Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2015_03_05_289-seq82 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2013_11_28-seq666 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2015_03_05_289-seq80 spokenText "5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.".
• 2015_03_05_289-seq78 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir guvis atbalstu. Šis priekšlikums ir pamatots ar to, ka šāds detalizēts uzskaitījums nebūtu jāveic Civillikumā. Ir pilnīgi skaidrs, ka apbūves tiesība būs pieļaujama tikai attiecībā uz nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, un tas izriet no citām šīs nodaļas normām. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2015_03_05_289-seq76 spokenText "3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Vairāk tāds stila priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2015_03_05_289-seq74 spokenText "Jā, paldies. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Nedaudz tehniska rakstura. Mēs komisijā vienojāmies, ka šo priekšlikumu attiecīgi vai nu komisija, vai Tieslietu ministrija iesniegs citā likumprojektā, kas būs atvērts, jo šī priekšlikuma spēkā stāšanās nav sasaistāma... iespējamā spēkā stāšanās nav sasaistāma ar apbūves tiesības institūta spēkā stāšanos. Līdz ar to šis komisijas priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2015_03_05_289-seq73 spokenText "Tātad debates slēdzu. Un saprotu, ka komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Arī Judina kungs aicina neatbalstīt. Vai deputāti nevēlas balsojumu? (No zāles: “Nē! Nē! Nē!”) Balsot arī nevēlas. Tātad priekšlikums komisijā nav atbalstīts, un deputāti piekrīt šim komisijas viedoklim.".
• 2015_03_05_289-seq72 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir ļoti žēl, ka priekšlikuma iesniedzējs šodien nepiedalās sēdē, un līdz ar to mēs nevarēsim arī droši vien debatēt, bet principā debates varbūt arī nav iespējamas, jo mēs strādājam ar likumprojektiem un mūsu mērķis ir nevis vienkārši izrunāt kaut kādu problēmu, apmainīties ar viedokļiem un palikt pie tā, bet noteikt jaunu kārtību. Un mūsu instruments ir likums. Un ļoti svarīgi, lai likumā būtu ierakstītas normas, kuras var piemērot. Diemžēl priekšlikums, ko iesniedza kolēģis Spolītis, nav piemērojams. Nav derīgs. Vairākkārt mēs dzirdējām no autora, ka ir piedāvāts atjaunot normu, bet tādas normas nekad nebija mūsu Civillikumā. Civillikuma attiecīgajā sadaļā, kur paredzēts ierakstīt jaunu normu, ir regulēti jautājumi par laulības noslēgšanu. Un mēs nedrīkstam rakstīt jebkādas, labas vai sliktas, domas tam neparedzētā, nederīgā vietā. Pants, ko piedāvā autors izmanot, lai ierakstītu jaunu regulējumu, ir pants, ko mēs izslēdzām... Šis pants tika izslēgts pirms diviem gadiem, un tas paredzēja regulāciju tādam institūtam kā saderināšanās. Tātad principā nedrīkst strādāt tādā veidā, kā strādā šoreiz mūsu kolēģis. Un mēs noteikti varam diskutēt un noteikti diskutēsim par partnerību, bet variants, kas ir piedāvāts, ir absolūti nederīgs - juridiski nekorekts. Jo runa ir par trešo lasījumu, un uz trešo lasījumu nedrīkst iesniegt un atbalstīt tādu brāķi. Lūdzu neatbalstīt. Paldies.".
• 2015_03_05_289-seq70 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kā jau minēju, šis likumprojekts un gandrīz visi šī likumprojekta priekšlikumi ir saistīti ar iepriekš atbalstīto likumprojektu. Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus. 1.priekšlikums ir deputāta Veiko Spolīša priekšlikums, kas nav atbalstīts.".
• 2015_03_05_289-seq69 spokenText "Paldies Ločmeles kundzei. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Paldies. Turpinām Saeimas sēdi. Un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2015_03_05_289-seq68 spokenText "...par pusotru miljonu, kas būs jāsamaksā no šī gada budžeta Izglītības un zinātnes ministrijai!".
• 2015_03_05_289-seq67 spokenText "Nav pagarināms atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Paldies. Lūdzu, ievērojiet kārtību!".
• 2015_03_05_289-seq66 spokenText "Burtiski desmit sekundes!".
• 2015_03_05_289-seq65 spokenText "...tiek pievienota Saeimas sēdes stenogrammai. Un atbilstoši Saeimas kārtības rullim šobrīd runas laiks nav pagarināms.".
• 2015_03_05_289-seq64 spokenText "Burtiski pusminūte...!".
• 2015_03_05_289-seq62 spokenText "Burtiski pusminūte...!".
• 2015_03_05_289-seq63 spokenText "Nē, jūs nevarat turpināt tādēļ, ka motivācija... (Starpsaucieni no zāles: “Nē!”; “Bet citiem ļauj!”)".
• 2015_03_05_289-seq61 spokenText "Ločmeles-Luņovas kundze, šajā gadījumā... es atvainojos, jūs vairs nevarat turpināt...".
• 2015_03_05_289-seq60 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka izglītības un zinātnes ministre Seiles kundze faktiski izvairās no mutvārdu atbilžu sniegšanas uz mūsu jautājumiem par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”, mēs pieprasām no viņas sniegt atbildes pēc būtības uz mūsu jautājumiem. Pieprasījuma iesniegšanas motivācija ir sekojoša. Izglītības un zinātnes ministrija ir sniegusi informāciju, ka dienesta pārbaudes materiāli par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība” tiks nodoti tālākai izmeklēšanai tiesībsargājošajām iestādēm. Atgādināšu: ir runa par gandrīz 3,5 miljonu eiro valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Diemžēl netiek izpausts, kādā apjomā prokuratūra saņems dienesta pārbaudes materiālus, pastāvot apstākļiem, ka tika vērtēts tikai laika periods no 2009.gada 2.jūlija līdz 2013.gada 1.aprīlim, lai gan mēģinājumi turpināt projektu notika vēl līdz pat 2015.gada janvārim. Pastāv augsta ticamība, ka dienesta pārbaudes periods un atbildīgo amatpersonu loks tika izvēlēts ar mērķi izvairīties no to amatpersonu vērtēšanas, kuras šobrīd ieņem augstus amatus valsts pārvaldē un arī Saeimā. Valsts līdzekļu izšķērdēšanā - vismaz 3,5 miljonu eiro apmērā! - atbildīgie turpina strādāt citos amatos, neskatoties uz kaitējumu, kuru viņi savas darbības vai bezdarbības rezultātā ir nodarījuši valstij. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija neredz kā risinājumu - attiecībā pret atbildīgajām personām vērsties tiesā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtā. Izglītības un zinātnes ministrija nav nodrošinājusi ne pietiekamu kapacitāti projekta vadībai, ne arī kvalitatīvu projekta uzraudzību un rezultātu izvērtēšanu. Jau 2012.gadā tika secināts, ka projektā piedāvātā funkcionalitāte papildina jau pieejamās iespējas citos portālos un projekta izmaksas ir nepamatoti augstas, un ka projekta izpilde ir jāpārtrauc. Diemžēl kopš tā laika valdības vadītāji un atbildīgie ministri radušos situāciju ir mēģinājuši noklusēt, neziņojot ne tiesībsargājošajām iestādēm, ne arī sabiedrībai par nodarītajiem zaudējumiem. Nozīme ir arī tam, vai uzņēmumi, kas saņēma ievērojamus naudas maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem un Eiropas Savienības fondiem par nekvalitatīvi izstrādāto projekta specifikāciju un nekvalitatīvi izpildītajiem projekta un tā specifikācijas uzdevumiem, pašlaik ir iesaistīti citu projektu īstenošanā, kuriem valsts ir pasūtītājs un kuri tiek finansēti no valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Un, manuprāt, visbūtiskākais: saskaņā ar informāciju, kas izriet no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vēstules...".
• 2015_03_05_289-seq59 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Stepaņenko, Ņikiforova, Ivana Klementjeva, Zariņa un citu deputātu pieprasījumu “Par portālu www.skolas.lv”, un tas ir adresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei. Vai iesniedzēji vēlas motivēt iesniegto pieprasījumu? Ja ir šāda vēlēšanās, tad atbilstoši Saeimas kārtības rullim, runas laiks ir trīs minūtes. Lūdzu! Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.".
• 2015_03_05_289-seq58 spokenText "Ņemot vērā to, ka visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_03_05_289-seq56 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, trešais lasījums. Komisijā mēs esam saņēmuši tikai vienu priekšlikumu. Tas ir no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas un komisijā ir guvis atbalstu.".
• 2015_03_05_289-seq55 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 18. Tātad likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2015_03_05_289-seq54 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_03_05_289-seq52 spokenText "Un 6.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2015_03_05_289-seq48 spokenText "4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.".
• 2015_03_05_289-seq44 spokenText "2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.".
• 2015_03_05_289-seq42 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir pabeigusi darbu, kura mērķis ir ieviest apbūves tiesības institūtu, kas nākotnē ļautu izvairīties no dalītā īpašuma veidošanas. Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties visiem deputātiem, kas līdzdarbojās gan šī, gan likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izstrādē un pieņemšanā. Tāpat paldies Tieslietu ministrijai, visiem ekspertiem, iesaistītajām personām. Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi sešus priekšlikumus. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2015_03_05_289-seq41 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2015_03_05_289-seq40 spokenText "Labdien, Prezidij! Labdien, kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 24.februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” trešajam lasījumam. Priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_03_05_289-seq39 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
• 2015_03_05_289-seq38 spokenText "Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.".
• 2015_03_05_289-seq36 spokenText "Un 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu. Lūdzu to atbalstīt.".
• 2015_03_05_289-seq34 spokenText "3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu ne tāpēc, ka tas būtu slikts, bet tāpēc, ka, atbalstot 2.priekšlikumu, mēs jau šo problēmu esam atrisinājuši.".
• 2015_03_05_289-seq32 spokenText "2. - atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2015_03_05_289-seq31 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad saprotu, ka Smiltēna kungs lūdz atbalstīt jau komisijas atbalstīto priekšlikumu. Un deputāti atbalsta.".
• 2015_03_05_289-seq30 spokenText "Kolēģi, no rūgtuma par bankas nepārdošanu īstajiem pircējiem pāriesim pie kaut kā jaukāka! Un, manuprāt, ar šo priekšlikumu mēs izlabojam vienu netaisnību. 2013.gadā, kad tika nolemts, ka visi alkoholiskie dzērieni ir jānodala īpašā pārdošanas telpā, tika nodarīts pāri, manuprāt, Latvijas vietējiem mazajiem vīndariem, jo, piemēram, veikala “Rimi” sadaļā “Klēts” vairs nebija nopērkami Latvijā ražotie vīni, kas ir nišas produkts; tie faktiski aizgāja kopējā telpā, tika tirgoti kopā ar Spānijas un Austrālijas vīniem, bija grūti atrodami. Vīndariem tas nodarīja zaudējumus - 7 līdz pat 10 tūkstošus eiro gadā, līdz ar to ir ietekmēti ieņēmumi Latvijas valsts budžetā. Ar šo grozījumu mēs šo netaisnību labojam, un no šā brīža būs iespējams Latvijā ražoto produkciju, vietējo produkciju, izvietot arī ārpus kopējiem alkohola stendiem. Lūdzu atbalstīt.".
• 2015_03_05_289-seq28 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tagad pārejam pie patīkamākām lietām. Jūsu uzmanībai likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” otrais, galīgais, lasījums. Atbildīgā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. 1. - pašas komisijas sagatavots priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2015_03_05_289-seq27 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 18, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2015_03_05_289-seq26 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: “Izstāsti, lai saprastu!”) Cienījamie kolēģi! Es negribu iesaistīties garās diskusijās par to visu “Citadeles” pārdošanas jautājumu. Strādā parlamentārās izmeklēšanas komisija, un, kad būs rezultāti, tad par tiem droši vien ziņos. Bet konkrēti Elksniņa kungs pieminēja par to, ka it kā kāds no valdības... ka it kā kāds no valdības ministriem lika Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem tikties ar vienu potenciālu pircēju. (No zāles: “Lika?!”; dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Šī ir diezgan nopietna apsūdzība, jo pārdošanas process bija strukturēts tā, ka vienai... ka bija... ka tiesības un pilnvaras tikties ar jebkuru no potenciālajiem pircējiem, pretendentiem, bija Société Générale; tas ir starpnieks. Līdz ar to šis ir diezgan nopietns apgalvojums, un es ceru, ka jums ir kādi pierādījumi, ka tā tas tiešām bija un ka par to ir, nu, vismaz informēta šī parlamentārās izmeklēšanas komisija. Paldies.".
• 2015_03_05_289-seq25 spokenText "Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
• 2015_03_05_289-seq24 spokenText "Ja matemātiķim kolēģim Šadurskim ne visai patīk cipari un skaitļi - es saprotu, ka darba apstākļu dēļ ne visai patīkami arī Saeimas procedūrās iedziļināties skaitļos -, es gribētu aprakstīt procesu, kas notika... un atgādināt par tiem solījumiem un sludinājumiem, kurus mēs dzirdējām 2008. un 2009.gadā: valsts pārdeva Parex akciju daļu ERAB, un tas ir ļoti izdevīgs darījums, tā ir privatizācija, katrā ziņā tas atbilst Latvijas ekonomikas un valsts pārvaldes... pārvaldīšanas filozofijai. Tagad mēs uzzinājām, ka tā nebija pārdošana, tas bija aizdevums. Nu, labi! Aizdevums arī ir tāds process, kurš var būt Latvijai izdevīgs. Bet atcerēsimies, ka bezmaksas aizdevumu nevar būt! Var būt, bet ļoti reti. Un arī par šo aizdevumu bija jāmaksā. Un kas par to maksāja? Maksāja mūsu nodokļu maksātāji! Vai kāds no Saeimas deputātiem zināja par to, ka bija jāmaksā par aizdevumu? Neviens nezināja. Par to es arī stāstīju. Un šī maksa ir vienāda ar 21 miljonu eiro. Vai tas ir maz vai daudz - lai to secina Valsts kontrole vai, es nezinu, kāda cita iestāde, kam ir tāda kompetence! Bet vismaz deputātiem un vēlētājiem par to ir gan jāzina. Bet vēlreiz saku, ka viss šis aizdevums kopā ar procentiem maksāja 114 miljonus eiro, un šī nauda katrā ziņā ir jāatdod. Pilnībā vai daļēji, bet jāatdod. Un par to arī ir jāatceras! Un tā nav manipulācija. Tas ir fakts. Es burtiski citēju to, ko mums ir sniedzis Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginova kungs. Paldies.".
• 2015_03_05_289-seq23 spokenText "Debatēt pieteicies deputāts Igors Pimenovs, otro reizi.".
• 2015_03_05_289-seq22 spokenText "Labdien, kolēģi! Šadurska kungs! Jūs minējāt faktus par... apgalvojumus par skaitļu manipulācijām. Ja tas viss, kas ir saistīts ar “Citadeles” banku, nav viena liela afēra un ja šis lēmums, kas tagad tiks pieņemts, nav šīs afēras sastāvdaļa, tad, lūdzu, tagad nāciet šeit uz tribīnes un pasakiet, par kādu summu tiek pārdotas “Citadelei”... Latvijai piederošās “Citadeles” akcijas! Cik no šīs summas tiks atdots tagad ERAB? Cik no šīs summas tiks samaksāts par šīs pārdošanas... jūsu pārdošanas procesa īstenošanu? Kam tā tiks konkrēti atdota un cik galu galā no šī visa paliks valstij? Paldies.".
• 2015_03_05_289-seq20 spokenText "Īstenībā ļoti oponēja un iepriecināja Šadurska kunga viedoklis attiecībā uz Parex, bet man jums ir jautājums - kāpēc jūs šaujat ar šāda veida tēzi paši sev kājā? Jo viens no jūsu valdības ministriem - un to publiski atzīst arī “Citadeles” padomes locekļi! - virzīja Privatizācijas aģentūras pārstāvjus tikties ar... tajā skaitā, piemēram, Šefleru, aiz kura, iespējams, stāvēja Kargins un Krasovickis... lai iegādātos “Citadeli” investors, kurš pārstāv tieši šos akcionārus. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.) Godājamie kolēģi! Tieši jūsu partija ir mēģinājusi pārdot “Citadeli” vai nu vieniem, vai nu otriem. Vēl jo vairāk! Jūs pats ļoti labi zināt... jūs pats ļoti labi zināt, ka viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības virzieniem ir izmeklēt jautājumu par to, vai aiz “Citadeles” potenciālajiem pircējiem neslēpjas mūsu pašu bāleliņi - bāleliņi, kurus jūs pats personīgi, iespējams, arī esat lobējis.".
• 2015_03_05_289-seq19 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.".
• 2014_03_20-seq242 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.".
• 2015_03_05_289-seq18 spokenText "Godātie kolēģi! Es patiesībā ļoti labi saprotu frakcijas SASKAŅA deputātu sāpes par visu, kas ir saistīts ar “Citadeles” banku. Es ļoti labi atceros, kā aizpagājušajā Saeimā... toreiz “Saskaņas Centra” deputāti ļoti dedzīgi ieņēma aktīvu pozīciju bankas sadalīšanas procesā, lobējot bijušo akcionāru Kargina un Krasovicka kungu intereses. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Meli!”) Toreiz radās iespaids par ļoti lielu saskaņu starp SASKAŅAS retoriku un juristu interesēm bijušo akcionāru tiesvedībā pret valsti. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Es arī saprotu, ka ziedojumos saņemtā nauda ir jāatstrādā. Tas viss ir saprotams un skaidrs. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, - ka man šķiet, ka Elksniņa kunga retorika gan nesaskan ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa normām. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Bet, runājot par Pimenova kunga uzstāšanos, kur bija daudz skaitļu, kur bija skaista manipulācija ar skaitļiem, kad ir jānosauc kredītprocenti absolūtos skaitļos, lai neradītu iespaidu, kāda patiesībā ir procentu likme... Tas viss bija burvīgi un jauki, un es varētu abu divu tikko tribīnē runājušo kungu teikto reducēt līdz vienam vienkāršam teikumam: parādus atdod tikai gļēvuļi.".
• 2015_03_05_289-seq16 spokenText "(No zāles dep. A.Bērziņš: “Īsi tikai! Lakoniski!”) Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien īstenībā ir tas brīdis, kad patiesība nāk gaismā. Tā sviestmaize, par kuru... Ļoti daudzi uztraucās, ka banka tiks pārdota par sviestmaizi, bet šodien mēs redzam, ka viņa pat par sviestmaizi netiek pārdota un ka nekas mums tur netiks! Bet es varbūt atgādināšu to virkni kritēriju, kuri pastāvēja tad, kad mēs debatējām par iespējamo “Citadeles” bankas pārdošanu. Nu, bankas pašu kapitāls 150 miljoni. Banku likvidējot, valsts saņemtu 150 miljonus, mīnus tos 25 procentus, kuri ir paredzēti ERAB. “Citadeles” jaunā biroja ēka Daugavas krastmalā vien izmaksāja 80 miljonus eiro. Pārdošanas cena, ko bija noteikuši uz to brīdi iespējamie investori, svārstījās no 70 līdz 140 miljoniem. Eksperti savukārt lēsa, ka darījuma summa varētu svārstīties no 180 līdz 300 miljoniem. Lielākā mele visā šajā pasākumā izrādījusies VIENOTĪBA, par kuru principā lielā mērā viss bija skaidrs. Ceļojums uz Gruziju... arī tas, ka Vjačeslavs Dombrovskis toreiz atzina, ka valdība “Citadeles” pārdošanu atlika uz pēdējo brīdi... Kurš par to ir atbildīgs? Neviens nav atbildīgs. Tas bija saistībā ar iespējamo tiesvedību Eiropas Komisijā, saistībā ar pieļautajiem pārkāpumiem, to skaitā - virzot uz nākamo kārtu pretendentus, nenodrošinot konkurenci. Kurš par to ir atbildīgs? Arī neviens nav atbildīgs! Premjere toreiz, kad mēs debatējām, vai “Citadele” tiks pārdota par sviestmaizi, ir norādījusi, ka “Citadele” tiks pārdota dārgāk, nekā to novērtējusi Prudentia. Nu, liels paldies, ka vismaz nav pateikusi, ka “Citadeli” pārdos dārgāk, nekā to ir novērtējis Zaķis! Tas būtu arī tā... lielā mērā patīkami. Godīgākā šajā pārdošanas procesā īstenībā izrādījās Zaļo un Zemnieku savienība. Frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vienkārši ir pateicis, ka vispār neko nezinot par “Citadeles” pārdošanu. Mutes brūķētāja “Citadeles” pārdošanas procesā izrādījās Nacionālā apvienība. Tas jau diemžēl ir ierasts. Toreiz Nacionālās apvienības pārstāvis Bērziņa kungs kareivīgi prasīja skatīt “Citadeles” pārdošanu visdažādākajās Saeimas komisijās. Savukārt 18.septembrī, burtiski divas nedēļas pirms vēlēšanām, Dzintars Rasnačs, uzstājoties “Frakciju viedokļos”, ir norādījis: “Nacionālā apvienība ir iestājusies pret bankas “Citadele” pārdošanu, un šādu pozīciju valdībā aizstāvējuši arī Nacionālās apvienības ministri. Nacionālā apvienība jau laikus mudināja valdību veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par pārdošanas nosacījumu maiņu. Tomēr, mūsuprāt, tas netika pienācīgi darīts. Tā kā “Citadeles” pārdošanas darījums ir slepens, Saeimai nav pieejama detalizēta informācija par darījuma nosacījumiem, un tāpēc nevaram pilnvērtīgi izvērtēt visus darījuma ekonomiskos un drošības aspektus. Uzskatām, ka politiskā atbildība par šo darījumu jāuzņemas VIENOTĪBAI, kuras pārstāvji valdībā ir atbildīgajos Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatos. Viņi ir vienīgie valdības locekļi, kuriem ir pieejama detalizēta informācija par šo darījumu.” Kas notiek šodien? Plānoto - cik tur?... 70 līdz 140 miljonu vietā Latvijas valsts saņems absolūtu “baranku”! Neko mēs nesaņemsim! Nekādus papildu ieguvumus valsts budžetā un valsts kasē, neskatoties uz to, ka tāds VIENOTĪBAS biedrs kā Veiko Spolītis publiski ir arī iepriekš norādījis, ka šie līdzekļi tiks novirzīti valsts kasē. Diemžēl tas tā nav. Līdz ar to minētajā jautājumā pat tā sviestmaize, par kuru bija uztraukta visa Latvijas sabiedrība, ir pārtapusi absolūtajā nullē. Latvijas valsts neiegūs... Kurš no jums toreiz kaut reizi bija ieminējies, ka mēs nesaņemsim neko, pārdodot banku “Citadele”? Neviens! Visi bija klusējuši. Valdības vadītāja klusēja. Finanšu ministrs klusēja. Politiskās partijas priekšvēlēšanu solījumos savas idejas pamatoja ar iespējamiem izdevumiem, kurus varētu, piemēram, segt... to skaitā - no tās naudas, ko mēs iegūsim “Citadeles” pārdošanas rezultātā. Un kur tad šodien ir arī tā godīgā valdības vadītāja, kura jau kopš pagājušā gada septembra sola publiskot “Citadeles” līguma nosacījumus? Arī nekas nav publiski zināms! Līdz ar to, godājamie kolēģi, baņķieru valodā runājot, jūs šodien fiksējat losi, tikai loši esam, nu, varbūt mēs visi paši attiecībā uz to rīcību, ko jūs “Citadeles” bankas sakarā realizējāt. Mums nekas... nav, nekā nebūs, un mēs arī neko neiegūstam! Paldies.".
• 2015_03_05_289-seq14 spokenText "Paldies. Labrīt, Saeimas deputāti! Tātad “Privatizācijas aģentūrai” ir nepieciešama Saeimas piekrišana, lai grozītu līgumu starp “Privatizācijas aģentūru” un Finanšu ministriju, lai aģentūra varētu izdarīt grozījumus līgumos ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Procedūra, kas tagad ir piedāvāta, tiešām ir vienkāršāka, nekā bija domāta un paredzēta akcionāru līgumā, tikai paliek neskaidrs, kāpēc tas nebija izdarīts vēl akcionāru līguma noslēgšanas brīdī. Laikam tādēļ, ka nebija vēl skaidrs - būs vai nebūs jāpilda valsts nodrošinātais galvojums. Tagad jau ir skaidrs, ka šādas nepieciešamības nebūs. Un līdz ar to šis grozījums ir izdarīts. Acīm redzama Latvijas valsts saistību atmaksas secības vienkāršošana... Un papildus tam netiek iedarbināts valsts galvojuma mehānisms. Tam visam varētu piekrist, ja šī piekrišana nenozīmētu netieši atbalstīt un uzņemties atbildību par politiski un ekonomiski visai šaubīgu pasākumu. Tas ir apgrūtināts ar ļoti smagu priekšvēsturi, kurā ietilpst daudz pretrunīgu un necaurspīdīgu valsts pārvaldes veiktu rīcību. Proti, Parex bankas pārņemšana valsts īpašumā, bankas sadalīšana uz divām bankām un “Citadeles” bankas izaicinoši necaurspīdīgā pārdošana. Mūsu frakcijas deputāti bija sagatavojuši iepriekšējā gada beigās vēstuli ar lūgumu... lai saprastu, kas tomēr notiek un vai tās ziņas, kuras mēs saņēmām presē, par to, ka faktiski Parex bankas akciju pārdošana ERAB nebija veiksmīga pārdošana jeb privatizācija, bet ir uzskatāma drīzāk par Latvijas aizņemšanos no ERAB... Un, kā apstiprināja Ekonomikas ministrija, uz mūsu jautājumu atbildot, tiešām uz ERAB ieguldījumiem “Citadeles” bankas un akciju sabiedrības “Reverta” pamatkapitālā... bija 93 miljonu eiro ieguldījumi pamatkapitālā... bija uz to visu attiecināmas tiesības ERAB pārdot savas akcijas Privatizācijas aģentūrā. Iepriekšējā nedēļā aģentūras valdes priekšsēdētājs Loginova kungs patiesībā pacēla slepenības plīvuru no šā darījuma, šā līguma un atklāja, ka tiešām opcijas līgums pastāvēja un līdz ar to... un ir spēkā. Tātad tagad ERAB ir opcija jeb tiesības izvēlēties - pārdot savas “Citadeles” akcijas vai ne. Viss atkarīgs no opcijas līgumā fiksētās cenas, par kuru ERAB ir tiesības pārdot Latvijas akcijas. Ja to cena būtu pacēlusies līdz debesīm, diez vai ERAB savas pārdošanas tiesības izmantotu. Bet, tā kā tā ir zema, ERAB ir izdevīgi savas tiesības izmantot, lai neciestu zaudējumus un atgūtu tos 93 miljonus, kas bija ieguldīti “Citadeles” un “Revertas” pamatkapitālā. Bet, ja tas ir aizdevums, par aizdevumu ir jāmaksā. Un aizdevuma cena ir arī norādīta aģentūras prezentācijā, proti, 21 miljons eiro. Tā ir aizdevuma cena, par kuru bija jāsamaksā nodokļu maksātājiem Latvijas Republikā. Par to ir jāatceras! Kopā Latvijai - saskaņā ar opcijas līgumu ar ERAB - papildus visiem jau izdarītiem maksājumiem Parex bankas pārņemšanai ir jāsamaksā 114 miljoni eiro. Tātad klāt tiem 750 miljoniem latu, kurus Latvija samaksāja par Parex bankas pārņemšanu, vēl mēs summējam šo summu - 114 miljonus eiro. To samaksās nevis akcionāri, bet tante no Bauskas un onkulis no Vecpiebalgas - tātad Latvijas tauta. Jāņem vērā, ka patiesībā aģentūra jau ir veikusi 1,26 miljonu eiro avansa maksājumu un ka ERAB saglabā savas akcijas, kas ir aptuveni 24 miljoni eiro, kā arī piekritusi pārfinansēt izsniegto subordinēto aizdevumu “Citadeles” bankai 11 miljonu eiro apmērā. Kopā naudas maksājums ir 77 miljoni eiro. Ņemiet vērā, ka šī summa ir... nav maza! Ir arī jāpadomā, kāda būs fiskālā ietekme uz vispārējo valdības budžetu. Ekonomikas ministrija apliecināja, ka šī summa tika atainota iepriekšējā gada budžetā. Bet tas bija izdarīts slepus, jo nevienam nebija izsludināts, ka pastāvēja tāds opcijas līgums. Līdz ar to, manuprāt, viss šis stāsts... visa šī vienošanās bija izdarīta visai necaurspīdīgi un slepus no Saeimas un līdz ar to - no tautas. Ja man būtu vienkārši... vienīgi jāpieņem lēmumi... Es vispār nepiedalītos šajā balsošanā. Bet, ņemot vērā, ka mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka mēs nevaram piedalīties šajā tracī, es sludinu, ka frakcija SASKAŅA neatbalstīs šo lēmuma projektu. Paldies.".
• 2015_03_05_289-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu...” (Dep. I.Pimenovs ir pieteicies debatēs. Starpsaucieni no zāles: “Pimenova kungs!”; “Pimenovs!”) Es atvainojos! Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2015_03_05_289-seq12 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina Saeimu piekrist valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”, lai tā varētu “Citadeles” bankas akciju pārdošanas darījumā gūtos ienākumus secīgi novirzīt vispirms parādsaistību pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku dzēšanai, valsts aizdevuma saistību dzēšanai un pēc tam - savu izdevumu segšanai. Aicinu atbalstīt.".
• 2015_03_05_289-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kalvim Torgānam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2015_03_05_289-seq10 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.februāra sēdē pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 66.pantu, tika skatīts lēmuma projekts “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kalvim Torgānam”. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 66.pantu, kas noteic, ka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma var piešķirt Goda tiesneša nosaukumu tiesnesim, kurš godprātīgi ir strādājis un izbeidzis tiesneša darbu, Juridiskā komisija apsvēra iespēju izvirzīt bijušo Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesi Kalvi Torgānu Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanai. Kalvis Torgāns ir izcils jurists, profesionālis un autoritāte civiltiesību nozarē. Viņam ir liela loma juridiskās zinātnes veidošanā un civiltiesību izpratnes veicināšanā valstī, kā arī ievērojami ieguldījumi Augstākās tiesas Senāta judikatūras attīstībā. Kalvis Torgāns ar savu profesionālo darbību ir stiprinājis tiesas reputāciju sabiedrībā, aktīvi līdzdarbojas likumdošanas procedūrā, piedaloties gan likumprojektu darba grupās, gan Juridiskās komisijas sēdēs. Kalvis Torgāns ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Tiesu sistēmas I pakāpes Goda zīmi, 2011.gadā saņēmis Latvijas Universitātes gada balvu zinātnē, 2013.gadā ir saņēmis Augstākās tiesas Temīdas balvu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Saeimas Juridiskās komisijas locekļi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu piešķirt Kalvim Torgānam Goda tiesneša nosaukumu.".
• 2015_03_05_289-seq9 spokenText "Paldies. “Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Godātie kolēģi! Pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības sadaļu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl divus priekšlikumus izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Rusiņš, Kols, Parādnieks, Bērziņš, Cilinskis, Naudiņš, Šnore, Latkovskis, Rībena un Kursīte-Pakule lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Un šie paši deputāti, tātad Rusiņš, Kols, Parādnieks, Bērziņš, Cilinskis, Naudiņš, Šnore, Latkovskis, Rībena un Kursīte-Pakule, lūdz izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumus un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Nākošais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kalvim Torgānam”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_03_05_289-seq8 spokenText "Labrīt, kolēģi un godātais sēdes vadītāj! Ar 2014.gada 1.janvāri mēs ieviesām jaunu regulējumu, ka komersantam par nekustamo īpašumu, kas ir viņa īpašumā, sākotnēji jāmaksā ir pamatlikme 1,5 procentu apmērā, arī par dzīvojamām platībām. Un tikai tad, ja dzīvojamās platības ir izīrētas, var piemērot likmi 0,2, 0,4 vai 0,6 procenti atkarībā no kadastrālās vērtības. Problēma ir tāda, ka, lai pierādītu šīs dzīvojamās platības izīrēšanu, toreiz, pakļaujoties Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieteikumiem, tika iestrādāta norma, ka vienīgais pierādījums ir reģistrēšana zemesgrāmatā. Šī reģistrēšana zemesgrāmatā ir gana dārga un izmaksā vairāk nekā 100 eiro vai līdz 100 eiro, un tāpēc ir nepieciešams atvieglot šo pierādīšanas kārtību. Tā kā komersants ikdienā strādā ar EDS sistēmu, tad vislabākais veids, kā varētu reģistrēt šādu īres līgumu, ir tieši EDS sistēma. Un to arī paredz šie grozījumi. Tātad gadījumā, ja telpas ir izīrētas, komersants to reģistrē EDS sistēmā, un pašvaldība pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas pēc tam attiecīgi piemēro šo samazināto likmi. Jo problēma ir tāda, ka dēļ šīs sarežģītās un dārgās reģistrācijas komersants, kaut arī ir izīrējis platību, šo starpību starp nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā un samazināto likmi vienkārši uzliek uz īrnieka pleciem. Un otra lieta, kas ir paredzēta ar šiem grozījumiem, ir tāda. Nu, diemžēl mūsu cilvēki dažbrīd radoši pieiet likuma normām, un, ja ir rakstīts, ka platībām jābūt izīrētām, tad varēs piemērot samazināto. Ja viens cilvēks izīrē vairākus dzīvokļus... nu, pat desmitus, līdz ar to tādējādi tiek piemērota šī samazinātā nodokļa likme. Ar šiem grozījumiem mēs izslēgsim tādu iespēju; būs iespēja samazināto likmi piemērot tikai tad, ja tā ir deklarētā adrese vai papildadrese. Un papildadrese ir ar tādu mērķi: ja kāds cilvēks dzīvo reģionā un tā ir viņa pamatadrese, kurā viņš dzīvo, tad Rīgas dzīvoklis, kas tiek izīrēts, skaitīsies kā papildadrese un arī tur varēs piemērot šo samazināto likmi. Mums gan raisījās diskusijas par to, vai pārejas noteikumos ir nepieciešams šo normu piemērot ar 1.jūliju, jo Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešamas nelielas izmaiņas EDS sistēmā. Tā ka iespējams, ka, šo likumprojektu skatot komisijā, mēs pārcelsim to un būs ar 2016.gada 1.janvāri... Bet visādā citādā ziņā aicinu atbalstīt un nodot komisijai. Paldies.".
• 2015_03_05_289-seq7 spokenText "Paldies. “Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica, Ruka un Brīvera iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akc��zes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 24, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Krēsliņa, Dombravas, Kiršteina un Cilinska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vārds deputātam Imantam Parādniekam. Viņš acīmredzot runās “par”.".
• 2015_03_05_289-seq6 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” ir skatāms kontekstā ar citu likumprojektu - “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”. Piedāvāto grozījumu būtība ir tāda, ka autotransporta īpašnieki maksās par to laiku, kad reāli tiek izmantots transportlīdzeklis. Kā tas būtu, ja šis maksājums tiktu ietverts akcīzes nodoklī? Pašlaik tas notiek avansā, maksājot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, turklāt šis maksājums nav atkarīgs no transportlīdzekļa izmantošanas ilguma un biežuma. Tas nav īsti taisnīgi. Tiem, kuri izmanto satiksmes ceļu infrastruktūru lielākā mērā, par to arī būtu jāmaksā vairāk. Cits būtisks aspekts ir tas, ka ceļu un autotransporta nozarēs Baltijas telpa lielā mērā ir vienota. Mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - transportlīdzekļiem nepiemēro transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Līdz ar to mēs vērojam situāciju, ka liela daļa Latvijas transportlīdzekļu ir reģistrēti Lietuvā vai Igaunijā. Tādējādi veidojas netaisnība, ka šie transportlīdzekļu īpašnieki par Latvijas ceļu lietošanu maksā mazāk. Es īpaši gribētu izcelt to, ka, no valstiskā viedokļa, Latvija ir nostādīta neizdevīgākā situācijā nekā kaimiņvalstis, jo mūsu cilvēki maksā par Lietuvas un Igaunijas ceļu izmantošanu, bet kaimiņvalstu iedzīvotāji par Latvijas ceļu izmantošanu to dara mazākā mērā. Pēc Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas ziņām, 2016.gadā ir plānots iekasēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli aptuveni 60 miljonu eiro apmērā. Ja šis nodoklis tiktu atcelts, tad šāda summa būtu kompensējama, palielinot akcīzes nodokli, kā tas ir piedāvāts likumprojektā. Konsultējoties ar ekspertiem, jāsecina, ka akcīzes nodokļa palielinājums benzīnam un gāzei būtu par 2 eirocentiem litrā, dīzeļdegvielai - par 5 eirocentiem litrā. Protams, ir jautājums: kā tas ietekmēs degvielas cenas? No ekonomikas teorijas izriet, ka nodokļa palielinājums sadalīsies starp pircēju un pārdevēju. Tas, cik lielā mērā nodoklis gulsies uz pircēju, ir atkarīgs no pieprasījuma cenu elastības. Pēc avotos atrastiem amerikāņu ekspertu (Molly Espey, Phil Goodwin, Joyce Dargay, Mark Hanly) vērtējumiem, degvielai šī elastība ir aptuveni 0,25. Tas nozīmē, ka pieprasījums ir neelastīgs. Līdz ar to nodoklis gultos galvenokārt uz pircēju. Taču ir pamats domāt, ka Latvijas apstākļos degvielas pieprasījuma cenu elastība ir augstāka, jo, kā jau teicu, Baltijas telpa šajā jomā ir lielā mērā vienota. Tāpēc, lai nodrošinātu Latvijā tirgotās degvielas konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, tirgotājiem būs jāņem uz sevi lielāka nodokļa daļa. Pēc Baltic Export datiem, šobrīd kaimiņvalstīs degvielas tirgotāju peļņa veido mazāku daļu no pārdotās degvielas cenas, nekā tas ir Latvijā. Piedāvātās izmaiņas īpaši labvēlīgas būs trūcīgākajiem iedzīvotājiem reģionos. Reģionālās pensionāru organizācijas īpaši atbalsta to, ka nepieciešams likvidēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Tāpēc aicinu deputātus atbalstīt iesniegto likumprojektu. Paldies.".
• 2015_03_05_289-seq5 spokenText "Paldies. Es aicinu jūs parakstīt svinīgo solījumu! Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ritvara Jansona 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Aicinu deputātu Ritvaru Jansonu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Godātie kolēģi! Saeimas šodienas sēdi turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. To ir iesnieguši deputāti Parādnieks, Krēsliņš, Dombrava, Kiršteins un Cilinskis. Šo likumprojektu Saeimas Prezidijs ierosina nodot... (Starpsaucieni no zāles. Dep. I.Parādnieks: “To parakstījušas citas personas!”) Es atvainojos, man ir sajaukta darba kārtība. Jā, tiešām... Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica, Ruka un Brīvera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Ivaram Brīveram, viņš runās “par”.".
• 2015_03_05_289-seq4 spokenText "Es, Ritvars Jansons, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
• 2015_03_05_289-seq3 spokenText "Paldies. Aicinu Ritvaru Jansonu dot svinīgo solījumu.".
• 2015_03_05_289-seq2 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 12.Saeimas deputāta Andra Vilka iesniegumu, kurā viņš izsaka vēlmi nolikt mandātu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otrās daļas 2.punktu. Nākamais kandidāts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Rīgas vēlēšanu apgabala ir Ritvars Jansons. Komisija ir saņēmusi Ritvara Jansona iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus. Komisija aicina atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
• 2015_03_05_289-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu ieņemt vietas! Lūdzu ieņemt vietas! Es būtu ļoti laimīgs, ja deputāts Bondars arī ieņemtu savu vietu. Tad mēs... Domāju, ka tagad mēs varam sākt Saeimas 2015.gada 5.marta sēdi. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un pārcelt lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”” izskatīšanu pēc darba kārtības otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? (No LRA frakcijas: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Ūja!”) Līdz ar to šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un pārcelt lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”” izskatīšanu pēc darba kārtības otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 6, atturas - 1. Darba kārtība grozīta. Savukārt Juridiskā komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 192/Lp12) izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 5.marta sēdes darba kārtībā un kā pirmo punktu tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Ritvara Jansona 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Gunārs Rusiņš, Rihards Kols, Imants Parādnieks, Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Romāns Naudiņš, Edvīns Šnore, Ilmārs Latkovskis, Inguna Rībena un Janīna Kursīte-Pakule - lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. V.Agešins: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 21, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību. Pirmais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Ritvara Jansona 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2015_02_26_287-seq177 spokenText " Paldies Vilnim Ķirsim no partijas VIENOTĪBA frakcijas. Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! ".
• 2015_02_26_287-seq176 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es gan gribētu atbildēt savam kolēģim no Nacionālās apvienības, kurš, teiksim tā, maldina klausītājus par uzturēšanās atļaujām. Tātad šobrīd nav Saeimā mana priekšlikuma par termiņuzturēšanās atļauju sliekšņa samazināšanu. Es esmu paudis viedokli, ka šeit ir viela pārdomām. Esmu iesniedzis arī priekšlikumu par to, ka Ministru kabinetam risku gadījumā ir tiesības apturēt šo programmu. Bet tātad attiecībā uz šiem sliekšņiem es priekšlikumu atsaucu pirms mēneša un skaidri un gaiši norādīju, ka es uzskatu – ir jāpievērš uzmanība šim jautājumam un tā tālāk. Piedošu savam vēl mazāk pieredzējušajam kolēģim, bet nu tomēr, par to, ko runā, ir jāpārliecinās. Tomēr šodien bija kāds cits ļoti svarīgs jautājums, kas ir arī manis virzīts, – par Rīgas sabiedriskā transporta tarifu noteikšanas nodošanu regulatoram. Paskaidrošu sīkāk šīs idejas būtību: tātad, lai saprastu, kur rodas izdevīgums šai idejai, ir jāsaprot problēma, ar kuru mēs esam saskārušies. Tātad Rīgā ir gan mikroautobusu satiksme, gan regulārā, kas ir trolejbusi, tramvaji un autobusi. Mikroautobusu satiksmē iepriekš šī cena bija 70 centi, un šobrīd tā ir paaugstināta uz 1,15 eiro. Pirms pusotra gada privātais uzņēmums, kurš sniedza šos mikroautobusu pakalpojumus, uzvarēja konkursā un garantēja, ka piecus gadus cena nemainīsies, tātad cilvēki tiks pārvadāti par 70 centiem. Cena varēja mainīties tikai un vienīgi tad, ja ir degvielas cenu kāpums, ja ir inflācija un ja tiek paaugstināti nodokļi. Kā mēs redzam, gada laikā ir noticis tieši pretējais – degvielas cenas ir samazinājušās, inflācija ir bijusi stabila, pat piena produktiem cenas ir kritušās, un nodokļi arī ir samazināti, ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 2 procentiem, tāpat ir arī celts neapliekamais minimums. Tad faktiski ir drīzāk iemesls šo cenu samazināt, nevis celt par 40 procentiem – no 70 centiem uz 1,15 eiro. Ja mēs paskatāmies, cik tas ir skaitļos, ko tad šis privātais uzņēmums iegūs, tad bez papildu izmaksām, bez papildu investīcijām tas iegūst papildu 15 miljonus eiro. Tātad faktiski ar šo lēmumu rīdzinieki ir apzagti... tuvāko gadu laikā tiks apzagti par 15 miljoniem eiro. Un, manuprāt, tas ir absolūti nepieļaujams. Tāpat arī, ja mēs runājam par tramvajiem, trolejbusiem, autobusiem, šeit ir vesela virkne nelietderīgu izdevumu, kas šobrīd ir iekļauti pakalpojuma cenā. Tātad visi šie ziedojumi arodbiedrībai LABA 1,2 miljonu apmērā, visas šīs reklāmas, visi šie nanotehnoloģiskie ūdeņi – tie visi šobrīd ietilpst tarifā. Tāpat šobrīd ietilpst tarifā zaudējumi, kas rodas, pārvadājot, teiksim, “zaķus” jeb bezbiļetniekus, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, šobrīd ir no 15 līdz 25 procentiem Rīgā. Tātad tā ir tā rezerve, uz kuras rēķina regulators varēs noteikt zemāku tarifu, proti, izmetot vienkārši ārā šos nelietderīgos izdevumus. Un ko minēja arī mans kolēģis par šīm te dotācijām, ka “Rīgas satiksmi” dotē 70 procentu apmērā, un, ja regulators regulēs, tad dotācija vairs nebūs iespējama. Tā nav taisnība. Dotācija būs pilnībā iespējama, regulators tikai noteiks viena brauciena pašizmaksu un tālāk jau, kad būs skaidrs, cik ir šī pašizmaksa, tad attiecīgi Rīgas dome varēs pieņemt pēc fakta lēmumu, cik un kurām grupām viņa ir gatava atbalstīt, un joprojām varēs subsidēt... Tā, kā šobrīd, piemēram, notiek invalīdu pārvadāšana, tieši šādā veidā, ka tātad valsts to apmaksā, bet rēķins tiek piestādīts pēc fakta, pēc konkrētā mēnesī pārvadāto invalīdu skaita tiek apmaksāts. Tieši tāpat to var darīt... varēs darīt arī dome šīs idejas ietvaros, un attiecīgi tiem, kuri neietilpst šinī grupā, tiem būs jāmaksā pašiem. Tā ka šis ir pirmais solis tikai šīs idejas realizācijā. Vēl, protams, būs jāgroza arī citi likumi. Vēl ir vesela virkne detaļu, par kurām jāpadomā, bet svarīgi bija šodien pieņemt šo politisko lēmumu, ka mēs nododam šo Rīgas sabiedrisko transportu regulācijai, kas dos tātad... tarifi būs ekonomiski pamatoti, regulators nemitīgi spiedīs domāt, kur vēl var ietaupīt šīs izmaksas, un tā rezultātā cena iedzīvotājiem samazināsies. Manas aplēses rāda, ka tā būs par vienu... tā būs apmēram viena trešdaļa, un mikroautobusu gadījumā tā pat varētu būt 40 procenti. Atgriešanās pie iepriekšējiem 70 centiem. Paldies radioklausītājiem un jaukas brīvdienas! Paldies.".
• 2015_02_26_287-seq175 spokenText "Paldies Platpera kungam no partijas “No sirds Latvijai” frakcijas. Un frakciju viedokļus šodien noslēdz partijas “VIENOTĪBA” frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!".
• 2015_02_26_287-seq174 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi, par kuriem jau runāja frakciju pārstāvji. Un ļoti iepriecinoši, ka daudzos jautājumos bija apskaužama vienprātība balsojumos, atbalstot likumu izskatīšanu komisijās. Tāpēc vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu jautājumos par pedagogu izdienas pensijām un grozījumiem Profesionālās izglītības likumā. Mēs atbalstījām grozījumus Profesionālās izglītības likumā, jo šīs jomas sakārtošana ir ļoti nepieciešama. Un nozaru ekspertu padomju izveidošana ir solis, kas beidzot sperts nodokļu maksātāju naudas lietderīgas tērēšanas virzienā. Plānojot nozares attīstībai nepieciešamo darbaspēku, varam savlaicīgi un mērķtiecīgi ieguldīt tajā valsts līdzekļus, kas pēc tam dos atdevi ekonomikā. Tomēr balsojām pret priekšlikumu ieviest konventus profesionālās izglītības iestādēs, jo uzskatām, ka tā ir jaunas birokrātiskas institūcijas veidošana. Daļu konventam paredzēto funkciju jau pilda nozaru ekspertu padomes. Latvijā nākotnē ir plānots tikai aptuveni 30 profesionālās izglītības iestāžu, kas ir pietiekami mazs skaitlis, lai būtu pārraugāms. Profesionālās izglītības iestāžu dibinātājam, kas lielākajā daļā gadījumos ir Izglītības un zinātnes ministrija, būtu regulāri jāvērtē šo iestāžu direktoru darbība, nevis sava neizdarība jāglābj ar konventa veidošanu. Turklāt netiek sniegti nekādi aprēķini, cik tad galu galā izmaksās šādu konventu darbība. Iznāk, ka valsts maksās algu profesionālās izglītības iestādes direktoram, tai pašā laikā neuzticoties viņa profesionālajām spējām un maksājot vēl papildus konventa locekļiem. Cik darba stundas potenciāli konventa locekļiem būs jāpatērē darbam konventā? Vai plānots pieņemt jaunus darbiniekus ministrijās, kuri strādās konventos? Un galu galā – kurš līdz šim bija atbildīgs par direktora darba regulāru vērtēšanu? Otrs balsojums, par kuru vēlējos informēt, ir par likumprojekta “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums” nodošanu komisijām. Frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “par”, tomēr uzsverot, ka šī likumprojekta normas ir jāattiecina pilnīgi uz visiem pedagogiem. Jo visi pedagogi strādā tiešā kontaktā ar bērniem un ir pakļauti izdegšanas sindroma riskam, kā dēļ vairs nespēj kvalitatīvi strādāt. Ikviens skolotājs ir atbildīgs par izglītojamā dzīvību, veselību un labsajūtu. Ikviena skolotāja darbs prasa neiedomājami lielu emocionālo spriedzi, spēju nepārtraukti noturēt pozitīvu emocionālo gaisotni, rēķinoties ar izglītojamo rīcības neprognozējamību kā pirmskolā, tā sākumskolā, pusaudžu un arī jauniešu vecumā. No ikviena pedagoga sagaida pozitīvu attieksmi, līdzjūtības un cieņas pilnu izturēšanos pret izglītojamo. Šis likumprojekts ir solis, kas sperts pedagogu prestiža celšanas virzienā. Bet, lai izdienas pensiju piešķiršanai būtu redzama ietekme uz pedagogu drošību un līdz ar to arī darba kvalitāti, uz otro lasījumu būtu nepieciešams papildināt šo likumprojektu, paredzot pilnīgi visiem skolotājiem iespēju iegūt izdienas pensiju. Paldies par uzmanību.".
• 2015_02_26_287-seq173 spokenText "Paldies Agešina kungam no partijas SASKAŅA frakcijas. Nākamajam vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!".
• 2015_02_26_287-seq172 spokenText "Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā ir notikušas diskusijas par likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un partiju priekšvēlēšanu laikā noslēgtās vienošanās paredz risināt jautājumu par speciālu pensiju shēmas ieviešanu pedagogiem, un šādas vienošanās tika noslēgtas starp arodbiedrību un vairākiem politiskiem spēkiem. Un tāpēc ir tikai loģiski, ka pēc arodbiedrības ierosinājuma šodien Saeimā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta skolotājiem noteikt tiesības uz izdienas pensiju. Likumprojektā paredzēts, ka no 2016.gada izdienas pensiju varēs saņemt minēto jomu pedagogi, kuri būs sasnieguši 60 gadu vecumu, kuru izdienas stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem un kuri no izdienas pensijas piešķiršanas brīža nestrādās attiecīgajā amatā. Uz izdienas pensiju nebūs tiesību personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Plānots, ka no 2016.gada līdz 2019.gadam izdienas pensijas vidējās izmaksas būs pusmiljons eiro gadā. Un pēc debatēm ar balsu vairākumu likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Tomēr es uzskatu, ka šis regulējums ir jāattiecina uz visiem pedagogiem, jo skolotāja darbs prasa neiedomājami lielu emocionālo spriedzi, darbs skolā notiek tiešā kontaktā ar lielām bērnu grupām, ar vairākiem bērniem, un tas pēc noteikta laika rada izdegšanas sindromu un psihoemocionālo slodzi. Tāpēc, manā skatījumā, jāparedz tiesības uz izdienas pensiju visiem skolotājiem. Un gribētos cerēt, ka šis likumprojekts virzīsies uz priekšu, nevis marinēsies atsevišķu Saeimas komisiju plauktos. Paldies par uzmanību.".
• 2015_02_26_287-seq171 spokenText "Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Un raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2015_02_26_287-seq170 spokenText "Labdien, cienījamie klausītāji! Tik tiešām šī samērā īsā Saeimas sēde ietvēra sevī vairākus diezgan būtiskus jautājumus. Viens no tādiem jautājumiem, kuru varbūt daudzi gaidīja ar neviltotām cerībām, bija jautājums par grozījumiem likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kurš paredz, ka transporta pakalpojumu, sabiedriskā transporta pakalpojumu, tarifi Rīgā tiks noteikti tieši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas aprēķinu rezultātā. Vakar Zaļo un Zemnieku savienībā viesojās sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārstāvji, un mūsu saruna bija samērā gara un ļoti produktīva, un nācās secināt tikai vienu, ka, protams, vēlme samazināt “Rīgas satiksmes” pakalpojumu cenas ir ļoti jauka, bet tā ir vienkārši nerealizējama šādā veidā, jo tie 70 procenti “Rīgas satiksmes” budžeta ir atkarīgi no politiska lēmuma, tātad no Rīgas pilsētas dotācijas. Tad tur nu regulators būs pilnīgi bezspēcīgs, jo tieši Rīgas dome var brīvi manipulēt ar pāris politiskiem lēmumiem. Viens politiskais lēmums, cik no budžeta... Rīgas domes budžeta atvēlēt tātad “Rīgas satiksmei” naudiņu. Otrs, kādām personu grupām piemērot biļešu cenu atlaides. Nu, un ar šiem diviem politiskajiem lēmumiem var iedzīt regulatoru visai lielā bezizejā, jo, raugiet, 30 procenti no budžeta tiek iekasēti tātad par biļetēm. “Rīgas satiksme” var paģērēt: lūdzu, aprēķiniet tātad biļešu cenu, izejot no mūsu ienākumiem, tātad kaut vai bez peļņas, bet atbilstoši izdevumus –ienākumiem. Nu, un tad šis transporta biļešu cenas koridors būs ļoti, ļoti augsts. Un līdz ar to varēs panākt tikai vienu, tātad biļešu cenas pieaugumu vismaz par kādiem 50–60 procentiem. Un tas nu galīgi nav tas, ko mēs vēlamies. Un pēc šīs sarunas ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadību Zaļo un Zemnieku savienība šodien pieņēma lēmumu šajā balsojumā nepiedalīties, jo mēs jau arī, protams, vēlamies, lai biļešu cenas Rīgā būtu pieņemamā līmenī, bet šis pilnīgi noteikti nav tas ceļš, pa kādu varētu nonākt pie šī rezultāta. Tātad jebkurā gadījumā regulatorā ir profesionāli cilvēki, kuri savu lietu zina, un, ja viņi skaidri un gaiši pasaka, ka šis ceļš ir bezceļš, tad nu atliek tomēr mums ticēt, un es aicinu arī jūs ticēt, ka šādā veidā neko jēdzīgu mēs nepanāksim. Tās atkal kārtējās manipulācijas ar skaitļiem, kuru rezultāts atkal ir pilnīgi neprognozējams. Otrs jautājums, kurš bija Zaļo un Zemnieku savienības deputātu rosināts. Tas bija likumprojekts “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”. Šī likuma grozījumi tika nodoti atbildīgajai komisijai tālākam darbam. Nu, tātad, lai uzsāktu un varbūt arī rezultatīvi pabeigtu diskusiju par pedagogu iespēju doties izdienas pensijā pirms pensijas vecuma sagaidīšanas, jo šis pedagogu darbs ir ārkārtīgi psiholoģiski smags. Un, protams, cilvēkam lielos gados ir arī kādreiz diezgan grūti strādāt ar pirmo klašu skolēniem, varbūt arī pusaudžiem, kuru domāšanas veids ir citāds. Un līdz ar to ir jāciena pedagogi un viņu darbs, un ZZS deputāti ļoti, ļoti centīsies panākt to, lai arī pedagogi varētu doties izdienas pensijā pirms pensijas vecuma iestāšanās. Tad trešais jautājums bija par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. It kā svēta lieta – ļaut administratīvo teritoriju, tātad novadu robežas grozīt ar Ministru kabineta lēmumu, nevis ar Saeimas lēmumu kā līdz šim. Nu, Zaļās partijas deputāti tur saskatīja tādu aktuālu centienu lobēt Valmieras pilsētas intereses, iegūt savā īpašumā 118 hektāru zaļojoša, “Latvijas valsts mežiem” piederoša meža, lai šo mežu nocirstu un izbūvētu tur industriālo parku. Zaļās partijas viedoklis: arī iepazīstoties ar situāciju smalki uz vietas, ir redzams, ka turpat blakus Valmieras pierobežā un arī pašā Valmieras teritorijā ir milzīgas platības, kas ir neapbūvētas, kārkliem, krūmiem aizaugušas, ar pussabrukušiem kaut kādiem industriāliem objektiem, kas kādreiz astoņdesmitajos gados ir tur kalpojuši. Un šī teritorija industriālā parka izveidei ir bezgala liela. Šīs iespējas ir bezgala lielas, un nav jālien iekšā Beverīnas novada teritorijā, jāgāž no kājas 118 hektāri zaļojoša meža, kuru lielā mērā arī ir atjaunojuši bērni, pavasara talkās stādot eglītes, priedītes. Šis ir mūsu viedoklis, tāpēc mēs balsojām “par” un arī turpmāk cīnīsimies par saprātīgu risinājumu Valmieras pilsētas attīstībā. Paldies, lai jums veiksmīga nedēļas nogale!".
• 2015_02_26_287-seq169 spokenText "Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. “Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!".
• 2015_02_26_287-seq168 spokenText "Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi, no kuriem vēlos izcelt tieši divus. Pirmkārt, grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kas paredz, ka Rīgas sabiedriskā transporta tarifus turpmāk varētu noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nevis Rīgas dome kā līdz šim. Apzinoties pašreizējās Rīgas domes vadības saimniekošanas stilu, tieši ar šādu priekšlikumu Nacionālā apvienība nāca klajā jau 2013.gadā, taču toreiz tas tika noraidīts. Ja priekšlikums būtu pieņemts pirms diviem gadiem, šodien mēs varētu izvairīties no diskusijām par ekonomiski nepamatotiem tarifiem un, visticamāk, biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā būtu krietni zemākas. Otrkārt, vēlos izcelt grozījumus Latvijas Nacionālās operas likumā, kas paredz, ka turpmāk Latvijas Nacionālā opera juridiski mainīs nosaukumu uz Latvijas Nacionālā opera un balets. Lai arī viedokļi par šo jautājumu Saeimā bija atšķirīgi, vēlos uzsvērt, ka nosaukuma maiņu iniciēja pati opera un baleta trupa to novērtēja ļoti atzinīgi. Protams, jebkura nosaukuma maiņa neizbēgami rada pretrunīgas diskusijas, taču šis jautājums starp iesaistītajām pusēm tika rūpīgi izvērtēts un secināts, ka ieguvumi būs lielāki nekā iespējamie riski. Tādēļ tika lemts par labu nosaukuma maiņai. Tālāk par citām aktualitātēm Saeimā. Joprojām nav rimušās diskusijas par VIENOTĪBAS deputātu Ineša Boķa un Viļņa Ķirša iesniegtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Viss liecina, ka šie grozījumi varētu tikt pieņemti, jo citas partijas jau iepriekš ir izrādījušas gatavību atbalstīt zemāku īpašuma cenu slieksni. Kā redzams, šie divi deputāti ir ignorējuši drošības riskus, kurus skaidri paudusi gan Drošības policija, gan mūsu valsts aizsardzības ministrs, jo līdz pat šim brīdim viņi savus pretvalstiskos priekšlikumus nav atsaukuši. Viņu piedāvājums paredz, ka dažādās Latvijas vietās, piemēram, Valmierā, no kuras nāk abi minētie deputāti, varēs iegādāties līdz pat trim īpašumiem kopsummā par 50 tūkstošiem eiro ar kadastrālo vērtību vismaz 8 tūkstoši eiro un pieprasīt uzturēšanās atļauju. Tātad runa vairs nav par ekskluzīviem īpašumiem, bet vistiešākā mērā tiks skarts tieši tas sektors, kurā šobrīd ir visvairāk darījumu pašiem Latvijas iedzīvotājiem. Īpašuma cenas atkal neadekvāti augs, un, visticamāk, atkārtosies jauns nekustamo īpašumu burbulis. Pāris gadu laikā Latvija būs pilnībā izpārdota. Visur būs nerezidenti, un, sekojot Krimas scenārijam, Krievija varēs nākt aizstāvēt savu tautiešu tiesības. Likumsakarīgi, ka tieši šonedēļ Valsts kontrole paziņoja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem. Lai gan atļauju pieprasītāji nav iemaksājuši likumā noteikto nodokļu summu valsts budžetā, uzturēšanās atļaujas viņiem ir pagarinātas vēl uz pieciem gadiem, un tas ir vēl viens kliedzošs iemesls, lai šo biznesu pēc iespējas ātrāk pārtrauktu. Visbeidzot Nacionālā apvienība vēlas norādīt, ka šobrīd likums neaizliedz vienam trešās valsts pilsonim ar iegūtu uzturēšanās atļauju pārdot savu īpašumu nākamajam trešās valsts pilsonim, kurš arīdzan var pretendēt uz uzturēšanās atļauju sev un savai ģimenei. Tā rezultātā, īpašumu apmainot nez cik reizes, peļņa nonāk nevis valsts budžetā vai pie Latvijas iedzīvotājiem, bet gan uz rokas pirkstiem saskaitāmiem nekustamo īpašumu spekulantiem, ko arī nesen apstiprināja raidījums “Nekā personīga”. Tieši tāpēc Nacionālā apvienība plāno vēl vairāk ierobežot uzturēšanās atļauju tirgošanu, paredzot, ka atļaujas nevarēs iegūt, ja īpašumu iegādājas no cilvēka, kurš pats šādā ceļā ir ieguvis uzturēšanās atļauju. Tas arī būtu būtiskākais. Paldies par uzmanību!".
• 2015_02_26_287-seq167 spokenText "Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!".
• 2015_02_26_287-seq166 spokenText "Labrīt visā Latvijā! Labrīt, godātie radioklausītāji un radioklausītājas! Šodien gan es vairāk gribētu akcentu uzlikt uz tiem jautājumiem, kuri ir tikuši Saeimā pieņemti vēl nesen, tikai pirms divarpus mēnešiem. Un tas ir valsts budžets. Budžets, kuru mēs nodēvējām par nacionālās drošības, nevienlīdzības mazināšanas un ekonomiskās attīstības budžetu. Bet jau šajā nedēļā mēs redzam, ka neviena no šīm trim ļoti skaļi pieteiktajām prioritātēm un tēmām nerealizējas. Nacionālās drošības jautājumos valdība ir paziņojusi, ka situācija Ukrainā spiež izdarīt citus lēmumus attiecībā uz investīcijām mūsu bruņotajos spēkos un mūsu nacionālajā drošībā. Savukārt vakar Krīgera kungs televīzijas raidījumā ļoti skaidri norādīja uz to, ka nevienlīdzības mazināšana, palielinot minimālo algu, nav vis nevienlīdzības mazināšana, bet gan uzņēmēji ir izdomājuši veidu, kā, protams, minimālo algu nepalielināt, bet piemērot citas likmes. Un savukārt ekonomikas ministre šajā nedēļā ir nākusi klajā ar ļoti skaidru ziņu, ka Latvijai ekonomiskais pieaugums jeb izrāviens šogad nebūs tāds, kā bija paredzēts valsts budžetā, bet būs mazāks. Un, protams, nevienam nav ne mazāko šaubu par to, ka pēc būtības nacionālajā drošībā līdzekļi ir jāinvestē. Un tas jau bija skaidrs pagājušā gada novembrī jeb tad, kad skatīja valsts budžetu. Savukārt valdošā koalīcija izvēlējās risinājumu, ka par to var nerunāt, ka par to var nedomāt. Tāpēc tomēr, esot Saeimas amatos un esot Saeimas deputātiem, vajadzētu domāt mazliet tālredzīgāk, ne tikai tā mirkļa izdevīgumam. Un, protams, nacionālā drošība ir viens no tiem jautājumiem, kurš prasa ilgtermiņa pieeju un ilgtermiņa skatījumu. Tieši tāpat par nevienlīdzības mazināšanu. Jau tajā laikā, kad tika skatīti jautājumi par minimālās algas palielināšanu, Latvijas Reģionu apvienība nepārprotami norādīja uz to, ka nevienlīdzību mazina visupirms ar izglītības iespējām cilvēkiem, jo pārsvarā nevienlīdzība rodas no dažādām iespējām un dažādām zināšanām. Un tāpēc tie akcenti, kuri bija jāliek jau tajā laikā, bija izglītības sektorā. Un šodien mēs redzam, ka atkal mēs esam atgriezušies pie tēmām, kas skar tieši izglītību, kas skar gan pedagogu atalgojumu, gan spēju pildīt savus pienākumus, un faktiski pirms diviem mēnešiem pieņemtais budžets neatspoguļo tās nepieciešamības, kādas ir Latvijai. Un par ekonomisko attīstību. Kā jau es minēju, ekonomiskās attīstības temps samazinās, un, samazinoties šim tempam, ir jāpieņem tādi risinājumi, kas tomēr uzlabo to vidi, kurā darbojas uzņēmēji, to vidi, kurā gan Latvijas, gan ārvalstu kapitāls vēlētos darboties Latvijā, paplašinot ekonomisko telpu, bet pēdējie divi mēneši ir parādījuši, ka tas tā nenotiek. Tāpēc šodien es vēlējos akcentēt jeb likt akcentus uz tām sfērām, kuras pēdējos mēnešos ir bijušas it kā medijos pirmajās lapās, bet tajā pašā laikā no pie varas esošo puses uzmanība ir pievērsta neadekvāti, jo tie risinājumi, kuri ir izvēlēti, nerisina pašu būtību. Paldies par uzmanību. Vēlu jums labu nedēļas nogali un, protams, atlikušo ceturtdienu un piektdienu. Visu to labāko!".
• 2015_02_26_287-seq165 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un frakciju viedokļu laikā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi parlamentā šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti. Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!".
• 2015_02_26_287-seq164 spokenText "Šodien nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Ints Dālderis, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Ilmārs Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Rom��ns Mežeckis... ir, Vladimirs Nikonovs un Andris Vilks.".
• 2015_02_26_287-seq163 spokenText "Līdz ar to likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu ir 12.marts, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā ir šā gada 26.martā. Kolēģi, vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža, Meijas, Kūtra un Mežecka jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par profesionālās izglītības iestāžu tīklu un īstenotajām programmām”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks. Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka esam saņēmuši deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība””. Mēs to nodosim ministrei atbildes sniegšanai. Esam saņēmuši deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika jautājumu “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība””, kas ir adresēts šoreiz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam. Nodosim ministram atbildes sniegšanai. Deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika iesniegto jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” nodosim finanšu ministram atbildes sniegšanai. Kolēģi! Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta, un aicinu reģistrēties. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vēlos jūs informēt, ka 21.februārī 45 gadu jubileju svinēja deputāts Andrejs Judins. Sveicam viņu! (Aplausi.) Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
• 2015_02_26_287-seq162 spokenText "Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam - 12.marts, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - 26.martā.".
• 2015_02_26_287-seq161 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 7, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.".
• 2015_02_26_287-seq159 spokenText "Paldies. Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 7, atturas - 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Komisija ir lūgusi atbalstīt arī pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Māri! Pasaki to!”) Lūdzu zvanu!".
• 2015_02_26_287-seq158 spokenText "Cienījamais Prezidij! Deputāti! Es jau iepriekš laikam izstāstīju gan iemeslus, gan arī likumprojekta būtību. Vēlreiz dažos vārdos atkārtošu, ka ir noteikts, ka nenozīmīgus grozījumus, kas nav redzami samazinātā kartē, veic Ministru kabinets, bet tos grozījumus, kuri aptver jau veselu teritoriju, veic Saeima. Komisija nolēma lūgt jūs apstiprināt likumprojekta steidzamību un apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 2015_02_26_287-seq157 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.marts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.".
• 2015_02_26_287-seq156 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.marts. Paldies.".
• 2015_02_26_287-seq155 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2015_02_26_287-seq154 spokenText "Godātie kolēģi! Esam sākuši darbu pie likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Likumprojekts paredz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma normu aktualizēšanu atbilstoši izmaiņām praksē, kā arī likuma salāgošanu ar grozījumiem Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kā arī grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likumā. Tāpat likumā paredzēts arī jauns pants par kuģošanas līdzekļu satiksmi Latvijas iekšējos ūdeņos, kā arī ļoti svarīgs pants... pants, kas būtu svarīgs pašvaldībām. Ir runa par pieaugošo kuģošanas intensitāti Latvijas iekšējos ūdeņos, komersantiem piedāvājot pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus. Projektā ir paredzētas tiesības pašvaldībām noteikt papildu nosacījumus, izdodot pašvaldību saistošos noteikumus attiecībā uz kuģošanas līdzekļu satiksmi. Ir vairāki priekšlikumi... ne priekšlikumi, bet izmaiņas šajā likumā. Tātad šīs ir aktuālākās. Un esam sākuši darbu pie tām. Un lūgums deputātiem atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu.".
• 2015_02_26_287-seq153 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.marts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.".
• 2015_02_26_287-seq152 spokenText "Šā gada 9.marts.".
• 2015_02_26_287-seq151 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2015_02_26_287-seq150 spokenText "Līdz ar to visi 36 priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” otrajā lasījumā.".
• 2015_02_26_287-seq148 spokenText "Un 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datuma izslēgšanu no likumprojekta. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2015_02_26_287-seq146 spokenText "35. - deputāta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.".
• 2015_02_26_287-seq142 spokenText "33. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2015_02_26_287-seq138 spokenText "31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq290 spokenText "31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_05_02-seq84 spokenText "31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_17-seq294 spokenText "31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_11_01-seq290 spokenText "31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2009_10_22-seq94 spokenText "31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2015_02_26_287-seq134 spokenText "29. - deputāta Dāldera priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".

• first
• previous
• next