Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2016_05_19_365-seq28 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Minētā likumprojekta otrajam lasījumam tika saņemts tikai viens redakcionāla rakstura priekšlikums, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, un šo priekšlikumu komisija atbalstīja.".
- 2016_05_19_365-seq27 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.".
- 2016_05_19_365-seq26 spokenText "Paldies, kolēģi. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2016_05_19_365-seq25 spokenText "Deputāte ir lūgusi balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 8, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_05_19_365-seq24 spokenText "Arī 3.priekšlikumu komisija neatbalstīja. Šeit gan vērts ir papildināt, ka jau šobrīd valdības protokollēmums, kas ir datēts ar šā gada 19.aprīli... šī protokollēmuma (31.§) 4.punkts paredz: “Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, pieaicinot kompetentās institūcijas, izstrādāt un līdz šā gada beigām noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes - kadastrālo vērtību - straujo pieaugumu un nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus.” Šeit gan diskusijas bija tieši par to, ka šajā protokollēmumā ir norāde uz nepieciešamajiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, savukārt Bites kundze vērš uzmanību tieši uz kadastrālās vērtēšanas metodikas pārskatīšanu. Bet, kā apliecināja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore, šajā laikā, protams, viņi plāno pievērsties arī tiem problēmjautājumiem, kas izskanēja attiecībā uz metodiku. Līdz ar to komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt.".
- 2016_05_19_365-seq23 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Ingas Bites priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 9, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_05_19_365-seq22 spokenText "Paldies. 2.priekšlikums ir saistītais, un komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)".
- 2016_05_19_365-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_05_19_365-seq20 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi! Kā jau es minēju, mēs uzklausījām gan Valsts zemes dienesta pārstāvjus, gan arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, un cita starpā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore norādīja, ka daļai nekustamo īpašumu jaunā kadastrālās vērtības bāze... it īpaši daudzdzīvokļu ēkām, kas ir būvētas vēl padomju laikā, varētu tikt samazināta kadastrālās vērtības bāze attiecīgi nākamajā periodā. Līdz ar to arī šis aspekts jāņem vērā. Taču par to, ko minēja Bites kundze... Arī šādā griezumā komisijā bija diskusijas, bet daudzkārt tika norādīts, ka atsevišķi jautājumi ir risināmi vairāk ar nodokļu politiku, nevis ar kadastrālās vērtēšanas metodikas izmaiņām. Tiesa gan, Valsts zemes dienests norādīja uz atsevišķiem problēmjautājumiem par datu apmaiņu. Tos arī plānots risināt šajā periodā. Tāpat arī atsevišķi problēmjautājumi ietver datu apmaiņu par īpašumu ekskluzivitātes kritēriju noteikšanu. Uzklausot visus argumentus, kā jau minēju, komisija nolēma noraidīt minēto priekšlikumu. Līdz ar to komisijas vārdā lūgums neatbalstīt 1.priekšlikumu.".
- 2016_05_19_365-seq18 spokenText "Godātie kolēģi, labrīt! Paldies, ka atļāvāt apvienot laikus. Es runāšu vienreiz par visiem trim priekšlikumiem, jo visi trīs priekšlikumi ir savā starpā saistīti. Proti, priekšlikumi ir saistīti ar to, ka mēs uzskatām, ka pašreizējā kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība nav īsti pamatota, taisnīga un godīga. Tas, ko pašreiz piedāvā likumprojekts, ir atlikt esošās kadastrālās vērtības uz vienu gadu, šajā laikā pārskatot nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas sistēmu. Tas ir svarīgi, pareizi un vajadzīgi. Tāpēc kopumā šo likumprojektu mēs atbalstīsim, taču ar to nepietiek. Ir nepieciešams veikt izmaiņas arī pašā nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības noteikšanas sistēmā. Tā kā šis likumprojekts ir steidzams, mēs vēl neesam piedāvājuši konkrētus risinājumus, jo mēs piekrītam, ka par risinājumiem būtu vērts diskutēt. Taču tas, ko paredz šie priekšlikumi, ir uzdot Ministru kabinetam izstrādāt šādu sistēmu un ņemt vērā tos apstākļus, kurus mēs esam norādījuši savu priekšlikumu pamatojumā. Proti, pašreiz nekustamā īpašuma tirgus vērtībai ir ļoti liela nozīme kadastrālās vērtības noteikšanā. Minēšu piemēru. Pensionārs dzīvo savā mājā visu savu mūžu, un ir gadījies tā, ka viņa māja atrodas Mārupē, Jūrmalā vai kādā citā vietā, kura strauji attīstās. Ja blakus tiek saceltas daudzas skaistas, lielas mājas, tad kadastrālā vērtība uzkāpj debesīs un šis pensionārs vairs nevar atļauties savā mājā dzīvot. Ja cilvēks ir jaunāks, tad droši vien tā nav viņam ļoti liela problēma - pārdot savu īpašumu vienā vietā un iegādāties citā, kur viņš var atļauties samaksāt šo nodokli. Taču latvietim ļoti svarīgas ir viņa saknes un viņa vienīgais īpašums, tāpēc šajā gadījumā tā ir problēma. Otra situācija. Cilvēks ir iegādājies īpašumu, kurš ir degradēts, kurā ir aizaudzis purvs, kas faktiski nekādi nav izmantojams. Viņš iegulda šajā īpašumā ievērojamus naudas līdzekļus, lai to nosusinātu, uzlabotu un nolīdzinātu, un visādi citādi to uzlabotu, un uzceļ tur māju, bet atnāk valsts un pasaka: “O, ļoti jauki, tu esi ieguldījis ļoti lielu naudu, lai sakārtotu šo teritoriju. Tagad mēs tev arī paprasīsim lielāku nodokli par to!” Ja mēs skatāmies kadastrālās vērtēšanas noteikumus, kuri šobrīd ir spēkā, tad redzam, ka viena no lietām, ko izmanto kadastrālajā vērtēšanā, ir nekustamā īpašuma nolietojums. Un, ziniet, izrādās, ka nolietojuma konstatēšana ir Valsts zemes dienesta maksas pakalpojums: samaksā 80 eiro, un Valsts zemes dienests konstatēs, ka tavs nekustamais īpašums ir nolietojies, un ņems šo faktu vērā kadastrālās vērtības noteikšanā! Nav 80 eiro - nu, tad īpašums acīmredzot nenolietojas. Nākamais. Pašreizējās kadastrālās vērtības, kuras netiks piemērotas vēl gadu, bet kuras acīmredzot ir plānots piemērot turpmāk... Faktiski, ja mēs skatāmies šos vērtējumus, mēs redzam, ka nekustamais īpašums Vecrīgā, Kaļķu ielā izrādās tikpat vērtīgs kā jaunas daudzdzīvokļu... kā dzīvokļa viena kvadrātmetra vērtība jaunuzceltā daudzdzīvokļu mājā. Vai tiešām tas tā varētu būt? Vai tiešām īpašums Vecrīgā, pat tad, ja tas ir sen celts un sen nodots ekspluatācijā, varētu būt tikpat vērtīgs kā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklis? Nu, diez vai, bet to mums parāda šīs kadastrālās vērtības, kuras izstrādātas pēc šiem noteikumiem. Tāpēc, godātie kolēģi, es lūdzu atbalstīt šos trīs priekšlikumus, no kuriem pirmie divi paredz dot ilgāku laiku ministrijām strādāt. Proti, šobrīd ir dots viens gads, bet mēs piedāvājam pārstrādāt arī kadastrālās vērtēšanas noteikumus, un tad tie būtu divi gadi. Savukārt 3.priekšlikums uzdod Ministru kabinetam izstrādāt jaunus kadastrālās vērtēšanas noteikumus, ņemot vērā gan tos apstākļus, kurus es jau minēju, gan arī citus šeit droši vien vēl neminētus apstākļus. Es lūdzu atbalstīt visus trīs priekšlikumus, balsot “par” visiem trim priekšlikumiem. Paldies.".
- 2016_05_19_365-seq17 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu, ja deputāte Inga Bite apvieno abus debašu laikus? Deputātiem iebildumu nav. Tātad - lūdzu!".
- 2016_05_19_365-seq16 spokenText "Vai es varētu abus uzstāšanās laikus apvienot...? Es tikai vienreiz runāšu...".
- 2016_05_19_365-seq15 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2016_05_19_365-seq14 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šim likumprojektam saņēma trīs priekšlikumus. 1.priekšlikums ir deputātes Ingas Bites priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts. Komisijā mēs uzklausījām Valsts zemes dienesta, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, un komisija nolēma neatbalstīt minēto priekšlikumu.".
- 2016_05_19_365-seq13 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2016_05_19_365-seq12 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šā gada 18.maijā tika skatīts lēmuma projekts “Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Atgādināšu, ka ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Vilsones kundzes 2014.gada 13.novembra rīkojumu tiesnese Iveta Bērziņa ar 2014.gada 13.novembri ir atstādināta no tiesneša amata pienākumu pildīšanas, ierosināts arī kriminālprocess. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbrīvot Ivetu Bērziņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.".
- 2016_05_19_365-seq11 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2016_05_19_365-seq10 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šā gada 18.maijā tika skatīts lēmuma projekts “Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Vitu Rūsiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
- 2016_05_19_365-seq9 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2016_05_19_365-seq8 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šā gada 18.maijā tika skatīts lēmuma projekts “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ilonu Ozoliņu-Kļaviņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
- 2016_05_19_365-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2016_05_19_365-seq6 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šā gada 18.maijā tika skatīts lēmuma projekts “Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Gitu Zenfu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2016_05_19_365-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2016_05_19_365-seq4 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 18.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2016.gada 29.jūniju atbrīvot Lauru Graudiņu no Valsts kontroles padomes locekļa amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar darba uzsākšanu Eiropas Revīzijas palātā.".
- 2016_05_19_365-seq3 spokenText "Godātie kolēģi! Atbilstoši likumam šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2016_05_19_365-seq2 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pirms vairāk nekā mēneša Saeimas deputāti vērsās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska ar jautājumiem, kas saistīti ar centra “Mucenieki” izveidošanu nelegālo imigrantu izmitināšanai, un premjerministrs tos ir pāradresējis iekšlietu ministram Kozlovska kungam. Deputāti ir saņēmuši Kozlovska kunga atbildi, kura bija sagatavota labās birokrātiskās tradīcijās, bet kura pēc būtības nedeva atbildes uz šiem jautājumiem. Un loģiski, ka viņi prasīja ministra komentārus pie šīs atbildes. Četras reizes pēc kārtas iekšlietu ministrs nebija atradis iespēju, lai saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa prasībām tiktos ar Saeimas deputātiem un sniegtu atbildes uz deputātu jautājumiem. Četras reizes pēc kārtas! Es saprotu, ka, dabīgi, tas skaistais lozungs, kas ir Ministru kabineta telpās, - “Viens likums - viena taisnība visiem!” - neattiecas uz ministriem... precīzāk runājot, uz atsevišķiem ministriem. Tāpēc arī tapa šis pieprasījums, jo jautājuma būtība ir pārāk nopietna, lai pavirši izturētos pret to. Par tām atbildēm, kas tika sniegtas. Šeit ir divas lietas. Pirmā. Vai likums tiešām ir obligāts visiem? Otrā. Vai tiešām ir izslēgta tāda norma, kas paredz parlamentāro kontroli pār tiem lēmumiem, pār tiem risinājumiem, kurus piedāvā valdība, kurus piedāvā izpildvara kopumā? Līdz ar to šis pieprasījums ir vietā un laikā. Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.".
- 2016_05_19_365-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2016.gada 19.maija sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību - izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un iekļaut to Saeimas šā gada 26.maija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Paziņošanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 19.maijā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Sergeja Dolgopolova, Aleksandra Jakimova, Zentas Tretjakas, Jāņa Tutina, Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Igora Pimenova un Andreja Klementjeva pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izsniegts un pieejams visiem deputātiem. Pieprasījuma iesniedzēji ir lūguši vārdu pieprasījuma motivācijas sniegšanai. Motivācijas sniegšanai vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2016_05_12_364-seq187 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 2016.gada 12.maija sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2016_05_12_364-seq186 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars, Lolita Čigāne, Valters Dambe, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Armands Krauze, Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena un Mihails Zemļinskis.".
- 2016_05_12_364-seq185 spokenText "Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
- 2016_05_12_364-seq184 spokenText "Godājamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Pulksten 12.30 Sarkanajā zālē neliela sanāksme par Latvijas pozīcijas apstiprināšanu lauksaimniecības un zivkopības ministru sanāksmē 17.maijā. Paldies.".
- 2016_05_12_364-seq183 spokenText "30.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies. Līdz ar to visa šodienas darba kārtība ir izskatīta. Es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, un tajā iekļauti šādi jautājumi. Deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””. Šis jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Savukārt ministrs informē, ka viņš no 12. līdz 19.maijam atradīsies komandējumā un līdz ar to nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, vienlaikus norādot, ka mutvārdu atbildi viņš sniegs šā gada 2.jūnijā. Turēsim pie vārda! Otrais ir deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka sakarā ar dalību darba sanāksmē par veselības aprūpes finansēšanas jautājumiem nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Trešais ir deputātu Sudrabas, Kūtra, Šimfas, Platpera un Meijas jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mācību priekšmeta “Mūzika” organizēšanu un īstenošanu Latvijas vispārizglītojošajās skolās”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ šodien nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Ceturtais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Kūtra, Meijas un Platpera jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par likumprojekta izstrādi”. Jautājums pāradresēts finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Savukārt ministre informē, ka no 10. līdz 12.maijam atrodas komandējumā Londonā un līdz ar to nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Savukārt deputāti Bite, Viļums, Bondars, Ruks un Šics uzdevuši jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par Maksātnespējas administrācijas darbības efektivitāti”. Ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet iesniedzēji informē, ka viņi nevēlas uzdot papildjautājumus ministram. Līdz ar to šis jautājums uzskatāms par atbildētu. Deputāti Sudraba, Šimfa, Platpers, Meija un Balodis uzdevuši jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par izglītības iestāžu slēgšanu un reorganizēšanu Latvijas pašvaldībās”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, savukārt ministrs atbild, ka iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ diemžēl nevarēs šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Un deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar EM nespēju sniegt ekonomisko pamatojumu par iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm” ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš saplānotā darba grafika dēļ šodien nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks. Vēlos jūs informēt, ka ir saņemts jauns jautājums - deputātu Agešina, Urbanoviča, Potapkina, Ribakova un Jakimova jautājums tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par plānotajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Jautājums tiks nodots tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Godātie kolēģi! Līdz ar to ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, paziņojumam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
- 2016_05_12_364-seq182 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 30.maijs.".
- 2016_05_12_364-seq181 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2016_05_12_364-seq180 spokenText "Kolēģi! Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.".
- 2016_05_12_364-seq179 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Tātad, kā jau Vucāna kungs teica, 4. un 5.priekšlikums tiek atsaukts.".
- 2016_05_12_364-seq178 spokenText "Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo šeit skatāmā likuma 6.panta pirmo daļu speciālās ekonomiskās zonas vai licencētas kapitālsabiedrības par to īpašumā, tiesiskajā valdījumā esošo vai lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas zonas vai brīvostas teritorijā, ir tiesīgas piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 80 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas. Minētās nodokļa atlaides piemērošanai speciālajai ekonomiskajai zonai vai licencētai kapitālsabiedrībai nepieciešams saņemt zonas pārvaldes vai brīvostas pārvaldes atļauju, kas tai var tikt izsniegta tikai tad, ja izpildās šī likuma 5.panta otrajā daļā noteiktie specifiskie nosacījumi. Pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas, minētajos konkrētajos gadījumos nav tiesību piemērot no minētās atšķirīgu (minētā ir 80 procentu) nodokļa atlaidi un noteikt citus papildu nosacījumus atlaides piemērošanai, kā arī nodokļa atlaides samazināšanai. Savukārt saskaņā ar citu likumu - likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” - pašvaldības ir tiesīgas piemērot atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām nodokļa atvieglojumus 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. Turklāt likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.1 pantā ir noteikta nekustamā īpašuma nodokļa likme un nodokļa atvieglojumu noteikšanas principi, kas pašvaldībām jāievēro gadījumos, kad pašvaldības izmanto likumā tām deleģētās tiesības lemt par saistošo noteikumu izdošanu noteiktos gadījumos. Piemēram, viens no principiem ir teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļu likmi vai nodokļu atvieglojumus gan savas teritorijas attīstības veicināšanai, gan tās sakārtošanai. Lai novērstu aprakstīto situāciju, kurā pašvaldības nevar pilnvērtīgi pielietot tos nodokļu politikas instrumentus, kas ir paredzēti likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, un lai veicinātu pašvaldību turpmāku patstāvību nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanā, ievērojot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktos nodokļa atvieglojumu piešķiršanas principus, es iesniedzu šo priekšlikumu. Skatot šo priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka šī priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā norma būtu atkārtoti jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas, protams, ir laikietilpīgs process. Komisijas sēdē, balsojot par šo manu priekšlikumu, bija vienāds “par” jeb atbalstījušo balsu skaits un “atturējušos” un “pret” balsojušo komisijas locekļu skaits. Līdz ar to, lai nekavētu šī likumprojekta tālāku virzību un lai to varētu paspēt pieņemt Saeimā galīgajā lasījumā līdz šīs sesijas beigām, es šobrīd savu 4. un arī nākamo, 5., priekšlikumu atsaucu. Vienlaikus es, kolēģi, jūs informēju, ka šobrīd notiek saskaņošanas darbs ar Finanšu ministrijas amatpersonām, lai uz šī likumprojekta skatīšanu trešajā lasījumā Saeimas sēdē varētu iesniegt manam priekšlikumam pēc būtības līdzīgu priekšlikumu, kura apstiprināšanas gadījumā Saeimā atbilstošā norma par nodokļu atlaidēm speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās nebūtu atkārtoti jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tātad, kā jau teicu, atsaucu šo savu 4. un arī 5.priekšlikumu. Paldies.".
- 2016_05_12_364-seq177 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2011_12_22-seq213 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2011_12_15-seq565 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2011_12_15-seq549 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2016_05_12_364-seq176 spokenText "4. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2016_05_12_364-seq174 spokenText "Arī 3. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Atbalstīts.".
- 2016_05_12_364-seq172 spokenText "Arī 2. ir precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2016_05_12_364-seq170 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.485/Lp12. Atbildīgā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi piecus priekšlikumus (pati izstrādājusi daļu no tiem). 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kurš ir precizējoša rakstura: vārdi “uzraudzības padome” aizstāti ar vārdiem “uzraudzības pārvalde”. Komisijā atbalstīts.".
- 2016_05_12_364-seq169 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts. Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2016_05_12_364-seq168 spokenText "Kolēģi! Kā jau norādīju, arī šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”, un komisija šo likumprojektu atbalstīja.".
- 2016_05_12_364-seq167 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 64, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts. Likumprojekts - “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2016_05_12_364-seq166 spokenText "Kolēģi! Kā jau minēju, arī šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”, un komisija šo likumprojektu atbalstīja. Līdz ar to komisijas vārdā lūgums atbalstīt.".
- 2016_05_12_364-seq165 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2016_05_12_364-seq164 spokenText "Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to. Tāpēc komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā.".
- 2016_05_12_364-seq163 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2015_10_29_325-seq146 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2015_02_12_285-seq130 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_09_30-seq203 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_05_13-seq486 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2009_10_08-seq369 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2009_09_17-seq308 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2016_05_12_364-seq162 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt minēto iniciatīvu, ņemot vērā to, ka tik tiešām tieslietu ministrs Rasnača kungs lielā mērā ir parādījis sevi kā absolūti nekompetentu cilvēku, kā arī, ņemot vērā virkni juridisku problēmu, kuras minētais institūts atrisinās. Vēl jo vairāk... nav nekādā veidā tagad jāapelē un jārotaļājas ar argumentiem par to, ka mēs notāriem esam iedevuši tiesības šķirt laulības un tagad jāpārprofilē notāri attiecībā uz laulību noslēgšanu. Jo vienīgais mērķis, dodot notāriem tiesības šķirt laulību, bija tikai un vienīgi atslogot tiesu darbu. Laulību institūta paplašināšana ar trešo spēlētāju, paralēli iesaistot notariātu kā tādu attiecībā uz minēto funkciju izpildi, absolūti diskreditēs gan dzimtsarakstu nodaļas nākotnē, gan arī baznīcu kā tādu. Tālāk. Šāda veida institūts attiecībā uz laulības noslēgšanu strādā tikai un vienīgi divās valstīs: Igaunijā - nepilnu gadu, Spānijā - kopš 2015.gada jūlija. Tik tiešām, manuprāt, Tieslietu ministrijai nav ar ko nodarboties kā vien rūpēties par to, lai sadragātu laulību noslēgšanas institūta kritērijus un procesuālo kārtību. Vēl jo vairāk - ministram vispār nav nekāda veida sapratnes, kā to noregulēt un kāda veida juridiskais statuss būs attiecīgi noslēgtajiem dokumentiem. Tajā pašā laikā, piemēram, maksātnespējas administratoru jomā viņš izstrādā koncepciju, ka šīs problēmas viņš risinās līdz 2020.gadam.".
- 2016_05_12_364-seq161 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2016_05_12_364-seq7 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_10_29_325-seq462 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_10_29_325-seq438 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_06_18_311-seq2231 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_06_18_311-seq2211 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_06_18_311-seq1527 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_06_18_311-seq1493 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_03_26_292-seq218 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2015_02_12_285-seq312 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2016_05_12_364-seq160 spokenText "Augsti godājamais Prezidij! Cienītie kolēģi! Jā, tik tiešām piekrītu Āboltiņas kundzei vairākos jautājumos. Es tiešām cienu arī viņas konservatīvos uzskatus un priecājos, ka šādu deputātu kļūst aizvien vairāk Saeimā. Es tomēr, pārstāvot tos deputātus, kuri aizstāv ģimenes vērtības, vēlos tiešām iebilst, ka nav... šobrīd nepastāv draudi, ka laulības institūts varētu kaut kādā veidā tikt deformēts, laulības slēdzot pie notāra. Mēs zinām, ka notāri nevar rīkoties pretēji Latvijas Republikas Satversmei. Un nav neviena veida, kādā notāri varētu sastādīt notariālo aktu tā, lai tas būtu pretēji Latvijas Civillikumam. Es domāju, ka drīzāk laulības institūtu varētu deformēt vakardien... aizvakar pieņemtais lēmums atbalstīt Stambulas konvenciju. (Starpsauciens: “Kā?!”) Proti, tas varētu to ietekmēt tādā veidā, ka šī konvencija ieviesīs Latvijā jaunu ideju par dzimuma definīciju, sociālā dzimuma vai dzimtes definīciju. (Starpsauciens: “Vajag izlasīt!”) Runājot par argumentu attiecībā uz pašvaldību budžetiem, es domāju, ka Iesalnieka kungs jau minēja to, ka... Bet es neredzu konkurenci starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Tika minēti divi, četri, pieci vai seši procenti Igaunijā. Manuprāt, tas tiešām neietekmēs dzimtsarakstu nodaļu budžetu, jo pie notāriem, visticamāk, nāks tie cilvēki, kuri vai nu nebūtu gājuši vispār slēgt laulību, jo tā viņiem varbūt ir otrā laulība, viņi ilgstoši ir dzīvojuši bez laulības slēgšanas, vai arī būtu izmantojuši ikdienišķo dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumu, kā jau te tika minēts. Un tas arī ir vēl viens pozitīvs moments. Iespējams, ka sabiedrība tikai šodien uzzinās to, ka dzimtsarakstu nodaļas par 14 eiro var salaulāt cilvēku, kurš vienkārši atnācis no darba un tērpies džinsos. Tā ka notāri nebūs konkurenti šim pakalpojumam, jo mēs zinām, ka... tikko skanēja informācija, ka notāru pakalpojums šajā gadījumā būs daudz dārgāks. Un tāpēc, piekrītot arī kolēģu iebildumiem, Kūtra kunga iebildumiem par to, ka šis likumprojekts savā ziņā vēl ir nepilnīgs, es uzskatu, ka šajā likumprojektā vajadzētu ieviest vairākas izmaiņas un to uzlabot tā, lai tas ir skaidrāks un lai šī sistēma darbotos. Es vēlos tikai atgādināt to, kolēģi, ka šā gada 3.martā Saeima pieņēma ļoti nepilnīgu likumu - “Grozījumi Krimināllikumā” un vairāki deputāti arī no tribīnes atzina to, ka šie grozījumi ir uzlabojami, bet konceptuāli tos atbalstīja lielākā daļa Saeimas deputātu. Tāpēc, kolēģi, nesirgsim ar selektīvo perfekcionismu (Dep. S.Āboltiņa: “Mēs nepiekrītam konceptuāli!”), un, ja jums nav konceptuālu iebildumu pret šo ideju, es aicinu atbalstīt. Paldies.".
- 2016_05_12_364-seq159 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2016_04_21_359-seq111 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2016_01_28_341-seq51 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2014_12_17_278-seq424 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2016_05_12_364-seq158 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kolēģis Kūtris jau minēja dažus no argumentiem. Es ilgi domāju, vai nākt par šo jautājumu runāt, un es sapratu, ka man ir veseli trīs “nē”, kāpēc es neatbalstu šo lēmumu. Pirmais “nē” ir juridisks. Kā jau Kūtra kungs minēja, ir laulību reģistrācija, kura veic reģistra funkciju, un ir tiesu sistēma, kura risina konkrētus jautājumus saistībā ar tiesas noteiktajām funkcijām. Mazlietiņ vēstures. Neviens neuzdeva jautājumu: “Bet notāri taču šķir laulību?” Jā, mēs pirms kādiem trim gadiem piešķīrām notāriem tiesības šķirt laulību. Un toreiz arī bija diskusija starp Dzimtsarakstu departamentu un Latvijas notariātu par to, kāpēc mēs notariātam to ļaujam un civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādei to neļaujam. Jo tie, kas ir manā vecumā, ļoti labi atceras, ka padomju laikā laulību gan slēdza, gan šķīra civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē. Savukārt tad, kad mēs atjaunojām savu Civillikumu, laulību varēja šķirt tikai tiesā. Tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par to, ka notāri varētu šķirt laulību, tam pamatā bija arguments, ka mums ir jāatslogo tiesas no mazsvarīgām lietām. Un tās laulības, kurās nav strīdu, nav lielu mantisku strīdu, kurās nav strīdu par bērnu tiesībām, tiešām varētu šķirt notāri. Un šī situācija labi strādā. Arī toreiz dzimtsarakstu nodaļa teica: “Kāpēc ne mums?” Arguments toreiz bija: notāri pieder tiesu sistēmai, un tātad tas nebūs pretrunā ar Civillikumu. Šobrīd šī situācija ir mazliet apgrieztā kārtībā. Kūtra kungs jau teica gan par šo ļoti sarežģīto formulu, par laulības līgumu, kas būs, par apstrīdēšanu un kādā veidā... Tā ka tie ir juridiskie argumenti. Mans otrs “nē” ir politisks “nē”. Es ilgstoši, jau apmēram četrus gadus, redzu, kā tiek lobēta šo funkciju nodošana notāriem. Un tieši tāpēc es domāju, vai nākt runāt vai ne, jo atšķirībā no jums es tās prezentācijas un argumentus, kuri pēdējā prezentācijā jau sasniedza pasakas līmeni, esmu redzējusi vismaz sešas reizes. Prezentācija sākās ar argumentāciju, ka valdības rīcības plānā taču viens no galvenajiem uzdevumiem ir palielināt noslēgto laulību skaitu. Mani tas pārsteidza jau tad, tajā brīdī, kad valdības rīcības plānu apstiprināja. Jo, dzīvojot brīvā, demokrātiskā valstī, kaut ko vēl absurdāku kā valdības apņemšanos palielināt laulību - reģistrēto laulību! - skaitu man ir diezgan grūti iedomāties. Kāpēc tas notiek šobrīd? Kāpēc šī problēma šobrīd ir nonākusi parlamentā? Vai tiešām mums nav nevienas citas juridiskas problēmas, ja mēs turpinām runāt par ēnu ekonomiku, par ekonomikas attīstību, par tiesiskumu valstī? Maksātnespēja, tiesu sistēma, tiesu darbinieku algas - manuprāt, tie ir tie jautājumi, kam būtu jābūt pirmajā vietā Tieslietu ministrijas darba kārtībā. Nu, kaut kā tas tā nenotiek. Vēl. Juridiskajā komisijā, skatot šo jautājumu, bija trīs institūcijas, kuras bija pret. Jā, tās, protams, bija dzimtsarakstu nodaļas, kuras bija pret un kuras nesaprata, kāpēc šādā veidā... Vēlreiz atgādināšu - laulības šķiršanu mēs nodevām notāriem tāpēc, lai atvieglotu tiesas, lai cilvēkiem būtu ērtāk. Šajā ziņā nav sūdzību. Mēs arī prasījām: “Vai ir kāda sūdzība par to, ka Dzimtsarakstu departamentā kādam būtu atteikts laiks vai būtu teikts, ka tu tagad nevari šādā apģērbā ienākt, vai, ja tu neņemsi ceremoniju vai neņemsi dziesmas, mēs tev nereģistrēsim laulību?” Nav! Nav nevienas sūdzības par dzimtsarakstu nodaļu darbībām šo gadu laikā. Ja ir sūdzības par dzimtsarakstu departamentu, tad tās parasti ir saistībā ar vārdu un uzvārdu maiņām, kas ir interesantas. Visi deputāti saņēma šīs asociācijas vēstuli. Otra institūcija, kas bija pret, bija Latvijas Pašvaldību savienība. Un tieši tādā pašā veidā... Latvijas Pašvaldību savienība nesaprata, kāpēc atkal... Institūcija, kura strādā, kurā pašvaldības tiešām... Tieši tāpat kā notārs ir vistuvākais jurists... Bet arī pašvaldībās dzimtsarakstu nodaļu darbinieki, kuriem saskaņā ar likumu ir jābūt juridiskajai izglītībai, nekad nav atteikuši ne savu juridisko padomu, ne savu cilvēcisko padomu. Viņi ir cilvēkiem tuvāk un to veic. Un trešā institūcija, kura bija pret, bija Juridiskais birojs. Juridiskajā birojā strādā vairāki civiltiesību speciālisti. Divi no tiem savus juridiski korektos “pret” pauda Juridiskās komisijas sēdē. Trešo es aptaujāju pēc tam. Arī trešais bija pret. Nu, un trešais mans lielais “nē”, runājot par to, kāpēc nevajag atbalstīt šo likumprojektu, ir emocionāls. Man patika tas stāsts, ka, jā, cilvēki zvana un saka: “Tas būs ļoti ērti, jā.” Kūtra kungs jau pieminēja... Un es teicu: mūsdienu jauniešiem visērtākais variants būtu sēdēt katram savā mājā, savā dīvānā un ātri, ātri, ātri vai nu telefonā, vai caur e-Latvija, vai... vienalga, caur kurieni, sarakstīties. Nu, kādas tur formalitātes? Pareizi, e-paraksts mums jau ir. Varbūt viņi nesatiksies nekad un mēs tos savus mazbērnus un mazmazbērnus neieraudzīsim, bet būs taču - bet būs taču! - noslēgta laulība! (Dep. I.Zariņš: “A kā viņi pie mazbērniem tiks?”) Būs izpildīta valdības rīcības plānā ierakstītā apņemšanās, viens no tās svarīgākajiem uzdevumiem - palielināt noslēgto laulību skaitu. Ērti taču! Ja ērtība ir galvenais. Manā uztverē, laulība tomēr ir solis, kuram pamatā ir mīlestība, savstarpēja cieņa, pieķeršanās. Mēs tik ilgi padomju laikos cīnījāmies par to, lai laulību svētību tie, kas tic Dievam, dabūtu baznīcā! Mēs tik ilgi cīnījāmies par to, lai iepriekšējā likumā mēs ielabotu to, ka mēs to varētu darīt, vienalga, vai Eifeļa tornī vai gaisa balonā! Un tagad izrādās, ka vissvarīgākais ir tajā, kā mēs to mantu sadalīsim... kā mēs to mantu sadalīsim pirms tam un pēc tam. Jā, laulības noslēgšana rada ne tikai emocionālo saikni, ne tikai nodibina ģimeni; tā rada arī konkrētas juridiskas attiecības un konkrētas juridiskas saistības starp šiem cilvēkiem. Bet nav nekādu problēmu ne tiem biznesa cilvēkiem, ne tiem sirmgalvjiem doties pie notāra un savus mantiskos līgumus noslēgt. VIENOTĪBAS vairākums par šo jautājumu balsos “pret”. Un tā robežšķirtne ir starp tādiem liberāliem un konservatīviem uzskatiem. Un, jā, Iesalnieka kungs, nevar notāri šobrīd reģistrēt nekādas citas attiecības! Bet tas jautājums, par kuru mēs tomēr diskutējam un kurš ir jūtams arī manā balsī, un kura risināšanai nav savākts pietiekams skaits parakstu, ir par partnerlīgumattiecībām. Jo tās partnerlīgumattiecības, kas nekad nebūs laulība, jo laulība mums ir noteikta Satversmē, kaut kur būs jāslēdz. Es nepārmetu notāriem to, ka viņi to tagad dara. Un katrā ziņā mēs tādu mazu solīti tam tuvāk speram.".
- 2016_05_12_364-seq157 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2016_05_12_364-seq11 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2015_01_22_281-seq224 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2012_03_29-seq307 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2010_06_03-seq267 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2010_01_21_a-1-seq7 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2016_05_12_364-seq156 spokenText "Paldies. Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par trim savstarpēji saistītiem likumprojektiem un pamatbūtību - vai notāriem vajadzētu ļaut reģistrēt laulību vai ne. Juridiskās komisijas sēdē, uzklausot visus argumentus, mēs Tieslietu ministrijai nedaudz pārmetām, ka argumentācija tiek sniegta vienpusīgi un arī ar nedaudz labvēlīgu pieskaņu. Arī šodien Iesalnieka kungs savā uzrunā minēja pozitīvos momentus. Un nedaudz, nedaudz piemānīja. Redzat, Igaunijā ir dati, ka pie notāriem slēgto laulību skaits ir trīs līdz četri procenti. Mums pēkšņi jau būšot līdz pieciem procentiem. Arī laulību skaits pieaugšot, pateicoties notāriem. Skatieties statistiku, laulību skaita pieaugums valstī var būt arī bez notāru iesaistīšanas. Es drīzāk gribu šeit tā objektīvi, no vēsu juridisku apsvērumu viedokļa izskaidrot balsošanas motivāciju, jo, protams, mēs visi esam šo aktuālo jautājumu apsprieduši. Pirmām kārtām Latvijā šobrīd darbojas divas samērā labi organizētas sistēmas. Cepuri nost! Notāru organizācija, proti, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija, ir labi izveidota un strādā. Protams, gadās atsevišķi trūkumi, bet kopumā labi strādā. Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas kopumā labi strādā, veic savas funkcijas valstī bez kādām problēmām. Mēs tagad gribam šajās divās sistēmās izdarīt nelielu pārbīdi, proti, papildināt šo jomu ar vēl vienu laulību noslēgšanas vietu. Lai gan mēs visi zinām, ka vārdi “dzimtsarakstu nodaļa” paši par sevi jau nozīmē, ka tā ir dzimtas stāvokļa reģistrēšanas vieta. Cilvēki reģistrē dzimtu, laulību, bērnus, aizgājējus... Tas nozīmē, ka dzimtas stāvokli reģistrē konkrētās vietās un tā ir pašvaldības funkcija, autonoma funkcija. Turklāt ir gadiem ilgstoša pieredze, izstrādātas metodes un tradīcijas, un šeit it kā diskusijām vairs nevajadzētu būt. Vienīgi mūsdienu pasaulē mēs sakām: “Vajag kaut ko uzlabot.” Subjektīvi, protams, kāds varētu teikt, ka šeit laikam kāds piespēlē notāriem vienu papildu maksas pakalpojumu. Es negribu spekulēt ar subjektīvu viedokli. Skatīsimies objektīvi. Sākotnēji tika teikts, ka, redzat, dzimtsarakstu nodaļās... ka ir grūti piekļūt, var būt sarežģīti un ka pie notāriem būšot vieglāk... Taču, ja paskatāmies normatīvo regulējumu, tad redzam, ka dzimtsarakstu nodaļās ir iespējams laulību reģistrēt arī cilvēkiem, kuri nevēlas svinīgo ceremoniju. Saskaņā ar likumu vienu mēnesi ir, tā teikt, gaidīšanas periods, ja vien nav izņēmuma situācijas, kad steidzami vajag, un tad var sareģistrēt ļoti ātri. Jo ir izņēmuma situācijas. Tātad notāri arī saka: tāpat būs tas viens mēnesis jāgaida, bet, ja būs ārkārtas situācija, varēs ātrāk. Tātad šeit problēmu nav. Dzimtsarakstu nodaļās rindas nepastāv (protams, ja nevēlas svinīgo ceremoniju; tur ir vajadzīgs zināms laika periods). Otrs jautājums. Pie notāriem varbūt būšot lētāk. Sākotnējā argumentācija, kas publiski parādījās, bija tāda, ka maksa būšot tā pati, taču Juridiskās komisijas sēdē secinājām, ka tomēr pie notāra sanāk dārgāk - apmēram 100 eiro. Dzimtsarakstu nodaļās - 14 eiro. Kādu citu objektīvu iemeslu varētu atrast? Redzat, esot bijuši cilvēki, kas esot zvanījuši un teikuši, ka notāra birojs būtu tā iestāde, kurā viņi labprāt noslēgtu laulību, jo pie reizes viņi varētu arī sakārtot savus mantiskos jautājumus. Viņiem nepietiek ar to vien, ka advokāts viņiem izskaidro, ka ir iespējams mantu zaudēt, ja laulātais slikti uzvedas; viņiem notārs kārtīgi, tā teikt, visu saliks pa plauktiņiem. Es saprotu, ka mūsu sabiedrība laikam virzās uz tādu mazlietiņ... tādu tirgus attiecību modeli arī sadzīvē: tās emocijas, tās jūtas, kas ir vajadzīgas laulības noslēgšanai, mēs gribam pakārtot kāda līguma noslēgšanai par mantas dalīšanu vai pirkšanu un pārdošanu; notārs varētu palīdzēt pie reizes arī visu to sakārtot. Taču īstenībā jautājums laikam jau nav par to. Viens no argumentiem bija, ka cilvēki negribot iet uz dzimtsarakstu nodaļām, viņiem tur nepatīkot. Tātad būs trīs vai četri procenti tādu pāru, kuri gribēs laulāties pie notāra. Ko darīsim ar tiem, kuriem negribēsies laulāties pie notāra? Ko darīsim ar tiem, kuriem vispār negribēsies iet kaut kur reģistrēt...? Varbūt mēģināsim kādu vēl ērtāku formu izdomāt, meklēsim vēl citus variantus? (Starpsauciens: “Maximā!”) Varbūt piedāvāsim... Nu, minēdams šos piemērus, es negribu noslīdēt līdz veikala līmenim, bet... Mēs varētu paplašināt šo iespēju loku, varētu dot arī citas iespējas. Piemēram, advokāts, skaidrojot kaut kādu juridisku jautājumu, vienlaikus varētu teikt: “Vai jūs negribētu sarakstīties?” (Dep. I.Zariņš: “Aptiekā!”) Vai, piemēram, cilvēki varētu piezvanīt un teikt: “Atnāciet pie mums uz mājām un reģistrējiet mums laulību, mēs te divatā gribam apprecēties.” (Starpsauciens: “Administrators!”) Ir ļoti laba tā ideja, ka varētu būt ģimenes notārs - līdzīgi, kā ir ģimenes advokāts jeb jurists. Jā, labs ģimenes notārs. Šodien viņš jums reģistrēs laulību, pēc tam attiecīgi noregulēs mantiskās attiecības, rīt - izšķirs... Draudzīgi visi vienā kompānijā. Tātad atnāks un visu pie reizes sakārtos... Protams, mēs varam domāt par to, kā oficiālās laulības saites mēs varētu vēl vienkāršotāk noorganizēt cilvēkiem, kuri tiešām negrib iet reģistrēt. Varbūt mēs to viņiem varam nolikt priekšā kā dokumentu, kurā viņi parakstās ar elektroniski uzticamo parakstu? Visbeidzot daži juridiski argumenti - tīri juridiski. Var būt tāda nianse, kas var radīt problēmas. Cienījamie kolēģi! Pie notāra tiek noslēgti divi notariālie akti - tad, kad iet pieteikties, un tad, kad reģistrē laulību. Tas ir notariālais akts! Sakiet, lūdzu, - kas tiks šķirts, ja cilvēki gribēs šķirties? Vai tā būs laulības šķiršana vai tiks apstrīdēts notariālais akts? Es šobrīd nezinu. Man liekas, ka tā ir laulības šķiršana. Bet, ja tas būs notariālais akts, tad būs laikam jāapstrīd tikai notariālais akts. Nākamais jautājums. Dzimtsarakstu nodaļas ir valsts pārvaldes sistēmā. Tātad, ja dzimtsarakstu nodaļa atsakās reģistrēt laulību, tad šo lēmumu var apstrīdēt administratīvajā tiesā kā valsts pārvaldes pieņemtu lēmumu. Notārs ir tiesu varas amatpersona, un sūdzības par notāra rīcību tiek apstrīdētas vispārējās jurisdikcijas tiesā - apgabaltiesā. Tad ir jautājums: kāpēc vienai un tai pašai valsts īstenotai funkcijai juridiskās procedūras ir atšķirīgas? Visbeidzot, lai nekavētu jūsu laiku... Man šķiet, ka Latvijā, kur tradicionāli darbojas labi iestrādāta sistēma, nevajag mainīt un radīt juridiskus sarežģījumus tur, kur viss ir kārtībā, kur var uzlabot. Nevajag varbūt tik daudz jaukt kopā... Paldies.".
- 2016_05_12_364-seq155 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi, pirms es dodu vārdu nākamajam debatētājam, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Brigmaņa, Dzintara, Cilinska un Ražuka - priekšlikumu turpināt šo sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma. Nākamajam vārds debatēs deputātam Gunāram Kūtrim.".
- 2016_05_12_364-seq154 spokenText "Labdien, cienītie deputāti! Uzreiz ķeroties pie lietas, jāuzsver, ka šis likums... visi trīs likumi, kas ir saistīti (es runāšu par visiem vienlaikus, lai nekavētu jūsu laiku)... Jāuzsver, ka šī iniciatīva paredz nevis nodot laulības reģistrēšanas funkciju no vienas iestādes citai, bet paplašināt cilvēkiem iespēju izvēlēties, kādā procedūrā laulību noslēgt. Kādām cilvēku grupām šī iniciatīva par laulībām pie notāra varētu būt interesanta? Pirmām kārtām tie ir cilvēki, kuri (viens vai abi laulātie) veic aktīvu saimniecisko darbību (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) un kuriem paralēli laulības reģistrācijai ir nepieciešams noregulēt arī laulāto mantiskās attiecības, jo, kā komisijas sēdē atzina dzimtsarakstu nodaļu pārstāvji, dzimtsarakstu nodaļu amatpersonas neveic konsultācijas par laulības mantiskajiem aspektiem. Taču tieši šai cilvēku kategorijai, kuri veic saimniecisko darbību, tas ir ļoti aktuāli, jo mēs nereti varam dzirdēt par situācijām, ka viena laulātā biznesa neveiksmes dēļ visu mantu var pazaudēt arī otrs laulātais, kopīgo mantu, kas ir iegūta laulības laikā. Tādējādi cilvēki savas nezināšanas dēļ var nokļūt diezgan neapskaužamā situācijā, un saistībā ar šādiem gadījumiem notārs var vienlaikus ar laulības noslēgšanu sniegt kvalificētu konsultāciju par to, kā noregulēt šādas mantiskās attiecības. Otra cilvēku kategorija, kam tas varētu būt interesanti, ir cilvēki, kuriem tā nav pirmā laulība, vai cilvēki, kuri ir ilgstoši dzīvojuši kopdzīvē bez laulības noslēgšanas (iespējams, viņiem jau ir kopīgi bērni, ir kopīgi īpašumi vai atsevišķi īpašumi) un kuriem daudz svarīgāk ir savas attiecības noformēt juridiski un iegūt juridisko noregulējumu gan attiecībām ar bērniem, gan rīcībai ar īpašumiem, kā arī citiem jautājumiem. Tas nekādā ziņā neizslēdz laulības emocionālo nozīmi, taču ir cilvēku grupas, kuriem šī emocionālā nozīme jau ir, teiksim, pagātnē un kuriem tagad, slēdzot laulību kā juridisku aktu, ir svarīgi tieši saimnieciskie jautājumi. Arī Pārresoru koordinācijas centrs 2015.gadā veica pētījumu par iemesliem, kāpēc cilvēki nereģistrē laulību, jo, kā mēs zinām, šobrīd Latvijā ļoti daudz bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, ļoti daudzi cilvēki dzīvo šādās attiecībās. Un viens no secinājumiem šajā pētījumā ir tas, ka laulību pieejamību varētu veicināt iespēja laulību noslēgt arī pie notāra. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā šādu sistēmu ieviesa 2010.gadā, un kopš tā laika noslēgto laulību skaits ir palielinājies par 14 procentiem. Mēs, protams, varam spekulēt, vai tas ir šī jaunā regulējuma dēļ, taču šobrīd Igaunijā 4,5 līdz sešus procentus visu noslēgto laulību slēdz pie notāra. Ja runājam par institūcijām, kuras šobrīd veic laulības reģistrēšanu, tad jāteic, ka baznīcām nav iebildumu pret šo regulējumu, bet no dzimtsarakstu nodaļām ir izskanējušas bažas, ka varētu samazināties dzimtsarakstu nodaļu ienākumi, jo daļa cilvēku varētu iet pie notāriem, nevis uz dzimtsarakstu nodaļām. Taču, ņemot vērā Igaunijas pieredzi, jāteic, ka mēs runājam par aptuveni pieciem procentiem laulāties gribētāju, kuru primārā motivācija ir laulības noslēgt lietišķā veidā, bez ceremonijas. Un līdz ar to mēs varam runāt par šo valsts nodevu - 14 eiro; sareizinot tos ar dažiem simtiem laulību, redzam, ka tas nebūtu ļoti liels zaudējums arī pašvaldībām (pat tad, ja pieņemam, ka visi cilvēki, kuri laulāsies pie notāra, citādi to būtu izdarījuši dzimtsarakstu nodaļās). Jāuzsver arī tas, ka dzimtsarakstu nodaļās laulības ir un būs lētākas finansiāli, jo notārs papildus laulības reģistrēšanai var sniegt arī juridisko konsultāciju un noslēgt arī, piemēram, laulību līgumu par mantas šķirtību vai mantas kopību. (Dep. I.Lībiņa-Egnere: “Tas būs par velti?”) Nē. Protams, ne. (Dep. I.Lībiņa-Egnere: “Tu teici, ka būs lētāk.”) Es teicu, ka lētāk būs laulību noslēgt dzimtsarakstu nodaļās, savukārt notāra pakalpojumi ir dārgāki un būs dārgāki arī turpmāk. Līdz ar to tās bažas, ka cilvēki neies uz dzimtsarakstu nodaļām, manuprāt, nav īsti pamatotas. Tāpat arī Juridiskajā komisijā izskanēja bažas, ka šī jaunā iniciatīva varētu kādā veidā novest pie viendzimuma laulību reģistrācijas atzīšanas. Jāuzsver, ka uz visiem, kuri reģistrē laulību, attiecas Civillikumā noteiktie ierobežojumi: nevar slēgt laulību viena dzimuma personas, nevar slēgt laulību tuvi radinieki. Šīs prasības attiecas kā uz baznīcām, tā uz dzimtsarakstu nodaļām, tāpat tās attieksies arī uz notāriem. Ja dzimtsarakstu darbinieki nav pārkāpuši likumu, mums nav pamata domāt, pieņemt, ka notāri šajā ziņā pārkāps likumu, jo Civillikumā noteiktos ierobežojumus var grozīt tikai Saeima. Un arī Tieslietu ministrijā ir ļoti liels atbalsts Satversmes 110.pantā noteiktajam, ka laulība ir savienība starp sievieti un vīrieti. Katrā ziņā no Tieslietu ministrijas nenāks nekādas iniciatīvas, kas šo regulējumu varētu grozīt. Ir izskanējušas arī bažas, ka šī iniciatīva lobē notārus. Jāteic, ka šādu apgalvojumu nav iespējams argumentēti atspēkot, jo tas balstās uz ticību šādam apgalvojumam. (Dep. S.Āboltiņa: “Bet cilvēkiem taču jātic!”) Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šī funkcija netiek nodota no vienas iestādes citai. Vienkārši cilvēkiem tiek dotas papildu iespējas. Ja mums pieciem procentiem laulību (kas Latvijas gadījumā varētu būt līdz tūkstotim cilvēku gadā) ir iespēja atvieglot birokrātiskās procedūras, nedzenājot cilvēkus no vienas iestādes uz citu, bet dodot iespēju izdarīt to visu pie notāra, kāpēc mums to nedarīt? Paldies.".
- 2016_05_12_364-seq153 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds debatēs Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.".
- 2016_05_12_364-seq152 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan nākamie divi likumprojekti ir saistītie likumprojekti. Šie likumprojekti paredz laulības reģistrācijas lietu vešanu nodot arī zvērinātiem notāriem, lai veicinātu pamattiesības - stāties laulībā un dibināt ģimeni - realizāciju. Juridiskās komisijas sēdē mēs uzklausījām gan likumprojekta virzītājus - Tieslietu ministriju un zvērinātus notārus -, gan arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus un Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācijas pārstāvjus. Komisijas sēdē izskanēja dažādi viedokļi. Tieslietu ministrija norādīja uz to, ka laulību reģistrācijas funkcijas nodošana arī zvērinātiem notāriem veicinās laulību noslēgšanu. Tas tika pamatots ar dažādām aptaujām un plašsaziņas līdzekļos izskanējušiem viedokļiem. Tieslietu ministrija un zvērināti notāri atsaucās uz to, ka līdzīgs regulējums kopš 2010.gada veiksmīgi darbojas Igaunijā. Tāpat Tieslietu ministrija un zvērināti notāri norādīja uz to, ka šīs funkcijas nodošana arī notāriem dos iespēju jau laulību noslēgšanas procesā saņemt konsultāciju par laulāto mantisko attiecību jautājumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā laulāto mantiskās attiecības nokārtot vienlaikus ar laulības noslēgšanu, kas savukārt veicinātu tā saucamā ģimenes notāra idejas attīstību. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība norādīja uz to, ka jau šobrīd personas var noslēgt laulību jebkurā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka. Turklāt, ja personas vēlas juridiski sakārtot savas mantiskās attiecības, to var izdarīt tām pieņemamā laikā neatkarīgi no laulības reģistrācijas vietas. Latvijas Pašvaldību savienība norādīja arī to, ka pašvaldības ir ieguldījušas finanšu līdzekļus laulību reģistrācijas telpu veidošanā un darbinieku apmācībā. Savukārt Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija norādīja, ka jau šobrīd laulību var noslēgt ar svinīgu ceremoniju vai bez ceremonijas. No tā ir atkarīga arī samaksa par šo procedūru. Dzimtsarakstu nodaļas norādīja, ka līdz šim ir tikušas galā ar šo funkciju un jau šobrīd personas, kuras vēlas reģistrēt laulību... ka dzimtsarakstu nodaļas nodrošina vienkāršu un lietišķu laulības reģistrēšanu un, viņuprāt, iesaistīt notārus šajā procesā nav nepieciešams. Tātad komisijā, kā mēs redzam, izskanēja dažādi viedokļi. Tomēr komisija balsojot nolēma atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā. Līdz ar to komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_05_12_364-seq151 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.maijs, un otrais lasījums - 19.maijā. Deputāti neiebilst. Paldies. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2016_05_12_364-seq150 spokenText "Priekšlikumi otrajam lasījumam tiek gaidīti līdz 17.maijam. Likumprojektu otrajā lasījumā paredzēts izskatīt Saeimas sēdē 19.maijā.".
- 2016_05_12_364-seq149 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
- 2016_05_12_364-seq148 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2015_12_10_336-seq327 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2015_01_15_280-seq103 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2014_12_04_275-seq154 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq308 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq284 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_12_13-seq554 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_17-seq138 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2009_10_01-seq447 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2009_05_14-seq18 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2008_07_03-seq338 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".