pirmo iemaksu lejā... kaut vai līdz 5 procentiem. Bet ko tas īsti nozīmē? Kā jums liekas, kam tas būtu izdevīgi, ja valsts uz sevi uzņemtos šos 30 procentus... nogalvotu šo pirmo iemaksu - 30 procentus? Protams, ka tikai bankām! Tā ka faktiski šis piedāvājums negrozīt šo kārtību ir izdevīgs tikai un vienīgi bankām. Šis piedāvājums - atstāt spēkā noliktās atslēgas... Es neesmu politikā ilgi, bet noteikti daļa no jums šeit bija tā saucamajos treknajos gados. Un, ja tajā laikā būtu pieņemts šāds princips, tad tas noteikti atvēsinātu šo pārmērīgo kreditēšanu un tiešām būtu bijis derīgs, bet ne jau tagad, kad ir šī krīze pārvarēta un arī šis kreditēšanas tirgus ir atdzisis. Aicinu tātad atbalstīt likumprojektu.".
- 2015_02_12_285-seq316 spokenText "Paldies. Nākamajam vārds debatēs deputātam Vilnim Ķirsim.".
- 2015_02_12_285-seq315 spokenText "(No zāles dep. E.Smiltēns:“Sadod!”) Augsti godātais Saeimas priekšsēdētājas biedr! Dāmas un kungi! Deputāti! Liela brēka, maza vilna - tā es raksturotu šos saistītos likumprojektus, kas attiecas uz nolikto atslēgu principu. Nepārspīlējot to nozīmi, es aicināšu tomēr tos atbalstīt. Un kāpēc? Tā lielā brēka un arī zināma nekonsekvence ir mantojums no tiem laikiem, kad bankas vilināja ņemt kredītus, jau redzot, ka daudzi nebūs atdevēji, ka viņi smagi iekritīs. Tik un tā - varēja vēl ņemt... Un tauta kāri ņēma, nedomājot par to, vai atdos. Ņēma, nedomājot par atdošanu, un valsts mierīgi noraudzījās! Tātad bija trīs līdzvainīgie: devēji (bankas), ņēmēji un valsts jeb... arī Saeima. Un pēc tam mēs sākām skatīties, kurš nu vairāk vainīgs. Sākās muskuļu demonstrēšana: “Mēs tagad jums parādīsim!” Un tādā situācijā varbūt radās arī nolikto atslēgu princips, kas būtībā neglābj tos, kuri jau ir iekrituši tajos slazdos. Bet es nekādā gadījumā negribētu šeit vainot priekšvēlēšanu laiku vai arī kaisīt pelnus uz deputātu galvām, ka tā bija milzīga kļūda. Tas bija laiks, kad radās šis pretnostatījums, ko jūtam joprojām starp bankām, no vienas puses, un starp politiķiem kā tautas priekšstāvjiem, no otras puses. Un tas nolikto atslēgu princips varbūt pat nav galvenais šajā pretnostatījumā. Un te ir divas galējības. Divas galējības attieksmē. Pirmkārt, no banku puses: darīsim tikai to, kas ir simtprocentīgi drošs un kas atmaksājas. Te ir slikts piemērs, ka, piemēram, ne Valkā, ne Krāslavā vairs nevajag bankas. Un varbūt tas ir pat satraucošāk par nolikto atslēgu principu. Un otrā galējība ir radināt tautu pie domas: “Ņem un, ja varēsi, atdosi! Ja nevarēsi atdot, nu tad... tad arī varbūt nevajadzēs atdot.” Un no šīm divām galējībām mums būtu jātiek vaļā. Vai man ir ilūzijas, ka Latvijas valsts var diktēt noteikumus bankām, kuru rīcībā ir nauda, salīdzinājumā ar kuru mūsu valsts budžets ir tikai tāda sīknauda vien? Nē, nav man šīs ilūzijas, bet tas jau ir cits stāsts - par nacionālas valsts un investoru attiecībām. Bet nolikto atslēgu principu mēs esam pārspīlējuši abos gadījumos - gan pieņemot tā ļoti cieti, gan arī tagad, it kā mīkstinot. Un nav jau tik vienkārši kā nosaukumā: “Noliec atslēgas, un - čau!” Tie, kuri ir iedziļinājušies, zina, ka tam maksātnespējas procesam sāpīgāk vai mazāk sāpīgi ir jāiet cauri tik un tā. Un šo grozījumu jēgu es redzu - mazināt to pretnostatījumu, kas ir izveidojies valstī starp bankām un politiķiem, aiz kuriem tomēr stāv tauta. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pietiek jau!”) Zināmas izvēles iespējas tomēr šeit ir - izvēlēties, kāda ir pirmā iemaksa, un pēc tam kādi ir riski. Un, ja tas ļauj, pirmkārt, es teikšu, ar godu abām pusēm atkāpties no tās pozas vai piekāpties... (No zāles dep. I.Zariņš: “Kur šeit gods?!”) un, otrkārt, ja tas atdzīvina kreditēšanu, jo īpaši pirmā mājokļa, un ja tas tomēr ir saistīts ar dažiem banku solījumiem, dažkārt arī nerakstītiem, tomēr atvieglot likteni tiem parādos iekritušajiem cietējiem, tad es aicinu atbalstīt, jo šoreiz tiešām cerība ir nevis tik daudz likuma būtībā, bet gan attieksmē. Un dažkārt dzīvē tā gadās, ticiet vai ne!".
- 2015_02_12_285-seq314 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
- 2015_02_12_285-seq313 spokenText "(No zāles dep. A.Barča: “Piecas minūtes - pietiek!”) Pirmām kārtām, cienījamie kolēģi, kopš kura brīža VIENOTĪBA tik ļoti rūpējas par to, lai cilvēkiem būtu lielāka iespēja aizņemties? Tas lielā mērā neiet vispār kopā ne ar kāda veida iepriekšējiem uzstādījumiem attiecībā uz ātro kredītu ierobežošanu. Tas ir pirmām kārtām. Otrām kārtām, runājot par pašu likumprojektu un deklarēšanu, ka tā būs izvēles iespēja. Nu, nebūs tā nekāda izvēles iespēja! Tā absolūti nebūs izvēles iespēja tajā realitātē, kurā daudzi no jums varbūt arī nedzīvo. Redzot, ka nolikto atslēgu princips būs kā izvēles iespēja un būs iespējams šo prasību īstenot, bankas, piedāvājot paaugstinātas procentu likmes un tajā pašā laikā pastāvot izvēles iespējas apstākļiem, piedāvās nepiemērot minēto kritēriju, un šajā situācijā nosacījumi nolikto atslēgu principam viennozīmīgi būs tādi, ka neviens no tiem cilvēkiem, kuri vēlēsies saņemt jebkāda veida kredītu, tiem vienkārši nepiekritīs. Līdz ar to pēc būtības nolikto atslēgu princips īstenībā nedarbosies. Otrām kārtām. Ko jūs piedāvājat attiecībā uz fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņiem? Jūs faktiski piedāvājat to palielināt divas reizes! Respektīvi, jūs neatgriežat aktīvajā ekonomiskajā apritē tos cilvēkus, kuri vēlas tajā atgriezties un daudz ātrāk iziet fiziskās personas maksātnespējas procesu. Nākamais jautājums. Protams, pašreizējos apstākļos, kad jūs esat pārdevuši “Citadeli” un vairs nevarat nekādā veidā ietekmēt to konkurenci, kura pastāv tirgū, kāpēc jūs neizmantojat tās iespējas, ko piedāvā, no vienas puses, Konkurences padome, bet, no otras puses, FKTK attiecībā uz uzraudzību gan pār konkurenci tirgū, gan, piemēram, pār banku kredītportfeļa kvalitāti, izvērtējot vienas vai otras bankas licenci attiecībā uz to, cik tiešām kvalitatīvs kredītportfelis ir bankā? Nacionālā apvienība tiešam arī stāv un krīt par termiņuzturēšanās atļaujām... atveru kādu ziņu, kādu ierakstu: termiņuzturēšanās atļaujas ir lielākais bieds, un tas mērķis ir, lai nepieļautu tirgus uzpūšanu un cenu kāpumu. Nu, godājamie kolēģi, nebūsim naivi! No Latvijas ļoti daudz cilvēku ir izceļojuši. Punkts viens. Punkts divi. Ļoti daudz cilvēku (No zāles dep. J.Dombrava: “Jūsējie!”) ir.... jā, tiešām mūsējie. Mūsējie! Mūsējie ir izceļojuši! Cilvēki ir izceļojuši! (No zāles dep. V.Spolītis: “Ir cilvēki, kas ceļo!”) Un ļoti daudz ir cilvēku, kuri ir uzņēmušies kredītsaistības, kuras nevar izpildīt, un viņiem ir jāiziet maksātnespējas process. Bet bankas visu šo laiku ir piedzinušas saistības no šiem cilvēkiem, tās ir atņēmušas no tiem 40 tūkstošiem procentuāli ļoti lielu daļu dzīvokļu. Bet atveriet, piemēram, tos pašus interneta portālus, tos sludinājumus! Nu, cik daudz brīvajā tirgū ir to dzīvokļu? Nu, nav tur to! Kāpēc nav? Atbilde ir ļoti vienkārša: tās pašas banku meitas ir uzpirkušas šos dzīvokļus. Tad kādēļ šajā situācijā ir vajadzīgs tas nolikto atslēgu princips? Tāpēc, ka mēs, iejaucoties šajā situācijā, ar šo normu, panāksim, ka samazināsies nekustamā īpašuma tirgus cenas. (No zāles dep. A.Barča: “Kā?”) Ļoti objektīvi! Samazinot daļēji kreditēšanu, samazinot... nostādot bankas savstarpējās konkurences apstākļos, mēs samazināsim kreditēšanu, samazināsim cenas, un banku meitas, kuras ir uzpirkušas visus šos dzīvokļus, būs spiestas tos pārdot par daudz zemāku cenu. Un šādos apstākļos... pie banku meitu esošā aktīva, kurš ir... Nu, pavērtējiet kredītportfeli bankā! Nu, Bondara kungs ļoti precīzi varētu izstāstīt, cik lielā mērā ir saikne starp tām attiecībām, kuras ir tagad bankām... attiecībā uz, teiksim tā, nelikvīdiem dzīvokļiem... kuru īpašumi ir pārvērtēti salīdzinājumā ar iespējamo nākotnes kredītportfeļa vērtību vienai vai otrai bankai, kuras ir ieguldījušas visu šo būtisko naudu, lai noturētu vismaz, cik tas ir... Līdz ar to, godājamie kolēģi, tas tiešām ir absolūti nepārdomāts solis. Un es aicinātu jūs to vienkārši neatbalstīt.".
- 2015_02_12_285-seq311 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: “Noliekam atslēgas un ejam prom!”) Godātie kolēģi! Par šo konkrēto likumprojektu. Grozījumi nosaka parādnieka saistību apjomu un to dzēšanas termiņus. Tātad, godātie kolēģi, ja nedzēsto kredītsaistību apjoms ir līdz 30 tūkstošiem eiro, tad, maksājot vienu trešo daļu no ienākumiem, bet ne mazāk kā vienu trešo daļu no minimālās algas, šīs saistības tiek nodzēstas viena gada laikā. Nedaudz parēķināsim! Prakse rāda, ka šādos gadījumos lielākoties personas ienākumi nepārsniedz minimālo algu. Tātad, ja mēs ņemam no minimālās algas trešdaļu, tie ir 120 eiro mēnesī. Tātad viena gada laikā tiek samaksāti 1440 eiro; tas, rēķinot attiecībā pret nedzēsto saistību apjomu (nu, ja tas šajā grupā ir maksimālais - 30 tūkstoši), ir nedaudz mazāk par 5 procentiem. Līdz ar to, kolēģi, jūsu izšķiršanā ir, vai tas ir samērīgi, ja parādnieks šajā bankrota procedūrā riskē ar 5 procentiem no nedzēsto saistību apjoma. Gadījumā, ja saistību apjoms ir lielāks - virs 30 tūkstošiem, bet nesasniedz 150 tūkstošus -, tad šī procedūra beidzas ar tiem pašiem nosacījumiem - trešā daļa no minimālās algas beidzas divos gados. Tātad divos gados tiktu samaksāti, no minimālās algas rēķinot, 2880 eiro, un tā ir summa, kas nesasniedz 3 procentus no saistību apjoma, ja tās, piemēram, ir 100 tūkstoši eiro. Tātad, godātie kolēģi, man šķiet, ka šī likuma norma ir ļoti samērīga, un es aicinu šos grozījumus atbalstīt. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq310 spokenText "Paldies deputātam Pimenovam. Un man jāatvainojas: 147.panta sestā daļa, ko mēs paredzam izslēgt, tiešām attiecas uz noliktajām atslēgām. Tā ka daļa no maniem aizrādījumiem nebija īsti korekti. Paldies. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.".
- 2015_02_12_285-seq309 spokenText "Tur ir runa arī par to, ka no likuma tiek izslēgta 147.panta sestā daļa. Vai ne? Līdz ar to es gribētu pamatot, kāpēc es nostājos pret šīs normas izslēgšanu no likuma. Kādas kļūdas? Ko es nepareizi daru tagad, godātais vadītāj? Manuprāt, šīs normas izņemšana no likumprojekta... no likuma... no spēkā esošā likuma ir rupja kļūda, tas ir solis atpakaļ! Tas ir laika zaudējums, jo agri vai vēlu šī norma atgriezīsies mūsu likumdošanā. Daudzi mūsu kolēģi... es gribētu varbūt vienkārši atgādināt... un arī augsti cienījamais deputāts Gundars Daudze, kuru es patiešām cienu, nebija deputāts 11.Saeimā, kad mēs pieņēmām šo normu un ieviesām to šajā skatāmajā likumā. Līdz ar to es uzskatu, ka saruna par šo konkrēto rīcību, ko izdarīja iepriekšējā Saeima, ir ļoti svarīga. Es gribētu atgādināt, ka noliktās atslēgas nozīmē vairāk nekā tikai parādnieka atbalstu. Šis tiesiskais regulējums radikāli maina uzvedības noteikumus nekustamo īpašumu tirgū un atklāj jaunu laikmetu hipotekārajā kreditēšanā. Tas nodrošina kreditējošo banku nepieciešamo un pietiekamo atbildības līmeni, tās motivējot kreditēt, pamatojoties uz ķīlas reālo vērtību, nevis stimulēt aizņemšanos mājokļa iegādei par cenām, kas tirgū jau ir sakāpušas nesamērīgi lielo kredītu dēļ. Lai nepieļautu šādu parādību, tad arī bija ieviesta šī norma. Un tāpēc, izņemot tagad šo normu no likuma, mēs izdarām nopietnu kļūdu. Regulatora darbības mehānisms, kuru mēs tikām tad ieviesuši un kurš tagad joprojām ir spēkā likumā, ir ļoti vienkāršs: ja tirgū stājas spēkā noteikumi, saskaņā ar kuriem parādnieka saistības kreditoram tiek dzēstas pēc tam, kad tiek apstiprināts ieķīlātā īpašuma pārdošanas akts, turpmāk banka, visdrīzāk, vairs neizsniegs kredītu, kura summa pārsniedz ieķīlātā dzīvokļa vērtību, jo pretējā gadījumā banka var viegli pazaudēt to izsniegtā kredīta daļu, par kādu kredīts pārsniedz ķīlu. Šādā situācijā noliktās atslēgas ir drošības vārsts, kas neļaus nekustamo īpašumu cenām pārsniegt reālo cenu, jo piespiedīs bankas ar lielāku atbildību izsniegt kredītus. Un galu galā nekustamā īpašuma tirgus cenas noteikšana ir svarīga banku funkcija ekonomikā, to tirgus misija. Vēlreiz saku: izņemot šo normu no likuma, mēs padarām šo likumu vājāku! Šī norma samazina banku interesi par līdzekļu izvietošanu mājokļu tirgū, kuru tās pašas uzsilda, un stipri motivē meklēt iespējas reālas ekonomikas kreditēšanai. Ir skaidrs, ka ar noliktajām atslēgām, ko mēs tagad vieglprātīgi varam izmest ārā no likuma, banku priekšā tiek aizvērtas durvis piekļūt pie viegli iegūstamiem ienākumiem. Ir skaidrs, ka ievilināt un savaņģot hipotekārā kredīta ņēmējus ir nesalīdzināmi vieglāk, nekā iedziļināties kompāniju biznesa plānos, kontrolēt to izpēti un analizēt kredītvēsturi, no kā sastāv korporatīvās kreditēšanas ikdiena. Pirmais, ko Latvijas Komercbanku asociācija apsolīja: ja grozījumus ieviesīs, tad hipotekāro kredītu likmes uzlēks un hipotekāro kredītu sākotnējās iemaksas pieaugs no 10 līdz 50 procentiem, bet, ja tā, tad Amerikas Savienotajās Valstīs likmes jau sen būtu augstākas nekā Eiropas valstīs. Taču tās ir zemākas. Arī avansa maksājumi, kuri ir atšķirīgi dažādām kredīta ņēmēju kategorijām, Amerikā nav lieli. Kritikas kvintesence ir izlasāma vēstulē, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pērnā gada janvārī saņēma no Latvijas Komercbanku asociācijas, kura vērsās pie Saeimas Prezidija priekšsēdētājas. Šo vēstuli parakstīja 17 komercbanku vadītāji, aicinot Saeimu pārskatīt šo likumprojektu, ko īstenībā mēs tagad arī darām, lai novērstu... kā viņi aicināja - lai novērstu grozījumu negatīvo ietekmi uz Latvijas nacionālās ekonomikas konkurētspēju. Bet tas ir blefs, cienījamās dāmas un godātie kungi! Ja kreditēšana būs samērīga ieķīlātā īpašuma vērtībai, tad cena samazināsies, tāpēc aizņēmējam būs vajadzīgs mazāks, nekā ir pašlaik, kredīts tā paša mājokļa iegādei, un hipotekārie kredīti patiešām būs pieejami, un tos būs iespējams vieglāk atmaksāt. Patiešām, kreditora tiesības tiks ierobežotas. Daudzu Eiropas valstu - un arī konkrēti Latvijas - ekonomika krīzes laikā sagruva tieši tāpēc, ka valdīja neierobežota, uzmācīga kreditēšana un bija ierobežotas aizņēmēju juridiskās iespējas dzēst savas parādsaistības. Latvijā tas noveda pie lielākas emigrācijas un savu komercdarbību uzsākt gribošu cilvēku skaita samazināšanās, jo viņi bija spiesti maksāt pārmērīgus parādus, nevis ieguldīt savus līdzekļus mazajā biznesā. Nolikto atslēgu principa iekļaušana likumā lika bankām būt uzmanīgākām un turpmāk atturēties no pārsteidzīgas kredītu izsniegšanas, jo vēlāk tos būtu grūti atgūt. Un vēl par ko Latvijas Komercbanku asociācija mūs brīdināja? Saeimā apspriestā ideja - tad apspriestā! - šo Maksātnespējas likuma grozījumu normas piemērot līgumiem, kas noslēgti pirms šo grozījumu iespējamās pieņemšanas, vēl vairāk iedragāšot investoru uzticību Latvijas tiesiskajai videi. Laikam par investoriem Latvijas Komercbanku asociācija uzskatīja ārzemju bankas, kuras tāpat ir atbildīgas par 2008.gadā notikušo burbuļa pārplīšanu un tam sekojušo krahu. Ja no Latvijas aizies tās bankas, kas meklē vieglu naudu no darījumiem nekustamā īpašuma tirgū, lai iet! Tās bankas, kas šeit paliks un būs gatavas kreditēt mūsu biznesu, kā atlīdzību saņems patērētāju pirktspējas un komersantu aktivitātes pieaugumu. Un šādas investīcijas mums ir vajadzīgas kā gaiss. Lai šādu klimatu nodibinātu mūsu valstī kreditēšanas tirgū, mums nepieciešams saglabāt nolikto atslēgu principu Maksātnespējas likumā. Tāpēc es aicinu šo konkrēto skatāmo likumprojektu noraidīt. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq308 spokenText "Es vēlreiz atvainojos! Noliktās atslēgas tiek skatītas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Maksātnespējas likums paredz to, kādos termiņos tiek atrisināti maksātnespējas jautājumi. Nu, kolēģi! (Zālē starpsaucieni. No zāles dep. A.Elksniņš: “Šeit arī ir! Tas ir saistīts!”)".
- 2015_02_12_285-seq307 spokenText "Lūdzu man piedot, priekšsēdētāja kungs! Tiešām tas bija drīzāk par manas uzstāšanās motivāciju, bet es palūdzu dot man vārdu tieši uzstāties pirmajā lasījumā, skatot grozījumus Maksātnespējas likumā, par ko arī tagad turpinu. Es gribu atgādināt, ka nolikto atslēgu principa izslēgšana no skatāmā likuma, manā skatījumā, ir ļoti rupja kļūda...".
- 2015_02_12_285-seq306 spokenText "Bet, Pimenova kungs, es vēlreiz atgādinu, ka Saeimas kārtības rullis paredz, ka pirmajā lasījumā mēs runājam par likumprojektu kopumā. Šobrīd mēs runājam par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Jūs šobrīd stāstāt par balsojuma motīviem iepriekšējā balsojumā, un es tomēr lūgtu cienīt sevi un citus, un tos noteikumus, pēc kuriem mēs visi strādājam! Nekā personīga, bet tomēr - nu, būsim korekti! (Starpsaucieni. No zāles dep. V.Agešins: “Tas ir ievads!”, dep. J.Urbanovičs: “Tā bija preambula!”)".
- 2015_02_12_285-seq305 spokenText "...arī maldināju deputātus. Daļēji... jo paturu savu argumentāciju “pret” esošās hipotekārās kreditēšanas prakses saglabāšanu vienlaikus ar nolikto atslēgu principa piemērošanu, jo tieši šis...".
- 2015_02_12_285-seq304 spokenText "Bet, Pimenova kungs, mēs runājam par grozījumiem Maksātnespējas likumā!".
- 2015_02_12_285-seq303 spokenText "Godātie deputāti! Man ir jāatvainojas Šadurska kunga un klātesošo Saeimas deputātu priekšā par to, ka šorīt, uzstājoties pret likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, es pamatoju savu nostāju pret jaunās hipotekārās kreditēšanas iekārtas ieviešanu, bet kļūdaini aicināju balsot “pret” likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un līdz ar to...".
- 2015_02_12_285-seq301 spokenText "Maksātnespēja... Jā, tie ir saistīti visi kopā... Un es domāju par maksātnespēju, ka... (No zāles dep. K.Šadurskis: “Tas viss ir saistīts!”) Jā, tie ir saistīti. Un līdz ar to es domāju, ka šinī lasījumā, pirmajā lasījumā, mēs to, protams, atbalstīsim, jā. Bet... (No zāles: “Vajag otrajā...”) Jā, otrajā mēs skatīsimies. Bet jautājums vēl paliek. Jā, kāpēc, teiksim, banka “Citadele”, kura ir sniegusi garantijas ALTUM... Viņiem nav nekādas problēmas, teiksim, ne ar šo maksātnespēju... Mēs zinām, ka 1800 pieteikumi ir iesniegti un viņi ir jau izsnieguši pirmo kredītu atkarībā no bērnu skaita. Tātad... es jums nolasīšu: “Ja ir trīs bērni, tad 5 procenti pirmā iemaksa, ja ir viens bērns, - 15 procenti.” (Starpsaucieni.) Tātad acīmredzot problēma nav maksātnespējā, bet valsts sniegtajā atbalstā. Un pagājušajā gadā Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumu par 332 tūkstošu atbalstu, tagad tas ir palielināts līdz 635 tūkstošiem, un ALTUM bankas vadītājs ir paziņojis, ka viņi varētu sniegt atbalstu kādām 600... palielināt šo atbalstu līdz 600 ģimenēm. Tad ir nākošais jautājums: vai pareizāk nebūtu palielināt šo atbalstu līdz 6 miljoniem, nevis 600 tūkstošiem? Manuprāt, tas būtu daudz svarīgāk un jēdzīgāk nekā atgriezties, teiksim, pie vecās kārtības. Tā ka, es domāju, pie otrā balsojuma vēl mums ir jāskatās, bet pirmo lasījumu, protams, mēs atbalstām. Paldies par uzmanību.".
- 2015_02_12_285-seq300 spokenText "Godātais kolēģi, bet mēs runājām par Maksātnespējas likumu, nevis par banku kredītu pacelšanu! Nu, katrā ziņā pieturieties, lūdzu, pie likumprojekta!".
- 2015_02_12_285-seq299 spokenText "Cienījamais... Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbalstot šo pirmo lasījumu, es domāju, ka uz otro lasījumu ir jāpārdomā dažas lietas, kuras es gribu te pateikt ne tikai par šo likumprojektu, bet arī par visu šo paketi saistībā ar maksātnespēju. Un pirmais jautājums: ko tas mainīs? Mums parādās it kā divas iespējas: viena tātad ir izvēle brīvi nolikt atslēgas, otra - palikt pie vecās kārtības. Bet mani faktiski drusciņ uztrauc tas, ka būs divi nelīdzvērtīgi priekšlikumi acīmredzot. Tātad viens būs par to, ka 10 procenti būs pirmā iemaksa, otrs būs par to, ka 30 vai 40. Un te jau tika atbildēts, ka komercbankas mēs nevaram regulēt. Līdz ar to faktiski paliks tikai viens princips. Tātad mēs atgriežamies pie vecās kārtības. Var būt, ka kaut kādi priekšlikumi tiks iesniegti uz otro lasījumu... es nezinu. Tad ir nākošais jautājums: kāpēc mēs... un vai kaut ko tas mainīs kreditēšanā? Jo mums apgalvo arī Latvijas Bankas prezidents, ka nu sāksies milzīga kreditēšana, lai gan faktiski vakardien mēs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tikāmies un redzējām... Mēs tikāmies ar FKTK un redzējām, ka kreditēšana ir samazinājusies jau pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ļoti spēcīgi. Tātad tas, vai cilvēki spēs atdot kredītus, būs ne tik daudz, man liekas, atkarīgs no šiem banku principiem, bet būs atkarīgs no tā, vai viņi zaudēs darbu vai nezaudēs darbu. Un tad ir nākošais jautājums. Vai mēs pakļaujamies banku šantāžai vai nepakļaujamies? Ja bankas, bet ne visas, atļaujas paziņot, ka savus kredītprocentus viņas uzreiz pacels par 20-30 procentiem (No zāles dep. E.Smiltēna starpsaucieni.), tad pirmais jautājums atkal ir: kāpēc pašvaldības nepaziņo, ka viņas no šīm bankām izņem savus kontus?".
- 2015_02_12_285-seq298 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam... varbūt jūs vairs nevēlaties debatēt? Tagad debatēs pieteicies arī deputāts Aleksandrs Kiršteins. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
- 2015_02_12_285-seq297 spokenText "Paldies. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
- 2010_01_28-seq78 spokenText "Paldies. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq296 spokenText "Lūdzu zvanu!... Jā, godātie kolēģi, ja mēs jau esam iesākuši balsojumu (Dep. I.Zariņš ir nokavējis pieteikties debatēm.), līdz ar to debates “par” steidzamību vai “pret” steidzamību nav iespējamas. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Par vēlu! Par vēlu!”) Tātad balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 24, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2015_02_12_285-seq295 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Tātad komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” un lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.".
- 2015_02_12_285-seq294 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris, otrā lasījuma datums - 5.marts. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2015_02_12_285-seq293 spokenText "Atbildīgā komisija priekšlikumus gaidīs līdz 19.februārim un ieteiktu izskatīt 5.martā, jo tas būs pavisam drīz pirms 8.marta.".
- 2015_02_12_285-seq292 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
- 2015_02_12_285-seq291 spokenText "Lūdzu apstiprināt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
- 2010_01_21-seq673 spokenText "Lūdzu apstiprināt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq290 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2015_02_12_285-seq289 spokenText "Paldies par vienprātību iepriekšējā likumprojekta atbalstā! Līdz ar to, protams, uz tādu pašu vienprātību ceru, ka jūs atbalstīsiet arī grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Raugiet, kāda ir izveidojusies situācija! Situācija ir izveidojusies tāda, ka mēs iepriekšējā Saeimā esam apstiprinājuši... pareizāk sakot, atļāvuši mājražotājiem ražot alu, vīnu, šmakovku un to arī ierobežotā daudzumā tirgot. Runa ir par salīdzinoši pavisam nelieliem daudzumiem, kuri nekādi neietekmē alkohola tirgu, bet gan veicina lauku tūrisma attīstību. Tomēr situācija ir sekojoša. Drīz pēc tam tika pieņemts lēmums, ka visās alkohola tirdzniecības vietās ir jāiekārto pastāvīga videonovērošanas sistēma un datu glabāšana un ka viss šis datu nesējs ir jāreģistrē Valsts datu inspekcijā. Un līdz ar to, protams, tas mājas vīndaris nonāca sprukās, jo tad tā pašizmaksa vienam pārdotajam pašdarītā vīna litram iznāk gauži liela un tas viss bizness kļūst absolūti, absolūti neizdevīgs. Līdz ar to mums ir tāds lūgums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas atļautu šiem mājražotājiem, kuru ir apmēram... uz šo brīdi ir kādi 40 mājas vīnu mazie ražotāji un kādi 20 alus ražotāji... tātad atļaut šiem mājražotājiem tirgot alkoholiskos dzērienus bez pastāvīgas videonovērošanas tajās vietās, kur šī darbība tiek veikta. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”) Un lūdzu, protams, arī atzīt šo likumprojektu par steidzamu, jo tūrisma sezona nāk ar lielu joni virsū.".
- 2015_02_12_285-seq288 spokenText "Vai deputāti neiebilst pret to, ka mēs balsojam par likumprojektu arī otrajā lasījumā? Neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Meža likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2015_02_12_285-seq287 spokenText "Cienījamā Saeima! Man liels lūgums. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts tika pilnībā arī saskaņots ar Saeimas Juridisko biroju un nav gaidāms, ka varētu būt kādi redakcionāli vai citi priekšlikumi, man ļoti liels lūgums - apstiprināt to arī otrajā, galīgajā, lasījumā, jo patiesībā iepriekšējais likums... likuma grozījumi jau sen ir stājušies spēkā un jau šobrīd ir tāda zināma kolīzija ar reālo dzīvi. Tā ka lūdzu apstiprināt arī otrajā lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq286 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Meža likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
- 2015_02_12_285-seq284 spokenText "Paldies. Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2015_02_12_285-seq283 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es atsaukšu atmiņā neseno, nu, tādu, teiksim, preses uzmanības vērtu gadījumu: kad kāds zemnieks bija izcirtis mežu lauksaimniecības zemē, gribēja viņu visai bargi sodīt. Šī situācija noveda pie tā, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izstrādāja grozījumu Meža likumā, lai to zemi, kas ir reģistrēta kā lauksaimniecības zeme, zemnieki varētu atgriezt normālā lauksaimnieciskā apritē bez liekiem papīru tēriņiem, un līdz ar to arī šajā zemē turpmāk - atbilstoši šim grozījumam Meža likumā - būs ciršanas kārtība tāda, kāda tā noteikta koku ciršanai ārpus meža zemes. Un tas nozīmē, ka šī zeme būs viegli atgriežama lauksaimnieciskajā apritē. Atbildīgā komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu un apstiprināt pirmajā lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq282 spokenText "17.februāris. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - “Grozījums Meža likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2015_02_12_285-seq281 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - šā gada 17.februāris.".
- 2015_02_12_285-seq280 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2015_02_12_285-seq279 spokenText "Cienījamie kolēģi, pavisam nesen šajā parlamentā bija balsojums par tiesnešiem - par Augstākās tiesas tiesnešu pārcelšanu uz Rīgas apgabaltiesu, ko mēs visi koleģiāli neatbalstījām. Juridiskajā komisijā, uzklausot šos tiesnešus, lēmums tika pieņemts, par ko ziņoja arī Agešina kungs no šīs tribīnes, taču neizpratni izraisīja tas, kādā veidā publiskajā telpā tiek interpretēts, ka likumdevējs nav pietiekami skaidri paudis savu gribu un ka reformētajā Augstākajā tiesā tiek atstātas divas vakances Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā, savukārt trīs tiesneši paliek ārpus iekavām, un ka īsti to paskaidrojumu, kāpēc tas tiek darīts, nav, jo likumdevējs, redz, neesot precīzi savu gribu formulējis. Juridiskā komisija un Tiesu politikas apakškomisija sanāca vēlreiz uz sēdi, lai lemtu par šo jautājumu - lai precizētu savu gribu, ja tā, izrādās, kādam nav saprotama. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā likumprojektā ir normas, kas attieksies uz 2016.gada 31.decembri, kad saskaņā jau ar iepriekšējā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu” tiks reorganizēta Civillietu tiesu palāta. Tātad atkal būs jautājums par to, kuri no tiesnešiem varēs vai nevarēs palikt strādāt Civillietu departamentā. Un jau šobrīd ir skaidrs, ka tas nav... Un es ļoti ceru, ka pēc šiem likuma grozījumiem mēs vairs nesastapsimies ar dīvainu situāciju, kurā labi strādājoši tiesneši - ilgstoši labi strādājoši tiesneši! -, kurus viņu kvalifikācijas kolēģija ir atzinusi par piemērotiem šim darbam... kuri ir saņēmuši pietiekami labas atsauksmes gan no studentiem, kam viņi lasa lekcijas, gan no citiem sabiedrības pārstāvjiem, pēkšņi izrādīsies nederīgi un nevajadzīgi, bet tiesu departamentos tiks atstātas vakances. Līdz ar to tika lūgts Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Augstāko tiesu izstrādāt grozījumus, kas precizētu likumdevēja gribu, ka, veicot Augstākās tiesas palātu reorganizāciju un veidojot tātad papildu vietas jaunajai slodzei blakus... attiecīgajos departamentos, vispirms tiek aizpildītas šīs vakances un tikai tad ir iespēja lemt par tiem tiesnešiem, kuriem tātad šīs reorganizācijas rezultātā ir jāturpina strādāt kādā citā tiesā. Tātad šie grozījumi ir izstrādāti Tieslietu ministrijā, saskaņoti ar Augstāko tiesu, atbalstīti Tiesu politikas apakškomisijā un atbalstīti arī Juridiskajā komisijā. Un es lūdzu arī kolēģus atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq278 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāris, izskatīšana Saeimas sēdē - 19.februārī. Deputāti neiebilst. Paldies. Nākošais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.".
- 2015_02_12_285-seq277 spokenText "Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 13.februāri. Un izskatīšanas datums - šā gada 19.februāris.".
- 2015_02_12_285-seq276 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
- 2015_02_12_285-seq274 spokenText "Jā, paldies. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības noteikšanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2015_02_12_285-seq273 spokenText "(No zāles dep. S.Āboltiņa: “Nu varēsi izrunāties!”) Paldies. Daudzes kungs! Godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot minētā likuma regulējumu par fiskālā pārstāvja darbību Latvijā un saskaņā ar jau augusta beigās Ministru kabinetā skatītajiem Satiksmes ministrijas priekšlikumiem uzlabot transporta un loģistikas nozares konkurētspēju, mazinot Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo ietekmi. Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdz tam noteikt steidzamību.".
- 2015_02_12_285-seq272 spokenText "6.marts. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.".
- 2015_02_12_285-seq271 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.marts.".
- 2015_02_12_285-seq270 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_02_12_285-seq269 spokenText "Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq267 spokenText "46. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar pārejas noteikumiem un spēkā stāšanos. Nav guvis atbalstu komisijā.".
- 2015_02_12_285-seq265 spokenText "45. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ievieš jaunu procesuālu institūtu, proti, ārvalstu tiesu nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu to īstenošanai Latvijā. Tātad šeit ir tie gadījumi, kad Latvijas normatīvais regulējums neparedz attiecīgo kārtību, savukārt ārvalstu nolēmums Latvijā ir izpildāms. Līdz ar to šajos gadījumos šie nolēmumi būtu pielāgojami to īstenošanai Latvijā. Tātad 45.priekšlikums ir komisijā guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq263 spokenText "Un 44. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq261 spokenText "43. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq259 spokenText "Arī 42. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq257 spokenText "Arī 41. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq255 spokenText "Arī 40. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq253 spokenText "Arī 39. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq251 spokenText "38. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq249 spokenText "Arī 37. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq247 spokenText "36. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq245 spokenText "Savukārt 35. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq243 spokenText "Arī 34. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq241 spokenText "Arī 33. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq239 spokenText "Arī 32. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq237 spokenText "31. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq235 spokenText "30. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq233 spokenText "29. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq231 spokenText "28. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq229 spokenText "27. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz... paplašina pamatus blakussūdzības nepieņemšanas gadījumiem, un tas ir komisijā atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq227 spokenText "Arī 26. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja.".
- 2015_02_12_285-seq225 spokenText "Un arī 25. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - atbalstīja komisija.".
- 2015_02_12_285-seq223 spokenText "24. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja.".
- 2015_02_12_285-seq221 spokenText "Arī 23. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja.".
- 2015_02_12_285-seq219 spokenText "22. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja.".
- 2015_02_12_285-seq217 spokenText "Līdzīga rakstura ir 21.priekšlikums, kurš ir no Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra, un arī to komisija neatbalstīja.".
- 2015_02_12_285-seq215 spokenText "20. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas nav guvis atbalstu. Šeit tātad bija diskusija par informācijas publicēšanu saistībā ar personas rīcībspējas ierobežojumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd nav izstrādāts alternatīvs piedāvājums, deputātu vairākums nolēma, ka atstājama pašreizējā kārtība, proti, tātad šīs informācijas publicēšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2015_02_12_285-seq213 spokenText "Paldies. 19. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq212 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret 17. un 18.priekšlikumu.".
- 2015_02_12_285-seq211 spokenText "17. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā, kas savukārt ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq209 spokenText "Arī 16. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq207 spokenText "15. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq205 spokenText "Arī 14. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.".
- 2015_02_12_285-seq203 spokenText "13. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī paredz, ka neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un to nosūta atpakaļ iesniedzējam. Komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_12_285-seq201 spokenText "Tehnisks ir 12. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq199 spokenText "Arī 11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq197 spokenText "10. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq195 spokenText "9. - tehniska rakstura Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq193 spokenText "Arī 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".