Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2002_10_31-seq1517 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_24-seq945 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_17-seq242 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2001_03_22-seq352 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq250 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 1999_12_09-seq943 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_17_317-seq34 spokenText "7. - deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_09_17_317-seq33 spokenText "Kaimiņa kungs, jūsu aicinājums atbalstīt komisijas jau atbalstīto priekšlikumu (Dep. A.Kaimiņš: “Ļoti jauki, protams, dubults neplīst.”), protams, ir šo debašu vērts, bet aicinu jūs pārlasīt arī Saeimas kārtības rulli. (Dep. A.Kaimiņš: “Es arī...”) Paldies. Debates slēdzu. Vai jūs uzturat spēkā balsojumu par šo priekšlikumu? (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Nē, nē! Atbalstīts.”) Tātad deputāti atbalsta. (Zālē smiekli.)".
• 2015_09_17_317-seq32 spokenText "Jā. Es aicinu atbalstīt šo 6.priekšlikumu arī tādēļ, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija ir uzsākusi ko jaunu un Latvijas politiskajā procesā vēl nebijušu. Tā ir atklātība! (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni. Zālē troksnis.) Komisijas... Čigānes kundze, komisijas darba gaita un dokumenti ir bijuši pilnībā atvērti, un jebkurš Latvijas iedzīvotājs varēja sekot līdzi tās darbam, grūtībām un secinājumiem. Lūdzu, nebalsojiet “pret” šiem grozījumiem, jo grozījumu neatbalstīšana vai atturēšanās balsojumā ir tā pati balsošana “pret”, un tas būs signāls, ka Saeima nespēj un nevēlas komunicēt ar sabiedrību un atgriežas slepenības un savstarpējas neuzticēšanās ierakumos. Lūdzu atbalstīt! Paldies.".
• 2015_09_17_317-seq31 spokenText "Kaimiņa kungs, jums tātad ir jārunā par 6.priekšlikumu!".
• 2015_09_17_317-seq30 spokenText "Kolēģi! Dāmas un kungi! Labrīt! Es šodien jūs aicinu atbalstīt šos grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā. Es esmu viens no Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciatoriem. Ar jūsu atbalstu šī komisija tika izveidota. Paldies jums visiem par to! Jebkuras pārdomas par Zolitūdes traģēdiju ir smagas: 54 nevainīgiem upuriem un daudzajiem cietušajiem, viņu ģimenēm un tuviniekiem šī traģiskā diena ir pilnībā un neatgriezeniski izmainījusi viņu dzīvi. Viņu sāpes un ciešanas atbalsojas sabiedrībā, jo līdzjūtība un bailes no nejaušībām ir likušas katram aizdomāties par to, ka traģēdija var skart ikvienu no mums. Šī sajūta ir pamatā sabiedrības prasībai, ar kuru Saeimai ir uzlikts pienākums darīt visu iespējamo, lai šādas traģēdijas nekad neatkārtotos. Komisijas darba laikā tās locekļi ar lielāko atbildību soli pa solim mēģināja šķetināt to samilzušo problēmu, mantisko un politisko interešu kamolu, kas ir būvniecības jomas tiesiskais regulējums. Mums nav gājis viegli, jo ierēdņi bieži ir nolieguši acīm redzamu problēmu pastāvēšanu. Politiķi ir baidījušies no atbildības. Esam saņēmuši pietiekami daudz formālu atbilžu uz būtiskiem jautājumiem. Šajos grozījumos Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā ir ietverta Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieredze. Lūdzu, ņemiet to vērā! Taču...".
• 2015_09_17_317-seq28 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_02_28-seq170 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_10_28-seq889 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_06_17-seq1316 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_01_14-seq40 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2008_12_11-seq967 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2008_10_30-seq86 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2008_04_24-seq760 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_02_19-seq38 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_10_23-seq24 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_09_18-seq85 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_07_08_as-seq16 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_04_10-seq321 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_04_10-seq138 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_24-seq941 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_17-seq238 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq1038 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_09-seq831 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq154 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq46 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 1999_12_09-seq939 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_17_317-seq26 spokenText "5. - deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_09_17_317-seq24 spokenText "4. - deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_17_317-seq22 spokenText "3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā ir daļēji iekļauts deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_09_17_317-seq21 spokenText "Baloža kungs, vai jūs uzturat spēkā prasību veikt balsojumu par 2.priekšlikumu? (No zāles dep. R.Balodis: “Nē!”) Nē. Tātad Baloža kungs neuztur...".
• 2015_09_17_317-seq20 spokenText "Nē, nu tad balsojam vai nebalsojam?".
• 2015_09_17_317-seq18 spokenText "Tad Juridiskās komisijas vārdā... Aicinu... Minētais priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_09_17_317-seq17 spokenText "Vai deputāts Ringolds Balodis uztur spēkā prasību veikt balsojumu par 2.priekšlikumu? (No zāles dep. R.Balodis: “Jā!”) Jā, tātad uztur.".
• 2015_09_17_317-seq16 spokenText "Jā, godājamā Saeimas priekšsēdētāja. Minētais priekšlikums ir izvērtēts. Un Juridiskā komisija ir nākusi ar alternatīvu priekšlikumu, iekļaujot to 33.priekšlikumā, nākošajā. Respektīvi, Juridiskās komisijas vārdā...".
• 2015_09_17_317-seq15 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ziņotājs ko vēlas piebilst?".
• 2015_09_17_317-seq14 spokenText "Labdien, godātie deputāti! Priekšlikums ir papildināt 13.panta pirmās daļas 6.punktu aiz vārda “novēršanai” ar vārdiem “norādot par to izpildi atbildīgās institūcijas”. Valdības pienākums ir atskaitīties parlamenta priekšā par paveiktajiem darbiem. Parlamenta pienākums ir nevis valsti pārvaldīt, bet prasīt atskaiti no tiem, kas valsti pārvalda. Parlamentārā kontrole ikdienā parādās Saeimas pastāvīgo komisiju sēdēs, jo, likumprojektus pilnvērtīgi izskatot, jāuzklausa izpildvaras pārstāvji. Parlamentārās kontroles līdzekļi ir deputātu pieprasījumi, jautājumi un izmeklēšanas komisijas. Jautājumus un pieprasījumus var uzskatīt par politiskiem, nevis juridiskiem instrumentiem, savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir reālāks kontroles veids. Latvijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas salīdzinājumā ar deputātu jautājumiem ir retāk izmantots kontroles veids. Parasti parlamentārās izmeklēšanas... kontroles ietvaros parlamentārās izmeklēšanas komisijas norāda trūkumus, nenorādot konkrētus atbildīgos, kuriem šie trūkumi būtu jāizlabo. Un tāpēc, jau rakstot galaziņojumu, komisijām ir pragmatiski jāizvērtē sevis rakstītie secinājumi, konkrēti norādot tās institūcijas, kurām šie priekšlikumi ir adresēti, lai vēlāk neizveidotos situācija, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas savos galaziņojumos ieraksta retoriskas lietas. Tātad, manuprāt, ir jābūt norādītām konkrētām lietām, kuras jāpilda; šos jautājumus jācenšas izskatīt konkrētām atbildīgajām valsts institūcijām. Paldies.".
• 2015_09_17_317-seq12 spokenText "2. - deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_09_17_317-seq10 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Skatām grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā trešajā lasījumā. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_17_317-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 5. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.".
• 2015_09_17_317-seq8 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, kas jums ir pieejams. Šis lēmuma projekts bija nepieciešams sakarā ar to, ka mēs esam pieņēmuši jaunu likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” un līdz ar to iepriekšējais deleģējums ir zaudējis spēku. Līdz šim šajā padomē ir ļoti sekmīgi darbojies mūsu kolēģis Jānis Trupovnieks, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina ļaut viņam turpināt darīt šo svarīgo darbu. Tā ka, godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu!".
• 2015_09_17_317-seq7 spokenText "Paldies. Es domāju, ka saskaņā ar procedūru mums vēl būs laiks pievērsties šim jautājumam. Labi. Tas ir pamudinājums deputātiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Un vēl par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” šodien izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz Saeimas sēdē iekļaut likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un minēto likumprojektu izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Juridiskā komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīt šīs sēdes laikā pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2015_09_17_317-seq6 spokenText "Labdien, kolēģi! Es runāšu par procedūru. Es Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas nodošanas komisijai un arī piešķirt tam steidzamību.".
• 2015_09_17_317-seq5 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Un mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Kaimiņa un citu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 19, atturas - 37. Līdz ar to likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Ņikita Ņikiforovs.".
• 2015_09_17_317-seq4 spokenText "Labrīt, kolēģi! Es vēlos teikt, ka Latvija savas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā kopīgi ar Itāliju un Luksemburgu par prioritāti jaunatnes jomā noteica jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanu Eiropas demokrātiskajā dzīvē. Un šīs prioritātes ietvaros tika organizēts strukturētā dialoga process, kas ietver konsultācijas ar jauniešiem par viņiem būtiskiem jautājumiem Eiropas Savienības līmenī. Un šī strukturētā dialoga ietvaros arī Latvijā norisinājās konsultācijas par to, kā veicināt jauniešu politisko līdzdalību, un jaunieši ar politikas veidotājiem diskutēja par to, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētāju vecuma slieksnis samazināms līdz 16 gadiem. Mēs ielūdzām, aicinājām arī iesniedzējus uz šo pasākumu tepat Saeimā mēnesi atpakaļ; tur bija plašas debates par to, vai samazināt šo slieksni līdz 16 gadiem, un man ļoti žēl, ka tas rezultāts bija tāds, ka pat Latvijas Jaunatnes padome pauda noraidošu viedokli, un tas skan tā: “Neatbalstīt iniciatīvu par izmaiņu veikšanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos par vēlēšanu tiesību piešķiršanu no 16 gadu vecuma...” Es necitēšu tālāk; tur bija daudzi tādi argumenti - kāpēc. Tā bija tāda ļoti strukturēta, plaša diskusija, kurā jaunieši paši izvērtēja, vai šis priekšlikums būtu atbalstāms vai ne, jo ir virkne jautājumu, kāpēc ir izraudzīts tieši šāds vecuma slieksnis - 16 gadi. Viens no galvenajiem argumentiem ir tas, ka kriminālatbildība iestājas no 14 gadiem un tāpēc vajadzētu samazināt slieksni uz 14 gadiem. Ir jautājums par to, vai nav jāgroza Satversme. Arī par to jautājumu juristi vēl šobrīd strīdas. Līdz ar to, es domāju, šis jautājums ir svaigs, relatīvi jauns. Luksemburgā nē, bet Šveicē un Austrijā, kur šie sliekšņi ir samazināti, nav pierādījies, ka tas veicina sabiedrības līdzdalību. Līdz ar to mans rosinājums būtu šo jautājumu ļoti pārdomāt un tiešām vēl ar jaunatnes organizācijām izdiskutēt, pirms mēs sniedzam konkrētus priekšlikumus Saeimā. Paldies.".
• 2015_09_17_317-seq3 spokenText "Paldies. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2015_09_17_317-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas deputāti! Kolēģi! Latvijas Reģionu apvienība ir izstrādājusi grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, rosinot atļaut pilsētas un novada domes vēlēšanās piedalīties iedzīvotājiem jau no 16 gadu vecuma. Šodien mēs nereti gan medijos, gan sabiedrībā dzirdam jauniešu virzienā adresētus pārmetumus, ka jaunieši par maz interesējas par sabiedriskajām aktualitātēm un politiskajiem procesiem. Varbūt mēs vienkārši esam aizmirsuši, ka paši neesam devuši iespēju aktīvi piedalīties un paust savu politisko nostāju vēlēšanās. Vēlos atzīmēt, ka tajā pašā laikā kriminālatbildība ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. 15 gados jauniešiem obligāti ir jau arī jābūt personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem viņi jau ir tiesīgi noslēgt darījumus par savu brīvo mantu. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka jāpaplašina vēlētāju, kā arī jāpalielina politiķu interese par jauniešiem svarīgiem un aktuāliem jautājumiem, par to risināšanu. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā līdzšinējās demogrāfiskās un emigrācijas tendences mūsu valstī. Turklāt ir jāapzinās, ka vēlēšanas notiek reizi četros gados un ka ar šādu iniciatīvu - ļaut jaunietim piedalīties vēlēšanās no 16 gadiem - mēs dotu iespēju viņam paust viedokli, pirms viņš pamet savu novadu, dodoties studēt uz lielajām pilsētām vai pat darbā uz ārvalstīm. Turklāt aicinājumu atbalstīt vecuma sliekšņa samazināšanu Eiropas valstīs jau ir izteikusi Eiropas Padome, 2011.gada 23.jūlijā Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā pieņemot rezolūciju Nr.1826 un aicinot piešķirt vēlēšanu tiesības jau no 16 gadu vecuma visās 47 Eiropas Padomes valstīs visu veidu vēlēšanās. No Baltijas valstīm pirmā Eiropas Padomes aicinājumam ir sekojusi Igaunija, kas jau šā gada maijā pieņēma lēmumu par balsošanas vecuma samazināšanu pašvaldību vēlēšanās no 18 uz 16 gadiem. Kolēģi, mums ir katram sava pieredze, un tomēr es aicinu visus jūs atbalstīt šo mūsu iniciatīvu un balsot “par” šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2015_09_17_317-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat deputāti Artuss Kaimiņš, Nellija Kleinberga, Mārtiņš Šics, Mārtiņš Bondars un Jānis Ruks lūdz grozīt sēdes darba kārtību un lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” izskatīt kā šīs sēdes darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”, “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso. (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni: “...cilvēks atnācis!... Atnāks jūsu ministri, mēs arī...!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaimiņa, Kleinbergas, Šica, Bondara un Ruka iesniegto priekšlikumu par lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” izskatīšanas pārcelšanu - skatīt to kā pēdējo darba kārtības punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 18, atturas - 7. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Tātad sākam izskatīt šodien grozīto sēdes darba kārtību. Darba kārtībā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Artusa Kaimiņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad “par” pieteikusies runāt deputāte Nellija Kleinberga.".
• 2015_09_10_316-seq95 spokenText " Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam. Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
• 2015_09_10_316-seq94 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos šodien akcentēt divas lietas. Pirmā. Protams, mūsu lauksaimnieki ļoti cieš no Krievijas embargo, un ļoti pla��as diskusijas ir par mūsu piena nozares nākotni. Tāpat arī citās lauksaimniecības nozarēs ir vērojama tāda nosacīta krīze. Un šeit gan ir pozitīva ziņa, jo pirmdien, 7.septembrī, pirms pāris dienām, notika Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde, kurā Eiropas Komisija nāca klajā ar 500 miljonu eiro, tas ir, pusmiljarda eiro vērtu priekšlikumu piena un cūkgaļas tirgus krīzes mazināšanai. Un šis minētais finansējums ir paredzēts visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un paredzams, ka lielākā daļa finansējuma tiks novirzīta tieši atbalstam piena nozarē. Un šie svarīgākie elementi ir tādi, ka jāatvieglo lauksaimnieku naudas plūsma, ar 16.oktobri palielinot priekšfinansēšanas likmi tiešmaksājumiem un lauku attīstības maksājumiem. Ir jāparedz pilnveidot privātās uzglabāšanas shēmu cūkgaļai un piena produktiem. Tāpat arī ļoti nozīmīgi ir tas, lai mūsu zemnieki, lauksaimnieki atrastu noieta tirgu Eiropas Savienībā un trešajās valstīs. Un tam ir paredzēts papildu finansējums tieši cūkgaļas un piena produkcijai. Un tāpat arī iespējams, ka varētu tikt precizēts papildu finansējums, lai palīdzētu arī apkarot Āfrikas cūku mēri, kas šobrīd mūsu cūkkopības nozari ir nomocījis... pēdējā laikā. Un šeit ļoti ir jāskatās uz to, ka ļoti svarīgi ir rast konkrētību jautājumā par finansējuma sadali starp dalībvalstīm, lai Latvijā mēs arī no šīs piešķirtā finansējuma daļas iegūtu. Un cerams, ka būtisku šī jautājuma virzību mēs panāksim neformālajā lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē Luksemburgā šī gada 15.septembrī. Un valdība šobrīd pie šī jautājuma aktīvi strādā. Bet jautājums: kā mēs katrs, ikviens Latvijas cilvēks, varam atbalstīt mūsu lauksaimniekus? Un te es gribētu izcelt vienu, manuprāt, lielisku tādu sociālu akciju, ko ir uzsākuši Latvijas lauksaimnieki, lai mēs katrs varētu arī spēcināt Latvijas ekonomiku un dotu atbalstu piena nozarei. Proti, tā ir Zemnieku Saeimas sāktā sociālā akcija “Glāze piena”. Un es redzēju arī, ka valdības locekļi iedzēra glāzi piena un aicināja to darīt apkārtējos, un tāpēc es aicinu arī visus Latvijas iedzīvotājus padomāt, ka mēs šādā veidā tiešām varam palīdzēt mūsu lauksaimniekiem. Ja šis noieta tirgus uz Krieviju ir ciet, tad, vairāk lietojot uzturā mūsu pašu vietējo produkciju, atbalstot mūsu zemnieku saimniecības, mēs varam viņiem palīdzēt pārdzīvot šo krīzi, kamēr viņi atrod arī noietu trešajās valstīs mūsu pašu produkcijai. Protams, ļoti aktuāls jautājums, kurš ļoti lielas emocijas arī ir uzjundījis, ir jautājums par bēgļiem. Un šobrīd Eiropas Savienība piedzīvo bezprecedenta migrācijas krīzi, šobrīd jau vairāk nekā 350 tūkstoši migrantu ir šķērsojuši Vidusjūru. Ungārijā no Rietumbalkāniem jau ir ieceļojuši vairāk nekā 146 tūkstoši cilvēku. Un tikai augustā vien dalībvalstīs ir ieradušies vairāk nekā 100 tūkstoši patvēruma meklētāju. Manuprāt, šeit pozitīva iezīme, runājot ne tikai par šo skaitli, cik mēs varētu uzņemt vai neuzņemt, ir tā, ka mums jābūt šeit, mājās, gataviem jebkādiem attīstības scenārijiem. Un tādēļ arī šie budžetā paredzētie vairāk nekā 140 miljoni eiro, kas ir domāti mūsu drošībai, manuprāt, ir nopietns ieguldījums mūsu drošības stiprināšanā arī šajā aspektā. Aizsardzības ministrijai – vairāk nekā 100 miljoni, Iekšlietu ministrijai – 35 miljoni... Un šobrīd arī VIENOTĪBAS politiķi aktīvi strādā pie Latvijas robežu stiprināšanas. Un jāteic, ka bieži salīdzina Igauniju ar Latviju. Mēs šajā gadījumā esam soli priekšā, mums ir līgums par robežu, jau veicam būvniecību uz robežas, un šobrīd mēs plānojam aktīvi rūpēties par to, lai robeža tiktu aprīkota ar moderniem sensoriem un lai mēs rūpīgāk varētu to visu pieskatīt. Bet ir viena nianse, par ko es gribētu arī pateikt, – ka Krimināllikuma 285.pants paredz sankcijas par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Jāteic, ka tiesu prakse šajā ziņā ir ļoti niecīga. Pagaidām mums ir bijuši vjetnamieši, ir pāris irākiešu, kas ir pārvesti pāri robežām. Ir zināms, ka... ironiski, ka sekojuši sēņotājiem un tamlīdzīgi... Bet reāli tās ir organizētas cilvēku pārvietošanas, ir grupējumi, kas to dara. Un es gribētu arī nocitēt, kādas ir sankcijas Krimināllikumā. Tātad: par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai ir sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Manuprāt, šis sods un šī sankcija ir vienkārši simboliska. Un par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi amatpersona, ir sods līdz četriem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods... Un, ja tā ir organizēta grupa, tad... Ja vienā gadījumā vairāk nekā piecas personas ir pārvietotas, tad ir brīvības atņemšana uz laiku līdz septiņiem gadiem... un šādi. Manuprāt, ja nav iespējams pierādīt, ka... Vairumā gadījumu arī tā varētu būt, ka tā ir organizēta grupa... Manuprāt, šie sodi ir stipri par mazu, un šobrīd mums būtu jādomā par to! Un tas ir arī mūsu viedoklis, ka ir jāceļ sodi par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, jo ir skaidri zināms, ka arī mūsu pašu... Eiropas Savienības pilsoņi, to skaitā Latvijas pilsoņi, iespējams, ir iesaistīti šajās cilvēku pārvietošanas shēmās, un, lai mēs nepieļautu viņu nokļūšanu pāri robežai, mums ir gan jāstiprina robeža, gan, manuprāt, būtiski jāceļ sodi par šo cilvēku pārvietošanu pāri robežai. Paldies. Un veiksmīgu jums dienu!".
• 2015_09_10_316-seq93 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Un raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!".
• 2015_09_10_316-seq92 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos informēt par frakcijas SASKAŅA nostāju jautājumā par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Nu, vispirms mēs vēlamies sadzirdēt Straujumas kundzes un valdības ministru skaidrojumu par daudziem ar šo problemātiku saistītiem jautājumiem – kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija, kādā veidā tiks noorganizēta valodas apmācība, kur šie cilvēki tiks izmitināti un cik tas izmaksās katram Latvijas nodokļu maksātājam. Runājot ar tādu rūgtu ironiju, varu pateikt, ka, pateicoties valdībai, pašlaik vairs nav diskusijas par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus, kā to cenšas šodien pasniegt atsevišķi politiski spēki parlamentā, jo uzņemt bēgļus jau sasolīts Briseles gaiteņos un valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi. Un, pirms SASKAŅA paudīs savu nostāju par iespēju uzņemt lielāku skaitu bēgļu, mēs vēlamies saņemt skaidrojumu no ministriem par visiem minētajiem jautājumiem. Svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets, izskatās, izvairās informēt par to sabiedrību. Tas fakts var liecināt, ka valdībā nav nojausmas par šiem jautājumiem vai arī – tieši pretēji! – plānotā rīcība jau ir zināma, bet par to ir vienkārši kauns. Paldies par uzmanību.".
• 2015_09_10_316-seq91 spokenText "Paldies deputātam Edvīnam Šnorem. Un nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2015_09_10_316-seq90 spokenText "Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Vakar Eiropas Komisijas prezidents Junkers paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt vēl papildus 120 tūkstošus imigrantu. Tas ir likumsakarīgs līdzšinējās Junkera vadītās Eiropas Komisijas migrācijas politikas turpinājums. Un šī politika ne tikai nav spējusi risināt pašreizējo migrācijas krīzi, bet ir savā ziņā to pat veicinājusi. Šīs politikas rezultātā nav arī nekādas garantijas, ka rīt nebūs prasības jau izvietot vēl 100 tūkstošus, tad 500 tūkstošus un tad varbūt jau vairākus miljonus. Ministru kabinets 6.jūlija sēdē pieņēma lēmumu: solidaritātes vārdā piekrist Latvijā uzņemt 250 bēgļus divu gadu laikā. Tādējādi tas faktiski apstiprināja savu gatavību izpildīt kvotu brīvprātīgi (vai piespiedu kārtā), kā arī ignorēja Saeimas iepriekš definēto nacionālo pozīciju. Šajā pozīcijā pēc Nacionālās apvienības rosinājuma Saeima norādīja uz Latvijas izņēmuma stāvokli migrācijas jomā, atgādinot, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā, pārkāpjot starptautiskās normas, nelikumīgi ieceļoja aptuveni 700 tūkstoši personu un ka tādējādi tika pilnībā izmainīts Latvijas etniskais sastāvs. Pēc neatkarības atjaunošanas tikai neliela daļa no šiem ieceļotājiem atstāja Latviju. Tā rezultātā šobrīd Latvijas pamattautas – latviešu – īpatsvars ir tikai 62 procenti. Latvijas galvaspilsētā, kā mēs zinām, latviešu ir pat mazāk par pusi. Latvijas īpašo stāvokli apliecina arī ANO Bēgļu aģentūra, norādot, ka Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropā migrantu, bēgļu un bezvalstnieku īpatsvara ziņā. Saeimas apstiprinātajā Latvijas pozīcijā skaidri uzsvērts, ka ieceļotāju lielais īpatsvars būtiski samazina Latvijas spēju integrēt valstī jau esošos migrantus, nemaz nerunājot par jaunu migrantu uzņemšanu. Latvija jau tagad nespēj pildīt savas saistības, kuras tā uzņēmās, parakstot ANO Konvenciju par bēgļa statusu. Šajā dokumentā ir teikts: dalībvalstis pēc iespējas veicina bēgļu asimilēšanu. Latvija, kurā migrācijas dēļ pamatnācijas īpatsvars jau ir 62 procenti, ne tikai fiziski nespēj asimilēt jaunus imigrantus, bet saduras ar nopietnām problēmām integrēt jau esošos. Jautājums par bēgļu un patvēruma meklētāju plānveida uzņemšanu Latvijā ir būtisks jautājums, tas paredz starptautisku ilgtermiņa saistību uzņemšanos un robežojas ar atsevišķu Satversmes pantu pārkāpumu. Lai nodrošinātu Latvijas tautas interešu un gribas īstenošanu, Nacionālā apvienība ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”, kas paredz, ka visus lēmumus, kas saistīti ar b��gļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām Eiropas Savienības valstīm vai trešajām valstīm, pieņem Saeima, nevis Ministru kabinets, kā tas bija līdz šim. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq89 spokenText "Paldies deputātei Ingunai Sudrabai. Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!".
• 2015_09_10_316-seq88 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos pievērst uzmanību divām aktualitātēm, kuras ir tieši saistītas ar atbildību – ar valdības atbildību pret Latviju un tās iedzīvotājiem. Kā jūs zināt, vakar Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers uzrunā Eiropas Parlamentā pieprasīja bēgļu uzņemšanas obligāto kvotu ieviešanu. Izvērtējot Eiropas Komisijas prezidenta priekšlikumus, es paziņoju, ka frakcija “No sirds Latvijai” neuzskata par iespējamu piekrist Eiropas amatpersonu pieprasījumiem par patvēruma meklētāju uzņemšanu, jo Latvijai pašlaik nav ne finansiālu iespēju, ne izstrādātas sistēmas, ne apmācītu cilvēku, ne skaidra integrācijas plāna. Frakcija neatbalsta arī mēģinājumu ieviest Eiropā tādu praksi, ka patvēruma meklētāji tiek piespiedu kārtā sadalīti pa valstīm, neņemot vērā, kurā valstī viņi paši grib un ir gatavi apmesties. Tāpēc mēs esam aicinājuši Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu neaizmirst, ka Latvija ir suverēna valsts, un rīkoties kā neatkarīgas valsts vadītājai. Esam pieprasījuši pildīt savas valsts iedzīvotāju gribu un neatkāpties no iepriekš dotā solījuma nepieļaut bēgļu uzņemšanas obligāto kvotu ieviešanu. Ja valdība un Ministru prezidente nepildīs Latvijas iedzīvotājiem doto solījumu, “No sirds Latvijai” rosinās izteikt neuzticību Ministru prezidentei. Otrs jautājums, kurš, mūsuprāt, ir aktuāls, ir jautājums par atbildību par valsts līdzekļu neracionālu izmantošanu. Diemžēl šobrīd par normu ir kļuvusi valsts līdzekļu nesaimnieciska un neekonomiska izmantošana. Iepriekšējā Saeimas sēdē mēs diskutējām par valsts līdzekļu izlietojumu KNAB telpu meklējumiem, kuros nelietderīgi ir iztērēti vairāk nekā pusmiljons eiro. Šajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar skarbu vērtējumu par projektu “E-veselība”. Un skaitļi runā paši par sevi: 9 gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens no 26 plānotajiem e-pakalpojumiem lietotājiem joprojām nav pieejams. Projekta finanšu līdzekļi vairāk nekā 760 tūkstošu eiro apmērā ir izlietoti neekonomiski un neproduktīvi. Ir risks, ka ERAF līdzekļi 11,3 miljonu eiro apmērā var tikt atzīti kā neatbilstoši izlietoti. Un pēc tā visa veselības ministrs vēl atļaujas paziņot, ka vainīga ir Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests, bet konkrēti atbildīgie netiks meklēti! Tāpēc šodien frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti nosūtīja vēstuli veselības ministram Guntim Belēvičam, uzdodot jautājumus par atbildību saistībā ar e-veselības projekta izgāšanos un valsts līdzekļu nelietderīgu izlietošanu. “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāzina, kas ir atbildīgs par e-veselības projekta izstrādes un ieviešanas neveiksmēm. Nav pieļaujama tāda situācija, ka atkal ir tikai kolektīvā atbildība, nenosaucot nevienu konkrētu personu vai personas. “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāprasa atbildība no ierēdņiem un politiķiem un ikvienam jārīkojas atbildīgi ar nodokļu maksātāju naudu. Paldies par jūsu uzmanību.".
• 2015_09_10_316-seq87 spokenText "Paldies deputātam Jānim Trupovniekam. Vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!".
• 2015_09_10_316-seq86 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šobrīd galvenokārt tomēr vēlas runāt par valsts budžetu 2016.gadam – par to, ko mēs no tā sagaidām un kā tas tiek taisīts, un kādas ir praktiski nospraustās prioritātes, kāds būs gaidāmais budžeta deficīts. Ir noteikts, ka tas nebūs lielāks par 1 procentu no iekšzemes kopprodukta. Protams, taisot budžetu 2016.gadam, tiek ņemtas vērā arī izaugsmes prognozes gan nākamajam gadam, gan arī turpmākajiem. Viens no tādiem uzstādījumiem, kurus mēs savā frakcijā redzam, un viens no jautājumiem, kurus risina arī Finanšu ministrija, ir jautājums, nevis kā naudu tērēt, bet kā naudu pelnīt un taupīt. Un līdz ar to ministrijām, izņemot prioritārās, kas ir Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija, ir noteikts 3 procentu apmērā bāzes izdevumu samazinājums. Darba grafiks: budžets nonāks Saeimā 30.septembrī, un tālāk būs darbs Saeimas komisijās, un pirmajā lasījumā Saeimas sēdē tas tiks skatīts 20.oktobrī, bet 5.novembrī – otrajā, galīgajā, lasījumā. Kā jau teicu, pirmā prioritāte ir aizsardzība – gan iekšējā, gan ārējā. Un, manuprāt, šobrīd, šajā ģeopolitiskajā situācijā, tas ir prioritāri. Un nevaru īsti piekrist kolēģim, ka Latvijas valdība netur savu vārdu. Jā, iepriekš bija nosprausts, ka Aizsardzības ministrijas budžetam 2 procenti no iekšzemes kopprodukta būs tikai uz 2020.gadu, bet šobrīd mēs jau ejam saskaņā ar grafiku, kas... Un tas nozīmē, ka šogad būs 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, nākamgad – 1,6 vai 1,7. Un 2018.gadā tiešām izpildīsim savas starptautiskās saistības. Nākamā prioritāte patiesi ir veselība. Protams, sistēmā ir daudz kas jāsakārto. Ir diezgan lielas arī finansiālās problēmas, jāpilda saistības pret bankām par iepriekšējām... veselības iestāžu būvniecību. Jādomā par to, lai bezmaksas medikamenti... lai būtu nevis 50 procentu atmaksa, bet būtu iespējama 100 procentu atmaksa, kā arī, domājot par nācijas un tautas veselību, jāveic cīņa, teiksim, ar hepatītu un daudzām citām tādām nopietnām slimībām. Varbūt problemātiskāk ir izglītības jomā. Un tas skar, es domāju, jebkuru pašvaldību valstī. Tātad ir runa par pedagogu algu jauno modeli, kas tā īsti varbūt nepildās, bet mēs vēlētos, lai ministrija ātrāk šo problēmu risinātu. Un, protams, tas saistīts ar skolu tīkla pārskatīšanu, konsekvenci un noteiktu redzējumu par izglītības sistēmu kopumā Latvijā. Es vēlētos arī bilst, ka tomēr pietiekoši optimistiski var raudzīties uz saviem ieņēmumiem un savus budžetus veidot arī pašvaldības, jo izaugsme uz nākamo gadu ir paredzēta 3 procentu apmērā. Un jau uz nākamo, aiznākamo gadu jau 6 procentu apjomā izaugsme. Un tas nozīmē, ka pašvaldību budžeti pat tad, kad ir pieņemts jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kur ir iestrādāti jauni kritēriji un koeficienti... tas nozīmē tikai to, ka tas sevi ir attaisnojis, pašvaldībām ieņēmumi praktiski nesamazinās, un tās pašvaldības, kuras ir ieklausījušās un sapratušas virsmērķi, ka pašvaldības uzdevums ir ne tikai rūpēties par iedzīvotājiem, sniedzot pabalstus un nodrošinot izglītības un veselības pakalpojumu pieejamību, bet arī atbalstīt un vairot ekonomisko izaugsmi teritorijā, atbalstīt uzņēmējus, jo tad ir jaunas darba vietas un lielāki nodokļu ieņēmumi... un tie ir papildu ieņēmumi pašvaldībām. Protams, sāpīgs jautājums, par kuru mēģina diskutēt visi, ir bēgļi. Bet bēgļi – tie ir cilvēki... Un katram no viņiem acīmredzot varētu būt savs redzējums, kāpēc viņi pamet savu zemi. Vieni – tie ir patvēruma meklētāji, kas mūk no kara. Citi ir varbūt labākas dzīves tīkotāji, un tos varētu uzskatīt par ekonomiskajiem bēgļiem. Bet jāsaprot, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies un kas īsti notiek Sīrijā. Bēgļu plūsmām ir tendence pieaugt, un tās pieaug nekontrolēti. Ko tas nozīmē Eiropai? Ko tas nozīmē Latvijai? Tātad jādomā par to, kā stiprināt Eiropas Savienības robežu, palīdzēt Itālijai un Grieķijai. Brīvprātīgā vienošanās par 250 cilvēkiem – protams, laikam jau tas ir tikai sākums, bet mūsu frakcijai ir noliedzošs viedoklis par uzspiestām kvotām. Ir jāredz Junkera kunga plāns un rīcība... ne tikai cilvēku sadale, bet gan reāla rīcība, lai novērstu katastrofas un krīzes padziļināšanos visā Eiropā. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq85 spokenText "Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram. Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks. Lūdzu!".
• 2015_09_10_316-seq84 spokenText "Labdien visā Latvijā! Labdien visiem, kuri šobrīd klausās! Latvijas Reģionu apvienība šodien iesniedza priekšlikumu izmainīt Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kur šobrīd ir skaidri un gaiši noteikts, ka Latvija apņemas palielināt aizsardzības finansējumu 2 procentu apmērā no nacionālā jeb iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam. Savukārt Latvijas Republikas premjerministre februārī... Sadzirdot Latvijas Reģionu apvienības aicinājumu un sadzirdot mūsu sabiedroto dažādās valstīs teikto, ka 2020.gads – tas tomēr ir par vēlu, ka šo jautājumu vajadzētu atrisināt līdz 2018.gadam, februārī Straujumas kundze patiešām nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvija šo jautājumu atrisinās līdz 2018.gadam. Tikai Valsts aizsardzības finansēšanas likumā šī norma – 2020.gads – vēl joprojām palika. Un Aizsardzības ministrija pilnībā ir nogulējusi šo jautājumu, lai izmainītu likumu un sūtītu skaidru signālu mūsu sabiedrotajiem. Jo mūsu sabiedrotie ir pamanījuši, ka Latvijas Republikas valdība mētājas ar saviem priekšlikumiem, mētājas ar saviem solījumiem un patiesībā nemaz nepilda sevis teikto. Nu, kā piemēru jums varu atgādināt ļoti vienkāršu nesenās pagātnes notikumu: valdības vadītāja jūnijā teica, ka Latvija neuzņems nevienu bēgli, jūlijā runāja par 250 bēgļiem, bet nu jau ir pilnīgi apjukusi un nezina vispār, cik tad bēgļu uzņemsim, jo, cik Junkera kungs pateiks, tik būs. Nu, saprotiet, tas nav vienīgais jautājums, kurā valdības vadītāja ir pilnīgi apmaldījusies. Lai mūsu sabiedrotajiem būtu pārliecība, ka Latvija ir nopietna savos nodomos, šīs izmaiņas Valsts aizsardzības finansēšanas likumā bija būtiskas. Man un tāpat maniem kolēģiem par lielu izbrīnu šodien koalīcijas deputāti atturējās šajā balsojumā un tādā veidā panāca to, ka likuma izmaiņas nenotiek. Zināmā mērā tas sūta signālu gan Latvijas sabiedrībai, gan mūsu sabiedrotajiem, ka Latvijas Republikas valdība, Latvijas Republikas koalīcija ir gatava faktiski “uzmest” mūsu sabiedrotos jeb nepildīt šos solījumus kādā no procesiem jeb kādā no šiem gadiem, ja nu pēkšņi tā to izlems. Tā ka es ļoti aicinu visus vērsties pie saviem deputātiem, vērsties pie ministriem, lai viņi ļoti nopietni uztver šo jautājumu, jo pretējā gadījumā Latvijai ir liels risks, ka nevis tāpēc, ka citos jautājumos mums un mūsu sabiedrotajiem varbūt atšķiras viedokļi, bet tāpēc, ka mēs nepildām mūsu dotos solījumus, mēs varam nesaņemt drošības palīdzību, kad tā būs nepieciešama. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq83 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!".
• 2015_09_10_316-seq82 spokenText "Labdien, kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš un Jānis Trupovnieks... bija Jānis... ir.".
• 2015_09_10_316-seq80 spokenText "Cienījamie deputāti, kas ir ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala un kas vēlas pēc nedēļas - 18.septembrī - kopā doties vizītē uz vienu no pašvaldībām Latgalē! Lūgums tagad, uzreiz pēc Saeimas sēdes, nedaudz - uz piecām minūtēm - uzkavēties šeit, Saeimas Sēžu zālē. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq78 spokenText "Cienījamie Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti! Pēc piecām minūtēm sanākam Sociālo un darba lietu komisijas zālē uz sēdi. Tiekamies ar ministra kungu.".
• 2015_09_10_316-seq76 spokenText "Labrīt! Es gribu atgādināt frakciju vadītājiem un Prezidijam, ka pēc 15 minūtēm Sarkanajā zālē mums sāksies Frakciju padome.".
• 2015_09_10_316-seq75 spokenText "Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2015_09_10_316-seq74 spokenText "Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Lūgums sanākt uz īsu Juridiskās komisijas sēdi pēc piecām minūtēm! Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq73 spokenText "Paldies. Un deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par kolīzijām būvniecības jomā”, ko nododam ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Paldies. Kolēģi, līdz ar to šīs sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
• 2015_09_10_316-seq72 spokenText "Labdien, kolēģi! Viens no darbiem, kas vēl nav izdarīts līdz galam, ir Latvijas gāzes tirgus liberalizācija. Atbildīga par šī procesa tālāku virzību ir Ekonomikas ministrija. Vārdos Ekonomikas ministrija ir paziņojusi, ka tā šo procesu pabeigs pat vēl ātrāk, vēl straujāk, nekā tas ir paredzēts likumā. Tas jau ir amizanti. Ko realitātē mēs redzam? Lai gan publiski medijos tiek teikts, ka “Latvenergo” nupat jau varēs slēgt, tirgoties ar gāzi, kas nāks no Lietuvas, praksē šādi noteikumi par tirgotāju maiņu, kuri būtu jāizstrādā Ekonomikas ministrijai, nemaz nav izstrādāti. Tātad nav tiesiska pamata vispār to darīt. Tālāk. Vēl “labāka” situācija ir tā, ka viss gāzes tirgus pašlaik strādā nesaprotami uz kādiem noteikumiem, jo iepriekšējie gāzes tirgošanas un lietošanas noteikumi savu spēku ir zaudējuši, bet jaunos Ekonomikas ministrija joprojām nav izstrādājusi. Kas tas ir - Ekonomikas ministrijas neizdarība vai apzināta ļaunprātība? To mēs mēģinām tagad noskaidrot. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq71 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmuma projekts ir atbalstīts. Kolēģi! Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņēmis piecu deputātu - Mārtiņa Bondara, Ingas Bites, Artusa Kaimiņa, Jāņa Ruka un Mārtiņa Šica - iesniegumu ar lūgumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, tiek lūgts pārbalsot likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, jo iespējams, ka balsojums neatbilst klātesošo deputātu skaitam. Balsojumā, iespējams, ir piedalījušies deputāti, kas neatradās Sēžu zālē. Tā teikts Saeimas Prezidijam adresētajā iesniegumā. (Starpsaucieni: “Kuri?”; dep. J.Urbanovičs: “Uzvārdus!”; dep. A.Kaimiņš: “Vectirāns!”; no ZZS frakcijas: “Nav taisnība! Kaimiņ, nemuldi!”) Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, šis pieprasījums ir motivēts... (Skaļi starpsaucieni.) Vai deputāti... Kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vai deputāti piekrīt pārbalsošanai? Tātad ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai ir izdarāma pārbalsošana attiecībā uz likumprojekta “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 60, atturas - 1. Tātad pārbalsošana nenotiks. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Tad var balsot, esot ārpus zāles! Ko jūs smejaties?!” Zālē troksnis, starpsaucieni.) Tātad... Motivācija nav saņemta. Kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai mēs varam turpināt darbu! Kolēģi! Un tagad darba kārtībā ir deputātu pieprasījums. Deputāti Andrejs Elksniņš, Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Raimonds Rubiks, Mihails Zemļinskis, Sergejs Potapkins, Vladimirs Nikonovs un Marjana Ivanova-Jevsejeva ir iesnieguši pieprasījumu “Par situāciju Daugavpils pilsētas pašvaldībā”. Kolēģi! Es aicinu turpināt Saeimas sēdi un aicinu deputātus ieņemt vietas Sēžu zālē. Latkovska kungs! Esiet tik laipni! Kaimiņa kungs! (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Es klusēju!”) Esiet tik laipni! Turpināsim darbu! Šis pieprasījums ir adresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam. Un tātad, pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli, mēs šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Kolēģi, vēlos jūs informēt par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar deputātu jautājumiem un par jautājumu un atbilžu sēdi, kas paredzēta šā gada 10.septembrī pulksten 17.00. Saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informēja, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to šī sēde nenotiks. Deputāti Inguna Sudraba, Aivars Meija, Ringolds Balodis, Silvija Šimfa un Arvīds Platpers ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par e-veselības projektu ieviešanu”, ko nododam veselības ministram Guntim Belēvičam. Deputāti Inguna Sudraba, Aivars Meija, Ringolds Balodis, Silvija Šimfa un Arvīds Platpers ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu”, ko nododam finanšu ministram Jānim Reiram. Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un Ivans Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju”, ko nododam ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Ir iesniegts arī pieprasījums motivācijai par šo jautājumu. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
• 2015_09_10_316-seq70 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Es neaizstāvēšu Silviju Šimfu, bet... Stāsts ir par ko? Stāsts ir par Satversmes 30.pantu un par Saeimas vājumu. Jūs saprotiet, mēs jau tautu uzjautrinām ar šiem pasākumiem, ko mēs te veicam. Par Vectirānu... Mēs izdevām viņu tiesāšanai. Visiem ir jautri, vai ne? Nu, ko tad cilvēks bija izdarījis? Seržantu pēc tam izdevām. Es domāju, Satversmes 30.pants... Konkrēti es to nolasīšu: “Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.” Par kriminālvajāšanu, es domāju, kolēģi, mums nevarētu būt šaubu, jo, politisku motīvu vadīti, deputāti var nokļūt visādās situācijās, un Saeimai tiešām vajadzētu lemt par deputātu izdošanu kriminālvajāšanai. Bet par administratīviem sodiem es domāju, ka vajadzētu beidzot pārskatīt šo jautājumu, jo šie negadījumi... Kad deputāts, atpakaļgaitā braukdams, iebrauc kādā sienā vai ar trolejbusu saskrienas, nu, tad tas ir vienkārši muļķīgi no mūsu puses - izdot! Šimfas gadījums turklāt ir nedaudz komplicētāks. Ja mēs runājam par ienākumu deklarācijām, atcerieties... Ja kāds ir... nu, es ceru, ka lielākā daļa ir ilglaicīgi strādājuši valsts pārvaldē... Sākotnēji bija iespēja pašiem mēģināt caur VID konstatēt, cik jūs esat iepriekšējā periodā saņēmuši algās, cik ir oficiāli šo ienākumu. Pašreizējā brīdī šādas iespējas jums netiek dotas, un tas ir labi. Jūs vienkārši tajā attiecīgajā ailē... nospiežat, jā, un iepriekšējā gada ienākumi ir redzami. Es domāju, ka tieši tādā pašā veidā, saslēdzot reģistrus - to sen bija laiks izdarīt! - starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru... Jums arī nevajadzētu tikt dotai šādai iespējai, ka jūs varētu izvēlēties, vai jūs esat vai neesat loceklis kādā sabiedriskā organizācijā. Šiem datiem vajadzētu automātiski uzlikt... Un, ja jūs konstatējat, ka jūs esat trijās organizācijās, sabiedriskās organizācijās, valdē vai tamlīdzīgi, tad jums ir iespēja, pirmkārt, punkts 1, rakstīt beigās pie sadaļas “Cits”: “Es neesmu tur, un es protestēju pret šādu Uzņēmumu reģistra patvaļu!” (To, protams, es ar ironiju saku.) Otrs variants - doties uz Uzņēmumu reģistru un nokārtot šīs formalitātes, jo jūs jau varbūt gadiem “karājaties” kādas sabiedriskās organizācijas valdē, ņemot vērā savu lielo sabiedrisko aktivitāti. Un tāpēc šo jautājumu tad arī jūs šādā veidā nokārtojat. Tā ka, es domāju, kolēģi, ir jāpadomā, kā VID un Uzņēmumu reģistram saslēgt šos reģistrus, lai vairs nebūtu iespējams deputātiem pašizpausties un neierakstīt vai ierakstīt kādu sabiedrisku organizāciju. Un, otrkārt, beidzot vajag Saeimai, teiksim, saņemties un no konflikta ar Māri Steinu, kas ilgst gadiem Prezidijā, beidzot ķerties klāt pie nopietnām lietām - pie Satversmes 30.panta, nevis izklaidēt šādā veidā tautu. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq69 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.".
• 2015_09_10_316-seq68 spokenText "Labdien, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Es gribu paskaidrot arī jums, tāpat kā es skaidroju to vakar komisijas sēdē, kādēļ es rīkojos tā, kā es rīkojos šajā gadījumā. Valsts ieņēmumu dienests man norāda uz trim gadījumiem... uz trim amata nenorādīšanas gadījumiem... partijā, politisko partiju apvienībā... un trijās nevalstiskajās organizācijās. Es pilnībā atzīstu savu kļūdu vienā no šiem gadījumiem, kad es, vairākkārt labojot šo deklarāciju, vienkārši izlaidu garām un izkrita... un es neierakstīju amatu, kurā es patiešām reāli darbojos sabiedriskajā organizācijā “Sociālo reformu biedrība”. Turpretī pārējos četros gadījumos, tas ir, partijā, politisko partiju apvienībā un divās nevalstiskajās organizācijās, šos amatus es nenorādīju tādēļ, ka es vienkārši neieņemu šos amatus, jo no savas puses izdarīju to, kas man bija jādara, lai situācija de facto kļūtu par situāciju de iure. Un es uzskatu, ka sniegtu nepatiesas ziņas, ja deklarētu šos amatus. Taču man un cilvēkiem, kuri saskārušies ar šādu pašu problēmu, nav iespēju ietekmēt otro pusi, lai uz manu vai mūsu iesniegumiem tiktu reaģēts kādā saprātīgi, samērīgi noteiktā laikā. Sevišķi tas attiecas uz organizācijām, kas pastāv tikai formāli, bet reāli darbība vairs nenotiek. Manā gadījumā, piemēram, organizācija 15 gadus nav reaģējusi uz... to, ko es esmu izdarījusi no savas puses... un kas organizācijai bija jāizdara... Un par šo situ��ciju es uzzināju tikai tagad, kad man bija jāpilda valsts amatpersonas deklarācija. Es uzskatu, ka es neesmu pārkāpusi šo principu, šo normu... ka es nesniedzu nepatiesas ziņas, jo es uzskatu, ka es būtu sniegusi nepatiesas ziņas un apliecinājusi to ar savu parakstu, ja es šos amatus būtu deklarācijā ierakstījusi. Bet, ja paskatās uz šo te situāciju no abām pusēm, no šīs administratīvās normas puses... ja paskatās no abām pusēm, tad iznāk, ka es un cilvēki, kas ir manā situācijā, nonāk tādā birokrātiskā slazdā vai birokrātiskā strupceļā, no kura pašlaik izejas nav. Un tāpēc es komisijas sēdē vērsu arī Uzņēmumu reģistra pārstāvju un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvju uzmanību uz to, ka viņiem tomēr būtu jāpiestrādā pie tām normām un procedūrām, lai uzlabotu šīs normas un procedūras, lai cilvēki nenonāktu līdzīgā situācijā, kādā nu esmu nonākusi es un kādā nonāk ļoti daudzi cilvēki. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq67 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.".
• 2015_09_10_316-seq66 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27panta par nepatiesu ziņu sniegšanu kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu. Komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
• 2015_09_10_316-seq65 spokenText "Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.septembrim. Un izskatīšana Saeimas šā gada 8.oktobra sēdē. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2015_09_10_316-seq64 spokenText "Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 24.septembrim un izskatīšanu veikt 8.oktobrī.".
• 2015_09_10_316-seq63 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts otrajā lasījumā izskatāms Saeimas sēdē.".
• 2015_09_10_316-seq62 spokenText "Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!".
• 2004_12_02-seq550 spokenText "Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!".
• 2015_09_10_316-seq61 spokenText "Paldies. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. Līdz ar to mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
• 2015_09_10_316-seq60 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Šie grozījumi paredz atsākt kompensāciju izmaksas zemniekiem par nemedījamo, īpaši aizsargājamo sugu un migrējošo sugu nodarītajiem postījumiem. Atgādināšu, ka uz šo krīzes laiku... Ja nemaldos, tas bija 2009.gadā, kad tika apturēta šo kompensāciju izmaksa... Šajā laikā ir bijusi arī lieta, kas nodota Satversmes tiesai. Un ir atbilstošs Satversmes tiesas lēmums, uz kura pamata tomēr ir pieņemti šie grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kuri paredz atsākt atkal... šo kompensāciju izmaksu turpināt. Komisija izskatīja šos grozījumus un lūdz Saeimu tomēr pieņemt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.".
• 2015_09_10_316-seq59 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.septembrim. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2015_09_10_316-seq57 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3.km”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_10_316-seq56 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Atgādinu, ka īpašumu piespiedu atsavināšana ir iespējama un pieļaujama uz atsevišķa likuma pamata (šāda likuma projektu mēs arī šodien skatām). Tā ir pieļaujama sabiedrības vajadzībām (sabiedrības vajadzības šajā gadījumā ir Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošana) un izņēmuma gadījumos pret taisnīgu atlīdzību. Izņēmuma gadījums ir arī šis gadījums, jo diemžēl nekustamā īpašuma īpašnieks nav vienojies ar valsti par taisnīgas atlīdzības apmēru. Šeit jānorāda, ka Saeimai nav jālemj par taisnīgas atlīdzības apmēru strīda gadījumā. Šādus strīdus atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 27.panta otrajai daļai izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Kolēģi! Tātad, izskatot minēto likumprojektu, Saeimas Juridiskā komisija uzklausīja arī īpašnieka pārstāvi, uzklausīja arī Satiksmes ministrijas pārstāvi, kurš pamatoja minētā likumprojekta nepieciešamību un izskaidroja sabiedrības vajadzības. Juridiskā komisija atbalstīja minēto likumprojektu pirms izskatīšanas Saeimā pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_09_10_316-seq55 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.septembrim. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3.km”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2015_09_10_316-seq54 spokenText "Komisijas vārdā aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 25.septembrim. Paldies.".
• 2015_09_10_316-seq53 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_10_316-seq52 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr.299/Lp12) un skatām to pirmajā lasījumā. Iesniegtais likumprojekts paredz sekojošus grozījumus. Pirmais. Latvijā īstenojot Eiropas Savienības direktīvu, Latvijas Republikas Robežsardzei ir izveidots Nacionālais koordinācijas centrs, kura uzdevumos ietilpst arī sadarbība un informācijas apmaiņa ar analoģiskiem koordinācijas centriem visās pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Otrs. Iesniegtais likumprojekts paredz, ka turpmāk Ministru kabinets noteiks robežjoslas uzturēšanas un kārtības prasības; līdz šim to noteica Robežsardze. Un trešais. Caurlaides darbībai robežjoslā varēs pieteikt elektroniski - tajā skaitā arī darba devēji! -, un nebūs vairs vajadzīgas caurlaides papīra formā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_09_10_316-seq51 spokenText "Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.oktobrim. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.".
• 2015_09_10_316-seq50 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 12.oktobris.".
• 2015_09_10_316-seq49 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_10_316-seq48 spokenText "Jā, kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”. Minētais likumprojekts paredz pārņemt Eiropas Savienības direktīvu, kura noteic, ka apcietinātam ārvalstniekam ir tiesības bez ierobežojuma un konfidenciāli tikties ne tikai ar aizstāvi, bet arī ar attiecīgās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_09_10_316-seq47 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
• 2015_09_10_316-seq46 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".

• first
• previous
• next