Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_03_26_292-seq87 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq86 spokenText "Arī 20. - šo pašu deputātu iesniegts priekšlikums - komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Viļums: “Balsojam!”)".
- 2015_03_26_292-seq85 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq84 spokenText "19. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsojam!”)".
- 2015_03_26_292-seq83 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq82 spokenText "18. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Balsojam!”)".
- 2015_03_26_292-seq80 spokenText "17. - deputāta Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq79 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq78 spokenText "16. - deputāta Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts. (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”)".
- 2015_03_26_292-seq77 spokenText "Deputāti piekrīt (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”)... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, atturas - nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq76 spokenText "15. - deputāta Šadurska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq74 spokenText "Kolēģi! Šis mans priekšlikums ir saistīts ar manu iepriekšējo priekšlikumu, kurš netika atbalstīts. Līdz ar to šim priekšlikumam vairs nav jēgas, un es to atsaucu.".
- 2015_03_26_292-seq72 spokenText "Arī 14. - deputāta Zariņa priekšlikums - ir saistīts ar to pašu. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq70 spokenText "Godātie kolēģi! 3. - deputāta Kiršteina priekšlikums - ir saistīts jau ar iepriekš runāto. Proti, ir runa par trīs vai piecu gadu termiņu. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2015_03_26_292-seq69 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - 1. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq68 spokenText "Godātie kolēģi! Likuma 6.pants, kurš sastāv no vairākām daļām un par kuru ir runa likumprojekta 12., 15., 16.priekšlikumā, kā arī priekšlikumos par pārejas noteikumiem - 25. un 26.priekšlikumā -, ir iznācis pietiekami sarežģīts. Ja mēs runājam par trīs gadu ilgu labvēlības režīmu, uzsākot uzņēmējdarbību mikrouzņēmumu režīmā, tad bija ļoti svarīgi likumā noteikt, ka tie tiešām ir reāli trīs gadi. Nevis tā, ka trīs gadus strādā uzņēmums A, pēc tam trīs gadus - uzņēmums B, pēc tam - C, kamēr iziets viss alfabēts, un tā tālāk. Līdz ar to bija nepieciešama šī norma, kas ir 6.panta pirmās daļas 3.punktā, par to, ka šie trīs gadi tiek noteikti precīzi fiziskajai, nevis juridiskajai personai. Savukārt, par pirmo un otro daļu runājot, jāteic: jā, tiešām, ievērojot pārejas noteikumu normas, spēkā būs vai nu viena, vai otra no šīm daļām. Un tas tiešām ir saistīts ar grozījumu izdarīšanu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kurus mēs ceram sagaidīt apmēram septembrī no valdības, lai Saeima tos varētu pieņemt līdz nākamā gada sākumam. Kāpēc tas ir cits likums? Strādājot pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma, mēs konstatējām, ka vidēji... ka mikrouzņēmumā nodarbināts darbinieks savas darba dzīves laikā, ja viņam nav citu sociālo iemaksu kā tikai atskaitījumi no mikrouzņēmumu nodokļa iemaksām, nopelna pensiju, kas ir apmēram 40 eiro vai nedaudz lielāka... 40 eiro pensiju! Mēs saprotam - ar to izdzīvot nav iespējams. Un, ja šobrīd mūsu sociālās apdrošināšanas sistēma nosaka riskus... nosauc riskus, pret kuriem strādājošie tiek apdrošināti, bet nenosaka atlīdzības limitus, tad tā ir zināmā mērā fikcija. Tāpēc doma par to, ka ir jānosaka arī šie apdrošināšanas limiti - un tas ir likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” uzdevums! -, radās, strādājot pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma, bet patiesībā tas attiecas uz absolūti jebkuru uzņēmumu, kurš maksā saviem darbiniekiem tādu atalgojumu, kas ir mazāks par valstī noteikto minimālo algu. Tāpēc šis ierosinājums par grozījumu izdarīšanu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir ārkārt��gi būtisks. Un tāpēc... Diemžēl, jā, šī likuma konstrukcija ir iznākusi pietiekami sarežģīta, bet vienkāršāku variantu komisijai atrast neizdevās. Tāpēc es aicinu atbalstīt 12.priekšlikumu.".
- 2015_03_26_292-seq66 spokenText "Cienījamie deputāti! Frakcija SASKAŅA iestājas par to, lai 9 procentu likme mikrouzņēmumu nodoklim būtu noteikta visiem mikrouzņēmumiem neatkarīgi no to gada apgrozījuma. Latvijas iekšzemes konjunktūras īpatnība joprojām ir zems investīciju apjoms. Tas neveicina lielu ražotņu izveidošanu, tas nerada pietiekamu jauno darba vietu skaitu, kurš joprojām ir mazāks, nekā tas ir bijis pirms krīzes sākšanās 2008.gada augustā. Šādos apstākļos ir svarīgi nodarbināt tos iespējamos algotos darbiniekus, kuri nerod savu darba devēju, un ar minimālām administratīvām prasībām ļaut viņiem pašnodarbināties, līdz ar to palielinot viņu pirktspēju, kas savukārt radīs papildu pieprasījumu tirgū un motivēs tirgus atdzīvināšanu, ekonomikas attīstību. Uzskatām, ka šādos apstākļos mikrouzņēmuma statusa saglabāšanas termiņam vēl ilgi vajadzētu būt neierobežotam. Pirmajā lasījumā pieņemtās normas ir solis pareizajā virzienā, tāpēc SASKAŅA tās atbalstīja. Savukārt deputāta Šadurska 12., 15., 25., kā arī 26.priekšlikuma konstrukcija, ko atbalstīja komisija, apdraud pirmajā lasījumā pieņemtās kārtības saglabāšanu un padara to atkarīgu no grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Mēs uzskatām atsauci uz nepieciešamo sociālās apdrošināšanas palielinājumu par nepārliecinošu. Paketē līdz ar skatāmo likumprojektu vajadzēja būt iesniegtam attiecīgam likumprojektam par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tagad deputātiem nav iespējas ar to iepazīties. Vēl vairāk! Ir norādījumi, ka algotu darbinieku sociālā apdrošināšana tiks vēl vairāk nodrošināta uz viņu pašu rēķina, lai gan valstī jau sen ir nobriedusi progresivitātes principa ieviešana aplikšanā ar nodokļiem. Tieši progresīvais nodoklis nodrošinās budžeta ieņēmumu krasu palielināšanu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, ievērojamu tirgus pieprasījuma palielinājumu un līdz ar to motivēs investīcijas un ļaus nolikt malā Eiropas Savienības ekonomiskos kruķus, uz kuriem pieradušas paļauties visas iepriekšējās valdības. 12. un 15.priekšlikumu frakcija SASKAŅA neatbalstīs.".
- 2015_03_26_292-seq64 spokenText "12. - deputāta Šadurska priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq63 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 43, atturas - 4. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq62 spokenText "Jā. Godātie kolēģi! Komisija diskutēja par šo priekšlikumu, kas ir identisks ar iepriekšējo priekšlikumu - Kiršteina kunga priekšlikumu. Un komisijas vairākums sliecās domāt, ka, ja pirmos trīs gadus uzņēmumam ir 9 procentu režīms un uzņēmums attīstās, tad droši vien turpmākos gadus, ja šī attīstība ir bijusi sekmīga, tas var maksāt 12 procentu nodokli, jo 9 un 12 procenti - tā nav tik liela atšķirība, kāda būtu tad, ja uzreiz pārietu uz vispārējo nodokļa režīmu. Un komisijas vairākums sliecās domāt, ka šis trīs gadu termiņš ir pietiekams šim pilnībā atvieglotajam nodokļa režīmam.".
- 2015_03_26_292-seq60 spokenText "Kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - noteikt šo režīmu nevis uz trim, bet uz pieciem gadiem. Kādēļ? Es paskaidrošu. Tie no jums, kas ir bijuši saistīti ar uzņēmējdarbību, zina, ka trīs gadi ir pārāk īss termiņš, lai varētu jēdzīgi savu biznesu uzsākt un novest līdz kaut kādam stabilam līmenim. Un, raugiet, ko mēs darām ar šādu likumprojektu? Ar esošo piedāvājumu tātad mēs paredzam šos trīs gadus, mēs nedodam uzņēmējam pietiekoši ilgu laiku jeb termiņu, lai viņš varētu savu biznesu kārtīgi attīstīt un daudzmaz to stabilizēt. To uzskatāmi parāda arī statistika: četri no pieciem uzņēmumiem, kas bankrotē, bankrotē tieši pirmajos piecos gados. Tāpēc mans priekšlikums būtu noteikt, ka šis termiņš ir pieci gadi. Kāds būs šāda priekšlikuma pozitīvais efekts? Pirmām kārtām tas veicinās uzņēmējdarbības attīstību. Bet galvenais: es domāju, ka ir svarīgi valsts budžetam, ka tas palielinās budžeta ieņēmumus, jo, ja uzņēmējam būs tiesības... ja tam cilvēkam, kas sāk uzņēmējdarbību, būs iespēja attīstīt savu biznesu un nostabilizēt to, tad viņš būs ieinteresēts to turpināt. Un, ja viņam būs pietiekoši garš laika periods, tad viņš būs pēc tam spējīgs pāriet uz šo klasisko nodokļu maksāšanas shēmu. Savukārt, ja tas periods būs pārāk īss un viņš nevarēs nostiprināties, tad tas, ko viņš darīs, - viņš visdrīzāk izvēlēsies atkal kārtējos nodokļu optimizācijas paņēmienus vai arī pāries ēnu ekonomikā. Lai to novērstu, mans aicinājums būtu atbalstīt šo priekšlikumu, ka šo termiņu mēs mainām no trim uz pieciem gadiem. No tā iegūtu visi: gan uzņēmēji, gan valsts budžets, gan mēs, kas būsim pieņēmuši kārtīgu, saprātīgu likumu. Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq58 spokenText "11. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq369 spokenText "11. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_05_24-seq42 spokenText "11. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq56 spokenText "10. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.".
- 2015_03_26_292-seq54 spokenText "9. - deputātes Sudrabas priekšlikums - ir cieši saistīts ar 5.priekšlikumu. Komisijā neguva atbalstu.".
- 2015_03_26_292-seq52 spokenText "8. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq51 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 2. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq50 spokenText "Godātie kolēģi! 7. - šo pašu minēto deputātu iesniegts priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (No zāles dep. J.Viļums: “Balsot!”)".
- 2015_03_26_292-seq49 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma un citu deputātu iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 35, atturas - 10. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq48 spokenText "6. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (No zāles dep. J.Viļums: “Balsot!”)".
- 2015_03_26_292-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Ingunas Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 36, atturas - 9. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq46 spokenText "Jā, godātie kolēģi, viena skaitliska piebilde. Protams, var diskutēt par 7 vai par 15 tūkstošiem, bet ņemsim vērā to, ka mūsu doma par 9 procentu likmi ir tāda, ka tai ir atpakaļejošs spēks, proti, no šī gada 1.janvāra. Un tāpēc mēs esam pagājušajā sēdē izdarījuši grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un atlikuši atskaišu iesniegšanas un nodokļu nomaksas termiņus par šī gada pirmo ceturksni. Un viena problēma, kas bija jārisina komisijai sadarbībā ar valdību, bija meklēt 7 miljonus eiro šī gada budžetā, lai nosegtu šo likmju starpību... likmju starpības radīto deficītu budžetā. Valdība šos līdzekļus ir atradusi, bet, ja tiktu atbalstīts Sudrabas kundzes priekšlikums, tad valdībai būtu vēl jāmaksā, es tā minēšu... būtu jāmeklē vēl apmēram 7 miljoni eiro. Līdz ar to tā būtu diezgan nopietna fiskālā problēma, ņemot vērā vēl valdības protokollēmumu, ka turpmākie piešķīrumi no budžeta programmas neparedzētiem izdevumiem ir jāatrod atbildīgo ministriju budžetu ietvaros. Tātad šī priekšlikuma atbalstīšana nozīmētu to, ka Ekonomikas ministrijai savā budžetā ir jāatrod vēl apmēram 7 miljoni eiro, ko, es domāju, šai ministrijai būtu diezgan grūti izdarīt. Komisija tāpēc nav atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2015_03_26_292-seq44 spokenText "Labdien, kolēģi! Runāšu pavisam īsi. Es domāju, ka interesei ir jābūt tādai, lai katrs, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, pats būtu spējīgs gūt ienākumus, kā arī būtu motivēts to darīt, jo valsts interesēs noteikti nav saņemt maksimāli vairāk pabalsta saņēmēju. Noteikti valsts interesēs ir, lai valstī būtu maksimāli vairāk cilvēku, kuri spējīgi paši gūt ienākumus. Un ne tikai gūt ienākumus, bet arī būtu ieinteresēti maksāt no šiem ienākumiem nodokļus. Un tāpēc, ja jūs pavērtēsiet... Ja gada apgrozījuma summa ir 7 tūkstoši eiro, tad kāds ir mēneša ienākums cilvēkam, ja turklāt no šī ienākuma viņam vienlaikus ir vēl jānomaksā nodokļi un jāveido kaut kāds sociālais uzkrājums? Un šajā apgrozījumā ietilpst arī izdevumi, kas ir saistīti ar savas uzņēmējdarbības veikšanu! Tāpēc ir nepieciešams izveidot tādu šo mazo uzņēmēju slāni, kuri ir spējīgi, ieinteresēti paši par sevi rūpēties. Paceļot šāda apgrozījuma griestus vismaz līdz 15 tūkstošiem eiro, nozīmētu, ka cilvēki būs sociāli atbildīgi. Viņiem no šī ienākuma būs arī iespēja veidot sev sociālo nodrošinājumu. Jo ar 7 tūkstošiem eiro gadā... es nestādos priekšā, par kādu nākotni... kādu nākotni mēs šiem cilvēkiem novēlam. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai motivētu cilvēkus maksāt nodokļus un iziet ārā no pabalstu saņēmēju loka. Pateicos.".
- 2015_03_26_292-seq42 spokenText "5. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq40 spokenText "4. - deputāta Upenieka priekšlikums, kas tika plaši izdiskutēts komisijas sēdē. Komisija nonāca pie secinājuma, ka ir atradusi citu risinājumu problēmai, tāpēc priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq37 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq36 spokenText "Godātie kolēģi, 2. - deputāta Šadurska priekšlikums, kas ir saistīts ar 1.priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq35 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 1. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq34 spokenText "Nē, paldies! Tik vien, ka aicinu atbalstīt.".
- 2015_03_26_292-seq33 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Šadurska kungs, vai jums komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2015_03_26_292-seq32 spokenText "(No zāles dep. A.Loskutovs: “Anekdoti!”) Kolēģi! Es saprotu, kāds ir mērķis, kura dēļ šādu priekšlikumu ir piedāvāts pieņemt šinī likumprojektā. Bet vai tas praktiski, reāli strādās? Vai jūs tiešām domājat, ka jūs ar to sasniegsiet savu mērķi? Vai jūs tiešām domājat, ka būs kādas problēmas tam uzņēmējam, kurš vēlēsies šo mikrouzņēmumu nodokļa likmi izmantot nodokļu optimizācijai, un ka būs problēmas diversificēt kaut kādā veidā savu darbību, lai pateiktu, ka viņš tur iekļausies...? Un beigās tas pārvērtīsies par tādu pilnīgi bezjēdzīgu pasākumu, kad Ministru kabinets vienā laidā mainīs šīs uzņēmējdarbības nozares, kuras var kvalificēties šim mikrouzņēmumu nodoklim, un uzņēmēji, kuri vēlēsies, teiksim tā, būt ne pārāk godīgi pret valsti, visu laiku pielāgosies šiem apstākļiem. Rezultātā tas būs pilnīgi bezjēdzīgs pasākums, lai kaut kādā veidā izbēgtu no šīs nodokļu optimizācijas. Savukārt tiem, kuri vēlas strādāt godīgi, tas radīs papildu riskus un neskaidrību par to, kādā tad īsti nozarē viņi drīkst strādāt un vai tiešām šī nozare saņems tādu nodokļu režīmu, ar kādu viņi būs rēķinājušies. Šādiem grozījumiem nav jēgas. Es aicinu to neatbalstīt, vēl jo vairāk to neatstāt valdības kompetencē. Ja mēs gribam definēt šīs nozares, tad liekam tās likumā. Bet nekādā ziņā to nedrīkst atstāt valdības kompetencē. Tas būs vienkārši papildu risks un padarīs vispār šo mikrouzņēmumu nodokļa ideju par bezjēdzīgu. Es aicinu neatbalstīt.".
- 2015_03_26_292-seq30 spokenText "Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! 1.priekšlikumā absolūti nav skaidrs priekšrokas noteikšanas tiesiskais pamats mikrouzņēmumu nozaru atlasē. Godātais deputāts Šadurskis bieži vien atsaucas uz tirgus konkurences autoritāti, kurai vienīgajai ir jānosaka, kur ir un kur nav sabiedrības pieprasījuma. Bet kāpēc tagad valstij tiek uzdots reglamentēt mikrouzņēmumu dibināšanas nozares, nevis ļaut tirgum pašam atlasīt, kur būs un kur nebūs izveidojušies mikrouzņēmumi? Mikrouzņēmuma institūcija tika ieviesta likumdošanā, lai palīdzētu tiem, kas zaudējuši darbu, stāties jaunā darbā un līdz ar to nodrošināt sev ienākumus, strādājot samērīgi saviem spēkiem un gūstot minimāli nepieciešamos ieņēmumus sava darbaspēka atražošanai. Ja bezdarbnieks var atrast darbu, dibinot mikrouzņēmumu, tad kāpēc vajag ierobežot nozaru loku? Ja palīdzam pankūku cepējam, tad kāpēc nevaram palīdzēt juristam, kurš zaudējis darbu juridiskajā birojā, bet grib turpināt darbu kā mikrouzņēmējs? 1. un 2.priekšlikums cilvēkiem, kuri nokļuvuši līdzīgos nelabvēlīgos apstākļos, rada atšķirīgas iespējas. Tas nav pieņemami! Tāpēc es aicinu balsot “pret” 1. un 2.priekšlikumu.".
- 2015_03_26_292-seq28 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Stepaņenko kundze debatēja... jā, faktiski 1. un 2.priekšlikums ir saistīti, viņa vairāk gan runāja par 2.priekšlikumu. Es domāju, ka citētie fragmenti no Satversmes tiesas sprieduma šeit ir mazliet nevietā, bet zināma taisnība Stepaņenko kundzei varētu būt, un arī mēs komisijā esam par to runājuši, ka komisijai uz trešo lasījumu vajadzētu sagatavot precīzāku redakciju un precīzāku deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus. Bet, runājot par varas dalīšanas principu un diviem Satversmes pantiem, ko Stepaņenko kundze pieminēja, tas, man liekas, ir nedaudz pārspīlēti. Atcerēsimies to, ka mums valstī pastāv vispārējais darba nodokļu režīms, un mikrouzņēmumu nodoklis ir ļoti būtisks šī režīma atvieglojums un vienkāršojums, tāpēc doma par to, ka ikvienam uzņēmumam, kurš atbilst mikrouzņēmuma darbības kritērijiem, šis režīms teju automātiski pienāktos, ir stipri pārspīlēts. Tajā laikā, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums tika izstrādāts un nodots Saeimai darbam, aprēķini liecināja par to, ka tad, ja šādā režīmā strādāt pārietu apmēram 5 procenti no tiem uzņēmumiem, kuri atbilst šiem kritērijiem... privātajā sektorā strādājošie, tad valsts sociālās apdrošināšanas sistēma to varētu absorbēt un mēs varētu nodrošināt mūsu, tai skaitā pensiju, sistēmas ilgtspēju. Šobrīd, kad mēs redzam, ka apmēram 20 procenti no privātā sektora uzņēmumiem jau pāriet mikrouzņēmuma statusā, sociālās apdrošināšanas sistēma to absorb��t nespēj. Un, ja mēs skatāmies uz mikrouzņēmumu struktūru, tad redzam, ka viena daļa no tiem tiešām atbilst likumdevēja sākotnējai iecerei, bet viena daļa ir izvēlējušies šo režīmu tīrai nodokļu optimizācijai. Ja mēs skatāmies uz tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, taksometru kompānijas, kur katrs taksometrs ir mikrouzņēmums, un ja mēs skatāmies uz mazumtirdzniecības ķēdēm, kur katrs kiosks ir mikrouzņēmums, tad mēs skaidri redzam, ka tas nav nedz uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta instruments, nedz arī kas cits kā tikai un vienīgi nodokļu optimizācijas shēma. Un tāpēc ir tikai loģiski, ka likumdevējs uzdod Ministru kabinetam izstrādāt papildu regulējumu, nosakot to jomu sarakstu, kurās mikrouzņēmumam nevajadzētu darboties. Kāpēc mēs esam izvēlējušies šo ceļu - nevis noteikt to likumā, bet deleģēt Ministru kabinetam? Tāpēc, ka Ministru kabineta noteikumi ir daudz elastīgāki. Mainoties mūsu tautsaimniecības struktūrai, rodoties jaunām jomām, tas būtu neiedomājami, ka katras NACE klasifikatora izmaiņas gadījumā mums būtu jāatver likums un jāstrādā jau ar likuma normām. Tāpēc, saskaņojot ar juristiem un sociālajiem partneriem, tika izvēlēts šis ceļš - deleģēt to Ministru kabinetam. Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.".
- 2015_03_26_292-seq27 spokenText "Debates, es atgādinu, notiek par 1. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.".
- 2015_03_26_292-seq26 spokenText "Godājamie Saeimas deputāti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Vēlos izteikt savas kā juristes domas par deputāta Kārļa Šadurska sagatavoto un atbildīgās komisijas akceptēto priekšlikumu par likuma 2.pantu. Tiek ierosināts papildināt likuma 2.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli.” Iebilstu pret 2.panta 1.1 daļas šādu redakciju. Kāpēc? Latvijas Republikas Satversmes 64.pants vērtējams kopsakarā ar Satversmes 1.pantu, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. “No šā panta izriet vairāki tiesiskas valsts principi, tostarp arī valsts varas dalīšanas princips. Varas dalīšanas mērķis ir personas tiesību un brīvību nodrošināšana, lai nepieļautu demokrātiskas, tiesiskas valsts modeļa aizstāšanu ar autoritāru režīmu vai vienas personas patvaldību. Līdz ar to varas dalīšanas principa būtība ir politiskās ietekmes uz valsts un sabiedrības dzīvi sadalīšana un varas īstenošanas metožu mērenības nodrošināšana. Šis princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko īsteno neatkarīgas un autonomas institūcijas. Tas garantē līdzsvaru, savstarpēju kontroli un veicina varas mērenību.” (Es nupat citēju Satversmes tiesas 1999.gada 1.oktobra sprieduma lietā Nr.0305(99) secinājumu daļas 1.punktu.) “Valsts varas institūciju kompetenču sadalījums kā Satversmē noteiktā varas dalīšanas principa pamats ir iedzīvināts Satversmes institucionālās daļas normās.” (Atsaucos uz Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2006-12-01 6.2.punktu.) Saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Latvijā Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis speciālu deleģējumu šāda akta izdošanai un noteicis izpildvaras kompetences robežas. Speciālā pilnvarojuma deleģējuma nosacījumi vispārīgi ir reglamentēti Ministru kabineta iekārtas likuma 31.pantā. Nosacījums, ka likumā ir jābūt gan tieši ietvertam pilnvarojumam izdot noteikumus, gan norādītiem šo noteikumu galvenajiem virzieniem, izriet no prasības, ka likumdevējs pats izšķirtu tikai svarīgākos sabiedrības dzīves jautājumus. Un Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka pārvaldes kārtībā Ministru kabinets var izdot vienīgi likumam pakārtotus normatīvos aktus, tātad noteikumiem ir jāatbilst likumam. Noteikumus izdod, lai palīdzētu īstenot likumus, un to panāk, noteikumos konkretizējot likuma normas. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai. Tātad uz speciālā deleģējuma pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi veido to normatīvo aktu daļu, kura radusies nevis likuma izstrādes, bet tā izpildes ceļā. Šo noteikumu saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments. Un atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu varētu veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz īpašu likumdevēja pilnvarojumu. Nobeigumā jums atgādināšu, ka Satversmes tiesas likuma 32.panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām. Tas nozīmē, ka Šadurska kunga iesniegtie un komisijas atbalstītie grozījumi ir pretrunā ne vien ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, bet arī ar attiecīgās tiesību normas interpretāciju Satversmes tiesas 2005.gada 24.novembra un 2007.gada 9.oktobra spriedumos. Tātad likumprojekta 2.pants ir klajā pretrunā ar valsts varas dalīšanas principu, kas izriet no Satversmes 1.panta un 64.panta, kā arī ietver tādus ierobežojumus, kurus aizliedz noteikt Satversmes 116.pants. Man ir personisks lūgums: ja tomēr šodien tiek atbalstīta 2.panta 1.1 daļas redakcija, lūdzu atbildīgajai komisijai sagatavot uz trešo lasījumu argumentāciju par jaunu uzņēmējdarbības veidu atbilstību gan Satversmē garantētajām pamattiesībām, gan Latvijas starptautiskajām saistībām. Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq24 spokenText "Godātie kolēģi! Komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi 27 priekšlikumus un sagatavojusi likumprojekta redakciju otrajam lasījumam. Aicinu jūs pievērst uzmanību šiem priekšlikumiem. 1. ir deputāta Šadurska priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_03_26_292-seq22 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir sagatavots tik kvalitatīvs, ka ne uz otro, ne tagad uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_03_26_292-seq21 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_03_26_292-seq20 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_01_30(23)-seq28 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_10_28-seq396 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_05_20-seq221 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2008_11_13-seq248 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2008_04_24-seq343 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_03_26_292-seq19 spokenText "Dolgopolova kungs vēlējās pieteikties debatēs? (Starpsaucieni no zāles. Dep. S.Dolgopolovs: “Es nokavēju nospiest pogu!”; dep. J.Urbanovičs: “Ko lai dara? - nekā!”) Bet deputāti jau atbalstīja šo priekšlikumu, jūs par vēlu pieteicāties debatēs.".
- 2015_03_26_292-seq18 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2015_02_19_286-seq17 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2013_06_06-seq61 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2012_12_20-seq704 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2010_06_03-seq334 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2009_05_14-seq234 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2008_11_20-seq183 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2007_06_14-seq38 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2006_03_16-seq187 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2006_03_09-seq187 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2004_03_24-seq102 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2003_10_15_a-seq40 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2003_09_25-seq249 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2003_09_25-seq80 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2003_07_08_as-seq336 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2003_03_20-seq160 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2001_11_08-seq315 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2001_11_08-seq92 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2001_11_08-seq86 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2015_03_26_292-seq16 spokenText "Labrīt, kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums no deputāta Dāldera, un tas ir atbalstīts komisijā.".
- 2015_03_26_292-seq15 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 1. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq14 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq12 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē kārtību, kādā var notikt robežu grozīšana. Komisija to atbalstīja.".
- 2015_03_26_292-seq10 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu likumprojekts ir saņēmis divus priekšlikumus. 1. - deputāta Dombravas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.".
- 2015_03_26_292-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
- 2015_03_26_292-seq8 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ilondu Stepanovu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli.".
- 2015_03_26_292-seq7 spokenText "Tātad ir priekšlikums nodot... (Starpsauciens: “Priekš kam?”) ...nodot Juridiskajai komisijai un noteikt par līdzatbildīgo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. (Starpsaucieni: “Kāpēc? Kāpēc?” - “Pareizs jautājums!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret nodošanu? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir līdzatbildīgā komisija. Citu priekšlikumu šobrīd nav. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ko iesnieguši deputāti Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Augusts Brigmanis, Kārlis Šadurskis un citi, nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņēmis deputāta Māra Kučinska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25. un 26.martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs arī tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq6 spokenText "Ja deputāti ir atbalstījuši minētā likumprojekta nodošanu komisijām, tad man būtu lūgums par līdzatbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.".
- 2015_03_26_292-seq5 spokenText "Es lūdzu atslēgt mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam! Lūdzu, izslēdziet mikrofonu! Mēs respektējam Saeimas kārtības rulli un strādājam atbilstoši Saeimas kārtības rullim. (Zālē troksnis.) Tātad turpinām Saeimas sēdi. Turpinām Saeimas sēdi! Vai deputāti... (Starpsaucieni.) Paldies. Vai godātie kolēģi... Vai kāds iebilst pret likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai? Tātad iebildumu nav. Neviens... Vai deputāti lūdz balsojumu? Nē. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!".
- 2015_03_26_292-seq4 spokenText "Jā. Tātad, lai šajā valstī tiktu pie vārda, ir jāsāk jau melot. Labrīt! Tātad (Zālē troksnis, starpsaucieni.)... Jā, jā, Orlova kungs... Kārtības rullis... Labrīt! Labrīt, kolēģi! Labrīt, priekšsēdētājas kundze! Klementjeva kungs! Kūtra kungs! Labrīt! Dāmas un kungi! Vēlos pievērst jūsu uzmanību... Viņķeles kundze, labrīt! Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka šī lieta, par ko runāja Baloža kungs, ir ļoti svarīga Saeimas prestižam. Un nav ko tagad te muldēt pa vidu, Zariņa kungs! (Dep. L.Čigāne: “Nesarunāties ar zāli!”; dep. I.Parādnieks: “Izlasi Kārtības rulli! Artus, neapkauno sevi!”) Bet runa ir par to, ka mums ir jāatbalsta - mums ir jāatbalsta! - šie grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, jo... Es jums varu pačukstēt mikrofonā... kameras, kas filmē, tiešraide, kas notiek... ka šie secinājumi jau ir graujoši... (Troksnis, starpsaucieni.)".
- 2015_03_26_292-seq3 spokenText "Paldies. Artus... Man ir jautājums Kaimiņa kungam - vai jūs runāsiet “pret”? (Dep. A.Kaimiņa starpsauciens: “Es runāšu “par”.” Zālē smiekli.) Nē (Dep. A.Loskutovs aplaudē.), jūs varat runāt tikai “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai. Tātad jūs runāsiet “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. (Dep. A.Kaimiņa starpsauciens: “Nē, nē, nē!”) Tad jums nav tiesību runāt. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim viens deputāts var runāt “par”, viens deputāts - “pret”. (Zālē troksnis.) Tātad turpinām Saeimas sēdi. Ja jūs nerunājat... (A.Kaimiņš: “Man ir, ko teikt par šo te...”) Mums ir Saeimas kārtības rullis, pēc kura mēs strādājam. (Dep. A.Kaimiņš: “Man nav tiesību runāt?! Jūs man aizliedzat runāt?! Es runāšu “pret”!”) Labi, tad... tātad... Tad jūs runāsiet “pret”. (Starpsaucieni: “Ai, ai, ai!” Zālē troksnis. Dep. I.Parādnieks: “Vienkārši izlasi Kārtības rulli!”) Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, kurš runās “pret” likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq2 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pašreizējā brīdī ir izveidotas divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas: viena, kā zināms, pēta Zolitūdes traģēdiju, otra meklē atbildes “Citadeles” jautājumā. Šo likumprojektu ir parakstījuši 12 deputāti, kuri ir šo divu parlamentārās izmeklēšanas komisiju locekļi no opozīcijas. Runa ir par to, ka iepriekšējā parlamentā sanāca tāds starpgadījums, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums “Latvijas Krājbankas” lietā nenonāca līdz izskatīšanai Saeimā. Iemesls bija visai prozaisks, jo likums noteic, ka šim galaziņojumam jābūt apstiprinātam no visiem - no simtprocentīgi visiem! - komisijas locekļiem, bet “Latvijas Krājbankas” gadījumā... Informācija un iemesli, kādus esmu dzirdējis, ir dažādi, bet fakts ir tāds, ka to nav parakstījuši četri komisijas locekļi, tāpēc Prezidijs nepieņēma šo galaziņojumu izskatīšanai. Esošā likumprojekta redakcija paredz, ka 14.pants tiek papildināts ar... 13.pants un 14.pants tiek papildināts ar sekojošām lietām... Tātad paredzēts 13.panta otrajā daļā noteikt, ka lēmumu par galaziņojumu pieņem ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu un galaziņojumu paraksta visi... faktiski, nu, šinī gadījumā komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Un 14.pants tiek papildināts ar trešo daļu: “Pēc galaziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tajā atspoguļotos priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai izskata un izvērtē tā Saeimas komisija, kura ir atbildīga par attiecīgo jautājumu.” Protams, mēs esam dzirdējuši dažādas versijas par to, kas ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Savulaik, Satversmes 26.pantu pieņemot, mūsu Satversmes tēvi vēlējās šādas komisijas radīt. Es citēšu Petrevicu. Petrevics ir atzīmējis, ka faktiski izmeklēšanas komisijas ir komisijas par izmeklēšanu, un šajās izmeklēšanas komisijās mazākumam ir jādod iespēja pārliecināties... mazākumam ir tiesība paskatīties un pārliecināties, vai tiešām ir darīts viss, ko no zināmas iestādes var sagaidīt. Un vēl Petrevics atzīmēja: “Daudzos gadījumos mazākumam nav uzticības pret valdību un valdības iestādēm, un tāpēc Satversmē ir nodrošināta iespēja pārliecināties caur parlamentārās izmeklēšanas komisiju.” Godātie Saeimas locekļi! Runa ir par to, ka tas, par ko šobrīd šis likumprojekts runā, ir - lai šis galaziņojums nonāktu līdz izskatīšanai Saeimā. Un, ja ir taisnība tas, kādēļ šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas tiek dēvētas par... Piemēram, Solvita Āboltiņa tās nosaukusi par pļāpātuvēm, un visskaistāk ir izteikusies Ilma Čepāne, bijusī Juridiskās komisijas vadītāja, - ka parlamentārās izmeklēšanas komisija esot vieta, kur deputāti par valsts naudu izglītojas tieslietās. Valērijs Agešins ir paudis viedokli, ka neviena parlamentārās izmeklēšanas komisija nekad neesot vispār darbojusies lietderīgi. Profesionāļi tās dēvē par klaudzināšanu pa sliedēm. Rekšņa ir teicis, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas faktiski imitē darbību. Ja tiešām tas tā ir, tad jau nav ko pozīcijai uztraukties, un es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo jebkurā gadījumā Saeimai ir jāizskata šis galaziņojums. Un savukārt, ja opozīcija, kā savulaik Satversmes tēvi par to runāja, atklās patiešām kaut ko noziedzīgu vai arī būs kādi konstruktīvi un lietderīgi priekšlikumi, tad, es domāju, tie būtu tālāk izskatāmi un apspriežami komisijās. Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq1 spokenText "Labrīt, kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt savas vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi. Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija... Godātie kolēģi, es aicinu vēlreiz: ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Seržanta kungs, Saeimas sēde ir sākusies! Paldies. Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas 26.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta. Deputāti Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Augusts Brigmanis, Kārlis Šadurskis un citi lūdz grozīt Saeimas 26.marta sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ringolda Baloža, Andreja Elksniņa, Artusa Kaimiņa, Ingunas Sudrabas, Mārtiņa Bondara un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!".
- 2015_03_19_291-seq127 spokenText " Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! ".
- 2015_03_19_291-seq126 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es, protams, vēlos teikt lielu paldies kolēģiem, kuri atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodošanu komisijām. Un kādēļ? Tādēļ, ka ļoti būtiski, ka, izdarot šos grozījumus, kurus mēs esam iesnieguši ar piecu deputātu parakstiem (teikšu pavisam atklāti – tos parakstīja visu opozīcijas frakciju pārstāvji, es no ZZS frakcijas un Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības frakcijas), – manuprāt, ļoti būtiski, lai mēs arī ilgtermiņā skatītos uz tām sociālajām grupām, šajā konkrētajā gadījumā – uz ģimenēm, kurās aug bērni invalīdi, tātad bērni invalīdi no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam. Un droši vien mēs iesim arī soli tālāk, runājot par bērniem invalīdiem, jo pēc 18 gadu vecuma... Mēs runājam par invalīdiem no bērnības, un noteikti nāksies ne vien šajā likumā, bet arīdzan citos likumos runāt par personām ar invaliditāti no bērnības. Vismaz līdz 24 gadu vecumam, ja šīs personas mācās... Es domāju, ka kopīgiem spēkiem arī to mēs izdarīsim. Un šodien es vēlos jūs, cienījamie radioklausītāji, informēt vēl par vairākiem jautājumiem, ar kādiem Saeimā strādā Sociālo un darba lietu komisija. Mums jau tuvojas noslēgumam ļoti nopietns darbs pie Brīvprātīgā darba likuma, un nākošajā nedēļā mēs sāksim gatavot likumprojektu trešajam lasījumam, un es domāju, ka nākošajā sesijā mēs tiksim galā ar šo likumprojektu, un jau šodien vēlos teikt lielu paldies visiem, kuri ir iesaistījušies šī nopietnā darba veikšanā. Vēlos informēt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir uzsākusi tādu darbu, kuru mēs vienu brītiņu vēl nebijām gatavi darīt. Tās ir komisijas izbraukuma sēdes. Un šonedēļ mūsu komisija bija izbraukuma sēdē Latvijas Ārstu biedrībā, kur tika izteikti daudzi interesanti priekšlikumi, kuri mūsu sadarbības rezultātā ar laiku noteikti pārvērtīsies grozījumos likumos. Nākošajā nedēļā mēs dosimies izbraukuma sēdē pie sociālajiem uzņēmējiem, kuri Rīgā un arī daudzviet citur Latvijā ir uzsākuši ļoti nopietnu darbu. Es domāju, ka, izbraucot un tieši redzot uz vietas un noklausoties pašus sociālos uzņēmējus, mēs varēsim palīdzēt Labklājības ministrijai izstrādāt likumprojektu par sociālajiem uzņēmumiem. Es ar tādu pozitīvu skaudību skatos uz Lietuvu (esmu bijusi arī tur konferencē), tāpēc ka mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši ir tikuši daudz tālāk, un es domāju, ka arī mums būs nepieciešams saspringt. Vēl ļoti nopietni strādājam ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un gribētos aicināt arī mūsu sadarbības partnerus – gan invalīdu organizācijas, gan arī organizācijas, kuras pārstāv profesionālos sociālos darbiniekus, – atcerēties, ka līdz šī mēneša beigām mēs gaidām jūsu priekšlikumus. Un priekšlikumi, manuprāt, būs ļoti nopietni. Tie ir jautājumi, ko šodien pieminēja arī mana kolēģe no Nacionālās apvienības. Tie ir jautājumi par sociālo pakalpojumu turpmāko attīstību. Tā ir deinstitucionalizācija, kas patiesībā nozīmē ne tikai to, ka cilvēki no sociālās aprūpes centriem vai bērnunamiem atgriezīsies mājās pašvaldībā, bet te ir runa arī par tām personām un tām ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par saviem slimajiem radiniekiem vai slimajiem bērniem ģimenē; ir runa arī par atbalstu tām. Mēs esam apņēmušies komisijā ļoti nopietni sekot līdzi tam, kā visi šie projekti tuvākajos gados Latvijā tiks realizēti, it sevišķi apgūstot vairāk nekā 90 miljonus eiro, kas ir paredzēti darbinieku apmācībai un jaunas infrastruktūras izveidei, un saku paldies tām pašvaldībām, kuras jau nopietni par šiem projektiem domā. Vēlos vēl jūs informēt, cienījamie radioklausītāji, ka nākošajā nedēļā būs pēdējā darba grupas sēde, gatavojot Psihologu likumu, un es, protams, varu vēlēt tikai veiksmi. Lai izdodas mūsu komisijas sekretārei Silvijai Šimfas kundzei! Vēl ir vairākas lietas, par kurām es vēlētos jūs informēt. No Ministru kabineta gaidām grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kur būtu jābūt paredzētām normām par to pensiju pārrēķinu... par pensionāru situācijas uzlabošanu, kas ir solīta un ko mēs daudzi esam apņēmušies paveikt pirms vēlēšanām. Ir runa par laika periodu no 2010.gada, tātad krīzes laiku, kad algas indekss stipri pazeminājās, un līdz ar to cilvēki saņēma aprēķināto pensiju, kas bija ievērojami samazināta. Te ir runa par starpību no 20 līdz pat 50 eiro mēnesī. Vēl viena lieta, par kuru noteikti es jūs aicinu jau sākt turēt īkšķi, lai mums visiem izdotos, ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kur mēs kopā ar ZZS pārstāvi Andri Bērziņu iesniedzām priekšlikumu par neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām – un ne tikai valsts vecuma pensijām, bet arī apgādnieka zaudējuma, invaliditātes un izdienas pensijām. Mēs aicinām to palielināt līdz 280 eiro mēnesī. Kādēļ līdz 280 eiro mēnesī? Gluži vienkārši tādēļ, ka pašreiz vidējā pensija Latvijā, kā mani informēja labklājības ministrs Uldis Augulis, uz šo brīdi ir 279,14 eiro. Darba mums ir daudz. Un vēl man ir ļoti liels aicinājums un lūgums cienījamiem radioklausītājiem. Jūs bieži esat atsaukušies uz to, ko mēs Saeimā, frakcijās un komisijās darām. Jūs varat pārbaudīt un kontrolēt mūs arī Saeimas mājaslapā. Tur jūs varat redzēt arī mūsu darbus, kādi ir paredzēti nākošajā nedēļā. Un mēs vismaz komisijā plānojam nākošo mēnesi. Un pēdējā lieta, par kuru gribu pastāstīt, ir grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kuri, iespējams, tiks skatīti pēc tam, kad mēs noklausīsimies valsts fondēto pensiju turētāju atskaiti par to, kā veicas, – par to, vai mums tagad jau ir uzkrāti vairāk nekā 2 miljardi vai summa jau tuvojas 3 miljardiem. Arī par šīm ļoti nopietnajām lietām mēs diskutēsim nākošajā nedēļā. Vēlu jums patīkamu nedēļas nogali un, protams, stipru veselību, izturību un mieru ģimenēs! Paldies.".
- 2015_03_19_291-seq125 spokenText "Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Un pēdējā šodienas raidījumā “Frakciju viedokļi” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barčas kundze. Lūdzu!".
- 2015_03_19_291-seq124 spokenText " Labdien, godātie Latvijas radioklausītāji! Viens no šodien izskatītajiem jautājumiem, kas var lielā mērā interesēt sabiedrību, ir “Latvijas Nacionālās operas” nosaukuma maiņa. Lai šeit nerastos pārpratumi, mēģināšu izskaidrot lietas būtību. Rīgas centrā ir visiem labi zināma ēka, kas saucas “Latvijas Nacionālā opera” un kas pieder Rīgas domei. Šo ēku savai darbībai īrē sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras nosaukums arī ir “Latvijas Nacionālā opera”. Šīs organizācijas dalībnieki, operas un baleta mākslinieki, ir izteikuši vēlmi mainīt sabiedrības nosaukumu, lai to turpmāk sauktu “Latvijas Nacionālā opera un balets”. Uzsveru, ka nav runa par to, ka tiktu mainīts ēkas nosaukums – tā arī turpmāk sauksies “Latvijas Nacionālā opera” –, un Latvijas iedzīvotājiem nav ne mazākā pamata bažām par problēmām, kādas varētu rasties, ja tiktu mainīts ēkas nosaukums. Tas netiks darīts! Kurš gan cits kā operas un baleta mākslinieki vislabāk zina, kāds būtu īstais viņu organizācijas nosaukums? Atbilstoši Latvijas Nacionālās operas likumam grozījumus šīs organizācijas statūtos ir tiesīgs izdarīt Ministru kabinets. Kā liecina Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vēstule Saeimas Prezidijam, Ministru kabinets šādus grozījumus ir atbalstījis. Saeimai savukārt ir jālemj par grozījumiem Latvijas Nacionālās operas likumā, jo tajā minētā organizācija turpmāk sauksies citādi. Es augstu vērtēju dažu Saeimas deputātu interesi par operu un baletu un viņu erudīciju jautājumos par latviešu operas vēsturi, tomēr sēdē izteiktie aizrādījumi par nepareiziem vēstures faktiem ir diskutējami. Turklāt man ir pamats domāt, ka operas un baleta mākslinieki arī ir pietiekami zinoši šajā jomā. Aicinu Latvijas sabiedrību cienīt mūsu operas un baleta mākslinieku viedokli un atteikties no ironizēšanas par to. Kā jau teicu, nav bažu par ēkas nosaukumu, kā arī par to, ka piedāvātie grozījumi varētu prasīt naudu no budžeta. Kopējās izmaksas, kā tiek vērtēts, būtu apmēram 13 tūkstoši eiro, un tās tiks segtas no Latvijas Nacionālās operas (turpmāk – Latvijas Nacionālās operas un baleta) pašas ienākumiem. Vēl pieminēšu diskusiju, kas izraisījās sakarā ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikumu – kolektīvā iesnieguma par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu apkurei tālāku izskatīšanu uzdot Ilgtspējīgas attīstības komisijai. Tas deva iespēju padiskutēt par šo ļoti būtisko jēdzienu – “ilgtspējīga attīstība”. Mums ir jāpieņem labi lēmumi. Taču, lai novērtētu, vai lēmums ir vai nav labs, vajag vērtēšanas kritēriju. Šāds kritērijs izriet no mērķa. Vienots mērķis ir nepieciešams ne vien visai Latvijas sabiedrībai, bet arī visai pasaulei. Šāda mērķa formulējumu visas pasaules vārdā var dot tikai Apvienoto Nāciju Organizācija. 1987.gadā pie Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotā Bruntlandes komisija formulēja mērķi – ilgtspējīga attīstība. No šī mērķa tad arī izriet kritēriji, pēc kuriem vērtēt jebkurus lēmumus. Mani vērojumi rada bažas par to, vai sabiedrībā un arī Saeimā ir šī jēdziena vienota izpratne. Esmu par to daudz lasījis, runājis un rakstījis, tāpēc īsi sniegšu savu izpratni par to, ko nozīmē ilgtspējīga attīstība. Vispirms atļaušos aizrādīt, ka attīstība un izaugsme nav sinonīmi, kā to reizēm nākas dzirdēt arī no Saeimas tribīnes. Izaugsme nozīmē kvantitatīvas pārmaiņas, bet attīstība – kvalitatīvas pārmaiņas. Vai vienmēr kvantitatīvas pārmaiņas noved pie kvalitatīvām pārmaiņām? Vai var būt izaugsme bez attīstības? Latvijas “veiksmes stāsts” liek domāt, ka izaugsme ne vienmēr rada attīstību, ja ilgtspējīga attīstība ir mērķis tikai uz papīra. Ilgtspējas jēdzienu skaidrošu īsi: šodienas problēmas nedrīkst risināt uz nākotnes rēķina, un tas attiecas ne tikai uz budžetu un naudu. Ilgtspējas jēdzienu nedrīkst jaukt ar ilgtermiņa jēdzienu, kā to mēs šodien dzirdējām arī no tribīnes. Bruntlandes komisijas ziņojumā ir runa par trim ilgtspējīgas attīstības dimensijām – vides dimensiju, ekonomikas dimensiju un sociālo dimensiju. Tas nozīmē, ka jebkurš lēmums ir jāskata visās trijās šajās vienlīdz svarīgajās dimensijās. Turklāt vides dimensija nozīmē ne tikai dabas vidi, bet arī tiesisko, reliģisko, etnisko, kultūras vidi un arī citus vides aspektus. Diemžēl ierasta prakse ir vērtēt lēmumus tikai vienā – ekonomikas dimensijā, kā tas būtu šajā gadījumā, virzot jautājuma par pievienotās vērtības nodokļa likmi apkurei izskatīšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Nenoliedzu, ka tas ir arī šīs komisijas jautājums, taču tā ir tikai viena no trim dimensijām. Uzskatu, ka ir pienācis pēdējais laiks ilgtspējīgu attīstību pārnest no papīra uz reālo dzīvi. Precizēju, ka mans balsojums “par” šajā jautājumā bija nevis balsojums par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu, bet gan par jautājuma nodošanu tālākai nopietnai izskatīšanai. Visbeidzot pieminēšu Latvijas Reģionu apvienības vārdā sagatavoto frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa iesniegumu, kurā tiek apšaubīts, vai Saeimas bibliotēkas lasītavas telpās novietotā Kārļa Leiškalna dāvinātā glezna, kurā attēloti 7.Saeimas deputāti, atrodas īstajā vietā. Nevērtēšu šīs gleznas māksliniecisko vērtību, nedz arī to, cik lielā mērā tur attēlotie notikumi atbilst vēsturiskajai patiesībai. Tiem, kuri nav bijuši Saeimas ēkā, pateikšu, ka bibliotēkas lasītava ir tā telpa, kur Saeimā ienācis cilvēks saskaras ar Latvijas Republikas Saeimas vēsturi. Šeit ir izvietotas plāksnes ar visu iepriekšējo Saeimu deputātu sarakstiem un dažādi svarīgi vēsturiski dokumenti. Mans viedoklis ir, ka šajā vietā daudz piemērotāks būtu, piemēram, Jāņa Čakstes portrets, jo vēsturiskā skatījumā viņa devums Latvijas parlamentārajai demokrātijai tomēr ir daudz nozīmīgāks nekā atsevišķu 7.Saeimas deputātu devums, kurš turklāt nav vērtējams viennozīmīgi. Pateicos par uzmanību. Un sveicu visus Latvijas iedzīvotājus ar priecīgo notikumu, ko mēs gaidām, – pēc 37 stundām būs atnācis pavasaris. Lai pavasaris ienāk arī mūsu sirdīs! Paldies.".
- 2015_03_19_291-seq123 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA. Nākamajam vārdu dodu Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!".
- 2015_03_19_291-seq122 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Šis likumprojekts tika sagatavots pēc frakcijas SASKAŅA deputātes Jūlijas Stepaņenko iniciatīvas un šodien ar balsu vairākumu tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijā. Liels prieks par to, ka šo ierosinājumu atbalstīja arī citu partiju pārstāvji. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, nodrošināt tiesības saņemt aizsargātā lietotāja statusu elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma saņemšanai – iegādāties noteiktu elektroenerģijas daudzumu mājsaimniecībai par samazinātu cenu. Pašlaik Elektroenerģijas tirgus likumā ir noteiktas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargātā lietotāja statuss elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma saņemšanai, – trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai persona vai daudzbērnu ģimene (ģimene, kurā ir trīs vai vairāk bērnu). Ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumi ir noteikti tikai maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes vai personas statusa piešķiršanas gadījumā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējo publikāciju bērni Latvijā... 2014.gadā Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 ir ievietoti specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās un atrodas vecāku apgādībā. Statistikas dati neatspoguļo datus par bērnu invalīdu skaitu, kuriem funkcionālu traucējumu dēļ nav iespējams pārvietoties ārpus dzīvesvietas un apmeklēt mācību iestādes. Tādējādi ievērojama daļa bērnu invalīdu izglītību iegūst mājās, un tas apstāklis ir saistīts ar palielinātu elektroenerģijas patēriņu – arī tāpēc, ka tiek lietotas dažādas tehniskas palīgierīces. Pēc minēto grozījumu pieņemšanas aizsargātie lietotāji, to skaitā ģimene vai persona, kuras apgādībā ir bērns invalīds, par noteiktu elektroenerģijas patēriņu maksās samazinātu cenu. Ietekmi uz valsts budžetu mēs rūpīgi izvērtējam; provizoriski tā varētu būt 471 632 eiro – ar nosacījumu, ka starta tarifa cena tiks piemērota ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, un valsts pilnībā kompensēs pakalpojuma sniedzējam starpību par pirmajām 100 kilovatstundām. Likumprojekta sagatavošanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “Sustento”. Un, ja Saeima atbalstīs likumprojektu trijos lasījumos, tad likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Paldies par uzmanību.".
- 2015_03_19_291-seq121 spokenText "Paldies deputātei Inesei Laizānei no Nacionālās apvienības frakcijas. “Frakciju viedokļus” turpina partijas frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2015_03_19_291-seq120 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai tika nodots jauns likumprojekts – “Repatriācijas likums”. Šis ir sabiedrībai ļoti būtisks solis, jo reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns... plānā ir noteikts mērķis paplašināt personu loku, kurām ir iespējams pretendēt uz repatrianta statusu. Tātad likumprojekta mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu – latviešu un lībiešu (līvu) – izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Likumprojekts ir izstrādāts, lai repatriantam pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties. Tāpat ir noteikta repatrianta definīcija, un, salīdzinot ar spēkā esošo likumu, ir paredzētas izmaiņas. Izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs). Nosakot tikai divas paaudzes, tiek ierobežota gados jaunu latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā. Ministru kabinets izstrādās noteikumus, kuros tiks paredzēts, kāda tad ir reālā palīdzība, kādu repatriants var saņemt, pārceļoties uz dzīvi Latvijā. Repatrianta ģimenes loceklis var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un pabalstu, ja viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, kā arī valsts valodas apguves kursu apmaksu repatriantam, līdz repatriants zaudē statusu, ja valsts valodas apguves kursus nepiedāvā Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un citas iestādes. Šis likumprojekts tika nodots komisijai. Šo likumprojektu ļoti ilgstoši jau ir gaidījuši mūsu tautieši, kas ir izceļojuši uz ārzemēm. Likumprojekts ir jāuzlabo, būs paredzams ilgstošs un rūpīgs darbs, bet tas ir pirmais solis, ko Iekšlietu ministrija ir izdarījusi, šo likumprojektu iesniedzot Saeimā. Vēlos arī pastāstīt, ka šajā nedēļā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika skatīts jautājums, kas sabiedrībai ļoti aktuāls, – proti, par valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāli “Kauguri” un valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”. Un, tā kā komisijas sēdes laikā deputāti neguva pilnīgas atbildes no Labklājības ministrijas nedz par iemesliem, kuru dēļ ir jāpārceļ iedzīvotāji... klienti no “Kauguriem”, nedz arī par to, kas notiks pēc tam ar “Kauguru” ēku, komisija nolēma ļoti rūpīgi sekot šai situācijai un Labklājības ministrijai uzdot šo jautājumu. Nobeigumā vēlos informēt, ka rīt, 20.martā, pulksten 11.30 Nacionālās apvienības frakcijas sēde notiks Rēzeknē – Rēzeknes Augstskolā. Mēs esam sagatavojuši ļoti plašu darba kārtību, tiekamies gan ar Nacionālās apvienības nodaļu cilvēkiem, gan ar iedzīvotājiem. Nacionālā apvienība ir paredzējusi turpmāk šādas frakcijas sēdes rīkot arī citos novados. Paldies. Lai jums jauka nedēļas nogale!".
- 2015_03_19_291-seq119 spokenText "Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Kārlim Šadurskim. Nākamajai vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!".
- 2015_03_19_291-seq118 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu par vienu jautājumu, proti, par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu projektu. Daži skaitļi. Latvijā ir apmēram vienāds skaits pensionāru un to nodokļu maksātāju, kuri strādā privātajā sektorā. Tātad aritmētika ir ļoti vienkārša: ar saviem maksātajiem nodokļiem vienam strādājošajam ir jānodrošina viena pensionāra pensija. Mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie, jāteic, šo pienākumu nepilda, jo ar viņu maksātajiem nodokļiem varētu nodrošināt 40 eiro lielu pensiju, kas, kā mēs saprotam, nekur neder. Ieviešot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, likumdevējs bija rēķinājies, ka apmēram 5 procenti strādās šajā nodokļu režīmā. Realitāte ir tāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šobrīd strādā apmēram 20 procenti un mūsu sociālais budžets nevar absorbēt šo skaitli. Tātad ir radusies problēma, kura ir jārisina. Iepriekšējam runātājam ļoti viegli teikt... Tiešām viņa frakcija iesniedza – 9 procenti... Un punkts, un cauri, un nekādu diskusiju tālāk! Diemžēl tiem deputātiem, kas ir atbildīgi ne tikai par likumprojektu skaistu noformēšanu – un pēc tam kaut vai ūdens plūdi! –, bet arī par tālāko valsts attīstību, ir jāizsver un rūpīgi jāizvērtē, kādā veidā nošķirt tos mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kas tiešām vai nu uzsāk uzņēmējdarbību, vai strādā tādā nišā, kur viņi... kur tas ir dabiski un pareizi... piemēram, viesu nams laukos vai kāda pakalpojuma sniedzēju darbnīca, vai mājas sīkražotājs... Un tad tas ir attaisnots – šis mazu nodokļu režīms. Tas nav attaisnots tad, ja tā ir vienkārši nodokļu optimizācija un agresīva nodokļu plānošana, lai izvairītos no sava pienākuma palīdzēt, nu, kaut vai mūsu pensionāriem ar saviem maksātajiem nodokļiem. Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ļoti nopietni strādā pie šiem jautājumiem, bet diemžēl tas prasa nedaudz vairāk laika, nekā ir nepieciešams, lai likums jau būtu spēkā stājies līdz tam brīdim, kad nodokļu maksātājam ir jāiesniedz sava deklarācija. Un tāpēc es gribu informēt visus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus: šodien Saeima abos lasījumos pieņēma likumprojektu – un tas likums drīz stāsies spēkā –, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem deklarācijas par nodokļa nomaksu par šī gada pirmo ceturksni ir iesniedzamas nevis līdz 15.aprīlim, kā tas bija iepriekš paredzēts likumā, bet šajā gadā – izņēmuma kārtā! – no 15.maija līdz 25.maijam. Tā ka, godātie uzņēmēji, šī jums ir laba ziņa, un es lūdzu to ievērot, lai gan Valsts ieņēmumu dienests, gan jūs varētu sekmīgi veikt šo pienākumu pret valsti. Paldies.".