Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_20-seq756> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2012_12_20-seq756 type Speech.
- 2012_12_20-seq756 number "756".
- 2012_12_20-seq756 date "2012-12-20".
- 2012_12_20-seq756 isPartOf 2012_12_20.
- 2012_12_20-seq756 spokenAs 10.
- 2012_12_20-seq756 spokenText "Jā, paldies. Cienījamie kolēģi! Šā gada novembrī „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti sagatavoja un iesniedza priekšlikumus Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam. Ministru kabinets atbalstīja trīs ceturtdaļas no iesniegtajiem priekšlikumiem, un kopumā sanāca 44 priekšlikumi, kas tika atbalstīti galīgajā redakcijā. Tomēr gribu teikt, ka mums ir radušās bažas... ir radušies daži būtiski „bet”, par kuriem es gribētu šodien arī parunāt. Uzskatu, ka plānā reģioniem ir jāparedz lielākas iespējas veidot savu attīstības politiku atbilstoši saviem reģionālajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Es biju ierosinājis stratēģiskajā dokumentā iekļaut virkni konkrētu priekšlikumu, kas veicinātu ekonomiskās situācijas uzlabošanos, dzimstības pieaugumu, bezdarba samazināšanos, lemtspējas un atbildības paaugstināšanos un reemigrācijas politikas stiprināšanu reģionos. Oficiālajā Ministru kabineta izskatītajā dokumentā bija redzams, ka priekšlikumi par reģioniem ir ņemti vērā, bet būtībā mēs paliekam pie situācijas, ka attīstība notiks nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros, un tas ir pēc principa „9+21”. Plānā ir jābūt vairāk iespēju reģioniem veidot savu attīstības politiku, katrai pašvaldībai un plānošanas reģionam ir jādod tiesības noteikt prioritātes. Nacionālā attīstības plāna galīgā redakcija diemžēl paredz ieviest finanšu resursu ieguldīšanas modeli, kas koncentrē līdzekļus 30 pašvaldībās un faktiski diskriminē 89 no 119 pašvaldībām, tas ir, vienu trešo daļu Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot 2011.gada datus par nodokļu ieņēmumiem pašvaldību pamatbudžetos un iedzīvotāju... un IKP uz vienu iedzīvotāju, ir jāsecina, ka stāvoklis reģionos tiešām ir drūms. Un man liekas, ka piedāvātais princips „9+21” beigu beigās novedīs mūsu reģionus pie vēl lielākas nabadzības un nevienlīdzības. Manuprāt, plānā ir nepieciešams akcentēt arī... īpaši Latgales attīstības nozīmi, jo pat karalaukā pirmajiem palīdzība tiek sniegta smagāk cietušajiem. Divdesmit gadus šis Latvijas reģions valstī ir nemīlamas pameitas lomā. Latvijas austrumu daļā tradicionāli ir visaugstākais bezdarba līmenis, IKP Latgalē ir 2,5 reizes zemāks nekā Rīgas plānošanas reģionā, un reģions var lepoties tikai ar saviem ezeriem, kultūru, tradīcijām, spītību un īpašu latviešu valodas paveidu. Bija piedāvājums Nacionālajā attīstības plānā iekļaut tieši Latgalei veltītu sadaļu, kas paredzētu līdzekļu piesaisti, lai rekonstruētu kā valsts, tā vietējas nozīmes Latgales ceļu tīklu, lai izbūvētu multimodālu centru Eiropas Savienības vistālāk uz austrumiem izvietotajā reģionā. Tas palielinātu pierobežas reģiona konkurētspēju, dotu stimulu ekonomiskajai attīstībai. Tomēr konkrēti reģioni netiek pieminēti plānā un nav minēti galīgajā redakcijā, tas ir vienkārši ietverts tikai kā rīcības virziens uzdevumu līmenī. Vietējo ceļu problēma nav pietiekoši precīzi definēta Nacionālajā attīstības plānā. Ņemot vērā attīstības problēmas reģionos, ierosinu renovēt un arī uzbūvēt lidostu infrastruktūru Latgales reģionā - nacionālas nozīmes lidostu Daugavpilī un reģionālas nozīmes lidostu Rēzeknē. Ministru kabinets nav ņēmis vērā šos priekšlikumus, par pamatu minot fiskālos ierobežojumus un to, ka būvējamo lidostu infrastruktūra nedošot ekonomisko atdevi. Tātad līdz 2020.gadam šīs infrastruktūras būvēšana nenotiks. Un man rodas jautājums: vai tad tas nedotu jūtamu ekonomisko efektu? Priekšlikums, kas veicinātu iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi Latvijas reģionos un lauku teritorijās, NAP galīgajā redakcijā pārvērtās tikai par publiskā sektora pakalpojumu jomas cilvēku piesaisti reģioniem. Tātad nemaz nav runa par cilvēkresursu piesaisti komercdarbības attīstībai reģionos. Par demogrāfiju. Šajā stratēģiskajā dokumentā nav pieļaujams ignorēt veselības aprūpes uzlabošanu grūtniecēm un neauglības ārstēšanas jautājumu risināšanu. Šim jautājumam ir jābūt precīzāk definētam valsts līmeņa plānošanas dokumentā. Nepiekrītu arī tam, ka plānā nav konkretizēts viedoklis par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un klātbūtni pārtikas produktos, ka ir tikai vispārēja rakstura pasākumi veselīgas pārtikas ražošanai. Ja atļausiet - vēl pusminūti. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cik minūtes?”)".
- 2012_12_20-seq756 language "lv".
- 2012_12_20-seq756 speaker Janis_Tutins-1966.
- 2012_12_20-seq756 mentions Q211.
- 2012_12_20-seq756 mentions Q2660080.
- 2012_12_20-seq756 mentions Q193089.
- 2012_12_20-seq756 mentions Q458.
- 2012_12_20-seq756 mentions Q164247.
- 2012_12_20-seq756 mentions Q2167704.
- 2012_12_20-seq756 mentions Q80021.
- 2012_12_20-seq756 mentions Q1773319.
- 2012_12_20-seq756 mentions Q903671.