Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_02_19_286-seq162 spokenText "Arī 2. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Un arī tas komisijā atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq160 spokenText "Ir apstiprināts... atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq159 spokenText "Komisijā 1.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq158 spokenText "2. ...".
- 2010_12_16_a-2-seq697 spokenText "2. ...".
- 2015_02_19_286-seq157 spokenText "Komisijā ir...".
- 2015_02_19_286-seq156 spokenText "...Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.".
- 2015_02_19_286-seq155 spokenText "Tātad 1. ir priekšlikums, kuru iesniegusi...".
- 2015_02_19_286-seq154 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 10.februāra sēdē apsprieda likumprojektu par grozījumiem Militārā dienesta likumā. Tie skar militārpersonu jaunu atvaļināšanās kārtību, sociālo paketi, kas tai nāk līdzi. Un izmaiņas skar arī Jaunsardzi. Proti, līdzīgi kā Skandināvijas valstīs un kā Lielbritānijas kadetiem, arī Jaunsardzei (Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra personā) beidzot būs tiesības rīkoties ar šaujamieročiem. Tā ka ir iesniegti divi labojumi no komisijas, abi divi arī komisijā apstiprināti. Un tāpēc lūdzu Saeimu apstiprināt šos te grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_02_19_286-seq153 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.".
- 2015_02_19_286-seq152 spokenText "Lūdzu jūs, deputāti, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_02_19_286-seq146 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 10.februāra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” trešajā lasījumā. Ir saņemti trīs priekšlikumi, un visi šie priekšlikumi skar Militārās policijas darbību. 1. - aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq145 spokenText "Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, trešais, galīgais, lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.".
- 2015_02_19_286-seq143 spokenText "Paldies. Šobrīd nav reģistrējušies: Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Atis Lejiņš, Ingmārs Līdaka, Kārlis Seržants, Kārlis Šadurskis... ir, Edvīns Šnore, Juris Vectirāns.".
- 2015_02_19_286-seq142 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 23, atturas - 3. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Kolēģi, ir pienācis laiks doties pārtraukumā, taču pirms tam mums ir jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es aicinu visus šajā pārtraukumā piedalīties izstādes “Par jauniešu nodarbinātību Eiropas Savienībā” atklāšanā. Izstādi rīko Sociālo un darba lietu komisija un tās priekšsēdētāja Aija Barča. Kolēģi vēl ir paziņojumi par jubilejām, kādas svinējuši Saeimas deputāti. Šodien jubileju svin deputāte Solvita Āboltiņa. Mēs viņu sveicam! (Zālē aplausi.) Tāpat 60 gadu jubileju svinēja Juris Šulcs. (Zālē aplausi.) Savukārt 45 gadu jubileju svinēja deputāts Aldis Adamovičs. (Zālē aplausi.) Tātad atgādinu par izstādes atklāšanu šajā pārtraukumā vestibilā. Tālāk vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
- 2015_02_19_286-seq141 spokenText "Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Kolēģi, aicinu jūs balsot “par” šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, ņemot vērā, ka tas ir steidzams.".
- 2015_02_19_286-seq140 spokenText "Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts. Nu, un pēdējais, 8., - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura un paredz likuma spēkā stāšanās termiņu 2015.gada 1.martā. Un tas komisijā ir atbalstīts. Es lūdzu to atbalstīt arī Saeimas sēdē. Deputāti atbalsta.".
- 2015_02_19_286-seq139 spokenText "Jā, komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts... tātad, piekrītot Pimenova kungam, daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā. (No zāles dep. I.Zariņš: “Nav atbalstīts šis!”)".
- 2015_02_19_286-seq137 spokenText "Es visnotaļ atbalstu sava kolēģa Ivara Zariņa nodomu un lūdzu atbalstīt viņa priekšlikumu kaut vai tāpēc, ka, ja šis nodoms tiktu īstenots kreditēšanas praksē un būtu nostiprināts arī tajās formās, kurās būs izsniedzami kredīti klientiem bankās, tas kaut daļēji novērstu to parādību, par kuru es runāju savā iepriekšējā uzrunā, skatot iepriekšējo priekšlikumu, - proti, ka cenas nekustamajiem īpašumiem mūsu tirgū ir uzpūstas tieši esošās kreditēšanas, hipotekārās kreditēšanas, prakses rezultātā. Un netieši to pierādīja tikko Smiltēna kungs, kurš oponēja manam priekšlikumam un kurš teica, ka ātrās pārdošanas cena ir 75 procenti no novērtētā īpašuma vērtības. Tas nozīmē... Par to runāja, starp citu, iepriekšējā Saeimas sēdē arī Dombrovska kungs un pieminēja to pašu apstākli. Es gribētu pievērst uzmanību: tas tikai pierāda, ka... Šī atšķirība starp ātrās pārdošanas cenu un īpašuma vērtību, kas novērtēta pašā sākumā, pierāda, ka šī cena, par kuru tagad pārdod... un cena, par kuru kreditē nekustamo īpašumu, ir uzpūsta. Ja nolikto atslēgu princips tiktu piemērots, šīs cenas būtu ļoti tuvas vai vienādas. Tas nozīmētu, ka kredīta ņēmējam būtu iespēja iegādāties īpašumu par zemāku cenu. Nebūtu motivācijas būvniekiem vai tā saucamajiem attīstītājiem būvēt ēkas un mājokļus un tos pārdot par cenu, kura patiesībā ir lielāka, nekā vajag būt... lielāka nekā reālā cena. Tāpēc es domāju, ka ceļš, kuru mēs tagad ejam un kuru turpina Ivars Zariņš, ir jāatbalsta un ka arī viņa priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq136 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Igors Pimenovs.".
- 2015_02_19_286-seq135 spokenText "Jā, kā jau pareizi norādīja Smiltēna kungs, šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts, kad mēs diskutējām par 5.priekšlikumu un kad jūs, Šadurska kungs, nācāt šeit un stāstījāt savu viedokli par to. Un es tiešām ļoti augstu vērtēju jūsu kompetenci un to veidu, kā jūs izsakāt savu viedokli. Tas man ļoti patīk. Un tāpēc es ar sapratni izturos pret tām aplamībām, ko jūs sarunājāt, diskutējot par šo iepriekšējo priekšlikumu. Jo, raugiet, ja jūs būtu izlasījis visu tabulu, tad tas, ko jūs tik kaismīgi aizstāvējāt, bija daļa no mana priekšlikuma... tas, ko es mēģināju pateikt un par ko jūs man pārmetāt pēc tam un mēģinājāt skaidrot, vai es saprotu, cik tas ir pareizi un labi. Jā, es to saprotu, cik tas ir pareizi un labi, jo es pats tādu priekšlikumu esmu sagatavojis. Tā ir daļa no mana priekšlikuma, taču, lai šis priekšlikums reāli strādātu, tam ir arī otrā daļa, kuras šinī 5.priekšlikumā nebija. Un tas, ko es piedāvāju, tas, kas ir palicis, kas būtu ar šo priekšlikumu tagad jāatbalsta, lai šis jūsu pareizais, labais 5.priekšlikums strādātu, ir šāda frāze: “Ja kredīta devējs piedāvātajiem kredīta līguma projektiem piemēro atšķirīgus noteikumus, tad kredīta devējam ir pienākums nodrošināt patērētājam informāciju par šo noteikumu atšķirību pamatotību.” Manuprāt, ļoti loģiska, ļoti pamatota prasība, ja tik tiešām visa šī likumdošanas iniciatīva ir bijusi virzīta tā, kā jūs to pasniedzat sabiedrībai, - ka tā ir vērsta uz to, lai dotu sabiedrībai izvēles iespējas - vai ņemt nolikto atslēgu principu vai to principu, ko piedāvā bankas, kas, kā tās uzskata, būtu tām izdevīgāk, ieviešot vai nu pilnas, vai dalītas atbildības principu. Ja mēs šādu piebildi te neieliekam, tad iestājas visi šie riski, par ko mēs jau runājām, - par šiem folksvāgeniem, opeļiem... par šiem nosacījumiem. Ja mēs šādu principu ieliekam šeit, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tad mēs tādējādi panākam to, ka bankām šo izvēles principu vajadzēs veidot atbildīgi, jo, ja šāda likuma norma šeit ir, tām nāksies atbildēt, ja tik tiešām izrādīsies, ka tās šo piedāvājuma izvēli ir veidojušas, vienkārši izmantojot savu tirgus varu un savu varu pār patērētāju. Tāpēc šis balsojums par šo grozījumu būs patiesības mirklis, kas parādīs, kāpēc patiesībā ir tikusi virzīta visa šī likumdošanas iniciatīva, - vai tā ir virzīta tiešām, lai nodrošinātu patērētājam šo izvēles iespēju, kā tiek skaisti runāts, vai patiesībā, lai dotu iespēju bankām īstenot parādu verdzību. Es ar interesi gaidīšu šo balsojumu. Aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq133 spokenText "Nākamais ir 7. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, kas nozīmē, ka tas ir saistīts ar 5.priekšlikumu, kurš nosaka šo dalīto principu... izvēles principu noliktajām atslēgām un parastam kredīta veidam.".
- 2015_02_19_286-seq132 spokenText "Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 39, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq131 spokenText "Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2015_02_19_286-seq130 spokenText "Debates slēdzu. Bet jums kā ziņotājam ir iespēja arī komisijas vārdā kaut ko piebilst, ja ir vēlme. Debates slēdzu.".
- 2015_02_19_286-seq129 spokenText "Patiesībā jau Pimenova kunga priekšlikums izskatās ļoti, ļoti simpātisks, un, ja to izlasītu vienkāršs cilvēks, tas noteikti viņam patiktu, jo kredīts tiek uzskatīts par atdotu tad, ja atdod šo īpašumu un ja tas nav saistīts ar maksātnespēju, un tas ir ielikts šajā likumā. Līdz ar to tas izskatās ļoti jauki. Bet tā problēma rodas tad, kad mēs sākam skatīties ābeces patiesības, kā vispār strādā finanšu tirgus. Bondara kungs kā bijušais bankas vadītājs to varētu, iespējams, apstiprināt, ka bankās tos riskus vērtē ļoti vienkārši. Viņi skatās ātro realizācijas cenu nekustamajam īpašumam, jo, visticamāk, ja būs jāatgūst parāds, tad šis nekustamais īpašums būs jārealizē par ātrās pārdošanas cenu, kas, skatoties pēc izsolēm, ir aptuveni 75 procenti no nekustamā īpašuma vērtības. Tātad, pat pieļaujot, ka ir izsniegts kredīts, kas atbilst nekustamā īpašuma vērtībai, zaudējumi būtu 25 procenti. Izsolēs bieži vien gadās tā, ka šī cena noslīd vēl zemāk. Jo ātrāk tu gribi pārdot šo nekustamo īpašumu, jo tev nākas, iespējams, samaksāt par to vairāk, kas nozīmē divas iespējas: pirmkārt, ar garantiju mēs izslēdzam iespēju, ka pirmā iemaksa varētu būt zemāka par kādiem 30 - nu, 40... līdz 30 procentiem no kopējās īpašuma vērtības, no šīs kredīta vērtības, vai arī vienkārši šie kredīti nebūs pieejami. Tas nozīmē to, ko Šadurska kungs jau iepriekš komentēja, - ka tad būs tikai viena vienīga izvēle vai vispār nekādas. Tāpēc es piekrītu tām diskusijām, kas bija komisijā, kur Pimenova priekšlikums netika atbalstīts, un es aicinu to pašu darīt arī šeit, Saeimas sēdē.".
- 2015_02_19_286-seq128 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2015_02_19_286-seq127 spokenText "Cienījamās dāmas, godātie kungi! Tikko esam nobalsojuši par izslēgšanu no Maksātnespējas likuma 144.panta sestās daļas tekstu, kas noteica, ka... Kā atceramies, vēl pēc nodrošinājuma pārdošanas izsolē kreditors zaudētu savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības tiktu dzēstas. Starp citu, iepriekšējā Saeimas sēdē kolēģis Gaidis Bērziņš ir uzsvēris, ka viņš esot (citēju) “144.panta sestās daļas autors”. Taisnīguma dēļ ir jāatgādina, ka šo normu ierosināja 11.Saeimas frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāte Irina Cvetkova, kā šodien to jau pieminēja Andrejs Elksniņš. 2013.gada 28.novembrī Saeima atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā, bet pērnā gada septembrī šī Gaida Bērziņa papildinātā normas redakcija bija apstiprināta trešajā, galīgajā, lasījumā. Labi! Mēs jau bijām pieraduši saukt un saucam šo normu par nolikto atslēgu noteikumiem, kaut, korekti sakot, tas nebija pareizi, jo izslēgtā norma būtu izmantojama tikai tad, ja aizņēmējs pats uzsāktu maksātnespējas procesu. Taču nolikto atslēgu princips, kā tas ir noformulēts, pamatots un īstenots, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, paredz, ka jebkurš aizņēmējs, kuram kredīta līgumā bija nostiprināts nodrošinājums, var nolikt savu nodrošinājumu uz baņķiera letes, tādējādi savas atlikušās saistības dzēšot, un aiziet projām. Un šādā gadījumā nekāds maksātnespējas process (vismaz Latvijas likumdošanas izpratnē) netiek uzsākts. Taču, ja, slēdzot kredīta līgumu, aizdevējs un aizņēmējs ir vienojušies, ka aizņēmējam nav nodrošinājuma, aizņēmējs ir atbildīgs ar saviem ienākumiem, savukārt īpašums netiek nostiprināts. Aizņēmējs var to arī kaut pārdot - kaut par dolāru vai eiro -, bet, ja nonāks grūtībās, uzsāks maksātnespējas procesu. Tas būtu personīgais - pēc mūsu tradīcijas, Latvijas tradīcijas - patēriņa kredīts. Līdz ar to noliktajām atslēgām īstā vieta drīzāk ir... tiešām ir skatāmajā - Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nevis Maksātnespējas likumā. Tomēr komisijas atbalstītā 8.1 panta piektās daļas redakcija nav veiksmīga, jo pieļauj, ka kredīta devējs var piedāvāt arī tāda līguma noslēgšanu, kurš paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei tiek ņemts kredīts, nekalpo par pietiekamu nodrošinājumu. Bet tas taču nozīmē, ka kredīts domāts ne tikai šā nekustamā īpašuma iegādei, bet arī citām vajadzībām. Un līdz ar to šāds kredīts ir patēriņa kredīts, nevis hipotekārais kredīts, kas pieprasīts nekustamā īpašuma iegādei. Un par to, ka komisija izdarīja nepareizu izvēli, atgādina arī šā panta nosaukums. Pievērsiet savu uzmanību, cienījamie kolēģi, panta nosaukumam: “Īpaši noteikumi attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku”! Tāpēc es ierosinu palabot tikko Saeimas atbalstīto redakciju un izņemt no šīs redakcijas noteikumus, kuri pieļauj patēriņa kredīta izsniegšanu nekustamā īpašuma iegādei hipotekārā kredīta vietā. Hipotekārās kreditēšanas politikai ir ļoti svarīga loma valsts ilgtermiņa ekonomiskās attīstības pasākumu sistēmā. Ja šī politika ir noskaņota nepareizi, neskan viss ekonomiskās politikas orķestris. Līdz šim piekoptās hipotekārās kreditēšanas nozīme citām ekonomikas jomām valstī nebija apzināta, manuprāt, pilnībā. Esošie... spēkā esošie noteikumi atstāj bankām iespēju kreditēt nekustamā īpašuma pircējus neatbilstoši aizņēmēja spējai kredītu atmaksāt, ne ar ko neierobežojot vēlmi iztukšot aizņēmēja naudas maku līdz dibenam. Un ir grūti tām pārmest: tāds ir banku ekonomikas pastāvēšanas pamats, kas jebkuram uzņēmējam tirgū... Bet ir taču arī valsts intereses! Maku iztukšošana apspiež tirgus pieprasījumu un bremzē ekonomikas attīstību. Tirgus nav Brauna daļiņu siltumkustība! Tas ir politisks institūts, kuru mērķtiecīgi rada. Un nolikto atslēgu mehānisms ir tas regulators, kurš nostāda tirgū nekustamo īpašumu reālo, nevis uzpūsto cenu, jo motivē hipotekāros kreditorus necelt izsniedzamos kredītus virs cenas, par kuru viņiem varbūt nāksies īpašumu pārdot. Taču tagad bankas ir motivētas nerūpēties par to, vai uzņēmējs tiešām varēs atmaksāt kredītu, jo viņš tik un tā atbild pilnībā ar visiem saviem aktīviem. Un jo lielāks kredīts, jo ilgāk aizņēmējs maksās procentus. Mums stāsta kungi, ka nolikto atslēgu politika apturēs valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei, tāpēc šāda politika ir kaitīga, bet līdz šim veiktā un turpmāk plānojamā politika ir derīga, jo ļaus jauniešiem iegādāties savu pirmo mājokli. Pupu mizas! Nolikto atslēgu politika, ja tā būs veikta ne pa druskai, bet sistēmiski, samazinātu nekustamo īpašumu cenas tirgū un nepieciešamās aizdevumu summas, saīsinātu kredīta termiņus, atstātu jaunajās ģimenēs naudu ne tikai kredīta atmaksai, bet arī izglītībai un ārstēšanai, bērnu audzināšanai, sadzīves tehnikai un drēbju iegādei, pārtikai, ceļojumiem. Turpretī esošā politika, kura atjaunotās neatkarības vēsturē vienu reizi jau iedzina ekonomiku burbulī, papildus nolems jaunus aizņēmējus pirkt dzīvokļus par uzpūstām cenām, aizņemties summas, kuras uz šīm cenām balstās vai ir pat lielākas, un ar visiem saviem ienākumiem un galvotāju ienākumiem palikt ierobežotiem savās iespējās attīstīties un attīstīt savas ģimenes. Mums televīzijā rāda možus un brašus puišus, kuri pilnīgā mierā, bezrūpībā un pašpaļāvībā metas aizpildīt kredīta pieprasījumus uz dažiem desmitiem gadu un par zemām pirmajām iemaksām... Es tūlīt beigšu, priekšsēdētāja! Pēdējie vārdi... Un ar šīm reportāžām pierāda, ka noliktajām atslēgām nav pieprasījuma, tā ir valsts glaimu politika, kura izmanto apstākli, ka jaunieši vēl nezina, ka naudu uz parāda ņemt ir viegli, bet ir grūti atmaksāt. Tas jau bija pirms septiņiem astoņiem gadiem, kad aizņemties bija tikpat viegli. Tie aizņēmēji tagad lasa zemenes Jorkšīrā un mazgā traukus Londonā pabos. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai neļautu attiecināt patēriņa kreditēšanas principus un noteikumus uz hipotekāro kreditēšanu. Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq125 spokenText "Tieši tā!".
- 2014_06_12-seq293 spokenText "Tieši tā!".
- 2010_09_23-seq318 spokenText "Tieši tā!".
- 2010_08_09_as-seq8 spokenText "Tieši tā!".
- 2010_07_26_as-1-seq6 spokenText "Tieši tā!".
- 2009_09_17-seq10 spokenText "Tieši tā!".
- 2008_12_11-seq1161 spokenText "Tieši tā!".
- 2002_10_24-seq1216 spokenText "Tieši tā!".
- 1998_05_14(13)-seq456 spokenText "Tieši tā!".
- 1998_04_23-seq303 spokenText "Tieši tā!".
- 1998_04_01-seq234 spokenText "Tieši tā!".
- 1998_01_29-seq100 spokenText "Tieši tā!".
- 1997_10_01_a-seq698 spokenText "Tieši tā!".
- 1995_08_31(30)-seq167 spokenText "Tieši tā!".
- 1995_08_09-seq131 spokenText "Tieši tā!".
- 1994_12_21-seq208 spokenText "Tieši tā!".
- 1993_12_16-seq212 spokenText "Tieši tā!".
- 2015_02_19_286-seq124 spokenText "Tātad, izmantojot abu uzstāšanās laiku. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Lai runā!”)".
- 2015_02_19_286-seq123 spokenText "Labdien, cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Es lūdzu man dot iespēju runāt septiņas minūtes, izmantojot to laiku, kas atvēlēts... (No frakcijas VIENOTĪBA: “Nē! Nē!”)".
- 2015_02_19_286-seq122 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2013_04_11-seq149 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2012_02_23-seq12 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2015_02_19_286-seq121 spokenText "Jā. 6. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu. Jāteic, ka diezgan eksotisks priekšlikums, jo paredz to, ka kredīts tiek uzskatīts par atmaksātu, ja nodrošinājums tiek nodots kredīta devējam un ja patērētājs nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu.".
- 2015_02_19_286-seq120 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq119 spokenText "Jā, kolēģi! 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ietver iepriekšējos priekšlikumus, un tas komisijā ir savstarpēji saskaņots un guvis atbalstu. Aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq117 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētāja, kolēģi! Manuprāt, ļoti labi iepriekš Elksniņa kungs jau izteicās par šo principu, proti, ka izvēles gadījumā šis te nolikto atslēgu princips, visticamāk, nestrādās. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Es gribētu viņam piekrist, to pamatojot ar pieredzi, kas bija kādus trīs gadus atpakaļ, kad banka “Citadele” piedāvāja šāda veida iespēju - iemaksāt 30 procentu pirmo iemaksu un noslēgt līgumu, ka jebkurā brīdī var atgriezt ķīlu. Un interese faktiski par šādu piedāvājumu bija ļoti minimāla. (No zāles dep. J.Urbanoviča un I.Zariņa starpsaucieni.) Tā ka jums noteikti ir taisnība. Bet kāpēc šādas intereses nebūs? Intereses nebūs tāpēc, ka šāds produkts, šāds pakalpojums vienkārši nav nepieciešams. Kāpēc jūs tik ļoti gribat uzspiest cilvēkiem to, ko viņiem nevajag? Tā ka aicinu neatbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq115 spokenText "Godātie kolēģi! Esmu sev izvirzījis uzdevumu - nu, faktiski laikam neiespējamo misiju. Un tomēr es mēģināšu. Es mēģināšu paskaidrot tā, lai Zariņa kungs saprastu. Šobrīd mums ir obligāts nolikto atslēgu princips. (No zāles dep. I.Zariņš: “Kur tad?”) Kredītiestāde negrib to realizēt un uzliek tādus nosacījumus, ka klientam tie nav pieņemami un hipotekārās kreditēšanas nav vispār. Viens variants. Otrs variants - ar izvēles principu. Kredītiestāde joprojām negrib realizēt nolikto atslēgu principu. Pēc Zariņa kunga vārdiem, vienā gadījumā ir normāli nosacījumi, kuri paredz pilno atbildību un kurus kredītiestāde izstrādā, bet otrā gadījumā tie ir klientam nepieņemami - ar nolikto atslēgu principu. Labi. Pieņemsim, nolikto atslēgu princips nestrādā (No zāles dep. I.Zariņš: “Nestrādā!”), bet strādā otra opcija. Zariņa kungs! Ja mēs neatbalstām šo priekšlikumu, tad kreditēšanas, hipotekārās kreditēšanas, Latvijā nav vispār. Es ļoti ceru, ka tik daudz var saprast saskaņā ar formālo loģiku. Un tagad runāšu Volkswagen terminos - speciāli jums, Zariņa kungs. Latvijā ir dažādi auto tirgotāji. Vieni tirgo folksvāgenus, otri tirgo mersedesus, trešie tirgo, es nezinu... (No zāles: “Reno!”) vēl kaut ko. Latvijas Republikā ir pieņemts likums, ka pie mums tirgo tikai folksvāgenus, un laikam nav ļoti daudz izvēļu. Protams, tie tirgotāji, kuriem nav licences folksvāgenu tirgošanai (No zāles: “Brauc uz Lietuvu!”), uzliek folksvāgenam tādu cenu, ka neviens to nepirks. Tas ir tas, Zariņa kungs, ko jūs piedāvājat! Ar šiem grozījumiem mēs pasakām tikai to, ka Latvijā var tirgot dažādu marku automašīnas. Un, protams, katrs tirgotājs savai precei var noteikt tādu cenu, kādu viņš to grib. Un Latvijas likumdevēja rokās nav neviena instrumenta, kas varētu diktēt komercbankām, kādai ir jābūt pirmajai iemaksai, kādiem ir jābūt kredīta procentiem. Piedodiet, Zariņa kungs, bet to visu nosaka tikai un vienīgi tirgus! Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq113 spokenText "Smiltēna kungs! Man savukārt ir ļoti saprotams, kāpēc jūs apbrīnojat, jo mēs runājam par divām dažādām lietām, kuras jūs nekādi nevēlaties saprast. Un tagad par to, ko jūs teicāt... tas bija vienkārši pavisam kaut kas cits un pilnīgs absurds. Pirmkārt. Arī līdz šim bija iespēja veidot šādas izvēles iespējas bankām un bija pat atsevišķas bankas, kas to darīja. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Šī diskusija ir par to, ka... Protams, nosacījumi var būt dažādi, un tie objektīvi būs dažādi pie šiem variantiem. Jautājums ir par to, cik tie būs pamatoti. Un tas ir visa sāls! Pēc būtības šis priekšlikums - tā ir daļa no mana priekšlikuma, kuru es biju iesniedzis. Bet, ja šis priekšlikums nav pilnībā... pilnībā neietver to redakciju, ko piedāvāju es, tad paralēli šai izvēles iespējai ir jābūt arī patērētājam iespējai izvērtēt šo atšķirīgo piedāvājumu pamatotību. Tad tas paver šīs manipulācijas iespējas bankām - veidot šo izvēli tādu, lai patērētājs izvēlētos to, kas ir izdevīgs bankām, nevis to, kas būtu pamatoti izdevīgāks patērētājam. Tātad - veidot bankām šo, es teiktu, negodīgo izvēli priekš patērētāja, lai galu galā patērētājs būtu spiests izvēlēties to, kas ir vajadzīgs bankām. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šādu redakciju.".
- 2015_02_19_286-seq111 spokenText "Jā. Es apbrīnoju Zariņa kunga, nu, tādu izpratni par šo jautājumu, jo līdz šim likums, kurš vēl nebija stājies spēkā, faktiski paredzēja tikai vienu opciju - ka, pērkot automašīnu, jums obligāti ir jāpērk tikai un vienīgi Volkswagen (pēc jūsu vārdiem), jo nolikto atslēgu princips būtu ielikts... būtu caur Maksātnespējas likumu... Un jebkuram, kas kaut nedaudz saprot, kā finanšu sistēma tiek būvēta un kādā veidā tie procesi notiek, ir skaidrs, ka tad pieaug risks bankām. Tas nozīmē, ka tas kredīts kļūst dārgāks. Elementāri! Gluži tāpat kā SMS kredīti. Kāpēc tie ir tik ļoti dārgi? Kāpēc cilvēki maksā lielu naudu par tiem? Elementāri! Tie cilvēki, kuri ir godīgi kredītu maksātāji, samaksā par tiem, kuri šo kredītu nemaksā. Līdz ar to viņi samaksā par šo bankas risku. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo redakciju, kura ir izstrādāta komisijā un kurā ir paredzēts, ka cilvēkiem būs iespējas izvēlēties divus dažādus... vismaz divus dažādus piedāvājumus no bankas puses.".
- 2015_02_19_286-seq109 spokenText "Viena lieta - kas tiek pasniegts, otra lieta - kas reāli tiks īstenots. Šāda šī panta redakcija patiesībā nenodrošinās patērētājam nekādas izvēles iespējas. Reālas izvēles iespējas tā nenodrošinās! Tas, ka mēs pasakām, ka bankām būs vienkārši jāsagatavo divi priekšlikumi, ir apmēram tas pats, ko es jau savulaik minēju savā piemērā, - ka visiem autotirgotājiem pateiks, ka viņiem ir jātirgo arī Volkswagen. Piedāvājot savu marku, teiksim, Opel, ir paralēli jāpiedāvā arī Volkswagen, lai būtu izvēles iespēja. Un ko šādā situācijā izdarīs šis pakalpojuma sniedzējs? Viņš vienkārši uztaisīs šo izvēli tādu, lai jebkurš daudzmaz saprātīgs klients izvēlētos to, kas ir vajadzīgs šim pakalpojuma sniedzējam. Dotajā gadījumā šis Volkswagen tiks piedāvāts par Mercedes-Benz vai Lamborghini cenu. Un neviens nevēlēsies, protams, izvēlēties šo Volkswagen, bet visi ņems to, kas ir vajadzīgs šim pakalpojuma sniedzējam. Tieši šādu redakciju jūs tagad esat iestrādājuši šinī likumprojektā, - nevis lai aizstāvētu patērētāja tiesības izvēlēties, bet lai dotu iespēju bankām īstenot sev ērtu kredītpolitiku un atkal liktu patērētājam uzņemties nesamērīgas parādsaistības, kuru apjomu bankas varēs veidot pašas ar šo savu bezatbildīgo kredītpolitiku. Šādā redakcijā šis pants nenodrošina reālas iespējas patērētājam izvēlēties. Es aicinu šādu redakciju neatbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq107 spokenText "Un 5., manuprāt, ir vissvarīgākais priekšlikums šajā paketē, kurā atbildīgā komisija ir definējusi šo nolikto atslēgu principu, un galīgā redakcija ir tāda, ka kredīta devējam pēc kredīta pieprasījuma saņemšanas no patērētāja ir pienākums piedāvāt viņam izvēlei vismaz divus atšķirīgus kredīta līguma noteikumus, no kuriem viens paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei tiek ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā. Tas nozīmē, ka šajā brīdī mēs noliktās atslēgas piedāvājam kā izvēles iespēju un ka jebkurš cilvēks, kurš ies uz banku, saņems divus piedāvājumus: vienu tādu piedāvājumu kredītiem, kāds tas bijis līdz šim, un otru - ietverot tajā nolikto atslēgu principu, proti, limitējot viņa atbildību tikai un vienīgi ar šī nekustamā īpašuma vērtību. Aicinu atbalstīt, bet...".
- 2015_02_19_286-seq105 spokenText "Arī 4. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - nākamajā priekšlikumā.".
- 2015_02_19_286-seq103 spokenText "Arī 3. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.".
- 2015_02_19_286-seq101 spokenText "Jā, 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.".
- 2015_02_19_286-seq100 spokenText "Tātad par 2.priekšlikumu...".
- 2015_02_19_286-seq99 spokenText "2., 3. un 4. ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri visi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 5.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur 5.priekšlikums...".
- 2015_02_19_286-seq97 spokenText "Jā, godātie kolēģi, labrīt! Šis ir ceturtais, noslēdzošais, likumprojekts šajā četru likumprojektu paketē, ar kuru mēs noregulējam šo nolikto atslēgu principu. Likumprojektā “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ir saņemti astoņi priekšlikumi, no kuriem 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_02_19_286-seq96 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais, galīgais, lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā��- deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2015_02_19_286-seq93 spokenText "5.priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanās dienu, ko es aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq92 spokenText "Deputāti atbalsta 4.priekšlikumu.".
- 2015_02_19_286-seq91 spokenText "Un aicinu atbalstīt arī 4.priekšlikumu.".
- 2015_02_19_286-seq90 spokenText "3.priekšlikumam deputāti piekrīt.".
- 2015_02_19_286-seq89 spokenText "3. ir finanšu ministra Reira priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts un izteikts 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq87 spokenText "2. ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq85 spokenText "Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā ir pieci priekšlikumi. 1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko es aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq84 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais, galīgais, lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_02_19_286-seq81 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums par spēkā stāšanās dienu. Es aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq79 spokenText "3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq77 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojektā ir četri priekšlikumi. Trīs pirmie ir savā starpā saistīti, ceturtais ir par spēkā stāšanos. 1. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts... nu, faktiski atbalstīts pilnībā, redakcionāli precizēts un izteikts komisijas 2.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_19_286-seq76 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 27, atturas - 4. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais, galīgais, lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_02_19_286-seq75 spokenText "Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_02_19_286-seq73 spokenText "Paldies. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq71 spokenText "Kolēģi! Kāda ir priekšlikuma būtība? Priekšlikuma būtība... Mans priekšlikums bija - to likumu, kuru mēs bijām sagatavojuši savulaik un apstiprinājuši pirms vēlēšanām kā solījumu saviem vēlētājiem un kura spēkā stāšanos pēc tam tika piedāvāts pārcelt uz 1.martu... kuru tagad diemžēl esam grozījuši, kā es saprotu... Mans priekšlikums bija šo negrozīto redakciju piedāvāt, lai tā stājas spēkā nākošā gada sākumā. Kāpēc? Tāpēc, ka tā diskusija, kas publiski izskanēja... Un to pauda arī daudzi no jums, - ka patiesībā tas viss tiek darīts ar nosacījumu, ka bankām tiek dots laiks, lai tās varētu pierādīt, ka tās tik tiešām sāks kreditēt, tik tiešām nodrošinās tos savus solījumus, ka kredīti kļūs pieejamāki mājsaimniecībām, un ka bankas atjaunos savu darbību Latvijas reģionos. To jūs paudāt publiski, visas sabiedrības priekšā, - ka tikai tāpēc mēs taisām šos grozījumus un ka pēc tam, ja izrādīsies, ka bankas to nedara... ka pusgada laikā tas nenotiek, mēs atgriezīsimies atpakaļ un lemsim par to, vai tiešām šeit nevajag kaut ko grozīt. Nu, lūk! Lai nebūtu jānodarbojas ar šo grozīšanu vienā virzienā, pēc tam - grozīšanu otrā virzienā, vispareizāk būtu bijis vienkārši atlikt visu šo jezgu... atlikt līdz gada beigām, dodot skaidru ziņu bankām: lūk, jums ir laiks (konkrētajā gadījumā tie būtu mēneši deviņi), kurā jūs pierādiet to, ka jūs tik tiešām esat gatavas darīt to, ko jūs solāt, - tātad atsākt kreditēšanu mājsaimniecībām un atsākt savu darbību, izvērst savu darbību Latvijas reģionos! Un tanī gadījumā mēs vienkārši varētu šādus grozījumus varbūt arī neieviest. Dotajā gadījumā tas nav noticis. Un, redzot to, kāds ir bijis balsojums, ir skaidrs, ka šim manam priekšlikumam vairs nav jēgas. Tāpēc es to atsaucu. (No zāles: “Paldies!”)".
- 2015_02_19_286-seq69 spokenText "12. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš gan ir saistīts ar jau noraidīto 2. un 3. - deputāta Elksniņa un deputāta Zariņa priekšlikumu, un faktiski... Jā, tas īstenībā nonāktu pretrunā, ja tiktu atbalstīts, ar tiem priekšlikumiem, kas šobrīd ir. Un komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq67 spokenText "Paldies. 11. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kura būtība ir sekojoša. Proti, pārejot uz jauno regulējumu un ņemot vēra to, kādas tiesības jau ir piešķirtas 10. - iepriekš atbalstītajā Juridiskās komisijas priekšlikumā, parādniekam attiecīgi būtu jānosūta saistību dzēšanas plāna grozījumi, kas būtu izstrādājami šajā gadījumā visiem kreditoriem, taču būtiski ir norādīt, ka, ja šie ir vienīgie grozījumi saistību dzēšanas plānā, tad kreditoriem faktiski nebūs tiesību iebilst pret labvēlīgāka režīma piemērošanu parādnieka saistību dzēšanas procedūrai. Līdz ar to šajā gadījumā šim pienākumam vairāk ir informatīvs raksturs. Un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2015_02_19_286-seq65 spokenText "Paldies. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka attiecībā uz šiem saistību dzēšanas termiņiem, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā, šie termiņi ir piemērojami visiem maksātnespējas procesiem, kuri ir uzsākti līdz 2015.gada 28.februārim neatkarīgi no tā, kādā stadijā konkrētais process atrodas. Un Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2015_02_19_286-seq64 spokenText "Paldies ziņotājam. Deputāti pret 9.priekšlikumu neiebilst.".
- 2015_02_19_286-seq63 spokenText "Paldies. Kolēģi! 9. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Es vēlos īsi paskaidrot, ka Zariņa kungs gan pats komisijas sēdē nepiedalījās, bet Latvijas Kredītņēmēju apvienības pārstāvis, kas piedalījās komisijas sēdē, norādīja, ka šis jautājums ar viņiem ir pārrunāts. Un šī priekšlikuma būtība, kā varēja saprast, ir neveikt izsniegto galvojumu summas iekļaušanu attiecīgās parādu summas... tātad neveikt šīs galvojuma summas iekļaušanu konkrētajā parāda summā. Var jau būt, ka par šo ideju var diskutēt, taču arī komisijā deputāti norādīja, ka faktiski, ja šāda norma tiek atbalstīta, tad, lasot likumu sistēmiski, varētu sanākt tā, ka parādnieks vispār netiktu atbrīvots no galvojuma saistībām, kas, manuprāt, šajā gadījumā... nu, mūsuprāt... komisijasprāt, būtu nesamērīgi. Tāpat komisijā bija diskusija arī par galvinieka maksātspējas izvērtēšanas kritēriju nepieciešamību, un komisija nolēma sagatavot un nosūtīt vēstules gan Finanšu ministrijai, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ar lūgumu sniegt skaidrojumu, vai šobrīd kredītiestādēm ir izstrādāta un tiek piemērota galvinieka maksātspējas izvērtēšanas kāda kārtība. Jo arī komisijā tika pausti viedokļi par to, ka vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad vienai saistībai ir... pamatsaistībai ir septiņi galvinieki. Tāds piemērs tika minēts. Un nav nekādu īpašu šaubu par to, ka šādos vai līdzīgos gadījumos šo galvinieku maksātspēja nav tikusi vērtēta. Līdz ar to komisija šobrīd gaidīs risinājumus par galvojuma jeb galvinieka maksātspējas vērtēšanas kritēriju, lai nākotnē izvairītos no situācijām, kādas ir bijušas iepriekš. Un līdz ar to komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2015_02_19_286-seq62 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 33, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq61 spokenText "(No zāles dep. A.Loskutovs: “Anekdoti!”) Zinot, kāpēc tiek virzīti šie grozījumi, un jau paredzot, ka mani iepriekšējie priekšlikumi netiks atbalstīti, es sagatavoju šo priekšlikumu. Un šā priekšlikuma būtība ir sekojoša. Es piedāvāju mazliet savādāku šo gradāciju. Un es paskaidrošu - kāpēc. Šis priekšlikums ir tapis pēc kredītņēmēju lūguma. Paskaidrošu reālo situāciju. Pēc būtības mans priekšlikums - tas ir jūsu priekšlikums, tikai reālā izpildījumā, lai tas strādātu. Tātad, ja jūs esat paredzējuši trepi, kādiem parāda līmeņiem kādi ir parāda dzēšanas termiņi, tad realitāte ir tāda: kad cilvēks nonāk līdz maksātnespējas procesam, tad šie 30 tūkstoši, par kuriem tiešām pamatoti... Ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka tas ir tas slieksnis - 30-40 tūkstoši... Tas parasti ir tas parādsaistību apjoms, ko uzņemas ne tas turīgākais sabiedrības slānis, lai varētu atļauties nopirkt sev mājokli. Parasti tiešām tie kredīti ir apmēram 30-40 tūkstošu apmērā. Savukārt, ja viņš nonāk līdz maksātnespējas procesam, līdz šai stadijai, tad parasti šīs parādsaistības jau ir krietni uzaugušas. Kā parāda reālā prakse, tad tās jau ir 60-70 tūkstošu apmērā. Un tieši tāpēc mans priekšlikums ir noteikt... šo pirmo slieksni paaugstināt no 30 uz 70 tūkstošiem, savukārt otro paaugstināt no 150 uz 200 un tādā veidā panākt to, ko jūs esat iecerējuši ar šiem grozījumiem, jau reālā izpildījum��. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq59 spokenText "Paldies. 8. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas paredz ieviest nedaudz citu gradācijas sistēmu. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq58 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 30, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq57 spokenText "Kolēģi! 7. ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas ir pilnīgi identisks un komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq56 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Tātad nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 32, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq55 spokenText "Bērziņa kungs! Es tiešām mēģinu iejusties jūsu ādā un saprast, cik lielā mērā... cik neērtā situācijā - tiešām neērtā un pat divkosīgā! - jūs pašreiz atrodaties. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.) Un es arī redzu tos centienus, kā jūs mēģināt laipot šajā situācijā. Bet es atgādināšu jums vēlreiz tos vārdus, ko jūs teicāt (tāpat kā Āboltiņas kundze ir norādījusi radioklausītājiem un visiem, kas skatās): “Mēs, Nacionālā apvienība, darīsim visu, lai tie grozījumi, kuri ir pieņemti 2014.gada oktobrī attiecībā uz grozījumiem Maksātnespējas likumā - gan par nolikto atslēgu principu, gan par samazinātiem verdzības termiņiem -, stātos spēkā.” Tie ir jūsu vārdi! Un šodien es varu teikt - jūs neesat Nacionālā apvienība, jūs esat pievilto cerību partija.".
- 2015_02_19_286-seq53 spokenText "Kolēģi, tā nu ir sanācis, ka mums ar Elksniņa kungu laikam divatā jādebatē par šo jautājumu. Mēs varētu droši vien arī kaut kur citur padebatēt, bet es atļaušos varbūt tomēr īsi dažas lietas pateikt. Es vienmēr esmu atbalstījis gradācijas pieeju saistību dzēšanas procedūrai. Mēs gan nekad konkrēti neesam diskutējuši par konkrētiem parāda apmēriem, un arī tad, kad mēs iesniedzām sākotnēji likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kurā sākotnēji tika piedāvāts kardināli samazināt saistību dzēšanas termiņus, nosakot tikai vienu termiņu, uzstājoties debatēs, es teicu, ka ideja varbūt ir atbalstāma, bet, manuprāt, ir nepieciešama gradācija. Gradācija šobrīd ir! Attiecībā uz to, ko minēja Elksniņa kungs par termiņa pārcelšanu. Termiņa pārcelšana jau nenotiek! Šis likumprojekts stāsies spēkā 1.martā. Mēs varam diskutēt par to, vai parāda apmērs - 30, 40, 50, 60 un 70 tūkstoši - pēc mantas pārdošanas ir tas parāda apmērs, kuram esot, parādnieks kvalificējas īsākai vai nedaudz garākai saistību dzēšanas procedūrai. Bet es gribētu visiem atgādināt, ka... Protams, šis varbūt nav ideālais risinājums, jo es neizslēdzu, ka ir arī parādnieki, kuri vēlētos atbrīvoties no saistībām dažu mēnešu laikā. Jāatzīst, ka Latvija šobrīd ar savu regulējumu ir kļuvusi pietiekami liberāla, un mēs, varbūt pavērtējot arī citu Eiropas valstu regulējumus, varam redzēt, ka kaut kādas līdzības var saskatīt Anglijā. Taču jānorāda, ka Anglijā (atšķirībā no Latvijas) gadījumā, ja parādnieks kaut kādu iemeslu dēļ nepilda godprātīgi šo saistību dzēšanas procedūru, šis saistību dzēšanas procedūras termiņš var tikt pagarināts pat desmitkārtīgi. Latvijā šāda regulējuma nav. Tāpat es vēlos vērst uzmanību uz to, ka visi piedāvātie saistību dzēšanas termiņi atkarībā no atlikušās parāda summas, izņemot 155.panta ceturtās daļas 2.punktu, tiek samazināti vairumā gadījumu uz pusi. Savukārt 155.panta ceturtās daļas 2.punkts nosaka, ka, ja šis saistību apmērs pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir starp 30 un 150 tūkstošiem eiro, tad šis saistību dzēšanas termiņš ir divi gadi. Tātad šis sakrīt ar līdzšinējo termiņu, kāds ir noteikts fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā. Te gan jānorāda, ka īstenībā šis regulējums tomēr ir nedaudz labvēlīgāks parādniekam, ņemot vērā to, ka ir mainīts atskaites punkts parāda esamībai. Sākotnēji likumdevējs bija iestrādājis likumā normu, kas nosaka, ka atskaites punkts ir faktiski maksātnespējas sākums, turpretī šajā gadījumā mēs runājam par atskaites punktu parāda saistībām jau pēc tam, kad ir pārdota parādnieka manta. Un, manuprāt, tas ir tomēr arī solis pretī parādnieka interešu ievērošanai maksātnespējas procesā. Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq52 spokenText "Paldies. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Debates turpinām. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam. (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Elksniņš: “Nu, pastāsti, Gaidi, kā tur bija?”, dep. A.Bērziņš: “Komentārus nevajag!”)".
- 2015_02_19_286-seq51 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es varbūt neatkārtošu to vēsturi, kā nonāca pie priekšlikumiem... grozījumiem 155.pantā, bet es varu pateikt, ka minētais priekšlikums ir radies 2014.gada 25.septembrī trešajā lasījumā un ka tas ir bijis atbildīgās komisijas priekšlikums. Faktiski minētais priekšlikums tika izstrādāts, daļēji atbalstot pirms tam četrus citus priekšlikumus, kuru autori bija Gaidis Bērziņa kungs (starp citu, viņš bija autors laikam pat diviem vai trijiem no minētajiem četriem), Klāvs Olšteins un arī Edmunds Demiters. Un Olšteina kungs bija komisijas ziņotājs par minēto priekšlikumu, kuru parlaments atbalstīja absolūtā vienprātībā: pat balsojumu neviens nav pieprasījis, un komisijā tas bija izdebatēts. Un varbūt kādreiz vēstures hronikām - jo vēsture ir nepielūdzama! - pie visa tā, ko katrs no jums kādreiz ir teicis, es varbūt sagatavošu arī to, kas bija tajā komisijā darījies un kas bija plūcis tos vēlēšanu laurus, solot cilvēkiem minētās normas realizāciju... Tad komisijas ziņotājs Saeimas sēdē šo priekšlikumu raksturoja sekojoši: “Priekšlikums, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem šī likumprojekta priekšlikumiem, kurš ir tapis pēc ilgām diskusijām un lieliem kompromisiem komisijā. Un, kā mēs redzam, daudzi priekšlikumi ir iekļauti šajā.” Kolēģi, mazliet uzmanības! Bet 2014.gada 18.decembrī - tad, kad mēs skatījām grozījumus Maksātnespējas likumā otrajā lasījumā, lai pārceltu spēkā stāšanās termiņu no 1.janvāra uz 1.martu, - Gaidis Bērziņš uzstājoties saka šādus viedus vārdus: “Šobrīd mēs esam tur, kur esam. Es domāju, ka mūsu mērķis ir ieviest (ieviest!) šo regulējumu no 1.marta, es gribētu teikt, vismaz šajā sadaļā, par ko diskutēja Elksniņa kungs, - proti, par saistību dzēšanas termiņa samazināšanu”. Un tagad Gaida Bērziņa un Nacionālās apvienības “pērles” un uzņemtās politiskās saistības šajā Saeimā: “Es domāju, ka nekādas termiņa pārcelšanas 1.martā nebūs.” Viņi pat ne tikai pārceļ šodien termiņu, viņi vienkārši iznīcina šo ideju! “Vismaz Nacionālā apvienība ar šādu rosinājumu nenāks. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Nu, laiki mainās, cilvēki mainās!”) Un mēs darīsim visu, lai šie termiņi stātos spēkā, zinot arī to, ka ir situācija ar parādnieku skaitu, kuri nespēj izpildīt parādsaistības vēl no tiem laikiem, kad bankas piekopa politiku “gāzi grīdā!””".
- 2015_02_19_286-seq49 spokenText "6. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2015_02_19_286-seq47 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekš minēto 4.priekšlikumu. Ir komisijā atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq45 spokenText "Paldies. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz izslēgt Maksātnespējas likuma 150.panta piekto daļu, ņemot vērā, ka līdzīgs regulējums jau ir iekļauts citā likuma normā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2015_02_19_286-seq44 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".