Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2016_04_14_358-seq68 spokenText "20. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums, lai vienkāršotu konkrēto normu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq66 spokenText "19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 22.panta trešo daļu, kura paredzēja kārtību, kādā nosakāma tirgus vērtība, jo tā ir nosakāma atbilstoši vispārējai kārtībai. Komisijā atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq64 spokenText "18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt vārdus par... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Paldies. Es saprotu, ka ir tehniski, bet šis ir trešais lasījums. Tātad 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt vārdus par atlikušo aizvietošanas vērtību, paredzot, ka atlīdzību faktiski nosaka pēc tirgus vērtības. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq62 spokenText "17. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas arī paredz izslēgt konkrētus vārdus, jo šis regulējums jau ir ietverts citās normās. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq60 spokenText "16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt panta ceturto daļu, jo tas jau ir noregulēts citās šī likuma normās. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq58 spokenText "15. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq56 spokenText "14. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz papildināt normu, ka tiek dzēsta arī ķīlas tiesība, faktiski pēc būtības neko nemainot, vienkārši precizējot atbilstoši esošajai situācijai. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq54 spokenText "13. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums, aizstājot vārdus “ķīlas tiesības atzīme” ar vārdiem “ķīlas tiesība”. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq52 spokenText "Un arī 12.priekšlikums pēc būtības ir tāds pats, tikai par šī panta trešo daļu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq50 spokenText "11. - tieslietu ministra priekšlikums, kas pēc būtības ir tāds pats kā iepriekšējais, tikai par citu panta daļu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq48 spokenText "10. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas tehniski precizē, vienkāršojot, aizstājot atsauci ar konkrētiem vārdiem. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq46 spokenText "9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka paziņojuma parakstīšanas formu. Proti, paziņojumu par noteiktās atlīdzības sadali varēs vai nu apliecināt pie zvērināta notāra, vai arī sastādīt elektroniskā formā un parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq44 spokenText "8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
- 2016_04_14_358-seq42 spokenText "7. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz paziņojumā norādāmās lietas. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq40 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz risināt jautājumu, ja ķīlas tiesība ir nostiprināta par labu vairākām personām, dodot iespēju nekustamā īpašuma īpašniekam vienoties ar visām šīm personām par noteiktās atlīdzības sadali. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq38 spokenText "5. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums.".
- 2016_04_14_358-seq36 spokenText "4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq34 spokenText "3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz izslēgt panta otrajā daļā to teikumu, kurš iepriekš tika pārcelts uz pirmo daļu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq32 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas faktiski pārceļ vienu teikumu no panta otrās daļas uz panta pirmo daļu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq30 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”, kas sagatavots trešajam lasījumam. Šim likumprojektam komisijā ir saņemti un izskatīti 39 priekšlikumi. 1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - Juridiskā biroja priekšlikumā.".
- 2016_04_14_358-seq29 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq28 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.".
- 2016_04_14_358-seq26 spokenText "Un 3.priekšlikums, kuru iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq24 spokenText "2.priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Jānis Upenieks, komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq22 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2012 “Grozījumi Sporta likumā”. Ir iesniegti trīs priekšlikumi. 1.priekšlikums, kuru iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq21 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts vienbalsīgi pieņemts trešajā lasījumā. Likums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq20 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” trešajā lasījumā.".
- 2016_04_14_358-seq18 spokenText "Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienītie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” trešajā lasījumā. Ir saņemts viens priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_04_14_358-seq17 spokenText "Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 10.maijs. Paldies. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Sporta likumā”, trešais... Atvainojos. Likumprojekts - “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq16 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.maijs.".
- 2016_04_14_358-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2016_04_14_358-seq14 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tiesu politikas apakškomisija uzklausīja Tieslietu ministrijas un Augstākās tiesas pārstāvjus jautājumā par Augstākās tiesas Civillietu departamenta noslodzi (tātad arī par nepabeigtajām lietām un lietu skaita pieaugumu diemžēl arī šobrīd) un par iespējamiem risinājumiem. Uzklausot Augstākās tiesas pārstāvjus un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, tika nolemts atbalstīt un virzīt tālāk grozījumus Civilprocesa likumā, kuri efektivizētu kasācijas instances tiesas darbu. Tālāk šie grozījumi tika skatīti Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija nolēma atbalstīt un virzīt šos grozījumus kā komisijas virzītus grozījumus. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt kasācijas instances tiesas galveno funkciju, proti, lai tā skata principiālus un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgus tiesību jautājumus, veidojot arī attiecīgu judikatūru. Grozījumi cita starpā paredz risināt tādas situācijas, kad, piemēram, pēc kasācijas instances domām, lieta ir izspriesta pareizi, taču apelācijas instance nav piemērojusi materiālo tiesību normu. Šobrīd šī lieta būtu skatāma vēlreiz. Iespējamie grozījumi paredz, ka vērtēšanas rezultātā kasācijas instance varētu atteikt kasācijas ierosināšanu. Tāpat tiktu noteikti zināmi ierobežojumi mantiska rakstura prasībām - tā saucamajām maza apmēra prasībām, kas faktiski šobrīd jau ir noteikti. Tajos gadījumos, kad, piemēram, rajona tiesa vai apgabaltiesa nemotivēti ir atkāpusies no judikatūras, paredzēts, ka Augstākā tiesa attiecīgi norāda uz šādu judikatūras esamību, tālāk nepamatojot jeb nemotivējot sprieduma daļu. Tas arī atvieglotu darbu. Turklāt ir plānots arī nedaudz paaugstināt drošības naudu. Ņemot vērā to, ka notika pāreja uz eiro, šī drošības nauda šobrīd ir 284,57 eiro, un, kā mēs uzklausījām komisijā, dažkārt cilvēki iemaksā par daudz, dažkārt par maz, un šie daži centi faktiski bieži vien kavē procesu kā tādu. Kā jau minēju, komisija izskatīja šos priekšlikumus un atbalstīja kā komisijas virzītus, līdz ar to es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus... šos grozījumus. Es atvainojos.".
- 2016_04_14_358-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” iekļaušanu šodienas darba kārtībā, tādējādi to grozot! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 15, atturas - 32. Darba kārtība nav grozīta. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.aprīlī. Godātie deputāti, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir izskatījis šo iesniegumu un piešķīris deputātam Ņikitam Ņikiforovam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.aprīlī. Mums par to vairs nav jābalso. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”. Deputāti Mārtiņš Bondars, Dainis Liepiņš, Valērijs Agešins, Ivars Zariņš, Jānis Urbanovičs, Inga Bite, Juris Viļums, Jānis Ruks, Gunārs Kūtris un Andrejs Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?” secinājumiem”. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim to nododam Pieprasījumu komisijai. Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtībā jau iekļautos jautājumus, ir izskatāmi vairāki priekšlikumi par grozījumiem tajā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu virzīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to kā pirmo darba kārtības jautājumu Saeimas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Līdz ar to sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Pirmais tajā ir likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq12 spokenText "Labrīt, godātais Saeimas Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Virzot grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, Latvijas Reģionu apvienība pauž savu nostāju nekustamā īpašuma jautājumā, kas attiecas uz iedzīvotāju vienīgo īpašumu - mājvietu. Grozījumi paredz, ka pašvaldībām būs tiesības piemērot zemāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi, - sākot no 0,1 procenta no nekustamā īpašuma nodokļa kadastrālās vērtības. Grozījumi nosaka, ka pašvaldībām būs pienākums piemērot 0,1 procentu no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības zemei, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru, kurā ir deklarēta vismaz viena persona un uz kuras atrodas dzīvojamā māja vai telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai. Dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu un kurās ir deklarēta vismaz viena persona, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, pašvaldībām arī būs pienākums piemērot 0,1 procentu no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Latvijas Reģionu apvienība saprot, ka šie likuma grozījumi skars pašvaldību budžetu, bet uzskata, ka tas notiks īstermiņā, jo cilvēki, kas jūt labvēlīgu attieksmi, neaizbrauc vai nemaina dzīvesvietu, bet, dzīvojot un strādājot konkrētās vietās, nes citus, daudz būtiskākus, labumus sabiedrībai un valsts drošībai. Kolēģi! Lūdzu iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” Saeimas sēdes darba kārtībā tālākai virzīšanai un izskatīšanai. Paldies.".
- 2016_04_14_358-seq11 spokenText "Paldies. Tātad deputāts Parādnieks ir izteicis priekšlikumu nodot likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta... Tātad vispirms mēs balsosim par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai, kura būtu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 29, atturas - 25. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav noteikta par atbildīgo komisiju. Saeimas Prezidijs ierosina, lai atbildīgā šim likumprojektam būtu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Nu, nav vienotības koalīcijā!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 34, atturas - 25. Likumprojekts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai nav nodots. Līdz ar to likumprojekts komisijai nav nodots. (Dep. M.Bondars: “Varbūt vēlreiz pamēģinām?”) Pirms mēs izskatām grozījumus... Pirms mēs izskatām jau apstiprināto darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Liepiņa, Šica, Viļuma, Kleinbergas un Ruka lūgumu veikt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. “Par” pieteicies... Par šīm izmaiņām ir pieteicies runāt deputāts Ruks.".
- 2016_04_14_358-seq10 spokenText "Paldies. Tātad šobrīd ir atvērts Imigrācijas likums... Mēs - gan es, gan kolēģis Edgars Putra - bijām iesnieguši uz trešo lasījumu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai savus priekšlikumus (Putras kungs iesniedza priekšlikumu, kurā bija runa par 5 tūkstošiem, bet es - par šiem 10 tūkstošiem), taču Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tie tika noraidīti ar šādu argumentāciju: “Uz trešo lasījumu konceptuāli jaunus priekšlikumus neskatām. Un beigu beigās tas nav īsti šīs komisijas jautājums. Lai to vērtē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija!” Tieši tāpēc mūsu argumentācija ir šāda... Mēs, tie 10 kolē��i, kas esam parakstījuši, ierosinām nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai tad šī komisija kā atbildīgā komisija vētītu šos priekšlikumus un pieņemtu attiecīgus lēmumus. Kolēģi! Es aicinu nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai un atbildīgi pieņemt lēmumu par tām programmām, kas mūsu valstij un sabiedrībai ir vitāli svarīgas. Paldies.".
- 2016_04_14_358-seq9 spokenText "Deputāti iebilst? Vēlas balsojumu? (Starpsaucieni: “Lai runā!”) Turpiniet vienu minūti!".
- 2016_04_14_358-seq8 spokenText "Labrīt, godātais Prezidij! Kolēģi! Es aicinu ieklausīties šā likumprojekta motivācijā. Mēs, desmit Saeimas deputāti, aicinām šo likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. 2010.gadā stājās spēkā “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kurus toreiz ierosināja Šlesera partija, un pret šiem grozījumiem... šie grozījumi noteica jaunu kārtību, ka termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var saņemt tie trešo valstu pilsoņi, kuri nopērk Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā apjomā vai veic ieguldījumu subordinētajā banku kapitālā, vai nodibina uzņēmumu, un sākotnēji nebija noteikti nekādi īpaši kritēriji, kas līdz ar to pēc tam izpaudās fiktīvu uzņēmumu dibināšanā. Tika noteikta kārtība, ka uz pieciem gadiem var saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Pirmais gads no 2010.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 1.jūlijam bija tāda viegla iesildīšanās, pirms Krievijā tika uzsākta aktīva reklāmas kampaņa, un līdz 2011.gada 1.jūlijam šādas atļaujas saņēma 456 cilvēki. Nākamajā pusgadā, tātad 2011.gada pirmajā pusgadā, atļaujas saņēma jau 510 cilvēki. Tātad pusgada laikā divreiz vairāk nekā visa iepriekšējā gada laikā. Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka, ņemot vērā straujo tempu, kādā šie trešās pasaules valstu pilsoņi, it sevišķi Krievijas pilsoņi, saņēma šīs termiņuzturēšanās atļaujas, mēs grozījām likumu un ar 2014.gada 1.septembri noteicām pilnīgi citu kārtību. Pirmām kārtām ierobežojām šo nekustamā īpašuma pirkumu konkrēto apjomu, nosakot 250 tūkstošu slieksni, kā arī - un tas ir īpaši svarīgi! - izveidojām Latvijas Ekonomikas attīstības fondu, kurā šie termiņuzturēšanās atļauju pircēji iemaksā vai nu 5 procentus no nekustamā īpašuma vērtības, vai arī 25 tūkstošus eiro, ja iemaksā subordinētajā kapitālā vai ja dibina konkrēti uzņēmumus... Šādā veidā mūsu valsts šajā periodā ir saņēmusi vairāk nekā 5 miljonu eiro iemaksas Latvijas Ekonomikas attīstības fondā. No Latvijas Ekonomikas attīstības fonda valsts ir finansējusi tādas svarīgas programmas kā reemigrācijas plāns un pirmā mājokļa programma, kas ir nodrošinājusi mājokļa uzlabojumus vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem jauno ģimeņu... Ģimenēm ar bērniem šī programma nodrošinājusi mājokļa uzlabojumus; tur ir valsts garantijas... Un tūlīt, tūlīt... Kā jūs paši saprotat, var viegli sarēķināt: 2011.gads plus pieci gadi... Tātad 2016.gada 1.jūlijā šis vilnis, kas sākās tanī laikā, iegūs otru uzplūdu, un tad viņi vēlēsies pagarināt šīs termiņuzturēšanās atļaujas. Kāds ir priekšlikums? Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tiem, kas vēlas pagarināt šīs atļaujas... mēs piecus gadus ļāvām baudīt īpašas privilēģijas ar tiem nosacījumiem, kādi sākumā bija Šlesera kunga partijai un Tautas partijai. Atgādināšu, ka toreiz “Jaunais laiks” iebilda pret šiem grozījumiem. Mēs sakām: turpmāk, pieņemsim, no 2016.gada 1.jūlija, jums - līdzīgi kā jaunu termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem kopš 2014.gada 1.septembra - vajadzēs iemaksāt Latvijas Ekonomikas attīstības fondā valstij vitāli svarīgu programmu nodrošināšanai nevis 25 tūkstošus eiro, bet... Nu, mēs būsim pretimnākošāki... Valsts varētu būt pretimnākošāka un prasīt vien 10 tūkstošu eiro iemaksu. Protams, mēs komisijā varam lemt, ka tie var nebūt 10 tūkstoši - tie var būt 7,5 tūkstoši vai 5 tūkstoši -, un attiecīgi tad arī rēķināties ar to pienesumu budžetā, kāds nu mums būtu. Kolēģi! Ja jūs pievērsīsiet uzmanību anotācijai, tad redzēsiet, ka tur ir pievienota tabula ar aprēķiniem par to, cik līdzekļu valsts varētu iegūt. Un, piedāvājot šos 10 tūkstošus, tad četru piecu gadu programmā tie... Pieņemot, ka 60 procenti šo cilvēku termiņuzturēšanās atļauju vēlēsies saņemt atkārtoti, tie būs apmēram 40 miljoni. Nu, 8-10 miljoni gadā. Jautājums: vai mums šī nauda ir vajadzīga vai nav vajadzīga? Vēl šogad tie būs vismaz pāris miljoni... pat tad, ja mēs pieņemsim, ka ir vien 5 tūkstošu eiro iemaksas. Tas nozīmē, ka mēs noteikti varēsim brīvi turpināt un varbūt pat paplašināt pirmā mājokļa programmu jaunajām ģimenēm. Jau maijā mums būs noteikti jālemj par papildu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai šo programmu varētu turpināt normālā apjomā. Es lūgtu vēl minūti. Vai es drīkstu? (Starpsaucieni.)".
- 2016_04_14_358-seq7 spokenText "Paldies. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 49, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Bites, Šica, Bondara, Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Saeimas Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 47, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Šnores, Vectirāna, Putras, Dzintara, Cilinska, Rasmaņa, Bērziņa, Dambes un Krēsliņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” ir pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu.".
- 2016_04_14_358-seq6 spokenText "Labrīt, kolēģi! Saistībā ar pirmo likumprojektu Aleksejs runāja par paviršību. Es arī varētu mazliet parunāt par paviršību un arī par iespējamu steigu likumprojekta sagatavošanā... Es runāšu par abiem likumprojektiem kopā, jo tie ir savstarpēji saistīti - šis un nākamais -, jo iespējams, ka šo jautājumu kaut kādā veidā var risināt, bet tas ir jādara juridiski korektā veidā. Un es jums citēšu Satversmes 63.pantu: “Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisijas sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.” Ar to es gribu teikt - tas princips, ka Saeimas deputāts... ka ministrs vienlaikus var būt arī Saeimas deputāts, tas jau ir ierakstīts Satversmē. Līdz ar to, ja mēs vēlamies kaut ko mainīt, ir jāsāk no pareizā gala - Satversme un tālāk citi likumi. Es lasu tālāk. Jums ir piedāvāts izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā: “Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu.” Es piecus gadus jau esmu strādājis parlamentārā sekretāra amatā un gribētu no jums uzzināt, kur ir rakstīts tas, ka parlamentārais sekretārs var saņemt otru algu? Nekur! Parlamentārais sekretārs var izvēlēties - saņemt algu Saeimā vai ministrijā (principā tā alga ir apmēram vienāda). Tas jau šobrīd likumā ir rakstīts. Tātad mēs ar šādu normu faktiski pārrakstītu to, kas šobrīd strādā. Līdz ar to, kolēģi, diemžēl man jāaicina jūs pagaidām neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai.".
- 2016_04_14_358-seq5 spokenText "“Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Šis likumprojekts un arī nākamais likumprojekts, kas saistīts ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī, ir savstarpēji saistīti, un abu šo likumprojektu būtība balstīta tajā, ko kādreiz skolā man mācīja, - ka valstī, lai demokrātija varētu darboties, ir jābūt četrām varām: pirmās trīs ir lēmējvara, izpildvara un tiesu vara, un ceturtā tātad ir plašsaziņas līdzekļu un preses vara. Un, lai šis demokrātijas process varētu patiešām labi norisināties, šiem visiem četriem, ja tā var izteikties, riteņiem ir jādarbojas, turklāt tiem jādarbojas neatkarīgi citam no cita. Iedomāsimies, kas notiktu, ja, piemēram, tiesnesis būtu arī Saeimas deputāts vai arī Ministru kabineta loceklis! Protams, tas nav pieļaujams, jo tiesnesim jābūt neatkarīgam un jāspēj darboties... Viņam jābūt patiešām neietekmējamam! Tāpat arī, kā zinām, pašvaldībās... Piemēram, izpilddirektors nevar būt pašvaldības deputāts. Arī pašvaldību kapitālsabiedrībās vairs nevar būt pašvaldību deputāti. Un jau toreiz, kad iepriekšējā Saeimā mēs debatējām par šo jautājumu, es atļāvos izteikt tādu domu, kura lielā mērā sakrīt ar šodien izskatāmo priekšlikumu, - ka ir grūti uz diviem krēsliem sēdēt, bet ir viegli uz diviem krēsliem gulēt. Domāju, ka mums patiešām ir jāļauj Ministru kabineta locekļiem strādāt neatkarīgi. Viņiem jāspēj pildīt savus pienākumus un jāspēj arī atskaitīties parlamentam par saviem padarītajiem darbiem un, protams, arī par nepadarītajiem. Mūsu frakcijas deputāti tikās ar Manabalss.lv pārstāvjiem... Bieži vien šīs iedzīvotāju iniciatīvas, kas nonāk Saeimā, tiek noraidītas, nesniedzot nekādu argumentāciju. Arī tad, kad mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, vai kāda cita opozīcijas frakcija iesniedzam savus priekšlikumus, bieži vien mēs nesaņemam argumentus, kāpēc mūsu priekšlikumi nav labi. Tāpēc es ceru, ka Smiltēna kungs tūlīt sniegs patiešām pamatīgu argumentāciju, kāpēc Saeimas loceklim, deputātam, ir jābūt iespējai būt vienlaikus arī Ministru kabineta loceklim. Un visbeidzot citēšu no mūsu pamatojuma gan šim, gan nākamajam likumprojektam: “Varas dalīšanas princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko realizē neatkarīgas un autonomas institūcijas. Likumdevējs kā augstākā valsts institūcija veic uzraudzību pār izpildvaru, un tādēļ rodas situācija, ka Saeimas loceklis reizē kā Ministru kabineta loceklis uzrauga pats savu darbu.” Aicinu atbalstīt gan likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, gan arī nākamo, kas saistīts ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Paldies.".
- 2016_04_14_358-seq3 spokenText "Paldies. “Par” neviens nav pieteicies runāt. Lēmums mums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Bites, Šica, Bondara un Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums. Lūdzu!".
- 2016_04_14_358-seq2 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka ierosinātie grozījumi likumā ir nepieciešami. Bet es gribu iebilst pret paviršību Saeimai iesniegto dokumentu sagatavošanā, jo šis dokuments sagatavots tiešām pavirši. Tas uzliek nesamērīgu un absolūti neloģisku slogu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām. Aicinu jūs izlasīt mums piedāvāto tekstu – grozījums likumā paredz pilnvarot Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus izskatīt iesniegumus un atmaksāt valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu. Es nesaprotu, kāpēc gan Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām būtu kaut kas jāatmaksā, izskatot iesniegumus? Līdz ar to es tiešām iebilstu pret šo tekstu. Aicinu to papildināt ar pazaudētajiem vārdiem “un pieņemt lēmumu atmaksāt”. Paldies.".
- 2016_04_14_358-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamās kolēģes! Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas Sēžu zālē, un sāksim Saeimas 14.aprīļa sēdi. Paldies. Pirms izskatām darba kārtībā jau iekļautos jautājumus, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs grozījumus šodienas darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.269/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.aprīlim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Līdz ar to izskatīsim pirmo jau grozītās darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta... Tātad Loskutova kungs vēlas runāt... “par”? Vai “par”?".
- 2016_04_07_357-seq110 spokenText "Paldies. Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andrejs Elksniņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Ainars Latkovskis, Romāns Mežeckis, Igors Pimenovs, Sergejs Potapkins, Kārlis Seržants, Jūlija Stepaņenko... ir, Jānis Trupovnieks. Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq108 spokenText "Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde šodien būs pulksten 12.30 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē.".
- 2016_04_07_357-seq107 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47 deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbības laika noteikšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēl informēšu saistībā ar iesniegtajiem deputātu jautājumiem. Deputāti Ādamsons, Urbanovičs, Ņikiforovs, Artūrs Rubiks un Tutins iesnieguši deputātu jautājumu “Par masu informācijas līdzekļu izplatīšu”, kas tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildes sniegšanai. Deputāti Liepiņš, Ruks, Šics, Bondars, Bite un Šimfa iesnieguši deputātu jautājumu “Par Ministru kabineta noteikumu neatbilstību Valsts valodas likumam”, kas tiek nodots atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. Deputāti Dolgopolovs, Ādamsons, Urbanovičs, Tretjaka un Zemļinskis iesnieguši deputātu jautājumu “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””, kas tiek nodots atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, atgādinu, ka pēc Saeimas Frakciju padomes un Saeimas Prezidija kopējās sēdes Saeimas Sarkanajā zālē notiks kārtējās mācības tiem deputātiem un darbiniekiem, kuri strādā ar klasificēto informāciju. Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2016_04_07_357-seq106 spokenText "Kolēģi! Es ļoti uzmanīgi klausos šīs debates, bet līdz galam tomēr nesaprotu, kāds tad ir bijis patiesais to iesniedzēju mērķis, kuri plānoja noteikt šīs komisijas darbam trīsdesmit mēnešus. Šeit viens no iesniedzēju pārstāvjiem norādīja uz to, ka komisijas uzdevums ir konstatēt trūkumus un tos novērst, un tam, protams, var piekrist, jo pirms kāda laika mēs strādājām ar grozījumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumā, kur, cita starpā, noteicām, ka, beidzoties komisijas darbam, ir jāsagatavo ziņojums, kas jāiesniedz Saeimas Prezidijam, kā arī jāpublicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Savukārt tālāk šis ziņojums ir nosūtāms tām institūcijām, kuru kompetences jomā ir konstatēti attiecīgie iespējamie problēmjautājumi, lai izvērtētu šo problēmjautājumu novēršanu. Taču, ja mēs skatāmies kopsakarā ar kalendāro grafiku, kā jau minēja Āboltiņas kundze, trīsdesmit mēneši - tā faktiski ir nākamā Saeima. Tātad nākamā Saeima šo uzdevumu neveiks atbilstoši likumam. Faktiski sanāk tā, ka komisija strādā, ir kaut kāds ziņojuma projekts, varbūt ir konstatēti trūkumi, par to tiek daudz runāts, bet patiesībā šis mērķis - konstatēt trūkumus un novērst tos - netiek sasniegts. Līdz ar to, es domāju, šeit nevarētu būt problēmu arī ar Satversmes 26.pantu, jo mēs nevaram aiziet līdz absurdam un teikt, ka šādā veidā var sasniegt mērķi - tikai strādājot, bet nenovēršot trūkumus. Es domāju, ka šeit, iespējams, ir kādi politiski mērķi, taču šie mērķi neatbilst Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma mērķim un arī Satversmes 26.pantam. Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq104 spokenText "Godātie kolēģi! Savā ziņā jau prieks par kolēģu aktivitāti, vēlmi darboties un risināt šos jautājumus, bet... Šoreiz ceru, ka tiešām būs darbs pie konkrētām lietām, palīdzot Valsts ieņēmumu dienestam vai kādam citam risināt samilzušos jautājumus, nevis vienkārši beigās būs secināts, ka konkrēti cilvēki, redz, ir vainīgi pie visām tām lietām, kas notiek šajā valstī. Diemžēl parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura nodarbojās ar Zolitūdes traģēdijas jautājumiem, izmantoja to 54 cilvēku traģēdiju sava PR celšanai, dažādu “Suņu būdas” sižetu veidošanai, un rezultāta diemžēl īsti nebija nekāda. Tādēļ ceru, ka labosieties! Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq103 spokenText "Vārds deputātam Jānim Upeniekam.".
- 2015_12_03_335-seq399 spokenText "Vārds deputātam Jānim Upeniekam.".
- 2015_11_30_333-seq980 spokenText "Vārds deputātam Jānim Upeniekam.".
- 2014_12_17_278-seq609 spokenText "Vārds deputātam Jānim Upeniekam.".
- 2016_04_07_357-seq102 spokenText "Kolēģi! No šīs tribīnes tika vaicāts: kas tad ir noticis, kāpēc tagad šādu komisiju ir nepieciešams izveidot? (Starpsauciens: “Alga par mazu!”) Valsts ieņēmumu dienestā skandāls saistībā ar ļoti daudziem darbiniekiem, kuri ir, teiksim, ar tik neskaidriem ienākumiem, ka mati slienas stāvus (ja man būtu tik īsi, ka varētu uzslieties)! Latvijas valsti neuzņem - neuzņem! - OECD naudas atmazgāšanas dēļ. Un it kā valsts amatpersonas par to neko nezinātu... Un tā tālāk. Un nupat tika publicēts Eiropas Parlamenta pasūtītais pētījums par to, ka Latvija ik gadu zaudē līdz 5 miljardiem eiro korupcijas dēļ. Nepietiek iemeslu? Visi ir jūsu acu priekšā, draugi!".
- 2016_04_07_357-seq100 spokenText "Kolēģi! Īsa pamācība, kā Saeimas deputātam ar vienu balsojumu nopelnīt 30 tūkstošus eiro. (Starpsauciens: “Nu, Edvard, izstāsti!”) Ir jāiesniedz iesniegums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Uz vienu mēnesi - tas īsti neder, labāk uz trīsdesmit mēnešiem, tas ir, uz pilnu Saeimas ciklu, jo parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs par katru attiecīgajā komisijā nostrādāto vai pavadīto (tas pēc viņa izvēles) mēnesi papildus pie algas saņem 1000 eiro. (Dep. I.Sudraba: “Savā pieredzē dalās!”) Kolēģi, tā būs varbūt ironija, ja es teikšu, ka es nesaprotu, par ko ir ņemšanās. Līdz šim komisijas par smagiem jautājumiem (par banku “Citadele” un citiem jautājumiem) ir tikušas izveidotas uz 9 mēnešiem, 12 mēnešiem. Te pēkšņi vajag līdz Saeimas pilnvaru termiņa beigām. Kāda problēma? Ja ir tiešām ļoti daudz darba, Saeima pagarina noteikto termiņu. Bet šobrīd tas viss vairāk izskatās pēc centieniem meklēt sev iespēju... (Starpsauciens: “Turēsim pie vārda!”) tādu izdevību izveidot sev - piepelnīties, strādājot šādas izmeklēšanas komisijas vadībā. Paldies. (Starpsaucieni.)".
- 2016_04_07_357-seq98 spokenText "Lai neizsauktu pārmetumu, ka es sarunājos ar zāli, es, protams, nevērsīšos pret Solvitu Āboltiņu. Es runāšu vispārīgi. Runājot par Satversmē noteikto, par konkrētiem gadījumiem. Šo konkrēto gadījumu var būt daudz, var būt konkrētu gadījumu kopums. Jo (es citēju mūsu premjera Māra Kučinska teikto) faktiski organizētā noziedzība ir caurcaurēm, un te vairs nevar runāt par atsevišķu gadījumu. T��pēc konkrētajā gadījumā ir jārunā par veselu virkni problēmu, un tieši tāpēc nosaukumā ir runāts par kapacitatīvo problēmu, kas atstāj iespaidu uz nodokļu iekasēšanu. Tas nav normāli, ka šādas izmeklēšanas komisijas vispār ir jāveido. Cilvēki mīļie! Opozīcija prasa palielināt darbu. Loskutova vadītā Korupcijas novēršanas apakškomisija, kas faktiski imitē darbu... nu beidziet, vienu reizi mēnesī sanāk... Sporta apakškomisija tur caurām nedēļām sēž, spriež... Ar korupciju viss ir kārtībā! Rudenī mums ir KNAB vadītāja pārvēlēšana. Tas likums ir tik tālu izmuļļāts, ka... To gan apstiprināja, bet beigu beigās jau tāpat jūs, visticamāk, “noraksiet” to nabaga Streļčenoku, kas šobrīd cenšas no visas sirds darīt... Un vārdiem “no sirds” nav nekādas saistības ar partijas “No sirds Latvijai” nosaukumu. (Starpsaucieni: “Jā! Jā!”) Es domāju, ka šajā gadījumā šī situācija ir traģiska. Vajag strādāt, nodarboties parlamenta komisijā ar parlamentārās kontroles lietām, nevis tikai imitēt likumdošanu!".
- 2016_04_07_357-seq97 spokenText "Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.".
- 2016_04_07_357-seq96 spokenText "Runājot par Baloža kunga priekšlikumu, par to, ka seši mēneši... Baloža kungs, man šķiet, to visu var izdarīt nedēļā. Vienkārši septiņas dienas, septiņas naktis un mūsu 25 gadu pieredze valstī, kas ir bijusi, un lobisma likums būs, un viss notiksies. Tāpēc, ka var imitēt darbību. Es vienkārši redzu, ka šie 40, cik viņi, 49 koalīcijas deputāti bija parakstījuši to, lai termiņš būtu seši mēneši? (Dep. M.Bondars: “53!”) 53? Tādi lobēti deputāti, ne? Ko jūs baidāties no tā lobisma likuma? (Dep. S.Āboltiņa: “Es to esmu atbalstījusi Juridiskajā komisijā!”) Retorisks jautājums. Solvita, nepārtrauc mani! Nekad, nekad nepārtrauc mani! Paldies jums. Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq95 spokenText "Kaimiņa kungs, turpiniet debates! Tieši tā, precīzi. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli un turpiniet debates.".
- 2016_04_07_357-seq94 spokenText "Labrīt, tautas kalpi! Solvita, forma nemaina saturu. Tas ir punkts viens. Mēs gadu strādājām ar Maxima lietu parlamentārās izmeklēšanas komisijā, un pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē mēs nosaucām septiņus politiski un morāli atbildīgos cilvēkus par 54 cilvēku nāvi lielveikalā Maxima. Latvijā 25 gadu laikā lobisma likuma joprojām nav. Es izstājos no jūsu vadītās komisijas, Loskutova kungs, jo tā ir pilnīgi bezjēdzīga. (Dep. A.Loskutovs: “Paldies!”) Lūdzu! Ādamsona kungs izstājās no jūsu komisijas, jo tā ir bezjēdzīga. Zenta Tretjaka izstājās no jūsu komisijas, jo tā ir bezjēdzīga. Ringolds Balodis izstājās no jūsu komisijas, jo tā ir bezjēdzīga. Jūs varat smieties, bet jūs imitējat darbību tajā apakškomisijā, un par to jūs arī saņemat algu. Šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas virsmērķis ir tas, kas jums bija jādara jau daudzus gadus, pirms es izstājos no šīs komisijas. Jums lobisma likums ir vajadzīgs, bet jūs to nepieņemat. Solvita, nepārtrauc mani! Jūs ar... tāpēc, ka... atvainojiet, priekš tam ir komisija. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)".
- 2016_04_07_357-seq92 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu tādas ļoti emocionālas debates, bet man tikai Baloža kungam dažas juridiskas atbildes. Man patīk, ka jūs esat ļoti labs jurists, ļoti labi uzstājaties un interpretējat, un žestikulējat, kā nu vien mākat. (Dep. R.Balodis: “Mācos! Mācos no labākajiem!”) Bet varbūt ir jāpaskatās sākumā Satversme. Izlasiet to Satversmes pantu, kas nosaka parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidošanu! Saeima izveido noteiktiem gadījumiem... Varbūt jūs varētu atnākt šeit un paskaidrot, kas ir šis noteiktais gadījums? (Dep. A.Kaimiņš: “Spogulī paskaties!”) Kas ir šis konkrētais, noteiktais gadījums? Es priecājos, spogulī skatoties... Tā kā... (Zālē aplausi.) Dažkārt ne visai priecājos, skatoties uz dažām sejām zālē, bet, es domāju, ne par šo... Mēs diskutējam par parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas tiešām ir instruments opozīcijai, lai izmeklētu, lai veiktu konkrētas izmeklēšanas - politiskas izmeklēšanas. Baloža kungs, es esmu autore tam likumam, kas saucas “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums”, un arī ļoti labi un rūpīgi esmu izpētījusi, kas šajā likumā ir rakstīts. Un nemaldiniet te, runājot par vienu mēnesi! Nevar uz mēnesi... Un tur ir precīzi ierakstīts: izveido uz konkrētu laiku vai, ja nav noteikts konkrēts laiks, - uz trijiem mēnešiem. Un vēl tur ir rakstīts, ka termiņu var pagarināt, ja ir nepieciešams. Un vēl, Baloža kungs vai Kūtra kungs... Kādi deputātiem atvaļinājumi? Par ko jūs runājat? Mums nav atvaļinājuma. Mums ir jāstrādā. Nu, ja tik ļoti gribas izrakt tās nelikumības, tad taču ir jāstrādā dienu un nakti, un arī vasaras laikā. Tā ka es nesaprotu, par ko ir šis jūsu satraukums? Un vēl, Baloža kungs, par tiem trīsdesmit mēnešiem. Manuprāt, trīsdesmit mēneši ir precīzi 2018.gada 7.novembris. Tā ir diena, kad izbeidzas šīs Saeimas pilnvaras un kad sanāk jaunā Saeima. Vēlreiz lasiet Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu. Tās izveido vienas Saeimas laikā. Manuprāt, jūs kārtējo reizi parādāt, ka gribat tikai imitēt darbu, vienkārši nākt un katru reizi pēc katras sēdes katrā komisijā bļaustīties, pierunāt pilnu kameru ar pilnīgām muļķībām, nepamatotiem apgalvojumiem. Kad tad būs tas ziņojums, Baloža kungs? Mēs gribam redzēt arī to ziņojumu un apspriest.".
- 2016_04_07_357-seq90 spokenText "Kolēģi! Es domāju, ka nevajag satraukties par šiem sešiem mēnešiem, jo tas apliecina koalīcijas pārstāvju milzīgo cieņu pret opozīcijas spējām. Baloža kungs, Bondara kungs! Acīmredzot koalīcija uzskata, ka opozīcija sešu mēnešu laikā spēs izdarīt to, ko koalīcija nav izdarījusi desmit un vairāk gadu laikā. Milzīgs paldies jums par šo komplimentu.".
- 2016_04_07_357-seq89 spokenText "Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2016_02_18_348-seq180 spokenText "Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2016_02_11_345-seq13 spokenText "Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_09_24_318-seq235 spokenText "Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2014_03_03(27)-seq113 spokenText "Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2016_04_07_357-seq88 spokenText "Protams, es gribu atgādināt, ka likums nosaka: ja izmeklēšanas komisija nenosaka savas darbības termiņu, tad parlaments automātiski nosaka trīs mēnešu termiņu. Šajā gadījumā nekur nav teikts, ka parlaments varētu samazināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas termiņu, tāpēc turpmāk arī pat uz mēnesi vairākums var grozīt... Un tā ir ne tikai parlamentārās prakses maiņa, tā ir Satversmes 26.panta rupja interpretācija. Ko es gribu teikt? Es gribu pateikt šajā brīdī to, ka parlamenta atbildīgā komisija, proti, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras pienākums ir arī pārraudzīt procesus Valsts policijā, Drošības policijā, Valsts robežsardzē, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldē un Muitas policijas pārvaldē, mierīgi turpina nodarboties ar valdības izstrādātu likumprojektu aprūpēšanu. Bet parlamentam taču jānodarbojas ne tikai ar likumdošanas darbu, bet arī ar parlamentāro kontroli! Situācija, kāda šobrīd ir, nav normāla, jo pašreiz parlaments izliekas to visu neredzam. Andrim Bērziņa kungam es šodien ieraudzīju uz galda avīzi “Astoņkājis”. (Dep. A.Bērziņš: “Jā!”) Viņš to rūpīgi studē... katru vārdu, kas tur rakstīts. Es negribu celt, teiksim, šīs avīzes reitingu, lai gan tās eksemplāri man bija piegādāti divās vietās - Saulkrastu mājā un parlamentā -, bet gribu teikt, ka tas ir bezatbildīgi - izlikties neredzam to visu, iebāzt galvu kā strausam smiltīs un domāt: “Nē, tas nav par mani! Tas ar mani nenotiek!” Un tāpēc tagad parlamentārās cīņas rezultātā ir radusies doma pastiprināt šo kontroli. Un mērķis katrā ziņā ir sasniegts - pašreiz šiem procesiem ir pievērsta uzmanība. Tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā tā ir kļūda, tā ir Satversmes 26.panta rupja interpretācija, bet, nu, mēs pakļaujamies vairākuma spiedienam, bez šaubām. Kāpēc tas trīsdesmit mēnešu termiņš tika nosprausts? Tāpēc ka, ja noteiktu gadu, jūs, visticamāk, piekristu, bet pēc gada šīs komisijas darbības laiku nepagarinātu. Un tāpēc pēc sešiem šīs komisijas darbības mēnešiem, kuros nav iespējams izpētīt faktiski neko un var tikai uzsākt šos procesus, mēs, visticamāk, nelūgsim pagarināt šo termiņu. Jūs tāpat neļausiet. Jums ir bail. Mēs taisīsim jaunu izmeklēšanas komisiju. Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq87 spokenText "Baloža kungs, lūdzu, turpiniet debates un nesarunājieties ar zāli!".
- 2016_04_07_357-seq86 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Protams, šajā gadījumā bija pilnas iespējas rosināt šo komisiju izveidot uz sešiem mēnešiem. Es gan gribu atzīmēt, ka pašreiz šis termiņš, kas tiek samazināts, ir parlamentārās prakses maiņa, un turpmāk jebkurai parlamentārās izmeklēšanas komisijai neatkarīgi no tā, kādu termiņu tai noteiks, teiksim, gadu, kāds bija Zolitūdes izmeklēšanas komisijai vai “Citadeles” izmeklēšanas komisijai, parlaments varēs grozīt pat uz mēnesi... (Dep. S.Āboltiņa: “Nevar noteikt uz mēnesi!”) Kur ir atšķirība? Ja parlamentā... (Dep. S.Āboltiņas un dep. A.Loskutova starpsaucieni.) Loskutova kungs, jūs labāk būtu runājis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, nevis visu šo laiku sēdējis, atsēdējis un pelnījis algu! Un, Āboltiņas kundze, es jums neatbildēšu, jo es nerunāšu ar zāli.".
- 2016_04_07_357-seq85 spokenText "Vārds deputātam Ringoldam Balodim.".
- 2016_02_25_349-seq165 spokenText "Vārds deputātam Ringoldam Balodim.".
- 2016_04_07_357-seq84 spokenText "Baloža kungs! Jūs domājat, ko jūs darāt! Jūs norunājāt tik pārliecinošu runu par to, lai šo jautājumu iekļautu dienaskārtībā, ka koalīcijas deputāti noticēja. Noticēja, ka patiešām sešos mēnešos var to visu izmeklēt, ieraudzīt, un tā tālāk. Nu ko! Pēc sešiem mēnešiem mums nāksies dibināt vēl vienu komisiju - komisiju divi. Baloža kungs, nedariet vairs tā! Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq83 spokenText "Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - 47 deputātu iesniegtais lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbības laika noteikšanu”. Uzsākam debates. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
- 2016_04_07_357-seq82 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu tiešām ir pienācis pēdējais brīdis, kad jāaktualizē šīs lietas un jārunā tieši par valodas prasmi, kas attiecas uz deputātiem. Ziniet, es izstāstīšu vienu gadījumu no savas dzīves. Sakiet, vai kādam zālē ir šaubas par to, ka manas valodas zināšanas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām? Bet! Nokārtojis valodas eksāmenu savulaik un saņēmis attiecīgu apliecību, es ar mierīgu prātu gāju tālāk dzīvot un strādāt. Pagāja neliels laika posms, un Valsts valodas centrs izsauca mani uz valodas pārbaudi, jo bija ienācis signāls, ka, lūk, mana apliecība ir pirkta. Situācija iz dzīves, un tā skar tieši mani. Tādi gadījumi nav izņēmums, un tā diemžēl ir diezgan izplatīta parādība, ka administratīvus instrumentus mēs lietojam cīņā pret konkurentiem. Man šķiet, ka esošās un pastāvošās normas, kas ir iestrādātas likumā, pilnībā atbilst tām vajadzībām, kādas tagad ir gan domēs, gan Saeimas ikdienas darbā. Tāpēc, es domāju, šīs novitātes ir mākslīgi izdomātas, tās tikai palielina administratīvo slogu un nebūt netaupa pašvaldību līdzekļus un pašvaldību budžetu. Es aicinu neatbalstīt šāda veida lietas, jo neko citu, izņemot kārtējās spriedzes vilni, tās neizsauks. Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq81 spokenText "“Pret” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
- 2016_04_07_357-seq80 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministru kabineta noteikumu Nr.733 pirmajā pielikumā ir noteikts amatu un profesiju iedalījums atbilstoši nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei konkrētām profesijām, to skaitā republikas pilsētas pašvaldības domes deputātam un novada pašvaldības domes deputātam; tur šīs prasmes ir noteiktas C līmeņa 1.pakāpē. Šīs prasības attiecībā uz valsts valodas prasmes pakāpi pašvaldības deputāta amata kandidātam ir pienākums ievērot jau tad, kad viņš piekrīt savas kandidatūras iekļaušanai kandidātu sarakstā. Taču jāatzīst - lai pārbaudītu šīs prasmes, trūkst mehānisma. Bet tas ir cits jautājums. Tomēr, ja Valsts valodas centrs likumā noteiktā kārtībā jau pēc tam, kad persona ir kļuvusi par deputātu, konstatē, ka personai valsts valodas prasme neatbilst konkrētajam līmenim, tad personai, proti, deputātam, ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu Ministru kabineta noteiktajā prasmes līmenī. Taču dīvainākais un, mūsuprāt, arī nesamērīgākais ir tas, ka šobrīd likums paredz, ka šādā situācijā domes priekšsēdētājam ir pienākums nekavējoties - nekavējoties! - nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai deputāts varētu apgūt valsts valodu. Tātad paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu no pašvaldības budžeta, no pašvaldības iedzīvotāju maciņiem. Vai tas ir samērīgi? Protams, tas nav samērīgi. Paskatīsimies dažus piemērus, kādi ir bijuši. Viens no pēdējiem: kādā pašvaldībā Latgalē dome pēc Finanšu komisijas... komitejas lēmuma ir nolēmusi piešķirt deputāta valsts valodas prasmju apmācībai 2300 eiro. Vai tas ir samērīgi? Protams, tas nav samērīgi. Tādēļ mēs piedāvājam šobrīd izslēgt šo normu, kas uzliek par pienākumu pašvaldībai šos izdevumus segt no sava budžeta, un piedāvājam noteikt to, ka deputāts valsts valodas prasmes “atjauno” (es teikšu - pēdiņās, jo viņam būtu jāzina valsts valoda noteiktajā līmenī) par saviem līdzekļiem. Kolēģi! Lūdzu aicinu atbalstīt.".
- 2016_04_07_357-seq79 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr.516/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 9.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gaida Bērziņa, Imanta Parādnieka, Romāna Naudiņa, Raivja Dzintara un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas (domes) un novada domes deputāta statusa likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2016_04_07_357-seq78 spokenText "Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi vēstuli no kultūras ministres ar lūgumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” otrajam lasījumam. Visi komisijā vienbalsīgi atbalstīja to. Lūgums deputātiem - atbalstīt. Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq77 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot 47 Saeimas deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbības laika noteikšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Ringold, balso “par”!”) Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - nav. Darba kartība ir grozīta. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr.516/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 9.maijam”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.".
- 2016_04_07_357-seq76 spokenText "Labdien, godātie kolēģi, vēlreiz! Man gan daži prasīja, vai tiešām es esmu “par” šiem sešiem mēnešiem? Nu bet, protams! Teiksim, domājot par šiem termiņiem, kādi varētu būt parlamentārās izmeklēšanas komisijām, es izanalizēju visu praksi. Protams, aplūkoju normatīvos aktus un neredzēju nevienu vietu, kurā būtu teikts, ka šī komisija nevarētu izvēlēties jebkādu darbības termiņu. Nekur nav arī teikts, ka parlaments nevarētu balsot “par” sešiem mēnešiem, kā šobrīd, un samazināt trīsdesmit mēnešu darbības termiņu. Mēs saprotam, ka šajā gadījumā tās ir bailes. Es domāju, katram no jums, kas balso “par” (un es aicinu balsot “par” šiem sešiem mēnešiem), tās bailes no korupcijas apkarošanas, no tā, ka varēs atklāt jūsu noziegumus, ir lielas, un es domāju, ka šīs bailes ir kaut kā jāpārveido, un tas ir panākams ar balsojumu. Tā ka balsojiet droši “par” šiem sešiem mēnešiem un domājiet, kā novērst nākamo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas taps pēc tam, pēc šiem sešiem mēnešiem, un noteikti mums atkal vajadzētu balsot “par” sešiem mēnešiem. Jo, redzat, kāda ir situācija. Es nedaudz teoriju pacitēšu, ko es varu darīt saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pasaulē tiek veidotas ad hoc kārtībā ārkārtējos gadījumos. Pirmkārt, kad plaša sabiedrība ir aizskarta un valdība nespēj panākt saprotamu un skaidru risinājumu. Tas ir šobrīd... un, protams, tādai komisijai vispār nevajadzētu būt, kas kaut kādu risinājumu panāk. Tā ka balsojiet “par” sešiem mēnešiem. Un otrkārt. Pastāv iespējamība, ka politiķi un amatpersonas ir paveikušas smagu noziegumu, ko nav pa spēkam atklāt tiesībsargājošām iestādēm spēcīga politiska lobisma dēļ. Nu protams! Seši mēneši! Citādi ņems vēl un atklās! Nu ko tad jūs domājat, sešos mēnešos... Vēl vasara pa vidu! Ar prieku es lūgšu atbalstīt! Nekādā gadījumā neļaujiet šādām izmeklēšanas komisijām darboties! Slēpsim savus noziegumus, nodarījumus un savus cilvēkus, kas strādā sistēmā! Lūdzu sešus mēnešus tikai. (Aplausi.)".
- 2016_04_07_357-seq75 spokenText "Lūdzu.".
- 2014_03_27-seq191 spokenText "Lūdzu.".
- 2000_12_07-seq222 spokenText "Lūdzu.".
- 1999_10_28-seq247 spokenText "Lūdzu.".
- 1994_05_12-seq316 spokenText "Lūdzu.".
- 1994_03_24-seq63 spokenText "Lūdzu.".
- 2016_04_07_357-seq74 spokenText "Protams! (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.)".
- 2016_04_07_357-seq73 spokenText "Baloža kungs, vai jūs runāsiet “par”?".
- 2016_04_07_357-seq72 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Saeima ar balsu vairākumu var pieņemt dažādus lēmumus. Jautājums ir par to, vai vairākuma pieņemtais lēmums nav... Vai vairākuma izstrādātajā lēmuma projektā nav iestrādāta ņirgāšanās par parlamenta darba metodēm? Katrs normāli, saprātīgi domājošs cilvēks zina, ka korupcijas, lobēšanas un visas ar to saistītās problēmas valsts budžeta ieņēmumos ir pastāvējušas gadus desmit vismaz. Plānojot, ka seši mēneši ir pietiekami saprātīgs laiks, lai nosauktu gan konkrētās amatpersonas, kas to sekmējušas, gan arī paredzētu, kas uzlabojams likumos, lai šo situāciju pilnveidotu, uzlabotu cīņu pret šādu sistēmu, es domāju, šeit vairākums grib vienkārši pasmieties par to, ko nozīmē parlamentārā kontrole. Seši mēneši! Cienījamie kolēģi! Jums visiem vasarā ir atvaļinājuma laiks, brīvais laiks, tāpēc tas ir nereāls termiņš. (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.) Es piedāvātu tomēr padomāt saprātīgi... ar saprātu pieiet šim jautājumam un domāt par to, kas ir vajadzīgs parlamentārās izmeklēšanas komisijai, nevis ar balsu vairākumu noliegt tās darbību... un izveidot nevis pēc būtības, bet formāli. Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq71 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34 deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Parlament��rās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir izveidota. Lai atbilstoši Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumam varētu noteikt komisijas sastāvu, tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām tiks sasaukta Frakciju padomes un Saeimas Prezidija kopīga sēde, kurā lems par to, kāda būs pārstāvība komisijā, un noteiks, cik ilgā laikā ir izvirzāmi komisijas locekļu kandidāti, lai Saeima varētu pieņemt lēmumu par komisijas sastāvu un komisija varētu uzsākt savu darbu. Godātie kolēģi! Četrdesmit septiņi deputāti lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbības laika noteikšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.".
- 2016_04_07_357-seq70 spokenText "Godātie kolēģi! Amatpersonas, kuras ar savu personisko mantu vai brīvību ir atbildējušas par savām darbībām valsts amatpersonas statusā, diemžēl ir viegli saskaitāmas. Turklāt tās, kuras tiešām ir sodītas, nereti sodu saņēmušas par citiem formāliem pārkāpumiem, jo lielās lietas nav bijis vai nu iespējas, vai vēlēšanās pierādīt... Vērtējot un skatoties uz norisēm sabiedrībā un valsts pārvaldē, diemžēl nekas neliecina, ka gaidāmi jelkādi uzlabojumi. Jau 2014.gadā Tālis Putniņš un Arnis Sauka pētījumā konstatēja, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas ēnu ekonomikas apjoms pārsniedz kaimiņvalstu apjomu par aptuveni 8 vai 9 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Šajā pašā pētījumā viņi raksta, ka, salīdzinot ar uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā, Latvijas uzņēmumi ir neapmierinātāki ar nodokļu politiku un valsts atbalstu uzņēmējiem un tieši neapmierinātība ir galvenais iemesls, kas rosina uzņēmumus iesaistīties ēnu ekonomikā, un tādēļ atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm tiek skaidrota tieši ar šo situāciju. Diemžēl tā vietā, lai reāli cīnītos ar ēnu ekonomiku, mēs priecājamies par tās īpatsvara samazinājumu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un izliekamies akli un kurli pret faktu, ka tās apjoms absolūtajos skaitļos turpina augt. 2013.gadā nesamaksāto nodokļu apjoms ēnu ekonomikas dēļ ir bijis aptuveni 1,6 miljardi eiro, un tas nav gājis mazumā. Ar šo naudu pietiktu gan skolotājiem, gan mediķiem, gan policistiem. Taču tā vietā, lai to reāli iekasētu, valdība domā, kā palielināt nodokļus tiem iedzīvotājiem, kuri nodokļus jau maksā. 2015.gadā SKDS savā pētījumā konstatēja, ka tikai 13 procenti iedzīvotāju uzskata, ka iekasētie nodokļi tiek izlietoti pareizi, un tikai 20 procenti uzskata, ka nodokļu sistēma ir godīga. Un tāpēc nav jābrīnās, ka veseli 45 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta nodokļu daļēju nemaksāšanu, aplokšņu algu saņemšanu. Tā domā 50 procenti privātajā sektorā strādājošo un - kolēģi, lūdzu, pievērsiet uzmanību! - 43 procenti publiskajā sektorā strādājošo. Gandrīz neviens Latvijas iedzīvotājs netic, ka valsts viņam vecumdienās spēs nodrošināt pietiekami lielu pensiju. Korupcija, noziedzība un kontrabanda ir vēzis Latvijas organismā. Taču tā vietā, lai noteiktu precīzu diagnozi un tai atbilstošu ārstēšanu, mēs turpinām dzer klepus tējas un brīnīties, ka vēža simptomi ne tikai nemazinās, bet turpina iet plašumā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas rokās nebūs skalpeļa šī vēža izoperēšanai, tomēr parlamentārā izmeklēšana ir iespēja sniegt sabiedrībai informāciju par ļaunās slimības apmēriem un lokalizāciju, lai pie varas esošie “ķirurgi” beidzot vai nu atkāptos no amata, vai sāktu meklēt sen pazaudētos skalpeļus. Paldies.".
- 2016_04_07_357-seq69 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2014_07_14_as-seq154 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2016_04_07_357-seq68 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana Latvijā ir viens no retajiem instrumentiem, patiesībā - vienīgais instruments, ar ko Saeimas mazākums var ietekmēt parlamenta, valdības un tātad arī visas valsts virzību. Pieprasījumu komisija ir pozīcijas rokās. Ministri un premjers bieži vien pat neierodas atbildēt uz deputātu jautājumiem un vien pasmejas par kārtējiem jautājumiem. Likumprojektu iesniegšana parlamenta izskatīšanai praktiski vienmēr beidzas ar noraidītiem opozīcijas priekšlikumiem. Konstruktīvs opozīcijas darbs būtībā nav iespējams Latvijas parlamentā. Tas Latvijas situāciju padara unikālu un izraisa blakusparādības, kas rada kaitējumus valstij. Piemēram, politiskais kartelisms un lobisms ir tiešas sekas šim procesam. Komisijas nosaukums ir pagarš, taču ieturēts Latvijas parlamentārās prakses stilā: darbības virsuzdevums, uzdevums un pilnvarojums ir ietverts vienā milzu teikumā. Tāpēc daļa kolēģu, likdami lielas cerības uz šo izmeklēšanu, ierosina šo komisiju dēvēt par valsts izzagšanas izmeklēšanas komisiju. Es kā idejas iniciators komisiju drīzāk nosauktu saīsinātā versijā, vadoties pēc pirmajiem trim galvenajiem virzieniem. Tātad tā būtu Parlamentārās izmeklēšanas komisija korupcijas, lobēšanas un organizētās noziedzības lietās. Komisijas rašanās ir parlamentārās cīņas rezultāts, un tās izveidošana ir skaidrs apliecinājums Saeimas ārkārtīgi vājajai parlamentārajai kontrolei, ko pastāvīgās komisijas veic pār tiesībsargājošajām iestādēm. Kolēģi! Es domāju, nevienam no mums nav šaubu, ka parlamentārā izmeklēšana ir politisks un visai ekskluzīvs patiesības noskaidrošanas instruments. Normāla izmeklēšana ir tiesībsargājošo iestāžu pienākums, bet parlamentārās izmeklēšanas komisijām ir jāizmeklē, kāpēc neveicas izmeklētājiem. Teiksim, iemesls ir slikti likumi. Sliktu likumu piemērošana vai ļaunprātīgi piemērotāji. Parlamentārā izmeklēšana ir politiska pārbaude izpildvarai. Kāpēc pie mums valdības vīri un sievas bieži vien netiek galā ar saviem darbiem? Likumu taču mums ir tik daudz! Daudz par daudz! Un būtībā tie lielākoties nemaz nav slikti. Nu, ņemsim, piemēram, ministrus, kuri būtībā ir parlamenta vairākuma gribas kalpi. Lai cik kritisks būtu politiķis pirms ministrēšanas un lai ko viņš domātu par resoru, par tajā strādājošo kapacitāti, tajā brīdī, kad viņš kļūst par iestādes politisko vadītāju - ministru, viņš būtībā kļūst par sava resora ķīlnieku. Ministrs nevilšus ir spiests aizsargāt sistēmu, kuru pats varbūt sirds dziļumos nosoda. Taču, lai spētu turpināt savu darbu un censtos pildīt vēlētājiem dotos solījumus, viņam var nākties sava resora šmuci kaut kā risināt zem deķa un pat paslaucīt zem kājslauķa, lai neizsauktu uz sevi uguni plašsaziņas līdzekļos un tautā. Procesi, kas notiek valsts pārvaldē, ir biezā miglā tīti, necaurskatāmi, un bieži ministra izmisīgie mēģinājumi panākt risinājumu drīzāk atgādina animācijas filmas “Ezītis miglā” galvenā varoņa Ezīša drosmīgo mēģinājumu paskatīties, kā izskatās migla no iekšpuses. Ezītis, ministrs, spiests vēlāk secināt: “Es esmu upē, lai upe pati mani nes!” Un straume viņu arī aiznes. Beidzas tas vien ar Ezīša: “U-hū!”, kas atbalsojas tajā pašā miglā. Ne reformu, ne labas pārvaldības, - atkal vien kārtējais čiks! Ja ministrs tomēr uzsāk izmisīgu cīņu ar sistēmu, viņš riskē sekot veselības ministra Audera, izglītības un zinātnes ministru Ķīļa un Seiles takām, tātad nonākt situācijā, kad tevi vaino visās resoru nelaimēs un no tevis novēršas pat savējie! Tas, ko var novērot šobrīd, ir tuvu šim piemēram ar Ezīti. Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas vadītājiem ir risks peldēt pa straumi, vai arī viņi jau peld pa šo straumi. Maksātnespējas administratoru seriāls jau iet ento sezonu. Tas noteikti varētu pārspēt “Hameleonu rotaļas”. Sešus, astoņus gadus, varbūt vairāk. Es neatceros. Skandālu virkne, kas iesākās ar kārtības policijas šefa Feierābenda kukuļošanas skandālu, turpinās ar negodīgiem uz robežas aizturētiem robežsargiem, kas transportē zagtas mašīnas. Valsts ieņēmumu dienesta vadība atzīst, ka triju gadu laikā noziegumos ir pieķerti 32 darbinieki (Dep. R.Balodis sāk runāt klusāk. Dep. A.Bērziņš: “Klusāk, klusāk!”), un sāk jau ministres uzdevumā stādīt melnos sarakstus. Es gan neņemos spriest, ko ar šiem cilvēkiem darīs. Šaus uz vietas vai deportēs? Ā, plašsaziņas līdzekļos ir divas versijas. Vai nu rotēs no VID... Jautājums - kura iestāde ņems šos melno sarakstu neliešus? Vai otra versija - reorganizēs Finanšu policiju un Muitas pārvaldi, izveidojot nodokļu policiju. Es gan nezinu, ko tas maina, ja 2 + 2 = 4, un kā tas izskatīsies, ja 3 + 1 tāpat jau galā četri sanāk. Turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir iekšēju strīdu novājināts. Premjerministrs Māris Kučinskis visu to redz un zina. Citēšu vienu viņa izteikumu: “Runa šajā situācijā nav vairs par ēnu ekonomiku, bet gan par organizētu noziedzību, kas ir kļuvusi tik apjomīga, ka vairs nav runa par atsevišķiem gadījumiem. Tajā iesaistījušies cilvēki, kuriem situācija jāuzrauga.” Ko dara parlaments? Jūs domājat, skatās šādu avīzi savās sēdēs? Nē! Pret opozīcijas ierosinājumu pievērsties rūpīgāk šiem procesiem ir smaids un kolektīvs koalīcijas deputātu balsojums. (Starpsauciens: “Par ko?”) Pagaidiet, kolēģi! Par ko tad sanāk... uztraukums ir lieks. Vai tad parlamentārai kontrolei pār procesiem nevajadzētu būt? Runa ir par pastiprinātu parlamenta kontroli. Šobrīd... šobrīd milzīgas naudas summas aizrit garām Valsts kasei. Ja mēs paskatāmies Eiropas Padomes pētījumu - Latvija ik gadu zaudē 13 procentus no IKP. Ārvalstu investoru padome savukārt norāda uz lielām naudas summām, kuras aizplūst maksātnespējas administratoru kabatās. Runa ir par to, ka, teiksim, Korupcijas novēršanas apakškomisija rīko 16 sēdes gadā. Tajā pašā laikā pat Sporta apakškomisija ir sanākusi uz 33 sēdēm. Normāls darbs nenorit. Lai labotu šo situāciju, ir nepieciešams izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Īriem ir tāds teiciens: “Jābeidz uzkopt māju, kad mājas jumts ir liesmās.” Un lai mums netraucē strādāt, ja paši to negrib! Paldies. (Aplausi.)".
- 2016_04_07_357-seq67 spokenText "Tātad kopā septiņas minūtes.".
- 2016_04_07_357-seq66 spokenText "Divas minūtes.".
- 2016_04_07_357-seq65 spokenText "Divas minūtes.".
- 2012_05_10-seq26 spokenText "Divas minūtes.".