Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2016_06_16_371-seq108 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.".
- 2016_06_16_371-seq90 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.".
- 2016_06_16_371-seq107 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 9.jūnija sēdē izskatīja jautājumu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)”. Apvienoto Nāciju Organizācijas vadītā visaptverošā stabilizācijas misija Mali (MINUSMA) tika uzsākta, pamatojoties uz 2013.gada 25.aprīļa ANO Drošības padomes rezolūciju 2100, lai atbalstītu politiskos procesus šajā valstī, kā arī pildītu stabilizācijas un drošības nodrošināšanas uzdevumus. Ar turpmākajām ANO rezolūcijām misijas mērķi tika konkretizēti attiecībā uz civilo iedzīvotāju aizsardzību, atbalstu Mali valsts drošības struktūru veidošanai, atbalstu konfliktā iesaistīto pušu samierināšanas procesa veiksmīgai īstenošanai un miera izlīguma ieviešanas uzraudzībai. Saeima dalībai šajā misijā 2016.gada 14.janvārī ar lēmumu ir nosūtījusi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru - vienu štāba virsnieku, informācijas analītiķi Nīderlandes vadītā informācijas apstrādes štāba vienības sastāvā Bamako. Iesaisti misijā ir paredzēts turpināt. Pašreizējā ANO rezolūcijā operācijas darbības laiks ir noteikts līdz šā gada 30.jūnijam. Pārstāvot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, valsts aizsardzības ministra oficiālās vizītes delegācijas sastāvā šā gada aprīlī apmeklēju Mali un tikos ar NBS misijā nosūtīto informācijas analītiķi un Mali Nacionālās asamblejas Aizsardzības komisijas vadītājiem, kā arī ar Apvienoto Nāciju vadītās visaptverošās stabilizācijas misijas vadību. Varu apliecināt atzinīgos vārdus, kas tika izteikti par Latvijas valsts attieksmi un nosūtīto karavīru augsto profesionālo līmeni, pildot misijas uzdevumus. Gribu akcentēt, ka mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tā ir neatsverama pieredze sadarbības un kaujas spēju attīstībai nākotnē. Lūdzu Saeimu pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību misijā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijai, apstiprinot komisijas sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2016_06_16_371-seq106 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Ziņotājs neko nevēlas piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 20. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.".
- 2016_06_16_371-seq105 spokenText "Kolēģi! Ja kādā sēdē jūs neesat klāt, tas nenozīmē, ka šāda sēde nav notikusi. Tas laikam visiem ir saprotams. Ne jau tikai iepriekšējā nedēļā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja Valsts aizsardzības koncepciju, kur klāt bija arī ministrs un parlamentārais sekretārs. Mēs šo koncepciju projekta versijā skatījām šī gada 3.februārī. Šnores kungs vienkārši nebija uz to sēdi. Mēs skatījām, un bija deputāti, kuriem bija konkrēti priekšlikumi. Es vienkārši atceros, ka, piemēram, Kārlis Seržants runāja saistībā ar Krievijas koncepciju un draudu analīzi, un šāda lieta, ko mēs skatām tagad un ko apstiprināsim, jau tur parādījās. Tāpat arī par Ieslodzījuma vietu pārvaldi, kur ir bruņoti darbinieki, nebija minēts šajā Valsts aizsardzības koncepcijā, un arī tas tika ņemts vērā. Sarunas Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas starpā notiek. Tā ka šāda iespēja komisijā bija. Bija deputāti, kas to izmantoja. Runājot par iekšējiem apdraudējumiem. Tiešām, iepriekšējā gada 26.novembrī mēs šeit, Saeimas sēdē, apstiprinājām Nacionālās drošības koncepciju. Un, ja šajā koncepcijā arī nav tādu terminu, kā mans kolēģis Šnores kungs lieto, tomēr tajā tika uzrādīts šis iekšējais apdraudējums saistībā ar Krievijas asimetriskā kara izmantošanu un to pieredzi, kāda ir redzama no Krimas un Ukrainas. Tiem nav jābūt tieši tādiem pašiem vārdiem. Manā skatījumā, iepazīstoties ar šo Nacionālās drošības koncepciju, tomēr ir redzams, ka šādi iekšējie riski, par kuriem pilnīgi pareizi Šnores kungs runāja, tajā ir norādīti. Es aicinu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju.".
- 2016_06_16_371-seq104 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2016_06_09_370-seq9 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2016_04_28_360-seq45 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2015_12_03_335-seq161 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2015_11_26_332-seq113 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2015_01_15_280-seq19 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2012_11_22-seq124 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2012_06_21-seq168 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2011_11_03-seq236 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2011_08_04_as-seq227 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2011_01_13-seq141 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2010_12_08_a-seq11 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2004_10_21-seq797 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2003_12_11-seq543 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2016_06_16_371-seq103 spokenText "Kolēģi! Es aicinu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju. Pateicībā arī, protams, ministram un ministrijai par izstrādāto koncepciju es vienlaikus vēlos vērst ministra kunga uzmanību uz to, ka viņa politiskajā organizācijā un valdībā atrodas pietiekami ietekmīgi cilvēki, kuri nesaprot pēc būtības tos riskus, kuri ir Latvijas aizsardzībai, un tos riskus, ar kuriem mums nākas strādāt. Es šeit runāju par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas otrdienas sēdi, kurā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola runāja par to, ka aizsardzībai varētu atņemt finansējumu, jo IKP izaugsme ir zemāka. Man jāteic, ka Reiznieces-Ozolas kundze varbūt nesaprot vienu lietu, ļoti būtisku lietu, ka koncepcija tiek būvēta, balstoties uz riskiem, un plāni arī tiek būvēti, balstoties uz riskiem, nevis uz IKP pieaugumu. Ministra kungs, man jums lūgums tomēr pievērst uzmanību savas partijas biedriem, kuri neizprot tik būtiskas un fundamentālas lietas, jo tas var traucēt Latvijas aizsardzības nodrošināšanu. Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq102 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
- 2016_06_09_370-seq40 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
- 2016_03_03_350-seq398 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
- 2016_01_26_340-seq68 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
- 2015_12_03_335-seq397 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
- 2015_11_26_332-seq325 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
- 2015_11_03_326-seq80 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
- 2015_10_01_320-seq27 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
- 2016_06_16_371-seq101 spokenText "Labdien! Es tāpat aicinu atbalstīt koncepciju, bet varbūt arī drusku aizdomāties par situāciju. Ja faktiski mēs pieļaujam tādu situāciju, ka Krievija uzsāk karu, tad mēs labi saprotam - tie pāris tūkstoši cilvēku, kas ir šeit, Latvijā, kareivji, un tie pāris tanku neko neglābs. Ja no rīta ienāks Krievijas karaspēks Latvijā, tad vakarpusē viņš izies no Latvijas ārā. (Dep. V.Spolītis: “Kur mēs tik droši esam?”) Nākamais. Es gribētu savas pārdomas izteikt. Es sajūtu, ka Latvija šajā situācijā ir tā kā buferzona... ka Latvija ir tāda buferzona. Ja uzsāksies karadarbība, tad visa Eiropa šinī laikā spēs savākties un sakoncentrēties tālākām karadarbībām. Jau labu laiku es esmu varbūt arī iepriekšējās savās publikācijās uzsvēris, ka ir arī tādas valstis kā Šveice un Izraēla, kas pietiekami labi risina tos jautājumus, kuri saistīti ar savas valsts aizsardzību. Šveicē ir viena no lielākajām armijām. Izraēla, kas visu laiku atrodas karadarbībā, ļoti veiksmīgi aizstāv savas intereses. Es gribu atgādināt arī par tādu lietu kā partizānu karš. Lielajai Amerikai, kas gribēja iekarot Vjetnamu, tomēr tas neizdevās. Vjetnamieši ar savu partizānu kara taktiku panāca to, ka tomēr Amerika atkāpās. Tas pats jautājums - kas notika Otrā pasaules kara laikā Dienvidslāvijā. Partizānu karš ir viens relatīvi efektīvs valsts aizstāvēšanas veids. Gribu uzsvērt un absolūti piekrītu, ka jāveic Zemessardzes nostiprināšana tāpat kā Šveicē, lai katrs Latvijas Republikas pilsonis, kas mīl savu dzimteni, būtu mūsu valsts aizstāvis. Un manuprāt... (Dep. E.Smiltēns: “Esi Zemessardzē iestājies?”) Jā, manuprāt, tas ir lētākais veids, kā aizstāvēt savu valsti. (Starpsauciens.) Jā. Ko es vēl gribu pieminēt? Šobrīd situācija ar Latviju ir tāda: kamēr pie mums visu laiku tiek runāts: “Būs karš? Nē, kara nebūs!” -, faktiski mums stagnē nekustamā īpašuma tirgus un tūrisma tirgus. Un, jo ātrāk mēs šo situācija atrisināsim, jo ātrāk mēs sakārtosim savu tautsaimniecību. Nobeigumā es gribu teikt: mana dziļa pārliecība ir, ka Eiropas valstīm karš nav vajadzīgs. Un mana dziļa pārliecība ir, ka karā ieguvēji ir tikai vieni - tie, kuri ražo militārās iekārtas. Vairāk nevienam citam karš un šī militārā, tā sakot, sacensība nav vajadzīga. Nerūpēsimies, lūdzu, par militāro rūpniecību! Rūpēsimies par mūsu pašu tautas drošību!".
- 2016_06_16_371-seq100 spokenText "Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.".
- 2016_06_16_371-seq99 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šoreiz nevis Krievijai, Ziemeļkorejas raķetēm vai Irānas raķetēm, bet, iespējams, daudz smagākai problēmai, kas varbūt neskan starptautiski, bet tiešā veidā attiecas uz šo aizsardzības koncepciju. Kas notiek pēdējā mēneša laikā Latvijā? Mēs zinām, ka plašsaziņas līdzekļos parādās trauksmainas ziņas par masveida sirojumiem jeb “uzlidojumiem” Latvijas teritorijai. Sēlijā Dunavas, Bebrenes, Zasas pagastā ir nozagti traktori. Piemēram, viens traktors John Deere tieši no pagasta centra... Tāda lauksaimniecības tehnika maksā 50 līdz 200 tūkstošus eiro. Pēdas ved 45 kilometrus uz Lietuvas robežu. Pēdējā mēneša laikā Latvijā ir notikušas vairākas traktoru zādzības, apvidus automašīnu zādzības, laivu zādzības, celtniecības tehnikas (ieskaitot celtniecības krānu!) zādzības. Pat ar satelītnavigāciju aprīkotas tehnikas zādzības! Tikai viens šāds traktors, kas bija aprīkots ar signalizāciju, tika atrasts Lietuvā, pārējiem tika noņemta šī signalizācija, un šī tehnika pazuda. Rodas tāds iespaids, ka mēs dzīvojam 13.gadsimtā, kad Latviju bieži apciemoja leišu vai Polockas sirotāji. Polockas tagad nav, bet nu mūsu draugi lietuvieši turpina šos “uzlidojumus”. Koncepcijas 39.punktā rakstīts: “Zemessardze un Jaunsardze ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā.” Un 40.punktā ir teikts, ka Zemessardzes integrācija NBS struktūrā ir NBS attīstības plāna īstenošanas pamatelements. Acīmredzot kaut kur mēs esam pieļāvuši kļūdu, iekļaujot... un noņemot Zemessardzei tās funkcijas, kas pirmskara Latvijā bija Aizsargu organizācijai. Godājamie kolēģi! Vai mēs varam iedomāties situāciju, ka trīsdesmitajos gados būtu varējušas šeit ierasties kaut kādas sirotāju bandas no Polijas vai no Krievijas, vai no Lietuvas un zagt, teiksim, lauksaimniecības inventāru miljoniem latu vērtībā?! Šodien nez kādēļ tā ir normāla parādība. (Dep. I.Rībenas starpsauciens.) Tātad kļūda acīmredzot bija tā, ka mēs Zemessardzei noņēmām tās funkcijas, kuras tai bija deviņdesmito gadu sākumā, kad tā tika dibināta, un iekļāvām to bruņoto spēku sastāvā. Savā laikā aizsargu pulki bija katra apriņķa centrā. Mēs, protams, varam teikt, ka aizsargi nenosargāja Latvijas neatkarību. Bet Francijas armija un Čehoslovākijas armija arī nenosargāja to valstu neatkarību, toties bija ideāla kārtība! (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Es domāju, ka koncepcija ir jāatbalsta, bet ir noteikti jādomā, kā šo stāvokli labot. Mums ir 400 zemessargi izgājuši apmācības kursu sadarbībā ar Valsts policiju, bet tas acīmredzot ir nepietiekami, un acīmredzot Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un arī Nacionālo bruņoto spēku likumā ir jāparādās kādam pantam, kas ļauj tiešā veidā zemessargiem pildīt tās funkcijas, lai viņi varētu reāli aizstāvēt zemi, vai arī jāmaina Zemessardzes nosaukums. Bet koncepciju es aicinu atbalstīt. Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq97 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais aizsardzības ministr! Kolēģi! Atzinīgi vērtējami ir daudzi koncepcijā iekļautie punkti, piemēram, ciešas sadarbības izveide starp ASV, Baltijas valstīm un Poliju, nepieciešamība stiprināt patriotisko audzināšanu, nepieciešamība stiprināt Jaunsardzi (tas varētu notikt, paplašinot darbību lielākajās pilsētās, sevišķi Rīgā, kur darbība nav diemžēl līdz šim brīdim aktīvi izvērsta). Patiesi ceru, ka uz papīra rakstītais piepildīsies arī dzīvē, jo diemžēl šobrīd vairāki rakstītie punkti nav realitāte. Bet tas, ko mums vajag panākt, ir rakstīts koncepcijas 12.punktā (citēju): “Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir saskārusies ar atsevišķiem asimetriskās karadarbības elementiem, kas pēdējo gadu laikā ir intensificējušies. Tiek identificēti arvien pieaugoši Krievijas īstenotie mēģinājumi ietekmēt Latvijas drošību, izmantojot dažādas ietekmes sviras. Mākslīgi koordinēta un vadīta komunikācija (propaganda), psiholoģiskā ietekme, uzbrukumi kibertelpā, enerģētikas nozares izmantošana politisku mērķu sasniegšanai, ekonomikas un uzņēmējdarbības vides ietekmēšana ar mākslīgu barjeru un aizliegumu palīdzību, ietekmes aģentu atbalstīšana un sabiedrības neapmierinātības veicināšana, ko pastiprina militārās aktivitātes Latvijas pierobežā, ir Krievijas īstenotās asimetriskās karadarbības elementi.” Vēlos citēt arī 46.punktu, kurš teic: “Latvijas interesēs ir, lai demokrātijas un brīvības normas netiek izmantotas, apzināti ietekmējot Latvijas sabiedrību, mazinot ticību Latvijas valstiskumam un Eiropas pamatvērtībām, kā arī iedzīvotāju vēlmi aizstāvēt Latvijas valsti. Tādēļ Latvijas informatīvajā telpā tiek nodrošināta Latvijas valstiskās identitātes un pamatvērtību aizsardzība un netiek pieļauta kara, naida, neiecietības kurināšana un Latvijas valstiskās pastāvēšanas pamatvērtību noliegums.” (Citāta beigas.) Diemžēl mēs redzam citu realitāti. Latvijā notiek publiski pasākumi, kuros tiek pieļauta kara, naida, neiecietības kurināšana un Latvijas valstiskās pastāvēšanas pamatvērtību noliegums. Gadu no gada atbildīgās iestādes izliekas to neredzam. Tā vietā Ģenerālprokuratūra turpina tērēt valsts resursus, ceļot apsūdzību pret cilvēku, kurš iebilda šādai publiskai kara propagandai. Ja mēs runājam par koncepcijā minētajiem ietekmes aģentiem, tad rodas daudz jautājumu. Kāpēc līdz šim brīdim Saeima nevar pieņemt drošības iestāžu atbalstītos likumu grozījumus, kuri paredz nodrošināt dažādu biedrību finansējuma caurskatāmību, ja mēs zinām, ka ārvalsts izmanto biedrības, lai finansētu dažādas pretvalstiskas grupas Latvijā? Kāpēc Rīgas mēram tiek saglabāta pielaide valsts noslēpumam, ja Drošības policija atzina, ka viņš ar savu rīcību veicināja sabiedrības sašķeltību, kas vistiešākajā mērā atbilst Krievijas ģeopolitiskajām interesēm? Un par informatīvo telpu. Nemaz nerunāsim par privātajiem un ārzemju medijiem. Bet vai valsts var nodrošināt, lai tās finansētajā sabiedriskajā medijā nedarbotos personas, kuras īsteno kara, naida, neiecietības kurināšanu un Latvijas valstiskās pastāvēšanas pamatvērtību noliegumu? Pašaizsardzība, kolektīvā drošība, civilā aizsardzība, drošība paša mājā un mīlestība pret Latviju ir priekšnoteikums, lai mēs saglabātu neatkarību. To ir iespējams izdarīt, ja visi balsti ir stingri un nesatricināmi. Izskaudīsim ķirmjus, kuri grauž mūsu valsts balstus, lai varētu nodrošināt mūsu valsts pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem! Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq95 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt es sākšu runāt par aizsardzības koncepciju mazliet no citas... sākšu runāt mazliet par citu tēmu. Par to ačgārnību, kāda eksistē mūsu valstī. Un to diemžēl savā runā atļāvās arī aizsardzības ministrs pieminēt. Mēs it kā dzīvojam parlamentārā valstī, un pēkšņi (es pilnīgi piekrītu Šnores kunga teiktajam), izrādās, valdība apstiprina aizsardzības koncepciju, nevis Saeima. Klausieties! Tā ir absolūti nepareiza izpratne par to, kas ko apstiprina un kas ko kontrolē. Ja tas ir noteikts likumā, tad acīmredzot Saeima apstiprina attiecīgo koncepciju. Runājot par koncepciju kā tādu, gribu atzīmēt, ka jebkuras koncepcijas pamats ir analīze par to, kas ir izdarīts pēc iepriekšējās koncepcijas pieņemšanas, objektīva starptautiskās situācijas un iekšpolitiskā analīze un mērķu noteikšana, kas ir jāpanāk. Jāparedz arī kaut kādi finansiālie līdzekļi, kādi ir nepieciešami, lai šos mērķus sasniegtu. Diemžēl neko tādu šajā koncepcijā es neesmu atradis, un līdz ar to es nevarēšu to atbalstīt. Kā pozitīvu un mūsu ierēdņiem gandrīz revolucionāru atziņu varētu nosaukt... citēju koncepcijā teikto: “(..) arvien spilgtāk sāk iezīmēties multipolāras pasaules veidošanās, kas agrāk vai vēlāk varētu novest pie izmaiņām esošajā starptautiskajā kārtībā.” Bet tajā pašā laikā no tālākā koncepcijas teksta izriet, ka Latvija, visticamāk, atbalsta vienpolāro pasaules tālāko attīstību. Un gribu šajā sakarā arī citēt ASV prezidenta teikto: “Pretēji izplatītajam atzinumam multipolaritāte tagad ir ļoti nepilnīga, un Amerika kavēs tās attīstību visiem saviem diplomātiskajiem centieniem.” Tas ir citāts no Financial Times. Tālāk. ASV prezidents paziņo: ir jāpanāk, ka ASV diktē noteikumus visai pasaulei. Arī tas izriet no mūsu koncepcijas. Tālāk - par koncepcijas tekstu. Ļoti labi, ka beidzot mēs saņemsim kā dāvanu radarus, kurus acīmredzot rīt mēs pieņemsim. Bet gribu atgādināt, ka 1995.gadā tika pieņemta pretgaisa aizsardzības koncepcija. Un jautājums: kāpēc 21 gada laikā mums nav iegādātas pretzenīta raķetes, nav iegādātas attiecīgas radaru sistēmas un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi? Koncepcijā tiek atzīmēts, ka pieaug Zemessardzes loma dažādu problēmu risināšanā; tas ir pozitīvi. Kā pozitīvs tiek atzīmēts arī tas, ka palielinās to cilvēku skaits, kuri iesaistās Zemessardzē; tas arī ir ļoti labi. Bet tikai aizmirst piebilst, ka mums to skaits, kuri ir pietiekušies Zemessardzē, un to skaits, kuri ir atvaļinājušies, praktiski ir līdzīgs. Ne vienu reizi vien savas komisijas sēdēs mēs esam dzirdējuši no NBS vadības puses, ka pamatu pamats mums ir ātrās reaģēšanas vienības. Taču nekāda attīstība tālāk neseko. Mēs esam dzirdējuši par to, ka ir nepieciešams attīstīt valsts aizsardzības mācību skolās. Rezultāts: šobrīd uz brīvprātības pamatiem no 800 skolām 15 skolās mēs mācām valsts aizsardzības pamatus. Kā liels sasniegums tiek minēts, ka 2020.gadā Jaunsardzes kustībā iesaistīto skaits būs 10 procentu no skolas vecuma jauniešiem. Kur tad ir pārējie? Par kādu militārpatriotisku audzināšanu mēs runājam? Kāpēc “izkrīt” no šīs sadaļas cilvēki no bērnunamiem, no internātskolām? Varētu daudz ko runāt. Es uzskatu, ka šis dokuments pats par sevi ir provokatīvs, kaut vai tā viena iemesla dēļ, ka visā koncepcijā 12 reizes tiek pieminēta “Krievijas agresija”, bet ar to nekas netiek pamatots. Es neredzu ne jēgu, ne būtību. Pats galvenais. Vēlreiz gribu atkārtot: nav nosaukti ne mērķi, ne uzdevumi, ne arī līdzekļi, kā šos mērķus sasniegt. Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq93 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es balsošu “par” Valsts aizsardzības koncepciju, bet darīšu to ar lielu piespiešanos, jo dokuments, manuprāt, ir pusgatavs. Aizsardzības ministrijas pārstāvji to bija atnesuši uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju pagājušonedēļ, un pusotru stundu komisijas deputāti izteica savus komentārus un priekšlikumus dokumenta uzlabošanai. Kad uzdevu jautājumus, vai kaut kas no deputātu teiktā arī tiks ņemts vērā un kaut kas tiks mainīts dokumenta tekstā, saņēmu atbildi, ka - nē, nekas mainīts netikšot. Ļoti žēl, ka tā, jo man nav īstas pārliecības, ka, vadoties pēc aizsardzības koncepcijas esošā teksta, Latvija patiešām spēs sevi aizsargāt, ja, nedod Dievs, tāda situācija un nepieciešamība radīsies. Par ko ir runa? Runa ir par to, ka drošības situācija Eiropā ir kardināli mainījusies, un galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā. Tieši dēļ tā, ko Krievija dara Ukrainā, mēs šodien mainām savu aizsardzības koncepciju. Mēs visi zinām, ka Krievija Ukrainā neveic konvencionālu karu, nebrauc tur ar tanku armijām, neiet ar kājnieku divīzijām. Krievija Ukrainā veic hibrīdkaru, kura centrālais elements ir Ukrainas piektās kolonnas izmantošana. Gan ideoloģiski tā tiek izmantota kā iegansts uzbrukumam, gan tīri praktiski - tūkstošiem Ukrainas pilsoņu, Krievijas atbalstīti, karo pret savu valsti. Tas ir jaunā tipa karš, un tie ir jaunā tipa draudi, pret kuriem arī mums ir jābūt gataviem aizsargāties. Vai aizsardzības koncepcijā tas parādās? Nē. Tieši otrādi! Nekādu tādu draudu Latvijā neesot, jo (es citēju šo dokumentu): “Latvijas tautas saliedētība, griba un apvienošanās kopīgam pretošanās mērķim ir neatņemama pilsoniskās pašapziņas izpausme, kas veido unikālu un stipru pamatu valsts aizsardzībai pret jebkāda veida agresoru.” Tas, ka Latvijā atrodas pārdesmit tūkstoši atvaļinātu Krievijas militārpersonu, tas, ka te ir 50 tūkstoši Krievijas pilsoņu, tas, ka te ir ceturtdaļmiljons krievvalodīgo PSRS imigrantu, kas pat lūgdami nepieņem Latvijas pilsonību un acīm redzami kaut ko gaida, - tas viss neesot drauds saskaņā ar aizsardzības koncepciju! Mūsu Rietumu partneri gan domā citādi un visā nopietnībā norāda uz Latviju kā uz nākamo Krievijas agresijas mērķi. Un iemesls tam ir lielais krievvalodīgo skaits mūsu valstī, kas konflikta gadījumā varot izveidot spēcīgu piekto kolonnu. Par to jau ilgāku laiku raksta Rietumu prese, par to BBC pat uzņem filmas un atvaļināti NATO ģenerāļi to analizē grāmatās. Kad komisijas sēdē vērsu uz to uzmanību, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs pauda, ka runas par piekto kolonnu esot Maskavas interesēs un ka nevajagot klausīties pensionētus ģenerāļus. Labi, lai tā būtu. Tad es vēršu aizsardzības koncepcijas autoru uzmanību uz ASV Aizsardzības ministrijas izdotā žurnāla drošības un aizsardzības jomas speciālistiem per Concordiam jaunāko numuru. Tur vesela sadaļa ir veltīta Latvijai un tās aizsardzības problēmām, kas izriet no lielā neintegrēto krievu īpatsvara un manis iepriekš minētajiem faktoriem. Amerikāņi grib palīdzēt Latviju aizsargāt, un, lai to izdarītu, viņiem ir jāzina patiesā draudu analīze, ko viņu analītiķi arī cenšas veikt. Mēs savukārt izliekamies, ka mums problēmu ar krievvalodīgajiem nekādu nav, ka piektās kolonnas te nav, un līdz ar to arī risinājumus nekādus nepiedāvājam. Tad nu Rietumu partneri paši piedāvā risinājumus. Minētajā žurnālā ASV militārais analītiķis, kas NATO kontingenta sastāvā bijis Latvijā, vērojis situāciju šeit, liek priekšā, ka varbūt vajag veikt forsētu nepilsoņu naturalizāciju. Varbūt tas mazināšot draudus. Acīmredzot nav bijis neviena no Latvijas, kas pateiktu, ka šādā veidā diez vai draudi mazināsies. Drīzāk otrādi. Un ka jāmēģina varbūt citādi šos draudus novērst. Nē, jo draudu jau nav. Viss ir lieliski un saliedēti. Komisijas sēdē arī izskanēja, ka tas viss, par ko es runāju, būšot ietverts citā dokumentā - drošības koncepcijā. Jautājums vienīgi - kurā? Jo tajā Nacionālās drošības koncepcijā, kuru Saeima apstiprināja novembrī un kuru es vakar vēlreiz pārlasīju, nav apskatīta šī problēma. Tur uzstādījums ir viens: ir Krievija, kas no ārpuses visādi cenšas graut Latviju, bet Latvijas ļaudis tam vienoti pretojas. Es ļoti ceru, ka skarbā realitāte un Rietumu partneri mūs piespiedīs beidzot izvilkt galvu no smiltīm un adekvāti novērtēt Latvijas drošības situāciju. Politkorektums nedrīkst ietekmēt drošības un militāro draudu analīzi. Jāatceras, ka tas mazina ne tikai Latvijas, bet visas NATO aizsardzības spējas. Ceru, ka nākamajā aizsardzības koncepcijā tas tiks ņemts vērā. Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq92 spokenText "Paldies aizsardzības ministram. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem. Vai deputātiem nav iebildumu, ja deputāts Edvīns Šnore apvienotu abus uzstāšanās laikus un kopā runātu septiņas minūtes? Iebildumu nav. Lūdzu!".
- 2016_06_16_371-seq91 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Jūsu vērtēšanai iesniegta Valsts aizsardzības koncepcija, kas kopā ar Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu ir pamats vidējā termiņa plānošanas dokumenta izstrādei. Šī plānošanas procesa ietvaros ir būtiski identificēt kritiskās NBS spējas valsts aizsardzības pamatuzdevuma izpildei. Tā kā Valsts aizsardzības koncepcija ir jau vētīta Saeimas atbildīgajā komisijā un pirms tam apstiprināta valdībā, neaizkavēšu jūsu uzmanību ar tās pārstāstu, vien pievērsīšos galvenajiem Nacionālo bruņoto spēku attīstības blokiem un iemesliem, kuri šobrīd dod pamatu izstrādāt un īstenot tieši šādu koncepciju. Tā balstās uz atturēšanu, kas ietver gan pašaizsardzības spēju attīstību, gan arī mūsu sabiedroto klātbūtni. Vispirms īsumā par ģeopolitiku un situāciju pie mūsu valsts robežām. Mūsdienu piemēri parāda, ka pašreizējā drošības situācijā Eiropā un Eiropai tuvu esošajos reģionos nav īstermiņa risinājuma, ir jārīkojas ilgtermiņā. Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa risinājumu sabiedroto spēku nozīmīgai militārai klātbūtnei Latvijā. Ja mēs izliktos neredzam un nenovērtējam tos rupjos starptautisko tiesību pārkāpumus, kuri 2014.gadā notika un vēl joprojām turpinās Ukrainā, tā būtu tuvredzība un bezatbildība pret savu valsti un savas valsts drošību. Krievijas militārās aktivitātes Rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014.gada pirmajā pusē ir ievērojami pastiprinājušās. Ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana. 2015.gadā ir noticis būtisks personāla un kaujas tehnikas skaita palielinājums gaisa desanta karaspēka vienībās. Rietumu kara apgabals tiek apgādāts ar Krievijas jaunāko, modernāko un kaujasspējīgāko militāro tehniku. Ar jaunākās paaudzes helihopteriem tiek apgādāta. 15. armijas aviācijas brigādes bāze Ostrovā, kas atrodas tikai pāris desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas. Paralēli personālsastāva pieaugumam un infrastruktūras attīstībai pie Baltijas valstu robežām tiek novērots arī Krievijas īstenoto militāro mācību pieaugums. Pagājušajā gadā vien Krievijā notika vairāk nekā 4 tūkstoši mācību; tas vismaz desmitkārtīgi pārsniedz NATO militāro mācību skaitu. Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm mūsu valsts robežu tuvumā. Diemžēl rodas virkne jautājumu par Krievijas plāniem un patiesajām vēlmēm veidot vai tomēr neveidot konstruktīvas attiecības ar Rietumiem. Nav noslēpums, ka bieži novērojama Krievijas jūras un gaisa kuģu aktivitāte Latvijas pierobežā, kam bieži vien nav tikai aizsardzības raksturs. Diemžēl šādi gadījumi tiek fiksēti katru nedēļu. Rodas jautājumi par Krievijas aktivitāšu pamatotību un drošību, jo neviens nav pasargāts no kļūdām un incidentiem. Ko šādā situācijā darām mēs un kā plānojam rīkoties? Nacionālie bruņotie spēki tiek attīstīti trijos lielajos blokos - agrā brīdināšana, kaujas gatavība un uzņemošās valsts atbalsts. NBS galvenie spēju nodrošinātāji ir NBS vienības un karavīri, kas ir labi apmācīti savas jomas speciālisti un pilda arī civilmilitārās funkcijas, nodrošinot glābšanas un meklēšanas spējas un veicot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu. Daudz tiek ieguldīts mūsu karavīru apmācībā, lai sagatavotu augsta līmeņa speciālistus, kas ir galvenais valsts aizsardzības resurss. Tiek organizētas arī starptautiskas mācības, lai nodrošinātu savstarpējo savietojamību ar mūsu sabiedrotajiem. Vienlaikus šī Valsts aizsardzības koncepcija uzsver pilsoniskās sabiedrības iesaisti un patriotisma veicināšanu sabiedrībā, ko sekmē arī bruņoto spēku redzamība un klātbūtne Latvijas reģionos. Savukārt Zemessardze un Jaunsardze ir primārais instruments sabiedrības iesaistē valsts aizsardzībā. Tādēļ arī šobrīd to attīstībai tiek novirzīti ievērojami aizsardzības budžeta līdzekļi. NBS šobrīd veic arī esošo spēku modernizāciju, kas apvienojumā ar labiem speciālistiem nodrošina profesionālu rīcībspēju. Esmu pārliecināts, ka NBS karavīri ir gatavi aizstāvēt Latviju. Šis jautājums nav apšaubāms, jo spēja aizsargāt valsti ir viens no pamatiem valsts pastāvēšanai. NBS lielākie spēju attīstības projekti ir kājnieku brigādes mehanizācija, izlūkošana, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spēju celšana, Zemessardzes spēju attīstība, kā arī paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana. Vēlos uzsvērt, ka šobrīd Nacionālie bruņotie spēki daudz iegulda uzņemošās valsts atbalsta spēju attīstībā, kas ir viens no nozīmīgākajiem iespējamās agresijas atturēšanas mehānismiem. Mūsu sabiedrotie jau vairākkārt ir apliecinājuši apņemšanos krīzes laikā Latvijai sniegt atbalstu. Sabiedroto klātbūtne ir reāla un uzskatāma atturēšana. To nepārprotami apliecina mūsu kopīgās mācības, sadarbības taktikas slīpēšana praktiskajos vingrinājumos un mācību maršos, par ko tika plaši informēta arī sabiedrība un kam par lieciniekiem - gan klātienē, gan ar masu mediju starpniecību - varam kļūt mēs visi. Godātie parlamentārieši! Šobrīd intensīvi strādājam, lai pilnveidotu mūsu gaisa novērošanas sistēmas un varētu fiksēt visus zemu lidojošos objektus, kas šķērsojuši Latvijas gaisa telpas robežas. Jāatceras, ka Latvijas ārējās robežas ir arī NATO ārējās robežas un tās nesankcionēta pārkāpšana radīs sekas agresoram. Tādēļ NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem jābūt signālam, ka esam vienoti un solidāri ar dalībvalstu izaicinājumiem gan alianses dienvidos, gan austrumos. Nepārprotami, mūsu galvenais mērķis ir alianses ilgtermiņa klātbūtne Latvijā. Tieši ilgtermiņa militāri nozīmīga klātbūtne spēj atturēt no provokācijām un militāras agresijas, un tā nav nedz izaicināšana, nedz austrumu kaimiņa kacināšana, kā to vēlas pasniegt atsevišķi eksperti un komentētāji. Tā ir nepārprotama savas pozīcijas paušana, lai nevienam pat nerastos doma pārkāpt mūsu valsts suverēno robežu. Tiem, kas runā par situācijas eskalāciju no NATO puses, vēlos atgādināt kaut vai 2013.gada beigu mācības Zapad 2013, kurās iesaistījās vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas karavīru, izspēlējot mums nedraudzīgu mācību scenāriju. NATO aizsardzības ministri jau šī gada februāra sanāksmē vienojās par nepieciešamību pastiprināt sabiedroto klātbūtni Baltijas reģionā. Vienošanās tika apstiprināta arī vakar un aizvakar notikušajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, savukārt Varšavas samitam ir jāpieņem lēmums par šīs pastiprinātās klātbūtnes niansēm - par vienību izmēru, iesaistes nosacījumiem, komandķēdi un citiem saistītiem jautājumiem. Vairākas valstis ir izteikušās, ka varētu nosūtīt savus karavīrus uz Baltijas valstīm, un ir skaidrs, ka sabiedroto karavīru mūsu reģionā būs vairāk nekā šobrīd. Vienlaikus vēlos atgādināt par mūsu pienākumiem, jo NATO samita lēmumi neatcels mūsu saistības un mūsu mājasdarbus. Lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tātad arī militāro mācību infrastruktūra. To nevar panākt bez atbilstoša finansējuma. Šogad aizsardzībai piešķirti 68,5 miljoni eiro, kopumā aizsardzības budžetu palielinot līdz 365 miljoniem eiro. Ļoti ceru, ka arī turpmāk stingri sekosim noteiktajam mērķim sasniegt tādu aizsardzības budžeta apjomu, kas ir divi procenti no iekšzemes kopprodukta, jau 2018.gadā. Kā jau minēju uzrunas sākumā, valdība 26.maijā vienbalsīgi atbalstīja šo koncepciju. Par to pateicos visiem Ministru kabineta kolēģiem! Šāda sapratne un atbalsts vēlreiz apliecina to, ka mūsdienās valsts aizsardzība nav tikai Aizsardzības ministrijas atbildība. Šī koncepcija daudz runā par starpinstitūciju sadarbību un atbildību, gan lai draudus pamanītu, gan lai stātos tiem pretī. Katrai valsts nozarei ir jāzina, kāda ir tās loma valsts aizsardzībā, un attiecīgi jāplāno līdzekļi savu uzdevumu veikšanai. Godātie kolēģi! Ne mazāk būtiska par bruņojumu un kaujas spējām ir mūsu pašu griba sargāt savu valsti un ticība tam, ka mēs to varam. Esmu drošs, ka mēs to varam! Mēs visi vēlamies, lai Latvijā būtu miers, lai aizvadītā gadsimta postošie kari paliek pagātnē uz visiem laikiem, tādēļ valsts aizsardzībai ir jākļūst par jautājumu, kuru mēs neapšaubām neatkarīgi no mūsu partejiskās piederības vai politiskās pārliecības. Pateicos par jūsu uzmanību un iesaisti diskusijās. Aicinu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju. (Aplausi.)".
- 2016_06_16_371-seq89 spokenText "Labdien, kolēģi! Šī gada 8.jūnijā mēs šo aizsardzības koncepciju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatījām un atbalstījām. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka kopš iepriekšējās koncepcijas pieņemšanas brīža ir pagājuši četri gadi un šajos četros gados pasaulē ir notikušas visnotaļ lielas izmaiņas - ir Krima, ir Ukraina, ir bēgļi, ir Daesh -, un tāpēc šī jaunā Latvijas aizsardzības koncepcija ir piedzīvojusi arī izmaiņas, kļuvusi kvalitatīvāka. Par šīs koncepcijas saturu es aicinātu referēt aizsardzības ministru Raimondu Bergmani. Komisija lūdz atbalstīt šo koncepciju.".
- 2016_06_16_371-seq88 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vitālija Orlova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību valsts interesēm saistībā ar iespējamo AS “Latvijas Gāze” akciju iegādi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
- 2016_06_16_371-seq87 spokenText "Paldies, Ķirša kungs! Kā es saprotu, jūs atzīstat, ka ekonomikas ministrs bija, teiksim tā, kļūdījies ar saviem tādiem pārsteidzīgiem paziņojumiem, kuriem nebija vispār nekāda pamatojuma. Jūs tagad esat sapratuši to, ka šādam pamatojumam vispirms būtu jābūt un tikai tad jānāk ar šādiem skaļiem paziņojumiem. Es esmu gandarīts, ka šeit mēs esam beidzot panākuši kaut kādu sapratni no Ekonomikas ministrijas puses. Tas bija tieši tas, ko es mēģināju ieskaidrot ekonomikas ministram: ka nav starpības, kam pieder šī infrastruktūra, šie vadi, kas iet tagad Latvijas zemē, jo tie tur arī paliks. Svarīgi ir tas, uz kādiem nosacījumiem tie tiek izmantoti, un nodrošināt, lai šie nosacījumi būtu atbilstoši valsts interesēm. Un tāpēc nav jātērē simti miljonu vai desmiti miljonu. Ir vajadzīgas vienkārši smadzenes un politiskā griba to izdarīt, ko jums arī novēlu. Diemžēl pagaidām, laikam, veltīgi.".
- 2016_06_16_371-seq85 spokenText "Jāteic, ka Zariņa kungam bija ekskluzīva iespēja pusstundu Pieprasījumu komisijā runāt un nepārtraukti citu pēc cita uzdot jautājumus. Ja jūs droši vien nesapratāt lietas būtību, tad jau varbūt arī nesapratīsiet. Bet kolēģiem lielos vilcienos pateikšu, kur mēs esam un kur mēs dodamies. Šogad mēs pieņēmām likumu, ka no nākamā gada aprīļa tirgus atveras. Protams, šeit ir virkne detaļu, pie kurām jāpiestrādā, kā konkrēti šis atvērtais tirgus darbosies. Un šeit ministrija izstrādā virkni Ministru kabineta noteikumu, tāpat regulators izstrādā virkni metodiku - tieši kas un kā notiks. Kas, mūsuprāt, ir tie galvenie aspekti, kas ietekmē šos lēmumus, ko Zariņa kungs teica, proti, par pirkšanu vai nepirkšanu. Tātad šobrīd nav pieņemts neviens lēmums - ne pirkt, ne nepirkt, ne daļēji pirkt vai kā citādi. Un vispār šī “Latvijas Gāzes” sadalīšana notiks līdz rudenim. Pirms tas nav noticis, vispār pat nav ne mazākās nojausmas par cenu. Un kā mēs saprotam: lai izlemtu pirkt vai nepirkt, cena ir tomēr ļoti būtisks rādītājs. Tādēļ valdība un arī Ekonomikas ministrija ir nolēmusi piesaistīt konsultantu līdz šim termiņam, kad tiks sadalīta “Latvijas Gāze”, lai izsvērtu iespējamos scenārijus. Kad būs zināma aptuvenā cena, tad arī būs iespējamais scenārijs - pirkt vai nepirkt. Bet līdz tam nekādi lēmumi par to, ko Zariņa kungs min, - par n-tajiem desmitiem miljonu -, nav un nevar tikt pieņemti. Galvenais ir tas, lai mēs iegūtu funkcionējošu brīvo gāzes tirgu un mums būtu vairāk gāzes piegādāju, proti, lai mēs iegūtu gāzes drošību. Un nav pat svarīgi, vai tas piederēs valstij, šis pārvades un uzglabāšanas uzņēmums, vai privātajam. Galvenais, lai tas labi funkcionētu un mēs visi varētu justies enerģētiski droši un vispār droši. Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq83 spokenText "Kolēģi! Līdz šim viens daudzmaz jēdzīgi un konstanti formulēts uzstādījums enerģētikā Latvijai ir bijis par to, ka mums pēc iespējas jāatsakās no dabasgāzes izmantošanas. Un bija ne tikai tas uzstādījums, bet arī patiešām tika veikta konkrēta rīcība, lai tik tiešām mēs sevi padarītu mazāk atkarīgus no dabasgāzes izmantošanas. Pašu pēdējo stāstu jūs zināt, tas bija par tirgus liberalizāciju, kura, cerēsim, kaut kādā veidā palīdzēs mums to visu risināt. Taču tas, par ko mēs rakstījām ministram šo pieprasījumu, ir, raugiet, kas. Mēs esam veiksmīgi pabeiguši likumdošanas līmenī risināt jautājumu par gāzes tirgus liberalizāciju, un tas nozīmē, ka esošajam monopolistam tiek darīts gals. Paralēli šinī liberalizācijas procesā ir paredzēti vēl vairāki nosacījumi, kas (sevišķi attiecībā uz infrastruktūru) padarīs šo biznesu ekonomiski krietni neizdevīgāku. Un kas mums radīja pamatotas bažas? Pēc tam kad “Latvijas Gāzes” akcionāri nāca ar publisku paziņojumu, ka viņi taisās apstrīdēt šā liberalizācijas modeļa pamatotību, tiesiskumu, Ekonomikas ministrija uzreiz paziņoja, ka tā ir gatava nopirkt šo biznesu. Un šāda notikumu sekvence mums radīja pamatotas bažas, ka patiesībā Ekonomikas ministrija nāk ar šādu paziņojumu nevis valsts interesēs, bet gan tādēļ, lai glābtu šo akcionāru intereses, tas ir, izpirktu viņu daļas, pirms viņu bizness sāk sabrukt. Lai pārliecinātos, ka tas tā nav, mēs palūdzām Ekonomikas ministrijai, lai viņi iedod ekonomisko pamatojumu saviem apgalvojumiem par to, ka Latvijas valstij būtu jāizpērk šī sarūkošā biznesa akcijas. Ekonomikas ministrija nespēja iedot nekādu ekonomisko pamatojumu. Vispār nekādu! Mēs tai jautājām, vai vispār viņiem ir sajēga: “Ja valsts gatavojas pirkt šo biznesu, vai jums vispār ir sajēga, cik šis bizness būs pelnošs nākotnē? Kāda varētu būt tā akciju robežvērtība, par kuru valstij vispār būtu vērts runāt, pie kuras būtu vērts ieguldīt līdzekļus šinī biznesā?” Ne uz vienu no jautājumiem mēs nesaņēmām atbildi. Tā atbilde, ko mēs saņēmām, bija šāda: “Ziniet, nu mēs to darīsim energodrošuma un apgādes apsvērumu dēļ.” Labi. Ja tas būs energodrošuma apsvērumu dēļ un ekonomiskais pamatojums jums nav svarīgs, labi, tad pasakiet, kādus drošuma riskus jūs domājat ar šādu darījumu neitralizēt? Kādēļ mums ir nepieciešams tērēt simts miljonus, lai kādus riskus varētu ar to atrisināt? Un vai ir kādi konkrēti riski, kurus nevar atrisināt citādi - vienkārši ar sakārtotu likumdošanu? Nodrošinot to, ka šīs sistēmas operators dara to, kas viņam ir jādara, un viņam ir skaidrs regulējošais ietvars, ir spēcīgs regulators, kas to visu dara. Tas izmaksātu valstij tūkstoš reižu lētāk, varbūt pat desmit tūkstoš reižu lētāk. Arī uz to ekonomikas ministrs nespēja atbildēt. Atkal nebija nekādas atbildes, un tāpēc mums radās pamatotas bažas, ka ekonomikas ministrs arī šinī jomā, tāpat kā arī visās pārējās jomās, nespēj būt kompetents un nespēj nākt ar konkrētiem risinājumiem. Mēs runājam arī par tiesisko pusi. Kā mēs zinām, ir noticis darījums ar “Latvijas Gāzes” akcijām, un Latvijas atbildīgajām amatpersonām ļoti patīk runāt par to, ka mums bija pirmpirkuma tiesības. Es gan neesmu dzirdējis un neesmu redzējis, ka ekonomikas ministrs būtu pieņēmis lēmumu par to, ka mēs esam atteikušies no tām, pirms mēs atdodam šīs akcijas kādam citam. Tas vēl jo vairāk parāda, ka ne tikai no ekonomiskās puses, bet arī no juridiskās puses Ekonomikas ministrijai vispār nav sajēgas par šo nozīmīgo procesu. Un var sanākt atkal kārtējā afēra, kā tas mums savulaik sanāca ar banku “Citadele”. Tur mēs bijām veiksmīgo pārdevēju pusē, tagad mēs būsim veiksmīgo pircēju pusē un padarīsim atkal kādu laimīgu. Un tāpēc bija šis mūsu jautājums, šis pieprasījums, uz kuru mēs nesaņēmām atbildes. Tas, kas vēl jo vairāk apliecina Ekonomikas ministrijas nekompetenci un nespēju sistēmiski risināt izaicinājumus enerģētikas nozarē... Mēs pajautājām - labi, ja jūs uzskatāt, ka ir kaut kādi... ka mums ir vajadzīgi šie ieguldījumi, kas būs vairāku desmitu miljonu, ja ne simts miljonu apmērā, vai jūs esat izvērtējuši alternatīvas, kā, tērējot šo naudu, mēs varētu nodrošināties ne sliktāk, bet varbūt pat labāk pret šiem energodrošuma riskiem, teiksim, ieguldot šo naudu atjaunojamo energoresursu izmantošanā, lai mēs radītu paši sev efektīvas tehnoloģijas un tādā veidā varētu sevi nodrošināt. Varbūt tas būtu daudz efektīvāk un tālredzīgāk. Neko tādu Ekonomikas ministrija nav darījusi. Un tad ir jautājums - ar ko nodarbojas šī Ekonomikas ministrija? Vai tiešām mums ir vajadzīgs tāds ekonomikas ministrs? Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq82 spokenText "Paldies. Debatēt pieteicies deputāts Ivars Zariņš. Uzsākam debates.".
- 2016_06_16_371-seq81 spokenText "Tātad, kolēģi, skatām pieprasījumu, kuru mūsu kolēģi Ivars Zariņš, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs un pārējie iesniedzēji ir adresējuši ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Un šī pieprasījuma būtība ir par Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību valsts interesēm saistībā ar iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādi. Arī šis pieprasījums tika noraidīts. “Par” balsoja - 2, “pret” - 7, viens - atturējās. (Starpsauciens: “A kurš atturējās?”)".
- 2016_06_16_371-seq80 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā...? Nē, neko nevēlas piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Ādamsona, Valērija Agešina, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina un Vitālija Orlova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 2. Pieprasījums ir noraidīts. Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina un Vitālija Orlova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību valsts interesēm saistībā ar iespējamo AS “Latvijas Gāze” akciju iegādi”. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.".
- 2016_06_16_371-seq79 spokenText "Zariņa kungs, es lieliski atceros pagājušo Saeimu un atceros jūsu izpratni par to, kā vajadzētu sakārtot šo enerģētikas tirgu. Tā ka - Dievs, pasarg’ no jūsu vīzijas par to, kā Latvijā jāstrādā enerģētikas tirgum. Savukārt par neierašanos. Nu, diezgan savādi, ja uz atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem ierodas visas iesaistītās puses - gan sēdes vadītājs, gan ministrs -, bet Zariņa kungs neierodas. Acīmredzot kādam viņš droši vien pateica, bet - kam? Ej nu sazini!".
- 2016_06_16_371-seq78 spokenText "Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi. (Starpsauciens: “Kādu vēl tu zini anekdoti?”)".
- 2016_06_16_371-seq77 spokenText "Kolēģi! Nu jūs visi redzējāt, cik pamatots bija mūsu pieprasījums! Ekonomikas ministrija vispār neko jēdzīgu nespēj atbildēt! Runājot par šo ierašanos uz atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem... Ziniet, Ķirša kungs, es pirms tam biju informējis, ka uz atbilžu sēdi mēs nebūsim, tāpēc ka mēs gatavojām pieprasījumu. Un tas, ka ministrs to nezināja, tā jau ir parlamentārā sekretāra atbildība. Kāpēc jūs savu ministru nebijāt informējuši par to, kas notiek Saeim��. Tā ka prasiet savai “mammai” atļauju, kāpēc viņa jums neļauj darīt savu darbu. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir tā, ko jūs tagad uzskatāmi nodemonstrējāt, ka tiešām jums nav vispār nekādas sajēgas par to, kā būtu jāveido ietvars enerģētikas nozarei, jo jūs runājat par to, ka pietiks vienkārši ar Ministru kabineta noteikumiem. Tas ir tas, ko es jums jau n-tās reizes esmu mēģinājis skaidrot, ka tieši šī pieeja - regulēt šo nozari vienkārši ar Ministru kabineta noteikumiem visus šos astoņus gadus - ir pie tā arī novedusi, ka ir pamatīgs bardaks, un jūs lieliski tagad to turpināt. Jūs sakāt, ka jums vajag laiku, lai izstrādātu likumu... Atvainojiet! Cik gadus jūs esat valdībā? Tātad astoņu gadu jums nepietika, jums vēl vajag astoņus gadus, lai jūs varētu kaut ko izstrādāt un kaut ko saprast. Un, ja mēs runājam par likumprojektu iniciatīvām, tad tieši mēs bijām tie, kas palīdzēja sakārtot šo likumdošanu attiecībā uz liberalizāciju, kuru diemžēl Ekonomikas ministrija n-tās reizes... ar elektrības tirgus “virināšanu” nespēja atvērt elektroenerģijas tirgu, un tieši mēs palīdzējām ar savu kompetenci. Tas pats ir ar gāzes tirgu, par kuru mums būs nākamais pieprasījums, par kuru mēs vēl parunāsim, un jūs varēsiet pastāstīt par savu kompetenci un par to, cik jūs kompetenti darbojaties šajā jomā. Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq75 spokenText "Labi, paldies. Par būtību. Zariņa kungs, jūs jau pats kā šīs jomas korifejs (vismaz par tādu pats sevi uzskatāt) zināt, ka tā nu vēsturiski ir izveidojies, ka šī joma sastāv no ļoti daudziem regulējumiem, Ministru kabineta noteikumiem, un tam, ka tie ne vienmēr ir bijuši pārdomāti, noteikti var piekrist. Bet, kā jūs saprotat, valsts, uzņemoties vienu politiķu kaut kādas saistības... nākošie jau tā vienkārši nevar pārvilkt svītru... Un tāpēc Ekonomikas ministrija solīti pa solītim šo situāciju risina: sākumā aptur šo nekontrolēto atbalsta sniegšanu, tad pārvērtē šos mehānismus... Kā jūs atceraties, bija arī tāds subsidētās enerģijas nodokļa likums, kas apturēja turpmāku šīs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu. Šobrīd mums notiek darbs pie tā sauktā pārsubsidācijas mehānisma, un šonedēļ jau Ministru kabineta komitejā vairāk vai mazāk tika panākta vienošanās. Nākošnedēļ vai aiznākošnedēļ šie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti. Pēc tam mēs strādāsim pie nākamā, kā jūs teicāt, ilgtspējīgā ietvara visai nozarei. Bet, pirms to izdarīt, ir jāsaved esošā saimniecība kārtībā. Nevar taču, vēl neatrisinot problēmu, jau mēģināt skriet kaut kur citur. Un galu galā, ja jums šķiet, ka likums ir labāks nekā Ministru kabineta noteikumi, nu, jums ir taču visas iespējas iesniegt likumprojektu. Vienīgais likums, ko es esmu redzējis no jums enerģētikas jomā, ir Gazprom likumprojekts (No frakcijas SASKAŅA: “Latviski! Kas ir “Gazprom”?”), ar kuru jūs gribējāt atlikt gāzes tirgus atvēršanu. Tā ka, Zariņa kungs... (Replika no zāles.) Aicinu kolēģus katrā ziņā neatbalstīt pieprasījumu. Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq74 spokenText "Ķirša kungs, esiet tik laipns un turpiniet debates!".
- 2016_06_16_371-seq73 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Zariņa kungs! Vispirms - par procedūru. Pēc tam pieskaršos būtībai. Kā Zariņa kungs iepriekšējās reizēs minēja, viņam ir jauna doktrīna: viņš uzdod deputātu jautājumus ministriem, un, ja ministri ignorē, tad šie jautājumi pārtop pieprasījumos. (Dep. I.Zariņš: “Par būtību!”) Nu, lūk! Paskatīsimies uz šo lietu. Un, skatoties, kā Zariņa kungs izpaužas šajā jomā, nāk prātā viena veca laba anekdote (Dep. A.Kaimiņš: “Tikai nestāsti!”) (Zariņa kungam arī ļoti patīk stāstīt anekdotes). Divi veci vecīši, pārītis, kas nodzīvojoši savu mūžu laimīgā laulībā, izaudzinājuši bērnus (bērni jau lieli, palaisti dzīvē), izdomāja, ka viņiem dzīvē pietrūkst kaut kāda asuma. (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, kas notiek?! Mūrnieces kundze!”) Tātad nostalģija viņiem ir, un viņi nolemj, ka nu mēģinās kaut kā atgriezt jaunības izjūtas. Un ko viņi dara? Viņi vienojas... (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, kas tas par pasaku teātri?!”) sarunā, ka aizies uz randiņu. (Dep. A.Kaimiņš: “Vilni, nu nav smieklīgi!”) Nu, noteiktā vietā jābūt noteiktā laikā. (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, nu kas tas ir?!”) Vecenīte palaiž vecīti ārā no mājas, vecītis aiziet pie Laimas pulksteņa noteiktā laikā, nopircis puķīti, un gaida 15 minūtes, gaida pusstundu, gaida stundu, bet vecenīte nenāk. (Dep. A.Kaimiņš: “Tagad nāks Zariņš un stāstīs savu anekdoti?”) Lietus līst, auksts, vecītis salīst, beigās nospļaujas un aiziet mājās. (Dep. A.Kaimiņš: “Pārtrauciet šo! Kas te notiek?!”) Aiziet mājās un skatās: vecenīte sēž, it kā nekas nebūtu bijis. (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, pildiet savu darbu! Šeit nav anekdošu turnīrs!”) Viņš uz viņu dusmīgs un prasa: “Kur tu biji?” Un vecenīte, iejūtoties tēlā, tā koķeti viņam saka: “A mani mamma nepalaida!” Nu, redziet! Bija pirms trim nedēļām šāds gadījums: Zariņa kungs uzrakstīja ministram jautājumus, un ministrs, apzinīgs cilvēks būdams, atnāca uz sēdi atbildēt uz deputātu jautājumiem, gaidīja, pienāca pulksten 17.00 (Dep. A.Kaimiņa starpsauciens.), bet Zariņa kunga nav! Zariņa kungs, es ceru, ka nākošreiz, kad jūs uzdosiet ministriem jautājumus, tad jūs palaidīs arī uz jautājumu un atbilžu sēdi. Tas ir pirmkārt. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Par... Var izslēgt mikrofonu deputātam Kaimiņam? (Zālē smiekli. Dep. A.Kaimiņš: “Par ko jūs smejaties?! Esat tik laipns un ejiet mājās!”)".
- 2016_06_16_371-seq71 spokenText "Tātad, kolēģi, par ko bija šis pieprasījums? Tas bija par nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus. Kā jūs zināt, enerģētikas nozare ir svarīga visai tautsaimniecībai. Tas, cik tā ir pārdomāta un sakārtota, lielā mērā ietekmē arī pārējās tautsaimniecības nozares. Sevišķi ražojošās nozares, kurās elektroenerģija tiek izmantota ražošanas procesā. Lai gan mums ļoti patīk skandināt, ka enerģētika tiešām Latvijai ir svarīga, kā mēs zinām, mums joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas. Rezultātā ir tas haoss, ko mēs pašlaik esam pieredzējuši šajā jomā. No vienas puses, mēs tagad cīnāmies ar sekām, ko ir radījuši šie neparedzētie lēmumi, proti, tas, ko plašāk visi zina kā OIK stāstu. No otras puses, šajā nozarē strādājošiem uzņēmējiem arī nav skaidra šī situācija, un viņi protestē pret to, ka šie nosacījumi viņiem nav skaidri. Nevienam nav labi. Mēs jautājām ekonomikas ministram, kā tad tas ir sanācis. Kāpēc Ekonomikas ministrija nav spējīga joprojām sakārtot šo nozari, vismaz izveidojot tai ilgtspējīgu, saprotamu ietvaru? Ekonomikas ministrs to nespēj atbildēt. Ekonomikas ministrs atzina to, ka tik tiešām šāda problemātika pastāv, ka ir šie kļūdainie lēmumi. Taču izpratne, kā to labot, tomēr izrādījās tālu no tās, kādai tai vajadzētu būt. Ministra kungs teica: “Jā, mēs esam izstrādājuši kārtējos Ministru kabineta noteikumus, kur mēs atzīstam, ka mēģināsim labot šīs kļūdas.” Bet atvainojiet, tas ir tieši tas pats ceļš, kas jau ir novedis šo visu nozari un principā visu mūsu tautsaimniecību pie šīm fundamentālajām problēmām enerģētikā, proti, ja nav ilgtspējīga ietvara, ja nav šīs stratēģijas, ja nav normatīvo dokumentu likumu līmenī, kuri nosaka šos spēles nosacījumus enerģētikā, tad atkarībā no tā, kurā brīdī kāds ekonomiskais lobijs ir spēcīgāks, var tikt pieņemti kārtējie Ministru kabineta noteikumi, kas būs par labu tam vai citam. Nu pašlaik tie tiks pieņemti par labu kādam citam lobijam. Pēc kāda brīža atkal kaut kas mainīsies un nevienam nebūs skaidrības. Ekonomikas ministrija turpina šo iesākto ceļu un stieg šajā problemātikā dziļāk, bet nerisina to. Tas ir tas, ko mēs norādījām ministram Pieprasījumu komisijas sēdē un prasījām, vai viņš tam piekrīt. Viņš atzina to. Nākamais mūsu jautājums viņam bija - un kad būs likums? Ja jūs atceraties, tie kolēģi, kuri strādā šeit, Saeimā, ilgāk, tad, manuprāt, pirms pāris sasaukumiem līdz Saeimai bija nonācis Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts par atjaunojamo enerģiju. Tātad pareizs solis - tas, kas bija sen jau jāizdara. Bija jābūt šādam likumprojektam, kurš definē ilgtspējīgus, skaidrus nosacījumus tiem, kas vēlas būt šajā biznesā, kas vēlas tajā darboties. Vienlaikus tas būtu arī skaidrs signāls visai enerģētikas nozarei, lai saprastu, ar ko ir jārēķinās. Šie jautājumi savstarpēji ir saistīti ne tikai ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu, bet arī ar enerģētisko drošību, ar mūsu drošību, ar izmaksām. Tas veidotu šo ilgtspējīgo saprotamo ietvaru. Diemžēl ekonomikas ministrs uz to atkal nespēj neko atbildēt, un tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija vispār vēl līdz galam nav sapratusi, kā risināt šo problemātiku. Tāpēc mēs uzskatām, ka šāds pieprasījums ir pamatots. Vēl jo vairāk - mēs uzskatām, ka tas ir pamatots tāpēc, ka viena no lietām, ko mēs arī lūdzām ekonomikas ministram paskaidrot, ir saistīta ar Eiropas Komisijas atzinumu, kas tagad ir sniegts par šo dāsni dāvāto atbalstu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem Latvijā. Tā kā uz pieprasījuma brīdi šis atzinums mums nebija pieejams, diskusijas atkal bija ļoti teorētiskas. Bet tagad, kad tas ir manā priekšā, es lasu, un tik tiešām tur ir skaidri uzrakstīts, ka šis sniegtais atbalsts bija nelikumīgs. Līdz ar to šeit atkal ir jautājums ekonomikas ministram. Jo ekonomikas ministrs, proti, Ekonomikas ministrija, tātad valdība, ir pieņēmusi kaut kādus lēmumus, balstoties uz kuriem tālāk ir iestājušās kaut kādas tiesiskas sekas. Un, ja mūsu valsts ir tiesiska valsts, man ir jautājums ekonomikas ministram: vai viņš uzskata, ka Latvijai kā tiesiskai valstij ir jāatbild par tām sekām, ko tā ir izraisījusi ar saviem lēmumiem attiecībā uz tiem, kuri bija spiesti maksāt šo nelikumīgi dāsno atbalstu? Uz to atkal mēs nesaņēmām atbildi, atkal “aizpeldēja” projām. Bet, kolēģi, tā ir reāla situācija, kas tūlīt būs jārisina! Jo, kā mēs redzam, jau ir ražošanas uzņēmumi, kuri pasniedz to kā reālu faktu, ka, pastāvot šādai Ekonomikas ministrijas piekoptajai politikai, viņi ir spiesti bankrotēt. Viņi nav spējīgi konkurēt. Tātad tās ir atkal nopietnas sekas. Ministram uz to atkal nav nekādas atbildes. Nu tad par ko mēs varam runāt? Un šinī situācijā uzskatīt, ka šāds pieprasījums nav pamatots, - nu, atvainojiet, tas ir ļoti ironiski! Tad man jāprasa: kas vispār ir pamatots šajā valstī? Ja ne par ko nav jāatbild, ja var rīkoties, vienalga, kā grib, un pēc tam pateikt: “Ziniet, nu mums tā sanāca! Mēs kaut ko mēģināsim mainīt. Kā mēģināsim mainīt - mums nav skaidrs,” - tad, atvainojiet, šāda ministra pozīcija mums nav pieņemama. (Dep. I.Zariņš nejauši apgāž ūdens glāzi tribīnē. Starpsaucieni: “Jāierauj!”; “Ivar, kāpēc neierāvi?!”)".
- 2016_06_16_371-seq70 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2012_04_19-seq86 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2012_01_12-seq11 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2016_06_16_371-seq69 spokenText "Labdien, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča un pārējo iesniedzēju pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus”. Minētais pieprasījums komisijā tika izskatīts un ar balsu vairākumu tika noraidīts. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Kvorums bija?”; dep. A.Kaimiņš: “Kas bija “pret”?”) Tātad balsojums bija: pret - 7, par - 3.".
- 2016_06_16_371-seq68 spokenText "Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Vēlos jūs informēt, ka deputāti Kalnozols, Brigmanis, Līdaka, Mežulis, Krauze un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Kalnozols, Brigmanis, Līdaka, Mežulis, Krauze un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Kļaviņš, Brigmanis, Līdaka, Mežulis, Vucāns un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Kļaviņš, Brigmanis, Līdaka, Mežulis, Vucāns un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”. Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Ādamsona, Valērija Agešina, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina un Vitālija Orlova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus”. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.".
- 2016_06_16_371-seq66 spokenText "Godātie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Anrijs Matīss, Romāns Naudiņš, Artūrs Rubiks, Jūlija Stepaņenko, Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics, Juris Vectirāns un Juris Viļums... Viļums ir.".
- 2016_06_16_371-seq65 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2016_06_09_370-seq180 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2016_06_09_370-seq11 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2016_05_19_365-seq321 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2016_04_28_360-seq245 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2016_04_07_357-seq109 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2015_10_01_320-seq41 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2015_09_24_318-seq263 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2015_09_10_316-seq81 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2015_05_28_302-seq542 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2015_04_30_296-seq445 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2015_01_29_282-seq191 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_12_11_276-seq248 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_12_11_276-seq68 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_11_13_271-seq31 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2016_06_16_371-seq64 spokenText "Aicinu visus Ārlietu komisijas locekļus uz Ārlietu komisijas telpām pēc piecām minūtēm, lai otrajam lasījumam izskatītu likumprojektu par pievienošanos OECD. Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq63 spokenText "Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
- 2011_12_08-seq23 spokenText "Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
- 2011_09_22-seq23 spokenText "Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
- 2016_06_16_371-seq62 spokenText "Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un Sociālo un darba lietu komisiju aicinu uz īsu sēdi Sociālo un darba lietu komisijas telpā (210.), kur mums ir jāpieņem vēstule Ministru prezidentam un Pasaules Bankai par P.Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Lūdzu - pēc piecām minūtēm!".
- 2016_06_16_371-seq61 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Andrim Bērziņam.".
- 2016_06_16_371-seq60 spokenText "Gluži tāpat kā iepriekšējā jautājumā - vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika izskatīta Latvijas Bankas prezidenta virzītā Arvila Sautiņa kandidatūra Latvijas Bankas padomes locekļa amatam. Komisija balsojot nolēma aicināt Saeimu apstiprināt Arvilu Sautiņu par Latvijas Bankas padomes locekli ar šā gada 2.jūliju.".
- 2016_06_16_371-seq59 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2016_06_16_371-seq58 spokenText "Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vakardien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja Latvijas Bankas prezidenta virzīto priekšlikumu par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Komisija nolēma rekomendēt Saeimai ar šā gada 2.jūliju apstiprināt Aivaru Skopiņu par Latvijas Bankas padomes locekli.".
- 2016_06_16_371-seq57 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ineša Boķa apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2016_06_16_371-seq56 spokenText "Jā, kolēģi! Lai vieta nepaliktu tukša, komisijā esam saņēmuši iesniegumu no frakcijas VIENOTĪBA - virzīt kādreizējo Centrālās zemes komisijas locekli... (Starpsauciens.)... ā, vietējās... es atvainojos, vietējās zemes komisijas locekli Inesi Boķi šajā amatā. Esam šo jautājumu izdiskutējuši un lūdzam atbalstīt lēmuma projektu Saeimas sēdē.".
- 2016_06_16_371-seq55 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ineša Boķa apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2016_06_16_371-seq54 spokenText "Jā, kolēģi! Komisijā ir saņemts arī iesniegums par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva. (Starpsaucieni.) Komisijā šis jautājums tika rūpīgi izdiskutēts un tika pieņemts lēmums lūgt jūs, Saeimu, balsot par Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva.".
- 2016_06_16_371-seq53 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Laimdotas Straujumas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2016_06_16_371-seq52 spokenText "Jā, kolēģi! Ņemot vērā to, ka Janīna Kursīte ir atsaukta no Centrālās zemes komisijas sastāva, ir saņemts arī iesniegums par Laimdotas Straujumas virzīšanu dalībai Centrālajā zemes komisijā. Komisijā esam izdiskutējuši šo jautājumu un lūdzam jūs atbalstīt lēmuma projektu.".
- 2016_06_16_371-seq51 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Janīnas Kursītes atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Laimdotas Straujumas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2016_06_16_371-seq50 spokenText "Labrīt, kolēģi! Mēs komisijā esam saņēmuši iesniegumu no frakcijas VIENOTĪBA: atsaukt no dalības Centrālajā zemes komisijā bijušo deputāti Janīnu Kursīti. Komisijā šo jautājumu esam izdiskutējuši un pieņēmuši lēmumu lūgt jūs respektēt šo iesniegumu un balsot par Janīnas Kursītes atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva.".
- 2016_06_16_371-seq49 spokenText "Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz pulksten 10.40, un izskatīšana - Saeimas šā gada 16.jūnija sēdē. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Janīnas Kursītes atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2016_06_16_371-seq48 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15 minūtes. Ir lūgums izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā šodienas sēdē.".
- 2016_06_16_371-seq47 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
- 2016_06_16_371-seq46 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Vispirms paldies - tiešām liels paldies! - par tādu vienprātību, atbalstot šo likumprojektu kā steidzamu. Es gribu tikai vēlreiz atgādināt, kāpēc tas ir būtiski - ratificēt piedāvāto likumprojektu un Latvijai kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb, kā mēs parasti saīsinām angliski, OECD 35.dalībvalsti. Šis līgums noslēdz deviņdesmito gadu sākumā pieteikto Latvijas atgriešanos pasaules un Eiropas apritē - iestāšanos gan NATO, gan Eiropas Savienībā, gan OECD. 1996.gadā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm izteica vēlmi pievienoties arī šai organizācijai - OECD. Šis darbs, šis ceļš 20 gadu garumā, ir vainagojies ar 21 komitejas apstiprināto Latvijas gatavību kļūt par OECD dalībvalsti. Tas ir starptautiskās kvalitātes zīmogs un apliecinājums Latvijas politiskajam un ekonomiskajam briedumam. Tas ir signāls investoriem un uzņēmējiem par Latvijas atbilstību augstākajiem standartiem uzņēmējdarbībā, finanšu darījumos, korupcijas apkarošanā, starptautiskajos darījumos un valsts uzņēmumu pārvaldībā. Tajā pašā laikā mēs ļoti labi saprotam, ka tas nav pašmērķis, ka pats par sevi nekas nenotiks, ka tas ir tikai instruments mūsu pašu valsts attīstības uzlabošanai. Paveiktais Latvijas pievienošanās OECD procesā ir saistīts ar rekomendācijām, kas bija spēcīgs stimuls nepieciešamajām iekšējām reformām. Lai izpildītu šīs rekomendācijas un tuvinātu atbilstību OECD standartiem, savu ieguldījumu ir devušas teju visas valsts pārvaldes iestādes, kopumā vairāk nekā 110 ekspertu un politikas veidotāju. Šajā procesā nozīmīga loma, protams, ir bijusi arī Saeimai. Ar Saeimas izlēmīgu rīcību ir pieņemti jauni likumi un veikti grozījumi esošajos likumos, lai uzlabotu tiesisko ietvaru daudzos Latvijai svarīgos jautājumos. Pirmkārt, cīņā pret korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kopumā ir pieņemti 15 likumu grozījumi, ir veikta virkne pasākumu, lai uzlabotu finanšu sistēmas uzraudzību un naudas atmazgāšanas risku novēršanu. Taču ar to nekas nebeidzas. Jau 2016.gada oktobrī mums ir jāsniedz ziņojums par progresu atsevišķu rekomendāciju īstenošanā un 2017.gada oktobrī - ziņojums par progresu pārējo rekomendāciju izpildē. Ir būtiski turpināt iesākto darbu finanšu sektora uzraudzības jomā un tiesiskā ietvara uzlabošanā. Otrs lielais paveiktais darbs ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldība. Saskaņā ar OECD vadlīnijām ir uzsākta reforma, kuras mērķis ir sabiedrībai piederošu aktīvu efektīvāka pārraudzība un finanšu, kā arī nefinanšu mērķu sasniegšana. Tāpat ir mazināta politiskā ietekme kapitālsabiedrībās, uzsākot profesionālu un neatkarīgu padomju izveidi ekonomiski nozīmīgākajās valsts kapitālsabiedrībās. Un arī par to Latvijai būs jāsniedz progresa ziņojums, kas tiks skatīts 2017.gada pavasarī. Taču mums, protams, pašiem jāsaprot, ka tas nav kāds no ārpuses dots uzdevums un tas, patiesību sakot, ir mūsu pašu interesēs - turpināt arī šīs svarīgās jomas sakārtošanu. Un visbeidzot trešais būtiskais aspekts, ko es gribu šodien uzsvērt, ir cīņa pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Veicot grozījumus Kredītiestāžu likumā, tika nodrošināts, ka tiek atcelti ierobežojumi ārvalstu jurisdikcijām saņemt informāciju no Latvijas bankām. OECD globālā standarta ietvaros jau no 2017.gada Valsts ieņēmumu dienests automātiski saņems informāciju no citu valstu nodokļu administrācijām, kā arī tā saucamajiem finanšu centriem par Latvijas rezidentu kontiem šo jurisdikciju finanšu iestādēs. OECD Konvencijas par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā piemērošana nodrošina šo tiesisko sadarbības mehānismu. Un visbeidzot es gribētu teikt lielu paldies visām ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm, it īpaši maniem kolēģiem Ārlietu ministrijā, diplomātiem, Saeimas deputātiem, atbildīgajām komisijām un trim valdībām - Valda Dombrovska, Laimdotas Straujumas un Māra Kučinska valdībai - par to rīcību un atbalstu un to spēju mobilizēties, lai kļūtu par šīs organizācijas dalībvalsti. Kā es teicu, ja jūs šodien balsojat par ratifikāciju, no rītdienas, protams, uzreiz šie ieguvumi vēl nebūs redzami. Un tikai no mūsu pašu prasmes izmantot šo organizāciju mūsu valsts ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai ir atkarīga šīs organizācijas pievienotā vērtība. Tāpēc es būšu pateicīgs par to, ka Saeima šodien divos lasījumos ratificēs attiecīgo līgumu par pievienošanos OECD. Paldies.".
- 2016_06_16_371-seq45 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim... Debatēs pieteicies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.".
- 2016_06_16_371-seq44 spokenText "Un Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_06_16_371-seq43 spokenText "Paldies. Tātad ir aicinājums balsot par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
- 2016_06_16_371-seq42 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Vakar Saeimas Ārlietu komisija izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem”, tādējādi konceptuāli atbalstot konvencijas ratificēšanu jeb Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (angliski mēs to saucam par OECD). Tā kā šodien ir Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde un ir svarīgi līdz rudenim ratificēt šo vēsturisko līgumu, lai Latvija laikus varētu uzsākt pilnvērtīgu dalību šajā organizācijā, Ārlietu komisija aicina Saeimu pieņemt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.".
- 2016_06_16_371-seq41 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.septembris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15.septembrī. Paldies. Saeimas deputāti Smiltēns, Abu Meri, Ojārs Ēriks Kalniņš, Čigāne un Loskutovs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 53.punktu pirms darba kārtības 42.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2016_06_16_371-seq40 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.septembris, un izskatīšana - Saeimas 15.septembra sēdē.".
- 2016_06_16_371-seq39 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 8, atturas - 42. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” (Nr.611/Lp12) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”. Ilgtspējīgas attīstības komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts. Nākamais darba kārtības jautājums - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam šā gada 9.jūnijā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Jāņa Klauža iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9.jūnijā. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2016.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada rudens sesijas sākšanu”. Saeimas lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas pavasara sesiju šā gada 20.jūnijā un sākt Saeimas rudens sesiju šā gada 2.septembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2016.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”. Darba kārtībā - likums “Grozījumi Jūras kodeksā”. Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 11.jūnijā ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 2.jūnijā Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Jūras kodeksā”. Atbildīgā par šo likumu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ingmāram Līdakam.".