Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_01_10-seq137 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.februāris.".
• 2013_01_10-seq136 spokenText "Paldies. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 35, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_01_10-seq135 spokenText "Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, lai tādējādi atklāti diskutētu par šo sabiedrībai svarīgo, lai gan neērto jautājumu. Lūdzu atbalstīt! Paldies.".
• 2013_01_10-seq134 spokenText "Komisijas vārdā... Tiešām, Dombrovska kungs, jums ir tiesības runāt komisijas vārdā. Debates ir jau slēgtas.".
• 2013_01_10-seq133 spokenText "Es varu piekrist daudz kam no tā, ko pateica gan Elksniņa kungs, gan Cileviča kungs, gan Zariņa kungs. Atbildu uz Cileviča kunga jautājumu. Nu jā, protams, būtu loģiski piesaistīt atalgojumu pie valsts kapitālsabiedrību darbības rezultāta, bet problēma ir tāda, ka mums būtu ļoti grūti vienoties par to, kādi ir tie darbības rezultāti. Nu, palūkosimies uz to pašu „Latvenergo”: monopols. Turklāt tas ir dabiskais monopols. Vai tad mēs piesaistīsim valdes priekšsēdētāja algu pie peļņas? Nu tad sanāks tā: jo lielāki, augstāki tarifi iedzīvotājiem, jo lielāka peļņa, un jo lielāka motivācija būs valdes priekšsēdētājam saņemt vislielāko peļņu. Vai mēs izdarīsim to pašu arī attiecībā uz slimnīcām, pēc būtības ieviešot motivāciju maksimizēt peļņu? Arī tas nebūtu pareizi. Tieši tāpēc, kolēģi, tieši tāpēc šie uzņēmumi ir valsts kapitālsabiedrības - valsts, nevis privātā sektora kapitālsabiedrības! -, jo vienoties un noteikt kādus nepārprotamus darbības rezultātus ir ļoti grūti. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Komisijas vārdā!”) Un tieši tāpēc tas nevarētu būt pilnīgs risinājums. Tā ir tikai daļa no risinājuma, un pilnīgs risinājums ir nodrošināt atklātu konkurenci attiecībā uz to, kuri cilvēki, kādi profesionāļi nāk uz šiem amatiem, un tāpēc tikai šī visaptverošā reforma varētu ja ne pilnībā, tad vismaz maksimāli atrisināt šo jautājumu. Tālāk. Kolēģi, šodien neatbalstīt šo likumprojektu nozīmētu pavisam aizvērt acis attiecībā uz šo problēmu. Jā! Un mums - kolēģi, es tagad runāju par koalīcijas deputātiem! - ir jāuzņemas atbildība par to, kas notika, par to, ka pēc būtības (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Turpināsim debates pēc pārtraukuma! Tās ir debates!”) esam izvairījušies no diskusijas, vairākas reizes izņemot šo likumprojektu no darba kārtības. Un līdz ar to mums rezultāts: tagad tas viss tika klusi izbīdīts caur Ministru kabinetu. Un tāpēc tagad ir diezgan saprotams viss šis sabiedrības sašutums. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Vai tiešām tas ir komisijas vārdā?”) Es vēlreiz... Es neaicinu jūs atbalstīt mehānisku atalgojuma palielināšanu esošajiem valdes locekļiem un vadībai. Te Zariņa kungam arī ir taisnība: ja tur ir kāds „šofera dēls” (No zāles dep. A.Elksniņš: „Komisijas vārdā!”), tad neatkarīgi no tā, vai viņš saņems divas vai trīs, vai desmit reizes vairāk, viņš no tā nekļūs, visticamāk, nekad par ko lielāku, viņš būs un paliks tikai „šofera dēls”. Bet, kolēģi, es jūs aicinu atklāti Saeimā diskutēt par šo jautājumu. Un man arī nav skaidrs, kāpēc opozīcija grib izvairīties no šīs diskusijas. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Tas nav komisijas vārdā!”) Ja tas notiktu tā, jūsu tur nebūtu klāt...".
• 2013_01_10-seq132 spokenText "Labi. Tad, lūdzu, runājiet.".
• 2013_01_10-seq131 spokenText "Nē... Piedodiet, kolēģi. Es varu piekrist daudz kam no tā, kas tika pateikts (Troksnis. Starpsaucieni.)... Nu, es atvainojos, kolēģi, man bija... tehnisku iemeslu dēļ es nevarēju ielikt kartīti, tāpēc es tagad lūdzu iespēju pateikt...".
• 2013_01_10-seq130 spokenText "Jautājums tiks pabeigts izskatīt, un tad mēs iesim pārtraukumā. Lūdzu, Dombrovska kungs. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?... Tad lūdzu zvanu!".
• 2013_01_10-seq129 spokenText "Paldies. (Aplausi.) Paldies Solvitai Āboltiņai. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vjačeslavs Dombrovskis. (Starpsaucieni: „Pārtraukumu! Pārtraukumu!” Troksnis.)".
• 2013_01_10-seq128 spokenText "Jā, protams, tā ir ļoti sensitīva situācija, kad ir piecas minūtes. Es mēģināšu tajās iekļauties. Un, protams, paldies. Mani tiešām priecē, ka tajā brīdī, kad kāds jautājums ir ļoti aktuāls, mēs uz to reaģējam. Jo šī situācija tiešām attiecas uz ikvienu valsts iedzīvotāju un zināmā mērā arī parāda to, kā mēs parlamentārā valstī pieņemam lēmumus. Un, manuprāt, ja mēs runājam par šo Ministru kabineta lēmumu... Lai arī, protams, Valsts kancelejas juristi ir atzinuši, ka tas ir likumīgs, katrā ziņā es gribu teikt: pēc likuma gara šis lēmums nav likumīgs, jo parlaments, diskutējot par budžetu... Un to arī ļoti labi zina opozīcija... Pirmo reizi budžets bija šeit tik ļoti ilgi, un mēs izņēmām šo likumprojektu ārā no budžeta paketes tieši tāpēc, ka uzskatījām, ka šis jautājums ir sakārtojams. Tas ir sakārtojams sistēmiski un nav sakārtojams steidzamības kārtībā. Argumenti, kuri tika minēti tādēļ, lai izņemtu, ir tieši tie paši, kurus nosauca Čepānes kundze, - ka šajā likumprojektā ir piedāvāts divreiz palielināt šīs algas un ka tajā brīdī tas mums likās nesamērīgi - visiem palielināt divkārt šīs algas. Šobrīd šie Ministru kabineta noteikumi, kuri attiecas tikai uz lielajām... lielajiem valsts uzņēmumiem, savukārt tiek īstenoti absolūti nesaprātīgā veidā, manuprāt. Es gribu atgādināt to, ka likumdevējs pieņem likumus ar domu, ka mēs tos pieņemam likumpaklausīgiem cilvēkiem, un arī ar domu un pārliecību... pieņem labā ticībā, ka likumu piemērotāji tos piemēros saprātīgi, pēc labas pārvaldības principiem. Tas, kas šobrīd notika attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem, pierāda to, ka ne vienmēr tas tā notiek. Un šajā brīdī mums parlamentā ir jāatgriežas pie šā jautājuma un jāveic... Tā ir pilnīgi slikta un nepareiza likumdošanas prakse, ka viss ir jāizlemj parlamentā un ka katrs sīkums reglamentējams ar likumu, jo tie, kas piemēro likumu... Un šobrīd diemžēl... Man ir jāsaka: tas, ka šie Ministru kabineta noteikumi to ļāva tik plaši deleģēt, ir pilnīgi normāli vienā normālā demokrātiskā, tiesiskā valstī. Diemžēl tas nav normāli Latvijā, jo mums parlamentā ir jāatgriežas pie tā un katra no šīm lietām ir precīzi un sīki jāreglamentē. Otra lieta, ko es gribu pateikt. Jā, protams, arī par to, kā piemēroja... Ir dažādi piemēri, kādā veidā ministri, kuru pakļautībā ir lielās valsts kapitālsabiedrības, to piemēroja. Ir Satiksmes ministrijas šis visnegatīvākais piemērs, ir Ekonomikas ministrijas piemērs, kurš arī nav ļoti skaists, un ir Zemkopības ministrijas piemērs: tur vismaz ir sakārtotas šīs valdes, tajās nav neviena politizēta darbinieka, tajās jau ir tikai profesionāļi. Bet arī šeit... Manuprāt, vajadzēja klausīties Čepānes kundzes runā, kurā bija precīzi izstāstīts gan vēsturiskais aspekts, gan arī šie konkrētie piedāvājumi. Tie ir tie piedāvājumi, ar kuriem mums ir jāiet un jānāk. Ir, piemēram, arī Veselības ministrijas pakļautībā šādas lielas kapitālsabiedrības, un ministre Circenes kundze saka: „Ja ārsts par vienu slodzi saņem vidēji 500 latus pirms nodokļu nomaksas un ja medmāsa saņem 250 latus pirms nodokļu nomaksas, un valdes priekšsēdētājs saņem 2500 latus, tad laikam taču tas ir samērīgi, un es neuzskatu, ka šādā situācijā, kamēr ārstam un medmāsai nav celtas šīs algas, es varētu risināt jautājumu par to, lai šiem kapitāla daļu turētājiem šīs algas būtu lielākas un šī nesamērība starp reāliem darba darītājiem un tiem, kas pārvalda, būtu vēl lielāka.” Tas ir piemērs, kā tam būtu jānotiek. To nevar noteikt ar likumu! Mums tagad būs jāizdomā, kā to noteikt... kā saprātīgumu un samērīgumu noteikt ar likumu. Tā bija viena tēma. Otra tēma. Atkal par to, kurš ko dara, kurš ko var un kurš ko nevar darīt. Jā, Elksniņa kungs, tas projekts par valsts kapitāla daļu pārvaldību, kurš tika izstrādāts Kampara kunga vadībā, joprojām ir tas pats projekts, kuru diemžēl mēs kā koalīcija muļļājam un tālāk nevaram aizvirzīt. Un tas savukārt Dombrovska kungam. Es neredzu... Atnāca Pavļuta kungs uz koalīciju un prezentēja šo projektu, manuprāt, pirms vairāk nekā gada. Kur ir problēmas ar virzību? Kāpēc jūs neejat pie opozīcijas šajā brīdī, ja opozīcija ir tik gatava sadarboties šādos prātīgos jautājumos? Nākat, ejat pie... Jūs atradāt kopīgu valodu jautājumā par svētku un atceres dienām. Jums bija pilnīga vienprātība, pilnīga harmonija... harmonija un saskaņa. (Starpsaucieni. Dep. I.Grigule rāda uz dep. V.Zatleru: „Uz viņu jāskatās!”) Šis ir jautājums, kas tiešām attiecas uz visu sabiedrību. Tas nav pozīcijas - opozīcijas jautājums. Tas ir parlamenta un visas sabiedrības jautājums. Tad nu, lūdzu, nāciet ar saviem konkrētiem priekšlikumiem! Tas, ko savukārt jūs piedāvājāt šodien: „Nu lai tad viņi tur izstrādā! Ja viņi pie mums atnāks, mēs palīdzēsim, un tad jau varbūt kaut kas radīsies.” Es tomēr aicinu šādos jautājumos, kuri ir svarīgi, kuri attiecas arī uz jums... Jums ir vadība lielākajā Rīgas pašvaldībā. Likums ir par valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētājiem, tātad tas attiecas arī uz jums. Arī jums ir vajadzīgs, lai jūsu Nils Ušakovs var paskaidrot par savu kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāju algām un atalgojumiem. Arī jums tas ir vajadzīgs! Tas nav vajadzīgs pozīcijai, šis jautājums. Tā ka vienkārši aicinu izvērtēt, pirms teikt: „Mani kāds kavē!” vai vēl kaut ko... Es aicinu katru izvērtēt, cik ir izdarīts un kādā veidā iet uz priekšu, un nav cita risinājuma, kā vien atbalstīt šo un visiem kopā ātri parādīt, ka mēs varam to izdarīt - parādīt saprātīgus kritērijus, kuri ir saprotami ikvienam, un parādīt, ka šīs algas ir samērīgas, saprotamas un iekļaujas šajā sistēmā. Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt un aicinu strādāt visiem kopā.".
• 2013_01_10-seq127 spokenText "Paldies Dainai Kazākai. Nākamā runās Solvita Āboltiņa. Jums pietiks ar piecām minūtēm? (Zālē smiekli.) Paldies. Debates turpina Solvita Āboltiņa.".
• 2013_01_10-seq126 spokenText "Jā, man katrā ziņā gribas tomēr oponēt tiem, kas iebilst pret likumprojekta tālāku virzīšanu. Un šajā sakarā es gribu teikt, ka Reformu partija kopā ar koalīciju un tātad arī ar valdību ir apņēmusies risināt šo komplicēto problēmu. Tātad mums ir jāizveido caurskatāma, taisnīga un atbildīga sistēma atalgojumam visām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tādā veidā īstenībā mēs iegūsim sabiedrības uzticēšanos šim apstāklim... Un amatu aprakstu vērtēšanas sistēma jāizveido ar skalām un visnotaļ izprotama, atbilstoša kapitālsabiedrību komplicētības pakāpei, tātad to ietekmei uz reģionu un uz nozares attīstību gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. Jāsabalansē atalgojuma līmenis publiskajā sektorā strādājošajiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadības atalgojuma līmenis jāsabalansē ar privāto sektoru; tam ir jābūt kaut kādā diapazonā - plus vai mīnus - tam atalgojumam, kāds ir privātajā sektorā. Līdz ar to es tomēr uzskatu: ja mēs sakārtosim sistēmu un tauta sapratīs, kādā veidā šie vadītāji ir atalgoti un kāds ir viņu pienesums Latvijas tautsaimniecības veicināšanā, kā arī darba vietu nodrošināšanā Latvijai, mēs tikai iegūsim sabiedrības atbalstu šā likumprojekta virzīšanai tālāk un arī sistēmas sakārtošanai. Liels paldies. (Aplausi.)".
• 2013_01_10-seq124 spokenText "Labdien, kolēģi! Nebiju īpaši gatavojies runāt, jo es tā biju nopratis, ka valstī mums šobrīd ir pamatīga krīze ar vadošajiem menedžeriem un šeit pie mums nāks Vilka kungs un stāstīs, cik daudz atlūgumu jau sagūlis uz viņa galda. Bet paldies Čepānes kundzei, kura šo jautājumu bija papētījusi. Un arī es to drusku izdarīju, un man arī bija jāsecina, ka diemžēl pēdējo gadu laikā es nezinu nevienu gadījumu, ka kāds no šīm uzņēmumu valdēm būtu aizgājis prom ar domu: „Man ir maza alga.” (Viens šāds cilvēks ir bijis, un tas bija viens no Šlesera cilvēkiem - Lauris Dripe, kurš aizgāja no valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ar šādu paziņojumu, bet, ja mēs pareizi atceramies, viņam tomēr bija cita veida problēmas.) Tā ka es teikšu tā: šis arguments neiztur nekādu kritiku! Tāpat es arī nezinu pārskatāmā pagātnē nevienu gadījumu, ka kāds no valsts uzņēmuma būtu aizgājis ar paceltu galvu un kļuvis par Latvijā redzamu un atzītu topmenedžeri kādā privātā uzņēmumā. Nevienu! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Fliks aizgāja!”) Fliks, man liekas, aizgāja, un šobrīd bankrotē tā sabiedrība, kur viņš strādā. Un arī Dombravas kungu es aicinu, pirms kāpt šeit tribīnē un kaismīgi runāt, vispirms šo runu nolasīt Gerharda kungam, kurš satiksmes ministra postenī sataisīja diezgan daudz ziepju un šobrīd spītīgi turas pie ļoti labiem diviem valdes locekļa amatiem... labi apmaksātiem. Vakar mēs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, bijām Ekonomikas policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā, kur strādā 14 darbinieki, kuri tiešām ir augsti kvalificēti un kuri cīnās pret noziedzību internetā. Vai zināt, cik viņi saņem? Visi 14 kopā saņem 7 tūkstošus latu. (No zāles dep. I.Grigule: „Gadā?”) Nu... nē, mēnesī. Toties „Latvijas dzelzceļā” Magones kungs, cik es saprotu, tagad pretendē uz 10 tūkstošiem latu. Un nu vakar paklausījos Olšteina kunga teikto televīzijā, ka „Latvijas dzelzceļš” esot tāda savdabīga organizācija, kur valda padomju laika tradīcijas, un no tā saprotu, ka „Latvijas dzelzceļa” vadības galvenais talants ir dzert šņabi ar „pareizajiem” cilvēkiem, jo tieši tā biznesu taisa lielākajā daļā bijušās Padomju Savienības teritorijas. Nu, es nezinu, vai tas ir kaut kas tāds, kas liecina, ka šis cilvēks ir ārprātīgi labs topmenedžeris. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Viņam šņabim nepietiks!”) Nu, varbūt... Tā ka, vērtējot šo likumprojektu, es aicinu tomēr vispirms domāt par samērību algu jautājumā un tikai pēc tam par to, kā šīs algas palielināt. Un varu frakcijas vārdā arī pievienoties Elksniņa kunga aicinājumam. Dombrovska kungs, ja jums ir problēmas, pārkāpiet pāri tai sarkanajai līnijai un nāciet pie mums! Mēs atbalstīsim! (SC frakcijas un ZZS frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_10-seq122 spokenText "Labdien, kolēģi! Nav noliedzams, ka konkurētspējīgs atalgojums ir svarīgs faktors, lai varētu piesaistīt pēc iespējas profesionālākus vadītājus. Nav noliedzams, ka arī valsts uzņēmumus ir jācenšas pārvaldīt pēc iespējas profesionālāk un efektīvāk. Bet man atbildiet uz vienu jautājumu: nu kāda jēga maksāt tūkstoti, trīs tūkstošus, 10 tūkstošus tautā jau folklorizētam tēlam - „šofera dēlam” -, ja no tā nekas nemainīsies? Ja mēs nenodrošinām iespēju, lai šeit reāli varētu ienākt šie profesionāļi, ja paliek esošā sistēma, ka uz šiem amatiem pretendēs nevis profesionālākie, bet politiskajai varai pietuvinātākie, tad visi šie grozījumi ir vērsti nevis uz efektīvāku valsts kapitāla, valsts uzņēmumu pārvaldīšanu, bet gan uz treknāku silīšu veidošanu, pie kurām pielikt savus cilvēkus, kuri, protams, pēc tam pateicībā par to maksās politiskajām partijām ziedojumus un arī citādāk būs pateicīgi. Tā ka, ja jūs tik tiešām domājat par to, kā šo sistēmu padarīt efektīvāku, tad pirmais darbs ir radīt šo mehānismu, kas nodrošinās šo profesionāļu ienākšanu valsts pārvaldē. Otra svarīga lieta, par ko netiek runāts. Kāpēc? Saprotamu iemeslu dēļ. Svarīga ir ne tikai motivācija, bet arī atbildība, lai nodrošinātu efektivitāti valsts pārvaldē. Un šeit ir lielas problēmas. Kāpēc mēs par to nerunājam? Tāpēc, ka, lai prasītu atbildību no šiem cilvēkiem, vispirms viņiem jāpasaka, par ko viņiem būs jāatbild. Un te ir atkal neizdarītie mājasdarbi: ministriem, pirms viņi steidzās noteikt lielās algas, vajadzēja sākt ar to - pateikt, kas tad šiem cilvēkiem būs jāizdara, kādi būs tie izpildāmie uzdevumi, par kuriem viņiem tiks tik brangi maksāts. Un tad sabiedrība, iespējams, saprastu šo soli. Bet tas nav izdarīts. Es desmit gadus esmu arī strādājis ar šiem lielajiem uzņēmumiem un vienu praktisku piemēru varu pateikt. Šo desmit gadu laikā ekonomikas ministrs man tā arī nav spējis atbildēt, kas tad ir „Latvenergo” prioritāte. Pēc iespējas vairāk nopelnīt vai nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas lētākiem elektrības tarifiem? (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Abi!”) Par ko mēs runājam? Kādus uzdevumus mēs stādīsim tagad? Tā ka, ja mēs tiešām vēlamies to izdarīt, tad sakārtosim sistēmu! Citādi sanāks kā tanī reklāmā: kāda starpība, ja maksā tūkstoti vai 10 tūkstošus, ja bardaks paliek tas pats? Tad kāda jēga maksāt vairāk? Paldies. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Paldies par atbalstu!”)".
• 2013_01_10-seq120 spokenText "Kolēģi, cik cēlas frāzes mēs šeit tagad dzirdam! Man pat... gribējās pat apraudāties, īpaši pēc Čigānes kundzes uzsaukumiem (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Tā arī dari!”) attiecībā uz to, kas kurā vietā būtu jādara. Mani tiešām izbrīna, ka šajā situācijā viens otrs atnāk un, diskutējot par algām, sāk jūsmot par karogu, un viņam ir svarīgi, ko par viņu domā citi. Viņam nav svarīgi, ko viņš domā par sabiedrību, bet viņam ir svarīgi, ko sabiedrība domā par viņu. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Par Saeimu!”) Jūs patiesībā uzspļaujat tiem cilvēkiem, kuri lielā mērā strādā tiešām to patieso darbu. Jūs tagad diskutējat par tiem apstākļiem, lai palielinātu algu tiem vadītājiem. Man jums ir jautājums. Vai jūs privātajā sektorā esat kādreiz strādājuši? Kā, piemēram, ministrs Sprūdžs izvēlas sava uzņēmuma darbiniekus? Nu, laikam viņš sākumā izvērtē, kas tas ir par darbinieku, izvērtē alternatīvas, izvērtē viņa iepriekšējā darba rezultātus un tikai tad lemj, kādu algu viņš šim darbiniekam maksās. Zaķa kungs izvēlējās automašīnu: viņš taču sākumā nesamaksāja par to automašīnu, bet izpētīja, kas tas būs par autiņu, izdomāja, kā viņš ar to izrīkosies, un tā tālāk... (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Es vēlos VIENOTĪBAI atgādināt vēlreiz: Kampars, jūsu kolēģis, solīja reformu. Tas bija 2009.gadā. Kur ir tā reforma attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām? Nav tās reformas! Pagājuši ir trīs gadi, un tagad ap to reformu staigā apkārt Zatlera Reformu partija (Partijas tagadējais nosaukums ir „Reformu partija”. - Red. piez.), un nu arī viņa ir apstājusies, tāpēc ka Zatlera Reformu partija ir opozīcija pozīcijā. Tiešām, kolēģi, par ko jūs runājat?! Judina kunga un vispār VIENOTĪBAS retorika par šo jautājumu, ka nu tagad viņi uzņemsies atbildību un mēģinās šo jautājumu sakārtot un ka „Saskaņas Centrs” ir tie sliktie un - nedod, Dievs! - Rīgas dome... Es ļoti atvainojos! Rīgas dome likumus nepieņem, likumus pieņem parlaments. Parlamentam ir visas iespējas normatīvo aktu pieņemt un sakārtot. Bet jautājums: kādā veidā jūs to darāt? Jūs sākotnēji cenšaties izvērtēt, kādas viņiem būs algas, un tikai pēc tam - kādi politiskie ielikteņi, kādi cilvēki tur strādās. Jūs šīs problēmas risinājumam pieejat demagoģiski, no pavisam cita gala. Un tiešām šajā gadījumā, šajos apstākļos tie Ministru kabineta noteikumi... un tā asā sabiedrības reakcija ir tikai apliecinājums tam, ka tai pacietības skalai patiesībā ir pienācis gals. Mērs ir pilns! Un nepietiek vien ar vienām šīm diskusijām! Es tiešām ierosinu, lai šajā situācijā tiktu iesniegts un izvērtēts likumprojekts, kurš skars tiešām reformu attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Saeimai šis likumprojekts ir jānoraida, jo šie algas koeficientu palielinājumi ir... skar to pašu likumu par kapitālsabiedrībām. Ekonomikas ministrijā esošajā koncepcijā par reformu... Tas arī skar algu jautājumus, ir tas pats likums... Vienlaicīgi lai tiešām Ministru kabinets uzņemas atbildību, nevis... Tajā skaitā arī Čigānes kundze... Jūs esat parakstījusi arī šo dokumentu, atsaucoties... atsacījāties izvērtēt novembra sēdē šos grozījumus, lai aizmuguriski tiktu pieņemti Ministru kabineta noteikumi... Jūsu rīcība šajā situācijā ļoti neētiska. Un saskaņot VIENOTĪBAS frakcijas pozīcijas ar valdības pozīciju (No zāles dep. A.Loskutovs: „Demagogs!”)... Un jūs zinājāt par šo situāciju un par šo risinājumu, kurš tiks pieņemts. Un tikai tagad, kad jūs uzkāpāt uz grābekļiem un dabūjāt pa pieri, jūs norādāt, ka nu tagad beidzot viņi atzīst savas kļūdas un izmainīs Ministru kabineta noteikumus... Nu, bet tomēr tas aldziņas jautājums lai iet tur savu ceļu un savu gaitu! (No zāles dep. A.Lejiņš: „Demagogs!”) Ja nespēj Zatlera Reformu partija iesniegt priekšlikumus un konkrētu likumprojektu attiecībā uz reformu, tad mēs to izdarīsim, ja jūs nespējat! Ja jūs nesaprotat, ka tiešām šis jautājums ir samilzis un ka tam ir vajadzīgs risinājums, tad mēs atbalstīsim šo risinājumu. Kur ir problēmas?! Kāpēc jūs skatāties viņiem mutē un baidāties? Kāpēc jūs pieļaujat, ka jūs šajā pozīcijā esat iznīcinājuši patiesībā sevi attiecībā uz visu, ko jūs tur darāt? Jums ir uzkāpts uz kakla. Kāda jūs koalīcijas polit... pārstāvētā partija?! (SC frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_10-seq118 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mūsu kolēģis Boriss Cilevičs sacīja, ka nesenais algu pieaugums kapitālsabiedrību vadītājiem ir kā treknajos gados, viņš esošo situāciju salīdzināja ar treknajiem gadiem. Tomēr Cileviča kungam un citiem kolēģiem es gribu teikt, ka viena pamatatšķirība no treknajiem gadiem ir tā, ka šībrīža valdošā koalīcija spēj atzīt savas kļūdas un spēj tās labot. Mēs esam atzinuši, ka šie grozījumi Ministru kabineta noteikumos bija kļūda un ka necaurskatāmais un pēkšņais algu pieaugums ir bijis nesamērīgs un ir labojams. Tā ka, lūk, šī ir ļoti uzskatāma atšķirība. Kā jau arī Vjačeslavs Dombrovskis savā runā teica, Saeimai šobrīd sistemātiski ir jānodarbojas ar kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem, un, Cileviča kungs, es gribētu jūs aicināt tad nestāties tam ceļā un atbalstīt šī likumprojekta turpmāku skatīšanu Saeimā. Cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka lielās valsts kapitālsabiedrības nebūt nav vienīgās, kurās ir ļoti nopietnas pārvaldības problēmas. Ļoti nopietnas pārvaldības problēmas ir arī pašvaldību kapitālsabiedrībās, piemēram, „Rīgas satiksmē”. Es tikai gribu atgādināt, ka Rīgas domes deputāti jau gadiem ilgi nevar saņemt informāciju - būtisku informāciju! - par „Rīgas satiksmes” finansēm, plāniem, finanšu atskaitēm un tā tālāk. (No zāles SC frakcijas deputātu starpsaucieni.) „Rīgas satiksmes” valdē šobrīd ir četri valdošās koalīcijas deputāti. Vai Saeima kaut ko šajā jautājumā jau ir darījusi? Jā, mēs otrajā lasījumā esam pieņēmuši grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, kuri nosaka to, ka turpmāk, cerams, ja mēs pieņemsim galīgajā lasījumā šo likumu, pašvaldību deputāti vairs nevarēs būt kapitālsabiedrību... pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs. Tā ka pie šā jautājuma risināšanas mēs strādājam un turpināsim strādāt, un man ir prieks, ka mēs Saeimā esam gatavi šo atbildību uzņemties un tātad pieņemt arī nepatīkamus lēmumus par nepieciešamību pacelt algas, lai motivētu kapitālsabiedrību vadītājus strādāt labāk. Taču tam ir jānotiek caurskatāmi un pakāpeniski. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_01_10-seq116 spokenText "Cienījamie kolēģi, labdien! Tātad runājam par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrību valžu atalgojumiem, un šajā sakarā es vēlos akcentēt to, ka iniciatīva ir apsveicama, jo beidzot tomēr mēs runājam par to visu kompleksi. Ir nepieciešama kopīga, centralizēta valsts atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu amatiem. Mums ir jāizveido viena caurskatāma, taisnīga, atbildīga atalgojumu sistēma publiskajā sektorā strādājošiem vadītājiem, un ir svarīgi, ka šī metodika būtu vienota, ar kritērijiem, kas ir atbilstoši vadītāja kompetencēm, kā arī uzņēmuma sarežģītībai. Mums ir jāizveido tāda sistēma, kurā tiktu ņemta vērā kapitālsabiedrību sarežģītība, un tajā varētu ietilpt sekojoši kritēriji: darbinieku skaits uzņēmumā, uzņēmuma apgrozījums, struktūras sarežģītība, vienā nozarē vai daudzās nozarēs strādājošā sabiedrība... Un tad - vai šī uzņēmuma ietekme uz šo nozari ir reģionāla, proti, attiecas uz Latviju, vai starptautiska. Tas viss būtu ņemams vērā. Tad, pēc tam, savukārt būtu svarīgi skatīties konkrēti jau uz amatu, un būtu ļoti svarīgi, ka mums būtu vienota amatu vērtēšanas sistēma. Tātad darbs pie šīs sistēmas izveides būtu jāveic vienai konkrētai grupai, kas nāktu klajā ar kritērijiem un veiktu visu ranžējumu, uztaisītu skalu, kurā būtu iekļautas visas kapitālsabiedrības, kādas ir valstī un pašvaldībās, un pēc tam savukārt skatītos, kāda ir konkrētās kapitālsabiedrības vadītājam nepieciešamā izglītība un pieredze, kāda ir tā vadītāja atbildība un kādi ir pienākumi. Tas viss būtu saistīts. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka atalgojums būtu saistīts ar šo skalu. Savukārt prēmēšana šiem valžu un padomju locekļiem būtu atkarīga no mērķu izpildes un apgrozījuma vai peļņas mērķu sasniegšanas, kas savukārt būtu centralizēti jāpārrauga uzraugošām iestādēm. Tātad visnotaļ atbalstu šo likumprojektu un lūdzu to skatīt tālāk Saeimā, jo acīmredzot ir nepieciešama mūsu palīdzība, lai šo procesu veidotu kompleksi, un es esmu gatava iesaistīties arī ar priekšlikumiem. Liels paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.".
• 2013_01_10-seq114 spokenText "Godātā Saeima! Buiķa kungs savā uzrunā pieminēja sabiedrības un mediju negatīvo attieksmi pret Saeimu un valdību. Un jāatzīst, ka šī attieksme man ir nepatīkama, bet es uzskatu, ka tā ir pamatota. Es dzirdu no politiķiem rūpes - ja nepalielinās algas kapitālsabiedrību vadībai, tad tā zaudēs vērtīgus cilvēkus, kas aizbrauks uz citām valstīm strādāt vai aizies uz privāto sektoru. Diemžēl no šiem pašiem politiķiem es nedzirdu tādas pašas rūpes par tiem mehāniķiem, inženieriem, policistiem, kvalificētiem mediķiem, kuri zemā atalgojuma dēļ nespēj nodrošināt savu ģimeni un ir spiesti aizbraukt projām. Es varu atgādināt, ka šobrīd minimālā alga valstī ir 200 latu, ko saņem tomēr gana liels iedzīvotāju skaits, un kopējā alga katram no šiem cilvēkiem gadā ir 2400 lati. Un kā viņiem tas izskatās, ja ir cilvēks, kas saņem vienā mēnesī trīsarpus gadu minimālo algu? To, ko viņi nopelnītu trīsarpus gados, viņš nopelna vienā mēnesī! Protams, var runāt, ka viņiem nav tādas kvalifikācijas. Bet ļoti bieži ir redzams, ka šiem cilvēkiem ir tāda kvalifikācija, tomēr viņiem alga ir varbūt tikai nedaudz lielāka par minimālo algu vai tamlīdzīgi. Vienkārši viņi vai nu atrodas „nepareizajā” reģionā, vai strādā „nepareizajā” nozarē, pēc dažu domām. Es aicinu saprast, ka kļūda nav šo kapitālsabiedrību algu celšana, bet gan nespēja vienlaikus celt atalgojumu citos sektoros strādājošajiem. Ir nepieciešams šobrīd pabeigt sakārtot šo kapitālsabiedrību vadības algu jautājumu un pēcāk uz vairākiem gadiem visus šos koeficientus iesaldēt. Un nākamā gada budžeta izskatīšanas gaitā mums ir nepieciešams turpināt palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, celt neapliekamo minimumu, ieviest progresīvo nodokļu sistēmu, sakārtot sistēmu vairākās valsts pārvaldītās iestādēs un celt atalgojumu tiem jau pieminētajiem mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, skolotājiem. Tikai tad, ja mēs spēsim valsts attīstību vienoti virzīt un ja tā būs vērsta uz plaši pieminēto sociālās nevienlīdzības mazināšanu, sabiedrības uzticēšanās Saeimai pieaugs - un, es domāju, pamatoti pieaugs. Kamēr tas nenotiek, tikmēr arī nevar gaidīt, ka sabiedrība mums uzticēsies. Paldies.".
• 2013_01_10-seq112 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šī nav pirmā reize, kad mēs dzirdam argumentus, ka, redz, valsts kapitālsabiedrību vadība nestrādā profesionāli, jo algas ir konkurētnespējīgas, ka algas jāpaaugstina, un tā tālāk. Par to tika plaši runāts arī Aigara Kalvīša valdības laikā, un tas faktiski bija pamatojums „gāzi grīdā!” politikai, ko esošās koalīcijas partijas it kā kritizēja, bet pašas tagad dara kaut ko līdzīgu. Tikai atšķirība ir tajā faktā, ka Kalvīša laikā visas algas tika paaugstinātas - ne tikai augstākās vadības algas. Šoreiz jūs piedāvājat paaugstināt tikai valdes locekļu un tās augstākās vadības algas. Tas, protams, ir ļoti pareizi, ka šī konkurētspēja jānodrošina. Bet vai nevajadzētu tomēr saistīt algas ar darba rezultātiem? Dombrovska kungs minēja airBaltic, ka, redz, nu mēs nevaram pieļaut, lai „Latvenergo” vadība saņemtu mazāk nekā airBaltic vadība. Bet, piedodiet, airBaltic šobrīd simtprocentīgi pieder valstij, cik es atceros. Un vai patiešām airBaltic vadības milzīgās algas ir pamatotas, ir nopelnītas? Es domāju, tas ir jautājums ekonomikas ministram, tas ir jautājums valdošajai koalīcijai. Kādu airBaltic vadību jūs domājat? Bijušo vai esošo? No šī viedokļa nekas daudz nav mainījies. Un varbūt būtu jāskatās no otras puses. Varbūt tomēr nevajadzētu pieļaut situāciju, ka kompānijās, kuras ļoti slikti darbojas un nedod peļņu valsts budžetam, bet - gluži otrādi! - strādā ar zaudējumiem, tiek saņemtas absolūti nesamērīgi lielas algas? Vai jūs tiešām domājat, ka vajadzētu paaugstināt algas to institūciju locekļiem, kuras saistītas ar bēdīgi slaveno iepirkumu - vilcienu iepirkumu? Vai jūs to varēsiet pamatot? Dombrovska kungs, es uzdodu jums konkrētus jautājumus. Piedodiet, ka pārtraucu. (Dep. V.Dombrovskis zālē sarunājas ar dep. I.Čepāni.) Es saprotu, ka jums daudz interesantāk runāt ar koalīcijas kolēģiem, bet es patiešām gribētu dzirdēt jūsu atbildes uz šiem jautājumiem. Vai jūs neuzskatāt, ka jābūt skaidriem kritērijiem? Ja šie valdes locekļi darbojas labi, tad viņi var arī saņemt labi, bet, ja notiek šādas lietas kā šis vilcienu iepirkums vai airBaltic situācija, tad principā drīzāk būtu jārunā par šo cilvēku personisko atbildību par tiem zaudējumiem, kurus faktiski valsts cietusi viņu dēļ. Un ar to ir saistīts jautājums, kas arī ir ļoti interesants, - pēc kādiem kritērijiem valsts kapitālsabiedrību darbība būtu vērtējama. Vai šiem kritērijiem būtu jābūt pilnīgi tādiem pašiem kā komercsabiedrību darbības vērtēšanas kritērijiem? Protams, nē. Pilnīgi piekrītu, jo valsts kapitālsabiedrības ieņem noteiktu tirgus daļu, darbojas tur, kur brīvā tirgus konkurence nav pieļaujama. Valsts kapitālsabiedrības pilda zināmas sociālās funkcijas. Un, ja mēs vērtējam, piemēram, to pašu „Latvenergo”, tad ne tikai „Latvenergo” peļņa ir kritērijs, bet arī, piemēram, elektrības tarifi iedzīvotājiem. Tas būtu jāņem vērā, nosakot, cik veiksmīgi „Latvenergo” vadība darbojusies. Un neaizmirsīsim, ka faktiski... Jā, Čepānes kundze teica, ka tā nav budžeta nauda. Tā nav budžeta nauda, bet tā ir „Latvenergo” nauda, un līdz ar to, jo vairāk mēs izmaksājam vadībai, jo lielāki būs tarifi. Neaizmirsīsim arī par to! Tā ka šeit šis priekšlikums ir pilnīgi izrauts no visa tā konteksta. Jūs piedāvājat paaugstināt algas, vadoties tikai pēc amata, neatkarīgi no darba rezultātiem, neatkarīgi no profesionalitātes, un es domāju, ka ir ļoti grūti to paskaidrot sabiedrībai. Patiešām, pasakiet pensionāriem, ka cilvēki nevar normāli dzīvot, saņemot 3 tūkstošus! To būs diezgan grūti pierādīt. Mums jārīkojas ne tikai efektīvi, bet arī sociāli taisnīgi, un cilvēkiem jāredz, ka tas, ko dara Saeima, un tas, ko dara valdība, patiešām atbilst valsts interesēm. Jo tas tiks uztverts pilnīgi viennozīmīgi: valdošās koalīcijas partijas saviem ielikteņiem valdēs grib nodrošināt lielākas algas, lai viņi pēc tam tās varbūt daļēji ziedotu partiju kasēs un tā tālāk, tā, kā tas bija līdz šim. Un, ja jūs nevarat to skaidri pateikt, paskaidrot tā, lai cilvēki to saprastu, tad tā rīkoties vienkārši nedrīkst! Cilinska kungs pateica daudzas pareizas lietas. Attiecībā uz Rīgas domi, ko jūs pieminējāt, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Rīgas dome pieņēma lēmumu paaugstināt algas sētniekiem, sociālajiem pedagogiem, sabiedriskā transporta vadītājiem, nevis pašvaldību kapitālsabiedrību vadībai. Tā ir pilnīgi cita pieeja. Un vēlreiz atgādināšu: šobrīd, atšķirībā no Kalvīša laikiem, runa ir tikai par vieniem, tāpat jau ļoti labi apmaksātiem speciālistiem. Es aicinu jūs nesteigties un tomēr risināt šo problēmu kompleksi. Protams, es saprotu, ka jūs esat diezgan smagā situācijā. Jūs paši esat atzinuši, ka valdība pieņēma zināmus noteikumus. Jums, koalīcijai, jāuzņemas atbildība par valdības darbu, un līdz ar to, kā saka, jūs it kā esat iedzīti strupceļā, jums nav citas izejas, kā tikai atbalstīt šo valdības ačgārno rīcību. Bet es aicinu jūs domāt ne tikai par to, kā saglabāt valdības un koalīcijas seju, bet arī par valsts interesēm un sociālo taisnīgumu. Aicinu noraidīt šo likumprojektu. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_10-seq110 spokenText "Labrīt, Prezidij! Labrīt, godātie kolēģi! Es ļoti labi atceros un arī tie, kas Saeimā bija 2009.gada pavasarī, ļoti labi atceras, kāda bija situācija ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Un lielā mērā es arī esmu pielikusi savu roku, lai šo situāciju normalizētu. Proti, tajā dienā, kad pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis nāca pie varas, tika izdarīti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un koeficients tika samazināts. Šis koeficienta samazinājums tika panākts ar lielām grūtībām, jo, neskatoties uz valstī esošo krīzi, kapitālsabiedrību valdes izturējās ārkārtīgi rezervēti pret jebkādiem grozījumiem, ja es, tā maigi izsakoties, varētu teikt. Un jūsu ieskatam: runājot par šiem skandalozajiem Ministru kabineta noteikumiem, par to, kā tie tika piemēroti praksē, es varu minēt dažus piemērus, vadoties no attiecīgo valžu priekšsēdētāju deklarācijām, kāda bija viņu izpeļņa vienā vietā 2008.gadā, jo tajā laikā bija tāda situācija, ka liela daļa no viņiem varēja strādāt vēl daudzās citās vietās. Proti, „Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam, pēc 2008.gada deklarācijas, gada ienākumi bija 95 tūkstoši 323 lati. Nu, jūs to varat izdalīt ar 12, tad jūs redzētu un varētu salīdzināt ar pašreiz noteikto. „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājam - 92 tūkstoši 208 lati. Trešais piemērs, ko es gribu minēt: „Latvenergo” valdes priekšsēdētājam - 102 tūkstoši 598 lati. Tie vēl nebija visi rekordi! Es negribu par šiem rekordiem runāt, un patiešām būtu labi, ja tas aizmirstos un nekad nākotnē neatkārtotos. Bet tagad par likumprojektu. Likumprojekta būtiskā atšķirība no pašreizējā tiesiskā regulējuma faktiski ir tikai viena: koeficients 6, kas tika noteikts krīzes situācij��, tiek aizstāts ar 10. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka visu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojums tiks palielināts gandrīz divkārt... nu, mazlietiņ mazāk nekā divkārt. Proti, kā norādīts likumprojekta anotācijā, īpaši lielajās kapitālsabiedrībās (ja jūs nezināt, paskaidrošu, ka kapitālsabiedrības dalās četrās kategorijās - ir īpaši lielās, ir lielās, ir vidējās un ir mazās) maksimālā... īpaši lielajās mēnešalga varētu sasniegt 4 tūkstošus 780 latus, savukārt lielajās, vidējās un mazajās kapitālsabiedrībās mēnešalgas koeficients proporcionāli būtu zemāks, un tas droši vien tiktu noteikts ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Kā jūs zināt, pret šo likumprojektu, kas bija iekļauts budžeta paketē, es esmu izturējusies ļoti piesardzīgi, un tam ir divi iemesli. Pirmais. Es pilnīgi piekrītu kolēģiem, kuri nupat runāja, ka šis likumprojekts nebija iekļaujams budžeta paketē, nebija pieņemams divos lasījumos steidzamības kārtībā, jo tam tiešas saistības ar valsts budžetu nav. Maldīgi ir domāt, ka algas tiek maksātas no valsts budžeta. Nē! Algas netiek maksātas no valsts budžeta. Protams, algu lielumam ir netieša ietekme uz valsts budžetu. Otro piesardzības iemeslu es varētu sadalīt divos apakšpunktos. Pirmais apakšpunkts. No ministru un citu augstu valsts pārvaldes amatpersonu puses, kā to arī šodien mēs dzirdējām, tiek apgalvots, ka valdes locekļu mēnešalga salīdzinājumā ar to, kas tika noteikta krīzes laikā 2009.gada pavasarī, šodien esot kļuvusi konkurētnespējīga un tāpēc atsevišķi ļoti lielo valsts akciju sabiedrību valdes locekļi pārejot vai grasoties pāriet uz privāto sektoru. Es domāju, ka tas varbūt, iespējams, domāts ir nākotnes formā, jo, vakar nedaudz papētot šo īpaši lielo valžu sastāvus, kļuva redzams, ka pēdējo triju gadu laikā, neskatoties uz samazināto atalgojumu, paši pēc savas vēlēšanās valdes locekļi no sava amata projām nav gājuši. Atsevišķu valdes locekļu maiņa notikusi, galvenokārt mainoties politiskajai varai attiecīgajās ministrijās. Un, kā jūs atceraties, īpaši Satiksmes ministrijā šīs vietas, neskatoties uz šo tā saukto zemo atalgojumu, joprojām bija ārkārtīgi iekārojamas un dēļ šiem amatiem notika ļoti liela cīņa. Diemžēl joprojām, arī šodien, bez atklātiem konkursiem un profesionālu personāla atlases kompāniju palīdzības, varētu teikt, šīs personas tur nonāk. Mēs varam runāt, vai tās ir kompetentas vai nekompetentas. Ja Elksniņa kungam interesē, es viņam varētu aiztaupīt laiku: man ir savākta ārkārtīgi plaša informācija par visiem šiem valdes locekļiem. Tā ka jūs varat... es jums laipni izrādīšu visu to, tostarp arī par Rīgas pašvaldības figurantiem atsevišķās šajās valsts akciju... pašvaldības akciju sabiedrībās vai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Otrs apakšpunkts jeb otrs iemesls, kādēļ es piesardzīgi skatos uz šo lietu. Lai noregulētu valdes locekļu atalgojumu vai atgrieztos pie pirmskrīzes tiesiskā regulējuma, liela daļa deputātu šeit ir cerējuši pirms tam no valdības saņemt jau pagājušajā gadā izdaudzināto likumprojektu - publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projektu, kas esot izstrādāts uz attiecīgas koncepcijas pamata - šo koncepciju mēs, tie, kas esam vēlējušies, esam visi redzējuši - un, protams, balstoties arī uz pašreiz spēkā esošo likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Šis likums paredzētu patiešām radikāli jaunu pieeju pārvaldībai šajā jomā, proti, noteiktu valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja statusu, uzdevumus, vadības kompetenci, finansēšanas un uzraudzības mehānismu (man liekas, tas ir viens no visstrīdīgākajiem jautājumiem, jo ministrijas nevēlas atteikties no savas ietekmes), noteiktu atbildības sadalījumu kapitāla daļu pārvaldības nodrošināšanai starp attiecīgajām nozares ministrijām un minēto biroju, noteiktu kārtību, kādā valdes locekļu statusā tiek iecelti kompetenti speciālisti, un galu galā noteiktu kārtību, kādā ir jārealizē šī atalgojuma politika. Ja jūs nevēlaties skatīties visu šo koncepciju, tad paskatieties 4.7.punktā, tur ir šī atalgojuma politika. Manuprāt, tā ir izsvērta, un tā būtu noteikti jāievieš. Kā jau pareizi norādīja kolēģis Elksniņš, šis likumprojekts ir jāvērtē saistībā ar šiem nu jau skandalozajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.814. Šo noteikumu 6. un 7.punkts paredz atšķirību no vispārējās kārtības, ka valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim par darbu valdē un kāda cita amata pienākumu izpildi šajā pašā kapitālsabiedrībā tika noteikta vienota mēnešalga, tātad tikai viena. Attiecībā uz īpaši lielo kapitālsabiedrību valžu locekļu mēnešalgām tika izdarīts izņēmums, un šajās lielajās kapitālsabiedrībās, kurām iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedza 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi ir tiesīgi saņemt atalgojumu gan par darbu valdē, gan arī par kādu citu pienākumu pildīšanu šajā kapitālsabiedrībā. Atlīdzību par darbu valdē regulē likums, tur ir šis noteiktais koeficients - 6 (un šodien tas ir apmēram 2800 latu), taču attiecībā uz citu pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā nekādu maksimālo robežu nav. Ministru kabinets robežu nenosaka. Iespējams, ka nebūtu izraisījies tik liels skandāls, ja šī norma, par kuras leģitimitāti mēs varam diskutēt, tiktu piemērota saprātīgi, taču mēs šodien redzam, ka šis nesamērīgi noteiktais atalgojums par šiem citiem pienākumiem ir izraisījis pamatotu sabiedrības sašutumu. Es domāju, kļūdaini būtu uzskatīt, ka cilvēku un mediju sašutumu ir izraisījusi skaudība. Nē! Tā tas nav! Es drīzāk domāju, ka tas ir sabiedrības sašutums par mantrausības un negausības akceptēšanu. Un pēdējais. Protams, mēs varam diskutēt, vai šie strīdīgie Ministru kabineta noteikumi atbilst Satversmei, un opozīcija var vērsties Satversmes tiesā. Mēs varam diskutēt, vai tie ir izdoti atbilstoši likuma deleģējumam. Tas, protams, ir diezgan apšaubāmi. Mēs varam runāt, vai tie atbilst Satversmes tiesas 2012.gada 8.novembra lēmumam, vai tie saskan ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Mēs varam plaši un ilgi diskutēt un nosodīt visu šo lietu, bet es piekrītu savai kolēģei Elīnai Siliņai, kura saka, ka mums ir kaut kas jādara šajā jomā. Mums ir jābūt arī atbildībai par valdības izdarīto, un arī pozīcijas deputātiem ir jāuzņemas bez kritizēšanas arī atbildība. Un tāpēc šodien galvenais ir jautājums: kā Saeimai šādā situācijā būtu jārīkojas? Opozīcija aicina likumprojektu noraidīt un gaidīt pieminēto Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas tagad klīstot pa valdības gaiteņiem. Bet man ir tāda nojauta, ka tas acīmredzot tik ātri neies, jo intereses ir dažādas un panākt kompromisu droši vien nebūs viegli. Iespējams, kā norāda kolēģi, šis likumprojekts varētu būt pagaidu līdzeklis - līdz brīdim, kad tiks pieņemts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likums, un tāpēc to varētu atbalstīt. Taču ir viens „bet”: ja šis likumprojekts - tāds, kāds tas pašlaik izskatās, - tiktu pieņemts iesniegtajā redakcijā, tad saistībā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem situācija neuzlabotos. Proti, ja noteikumi Nr.814 netiktu atcelti vai netiktu būtiski grozīti, tad to piemērošana, ko tagad ar savu rezolūciju Ministru prezidents ir uzdevis attiecīgajām amatpersonām... Un, ja šīs amatpersonas vai ministri nepienācīgi izpildītu šo rezolūciju par saprātīga atalgojuma noteikšanu īpaši lielo kapitālsabiedrību valžu locekļiem, tad viņu mēnešalga palielinātos vēl par apmēram 2000 latu. Ja šis likumprojekts šodien tiks atbalstīts, tad uz otro lasījumu šajā likumprojektā ir jāiesniedz būtiski priekšlikumi, jo likumdevēja kompetencē ir noteikt - nevis Ministru kabineta kompetencē ir noteikt! - galvenos kritērijus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un to meitaskompāniju atalgojumam. Likumā ir noteikti tikai šie koeficienti un šī procesuālā kārtība, bet faktiski galveno kritēriju noteikšana tiek deleģēta Ministru kabinetam. Un es patiešām aicinu Vjačeslavu Dombrovska kungu un arī ministru Pavļuta kungu darīt visu iespējamo, lai arī šajā likumprojektā, kas varētu būt pagaidu līdzeklis līdz jaunā likuma pieņemšanai, iestrādātu galvenos kritērijus un pārbaudītu, kā šie kritēriji darbojas. Kolēģi, paldies jums par uzmanību! Es ticu un esmu pārliecināta, ka, sākot no otrā lasījuma, mēs, saņemot priekšlikumus, tiksim ar godu kaut cik ārā no šīs situācijas. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_01_10-seq108 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jautājums par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību parādījās mums pagājušajā gadā. Mēs tiešām uzskatījām, ka šis jautājums nebūtu skatāms budžeta kontekstā un ka tas prasa izpēti un analīzi. Tas, kas notika tieši pagājušajā gadā... Proti, runa ir par algas palielinājumu līdz tādiem apmēriem, kā mēs zinām. Manuprāt, tas nav pieņemams! Vai mēs varam ignorēt šo jautājumu, nerunājot par to? Kolēģis Elksniņš aicināja darīt tieši tā - izvēlēties strausa politiku: balsot „pret” un nerunāt par šo jautājumu. Bet tomēr, ja mēs runājam par valsts kapitālsabiedrībām, kuras strādā tirgū, kuru apgrozījums pārsniedz, piemēram, 40 miljonus latu, vai mēs tiešām varam salīdzināt viņu algu... vienmēr salīdzināt viņu algu ar minimālo valstī noteikto algu vai vidējo algu un, ņemot vērā, ka tā summa ir maza, visu laiku uzskatīt, ka alga nedrīkst tikt palielināta? Es tiešām domāju, ka mums ir jārunā par to, kādai atlīdzībai ir jābūt attiecīgām personām. Bet jautājums - kā, kādā kontekstā mēs varam runāt? Ja mēs balsosim pret attiecīgo likumprojektu, tad jautājums paliks neatrisināts, jo - es lūdzu ņemt to vērā! - algu palielinājums, kas notika pagājušā gada decembrī atsevišķās kapitālsabiedrībās, notika, nepārkāpjot likumu. Es domāju, ka visiem kolēģiem, kuri vēlas sakārtot attiecīgo jautājumu, ir nopietni jāpadomā par priekšlikumiem attiecīgajam likumam. Man, piemēram, šķiet dīvaini, ka viena persona ieņem divus amatus faktiski vienā sabiedrībā un līdz ar to var saņemt tādu naudu, kas, manuprāt, ir nesamērīgi liela. Varbūt mēs likumā varam paredzēt ierobežojumu, nosakot, ka ir saņemama vienota alga, varbūt mēs varam padomāt un paredzēt, ka alga ir atkarīga no rezultātiem, kādus parādījusi konkrētā kapitālsabiedrība. Es domāju, ka mums rūpīgi jāstrādā pie šā jautājuma risināšanas, un tieši tādēļ ir svarīgi pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīt. Paldies.".
• 2013_01_10-seq106 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mēs tiešām izskatām šodien pirmajā lasījumā likumprojektu, kas izsaucis ļoti lielu sabiedrības interesi. Ņemot vērā to situāciju, kādā dzīvo tauta šajā pēckrīzes periodā, tik milzīga dažu lielo sabiedrību locekļu algu paaugstināšana, kāda notika, - tas vienkārši ir nesaprotami! Un tad ir loģiski, ka šis jautājums nonāk parlamentā. Mēs esam parlamentāra valsts, un parlaments ir augstākā institūcija, kura šo jautājumu skata. Un, tā kā tas ir tik būtisks jautājums, to šorīt atspoguļoja arī Latvijas Radio... Mūsu kolēģis Dzintars Zaķis tika uzaicināts, un, ziniet, bija tāds... es nezinu, vai jūs visi dzirdējāt, bet bija tāds ļoti neveikls komentārs. Tur runāja arī par simfonisko mūziku un klauniem, un pieteikums bija apmēram šāds: „Ziniet, te būs viens no...” Es neatceros precīzi... Es klausījos no rīta, ka apmēram tas pats, kas klaunāde, tas parlaments vien ir. Es par to runāju tādēļ, ka... Man nav aicinājuma sodīt to žurnālistu. Man nav aicinājuma presei pārmest, ka mūs lamā, ja ir, par ko. Bet, godīgi sakot, tad, kad es nācu pirms diviem gadiem uz Saeimu, es nenācu uz klaunu māju. Es nācu, lai kaut ko darītu. Valsts bija krīzes situācijā, un es esmu pārliecināts, ka praktiski visi mani kolēģi... Un es to runāju tādēļ, lai tas izskanētu sabiedrībā. Mums ir milzīga cieņa pret Latvijas karogu. Tas ir viens no valsts simboliem. Mums ir milzīga cieņa pret savu himnu. Bet pret parlamenta deputātiem... Parlamenta deputāti - tie ir cilvēki, kuriem tauta ir uzticējusies. Un, ziniet, ja parlamenta deputāti ir klauni, tad, godīgi sakot, mēs paši gremdējam savu valsti! Kā vairāki mani kolēģi teica, es esmu šobrīd vecākais parlamenta deputāts, un es nolēmu sabiedrībai pateikt to, ko dzirdēju, lai sabiedrība padomā. Neārdiet savu valsti! Ja mēs gribam savu Latviju, tad mums par viņu ir jāstāv, tātad - arī par ievēlēto parlamentu. Ja mēs neesam... nu tad laidiet mūs vaļā! Bet nu nevar tā uzvesties! Paldies.".
• 2013_01_10-seq104 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Vispirms par mērķi, proti, par konkurētspēju un ideju, ka privātajam sektoram un valsts kapitālsabiedrībām ir jābūt savstarpēji konkurētspējīgām algām. Pašai par sevi šai idejai ir zināma loģika. Patiešām, es domāju, nebūtu pareizi, ja lielas valsts kapitālsabiedrības vadītu cilvēki, kas ir, nu, daudz mazāk spējīgi nekā privātā sektora cilvēki. Protams, privātajam sektoram vienmēr ir lielāki riski, tāpēc tas, ka šīs algas tomēr būtu mazākas par tām, kuras ir privātajā sektorā, nebūtu nekas traks, bet tām nebūtu, protams, jābūt nesamērīgi mazākām. Tiktāl tas būtu it kā skaidrs. Bet tagad paskatīsimies tālāk! Tātad mēs baidāmies, ka šie speciālisti aizies uz privāto sektoru. Un tad ir jautājums: cik daudz šādu speciālistu ir, kas aizgājuši uz privāto sektoru un veikuši tur... sekmīgi, teiksim, veidojuši karjeru privātajā sektorā? Ļoti daudz? Nu, laikam mums... Es uzdevu šo jautājumu arī sociālajos tīklos un saņēmu vienu - vismaz vienu! - piemēru, ka tā ir bijis. Bet vairāk arī nav šādu piemēru. Un kāpēc tas tā nav? Tāpēc, ka šie cilvēki nav augsti atalgoti topmenedžeri, tāpēc, ka šie cilvēki lielā mērā patiešām ir politiski tur ielikti. Un līdz ar to viņiem nekāda sekmīga karjera privātajā sektorā... lielam daudzumam „nedraud”, un tas ir jāapzinās. Elksniņa kungs solīja šeit uzrakstīt sarakstu par šiem politiskajiem... politiski ieliktajiem, un droši vien tas būs labi, ka viņš tādu sarakstu sagatavos. Es gribētu gan aicināt neaizmirst tur ielikt arī Rīgas domes kapitālsabiedrībās politiski ieliktās personas, lai tas saraksts būtu pavisam pilnīgs. Bet ja mēs runājam par tālākiem soļiem... Protams, šobrīd šo likumprojektu, lai arī tas droši vien nevar tāds palikt tālākajos lasījumos, pirmajā lasījumā vajag pieņemt. Ja mēs to nepieņemam pirmajā lasījumā, tas vienkārši nozīmē, ka mēs nerisinām šo problēmu un viss paliek tā, kā tas ir šobrīd, un acīmredzot tā tas arī nebūtu pareizi. Tātad šajā likumprojektā noteikti vajadzēs sakārtot šīs lietas. Un, iespējams, mums ir jāizvērtē šāds risinājums: ja reiz patiešām mēs gribam būtiski celt algas valsts kapitālsabiedrībās un dabūt augstākā līmeņa speciālistus, tad, iespējams, vienlaikus ar šo algu celšanu ir esošā valde jāatlaiž un jāizsludina konkurss uz vakantajām vietām, uz kurām, protams, varētu pieteikties arī esošās valdes locekļi. Un tad mēs patiešām redzētu, vai šīs lielās algas dod efektu un šajās kapitālsabiedrībās piesakās visaugstākā līmeņa speciālisti. Arī tāds sistēmu sakārtojošs risinājums varētu būt apsverams. Bet, protams, ne jau tikai algas ir sistēmu sakārtojoša lieta, un tāpēc patiešām mums ir ļoti strauji jāvirza uz priekšu valsts kapitālsabiedrību reforma, un šī reforma, kā to Ekonomikas ministrija ir aprēķinājusi, varētu dot būtisku papildu ieguldījumu valsts budžetā. Un visbeidzot. Ir postulēts, ka koalīcijas un, es domāju, kopumā arī viena no Saeimas prioritātēm šajā gadā ir nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšana. Un es baidos, ka šādi lēmumi, kādi ir bijuši šeit, ir ļoti būtiski iedragājuši sabiedrības uzticību, kura jau tā nav bijusi augsta, šiem mērķiem. Un šis sabiedrības uzticības zaudējums ir daudz būtiskāks nekā tas ieguvums, ko mēs varbūt gribētu iegūt ar konkurētspējas palielināšanu atalgojuma ziņā šajā sektorā. Par to es aicinu visus padomāt arī tad, kad strādāsim pie citiem mūsu lēmumiem, ko mēs pieņemsim šajā gadā. Paldies par uzmanību.".
• 2013_01_10-seq102 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es tomēr šeit esmu, lai uzrunātu koalīcijas deputātus. Koalīcijas deputātiem ir jāuzņemas atbildība arī par savu ministru lēmumiem, tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti Ministru kabinetā. Visi mēs zinām, cik šie Ministru kabineta noteikumi bija diskutabli. Un, ja opozīcija šodien runā, ka viņiem tas ir pēkšņs pārsteigums, tad es gribu atgādināt 13.decembra sēdi, kad es jums ziņoju par Latvijas Republikas 2011.gada finanšu pārskata rezultātiem, un šajā ziņojumā es... konkrēti varu pat nocitēt: „Tomēr, neskatoties uz kapitālsabiedrību pārraudzības reformas lēno virzību, es kategoriski neatbalstu atsevišķu jautājumu kapitālsabiedrību reformā izraušanu no kopējā darāmo darbu saraksta un ar sasteigtu risinājumu. Esmu pret tādiem sasteigtiem risinājumiem, to pieņemšanu Ministru kabinetā, apejot parlamentu, kā tas pavisam nesen ir noticis ar valsts lielāko kapitālsabiedrību darbinieku atlīdzības regulējumu.” Tātad pārsteigums jums tas nedrīkstētu būt. Bet koalīcijas partnerus - visus! - es šodien aicinu turpināt skatīt šo likumu. Mums ir jāuzņemas atbildība par mūsu lēmumiem. Un iespējams, ka varbūt ne šādā redakcijā, bet... Ar mūsu priekšlikumiem redakcija vēl jāpilnveido, un šī situācija ir jāatrisina parlamentā, jo tieši šeit šie lēmumi ir jāpieņem. Paldies.".
• 2013_01_10-seq100 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šobrīd faktiski ir divi normatīvie akti, kuri nosaka skaidru un nepārprotamu procedūru, kā tiek noteikta darba samaksa valdes locekļiem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Pirmkārt, tas ir likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Otrkārt, tie ir Ministru kabineta noteikumi par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļu, pašvaldības kapitāla daļu turētāju pārstāvju un atbildīgo darbinieku atlīdzību. Tas ir likumam pakārtots normatīvais akts. Šo Ministru kabineta noteikumu pielikumā ir iestrādāti konkrēti kritēriji attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību gan valdes locekļu skaitu, gan atalgojuma apmēram piemērojamo koeficientu (atkarībā no apgrozījuma, no attiecīgās kapitālsabiedrības lieluma), gan arī tas, kādā veidā tie koeficienti būtu jāpiemēro un kā tā darba samaksa veidojas tām amatpersonām. Kas uz šo brīdi ir redzams, pastāvot visiem šiem apstākļiem? Pirmkārt, mēs neesam saņēmuši, neviens nav saņēmis un publiskajā apritē nav nekādu dokumentu attiecībā uz atskaitēm par 2012.gadu, lai lemtu, kā viena vai otra kapitālsabiedrība ir strādājusi 2012.gadā. Otrkārt, algas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekiem, to skaitā valdes locekļiem, ir aprēķināmas, par pamatu ņemot koeficientu. Bet kas tas tāds ir - tas koeficients? Koeficients ir Centrālās statistikas pārvaldes paziņojums atbilstoši strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēneša darba samaksas apmēram. Ko tas nozīmē? 2008.gadā koeficients tika samazināts no 10 uz 5, bet 2009.gadā tika palielināts no 5 uz 6, un tagad mēs mēģinām koeficientu palielināt no 6 uz 10. Tiešām, pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajām atskaitēm par vidējo darba samaksu, vidējā darba samaksa nepalielinās tik ļoti, lai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļi būtu apmierināti ar savu atalgojumu. Kāpēc viņi nav apmierināti? Tāpēc, ka valsts kopumā strādā slikti... nestrādā tā, lai vidējā darba samaksa valstī būtu tik liela, lai attiecībā pret to varētu piemērot noteikto koeficientu un no tā arī rēķināt šo algu. Kolēģi, šo koeficientu piemēro arī attiecībā uz ikvienu no mums! Arī uz mums attiecas šis koeficients. Un apstākļos, kad vidējā darba samaksa valstī neaug, atgriezties pie trekno gadu politikas, piemērojot koeficientu 10 attiecībā uz noteiktām personām, kuras bez jebkāda veida konkursa procedūras ir ieceltas šajās politiskajās valdēs, - tas, mūsu skatījumā, nav pieņemami. Kāpēc? Pirmkārt, ja mēs runājam par šo koeficienta palielinājumu, tad jājautā - kur ir likumprojekts attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurš ir iestrēdzis Ministru kabinetā? Kur ir Ekonomikas ministrijas izstrādātā koncepcija attiecībā uz reformas īstenošanu šajā projektā? Es tiešām varbūt oponēšu vairāk Dombrovska kungam attiecībā uz to, tāpēc ka sākumā būtu jārealizē šīs lietas un tikai tad būtu jālemj par amata algu palielināšanu, kura notiks, izmantojot šo pašu koeficientu. Es tiešām... Ja Saeima atbalstīs minētā likumprojekta virzību uz otro lasījumu, tad, debatējot otrajā lasījumā, es iesniegšu to cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri tika noteiktas politiskās varas iecelti šajās politiskajās valdēs, un tad mēs sāksim diskutēt par to, vai tie ir profesionāļi, kuri strādā attiecīgajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, vai vienkārši politiskie ielikteņi. Un man ir jautājums: vai finanšu ministrs, kurš ir iesniedzis šo likumprojektu, pārstāv šos ierēdņus vai pārstāv Latvijas valsti? Arī par to mēs varētu padiskutēt. Es tiešām aicinu kolēģus pievērst uzmanību tam, ka minētā likumprojekta izskatīšana bija paredzēta vienotā budžeta paketē, iesniedzot 2013.gada budžetu oktobrī. Minētais likumprojekts jums visiem ļoti labi ir zināms, tas tikai ar nelielu - nelielu! - atbalstu izgāja cauri un tika nodots komisijām. Saeimā tam vienbalsīga atbalsta nebija, pat puse deputātu... pat vairāk par pusi deputātu pēc pēdējā balsojuma par šo likumprojektu savu atbalstu šim likumprojektam nav snieguši. Un kas notika šajās peripetijās? Minētā likumprojekta izskatīšana tika nozīmēta uz 15.novembra sēdi, taču tad mēs saņēmām VIENOTĪBAS pārstāvju iesniegumu, ka tas nebūtu jāizskata, un to pārcēla uz janvāri. Un kas tajā pašā laikā notika Ministru kabineta sēdēs? Tad Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija saņēma lūgumu sniegt atzinumus, lai varētu apiet šo procedūru, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, kāda ir paredzēta attiec��bā uz darba samaksas noteikšanu. Ņemot vērā visus šos apstākļus, es tiešām, kolēģi, aicinu vispirms ķerties pie reālas reformas saistībā ar minēto projektu. Līdzīgas reformas ir īstenotas gan Igaunijā, gan Lietuvā. Ir ļoti daudz pētījumu... Ir, piemēram, Somijas pieredze, kā būtu jārealizē valstij darbība ar savu īpašumu, kā būtu jāstrādā ar to, pēc kādiem kritērijiem būtu jāvadās, lai būtu tiešām efektīvs atalgojums. Es tiešām jums piekritīšu, ka vienā vai otrā uzņēmumā algas ir par mazu, bet... Tagad mēs mēģinām radīt unificējošu normu attiecībā uz visiem, nevērtējot neko. Taču būs tikai loģiski, ja mēs izvērtēsim kārtību, kādā viens vai otrs kļūst par vienas vai otras kapitālsabiedrības valdes locekli (vai tas notiek, pateicoties kādai draudzībai vai kādai politiskai aizmugurei), un tikai tad pieņemsim likumu, saskaņā ar kuru palielināsim šos koeficientus, kuri tika tiešām samazināti kopš 2008.gada. Es tiešām, kolēģi, aicinu jūs šo likumprojektu izvērtēt un neatbalstīt - vēl jo vairāk tāpēc, ka vēl līdz šai dienai nav zināma premjera pozīcija attiecībā uz veiktajiem grozījumiem, kuri pieļāva situāciju, ka Saeimas deleģējums Ministru kabinetam tiek pārkāpts. Un šādā situācijā es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.".
• 2013_01_10-seq98 spokenText "...vai tādi, kuri pirms tam atlaisti no kādiem citiem amatiem... Arī tādi cilvēki pēkšņi nonāk valsts kapitālsabiedrībās. Ko es ar to gribu pateikt? To, ka jebkurām atalgojuma izmaiņām jānotiek kopā ar visaptverošu reformu valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanā. Un tieši tādu reformu jau diezgan ilgu laiku virza ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Mēs jau vairākas reizes, vismaz trīs reizes, arī Koalīcijas sadarbības padomē aicinājām paātrināt šā likumprojekta virzīšanas procesu caur Ministru kabinetu. Diemžēl mēs pieredzējām visādus šķēršļus, mēģinājumus šo procesu stiept garumā... un tā tālāk. Tāpēc, kolēģi, runājot par šo konkrēto likumprojektu, es uzskatu, ka pirmais, pats labākais variants ir izdarīt visu iespējamo, lai mēs tomēr varētu konkrēti pievērsties visaptverošai un nopietnai valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas reformai, un es aicinu gan frakcijas VIENOTĪBA, gan Nacionālās apvienības frakcijas deputātus mudināt savus izvirzītos ministrus izdarīt visu iespējamo Ministru kabinetā, lai nevilcinātu šo procesu. Ja tomēr kādu tiešām objektīvu iemeslu dēļ mums neizdodas pietiekami ātri to virzīt uz priekšu un ja tiešām pastāv riski, ka kompetenti cilvēki valsts kapitālsabiedrībās varētu pamest savas darba vietas, tad otrais jeb sekundārais labākais risinājums, uz ko mēs aicinām, ir diskutēt par šo konkrēto likumprojektu, taču diskutēt tieši Saeimā - atklātā veidā. Komisijā notika diskusijas par šo likumprojektu. Es teiktu, ka neviens no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem nebija ne pilnīgi apmierināts, ne priecīgs par to, kā izskatās šis sākotnējais piedāvājums, taču vairākums piekrita tam, ka šī diskusija ir jāsāk un diskusijai jānotiek atklāti. Tātad es aicināšu jūs atbalstīt šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatīto un atbalstīto likumprojektu, bet tomēr ar to jāsaprot, ka tas nozīmē, ka mēs atbalstām atklātas un caurskatāmas diskusijas uzsākšanu par šo jautājumu. Tas varbūt nemaz nenozīmē to, ka mēs atbalstām šo sākotnējo piedāvājumu - diezgan mehānisko piedāvājumu - kā tādu pēc būtības. Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai tomēr uzsāktu sabiedrībai atklātu un saprotamu diskusiju par šo jautājumu.".
• 2013_01_10-seq97 spokenText "Grigules kundze, jūs dzird pat šeit. Varbūt jūs... Grigules kundze un Klementjeva kungs!".
• 2013_01_10-seq96 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka neviens neiebildīs pret to, ka... ja es pateiktu, ka valsts kapitālsabiedrībās jāmaksā konkurētspējīgs atalgojums. Nu kurš gan tam nepiekritīs? Taču, ja mēs sākam domāt par to, kāds ir šis konkurētspējīgais atalgojums, un par to, vai jums jākonkurē, piemēram, ar privāto sektoru, tad ir diezgan skaidrs, ka atalgojums vairākās valsts kapitālsabiedrībās Latvijā nav konkurētspējīgs. Daži piemēri. Pirmais. „Latvenergo” vadītāja atalgojums ir kādas trīs reizes zemāks nekā Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia vadītāja atalgojums. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Igaunijā nebija krīzes!”) Ja mēs salīdzināsim atalgojumu vairākās valsts kapitālsabiedrībās, mēs redzēsim, ka ir ļoti lielas atšķirības. Piemēram, tā paša „Latvenergo” vadītāja atalgojums ir drusciņ zemāks par 3 tūkstošiem latu mēnesī, bet tajā pašā laikā, piemēram, airBaltic vadītāja atalgojums ir gandrīz 20 tūkstoši latu mēnesī. Un paskatīsimies uz Rīgas brīvostas vadītāja atalgojumu! Tas ir 10 tūkstoši latu mēnesī. Vai tas automātiski nozīmē, ka šo atalgojumu vajag palielināt? Te es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka atalgojums kā tāds nav pašmērķis, bet līdzeklis. (Zālē troksnis.) Kolēģi, ja jūs varētu dot man iespēju runāt... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Mērķis tomēr ir panākt tādu situāciju, lai Latvijas valsts kapitālsabiedrības būtu labāk pārvaldītas. Skaidrs, ka viena svarīga šīs labākās pārvaldības sastāvdaļa ir to cilvēku kompetence, profesionalitāte, kuri vada šos uzņēmumus. Atalgojums ir tikai līdzeklis, lai piesaistītu vislabākos un visatbilstošākos cilvēkus. Bet tagad ir jautājums - vai šis atalgojums tiešām iet kopā ar tādu sistēmu, kura ļauj objektīvi brīvas un atklātas konkurences ceļā piesaistīt tieši šādus cilvēkus? Es negribu nevienam konkrētam vadītājam neko konkrēti pārmest. Man par to... Man, protams, nav ne zināšanu, ne... Bet mēs visi zinām, ka arī tiesiskuma koalīcijā ir diezgan daudz gadījumu, ka šādos amatos ir iecelti cilvēki, kuri ir vai nu bijušie politiķi, vai...".
• 2013_01_10-seq95 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā. Desmit deputāti - Jurševska, Grigule, Seržants, Līdaka, Bērziņš un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 10.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Jurševska, Grigule, Seržants, Līdaka, Bērziņš un citi deputāti - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 10.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārt��ba grozīta. Tātad turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
• 2013_01_10-seq92 spokenText "Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””. Ārlietu komisija ir sagatavojusi vienu priekšlikumu, un tas komisijā tika atbalstīts.".
• 2013_01_10-seq91 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
• 2013_01_10-seq90 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_01_10-seq88 spokenText "4.priekšlikumu arī sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, un tas tika atbalstīts.".
• 2013_01_10-seq86 spokenText "3.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, un tas tika atbalstīts.".
• 2013_01_10-seq84 spokenText "Arī 2.priekšlikumu iesniedza veselības ministre Ingrīda Circene, un arī tas tika atbalstīts.".
• 2013_01_10-seq82 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr.29/Lp11). Izskatām to trešajā lasījumā. Saņemti četri priekšlikumi. 1. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.".
• 2013_01_10-seq81 spokenText "Labi, paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 35, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2013_01_10-seq80 spokenText "Lūdzu atbalstīt... (No zāles: „Āā!”) Juridiskā komisija likumprojektu atbalstīja. Lūdzu Saeimu balsot.".
• 2013_01_10-seq78 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.287/Lp11 - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas paredz grozīt Kriminālprocesa likuma 455.pantu. Ir saņemts viens priekšlikums, ko noformulēja Juridiskā komisija, ņemot vērā ekspertu viedokli. Lūdzu atbalstīt. (No zāles: „Ko? Ko atbalstīt?”)".
• 2013_01_10-seq77 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2013_01_10-seq76 spokenText "Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_01_10-seq74 spokenText "Arī 2.priekšlikumu Ārlietu komisija ir atbalstījusi.".
• 2013_01_10-seq72 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”. Tika saņemti divi redakcionāli priekšlikumi no Saeimas Juridiskā biroja. Ārlietu komisija 1.priekšlikumu ir atbalstījusi.".
• 2013_01_10-seq71 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
• 2013_01_10-seq58 spokenText "6. - satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.".
• 2013_01_10-seq54 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts, atbalstīts.".
• 2013_01_10-seq48 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi un kolēģes! Likumprojekts atzīts par steidzamu tāpēc, ka nepieciešams ieviest normas, kas attiecas uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šis ir otrais lasījums, tātad galīgais. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_10-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 30, atturas - 10. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
• 2013_01_10-seq46 spokenText "Komisijā likumprojekts otrajam lasījumam ir atbalstīts. Aicinu Saeimas sēdē atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2013_01_10-seq16 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.".
• 2013_01_10-seq6 spokenText "Cienījamie Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” otrajā lasījumā. Otrajam lasījumam komisijai ir iesniegti 20 priekšlikumi. Skatīsim priekšlikumus pēc kārtas. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2013_01_10-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu, parakstiet zvērestu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilonas Jurševskas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad Ilonas Jurševskas mandāts ir apstiprināts. Lūdzu ieņemt vietu... deputāta vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.) Un, protams, es visu mūsu vārdā vēlos pateikt paldies Danai Reizniecei-Ozolai par to darbu, ko viņa ir veikusi līdz šim. Vēlam viņai veiksmīgi pildīt svarīgāko dzīves uzdevumu un ceram, ka viņa pēc tam atkal varēs pilnvērtīgi iekļauties mūsu vidū! Turpinām 10.janvāra sēdi. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Ābiķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 8. līdz 10.janvārim. Saeimas Prezidijs to ir izdarījis, un par to jūs tagad tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Inas Druvietes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.janvārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Romāna Naudiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9. un 10.janvārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.janvārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2013_01_10-seq4 spokenText "Labdien! Es, Ilona Jurševska, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
• 2011_10_20_a-2-seq4 spokenText "Labdien! Es, Ilona Jurševska, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
• 2013_01_10-seq3 spokenText "Paldies. Aicinu Ilonu Jurševsku dot svinīgo solījumu vai zvērestu.".
• 2013_01_10-seq2 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegumu, ka viņa 11.Saeimas deputātes mandātu noliek uz dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Nākamā deputāta amata kandidāte no Zaļo un Zemnieku savienības Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Ilona Jurševska. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Ilonas Jurševskas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētā deputāte Dana Reizniece-Ozola ir nolikusi mandātu.".
• 2013_01_10-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Laimīgu visiem Jauno gadu un veiksmīgu ne tikai šo sesiju, bet visu gadu! Darba mums ir daudz, tas ir grūts un atbildīgs, tā ka vēlu visiem izturību! Pirms mēs sākam izskatīt mūsu ziemas sesijas pirmās sēdes darba kārtību, ir saņemts iesniegums par iespējamām izmaiņām sēdes darba kārtībā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.janvāra sēdes darba kārtībā un kā pirmo jautājumu iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par Ilonas Jurševskas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad sākam izskatīt mūsu apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilonas Jurševskas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2012_12_20-seq807 spokenText " Paldies. Līdz ar to 20.decembra sēdi pasludinu par slēgtu. Tātad tiešām visiem priecīgus svētkus! ".
• 2012_12_20-seq806 spokenText "Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš, Augusts Brigmanis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Rasma Kārkliņa... paldies, redzu, Jānis Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Raimonds Vējonis, Jānis Vucāns, Valdis Zatlers. Paldies par uzmanību. Priecīgus svētkus!".
• 2012_12_20-seq805 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Līdz ar to visi 20.decembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Šī bija pēdējā sēde mūsu ziemas sesijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Es gribu atgādināt, ka sesija tiek slēgta 27.decembrī. Un rītdien Saeimā pulksten 11.00 ir Ziemassvētku eglīte Saeimas darbiniekiem, un es laipni aicinu piedalīties arī deputātus. Bet tiem, ar kuriem rītdien netikšos... es tiešām tagad izmantošu iespēju novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu, un tās trīs lietas - ticību, cerību un mīlestību! Ticību Ziemassvētku brīnumam, ticību, ka viss ir iespējams, cerību, ka nākamais gads būs labāks par iepriekšējo un ka viss tas, kas ir bijis slikts, ir palicis jau aizmugurē, un, protams, mīlestību. Mīlestību pret cilvēkiem, mīlestību pret savu tuvāko, mīlestību pret savu valsti, un tad jau viss mums izdosies. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2012_12_20-seq804 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Varu piekrist vienam Dolgopolova kunga argumentam, proti, tam, ka dažkārt dokumenti valdības gaiteņos un ceļā no valdības nama līdz parlamentam iet pārāk ilgi. Tā tas tiešām dažkārt ir, un es domāju, ka tur būtu kas darāms, lai tas tiktu uzlabots. Bet tagad par likumprojekta būtību. Likumprojekts paredz mainīt pašvaldību deputātu skaitu: pašvaldībās, kurās ir līdz 5 tūkstošiem iedzīvotāju, - no 13 deputātiem, kas ir pašlaik, uz 9; pašvaldībās, kurās ir no 5 līdz 20 tūkstošiem, - no pašreizējiem 15 uz 11; pašvaldībās, kurās ir no 20 līdz 50 tūkstošiem, - no 17 uz 13; virs 50 tūkstošiem - no 19 uz 15, un Rīgas domē - no 60 uz 35. Veicot pašvaldību reformu un apvienojot pašvaldības, pašvaldību domju deputātu skaita palielināšana tika paredzēta kā risinājums pārejas periodam pirmajā sasaukumā pēc administratīvi teritoriālās reformas, un arī tolaik administratīvi teritoriālā reforma paredzēja, ka pašvaldību vēlēšanās skaitam būtu jāsamazinās uz 1100 deputātiem. Ja šī reforma, kā paredzēts likumā, tiktu īstenota, tad arī tas skaits būtu 1150 - ļoti tuvu tam, kas bija paredzēts administratīvajā reformā. Vispirms par mazajām pašvaldībām. Ir diezgan skaidrs, ka mazajās pašvaldībās (līdz 5 tūkstošiem iedzīvotāju) 13 deputātu ir par daudz; faktiski tāds skaits nav nepieciešams. Diskutēt par Rīgas domi un par lielākām pašvaldībām, protams, ir iespējams, un var būt dažādi argumenti, bet, ja vismaz mazajās pašvaldībās to izdotos izdarīt jau šajā sasaukumā, tas katrā ziņā būtu liels solis uz priekšu. Tālāk par to, kā šis jautājums varētu tikt risināts komisijā. Protams, komisijā būtu jāuzklausa gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija, visas iesaistītās puses, un tad mēs varētu izlemt, vai šo reformu var pagūt pilnībā pabeigt līdz šīm vēlēšanām vai varbūt to var līdz šīm vēlēšanām pagūt daļēji, vai varbūt pilnībā uz nākošajām. Bet katrā ziņā šobrīd būtu labi, ja likumprojekts vismaz būtu savlaicīgi nodots komisijām. Tas, ka mēs esam nedaudz aizkavējušies līdz šim, nav pamats, lai tālāk kavētu šo procesu. Tātad aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām, un tad jau tālāk izdiskutēsim, kā un kādā kārtībā tas varētu virzīties. Paldies par uzmanību.".
• 2012_12_20-seq803 spokenText "Paldies. „Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.".
• 2012_03_22-seq8 spokenText "Paldies. „Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.".
• 2012_12_20-seq802 spokenText "Cienījamie kolēģi! Divas šīs sastāvdaļas... Lietas sastāvdaļas. Pirmā - par procedūru. I pirmais, i otrais likumprojekts... likumprojekti ir izstrādāti jau diezgan sen un ļoti ilgi blandījās pa Ministru kabineta koridoriem, kamēr beigu beigās tika izskatīti Ministru kabineta sēdē. Vēl tālāks ceļš bija no Brīvības ielas līdz Jēkaba ielai, lai nosūtītu šo likumprojektu uz Saeimu. Šodien, izrādās, mēs strādājam nevis ar likumprojektu, bet ar deputātu iesniegumiem, jo pašu likumprojektu... es atļaušos varbūt padomāt vai izteikt tādu pieļāvumu, ka daudzi deputāti nav lasījuši ne tikai šo likumprojektu, bet arī tā anotāciju. Otrā - par attiecīgā likumprojekta būtību. Būtība ir šāda: mainīt deputātu skaitu pašvaldībās. Ļoti normāla procedūra. Ļoti normāla, jo tas jau bija darīts vairākas reizes. Pēdējā reize bija tad, kad bija pabeigta administratīvi teritoriālā reforma. Bet šodien... Anotācijā ir rakstīts, ka tas mazinās ne tikai deputātu skaitu, bet arī budžeta izdevumu daļu, ja nebūs pieņemts otrs likumprojekts, kur ir runa par deputāta statusu. Šis likuma grozījums paredz, ka pašvaldību deputāti (atšķirībā no esošās prakses) strādā 40 stundas nedēļā (darba stundas darba nedēļā!) kā algoti pašvaldības deputāti, un tādā gadījumā ne vienā, ne otrā likumā nav izrēķināta ietekme uz budžetu. Nākamais arguments. Šodien... Es saprotu, ka vienai otrai partijai varbūt bija ļoti svarīgi atzīmēt savā plānošanas listē, ka, lūk, ir pielikts ķeksītis vienā vai otrā pozīcijā, ka, lūk, reformas ir uzsāktas un mēs turpināsim veikt šīs veiksmīgās reformas arī turpmāk. Bet arī trešā pozīcija šeit neiztur nekādu kritiku. Pašvaldību vēlēšanas de facto jau ir sākušās, de iure sāksies burtiski pēc trijām nedēļām. Janvāra vidus - tas ir tas laiks, kad saskaņā ar mūsu pašu pieņemtajiem likumiem sākas priekšvēlēšanu kampaņa ar līgumu noslēgšanu un tā tālāk. Kas var atļauties mainīt spēles noteikumus spēles procesā? Teiksim, ja notiek futbola mačs, tiesnesis pēkšņi sacītu: „Zināt, 11 futbolisti - tas ir par daudz! Atstāsim uz laukuma kādus sešus septiņus un arī padomāsim, vai turpināt to maču vai neturpināt.” Man šķiet, ka šoreiz ir runa ne tikai par procedūras... ne par procedūras pārkāpumiem (ir grūti pateikt; mēs paši esam nobalsojuši, ka skatām šodien to), bet par lietas būtību, jo tādā steigā un tādā neizpratnē par procesiem, kuri notiek valstī un pašvaldībās... Diez vai tas būtu pareizi - sasteigt šos likumus. Es aicinu neatbalstīt ne pirmo, ne otro likumprojektu. Nu, par pirmo mēs jau esam nobalsojuši, par tā nodošanu. Kaut vai otro. Paldies.".
• 2012_12_20-seq801 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Tātad Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam ir apstiprināts. Mums ir jāizskata vēl viena darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Tātad Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par”... vai „pret” ir pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs. Vai jūs runāsiet „par” vai „pret”? Droši vien „pret”.".
• 2012_12_20-seq800 spokenText "Cienījamie kolēģi! Trīs teikumi savā vārdā un viens teikums - komisijas vārdā! Pirmais teikums. Redzat, ņemot vērā to, ka šā Nacionālā attīstības plāna izstrādātājs ir Ministru kabinets, ir ļoti žēl, ka šodien nav klāt Ministru kabineta pārstāvju, lai viņi nepastarpināti paklausītos to diskusiju, kas izraisījās šinī zālē. Otrā tēze. Nekas nav iekalts akmenī uz mūžu, it īpaši plāns, ko jūs varat manīt paši. Bet es domāju, ka vairākums šodien bija ieplānojis citus darbus, nevis tikai sēdi. Trešais. Es domāju, ka apakškomisija, ko mēs esam izveidojuši speciāli, lai uzraudzītu ne tikai Nacionālā attīstības plāna izstrādāšanas procesu, bet arī lai uzraudzītu, kā šis plāns tiks pildīts, apkopos visu, kas šodien tika teikts, un nosūtīs to Ministru kabinetam, kā arī noteikti uzraudzīs to, kas tiks darīts arī turpmāk. Bet kā pēdējo gribu pateikt, ka visa šī saruna un darbs pie Nacionālā attīstības plāna parādīja, ka šī problēma - plānošanas problēma - ir vitāli svarīga valstij, valsts ekonomikai, valsts sociālajai sfērai un visām pārējām sfērām. Bez plānošanas, haotiski paļaujoties tikai uz tirgus likumiem, panākt rezultātu ir apgrūtinoši. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu un arī apstiprināt Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam. Paldies.".
• 2012_12_20-seq799 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (No zāles dep. J.Urbanovičs un dep. Dz.Ābiķis: „Komisijas vārdā! Pamēģini tik savējā!”) Nē, deputāts Sergejs Dolgopolovs piedalīsies debatēs! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Bet aiz viņa nevienu!”)".
• 2012_12_20-seq798 spokenText "Dārgie kolēģi! Katrā ziņā liels paldies ierēdņiem par paveikto darbu un par visiem iesniegumiem. Es katrā ziņā ļoti novērtēju to, ka vairāki no maniem priekšlikumiem ir gan atbalstīti, gan iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Šeit mēs runājām par cilvēktiesībām, par šo aspektu - tātad par to, lai mūsu sabiedrība būtu līdztiesīga, par to, ka mēs uzlabosim toleranci un vairosim cieņu pret citiem un atšķirīgo, par nediskriminējošu attieksmi darba tirgū, novērsīsim ar dzimumu saistīto vardarbību, atbalstīsim gan ģimenes, gan indivīdus krīzes situācijās un situācijās, kas ir saistītas ar dzimumvardarbību, sniedzot savlaicīgu sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, jo, kā mēs zinām, diemžēl šie rādītāji mums ir diezgan augsti. Diemžēl diezgan liels mums ir gan pašnāvību skaits Latvijā, gan arī nabadzība ģimenēs ar daudziem bērniem vai arī vienam vecākam ar vairākiem bērniem. Kā arī iesniegsim priekšlikumus par garīgās veselības veicināšanu, sekmējot sociālo iestāžu izveidi un darbību. Tā ka liels paldies par ieguldīto darbu! Strādāsim arī turpmāk, lai mazinātu nabadzību Latvijā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq796 spokenText "Un vēl pats galvenais: es vēlos novēlēt visiem baltus un apcerīgus Ziemassvētkus ne tikai uz ielas, bet arī mājās un savās domās! Paldies!".
• 2012_12_20-seq795 spokenText "Zariņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2012_12_20-seq794 spokenText "Tas, ka mums beidzot ir savs Nacionālais attīstības plāns un ka ir arī nopietni nodomi to īstenot, - tas ir liels pluss. Uz priekšu! Man personīgi... tas, kas šinī plānā ir rakstīts, šis vadmotīvs, man ļoti simpātisks ir ar to, ka mums būs zaļa, sakopta, pārtikusi, efektīva un konkurētspējīga valsts, kurā dzīvo čakli, izglītoti, radoši, veseli un laimīgi cilvēki. Es domāju, katrs no mums būtu gatavs zem tā parakstīties un tiešām censties to darīt kopīgi. Un tālāk. Man patīk, kā ir rakstīts, - kopīgiem spēkiem mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, šo mērķi varam padarīt par īstenību. Varam padarīt un varam arī nepadarīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Varbūt var visu plānu nolasīt?”) Tas ir atkarīgs no plāna un no tā, cik mēs būsim spējīgi to īstenot. Un šeit ir viens tāds mīnuss, ko es redzu šinī plānā: jā, katrs pasākums, kas ir, tik tiešām ved uz to, lai mūsu valsts kļūtu efektīvāka, lai mēs dzīvotu labāk, bet vai tas viss kopā izveido to struktūru, kas sasniegs šos izvirzītos mērķus? Nu ļoti apšaubāmi! Vairāk šie visi pasākumi atgādina... katrs par sevi ir kā tāds smuks lego klucītis: tik tiešām, paņem rokā un priecājies par to! Bet no tiem nav salikta šī figūra. Tas ir viens liels šī plāna mīnuss. Otrs mīnuss, uz ko es ne vienu reizi vien esmu norādījis, ir saistīts ar to, ka reāli jau... pareizāk būtu to nosaukt nevis par Nacionālo attīstības plānu, bet par Nacionālo Eiropas naudas sadalīšanas plānu. Jo pamatā jau runa ir par Eiropas... to, ko mēs redzam šinī plānā. Tātad mēs vadāmies pēc šī mums pieejamā Eiropas finansējuma, un mazmazdrusciņ esam pielikuši savu attīstības finansējumu, kas ir ļoti niecīgs: tas ir aptuveni 0,05 procenti no IKP. Tas tiešām būs „varens” izrāviens ar šādu finansējumu! To arī saprot šī plāna veidotāji. Tāpēc... Ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka ļoti daudziem pasākumiem, kas šinī plānā ir ietverti, tomēr pietrūkst šī nepieciešamā finansējuma, lai varētu īstenot tās spožās ieceres, par kurām tika runāts. Un es te gribētu dalīties bažās ar saviem kolēģiem, ar Buiķa kungu, kurš arī atzīmēja to, ka patiesībā, ja mēs tik tiešām vēlamies runāt par izrāvienu, tad mums būtu daudz vairāk jādomā par to, kā mēs savu ekonomikas izaugsmi pārkārtosim no efektivitātes faktoru izmantošanas uz inovatīvo faktoru izmantošanu. Jo šādā veidā, kā pašlaik mēs attīstāmies, principā mēs ejam zināmā strupceļā, jo šis uz efektivitātes faktoriem vērstais potenciāls ir ļoti ierobežots, un agrāk vai vēlāk tas beigsies. Savukārt, ja mēs nebūsim laikus domājuši par savu inovatīvo potenciālu... to mēs uzskatāmi redzam no sava attīstības plāna, ka mēs par to pietiekoši nedomājam, un tāpēc man ir lielas bažas par šo plānu. Ja tikai 2020.gadā mēs domājam sasniegt 1,5 procentus no IKP, kaut gan citas valstis, kuras tiešām taisa šo uzrāvienu, investē vairāk nekā 3 procentus, nu tad tiešām ir jautājums: uz kā rēķina mēs to panāksim? Un tāpēc es nācu ar savu priekšlikumu, kā varētu šo plānu padarīt tiešām reālāku, piemērojamāku tiem mērķiem, par kuriem tik skaisti tiek runāts. Es ierosinu izveidot attīstības banku, kas palīdzētu piesaistīt papildu finansējumu un nodrošināt visus šos nepieciešamos pasākumus, par kuriem mēs te tik skaisti runājam. Diemžēl, kad es lasīju to, kas ir ierakstīts pēc izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, - ka šis priekšlikums esot atbalstīts... Bet atbalstīts ļoti savdabīgi... Tātad - ko es piedāvāju? Es piedāvāju izveidot attīstības banku, kas dotu iespēju piesaistīt papildu finansējumu. Ir ierakstīts: „Izveidot attīstības institūciju.” Tās ir divas dažādas lietas! Attīstības institūcija nespēs piesaistīt papildu finansējumu, tā vienkārši pārdalīs esošo. Tas ir līdzīgi kā... Izmantošu tādu salīdzinājumu, lai jūs saprastu šī priekšlikuma būtību un to, kā tas ir ticis reducēts: ja mums ir ganāmpulks un mēs vēlamies šo ganāmpulku vairot, jo mums nav tik daudz to gotiņu, lai mēs varētu izslaukt pietiekoši daudz piena, tad mums vajadzētu vaislas bulli, un šādi mēs varētu vairot šo ganāmpulku (būtu vairāk pieniņa, pietiktu visiem, kam tas būtu nepieciešams), bet tā vietā mums pasaka - labi, būs jums ganu suns. Nu... tas nav tas pats droši vien. Vienkārši šis suns labāk varbūt izdzenās šīs govis... gotiņas, bet papildu labums no tā nenāks. Tas, uz ko es vēlos vērst uzmanību. Mums ļoti svarīgi ir domāt nevis vienkārši par eksportspējīgu ražošanu, bet par tādu ražošanu, kurai mēs varam sākt pievienot augstāku pievienoto vērtību - zināšanas. Un tas šajā plānā ir nepietiekoši atspoguļots. To es redzu kā vienu no šī plāna lieliem mīnusiem, bet es ceru, ka nākotnē mēs to varēsim labot. (No zāles: „Laiks! Laiks! Laiks!”)".
• 2012_12_20-seq792 spokenText "Līdzjūtība Āboltiņas kundzei! Un lūgums tomēr būtu kādu mirkli mani uzklausīt. Zaļo un Zemnieku savienībā atbalsts Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam bija nu, maigi sakot, neviennozīmīgs. Jo mēs jau saprotam, ka šis dokuments ir vajadzīgs, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, bet jautājums ir arī cits: vai šāds dokuments tiešām palīdzēs to izdarīt, un vai tas tiešām ir pilnvērtīgs dokuments? Raugiet, man jau šķiet, ka arī šis aicinājums deputātiem iesniegt dažādus priekšlikumus Nacionālā attīstības plāna redakcijas uzlabošanai... nu, man šķiet, tas bija diezgan bezjēdzīgi, jo man ir tāda sajūta, ka, ja mērkaķītim uzvelk biksītes, uzliek cepurīti un iedod pat cigāru, viņš nekādīgi nav pataisāms uzreiz par cilvēku. Manā izpratnē, aplams ir pats Nacionālā attīstības plāna pamatnostādījums. Ekonomiskais izrāviens ir ļoti slikts vadmotīvs turpmākajam nācijas plānam, kurā par nāciju kā tādu arī nav ne vārda. Manuprāt, ekonomiskais izrāviens nu nekādi nevar būt valsts attīstības mērķis. Mērķim ir jābūt kaut vai sabiedrības labklājībai, nevis procesam. Cilvēks arī skrien ne jau tāpēc, lai vienkārši skrietu. Viņš skrien tādēļ, lai nokļūtu pie kaut kāda mērķa. Šinī gadījumā mūsu mērķis ir - vienkārši skriet. Un pats šis vārdu salikums „ekonomiskais izrāviens” nu nekādi neatbilst ilgtspējīgas un harmoniskas valsts attīstības raksturošanai. Vārdu salikums „ekonomiskais izrāviens” liek saprast, ka tiek plānota kaut kāda atrautība no resursiem un no pamatvērtībām. Tiek plānota attīstība par katru cenu, bet tāda diez vai mums ir vajadzīga. Virzībai uz labklājību ir jābūt ilgtspējīgai - tātad tādai, kura nevairo labklājību šodien uz nākotnes rēķina. Ekonomiskais izrāviens kā vadmotīvs, manuprāt, apgriež vietām mērķus un līdzekļus. Ekonomiskais izrāviens var būt tikai līdzeklis mērķu sasniegšanai. Un līdz ar to es domāju, ka bija nepieciešams nodalīt izaugsmes, tātad ekonomiskā izrāviena, un attīstības jēdzienus. Izaugsme nozīmē kļūt lielākam, bet attīstība - kļūt labākam, un ne vienmēr tas, kas kļūst lielāks, patiešām kļūst arī labāks. Tālāk es runāšu vienīgi par vides jautājumiem, kuru trūkums, manuprāt, Nacionālajā attīstības plānā bija, teiksim tā, absolūti nolaidība. Raugiet, man te rokās ir tāds dokuments, kas saucas „Nacionālā attīstības plāna stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums”, un tajā ir šāds teksts: „Attiecībā uz nacionālajiem mērķiem, kas iekļauti ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.gadam, nosakot, ka Latvijai ir jākļūst par līderi Eiropas Savienībā dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā...” Tātad... man turpinājums mazliet pazuda... „...NAP neiekļauj tos galvenos risinājumus!”... tātad atkārtoju: „neiekļauj tos galvenos risinājumus!... kas šajā stratēģijā ir uzsvērti saistībā ar dabu kā nākotnes kapitālu.” Tātad tas ir rakstīts NAP stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā. Tur ir rakstīts arī sekojošais: „Īstenošanas kumulatīvā ietekme uz dabas kapitālu ilgtermiņā ir neskaidra, un tā būtu precizējama. Lai gan tiešā veidā netiek paredzētas darbības, kas vērstas uz dabas kapitāla samazināšanu, tomēr plānošanas dokumentā izmantota pieeja, kas uz dabas resursiem raugās kā uz līdzekli ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, un šī pieeja rada riskus dabas kapitāla samazināšanai.” Mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka Nacionālajā attīstības plānā pilnīgi noteikti trūkst resursu izvērtējuma. Man šķiet tā: ja šos resursus intensīvāk izmanto, tad arī intensīvāk ir jāuzrauga šīs izmantošanas sekas. Ja palielinām ostā kuģu apgrozījumu, kravu apgrozījumu, kuģu skaitu, tad noteikti to ietekme uz jūras vidi palielināsies. Un ir nolaidīgi nesekot līdzi, kad iestājas tas brīdis, kad apgrozījuma pieaugums ir videi jau kaitīgs. Būtībā es pilnīgi noteikti balsojumā atturēšos, jo nevērtēju pozitīvi šo Nacionālo attīstības plānu, tā kā tajā trūkst šīs vides aspekta, kurš tiešām šeit būtu ļoti vajadzīgs. Paldies.".
• 2012_12_20-seq790 spokenText "Kolēģi! Mums šodien apstiprināšanai ir dots Nacionālais attīstības plāns septiņiem gadiem, un tādēļ daudz diskusiju gan šodien, gan arī iepriekš ir bijis. Ir daudz debatēts par to, kā to labāk izstrādāt un kādām būtu jābūt prioritātēm nākamo septiņu gadu investīcijām. Jo, tas tiesa, šis ir pirmais plāns, kas visumā reāli tiek saistīts ar finansējumu un kur ir iezīmēts, no kurienes un cik daudz kam dot, bet, protams, arī tas ne tuvu nav ideāls. Tomēr, manā skatījumā, ir trīs galvenie pīlāri, uz kuriem mēs varam savu attīstību septiņos turpmākajos gados balstīt un kuri vienlaikus ir arī mūsu galvenais resurss. Pirmais ir zināšanas jeb cilvēkkapitāls, otrais ir aktīva uzņēmējdarbība, kas radīs darba vietas un ekonomikas attīstību, un trešais ir reģionu specifisko priekšrocību aktīva attīstīšana un reģionu teritoriju uzlūkošana par attīstības resursu (uzlūkojot tos nevis tikai kā tādus... mazāk attīstītus, kuros jāiegulda, bet - tieši pretēji - saskatot tur tās labās lietas un tās izmantojot kā resursu). Tādēļ minēšu trīs veiksmīgos punktus Nacionālajā attīstības plānā, kas atbilst manam redzējumam un kā dēļ, neskatoties uz to, ka tas plāns nav pilnībā ideāls, es tomēr to atbalstīšu un balsošu „par”. Pirmais. Pēc debatēm, jau zināmā mērā noslēguma posmā, mums izdevās pārliecināt kolēģus par nozīmīgi lielāka finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, zinātnei un inovācijām, palielinot proporcionāli to īpatsvaru, ko mēs novirzīsim tātad zinātnei, izglītībai. Uzskatot, ka tieši tas ir viens no pašiem galvenajiem attīstības priekšnosacījumiem, ir ļoti, ļoti svarīgi tajā ieguldīt vairāk, un to mēs arī panācām un pārliecinājām kolēģus. Varbūt arī dažreiz tas ir uz ostu rēķina, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka zināšanas ir tā vērtas, lai tajās vairāk ieguldītu. Otrais. Tātad jau minētais saistībā ar uzņēmējdarbības vides attīstību. Ir virkne labu aktivitāšu paredzēta, un es gribu izcelt šodien tikai vienu, par ko ir mazāk varbūt diskutēts, par ko Saeimas līmenī ir debatēts Inovāciju un zinātnes apakškomisijā. Un arī mans priekšlikums ir iekļauts Nacionālajā attīstības plānā, tas ir par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides paredzēšanu uzņēmumiem, kuri veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Tas ir viens ļoti konkrēts instruments: šādā veidā ir paredzēts gan palielināt privātā finansējuma īpatsvaru pētniecībā un attīstībā, gan arī tiešā veidā stimulēt un atbalstīt uzņēmumus, kas veic šos ļoti būtiskos ieguldījumus. Un, es domāju, par to mēs pietiekoši daudz diskutēsim turpmākā gada laikā, jau lūkojot to iestrādāt konkrētajos likumos. Tā ir ļoti laba apņemšanās. Un trešais. Ir pietiekoši liels vai samērā liels paredzēts arī finansējums investīcijām reģionos (investīcijām gan vienotajos pakalpojumu centros, gan infrastruktūrā, gan e-pakalpojumos). Un kopumā tātad tiešām šajā Nacionālajā attīstības plānā mēs redzam, ka reģioniem ir pievērsta liela uzmanība un ir paredzētas būtiskas investīcijas. Un līdz ar to es saskatu, ka caur investīcijām izglītībā, uzņēmējdarbībā un reģionos mēs panāksim pozitīvu valsts attīstību. Protams, es gribētu redzēt, ka daudz lielāks finansējums būtu paredzēts arī vispārējai izglītībai un profesionālajai izglītībai. Tur, manā skatījumā, ir par maz Nacionālajā attīstības plānā paredzēts, bet es ceru, ka to mēs kompensēsim ik gadus caur būtiskāku piešķirto finansējumu no valsts pamatbudžeta. Paldies, kolēģi! (No zāles: „Paldies, Zanda!”)".
• 2012_12_20-seq788 spokenText "Kolēģi! Ziedonis ir teicis: „Taisnība ir tumsai kaktā, un taisnība ir lampai uz galda.” Šodien, klausoties šīs debates, arī es gribēju parunāt par to, ka ļoti daudziem apgalvojumiem, ko mēs šodien dzirdam, ir divas puses. Un es vēlējos pievērsties abām. Viena. Ja mēs šo saucam par attīstības dokumentu un sakām, ka tas ir attīstības budžeta plānošanas dokuments, tad es vienlaikus vēlos vērst uzmanību uz to, ka tas ir Nacionālais attīstības plāns, kurā mēs nedrīkstētu runāt tikai par attīstības budžetu, bet kurā ir jārunā arī par bāzes budžeta saskaņotību ar šo attīstības plānu. Tāpēc es vēlos izteikt cerību, ka nākamo bāzes budžetu plānošanas laikā, īpaši vidēja termiņa budžeta plānošanas laikā, mēs nenonāksim pretrunā ar to, kas ir rakstīts šajā Nacionālajā attīstības plānā, un turpināsim paredzēt pietiekamu finansējumu arī demogrāfijas pasākumiem, ko veiksmīgi aizsāka Nacionālā apvienība. Un es ceru, ka tas nebūs tikai tāds vienreizējs populistisks gājiens, bet ka mēs būsim konsekventi, lai tos optimistiskos plānus demogrāfijas uzlabošanā, kas ir paredzēti Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, tiešām varētu sasniegt. Ja mēs runājam par ekonomikas izrāvienu kā galveno Nacionālā attīstības plāna mērķi vai virsuzdevumu, tad es ceru, ka, plānojot bāzes finansējumu, mēs atcerēsimies, ka tajā ir jāpalielina arī zinātnes finansējums, jo mēs šobrīd knapi pārsniedzam 0,5 procentus no IKP zinātnei un nekādi nevarēsim būt konkurētspējīgi, ja šo finansējumu palielināsim tikai līdz 1,5 procentiem no IKP 2020.gadā. Jau šobrīd mēs stipri atpaliekam - trīs reizes atpaliekam no kaimiņvalsts Igaunijas. Otra - par sadarbību ar sabiedrību un sociālajiem partneriem. Kolēģi te minēja, ka šis ir izcils piemērs, kā mēs esam sadarbojušies ar sociālajiem partneriem, ekspertu organizācijām un sabiedrību. Es teiktu, ka man šī plāna izstrādē radās tieši sajūta, ka šī sadarbība tiek īstenota ļoti selektīvi. Dažkārt tādas, varētu pat teikt, savtīgas politikas realizēšanas mērķiem. Viens piemērs ir jau minētās reģionālās lidostas un ostas. Gan nozares ministrija, gan pašvaldības, gan Ostu padome, gan arī Latvijas Ostu tranzīta un loģistikas padome, kuru vada premjers, četri ministri un lielo pašvaldību vadītāji... Un tiešām nozares eksperti uzsver, ka nedrīkst izcelt tikai ostas kā nozari, kurai ir jābūt priekšnosacījumam to efektivitātes izpētei, lai vispār domātu par ieguldījumiem tajā... neieklausās, bet mēģina visādos viltīgos veidos formulēt iespējamu atbalsta ierobežošanu, balstoties uz kontekstu, ka mēs iepriekš esam jau diezgan asi diskutējuši par vai pret turpmāko atbalstu vispār ostām no sabiedriskā sektora puses, un tad tas šķiet diezgan dīvaini. Ja mēs runājam par pašvaldībām, kuras ar sausu muti runā par reģionālajām lidostām... ka mēs nedrīkstam izšķērdēt savu jau iepriekš attīstībai veltīto finansējumu, ieguldot tajās tiešām lielus, nozīmīgus finanšu līdzekļus arī no Eiropas naudas, tagad pēkšņi tos „ierakt zemē” un pārtraukt finansēšanu, jo šis politiski nav labs brīdis, lai atbalstītu reģionālās lidostas, tad par kādu ilgtermiņa attīstību mēs varam runāt? Tā ka es vēlējos uz divām šīm lietām vērst uzmanību. Ceru, ka turpmāk, šo plānu īstenojot, mēs tiešām domāsim par valsts attīstību, nevis par kādu šauru interešu lobēšanu.".
• 2012_12_20-seq786 spokenText "Pirmām kārtām vismaz saistībā ar Nacionālo attīstības plānu es tiešām aicinu atteikties no sava dzimtā novada vai pilsētas aizstāvēšanas, bet paskatīties uz valsts attīstību kopumā, jo tā ir svarīgākā. Šis ir Nacionālais attīstības plāns. Manā skatījumā, ierobežotu resursu apstākļos Nacionālo attīstības plānu nevar uzrakstīt ideālu, bet, manuprāt, ir vismaz izdevies šajā nebūt ne ideālajā plānā iestrādāt vairākas vērtīgas lietas, kas saistītas ar demogrāfiju, kultūru, nacionālo identitāti. Jā, es atzīstu, saglabājas problēma saistībā ar reģioniem. Arī Nacionālā apvienība identificēja to kā problēmu, kā arī... Lai gan ir pozitīvi, ka notiek atteikšanās no monocentriskas attīstības par labu policentriskai un tiek piedāvāts šos resursus ieguldīt šajā principā „9+21”, tomēr mēs redzējām, ka šajā piedāvājumā ir ļoti būtisks trūkums - tas, ka veidojas vairāki... vairākas zaļās zonas, kur līdz šiem attīstības centriem ir 30, 40, 50 vai 60 kilometru liels attālums. Tas, protams, neveidos vienotu valsts attīstību. Un tāpēc Nacionālā apvienība ierosināja, ka visā Latvijā, kur ir šādas tālas distances no šiem „9+21” attīstības centriem, būtu izveidojami jauni attīstības centri. Diemžēl Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ministrs šo ieceri neatbalstīja, pamatojoties uz to, ka ir pārāk īss laiks, un tāpēc tiek saglabāts pamatā šis princips ar 30 attīstības centriem, nevis tiek stimulēta jaunu attīstības centru veidošanās galvenokārt pierobežas zonās neatkarīgi no tā, vai tas ir Latgalē, Vidzemes ziemeļos, Zemgalē vai Kurzemes dienvidos, vai Kurzemes ziemeļos. Bet nav jēgas žēloties par to, ko nav izdevies paveikt. Mēs esam Saeima, mums ir iespējas arī ar valdības palīdzību īstenot vairākas citas izmaiņas, kaut vai dot nodokļa atlaides tajās problemātiskajās pierobežas zonās, kur šobrīd attīstība nenotiek tik strauji, kā tai vajadzētu notikt, kur mūsu uzņēmējiem ir jākonkurē gan ar nelegālajām precēm no austrumu kaimiņvalsts, gan arī ar nodokļu politiku, kāda pastāv Igaunijā un Lietuvā. Tāpēc būtu varbūt jādomā šajā virzienā, nevis tikai jākoncentrējas uz to, vai konkrētā pašvaldība ir ierakstīta iekšā šajā Nacionālajā attīstības plānā. Un visbeidzot es aicinu deputātus vieglprātīgi nepieiet finansēm. Lāčplēša kungs žēlojās, ka tikai 48 miljoni ir piešķirti austrumu robežas attīstībai, sakārtošanai. Bet vai jūs saprotat, ka lielai daļai pierobežas novadu gada budžets ir tikai no 1 līdz 3 miljoniem? Tātad šī summa šiem novadiem ir aptuveni vairāku desmitu gadu ilgs finansējums... dažiem no šo novadu budžetiem. Protams, šo summu vienmēr var ļoti ātri izsaimniekot un nekādu attīstību nesasniegt, bet, ja šī summa tiek saimnieciski un pareizi ieguldīta (it īpaši ražošanas attīstībā), tad, es domāju, tas varētu dot pietiekami lielu stimulu, lai ne tikai Latgale varētu attīstīties, bet varētu attīstīties arī Vidzemes ziemeļi, Zemgales pierobežas zona un Kurzemes zona, kur šobrīd ir lēnāka attīstība. Paldies.".
• 2012_12_20-seq784 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Centīšos runāt īsi, bet tomēr dažas lietas, manuprāt, ir jāpasaka. Lūk, daži citāti no šī svarīgā dokumenta: „Mūsu uzdevums ir panākt ilgtspējīgu izaugsmi, stiprinot reģionu kapacitāti un maksimāli efektīvi izmantojot to priekšrocības un resursus. Pretstatā pašreizējai monocentriskajai apdzīvojuma struktūrai jāattīsta līdzsvarota policentriska pieeja, ko veido savstarpēji pakārtoti un dažādos līmeņos saistīti attīstības centri, kuriem tiek sniegts atbalsts infrastruktūras pilnveidošanai, izmantojot integrētu teritoriālu pieeju.” Es saprotu, ka ir sarežģīti, bet, lūdzu, ieklausieties, jo, manuprāt, tas ir tiešām būtiski šī dokumenta sakarā. Un es aicinu to neaizmirst arī nākamo divu Saeimas darba gadu laikā. Nākamais: „Teritoriālā attīstība jāfokusē uz nelabvēlīgo atšķirību mazināšanu starp reģioniem un arī pašu reģionu ietvaros. Jāievieš pilnveidots valsts administratīvi teritoriālo reformu iedalījums.” Es ceru, ka pakāpeniski mēs tiksim arī uz reģionālās reformas takas, vismaz veicot pirmos soļus jau šīs Saeimas darbības laikā. Priecē, ka kopumā Latvijas Nacionālā attīstības plāna pamatnostādnes un virzieni ir līdzīgi tiem, kādi bija jau pirms tam izstrādātajai Latgales reģiona stratēģijai. Tomēr ir dažas lietas, kas šajā kopnacionālajā, tā teikt, plānā dara uzmanīgu gan mani, gan arī citus Latgales reģiona pārstāvjus. Pirmais. Sagatavotie virzieni uzņēmējdarbības projektu atbalstam šajā redakcijā, kā izskatās, būs diezgan grūti realizējami Latgales pašreizējos reālajos apstākļos. Otrais. Rodas sajūta, ka atsevišķiem pasākumiem ir sastiķēti diezgan abstrakti projekti ar noteiktiem lieliem finansējuma apjomiem, tāpēc nepamet sajūta, ka liela daļa no tiem atkal ir tendēti uz Rīgu un vēl uz dažām piejūras pilsētām. Visiem rīdziniekiem un Rīgas attīstības slavinātājiem tomēr gribu atgādināt, ka bez attīstītiem reģioniem mums nekad nebūs patiesi attīstīta valsts. Runājot Nacionālā attīstības plāna terminoloģijā, es pat teiktu tā, ka daudz labprātāk es atbalstītu valsts attīstības stratēģiju ar formulu „8+21”, jo Rīgai varētu atbildēt tieši tāpat kā mazajām pašvaldībām, kurām šobrīd tiek teikts: tas, ka konkrēti jūs Nacionālajā attīstības plānā neesat pieminēti, nenozīmē, ka valsts par jums turpmāk nerūpēsies. Līdz šim līdzekļu ekonomija valsts pārvaldē parasti tika veikta uz reģionu rēķina. Es neminēšu daudzus piemērus: tās ir zemesgrāmatu nodaļas, mežniecības... Arī valsts uzņēmumu ietvaros... „Latvijas Pasts”... Šobrīd arī valsts akciju sabiedrība „Nekustamie īpašumi” plāno samazināt savu struktūru, likvidējot filiāles Liepājā un Daugavpilī, tātad visu tomēr centralizējot salīdzinoši dārgajā Rīgā. Reģionu attīstības jautājums, varas decentralizācijas jeb valsts līdzsvarotas attīstības jautājumi ar šo dokumentu netiek atrisināti, tādēļ Saeimai tie būs nopietni jāskata arī turpmāk. Lai gan Saeimā ir divas komisijas, kuras daļēji ir saistītas ar reģionu attīstības jautājumiem, tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tomēr - būsim godīgi! - tā īsti neviena no tām nav ķērusies pie reģionālās attīstības problēmu risinājumu meklēšanas. Šeit, manuprāt, ir svarīgi atkārtot: jo ātrāk mēs sakārtosim reģionus, panāksim to attīstību un pašreizējo milzīgo atšķirību mazināšanos, jo ātrāk tiksim vaļā no dažādu pašmāju politiķu un iebraucēju spekulācijām par Latgales autonomijas idejām. Nobeigumā vēl viens īss citāts no šodien apstiprināmā dokumenta definētajiem mērķiem: „Augot ekonomikai un attīstoties cilvēku radošajai un uzņēmējdarbības aktivitātei, ir uzplaukuši... - (tātad nākotnes formā) ...arī Latvijas reģioni. Katrs savdabīgs, taču visi spēcīgi un nozīmīgi.” Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq782 spokenText "Jūs droši vien, Čigānes kundze, mani nepareizi sapratāt! Es noteikti negribu teikt, ka šis dokuments ir pilnīgi nekam nederīgs, bet es nevaru piekrist tam, ka tas ir gatavs produkts. Tas ir labs pamats tālākajam darbam. Tas ir skelets, kuru vajag apaudzēt ar muskuļiem un ar visu pārējo, ja mēs to salīdzinātu ar cilvēku. Un jūs ļoti pareizi teicāt, ka tur ir ļoti daudz rezultatīvu rādītāju. Es teicu to pašu. Taču trūkst konkrētības! Mēs varam paņemt jebkuru rīcības virzienu, pieņemsim, attīstības pētniecību... attīstītu pētniecību, inovācijas un augstāko izglītību. Ir ļoti daudz mērķu sasniegšanas rādītāju, piemēram, privātā sektora ieguldījums pētniecībā un attīstībā, kur mēs redzētu, kā tas izaugs līdz 2030.gadam. Un tagad mēs paskatīsimies rīcības virziena ietvaros veicamos uzdevumus. Un ko mēs te redzam? Pieņemsim, augstākās izglītības pieejamības nodrošināšana vai arī valodu tehnoloģiju attīstība - tas viss ir ļoti nekonkrēti un pavirši. Un es runāju tikai par to, ka trūkst tieši konkrētības. Savukārt, ja mēs runājam par pārraudzību, tad es tiešām vēlētos redzēt, kā Pārresoru koordinācijas centrs spēs savaldīt ministrijas un atsevišķu ministru ambīcijas. Bet to, cik šis dokuments ir veiksmīgs un labs, es domāju, spēs parādīt tikai laiks. Paldies.".
• 2012_12_20-seq780 spokenText "Šim ļoti labi izstrādātajam dokumentam (Zālē smiekli.) ir viens, bet ļoti nopietns trūkums: šis dokuments saucas par lēmuma projektu, nevis par likumprojektu. Līdz ar šo nosaukumu viss šis dokuments uzreiz kļūst par vīziju, nevis par plānu. Jā, protams, ļoti skaisti aprakstīta vīzija ar noteiktu mērķi vai mērķiem, uzdevumiem, termiņiem un finansējumu, bet tomēr ar to, ka tā būs tikai vīzija, šis dokuments kļūst uzreiz par budžeta „padēlu”, nevis par patstāvīgu dokumentu, kurš noteiks mūsu ekonomikas un sabiedrības, un valsts attīstību. Patiesībā mēs esam pavirzījušies ļoti tālu uz priekšu (salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem) tikai apraksta tehnikas pilnveidošanā, nevis esam mainījuši kaut kā pēc būtības plāna izpildes mehānismu attiecībā uz attīstību. Un, kaut gan noteikti atbalstīšu, tāpat kā mani biedri no frakcijas „Saskaņas Centrs”, šo dokumentu, esmu visai pesimistiski noskaņots, atšķirībā no mūsu cienījamās kolēģes Čigānes kundzes, ka šis dokuments ir tāds kā mūsu karogs... un arī pilns ar solījumiem un izpildāmajiem uzdevumiem. Es uzsveru - kamēr plāns būs pakļauts budžetam, nevis otrādi, plāns paliks tikai vīzija. Kas būtu jādara? Kādai situācijai ir jābūt, lai plāns patiešām kļūtu par tādu dokumentu, ar kuru mēs varētu lepoties un uz kuru varētu paļauties? Gada pirmajā pusē ir jāpieņem plāns, kurš pēc tam - otrajā pusgadā - noteiktu gan mūsu gadskārtējo budžetu, gan arī vidējā termiņa plānu un budžetu. Tikai tajā gadījumā mēs būtu pārliecināti, ka mūsu plāni ir tiešām nodrošināti un būs izpildāmi. Runa nav par vecākajai paaudzei labi pazīstamo valsts plāna institūcijas atjaunošanu. Runa ir par apzinātas proporcionalitātes nodrošināšanu ar likumu mūsu ekonomikas attīstībā. Tāds mehānisms šajā dokumentā pat nav pieminēts. Pēc manas dziļas pārliecības, mūsu valstī nevajag būt budžeta politikai. Mums jābūt ekonomikas attīstības politikai, kuru nodrošinātu budžets ar attiecīgiem cipariem, ar attiecīgiem lēmumiem, ar to pašu likumu, kuru mēs tagad pieņemam. Taču, ja tāda situācija tiktu īstenota, tad galvenais mēnesis mūsu Saeimas darbībā būtu, piemēram, aprīlis, nevis decembris. Bet, es domāju, pagaidām tas laiks ir nākotnē. Taču es ceru, ka mēs sagaidīsim arī to laiku, kad būs tāda situācija, par kuru es sapņoju. Paldies jums!".
• 2012_12_20-seq778 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šoreiz runāšu nevis par sociālā bloka jautājumiem, bet par to, kā liepājnieki centās ielūkoties Nacionālajā attīstības plānā un sagatavoja savus priekšlikumus, kurus es savā vārdā iesniedzu komisijai. Vispirmām kārtām paldies par atbalstītiem un daļēji atbalstītiem priekšlikumiem, bet mani satrauc viena lieta. Nekādā gadījumā nenoliedzot to, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir strādājis ļoti nopietni, tomēr viņi acīmredzot nav pievērsuši uzmanību tam, ka 2010.gada 10.jūnijā Saeimā tika nobalsots par vienu interesantu koncepciju - pareizāk sakot, par stratēģiju. Un tā bija Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Lūk, viens citāts no šī dokumenta, konkrēti tā 301.punkts: „Latvijas reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu. Tām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, tāpēc nākotnē tās jāveido par nacionālas nozīmes lidostām. Nacionālo lidostu attīstība būs svarīga tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī transnacionālai sadarbībai.” Nu, redzat, liepājnieki arīdzan ir sagatavojušies lidot un jau šobrīd ļoti nopietni un čakli strādā pie Liepājas lidostas attīstības. Vēl interesantāk - 2012.gada 21.maijā tika noslēgts Satiksmes ministrijas un SIA „Aviosabiedrības „Liepāja”” līgums, un attiecināmās izmaksas šajā projektā nepavisam nav mazākas kā 2,8 miljoni latu. Tā ka šis darbiņš, redzat, notiek! Bet acīmredzot ir paredzēts tā... un man ļoti gribētos aicināt arī premjera kungu - viņš par to ir vairākkārt informēts! - un Satiksmes ministriju padomāt par to un būt saimnieciskiem, jo nākošajā gadā, tas ir 2013.gadā, turpat Liepājas zemītē, sakārtojot lidostu, mēs ieguldīsim vairāk nekā 2,8 miljonus latu. Pēc tam, iespējams, četrus gadus vai septiņus gadus pagaidīsim un tad atkal ķersimies klāt, turpināsim tālākās lietas un Liepājā tomēr līdz 2030.gadam attīstīsim lidostu. Manuprāt, godātie kolēģi, tas nav visai saprātīgi, un tie uzņēmēji, kuri ir gan no Dānijas, gan arī no Itālijas un ir izveidojuši uzņēmumus Liepājā (pēdējais ir itāļu uzņēmums, kur strādā vairāk nekā 100 liepājnieku) priecājas, ka Liepājā ir čakli, strādīgi un arī labi izglītoti cilvēki, taču viņi šos pakalpojumus izmanto, protams, Palangas lidostā. Uz Rīgu viņi nebrauc. Un kādēļ gan mums nebūtu iespējams arī laika periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam darīt to, kas jau ir darīts iepriekšējā periodā? Un tad nevajadzētu nākt tribīnē pozīcijas deputātiem un teikt, ka mēs uzceļam un pēc tam dziļi brīnāmies. Bet tagad mēs dodam naudu, pēc tam apstādinām, pēc tam atkal, un tad gan jau kāds no deputātiem pēc daudziem gadiem dziļi brīnīsies - kāpēc tas tā ir darīts. Tādēļ man ļoti gribas teikt, ka tos dokumentus, kuri ir pieņemti iepriekš, ļoti derētu izskatīt, gatavojot kādu nākošo nopietno politikas dokumentu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Ministru prezidents mums nav no tā laika mainījies. Tā bija Dombrovska pirmā valdība, tagad - trešā... Novēlu veiksmi darbā! Paldies.".
• 2012_12_20-seq777 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Aijai Barčai. (No SC frakcijas: „Divus laikus viņai!”)".
• 2012_12_20-seq776 spokenText "Jā, labvakar kolēģi! Tiešām mēģināšu īsi, kā man kolēģi, kad nācu šeit uz tribīni, lūdza, jo tiešām ir jau vēls. Bet tomēr liekas, ka Nacionālais attīstības plāns ir pietiekami svarīgs dokuments, lai mēs pievērstu tam uzmanību arī savās debatēs. Gribētos papildināt un atbalstīt to, ko daži kolēģi jau ir teikuši attiecībā uz to, ka šis dokuments ir unikāls. Tas ir unikāls pirmām kārtām ar to, ka pirmo reizi mums ir izdevies sasaistīt plānošanu ar finansēšanu, kā Čigānes kundze jau ļoti labi aprakstīja. Tas ir tapis, nevis tikai sastādot vēlmju sarakstu, bet arī paskatoties, cik šīs vēlmes izmaksās, un tomēr nogriežot nost tās vēlmes, kuru piepildīšana šobrīd varbūt nav tik ļoti svarīga kā atsevišķas citas vajadzības. Nākamais, uz ko es gribētu vērst uzmanību, - ka šī ir tā sauktā attīstības nauda jeb tie resursi, kas ir papildus bāzes izdevumiem. Līdz ar to jau apstiprinātās programmas tiks īstenotas, un tās tiks turpinātas atbilstoši pašreiz esošajam bāzes finansējumam. Nacionālais attīstības plāns ir vairāku līmeņu dokuments. Pats pirmais bija prioritāšu pamatojuma ziņojums uz vairāk nekā 100 lappusēm, tāpēc es aicinātu Reskāja kungu arī ar to iepazīties. Tur ir redzams, kāpēc ir izvirzītas tieši šādas prioritātes, un tur šis pamatojums ir ļoti skaidri uzrakstīts. Tad ir Nacionālā attīstības plāna vīzija, kuru mēs redzam pirmajās padsmit lappusēs un kuras tekstā varam izlasīt, uz ko mēs gribam iet un kādu Latviju gribam redzēt 2020.gadā. Un trešais līmenis jau ir konkrēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji. Gribu teikt, ka tas ir vēl viens ļoti svarīgs un ļoti unikāls aspekts Latvijas plānošanas vēsturē: Nacionālais attīstības plāns paredz ļoti konkrētus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Un šeit, skatoties Pārresoru koordinācijas centra kolēģu virzienā, gribu teikt... cerot uz kvalitatīvu atpūtu šajos svētkos, gribu teikt, ka ar šo balsojumu darbs tomēr nebeigsies, bet savā ziņā pat tikai sāksies, jo ļoti svarīgi būs arī uzraudzīt šo rādītāju sasniegšanu jeb izpildi, un tas nebūt nebūs vienkārši. Jo - atkal vēršos pie kolēģiem! - Nacionālais attīstības plāns, protams, paredz atbildīgās ministrijas... paredz, kuras ministrijas būs atbildīgas par konkrētu uzdevumu izpildi, taču uzdevumi ļoti daudzās situācijās ir horizontāli, proti, tādi, kas prasīs sadarbību starp vairākām ministrijām. Un, lai arī šī sadarbība, gribētu teikt, šajā Ministru kabinetā ir būtiski uzlabojusies, tomēr, protams, vēl ir, kur pilnveidoties. Nākamā ļoti svarīgā lieta ir tā, ka mēs beidzot esam tomēr varējuši vienoties par vienu konkrētu vadmotīvu vai vienu konkrētu mērķi - tas ir ekonomikas izrāviens, uz kuru ir vērstas gan Nacionālā attīstības plāna prioritātes, gan rīcības virzieni. Un, rēķinoties ar to, ka 2020.gadā mūsu ekonomika būs daudz vairāk attīstīta, mēs saprotam, ka būs augusi tautsaimniecība, cilvēki jutīsies droši, cilvēki būs šajā valstī, un arī reģionālā attīstība būs līdzsvarota. Te ļoti daudz izskan uzskatu par reģionālo attīstību. Es gribētu pievērst šo kolēģu uzmanību Nacionālā attīstības plāna darbības vairākiem virzieniem, tostarp līdzvērtīgas izaugsmes atbalstīšanai teritorijās. Tātad runa ir par reģionu līdzvērtīgu attīstību, un tas nozīmē tikai to - ja kāds reģions šobrīd ir mazāk attīstīts nekā citi, tad, protams, tas būs pirmais, uz kuru Nacionālā attīstības plāna ietvaros tiks vērsts skats, un tas būs pirmais, kura attīstība tiks nodrošināta tādā pašā līmenī kā pārējo Latvijas reģionu attīstība. Būtu vēl diezgan daudz, protams, ko runāt par šo dokumentu, taču šīs ir tās galvenās lietas, un es aicinu, bez šaubām, šo dokumentu atbalstīt. Es izsaku lielu pateicību visiem - gan ierēdņiem, gan arī deputātiem, kuri strādāja pie šī dokumenta tapšanas, kuri to darīja gan dienām, gan naktīm, arī brīvdienās, neskatoties ne uz kādu formālo darbalaiku. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq774 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī dokumenta apspriešanas gaitā ir izteikts daudz priekšlikumu, daudz dažādu un arī interesantu ideju, bet ir viena tendence, kas ir darījusi mani ļoti bažīgu. Arvien biežāk izskan domas, ka situācija Latgalē nav nemaz tik sarežģīta un ka nav vajadzīgas nekādas īpašas programmas, lai mazinātu šī reģiona atpalicību no pārējiem reģioniem. Var jau atrast kādu atsevišķu pašvaldību arī Zemgalē, kurā situācija ir tuva tai, kāda ir Latgalē, bet tas nebūtu korekti. Vajadzētu tomēr salīdzināt viena reģiona situāciju ar situāciju otrā reģionā. Es atgādināšu, ka 2012.gada 30.novembrī bezdarba līmenis Latgalē bija 21,2 procenti, bet vidēji valstī - mazliet pāri par 10 procentiem. Varbūt pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā starpība starp bezdarba vidējo līmeni valstī un Latgalē ir pārsniegta divas reizes. No pārējiem reģioniem visnelabvēlīgākā situācija bijusi Vidzemē - 12,8 procenti. Tātad - 21 un 12 procenti! Laikam jau tā starpība nav nemaz tik liela - tā varbūt kādam var šķist. Un diemžēl šāda domāšana ir parādījusies arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā. Ja paskatāmies, kuras tad programmas ļautu samazināt Latgales atpalicību no pārējiem, tad var atrast, ka 48 miljoni ir paredzēti austrumu pierobežas teritoriju attīstībai. Daudz tas ir vai maz? Nu, piemēram, Rīgas sabiedriskajam transportam ir paredzēts divas reizes vairāk - 90 miljoni. Ar to naudu pat īsti imitēt darbību... to, ka Latgales reģiona attīstību vajadzētu veicināt īpaši, nemaz nav iespējams. Tā ir ļoti bīstama tendence! Un nu par lidostu. Nesen televīzijā rādīja... Tā kā ir Ziemassvētki, bija reportāža no Palestīnas, kur tieši Jordānas upes rietumkrastā atrodas ļoti daudzi tūristiem ļoti pievilcīgi objekti, uz kurieni iet ļoti liela tūristu plūsma. Palestīnas iedzīvotāji sūdzējās: tūristi, kuri brauc, tur naudu gandrīz neatstāj, jo lidosta ir Izraēlas teritorijā, viesnīcas atrodas Izraēlas teritorijā un no šīs milzīgās tūristu plūsmas viņu reģions labumu negūst nekādu. Nu, tā mums attīstās reģionālo lidostu problēmas arī Latgalē. Jā, bija laiks, kad valsts piešķīra savu budžeta naudu un Eiropas Savienības finansējumu reģionālajām lidostām: Liepājas un Ventspils lidostas saņēma vairāk par 10 miljoniem latu, arī reģionālā lidosta Latgalē... Kopā - vairāk par 10 miljoniem, gan no valsts budžeta, gan no struktūrfondiem. Daugavpils lidosta ir saņēmusi nulli. Nulli! Neviena santīma! Un neviens santīms netiek paredzēts arī nākamajam plānošanas periodam. Es domāju, ka šīs tendences ir iespējams pārvarēt, jo tā rīcības programma, kura ir... es domāju, ka tā varbūt nemaz visiem deputātiem nav pieejama, tā nav pielikta pie šodienas dokumentiem, kuri ir darba kārtībā, tātad par to mēs nebalsosim. Būs iespējams pieņemt konkrētus lēmumus, lai konkrēti panāktu situācijas uzlabošanos. Paldies, kolēģi!".
• 2012_12_20-seq773 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Lāčplēsim.".
• 2011_12_22-seq33 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Lāčplēsim.".
• 2012_12_20-seq772 spokenText "...ka viņi ir augsti kompetenti. Vārdu sakot, es gribēju teikt, ka, lūk, šeit mēs pusmiljonu latu varam ietaupīt un momentā izmantot šos datus un dot viņiem finansējumu nākamajiem četriem gadiem... es par to tikko runāju - četriem gadiem. Paldies.".
• 2012_12_20-seq771 spokenText "Buiķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2012_12_20-seq42 spokenText "Buiķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2012_12_20-seq770 spokenText "Godātie kolēģi! Tikko jau Čigānes kundze minēja, ka šis Nacionālās attīstības plāns ir saistīts - ļoti reāli saistīts! - ar finansēm. Un, kā es jau pirmajā runā šodien teicu, es gribu parunāt par zinātni. Un ļoti konkrēti. Ja es pareizi saprotu, jūs visi savulaik saņēmāt no Arnolda Ūbeļa, kas Latvijā jau kādus desmit gadus atbild par Eiropas ietvarprogrammām, viņa vēstis, bet es pieņemu, ka ne visi ar šo materiālu iepazinās, jo tur bez konkrētajiem bija arī ļoti detalizēti skaitļi. Bet es gribu... Es vakar biju pie viņa un... Starp citu, es ieteiktu... Fotonikas centrs, kas dabūja 4 miljonus eiro, no kuriem miljons nāks atpakaļ Latvijai, atrodas piecu minūšu gājuma attālumā tepat aiz Doma laukuma - Šķūņu ielā. Es ieteiktu uz turieni aiziet, tur reāli ir tā, ka zinātniskie līdzstrādnieki pa naktīm pagrabu kopj, dara melno darbu, lai varētu šo 3,8 miljonu eiro projektu turpināt. Tur ir ļoti skaista telpa, kur varēs nākt vienkārši no ielas skatītāji skatīties... Tas būtu tā vērts! Un es gribu izmantot Arnolda Ūbeļa iedotos materiālus. Pirmais ir tāds materiāls, kas raksturo to, par ko ir daudz runāts, bet... Ļoti konkrēti: tas paņemts no ASV vienas lapas par to, kā valstis augstās tehnoloģijas eksportē. Un, zināt, pirmajā vietā Filipīnas - 71 procenta pieaugums. Singapūra - piecdesmit septiņi, Dienvidkoreja - trīsdesmit divi; ASV - 4.vietā... 12.vietā - trīsdesmit divi. Nerunāšu par Somiju - 22.vietā, Igaunija - 33.vietā, Lietuva - 77.vietā, Latvija - 82.vietā. Mums 5 procentu pieaugums. Tas ir loģiski atkarīgs no tā, kāds ir mūsu finansējums. Tiesa, mēs varam lepoties, ka mūsu kādreizējā... Kurzemes un Zemgales hercogistes kādreizējā kolonija Tobago... Trinidadas un Tobago Republika ir 127.vietā - vēl daudz zemāk zem mums. Bet pats būtiskākais, ko, man liekas, varbūt ir vērts ņemt vērā arī valdībai, - šobrīd ir runa par to, ka mēs dodam... Kā es saprotu, Izglītības un zinātnes ministrija slēdz līgumu ar Ziemeļvalstu... es neatceros konkrēti, kāda ir šī iestāde... par mūsu zinātnisko institūciju spējām... to iespējām. Un, ja runājam ļoti konkrēti, tad Ūbeļa kungam ir absolūti precīzi dati par desmit gadiem - sākot jau ar 1999.gadu, kad bija piektā ietvarprogramma... no 2002. līdz 2006.gadam un no 2007. līdz 2012.gadam. Tur pirmajā reizē tika finansēti 640 projekti, otrajā reizē - 1027 un 999 projekti. Un blakus ir ļoti skaists materiāls, kā tas viss sasaistās konkrēti ar Igauniju, ar Lietuvu, ar Somiju, ar Zviedriju. Un, zināt, tur ļoti precīzi sakrīt ar to, ko mēs dodam zinātnei un ko dod Zviedrija un Somija, ko dod Igaunija un Lietuva. Un tur ir tas milzīgais atrāviens redzams. Un, lūk, tā ir lieta, par kuru ir vērts domāt. Lūk, ja mēs paskatāmies uz šiem skaitļiem un paskatāmies, kuras institūcijas ir dabūjušas finansējumu... zināt, Ūbelim ir absolūti precīzi dati par visiem zinātniskajiem institūtiem, bet es nosaukšu tikai pirmos trīs - Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts un Latvijas Universitātes Fizikas institūts, kuri attiecīgi ir saņēmuši finansējumu pāri par 20 projektiem. Un tālāk ir tāda skaista rindiņa - visi simts institūti. Kādēļ, ja mēs runājam... ja mēs neuzticamies, ka latvieši spēs normāli ekspertīzi iziet, kādēļ mēs neizmantojam jau gatavus materiālus? Kādēļ 1992.gadā mēs dāņiem devām ekspertīzi, tagad mēs gribam dot Ziemeļvalstīm? Bet šeit ir absolūti korekti skaitļi, ko... visi Eiropas eksperti gājuši cauri... kur precīzi redzams, cik grantu deva, un, galvenais, tur ir arī tādi granti - viens punkts... cik šo zinātnisko institūtu vēlas aicināt savos projektos citu valstu speciālisti. Tas nozīmē, ka šie cilvēki, kas strādā šajos institūtos...".
• 2012_12_20-seq768 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi Nacionālā attīstības plāna akcenti uz cilvēku drošumspēju, uz to, ka mēs cilvēkiem radām nevis jaunas zupas virtuves, bet dodam iespēju apgūt jaunu izglītību, dibināt savus uzņēmumus un domāt par eksportspējīgu ražošanu. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Bravo!”) Paldies.".
• 2012_12_20-seq767 spokenText "Čigānes kundze! Cik jums laika vēl nepieciešams?".
• 2012_12_20-seq766 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribētu apgalvot, ka šis Latvijas Nacionālais attīstības plāns, ko mēs, cerams, ar pozitīvu balsojumu šodien apstiprināsim, ir milzīgs sasniegums mūsu nācijai. (Starpsaucieni no zāles: „Ooo!”) Un kāpēc tas tā ir? Tas ir tāpēc, ka mēs pirmo reizi tā pa īstam esam noticējuši, ka mēs dzīvosim vēl rīt, parīt un aizparīt, ka mūsu neatkarīgā valsts eksistēs un ka mēs varam par to domāt ilgākā termiņā, nevis rakstīt pasaciņu grāmatas, kā te norādīja Reskāja kungs. Cienījamais Reskāja kungs, šis Latvijas Nacionālais attīstības plāns no šobrīd spēkā esošā plāna atšķiras tieši ar to, ka tas nav nekāds sapnis, nav nekāda pasaku grāmata. Tur ir ļoti konkrēti indikatori, kas mums ir jāsasniedz septiņu gadu laikā, ļoti konkrēti priekšlikumi par uzdevumiem, kas mums ir jāveic. Un kas ir pats būtiskākais? Tas, ka tur ir ļoti konkrēti iezīmēts finansējums, kas ir nepieciešams šo uzdevumu veikšanai. Cienījamie kolēģi, vai jūs maz zinājāt, ka faktiski mums šobrīd jau ir Nacionālais attīstības plāns? (Starpsaucieni no zāles.) Droši vien ne visi no mums to zina, un droši vien vēl mazāk no mums zina, kurā plaukta atvilktnē šis esošais Nacionālais attīstības plāns atrodas, un tas droši vien jau ir pārklājies ar lielu putekļu kārtu šobrīd. Un kāpēc tas tā ir? Tas ir pirmām kārtām tāpēc, ka esošais Nacionālais attīstības plāns ir kā augļu salāti - tie izskatās labi, tur katrs var sev atrast kādu pievilcīgu rozīnīti, tie ir krāsaini, labi smaržo, bet no tiem nevar paēst, jo tie neparedz nekādas mērķtiecīgas investīcijas mūsu ekonomikas un tautsaimniecības attīstībā, lai patiešām veicinātu attīstību pēc būtības. Kārkliņas kundze jau ļoti konkrēti izrunāja jautājumu par to, kā mēs līdz šim esam veikuši savu nacionālās attīstības plānošanu, un minēja arī to, ka iepriekšējā Saeima, 10.Saeima, pirms Zatlera kungs to atlaida, izdarīja vienu ļoti labu darbu - pieņēma lēmumu par Pārresoru koordinācijas centra izveidi. Es uzskatu, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir tiešām parādījis sevi no vislabākās puses un pilnībā savu darbību attaisnojis. Cienījamie kolēģi, es minēšu tikai vienu piemēru. Attiecīgās ministrijas, balstoties uz resorisku pieeju, ka tām ir jāpiesaista pēc iespējas daudz līdzekļu, kā prognozi Nacionālā attīstības plāna finansējumam iesniedza 18 miljardus. Kopējā attīstības nauda, kas mums būs pieejama 2014.-2020.gadā, ir apmēram trīs reizes mazāka. Pārresoru koordinācijas centrs pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē panāca to, ka ministriju piedāvājumi ir reālistiski, ka tie atspoguļo vajadzīgus un nepieciešamus projektus un piešķir tiem arī nepieciešamo reālo finansējumu. Izspiest „gaisu” ārā no 18 miljardiem - tas nav nemaz tik viegli! Un mēs esam redzējuši, ka... mēs patiešām esam cietuši no šīs resoriskās pieejas. Kurš no mums nezina pašvaldības, kurās ir bijusi tāda situācija, ka vispirms uzlej asfaltu ielai, bet pēc tam, nākošajā gadā, šis asfalts tiek atkal uzrakts, lai ieliktu kanalizācijas caurules, piemēram? Mēs esam gana daudz redzējuši arī piemērus ar tā sauktajām pilīm tuksnesī, jo ir pašvaldības, kurās ir uzceltas ļoti skaistas sporta halles, kas pēc tam kļūst par milzīgu slogu uz pašvaldības pleciem. Esam redzējuši arī citus bezjēdzīgus projektus. Reskāja kungs jautāja par uzraudzību. Tas pats Pārresoru koordinācijas centrs arī turpinās uzraudzīt šī plāna ieviešanu, un cerams, ka Pārresoru koordinācijas centram būs iespēja tiešām pielietot šo pārresorisko skatījumu un pārkāpt pāri šim ministriju egoismam, kas... katra mēģina to deķīti aizvilkt uz savu pusi. Tutina kungs runāja par vēl vienu ļoti būtisku lietu - šo „9+21” modeli. Tas patiešām ir bijis ļoti būtisks lēmums un ļoti būtiska izšķiršanās, kas ir iestrādāta šajā Nacionālajā attīstības plānā. Cienījamie kolēģi! Latvijas valsts cieš no monocentriskas attīstības. Paskatieties - kas mums aug iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes ziņā? Rīga un Pierīga. Cienījamie kolēģi! Cilvēks no Riebiņu novada tad, kad nevar atrast darbu, nevis pieņem lēmumu braukt uz Preiļiem un strādāt Preiļos, bet labākajā gadījumā atbrauc uz Rīgu vai aizbrauc uz Dublinu. Cienījamie kolēģi! „9+21” modelis ir tas, kas mums dod cerību, ka pēc septiņiem gadiem mums būs daudzas mazas reģionālās Rīgas - reģionālie attīstības centri, kur ieplūdīs cilvēki. (No zāles: „Tur jau nav darba!”) Vai patiešām mēs nesaprotam, ka tikai šādi - koncentrējot investīcijas - mēs varam šādu modeli panākt?! Tutina kungs teica, ka Latgalei nebūs reģionālās lidostas. Daugavpilī nebūs reģionālās lidostas. Vai patiešām Daugavpils reģionālā lidosta palīdzētu latgaliešiem saprast, ka valsts attīstība un viņu personīgā labklājība ir viņu pašu rokās?".
• 2012_12_20-seq764 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Nacionālais attīstības plāns jeb NAP ir dokuments, kura pamatmērķis faktiski ir norādīt virzienus investīcijām laika periodā līdz 2020.gadam. Protams, varētu pieņemt dažādus risinājumus. Kāda Āfrikas valsts bija nolēmusi, ka naudas tāpat nepietiek, lai ceļus sakārtotu, un līdz ar to pieņēma lēmumu ceļus nesakārtot nemaz un visu naudu ieguldīt interneta attīstībā. Un droši vien tam arī ir sava jēga. Tā, apspriežot NAP, sākumposmā izskanēja - pa pusei pa jokam - tāds priekšlikums: kā būtu, ja mēs visas investīcijas ieguldītu gluži pretēji - tikai ceļos? Un īstenībā arī tad īsti tiem nepietiktu, bet nu tad ceļi būtu puslīdz sakārtoti. Diezgan skaidrs, ka tādi risinājumi nav iespējami, un līdz ar to šīs investīcijas ir sadalītas daudzmaz optimāli, cik nu tas ir iespējams, tātad pa dažādiem virzieniem, to skaitā kultūrai, to skaitā uzņēmējdarbības attīstībai. Problēma ir tur, ka ar šīm investīcijām īstenībā nebūs pietiekami, lai valsts veiktu šo ekonomisko izrāvienu, ko ir deklarējusi NAP pamatnostādnēs un vadlīnijās. Un īstenībā ir ļoti svarīgi: ja šajā laika periodā mums neizdosies tomēr ļoti būtiski attīstīt eksportspējīgu ražošanu, tad faktiski radīsies tie riski, par kuriem mēs diskutēj��m eiro ieviešanas sakarā. Jo eiro... perifērijas valstu problēma bija tā, ka uzņēmējdarbība nebija konkurētspējīga, nauda iegāja nekustamo īpašumu burbulī, tas uz laiku cēla IKP, atalgojumu, padarīja ražošanu vēl nespējīgāku konkurēt, un tādā veidā radās visas šīs problēmas. Savukārt Igaunijai, iestājoties eirozonā, šīs problēmas neradās. Tātad pats būtiskākais uzdevums, manuprāt, papildus Eiropas Savienības līdzekļu efektīvai apguvei ir maksimāli piesaistīt privātās investīcijas. Tā, piemēram, Nacionālais attīstības plāns norāda energoefektivitātes jomā vairākus simtus miljonu latu no Eiropas un arī no citiem publiskajiem līdzekļiem. Ir ļoti būtiski, lai to varētu apvienot ar privāto investīciju mehānismiem energoservisa kompānijām un tamlīdzīgi, lai šajā nozarē ieguldītu ļoti būtisku naudas daudzumu. Un faktiski būvniecības sektors līdz ar to varētu sekmīgi attīstīties, un Latvija varētu arī atteikties no uzturēšanās atļauju tirdzniecības, kas varbūt bija pieļaujama kā īstermiņa risinājums krīzes pašā sliktākajā brīdī, bet kas šobrīd arvien vairāk tikai veicina uz jaunu nekustamo īpašumu burbuli vērstu ekonomiku. Bet tas ir tikai viens aspekts. Šī nav eksportspējīga ražošana, kaut arī, teiksim, noteikti dažādi materiāli varētu veidot eksportspējīgu ražošanu. Un šeit ir tas jautājums, ko minēja arī runātāji pirms manis. Ja mēs runājam konkrēti par Latgales attīstību, tad īstenībā valstij vajadzētu mērķtiecīgi virzīt investīcijas - gan Eiropas naudu, gan infrastruktūru un lauksaimniecības naudu un tamlīdzīgi - vairāku nozīmīgu ražošanas uzņēmumu attīstībai. Man ir vairāki tādi piemēri, tāpēc es nevarēšu visus nosaukt, bet, piemēram, nesen Latgalē, tiekoties ar uzņēmējiem, es uzzināju, ka ir izstrādāta ideja dabīgās šķiedras biokompozīta materiāla ražošanai, kurā varētu izmantot linšķiedru. Un, ja valstij izdotos attīstīt šāda tipa rūpniecību, it īpaši Latgalē... Protams, tas pamatā ir uzņēmēju darbs, bet ar visa veida valsts atbalstu tas būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Latgales attīstībā. Un, protams, arī administratīvo šķēršļu mazināšanu tomēr Nacionālajā attīstības plānā minēt ir ļoti svarīgi. Tāpēc es domāju, ka mums šis plāns ir jāatbalsta, bet tas vēl nav viss, jo ar to būs jāstrādā daudz arī turpmāk un arvien aktīvāk. Paldies.".
• 2012_12_20-seq762 spokenText "Labvakar, kolēģi! Latvijas Nacionālo attīstības plānu var nosaukt arī par valsts biznesa plānu, jo, izlasot to, gan valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan arī potenciālajiem investoriem būtu jābūt skaidram, ko šeit dzīvojošā nācija vēlas sasniegt un, svarīgākais, kā viņa vēlas to sasniegt. Savukārt, izlasot jauno Latvijas Nacionālo attīstības plānu, man rodas asociācija nevis ar biznesa plānu, bet gan ar politiskās partijas programmu. Daudz vārdu un solījumu par to, cik skaisti mēs dzīvosim nākotnē, bet nav nekā konkrēta. Ir tikai paviršas frāzes un rezultātu rādītāji, kuriem vajadzētu līdz 2020.gadam mainīties. Jautājums ir viens - kā? Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā ir rakstīts, ka Latvijā 2020.gadā par pusi būs sarucis ēnu ekonomikas īpatsvars, taču es nekur neieraudzīju nopietnu analīzi, kāpēc vispār Latvijā ir šī problēma, un arī neredzēju konkrētus priekšlikumus, kā šo situāciju mainīt. Un tā tas ir gandrīz vai ar katru punktu. Izstrādājot šāda veida dokumentu, būtu nepieciešams sākt ar esošās situācijas kvalitatīvu analīzi, tad vienoties par to, ko mēs vēlamies sasniegt, un, saliekot kopā iegūto informāciju, izstrādāt konkrētu rīcības plānu. Diemžēl kvalitatīvu esošās situācijas analīzi šajā dokumentā es neatradu. Neatradu arī konkrētu rīcības plānu. Ir tikai vēlmes. Un varbūt viss būtu kārtībā, ja vien prakse nerādītu, ka visi prot smuki runāt, bet, kad nonāk līdz darbiem, tad viss apstājas. Līdzību ar politiskās partijas programmu padara vēl lielāku fakts, ka par dokumenta realizāciju neviens neuzņemas atbildību. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam ir pasaka vai mantra (ja kādam tā ērtāk) par to, cik viss būs skaisti un rožaini, bet par nopietnu dokumentu es to nosaukt nevaru. Ja tādu dokumentu ar cerību iegūt finansējumu iesniegtu izvērtēšanai bankai, tad - esmu pārliecināts! - finansējums netiktu piešķirts. Es ceru, ka neviens to neuztvers personīgi. Un, lai nepabeigtu uz sliktas nots, es, protams, visus gribu apsveikt ar Ziemassvētkiem un novēlēt laimīgu Jauno gadu! Paldies.".
• 2012_12_20-seq760 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es runāšu īsi, jo mēs esam ilgi strādājuši, un visi esam noguruši, bet es tomēr gribu vērst uzmanību uz to, ka šis Nacionālais attīstības plāns jau savā tapšanas procesā parāda zināmu attīstību, proti, attīstību mūsu politiskajā kultūrā, kas tagad vērsta uz daudz lielāku sadarbību un līdzdalību. Vispirms par sadarbību. Kad 10.Saeima sāka domāt par šo Nacionālās attīstības plānu, visi secināja, ka līdzšinējā prakse bijusi tāda, ka katra ministrija vilka valsts budžetu un plānošanas deķīti uz savu pusi. Šajā sakarā arī radās tāda doma un priekšlikums, un 10.Saeima pieņēma jaunu likumu, kas ieviesa Pārresoru koordinācijas centru, proti, jaunu institūciju, kas tiešā Ministru prezidenta padotībā veido šo kopējo plānu, koordinējot dažādo ministriju intereses, nevis ļaujot dominēt tikai tai vai citai ministrijai. Tā ir būtiska strukturālā reforma. Otrs. Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam parādīja, ka bija ļoti liela sabiedrības līdzdalība, kā jau minēja kolēģis Dolgopolova kungs. Neskatoties uz laika diktēto spiedienu, nepilna gada laikā veiktā Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrāde ir bijusi izcils plašas sabiedrības līdzdalības un iesaistes paraugs visos līmeņos, sākot no Ministru kabineta sēdēm līdz sabiedriskajām apspriešanām visos Latvijas reģionos. Lai ilustrētu šo intensīvo sadarbību un līdzdalību, minēšu tikai dažus skaitļus. Plānošanas vadības grupā darbojās 31 organizācijas - dažādu valsts un sabiedrisko organizāciju - pārstāvji. Iedzīvotāji un organizācijas iesniedza aptuveni 600 priekšlikumu Latvijas Nacionālā attīstības plāna melnraksta redakcijai un pāri par 1600 komentāru galīgajai redakcijai. Saeimas deputāti iesniedza 247 priekšlikumus, no kuriem atbalstīti vai daļēji atbalstīti ir gandrīz visi. Šie skaitļi labi raksturo to plašo cilvēku loku, kuri bija iesaistīti Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādē, un reizē atspoguļo to, ka šis plāns ir radies nevis atsevišķu ierēdņu vai politiķu ietekmē, bet gan piesaistot plašākas sabiedrības ierosinājumus. Procesa gaitā varēja vērot, kā daudzi sabiedrības pārstāvji, kas sākotnēji kritizēja Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes procesu un saturu, mainīja savu nostāju, piedzīvodami, ka viņu priekšlikumus uzklausīja un ka viņi varēja dot savu pienesumu labākā Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādē. Par šo ļoti apjomīgo un konstruktīvo darbu mums jāpateicas Pārresoru koordinācijas centram, kas veiksmīgi īstenoja savu uzdevumu - ne tikai veidot plānu, bet darīt to ar pārresorisku redzējumu un iesaistīt plāna tapšanā plašas sabiedrības aprindas. Paldies.".
• 2012_12_20-seq758 spokenText "Paldies. Mēs esam izvēles priekšā šobrīd: atbalstīt vai neatbalstīt šo dokumentu. Atbalstam var teikt to, ka šis dokuments ir vismaz kaut kas, kas dod izpratni, kas mēs esam tagad, ko darīsim šovakar un kas iespējami gaidāms rīt. Daudz kam mēs varam nepiekrist, daudz kas ir uzlabojams un precizējams. Taču šim Nacionālajam attīstības plānam ir jākļūst par dokumentu, kuru nedrīkst nolikt tikai atvilktnē. Pēc tā jāvadās, to vajag pilnveidot, tas jāuzlabo, lai šī dokumenta būtība atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju vajadzības un intereses, nevis citu valstu vai svešu onkuļu vai tantu intereses. Un beigās šos vārdus es gribu izteikt kā vēlējumu mums un jums: lai priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu sajūt ne tikai turīgie un bagātie, ne tikai politiķi un valstsvīri, bet visi Latvijas iedzīvotāji! Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu atnākošo gadu jums ikkatram! Paldies.".
• 2012_12_20-seq757 spokenText "Deputāti neiebilst. Lūdzu, turpiniet!".
• 2012_12_20-seq756 spokenText "Jā, paldies. Cienījamie kolēģi! Šā gada novembrī „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti sagatavoja un iesniedza priekšlikumus Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam. Ministru kabinets atbalstīja trīs ceturtdaļas no iesniegtajiem priekšlikumiem, un kopumā sanāca 44 priekšlikumi, kas tika atbalstīti galīgajā redakcijā. Tomēr gribu teikt, ka mums ir radušās bažas... ir radušies daži būtiski „bet”, par kuriem es gribētu šodien arī parunāt. Uzskatu, ka plānā reģioniem ir jāparedz lielākas iespējas veidot savu attīstības politiku atbilstoši saviem reģionālajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Es biju ierosinājis stratēģiskajā dokumentā iekļaut virkni konkrētu priekšlikumu, kas veicinātu ekonomiskās situācijas uzlabošanos, dzimstības pieaugumu, bezdarba samazināšanos, lemtspējas un atbildības paaugstināšanos un reemigrācijas politikas stiprināšanu reģionos. Oficiālajā Ministru kabineta izskatītajā dokumentā bija redzams, ka priekšlikumi par reģioniem ir ņemti vērā, bet būtībā mēs paliekam pie situācijas, ka attīstība notiks nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros, un tas ir pēc principa „9+21”. Plānā ir jābūt vairāk iespēju reģioniem veidot savu attīstības politiku, katrai pašvaldībai un plānošanas reģionam ir jādod tiesības noteikt prioritātes. Nacionālā attīstības plāna galīgā redakcija diemžēl paredz ieviest finanšu resursu ieguldīšanas modeli, kas koncentrē līdzekļus 30 pašvaldībās un faktiski diskriminē 89 no 119 pašvaldībām, tas ir, vienu trešo daļu Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot 2011.gada datus par nodokļu ieņēmumiem pašvaldību pamatbudžetos un iedzīvotāju... un IKP uz vienu iedzīvotāju, ir jāsecina, ka stāvoklis reģionos tiešām ir drūms. Un man liekas, ka piedāvātais princips „9+21” beigu beigās novedīs mūsu reģionus pie vēl lielākas nabadzības un nevienlīdzības. Manuprāt, plānā ir nepieciešams akcentēt arī... īpaši Latgales attīstības nozīmi, jo pat karalaukā pirmajiem palīdzība tiek sniegta smagāk cietušajiem. Divdesmit gadus šis Latvijas reģions valstī ir nemīlamas pameitas lomā. Latvijas austrumu daļā tradicionāli ir visaugstākais bezdarba līmenis, IKP Latgalē ir 2,5 reizes zemāks nekā Rīgas plānošanas reģionā, un reģions var lepoties tikai ar saviem ezeriem, kultūru, tradīcijām, spītību un īpašu latviešu valodas paveidu. Bija piedāvājums Nacionālajā attīstības plānā iekļaut tieši Latgalei veltītu sadaļu, kas paredzētu līdzekļu piesaisti, lai rekonstruētu kā valsts, tā vietējas nozīmes Latgales ceļu tīklu, lai izbūvētu multimodālu centru Eiropas Savienības vistālāk uz austrumiem izvietotajā reģionā. Tas palielinātu pierobežas reģiona konkurētspēju, dotu stimulu ekonomiskajai attīstībai. Tomēr konkrēti reģioni netiek pieminēti plānā un nav minēti galīgajā redakcijā, tas ir vienkārši ietverts tikai kā rīcības virziens uzdevumu līmenī. Vietējo ceļu problēma nav pietiekoši precīzi definēta Nacionālajā attīstības plānā. Ņemot vērā attīstības problēmas reģionos, ierosinu renovēt un arī uzbūvēt lidostu infrastruktūru Latgales reģionā - nacionālas nozīmes lidostu Daugavpilī un reģionālas nozīmes lidostu Rēzeknē. Ministru kabinets nav ņēmis vērā šos priekšlikumus, par pamatu minot fiskālos ierobežojumus un to, ka būvējamo lidostu infrastruktūra nedošot ekonomisko atdevi. Tātad līdz 2020.gadam šīs infrastruktūras būvēšana nenotiks. Un man rodas jautājums: vai tad tas nedotu jūtamu ekonomisko efektu? Priekšlikums, kas veicinātu iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi Latvijas reģionos un lauku teritorijās, NAP galīgajā redakcijā pārvērtās tikai par publiskā sektora pakalpojumu jomas cilvēku piesaisti reģioniem. Tātad nemaz nav runa par cilvēkresursu piesaisti komercdarbības attīstībai reģionos. Par demogrāfiju. Šajā stratēģiskajā dokumentā nav pieļaujams ignorēt veselības aprūpes uzlabošanu grūtniecēm un neauglības ārstēšanas jautājumu risināšanu. Šim jautājumam ir jābūt precīzāk definētam valsts līmeņa plānošanas dokumentā. Nepiekrītu arī tam, ka plānā nav konkretizēts viedoklis par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un klātbūtni pārtikas produktos, ka ir tikai vispārēja rakstura pasākumi veselīgas pārtikas ražošanai. Ja atļausiet - vēl pusminūti. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cik minūtes?”)".
• 2012_12_20-seq755 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Tutinam. Urbanoviča kungs, jūsu frakcija gandrīz vienbalsīgi nobalsoja „par” strādāšanu bez pārtraukuma, bet šobrīd diezgan lielā skaitā ir atstājusi zāli, tā ka varbūt jūs varētu nodrošināt savas frakcijas disciplīnu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Viņiem vajadzēja! Es zinu, kur viņi aizgāja! Tūlīt būs atpakaļ.”) Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam!".
• 2012_12_20-seq754 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi, jo šodien noslēdzas ļoti gara procedūra, kas bija saistīta ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādāšanas procesu. Tanī piedalījās ne tikai Pārresoru koordinācijas centra darbinieki, bet arī visas Saeimas komisijas, un šo darbu koordinēja speciāli izveidota apakškomisija, kas uzraudzīja visu šo procesu. Plāna izstrādāšanas laikā tika iesniegti vairāki simti priekšlikumu, un tie ir arī deputātu priekšlikumi, liela daļa no kuriem ir ņemta arī vērā un iekļauta piedāvātajā projektā. Jāsaka gan, ka apspriešanas rezultātā, protams, visi priekšlikumi nevarēja tikt apmierināti, un līdz ar to arī apmierināto cilvēku skaits varbūt nesakrīt ar piedāvāto Nacionālā plāna pozīciju skaitu. Jāteic, ka Nacionālā attīstības plāna projekts 2014.-2020.gadam pēc mūsu iedarbības ir palicis bišķiņ kuplāks un tagad aizņem 68 lappuses, jo tajā ir iestrādātas arī vairākas idejas, ko pauda ne tikai deputāti, bet arī vairākas sabiedriskās, nevalstiskās un specifiskās organizācijas, kuras piedalījās šinī diskusijā. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt lēmuma projektu, ar kuru Saeima vēlas apstiprināt Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam. Paldies.".
• 2012_12_20-seq753 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.janvāris. Izskatīšana - Saeimas 24.janvāra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".

• first
• previous
• next