Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2016_03_03_350-seq41 spokenText "Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu jūs pievērsties grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu ir sagatavojusi sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju, ieklausoties uzdevumā, kuru Sociālo un darba lietu komisijai uzdeva Saeimas priekšsēdētāja laikā, kad Latvijas Pensionāru federācija savāca vairāk nekā 70 tūkstošus parakstu jautājumā par izmaiņām pensiju indeksācijā. Cienījamie kolēģi! Likumprojektā jūs redzat vienu nopietnu lietu: pensiju indeksācijā algas indeksu maina no 25 procentiem uz 50 procentiem. Un, kā redzat pārejas noteikumos, - sākot ar 2017.gadu. Un otrs jautājums ir šāds. Personas, kuras strādājušas iekšlietu sistēmā, ir tiesīgas saņemt izdienas pensiju pēc diviem, atklāti sakot, jau ļoti seniem nolikumiem, proti, no deviņdesmito gadu sākuma. Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu piešķirt likumprojektam steidzamību.".
- 2016_03_03_350-seq40 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darbā kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2016_03_03_350-seq39 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2016.gada 19.martu atbrīvot Helmutu Brasovu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.".
- 2016_03_03_350-seq38 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Biksinieces-Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2016_03_03_350-seq37 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Līgas Biksinieces-Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Līgu Biksinieci-Martinovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2016_03_03_350-seq36 spokenText "Saeimas vārdā sveicam tiesībsargu Juri Jansonu! (Aplausi.) Vēlam strādāt visas sabiedrības labā. Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nacionālās drošības komisija un Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 21, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta, likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo darba kārtības punktu iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Līgas Biksinieces-Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2016_03_03_350-seq35 spokenText "Tātad... (Starpsauciens.) Es tev pateikšu, kāpēc! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.15 - par balsošanas rezultātiem, apstiprinot tiesībsargu. 2016.gada 3.martā Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.13. Kopumā izgatavotas 108 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 14 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 94 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 94 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītu nav. (Starpsauciens: “Bravo!”) “Pret” visiem kandidātiem balsots 2 vēlēšanu zīmēs. Balsis sadalās sekojoši: Juris Jansons - par - 49, pret - 45; Ilze Bērziņa-Ruķere - par - 43, pret - 51. Par tiesībsargu apstiprināts Juris Jansons. Apsveicam un vēlam veiksmi! (Aplausi.)".
- 2016_03_03_350-seq34 spokenText "Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2016_03_03_350-seq25 spokenText "Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2015_06_03_303-seq51 spokenText "Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2015_06_03_303-seq34 spokenText "Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2011_07_21_as-3-seq4 spokenText "Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2011_06_02-seq136 spokenText "Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2016_03_03_350-seq33 spokenText "(ZZS). Cienījamie kolēģi! Pēc piecām minūtēm beigsies balsojums. Vēl šeit... Re, Šica kungs jau aizskrēja. Vēl Rasmaņa kungs, un kuri tur vēl nav bijuši...? (Notiek balsošana.) ".
- 2016_03_03_350-seq32 spokenText "Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi. Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka. Tātad acīmredzot balsošana ir sākusies.".
- 2016_03_03_350-seq31 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.15.".
- 2016_02_11_344-seq295 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.15.".
- 2016_03_03_350-seq30 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Gaidis Bērziņš... ir, Inga Bite... ir, Mārtiņš Bondars... ir, Andrejs Elksniņš... ir, Andrejs Elksniņš?... Ojārs Ēriks Kalniņš... ir, Nellija Kleinberga... aizgāja balsot, Vilnis Ķirsis... ir, Inese Laizāne... stāv pie durvīm, Ilmārs Latkovskis... ir, Imants Parādnieks... ir, Romualds Ražuks... ir, Artūrs Rubiks... ir rindā? Jānis Ruks... ir, Veiko Spolītis... ir, Mārtiņš Šics... ir, Edvīns Šnore... nav, Juris Viļums... ir, Mihails Zemļinskis... ir.".
- 2016_03_03_350-seq28 spokenText "Labdien, kolēģi! Tūlīt pat visus, kas piedalās deputātu grupā sadarbībai ar Francijas parlamentu, aicinu uz īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē.".
- 2016_03_03_350-seq27 spokenText "Paldies. Nākamā balsošanas kārta, kurā jābalso par abiem kandidātiem, notiks pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Raimondam Rubikam.".
- 2016_03_03_350-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.14. (Skatīt Saeimas 2016.gada 10.marta sēdes stenogrammā deputāta Ingmāra Līdakas paziņojumu par Saeimas balsu skaitītāju 2016.gada 10.marta sēdes protokolu Nr.16 par to, ka Saeimas balsu skaitītāju 2016.gada 3.marta sēdes protokolā Nr.14 izdarāms kļūdas labojums: “Kopsummas ailē par Ilzi Bērziņu-Ruķeri “pret” nodoto balsu skaits “47” ir svītrojams un aizstājams ar skaitli “50”.” – Red.) 2016.gada 3.martā Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.12. Kopumā izgatavotas 108 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 96 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un nomainīta 1. Dzēstas atlikušās 13. No vēlēšanu kastes izņemtas 96 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 95. Par nederīgu atzīta 1 vēlēšanu zīme. “Pret” visiem kandidātiem balsots 2 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotās balsis sadalās sekojoši: Juris Jansons - par - 48, pret - 47; Ilze Bērziņa-Ruķere - par - 45, pret - 47. Tiesībsargs nav ievēlēts. Nākošajā balsošanas kārtā piedalās abi kandidāti. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi, vēl kādi pieci deputāti nav nobalsojuši, un es skaidri zinu, ka viņi šodien bija zālē. Pēc piecām minūtēm balsošana tiks slēgta! (Notiek balsošana.) ".
- 2016_03_03_350-seq23 spokenText "Tātad balsu skaitītāji sāk darbu. Deputāti tiks aicināti ar zvanu atpakaļ zālē tad, kad balsu skaitītāji būs saskaitījuši balsis un būs gatavi paziņot rezultātu. Paldies. (Notiek balsošana.) ".
- 2016_03_03_350-seq22 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādināšu, kā pareizi aizpildīt biļetenu. Atzīmēm jābūt pret abiem kandidātiem: vienam - ailītē “par”, otram - ailītē “pret”. Derīgs biļetens būs arī tajā gadījumā, ja balsos pret abiem kandidātiem; nederīgs būs tad, ja būs veiktas kādas citas atzīmes. Un aicinu būt pacietīgiem, jo balsošanas sagatavošana ilgs apmēram 15 minūtes. Aicinu Balsu skaitīšanas komisiju uz Balsošanas zāli.".
- 2016_03_03_350-seq21 spokenText "Paldies. Tā kā tiesībsarga amata kandidāti ir divi, rīkojams atklāts balsojums ar vēlēšanu zīmēm. Vārds Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2016_03_03_350-seq20 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 17.februāra sēdē izskatīja Saeimas deputātu iesniegumus un uzklausīja tiesībsarga amatam izvirzītos kandidātus - Ilzi Bērziņu-Ruķeri un Juri Jansonu. Uzklausot kandidātus, komisija konstatēja, ka abi kandidāti atbilst Tiesībsarga likuma 5.panta otrās daļas prasībām, līdz ar to komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par tiesībsarga apstiprināšanu” un nodod to Saeimai.".
- 2016_03_03_350-seq19 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”, un mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 22. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par tiesībsarga apstiprināšanu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2016_03_03_350-seq18 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nav svarīgāka jautājuma par savas valsts drošību, par savas valsts suverenitāti. Šos grozījumus ir izstrādājusi Valsts drošības iestāžu padome, tātad visas šīs iestādes, kuras diendienā kompetenti domā par to, lai katrs no mums varētu justies droši. Un tas, ka mēs neredzam viņu darbību, nozīmē, ka viņi strādā profesionāli un kompetenti. Mēs redzam, ka Krimināllikuma X nodaļā “Noziegumi pret valsti” šīs normas ir pieņemtas 1999.gadā. Un tajā laikā, protams, nevarēja ienākt prātā ne “zaļie cilvēciņi” Ukrainā, ne šīs daudzās informācijas kara metodes, ne hibrīdkara metodes. Tas, protams, ir ļoti jauki no Agešina kunga, ka viņš nezina, kas ir hibrīdkarš, pat strādājot gan Juridiskajā komisijā, gan Nacionālās drošības komisijā... varbūt var savā frakcijā izskaidrot. Bet ne jau par to, kur atrast argumentus, kāpēc šis likumprojekts tālāk nav virzāms. Gan NATO valstīs, gan mūsu kaimiņvalstīs šis regulējums mūsdienām ir daudz atbilstošāks, lai mēs tiešām spētu ar tiesiskām metodēm (es uzsveru - ar tiesiskām metodēm!) cīnīties pret tiem apdraudējumiem, kuri var būt vērsti pret mūsu valsti, pret mūsu suverenitāti, pret mūsu neatkarību, pret mūsu cilvēkiem, pret mūsu brīvību. Un līdz ar to šie grozījumi ir tiešām ļoti rūpīgi izstrādāti ekspertu grupā. Arī pagājušajā ceturtdienā komisiju kopsēdē Sarkanajā zālē piedalījās pārstāvji gan no Ģenerālprokuratūras, gan no Tieslietu ministrijas, kā arī tie cilvēki, kuriem būs jāveic šā likuma piemērošana, tātad pārstāvji no tiesu varas - no Augstākās tiesas, no Rīgas apgabaltiesas; arī advokāti pauda savu atbalstu, un pat Juristu biedrība bija ieradusies, lai būtu pietiekami plaša diskusija, lai novērstu šādas spekulācijas, par kurām nupat šeit runāja Agešina kungs. Protams, var nepatikt tas, ka anotācijā ir rakstīts, ka šie konkrētie likuma grozījumi ļaus vērsties pret tiem cilvēkiem, kuri citu valstu interesēs rīkos patriotiskas nometnes, kurās aicinās mūsu jauniešus... Padomāsim: vai mēs gribam, lai tie patriotiskie jaunieši domātu, ka viņiem ir jāaizstāv Latvija, vai tomēr vairāk mēģinātu domāt par kādas citas kaimiņvalsts interesēm? Tātad šīs likuma normas ir izstrādātas un rūpīgi saskaņotas un izvērtētas. Jā, arī šajā diskusijā tika norādīts uz atsevišķām neprecizitātēm, un arī likuma piemērotāji norādīja: jo precīzākas būs šīs normas, jo mazāk būs iespējams tās interpretēt un jo precīzāk varēs tās piemērot, jo šis likumprojekts būs kvalitatīvāks. Bet šis likumprojekts ir tieši laikā... Arī pēc tam, ziņojot par to pirmajā lasījumā, es aicināšu to pieņemt steidzamības kārtībā, jo nav nekā svarīgāka par mūsu nacionālo drošību. Mums ir jābūt gataviem ar likumiskiem mērķiem savu valsti aizsargāt pret tiem, kuri tai nevēl labu. Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.".
- 2016_03_03_350-seq16 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, neapšaubāmi, skar aktuālas, mūsu sabiedrībā pēdējā laikā daudz apspriestas tēmas - pret Latvijas Republiku vērsta darbība, spiegošana, valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana, valsts augstāko amatpersonu kritika. Nešaubos, ka visiem klātesošajiem ir absolūti skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē pastāvīgi mainās un Latvijai līdzīgi kā citām valstīm ir jāsaskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem. Var piekrist likumprojekta autoru apgalvojumam, ka spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā. Mēs nenoliedzam, ka problēma pastāv. Tā ir skaidra un konsekventa mūsu frakcijas nostāja. Tomēr piedāvātais risinājums izraisa vairākus jautājumus, tāpēc gribētos norādīt uz iespējamiem likumprojektā ietvertiem riskiem, tajā skaitā par normu piemērošanu un interpretāciju. Mūsuprāt, atsevišķas likumprojekta normas ir izplūdušas un neskaidras un pārāk plaši interpretējamas. Anotācijā mēs neredzam judikatūru, statistiku, prakses analīzi, piemērojot spēkā esošo regulējumu. Plaši ir lietots jēdziens “hibrīdkarš”, nesniedzot šī jēdziena juridisko skaidrojumu. Rezultātā atsevišķas normas var nonākt pretrunā ar vārda brīvību un cilvēktiesībām kopumā. Protams, vārda brīvība nav absolūta, un valstis ir tiesīgas noteikt ierobežojumus, ja vien tie atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Un tik tiešām saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju vārda brīvības ierobežojumi ir pieļaujami, ja to mērķis ir aizsargāt valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļaut nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargāt veselību, citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļaut konfidenciālas informācijas izpaušanu, saglabāt tiesu varas autoritāti un objektivitāti. Tomēr vēlos atgādināt, ka vārda brīvība ietver tiesības paust ne tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami. Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos ir vairākkārt norādījusi, ka tiesībām uz vārda brīvību ir ļoti plašas robežas, un tā aizsargā arī tādas idejas, kuras sabiedrības vairākumam nav pieņemamas. Tādējādi Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos norāda, piemēram, uz konvencijas 10.panta saistību ar demokrātiskām vērtībām, uzsverot, ka tas aizsargā ne tikai informāciju un idejas, kuras tiek labvēlīgi uztvertas, bet arī tās, kuras aizvaino, šokē vai satrauc sabiedrību vai jebkuru tās daļu. Viens no būtiskākajiem likumprojekta trūkumiem, iespējams, ir jaunais likumprojekta 81.1 pants, jo tekstā un anotācijā pamatota valsts augstāko amatpersonu kritika nav nodalīta no kaitīgas darbības, kas tiešām kaitē valsts drošības interesēm. Tas ir ļoti riskants un slidens ceļš, jo ar vispārīgu un nekonkrētu pantu iekļaušanu Krimināllikumā var, piemēram, novākt no ceļa gandrīz jebkuru politisku konkurentu, kā arī citādi domājošu cilvēku, piemēram, populistiski pasludinot viņa rīcību par pretvalstisku un suverenitāti apdraudošu. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šādu likumprojekta redakciju un SASKAŅAS frakcija balsojumā par grozījumiem Krimināllikumā atturēsies. Paldies par uzmanību.".
- 2016_03_03_350-seq15 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Nē? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
- 2016_03_03_350-seq14 spokenText "Labrīt, tautas kalpi! Kalnozola kungs, pirms jūs tagad pametat zāli, jūs paklausieties, kādas šinī namā ir tradīcijas! Pirmkārt. Ja tu esi Orlova kunga vadītajā komisijā “nonācis”, tad pieņem... pieņem ar zemu noliektu galvu jebko, ko tev saka! Tas ir punkts viens. Otrs punkts. Man ir absolūti nepieņemams tas veids, tā forma, kādā jūs... Jūs tagad uzkāpjat tribīnē un sākat vainot visus citus: visi ir vainīgi, tikai ne jūs. Es nezinu, ko jūs esat sitis vai ko jūs neesat sitis, un mani tas īsti neinteresē. Mani interesē tas, ka šajā sakarā jūs esat šeit trešo reizi; šī ir trešā nedēļa, kad šajā sakarā jūs atrodaties šajā vietā, un jūs tagad izdos šai vajāšanai, un jūs saņemsiet 800 eiro - Latvijas nodokļu maksātāju naudu - par neko. Un tas man ļoti nepatīk! Jūsu frakcijai ar Brigmani priekšgalā un visiem pārējiem gudrajiem cilvēkiem vajadzētu darīt tad tā, ka... nu, ka jūs ejat atvaļinājumā, kaut kādā izdomātā, vai kaut kā tamlīdzīgi, bet nesaņemat nodokļu maksātāju naudu par neko. Šeit jau viens tāds cilvēks ir, kura nav šajā zālē... Paldies Dievam, jūs vēl nevadāt to frakciju, jo tad jums būtu vēl 800 eiro klāt, un tad tas būtu pavisam negodīgi. Tāpēc ar augsti paceltu galvu, Kalnozola kungs, atstājiet šo nodokļu maksātāju naudu nodokļu maksātājiem, jo jūs tagad teicāt, ka tiesībsargājošajām iestādēm nepietiekot līdzekļu, lai varētu iztiesāt jūsu lietu godīgi! Un nevajag šeit no tribīnes, kas ir augstākā tribīne valstī, stāstīt par to, kas ir nevainības prezumpcija, un izdomāt un piesaukt šādus interesantus terminus kā “psihofizioloģiskā vienlīdzība”. Tas viss ir baigi forši, bet... Veiksmi jums jūsu tiesvedībā, un atstājiet šo naudu Latvijas nodokļu maksātājiem! Paldies jums.".
- 2016_03_03_350-seq12 spokenText "Paldies. Es vēlētos... Es atvainojos! Cienīsim varbūt arī mani, ja es cienu jūs! Mēs visi labi apzināmies kabalas gudrību, ka visvieglāk ir nomelnot otru cilvēku, stāstot par viņu tikai patiesību, taču neizstāstot visu patiesību un faktus saliekot dažādos veidos. Mēs visi cenšamies ņemt vērā šo jautājumu, kad pieņemam savus lēmumus, jo domājam, ko mediji teiks. Mūsu, šeit klātesošo, tiesības ir pieņemt tādu likumprojektu, lai jebkurš uzbrukums mūsu cilvēktiesībām, nevainības prezumpcijai un reputācijai tiktu sodīts. Uz šo brīdi šie sodi ir neadekvāti nodarītajam. Nobeigumā... Nobeigumā aicinu meklēt kopīgo, lai mēs nevajadzīgi netērētu laiku intrigu spēlēm partiju vidū, intrigu spēlēm starp partijām, bet kopīgi veiktu darbu, lai mūsu valsts, mūsu vēlētāji dzīvotu labklājībā un tie simti tūkstoši, kuri ir pametuši mūsu valsti, atgrieztos. Vēlreiz aicinu atbalstīt mani un pārtraukt šīs spekulācijas ap manu reputāciju, ievērot manu nevainības prezumpciju un ļaut tiesai pieņemt lēmumu. Paldies. Es pats balsošu “par” un iziešu no zāles.".
- 2016_03_03_350-seq11 spokenText "Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Kalnozolam! Izslēdziet mikrofonu! (V.Kalnozols runā bez mikrofona. Zālē troksnis.) Kolēģi! Kalnozola kungs! Kalnozola kungs, lūdzu, pārtrauciet debates! Ir jautājums - cik...? Nē, pagaidiet mirkli! Ir jāievēro procedūra! Cik papildlaika jums ir nepieciešams debašu... (Dep. V.Kalnozols: “Divas minūtes.”) Tātad divas minūtes. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad deputātiem ir iebildumi... Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par divām minūtēm tiktu pagarināts runas laiks debatēs deputātam Valdim Kalnozolam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - 2. Tātad divas minūtes. Lūdzu!".
- 2016_03_03_350-seq10 spokenText "...ka visvieglāk ir nomelnot cilvēku, runājot par viņu absolūtu taisnību...".
- 2016_03_03_350-seq9 spokenText "Vienu mirkli, Kalnozola kungs! (Dep. I.Zariņš: “Valdi, paprasi, lai tev iedod laiku!”)".
- 2016_03_03_350-seq8 spokenText "Mēs labi apzināmies kabalas gudrību...".
- 2016_03_03_350-seq7 spokenText "Kalnozola kungs, jūsu laiks debatēm ir beidzies!".
- 2016_03_03_350-seq6 spokenText "Es varētu pabeigt? Man bija grūti runāt. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Man visu laiku traucēja sarunas...".
- 2016_03_03_350-seq5 spokenText "Kalnozola kungs, jūsu laiks debatēm ir beidzies! (Dep. I.Zariņš: “Lai runā! Valdi, paprasi laiku!”)".
- 2016_03_03_350-seq4 spokenText "Labdien!... (Dep. M.Bondars: “Labrīt!”) Labrīt! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Lūdzu dārgos kolēģus atbalstīt mani balsojumā un atļaut tiesai izteikt savu lēmumu, un pārtraukt spekulācijas ap manu reputāciju. Tas, ka mums ir šāds lēmuma projekts, ir parādījis, ka ir daudzas problēmas mūsu valsts tiesībsargājošajā sistēmā, kā arī likumdošanā un tās interpretēšanā. Pirmais, uz ko es gribu vērst uzmanību. Pirmais, uz ko es gribu vērst uzmanību, ir neadekvātais atalgojums tiesībsargājošajā sistēmā. Tā ir kopīga iezīme visā valstī. Kāpēc tā ir problēma? Tāpēc, ka daudzas lietas tiek izskatītas pavirši, principā gandrīz neievērojot procesuālo kārtību, un kā karsts kartupelis tiek mētātas no vienas rokas otrā, tiek mestas tālāk: izmeklētājs, tiesa... Un apgabaltiesā beidzot sāk skatīt lietu pēc būtības. Otrais. Kā neadekvātais atalgojums iespaido mūsu tiesībsargājošo sistēmu? No vienas puses, jūs teiksiet - tas ir smieklīgi... No otras puses, es teikšu - tā ir patiesība. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Daudz, daudz emociju vadītu lēmumu ir mūsu tiesībsargājošajā sistēmā. Kāpēc? Tāpēc ka ir neadekvāts atalgojums. Un atbilstoši neadekvātajam atalgojumam mūsu tiesībsargājošajā sistēmā 80 procenti ir sieviešu kārtas pārstāves. Jūs teiksiet: “Mums ir dzimumu līdztiesība, un, Kalnozol, lūdzu, par šo jautājumu nerunāsim!” Es runāšu! Lai kā mēs gribam uzsvērt, ka esam vienlīdzīgi, mēs tomēr neesam psihofizioloģiski vienlīdzīgi. Sievietes savā domāšanā un lēmumu pieņemšanā vadās vairāk pēc emocijām, savukārt vīrieši ir stiprāki jautājumos, kas saistīti ar loģiku. (Starpsauciens: “Ūūū!”) Paldies par ovācijām, bet man ir taisnība. (Dep. L.Čigāne: “Kauns!”) Uz ko vēl es gribu vērst uzmanību? Kāpēc ir neadekvātais atalgojums? (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Kāpēc ir neadekvātais atalgojums? Sarunās man neoficiāli ir teikts: “Valdi, lai uzsāktu krimināllietu, tas maksā 3000 eiro. Pusotrs tūkstotis eiro jāsamaksā sākumā, un pēc tam, kad krimināllieta ir ierosināta, būs jāmaksā vēl pusotrs tūkstotis, bet mēs negarantējam galarezultātu.” Trešais. Kāpēc neadekvātais atalgojums iespaido mūsu tiesībsargājošo sistēmu? Tāpēc ka pats mūsu tiesībsargājošās sistēmas pamats, paļaušanās uz tiesiskumu, ka šaubu gadījumā jānostājas, tā sakot, apsūdzētā pusē, nevis cietušā pusē, - šis princips mūsu tiesībsargājošā sistēmā pamatos netiek ievērots. (Zālē ir pieaudzis troksnis.) Likumdošana un tās piemērošana. Ko es gribētu teikt? Zivs pūst no galvas. Ja mēs šeit, Saeimā, neievērojam likumus, tad arī tālāk, mums “apakšā”, neviens neievēro likumus. Ja mēs šeit interpretējam likumus, tad arī “apakšā” visi šos likumus interpretē. Mēs neievērojam pašu būtiskāko likumu - cilvēktiesību likumu, nevainības prezumpciju. Starp mums ir deputāts, kurš jau ir sodīts, neskatoties uz to, ka nav tiesas lēmuma par to, ka viņš ir vainīgs. Viņš ir sodīts ar to, ka viņš nevar atrasties starp mums šeit, ka viņš nevar piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. Tas, manuprāt, ir pirmais un būtiskākais. Ja mēs pārkāpjam jau mūsu starpā šo cilvēktiesību likumu, tad ko mēs vēlamies nodot tālāk tautai? Un nav brīnums, ka vairāk nekā 250 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju dzīvo ārpus Latvijas un neizsakās labi par mūsu valsti. Nākamais jautājums, ko es gribētu skart likumdošanā...".
- 2016_03_03_350-seq3 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.".
- 2016_03_03_350-seq2 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Rīgas rajona tiesas 2016.gada 19.februāra iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Pret Valdi Kalnozolu celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu. Komisija sagatavoja un vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”. Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2016_03_03_350-seq1 spokenText "Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 3.marta sēdi. Pirms izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.aprīlim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.330/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.330/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 13, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.331/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.331/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 7, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Līgas Biksinieces-Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nacionālās drošības komisija un Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 23, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”. Komisija lūdz to iekļaut darba kārtībā pirms pirmā darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2016_02_25_349-seq213 spokenText " Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA. Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! ".
- 2016_02_25_349-seq212 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti pieci opozīcijas deputātu priekšlikumi sakarā ar ministru iztaujāšanu. Proti, vairāki valdības pārstāvji nereti ignorē deputātu jautājumus vai atbild uz tiem pavirši. Starp citu, šī skandalozā situācija ir tikusi atspoguļota arī medijos, to skaitā presē, piemēram, “Latvijas Avīzē”. Kur ir problēma? Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Atbilde var būt gan rakstiska, gan mutiska. Ja sniegtā rakstiskā atbilde deputātus apmierina, jautājums uzskatāms par atbildētu. Ja neapmierina, tad amatpersonai jāierodas Saeimā sniegt mutvārdu skaidrojumu. Šajā gadījumā atbilde nedrīkst būt garāka par divām minūtēm un jautājuma iesniedzēji var uzdot divus papildjautājumus. Līdz šim 12.Saeimas deputāti ministriem uzdevuši vairāk nekā 120 jautājumu blokus, no tiem apmēram 60 gadījumos deputātus nav apmierinājusi rakstiski sniegtā atbilde, bet ministri vilcinājušies ar mutvārdu atbildes sniegšanu. Visbiežāk ar atbildēm kavējās bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma un bijusī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Visneērtākais bijis pagājušā gada septembra sākumā premjerei Straujumai iesniegtais jautājums par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā. Rakstiskā atbilde mūs toreiz neapmierināja, bet ne valdības vadītāja, ne ekonomikas ministre četrus mēnešus nevarēja atrast laiku, lai ierastos Saeimā un sniegtu mutisku skaidrojumu. Jautājuma izskatīšana tika atlikta vairākas reizes, un galu galā, sesijai noslēdzoties, deputātiem nācās samierināties tikai ar paviršo rakstisko atbildi. Starp citu, ministru iztaujāšanas prakse Saeimā pastāvēja arī starpkaru periodā. Turklāt tolaik, atbilstoši parlamentāras republikas būtībai, ministri klātienē piedalījās Saeimas sēdēs un pēc tām sniedza atbildes uz deputātu jautājumiem. Tolaik netika noteikts papildjautājumu skaits, netika arī ierobežots termiņš jautājumu un atbilžu sniegšanai. Bija pat pieļautas deputātu debates par iesniegtajiem jautājumiem. Jāsaka, ka ar katru parlamenta sasaukumu ministri arvien retāk ierodas Saeimas namā, lai pildītu savu pienākumu – atbildētu uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Jautājumu un atbilžu sēdes ir gandrīz vienīgais instruments, kas ļauj opozīcijas pārstāvjiem diskutēt ar valdības locekļiem. Ja mēs paskatāmies uz šā brīža situāciju, tad redzam, ka ar katru Saeimas sasaukumu ministru attieksme pret parlamentu kļūst arvien sliktāka. Ja nereaģēsim uz to, mēs radīsim draudus demokrātijai un parlamentārismam. Vēlos vērst uzmanību arī uz to, ka ir strikti formalizēta mutisku atbilžu sniegšanas kārtība. Proti, ministriem atbildēšanai ir dotas tikai divas minūtes, bet deputātiem ļauts uzdot vien pāris papildjautājumu. Tādēļ nereti valdības locekļi gluži vienkārši divas minūtes kuļ tukšus salmus. Domāju, ka Ministru prezidentam ir pienākums nodrošināt ministru pārstāvību jautājumu un atbilžu sēdēs, pienākums mobilizēt savus ministrus. Tādēļ tika sagatavoti un iesniegti grozījumi Saeimas kārtības rullī, paredzot, ka jautājumu un atbilžu sēdes tiek rīkotas 30 minūtes pēc katras Saeimas sēdes un ministriem uz tām būtu jāierodas obligāti. Vienīgais pieļaujamais kavējuma iemesls būtu komandējums vai slimība. Tomēr šodien parlamenta vairākums šos priekšlikumus noraidīja. Jāsaka, ka Juridiskā komisija plāno veidot darba grupu, kuras uzdevums būs pilnveidot Saeimas kārtības rulli, lai vairs nepieļautu šādu attieksmi no valdības locekļu puses. Bet mēs īpaši neceram uz koalīcijas politiķu atsaucību. Vārdi un ilūzijas iet bojā, fakti paliek. Paldies par uzmanību.".
- 2016_02_25_349-seq211 spokenText "Paldies Ojāram Ērikam Kalniņa kungam no frakcijas VIENOTĪBA. Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2016_02_25_349-seq210 spokenText "Labdien, radioklausītāji visā Latvijā! Šodien Saeima noslēdza darbu pie likumprojektiem, kuri paredz nodot biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” trīs nekustamos īpašumus Rīgā un pa vienam – Jūrmalā un Kandavā. Īpašumi tiek nodoti biedrībai, lai Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kuras tām radušās nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā mūsu valsts teritorijā. Ārlietu komisija šo jautājumu izskatīja veselu gadu. Mēs rīkojām sešas sēdes. Šajās sēdēs mēs tikāmies ar juristiem no Saeimas... ar juristu pārstāvjiem, ar Valsts prezidenta kancelejas juristiem un arī ar Ārlietu ministrijas juristiem. Mēs aicinājām arī visu Latvijas ebreju kopienu pārstāvjus, lai nāk un izsaka savu viedokli. Rīkojām tikšanos ar ebreju kopienu un draudžu pārstāvjiem, taču gada laikā vienīgā cita ebreju organizācija, kas pieteicās uz šīm sēdēm, bija biedrība “Šamir”. Apciemojām arī Rīgas Geto muzeju. Un konstatējām pirmām kārtām to, ka biedrība “Šamir” kādreiz ir bijusi Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdē, bet izstājusies no tās. Taču tai ir tiesības atkal iestāties. Tiekoties ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvjiem, mēs sapratām arī to, ka jebkurā laikā nākotnē viņi izveidos fondu un ka arī biedrība “Šamir” varēs pieteikties uz projektiem uz šo fondu. Šajā sakarā ir vērts atgādināt, ka pagājušogad šī Saeima pieņēma... budžetā piešķīra 55 000 eiro biedrībai “Šamir” un Rīgas Geto muzejam. Līdz ar to ir ļoti skaidrs, ka Rīgas... Latvijas Ebreju un draudžu kopienu padome pārstāv lielāko vairumu ebreju Latvijā; neviena cita pretendenta nebija. Un arī biedrība “Šamir” ir saņēmusi atbalstu no valsts. Šajā sakarā ir vērts atgādināt arī to, ka pirms Otrā pasaules kara šie zemes gabali un ēkas bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā. Kandavā un Jūrmalā esošajos nekustamajos īpašumos pirms kara atradās sinagoga, un šajā sakarā ir vērts pieminēt, ka Kandavā šis ir tikai tīri simbolisks gājiens, jo tūlīt pēc vienošanās starp ebreju kopienu un Kandavu ebreju kopiena atdos šo īpašumu atpakaļ Kandavai – ar vienošanos, ka tur būs simboliska plāksne, kura vēstīs, ka tur bija sinagoga. Rīgā viens no īpašumiem piederēja Ebreju sieviešu slimnīcas slimo kopšanas biedrībai, bet pārējie saistīti ar izglītības biedrībām. Tāpat komisija galīgajam lasījumam apstiprināja grozījumus, kuri noņem iepriekš noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt nekustamo īpašumu – sabiedriskās organizācijas “Rīgas Ebreju kopiena” īpašumā jau nodotajam zemes gabalam Skolas ielā Rīgā. Grozījumi atceļ arī nosacījumu, ka īpašums ir nododams atpakaļ valstij, ja biedrība beidz pastāvēt. Ir vērts atgādināt, ka šī vēsturiskā ēka Skolas ielā tika uzcelta jau 1913.gadā. To uzcēla Latvijas ebreju kopiena, un Latvijas neatkarības gados līdz okupācijai tas bija ebreju kopienu centrs. Jā, tas tika atņemts ebreju kopienai padomju okupācijas laikā un nacistu Vācijas okupācijas laikā, bet tagad tas ir atgriezies atpakaļ vēsturiskajās rokās. Tā ka, manuprāt, šodien Saeima spēra ļoti svarīgu soli, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebrejiem. Tas bija politisks lēmums un labas gribas žests, kas dara godu Latvijai un kas tiks ļoti augstu novērtēts arī ārpus Latvijas. Paldies.".
- 2016_02_25_349-seq209 spokenText "nājam par to, kas notika Saeimā šodien, tad gribu jums teikt, ka šodien Saeimas koalīcija bija milzīgā steigā. Milzīgā steigā, lai ieliktu amatos savējos. Ieliktu tādos amatos, kuri skar ikkatru no jums. Tādos amatos, kuriem būs ietekme gan uz to, cik jūs maksājat par elektrību, gan uz to, cik jūs maksājat par gāzi, gan uz to, cik jūs maksājat par siltumu. Taču Saeimas pozīcija šos kandidātus izvēlējās klusām, neļāva citiem kolēģiem Saeimā jeb kolēģiem no opozīcijas iepazīties ar šiem kandidātiem, ar šo kandidātu redzējumu par to, kā viņi darīs, kā rīkosies un kā tad būs ar tiem tarifiem nākotnē. Neļāva pārliecināties, vai šiem kandidātiem ir spējas vispār šādu amatu veikt. Un, protams, neļāva ieskatīties viņiem acīs: vai šie kandidāti ir pilnīgi neatkarīgi? Jo – paskatieties! Šodien balsojām, piemēram, par kandidātu Gati Ābeli. Gatis Ābele laikā, kad viņš bija ministres Reiznieces-Ozolas biroja vadītājs... Jā, tajā pašā ministrijā notika konkurss, kurā tika izraudzīti šie kandidāti uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Un, par lielu brīnumu, Gatis Ābele bija viens no konkursa uzvarētājiem. Un noteikti jau ministrei Reizniecei-Ozolai nebija nekāda sakara ar to, lai Gatis Ābele kļūtu par šā konkursa uzvarētāju un tagad varētu ieņemt amatu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Es lūdzu deputātus šo jautājumu atlikt tikai uz nedēļu, tikai līdz nākošajai ceturtdienai, jo visi šie kandidāti tika izskatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē šajā otrdienā – pirms divām dienām –, bet pārējiem deputātiem, tiem, kuriem šajā laikā notiek sēdes citās komisijās, nebija pat iespējas satikties ar šiem kandidātiem, kā jau es teicu, un uzzināt viņu redzējumu, saprast, vai viņiem ir kaut kādas spējas, un ieskatīties viņiem acīs. Maniem kolēģiem trūkst izpratnes, ka arī mums, pārējiem, ir tiesības būtiskus, sabiedrību interesējošus jautājumus uzdot cilvēkiem, kuri kandidē uz valstij būtiskiem amatiem. Šis izpratnes trūkums ir redzams! Tieši tāpat ir redzams, ka trūkst izpratnes par to, ka vajag nevis balsot uz dullo, bet tomēr pamatoties uz zināšanām un pārliecību. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības frakcija balsoja “pret” visiem šiem kandidātiem, jo mums netika dota iespēja iepazīties ar viņiem, ar viņu, tā teikt, redzējumu attiecībā uz nākošajiem pieciem gadiem. Un nobeidzot es gribu teikt, ka pašreiz procesā ir arī viens ļoti slepens, slēgts darījums, kuru šoreiz gan virza valdība un kura dēļ sabiedrība atkal tiks nostādīta fakta priekšā, – tā ir Lattelecom un LMT apvienošana. Šodien neviens cits kā Latvijas Republikas premjerministrs teica, ka nākošajā nedēļā valdība būs gatava pieņemt lēmumu. Es atvainojos! Valdības deklarācijā nav neviena vārda par Lattelecom un LMT tālāko likteni, bet valdība jau būs gatava nākošajā nedēļā kaut ko pieņemt! Tātad atkal aizkulisēs... atkal cilvēki ir visu zinājuši, atkal slēpj no sabiedrības, un atkal iznākums nebūs sabiedrības interesēs. Paldies par uzmanību. Un veiksmi jums un visu to labāko! Paldies Mārtiņam Bondaram no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ojāram Ērikam Kalniņa kungam. Lūdzu!".
- 2016_02_25_349-seq208 spokenText "Labdien visā Latvijā! Es ceru, ka varu jums teikt “labdien”. Es ceru, ka mani kolēģi jūs nav iemidzinājuši un man nav jāsaka jums “labrīt”!".
- 2016_02_25_349-seq207 spokenText "Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčas kundzei. Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!".
- 2016_02_25_349-seq206 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! ZZS frakcijas vārdā šodien es esmu deleģēta runāt par sociālās drošības jautājumiem. Un kādēļ? Tikai tādēļ, ka savulaik Latvijas Pensionāru federācija ļoti čakli strādāja, un Saeimā mēs saņēmām vairāk nekā 70 tūkstošus parakstu zem iesnieguma, kurā seniori prasīja aktualizēt jautājumu par pensiju indeksāciju, lai vismaz nedaudz palīdzētu saglabāt pirktspēju. Vakardien Sociālo un darba lietu komisija pabeidza darbu pie grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, un šajā likumprojektā ir divas ļoti nopietnas normas. Viena – par pensiju indeksāciju 2017.gadā. Tas nozīmē, ka būsim gatavi 2017.gadā indeksēt pensijas 50 procentu apjomā no algu palielināšanas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā 2016.gadā un pagājušajā gadā. Ir veikti ļoti nopietni aprēķini. Komisija, šoreiz gan manā personā, ir sazinājusies ar jauno labklājības ministru Jāni Reiru un arī finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Un arī no ministrijām šī izpratne ir saņemta. Otrs jautājums saistībā ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” skar tos cilvēkus, kuriem tiesības pensionēties un saņemt izdienas pensiju pēc diviem ļoti seniem – deviņdesmito gadu sākuma – nolikumiem, kur pēc ļoti nopietnas analīzes izrādījās, ka tomēr likumā ir kļūdas un ir vairāk nekā 200 personu, kuras ir diskriminētas, ja mēs izanalizējam tos normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem tiek piešķirtas izdienas pensijas. Te ir runa par cilvēkiem, kuri strādājuši iekšlietu vai aizsardzības sistēmā pēc jaunajiem likumiem. Arī šo lietu mēs esam sagatavojuši, un es ļoti ceru, ka nākošajā ceturtdienā kolēģi atbalstīs likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai, un komisijā esam lēmuši, ka nākošajā ceturtdienā aicināsim parlamentu izskatīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā. Protams, darīt to steidzamības kārtā. Vakardien, cienījamie radioklausītāji, Sociālo un darba lietu komisijā mēs darba grupā sagaidījām cilvēkus ar ļoti augstu, ļoti atpazīstamu vārdu Latvijas medicīnā. Un vakardien darba grupā, kur piedalās gan deputāti, gan Veselības ministrijas pārstāvji, gan ārsti, profesori no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, mēs esam ķērušies pie jauna likuma izstrādes par universitātes slimnīcām jeb universitātes klīnikām. Es šodien vēlos teikt ļoti lielu paldies, ka mediķi, mūsu profesūra bija atsaucīga. Mums ir ļoti daudz darba, bet es ļoti ceru, ka gada laikā mēs pavirzīsimies uz priekšu ievērojami. Vienlaikus uzsveru, ka veselības aprūpē tā būs diezgan liela reforma, diezgan lieli jauninājumi. Un vēl trešais jautājums. Par veselības apdrošināšanu. Tas nepavisam nav jauns jautājums. Ļoti daudzi radioklausītāji zina un noteikti gan presē, gan arī citos saziņas līdzekļos lasa un dzird par to, ka ir nepieciešams veselību apdrošināt – īpaši cilvēkiem, kuri vairs nevar par sevi parūpēties vai vēl nevar par sevi parūpēties. Un te ir jautājums gan par bērniem, gan jaunajām ģimenēm, te ir runa par senioriem, par cilvēkiem ar invaliditāti. Mēs palīdzēsim Veselības ministrijai izstrādāt attiecīgos normatīvos aktus. Tad, kad mēs sākām strādāt 12.Saeimā, šādu likumprojektu mūsu kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas nolēma tālāk nevirzīt. Esam pārliecināti, ka tas darbs tomēr ir jādara, ka ir jāveic ļoti nopietni aprēķini. Un pats galvenais jautājums – finansējums. Par to mums būs diži lielas diskusijas. Bet es ļoti ticu, ka ar to mēs tiksim galā. Paldies, ka uzklausījāt. Lai jūsu ģimenēs mierīga šī nedēļas nogale! Visu labu!".
- 2016_02_25_349-seq205 spokenText "Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčas kundzei. Lūdzu!".
- 2016_02_25_349-seq204 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Uzskatām, ka šodien viens no būtiskākajiem projektiem, kurus mēs apspriedām, bija piecu nekustamo īpašumu nodošana Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Interesants fakts ir tas, ka 1992. un 1993.gadā jau Augstākās padomes laikā notika sarunas Augstākajā padomē ar Latvijas Ebreju kultūras biedrību un tika panākta vienošanās atbilstoši Latvijas likumdošanai, ka uz īpašumiem jāpiesakās līdz 1994.gadam. Tika panākta vienošanās par veselas rindas īpašumu nodošanu šai Latvijas Ebreju kultūras biedrībai. Tika atdota bijusī teātra ēka Skolas ielā, slimnīca ar vairākām ēkām – Bikur Holim, vairākas ēkas Liepājā, Daugavpilī un citur, un šim procesam tika pavilkta svītra, tāpat tas attiecās uz dažādām citām organizācijām un studentu korporācijām. Pagāja desmit gadi, un uzradās pilnīgi jauna organizācija, kuras vadībā vairākumā ir cilvēki, kuri ir iebraukuši no PSRS okupācijas laikā un kuriem nav nekāda sakara ne ar Latviju, ne ar kaut kādu holokaustu, un šajā brīdī viņiem pēkšņi tiek atdoti pieci īpašumi ar šādu pamatojumu: “Lai Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā.” Un, protams, Latvijas sabiedrība un Latvijas pilsoņi nesaprot – kāpēc notiek šāda diskriminācija? Jo mēs zinām, ka padomju varas laikā un arī vācu okupācijas laikā tika slēgtas gan latviešu biedrības, gan konfiscēti īpašumi citām organizācijām, bet atbilstoši Latvijas likumiem nevienai organizācijai, kura nav turpinājusi savu darbību, piemēram, korporācijām, šie īpašumi netiek atdoti. Kāpēc tiek taisīti šādi izņēmumi, turklāt pēc kaut kāda 10–15 gadu pārtraukuma? Izrādās, atbilde ir ļoti vienkārša. Ja mēs paskatāmies, kas ir šīs biedrības vadībā, mēs redzam tādu Suharenko kungu, kurš tikko bija nofotografējies kopā ar Putinu Maskavā un nez kāpēc bija aizmirsis Putina kungam paprasīt par padomju izraisītajiem zaudējumiem šīm biedrībām un draudzēm, jo Krievija kā PSRS mantiniece ir atbildīga par visām šīm nelikumībām, kas padomju laikos tika izdarītas. Vēl viens fakts ir tāds, ka šī tā saucamā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome nepārstāv visas Latvijas ebreju organizācijas. Nacionālā apvienība ir saņēmusi biedrības “Šamir” valdes priekšsēdētāja doktora Barkahana vēstuli, kurā viņš raksta, ka šī biedrība “Šamir” ir izveidojusi Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeju. Un tālāk viņš raksta, ka šis muzejs nekad nav saņēmis nekādu atbalstu no biedrības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, lai gan savos statūtos tā ir norādījusi, ka pārstāv visus Latvijas ebrejus, taču tas neatbilst faktiskajai situācijai: biedrība “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” nepārstāv visus Latvijas ebrejus un visas Latvijas ebreju organizācijas. Ir jautājums: kāpēc no Ārlietu komisijas puses un no partijas “VIENOTĪBA” puses tik stūrgalvīgi tiek bīdīta šī ideja par īpašumu nodošanu vienai – tieši vienai! – organizācijai? Ja mēs paskatāmies ziedotāju sarakstus, tad mēs redzam, ka šīs Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Suharenko vienlaikus ir arī Rietumu Bankas priekšsēdētājs. Un Rietumu Bankas vadība ir viena no lielākajām ziedotājām. Tas varbūt arī nebūtu nekas, bet tad parādās pavisam interesanta lieta: “VIENOTĪBAS” ģenerālsekretārs Artis Kampars ir izveidojis biedrību uzņēmēju interešu lobēšanai, kas saucas “Latvijas–Ķīnas biznesa padome”. Izrādās, ka šai biedrībai lielākie ziedotāji atkal ir Rietumu Banka un vēl arī Belokoņa Baltic International Bank. Tagad mēs saprotam, kāpēc vairākus gadus mēs Latvijā netiekam galā ar naudas atmazgāšanas problēmām, jo lielākā naudas atmazgāšana notiek tieši caur šīm divām bankām. Un te ir daži piemēri. 2011.gadā Francijā sāka izmeklēšanu pret uzņēmumu France offshore aizdomās par 700 miljonu eiro nodokļu nemaksāšanu. Šie France offshore klienti nodibināja 700 ārzonu firmu, kuras visas atvēra kontus Rietumu Bankā, kas ļoti dāsni finansē dažas politiskās partijas. 2009.gadā Krievijā tika nogalināts Sergejs Magņitskis, kurš izmeklēja korupcijas shēmas, kā augstas Krievijas ieņēmumu dienesta amatpersonas bija nozagušas vismaz 260 miljonus dolāru. 63,2 miljoni dolāru izgāja caur sešām Latvijas bankām, tajā skaitā 2 miljoni caur Rietumu Banku. Kazahstānas baņķieris Muhtars Abljazovs tiek apsūdzēts par 10 miljardu nozagšanu. Shēmā izmantotas 30 ārzonu firmas, kuru direktors “uz papīra” bija Latvijas pilsonis. Viens miljards dolāru izgāja caur Trasta komercbanku, daļa – caur Rietumu Banku. Un varētu turpināt. Pašreiz pret Rietumu Bankas Daugavpils filiāli un tās vadītāju Innu Mačanovsku ir izvirzītas apsūdzības par naudas atmazgāšanu. Te rodas šaubas: vai lietderīgi piešķirt apsaimniekot nekustamos īpašumus vienai no organizācijām, kas nepārstāv visus Latvijas ebrejus, nepārstāv vēsturiskās Latvijas ebreju organizācijas, jo mēs zinām, ka īpašumi jau piederēja dažādām, bieži vien savstarpēji naidīgām organizācijām. Bija īpašumi, kas piederēja kreisajiem, arodbiedrībām, un bija īpašumi, kas piederēja cionistiskajām un labējām organizācijām, un tās nekad savā starpā nesadarbojās. Šeit tiek pārkāpts princips, ka tāds īpašums, kas nekad iepriekš nav piederējis, tiek atdots, teiksim, jaunizveidotai organizācijai, kuru vada cilvēki, kas pat nav bijuši Latvijas pilsoņi un neprot latviešu valodu. Šajā sakarībā, saprazdami, ka nav lietderīgi piešķirt nekustamos īpašumus organizācijai, kuras vadībai ir cieša saistība ar daudzos pārkāpumos, kriminālās darbībās iesaistītām bankām, Nacionālā apvienība, protams, nevarēja balsot par šādiem likumprojektiem. Paldies.".
- 2016_02_25_349-seq203 spokenText "Paldies Ringoldam Balodim no frakcijas “No sirds Latvijai”. Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!".
- 2016_02_25_349-seq202 spokenText "Labdien, godātie radioklausītāji! Es vēlos runāt par trim lietām. Pirmā būtu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu iecelšana, otrā – grozījumi Saeimas kārtības rullī otrajā lasījumā, kurus šodien apstiprināja, un trešā – par manu iesniegumu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam A.Latkovska kungam. Tātad par pirmo. Šeit jāatzīmē viena būtiska lieta. Lai gan kolēģi mēģināja pamatot, ka mans apgalvojums un Bondara kunga apgalvojums par to, ka nenotika diskusijas un būtībā nebija nekādu pārrunu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļa kandidātiem, nav patiess, tomēr jāatzīmē, ka prakse, kas šeit sāk veidoties... nu, tā kļūst... es negribētu teikt tādu skarbu vārdu kā “antikonstitucionāla”, bet tā kļūst par demokrātijai un demokrātiskām tradīcijām neatbilstošu praksi. Jo vakardien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, aplūkojot un uzklausot šos deputātus, šī diskusija būtībā izskatījās aiz matiem pievilkta. Jo pārējie deputāti, kas nav šajā komisijā, nevar atrauties no savām sēdēm un piedalīties šādā citas komisijas sēdē. Tas viss ir diezgan apgrūtinoši, jo katrs mēs esam savā darbavietā, savā komisijā. Tāpēc normāla parlamentāra prakse būtu šīs diskusijas, kas tagad norit, piemēram, saistībā ar tiesībsarga Jansona kunga kandidatūru un viņa konkurentes Bērziņas-Ruķeres kundzes kandidatūru, rīkot frakciju telpās – katrā parlamenta frakcijā. Šeit šis jautājums izpalika, un, protams, tas nevarēja neizsaukt sašutumu no opozīcijas puses. Lai gan jāatzīmē, ka Latvijā sāk veidoties... Kāpēc gan “sāk”? – ir izveidojies interesants fenomens, kad daļa no opozīcijas ir it kā opozīcija, taču tajā pašā laikā bieži vien atbalsta pozīcijas balsojumus. Un tas ir acīmredzami. Kā vakar televīzijas raidījumā “Tieša runa” teica politologs, Latvijas Universitātes prorektors profesors Jānis Ikstens, kurš runāja, ka te sāk veidoties partiju kartelis, būtībā tas nozīmē diezgan slēgtu elitāru klubu. Neskatoties uz to, ka parlamentā ir ievēlēti 100 tautas priekšstāvji, kuriem jāpauž savu vēlētāju griba, sāk veidoties tāds ierobežots partiju loks, kur jau tāpat viss ir skaidrs, un iespējams, ka vēl šaurākā lokā kāds aiz parlamenta deputātu mugurām nolemj, kam ir jābūt, teiksim, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, un tamlīdzīgi. Tāpēc, kādas gan diskusijas vēl ir nepieciešamas, ja viss jau tāpat ir nolemts un ne tikai parlamenta vairākums par šādu jautājumu nobalso, bet arī opozīcija, šajā gadījumā SASKAŅAS personā. Tas būtu viens. Tātad nav adekvātas diskusijas, šī diskusija būtu nepieciešama, un tai jābūt atklātai gan par likumiem, gan par amatpersonām. Otrs. Par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Šo diskusiju labi raksturoja Saeimas sēdē gan pats Kūtris, kurš ir iesniedzis šos priekšlikumus, gan Ādamsona kungs, gan arī es centos viņus papildināt. Runa ir ne tikai par iemeslu, kāpēc tika vērts vaļā Saeimas kārtības rullis, jo šie grozījumi virzās saistībā ar Satversmes grozījumiem, par kuriem, es domāju, nobalsos Saeimas vairākums, šīs nepieciešamās divas trešdaļas, proti, par atteikšanos no administratīvās imunitātes tautas priekšstāvjiem, kas kļuvusi jau par farsu un nesmīdina vairs arī pašus deputātus. Bet runa ir par priekšlikumiem, kas saistās ar vienu no tādiem parlamentārās kontroles veidiem kā jautājumi ministriem un ministru atbildes. Ir diezgan nožēlojams skats, kad atbildes uz šiem jautājumiem tiek sniegtas vēlā vakarā un nav šo deputātu, tāpēc ir labs divu Saeimas Prezidija locekļu, kas abi ir opozīcijas deputāti – Klementjeva kungs un Kūtra kungs –, ierosinājums šos jautājumus un atbildes rīkot pusstundu pēc Saeimas sēdes, kas, protams, nozīmētu lielāku diskusiju, jo vakarā neviens no deputātiem diemžēl nepaliek un bieži vien, teiksim... kolēģu no frakcijas SASKAŅA pieredze ir tāda, ka viņi pat necer, ka būs spraiga diskusija, un uzdod šos jautājumus, necerot pat, ka ministrs atnāks. Nu, tas nav pieļaujams! Ja mēs runājam par opozīcijas darbu, viens būtiski svarīgs jautājums ir arī koalīcijas partijām – ja tās vēlas spēcīgu valdību, ir jāspēj atbildēt uz jautājumiem, kurus uzdod opozīcijas kolēģi, un jāspēj pamatot savu viedokli, pretējā gadījumā veidojas tāds dīķis, kurā, kā Gēte teica, kad met akmeņus, pat apļi nepaliek. Tātad veidojas sirreāla vide, kas neatbilst un ir pretrunā ar demokrātisku iekārtu. Pēdējais, ko es gribu teikt, ir par iesniegumu apakškomisijai. Es vakardien komisijas sēdē ierosināju un šodien rakstiski iesniedzu iesniegumu, kurā lūdzu pārdēvēt apakškomisijas nosaukumu. Es pieļauju, ka tas acīmredzot faktiski nozīmēs jaunas apakškomisijas veidošanu, un tas process varētu dažādi veidoties. Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šobrīd ir viena apakškomisija, un tā ir Korupcijas novēršanas apakškomisija. Es ierosinu to pārdēvēt par Korupcijas novēršanas, ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas apakškomisiju. Šādu ierosinājumu nedaudz citādā versijā pirms 14 gadiem jau ieteica Kontrabandas izmeklēšanas komisija. Galvenā ideja tur bija šāda: nav pietiekamas parlamentā pieņemto likumu izpildes kontroles. Jā, parlaments nodarbojas galvenokārt ar likumu radīšanu, tam viņš ir arī radīts, lai gan – būsim atklāti – 80 procenti likumprojektu, ja ne vairāk, nāk no valdības, un šajā gadījumā, ja mēs skatāmies objektīvi, ir nepieciešams pastiprināt kontroli attiecībā uz ēnu ekonomiku, attiecībā uz visām šīm lietām, jo korupcijas indekss ir zems. Mēs vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām kontrabandas apkarotājus no Valsts ieņēmumu dienesta struktūrām, un, protams, tas, kas tur iztrūkst... ziņojumos ir stāsti par korupcijas apkarošanu, un tā ir būtiska problēma, un šīs lietas ir savstarpēji saistītas. Līdzekļi, kuru valsts budžetā pietrūkst veselības aprūpei, izglītības sistēmai, kultūrai, pensiju paaugstināšanai, sociālās nevienlīdzības mazināšanai, valsts aizsardzībai un citām jomām, ir ņemami no ēnu ekonomikas. Un runa nav tikai par lēnu tautsaimniecības attīstību, bet – būsim atklāti – Latvijas problēma veidojas no tā, ka nepietiekami tiek iekasēti nodokļi un ir liels pelēkās ekonomikas slogs. Tāpēc es iesniegumā rakstu un arī radioklausītājiem saku, ka Latvijas Saeimai beidzot ir jāsāk kontrolēt procesus un amatpersonas, nevis jāturpina būt statistam. Paldies.".
- 2016_02_25_349-seq201 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”. Nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs, par kādiem jautājumiem šodien Saeimā tika lemts un kādus lēmumus deputāti pieņēma. Pirmajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Ringoldam Balodim. Lūdzu!".
- 2016_02_25_349-seq200 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Ints Dālderis, Raivis Dzintars, Andrejs Elksniņš, Jānis Klaužs, Nellija Kleinberga, Andrejs Klementjevs, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Atis Lejiņš, Edgars Putra, Edvards Smiltēns... (Starpsauciens: “Ir! Ir!”) bija. Edvīns Šnore, Ivars Zariņš. Paldies.".
- 2016_02_25_349-seq199 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Aleksejam Loskutovam. Paziņojuma nav. Mīļie kolēģi! Vakar pusapaļu jubileju svinēja Laimdota Straujuma, cienīta mūsu kolēģe. Mēs Saeimas vārdā viņu sveicam! (Aplausi.) Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
- 2016_02_25_349-seq198 spokenText "Kolēģi! Lūgums pulcēties tepat, Dzeltenajā zālē, uz grupas sadarbībai ar Turcijas parlamentu vadītāja pārapstiprināšanu.".
- 2016_02_25_349-seq196 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tūlīt pat Dzeltenajā zālē grupas sadarbībai ar Francijas parlamentu sanāksme. Ļoti īsa, uz piecām minūtēm. Paldies.".
- 2016_02_25_349-seq195 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu?... Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Kolēģi! Saeimas šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt, ka uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Orlova, Raimonda Rubika un Mirska uzdoto jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks. Pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, kolēģi, vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 12.30 Saeimā notiek angļu vēsturnieka Džona Haidena grāmatas “Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis” atvēršana. Grāmatas atvēršanas pasākums notiks Saeimas Dzeltenajā zālē, un izdevniecība ir nolēmusi pasākuma laikā katram Saeimas deputātam uzdāvināt šo grāmatu. Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Rubikam.".
- 2016_02_25_349-seq194 spokenText "Kolēģi! Ņemot vērā vienprātīgo atbalstu pirmajā lasījumā un to, ka Saeimas kārtības rullis neparedz, ka mēs varam kaut ko grozīt šajā likumprojektā, lūdzu likumprojektu atbalstīt uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2016_02_25_349-seq193 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.".
- 2016_02_25_349-seq192 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2016_02_04_342-seq251 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2016_01_21_339-seq419 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2016_01_21_339-seq413 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2016_01_21_339-seq407 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2016_01_21_339-seq401 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2015_09_17_317-seq196 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2015_05_07_299-seq110 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2014_10_16-seq902 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq798 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq786 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq780 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq774 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq762 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq756 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq732 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq726 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq720 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq690 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq635 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq144 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2011_09_22-seq4 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2011_09_08-seq4 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2010_06_03-seq223 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2009_04_08-seq560 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2009_01_29-seq748 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2007_05_31-seq449 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2006_05_31-seq159 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2005_05_19-seq518 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2005_05_19-seq512 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2001_02_22-seq296 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 1999_10_28-seq405 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 1999_09_30-seq366 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 1995_11_02-seq614 spokenText "Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2016_02_25_349-seq191 spokenText "Tātad mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
- 2016_02_25_349-seq190 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, ar kuru tiks apstiprināti Banku augstskolas Satversmes sapulces 2014.gada 27.maijā pieņemtie Banku augstskolas Satversmes grozījumi. Komisijas vārdā lūdzu piešķirt steidzamību.".
- 2016_02_25_349-seq189 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.martam. Darba kārtībā - likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.".